25-TA-1187
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu
5. panta pirmās daļas 3. punktu
1.
Izdarīt Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 204. nr.; 2023, 153. nr.) šādus grozījumus:
1.1.
Papildināt ar jaunu 3.42., 3.43., 3.44., 3.45., 3.46., 3.47. un 3.48. apakšpunktu šādā redakcijā:
"3.42. nozīmīga atjaunošana – ar ēkas energoefektivitāti saistīta ēkas atjaunošana, kas skar vairāk par 25 % no norobežojošās konstrukcijas virsmas;
3.43. autostāvvieta ar jumtu – būve ar jumtu, kurā ir vismaz trīs automašīnu stāvvietas un kurā iekštelpu vides regulēšanai neizmanto enerģiju;
3.44. autostāvvieta, kas atrodas fiziski blakus ēkai – automašīnai paredzēta vieta, kas paredzēta ēkas iemītnieku, apmeklētāju vai darbinieku lietošanai un kas atrodas ēkas īpašuma teritorijā vai ēkas tiešā tuvumā. Šā apakšpunkta ietvarā tā ir vieta blakus ēkai ar iekštelpu, kuras vides regulēšanu veic izmantojot enerģiju;
3.45. publiskas struktūra – valsts, reģionālās vai vietējās iestādes un subjekti, ko minētās iestādes tieši finansē un pārvalda, bet kam nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;
3.46. pamatīga atjaunošana – ēkas atjaunošana atbilstoši principam “energoefektivitāte pirmajā vietā” un koncentrējas uz būtiskiem ēkas elementiem, lai ēka vai ēkas daļa atbilst prasībām par gandrīz nulles enerģijas ēku. Pēc 2030. gada 1. janvāra tā ir ēkas atjaunošana, lai ēka vai tās daļa atbilst prasībām par bezemisiju ēku;
3.47. viedā uzlāde – uzlādes operācija, kurā akumulatoram piegādātās elektroenerģijas intensitāte tiek koriģēta dinamiski, balstoties uz informāciju, kas saņemta, izmantojot elektroniskos sakarus.
3.48. divvirzienu uzlāde – viedās uzlādes operācija, kurā elektroenerģijas plūsmu var pagriezt pretējā virzienā, ļaujot elektroenerģijai plūst no baterijas uz uzlādes punktu, kuram tas pieslēgts"
"3.42. nozīmīga atjaunošana – ar ēkas energoefektivitāti saistīta ēkas atjaunošana, kas skar vairāk par 25 % no norobežojošās konstrukcijas virsmas;
3.43. autostāvvieta ar jumtu – būve ar jumtu, kurā ir vismaz trīs automašīnu stāvvietas un kurā iekštelpu vides regulēšanai neizmanto enerģiju;
3.44. autostāvvieta, kas atrodas fiziski blakus ēkai – automašīnai paredzēta vieta, kas paredzēta ēkas iemītnieku, apmeklētāju vai darbinieku lietošanai un kas atrodas ēkas īpašuma teritorijā vai ēkas tiešā tuvumā. Šā apakšpunkta ietvarā tā ir vieta blakus ēkai ar iekštelpu, kuras vides regulēšanu veic izmantojot enerģiju;
3.45. publiskas struktūra – valsts, reģionālās vai vietējās iestādes un subjekti, ko minētās iestādes tieši finansē un pārvalda, bet kam nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;
3.46. pamatīga atjaunošana – ēkas atjaunošana atbilstoši principam “energoefektivitāte pirmajā vietā” un koncentrējas uz būtiskiem ēkas elementiem, lai ēka vai ēkas daļa atbilst prasībām par gandrīz nulles enerģijas ēku. Pēc 2030. gada 1. janvāra tā ir ēkas atjaunošana, lai ēka vai tās daļa atbilst prasībām par bezemisiju ēku;
3.47. viedā uzlāde – uzlādes operācija, kurā akumulatoram piegādātās elektroenerģijas intensitāte tiek koriģēta dinamiski, balstoties uz informāciju, kas saņemta, izmantojot elektroniskos sakarus.
3.48. divvirzienu uzlāde – viedās uzlādes operācija, kurā elektroenerģijas plūsmu var pagriezt pretējā virzienā, ļaujot elektroenerģijai plūst no baterijas uz uzlādes punktu, kuram tas pieslēgts"
1.2.
Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:
"4. Būves projektējot, ņem vērā ugunsdrošības, darba drošības, akustikas, higiēnas, optimālas iekštelpu vides kvalitātes, pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku, kas saistīti ar spēcīgu seismisko aktivitāti, oglekļa piesaistījumiem, kas saistīti ar oglekļa uzglabāšanu ēkās vai uz tām, vides pieejamība personām ar invaliditāti, būvju emisiju āra vidē un citu regulējošo normatīvo aktu un standartu prasības."
"4. Būves projektējot, ņem vērā ugunsdrošības, darba drošības, akustikas, higiēnas, optimālas iekštelpu vides kvalitātes, pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku, kas saistīti ar spēcīgu seismisko aktivitāti, oglekļa piesaistījumiem, kas saistīti ar oglekļa uzglabāšanu ēkās vai uz tām, vides pieejamība personām ar invaliditāti, būvju emisiju āra vidē un citu regulējošo normatīvo aktu un standartu prasības."
1.3.
Papildināt ar jaunu 5.7.apakšpunktu šādā redakcijā:
"aizsardzību būves emisijai āra vidē".
"aizsardzību būves emisijai āra vidē".
1.4.
Papildināt ar jaunu 6.1, 6.2 un 6.3 punktu šādā redakcijā:
"6.1 Ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, risina prasību izpildi arī šādās jomās:
6.11. optimālas iekštelpu vides kvalitāte;
6.12. ugunsdrošība;
6.13. pielāgošanās klimata pārmaiņām;
6.14. riski, kas saistīti ar spēcīgu seismisko aktivitāti;
6.15. vides pieejamība;
6.16. bīstamu vielu, tostarp azbesta, nodošana atkritumu apsaimniekotājam;
6.17. būvju emisija āra vidē.
6.2 Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikas jomā, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku (ēku atjaunošanai un pārbūvei) norobežojošo konstrukciju siltumtehnikas jomā.
6.3 Jaunas ēkas projektē tā, lai optimizētu to saules enerģijas ražošanas potenciālu, balstoties uz saules apstarojumu objektā, lai izmakslietderīgā veidā varētu uzstādīt saules enerģijas tehnoloģijas."
"6.1 Ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, risina prasību izpildi arī šādās jomās:
6.11. optimālas iekštelpu vides kvalitāte;
6.12. ugunsdrošība;
6.13. pielāgošanās klimata pārmaiņām;
6.14. riski, kas saistīti ar spēcīgu seismisko aktivitāti;
6.15. vides pieejamība;
6.16. bīstamu vielu, tostarp azbesta, nodošana atkritumu apsaimniekotājam;
6.17. būvju emisija āra vidē.
6.2 Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikas jomā, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku (ēku atjaunošanai un pārbūvei) norobežojošo konstrukciju siltumtehnikas jomā.
6.3 Jaunas ēkas projektē tā, lai optimizētu to saules enerģijas ražošanas potenciālu, balstoties uz saules apstarojumu objektā, lai izmakslietderīgā veidā varētu uzstādīt saules enerģijas tehnoloģijas."
1.5.
Papildināt ar jaunu 130.1 punktu šādā redakcijā:
"130.1 Nedzīvojamās bezemisiju ēkas paredz aprīkot ar iekštelpu gaisa kvalitātes monitoringam un regulēšanai domātām mērierīcēm un vadības ierīcēm. Esošās šādās ēkās attiecīgās ierīces paredz uzstādīt, ja ēkā tiek veikta nozīmīga atjaunošana un tas ir tehniski un ekonomiski iespējams."
"130.1 Nedzīvojamās bezemisiju ēkas paredz aprīkot ar iekštelpu gaisa kvalitātes monitoringam un regulēšanai domātām mērierīcēm un vadības ierīcēm. Esošās šādās ēkās attiecīgās ierīces paredz uzstādīt, ja ēkā tiek veikta nozīmīga atjaunošana un tas ir tehniski un ekonomiski iespējams."
1.6.
Papildināt ar jaunu 11.1 nodaļu "Vispārīgās prasības energoefektivitātes jomā" un 130.2, 130.3, 130.4, 130.5, 130.6, 130.7 un 130.8 punktu šādā redakcijā:
"11.1 Vispārīgās prasības energoefektivitātes jomā
130.2 Ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami, tad saules enerģijas iekārtu izvietošanu paredz:
130.21. jaunai ēkai, kas ir publisko struktūru īpašumā. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.22. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējā platību lielāku par 250m2. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.23. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.24. jaunai autostāvvietai ar jumtu (tajā skaitā nojumei), kas fiziski atrodas blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.25. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m2 nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes akcepts, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.
130.3 Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk nekā piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk nekā piecām automašīnu stāvvietām:
130.31. katrām piecām stāvvietas vietām paredz vismaz vienu uzlādes punktu;
130.32. vismaz 50 % automašīnu stāvvietām paredz priekšlaicīgi ierīkotus kabeļus, bet pārējām automašīnu stāvvietām kabeļkanālus (elektrības kabeļiem paredzētus kanālus), lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.33. paredz velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 15 % no nedzīvojamo ēku vidējās lietotāju kapacitātes vai 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, ņemot vērā platību, kas vajadzīga arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.
130.4 Šī būvnormatīva 130.3 punkta prasību piemēro arī tad, ja vienlaicīgi izpildās šādi kritēriji:
130.41. autostāvvieta atrodas ēkas iekšienē;
130.42. tiek veikta nozīmīga atjaunošana;
130.43. būvniecības ieceres pasākumi ietver vai skar autostāvvietu vai ēkas elektroinfrastruktūru.
130.5 Šī būvnormatīva 130.3 punkta prasību piemēro arī tad, ja vienlaicīgi izpildās šādi kritēriji:
130.51. autostāvvieta atrodas fiziski blakus ēkai;
130.52. tiek veikta nozīmīgas atjaunošana;
130.53. būvniecības ieceres pasākumi ietver vai skar autostāvvietu vai ēkas elektroinfrastruktūru.
130.6 Ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.7 Jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku, ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti, aprīko ar ēkas vadības sistēmu, kas nodrošina ēkas:
130.71. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, un kas mēra sistēmu efektivitāti un būtiskas novirzes un sistēmas apkopes nepieciešamības gadījumā par to informē ēkas pārvaldītāju;
130.72. efektīvu vadību, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā hidraulisko līdzsvaru;
130.73. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu.
130.8 Šo noteikumu 130.7punktā noteiktās prasības nepiemēro vienģimenes mājām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ja uzstādīšanas izmaksas pārsniedz ieguvumus.
130.9 Šo noteikumu 11.1 nodaļas un 12.12 apakšnodaļas ietvarā vārds "ēka" lietots ar nozīmi, ka tā ir ēka, kurai iekštelpu vides regulēšanai izmanto enerģiju.
130.10 Šo noteikumu 11.1nodaļā noteiktais uzlādes punkts nodrošina:
130.101. viedo uzlādi;
130.102. divvirziena uzlādi;
130.103. ekspluatāciju, balstoties uz bezīpašnieka un nediskriminējošiem sakaru protokoliem un standartiem."
"11.1 Vispārīgās prasības energoefektivitātes jomā
130.2 Ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami, tad saules enerģijas iekārtu izvietošanu paredz:
130.21. jaunai ēkai, kas ir publisko struktūru īpašumā. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.22. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējā platību lielāku par 250m2. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.23. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.24. jaunai autostāvvietai ar jumtu (tajā skaitā nojumei), kas fiziski atrodas blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.25. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m2 nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes akcepts, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.
130.3 Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk nekā piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk nekā piecām automašīnu stāvvietām:
130.31. katrām piecām stāvvietas vietām paredz vismaz vienu uzlādes punktu;
130.32. vismaz 50 % automašīnu stāvvietām paredz priekšlaicīgi ierīkotus kabeļus, bet pārējām automašīnu stāvvietām kabeļkanālus (elektrības kabeļiem paredzētus kanālus), lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.33. paredz velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 15 % no nedzīvojamo ēku vidējās lietotāju kapacitātes vai 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, ņemot vērā platību, kas vajadzīga arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.
130.4 Šī būvnormatīva 130.3 punkta prasību piemēro arī tad, ja vienlaicīgi izpildās šādi kritēriji:
130.41. autostāvvieta atrodas ēkas iekšienē;
130.42. tiek veikta nozīmīga atjaunošana;
130.43. būvniecības ieceres pasākumi ietver vai skar autostāvvietu vai ēkas elektroinfrastruktūru.
130.5 Šī būvnormatīva 130.3 punkta prasību piemēro arī tad, ja vienlaicīgi izpildās šādi kritēriji:
130.51. autostāvvieta atrodas fiziski blakus ēkai;
130.52. tiek veikta nozīmīgas atjaunošana;
130.53. būvniecības ieceres pasākumi ietver vai skar autostāvvietu vai ēkas elektroinfrastruktūru.
130.6 Ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.7 Jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku, ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti, aprīko ar ēkas vadības sistēmu, kas nodrošina ēkas:
130.71. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, un kas mēra sistēmu efektivitāti un būtiskas novirzes un sistēmas apkopes nepieciešamības gadījumā par to informē ēkas pārvaldītāju;
130.72. efektīvu vadību, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā hidraulisko līdzsvaru;
130.73. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu.
130.8 Šo noteikumu 130.7punktā noteiktās prasības nepiemēro vienģimenes mājām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ja uzstādīšanas izmaksas pārsniedz ieguvumus.
130.9 Šo noteikumu 11.1 nodaļas un 12.12 apakšnodaļas ietvarā vārds "ēka" lietots ar nozīmi, ka tā ir ēka, kurai iekštelpu vides regulēšanai izmanto enerģiju.
130.10 Šo noteikumu 11.1nodaļā noteiktais uzlādes punkts nodrošina:
130.101. viedo uzlādi;
130.102. divvirziena uzlādi;
130.103. ekspluatāciju, balstoties uz bezīpašnieka un nediskriminējošiem sakaru protokoliem un standartiem."
1.7.
Papildināt ar jaunu 12.12.apakšnodaļu "Bezemisiju ēka" un 173.4 un 173.5 punktu šādā redakcijā:
"12.12 Bezemisiju ēkas
173.4 Jaunu ēku projektē kā bezemisiju ēku, ja tā ir publiskas struktūras īpašumā. Šā punkta prasība ir piemērojama no 2028. gada 1. janvāra. Līdz 2027. gada 31. decembrim šajā punktā noteikto ēku projektē kā vismaz gandrīz nulles enerģijas ēku, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām.
173.5 Jaunu ēku projektē kā bezemisiju ēku. Šā punkta prasība ir piemērojama no 2030. gada 1.janvāra. Līdz 2029. gada 31. decembrim jaunu ēku projektē kā vismaz gandrīz nulles enerģijas ēku, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām."
"12.12 Bezemisiju ēkas
173.4 Jaunu ēku projektē kā bezemisiju ēku, ja tā ir publiskas struktūras īpašumā. Šā punkta prasība ir piemērojama no 2028. gada 1. janvāra. Līdz 2027. gada 31. decembrim šajā punktā noteikto ēku projektē kā vismaz gandrīz nulles enerģijas ēku, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām.
173.5 Jaunu ēku projektē kā bezemisiju ēku. Šā punkta prasība ir piemērojama no 2030. gada 1.janvāra. Līdz 2029. gada 31. decembrim jaunu ēku projektē kā vismaz gandrīz nulles enerģijas ēku, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām."
1.8.
Papildināt ar jaunu nodaļu šādā redakcijā
"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energoefektivitāti."
"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energoefektivitāti."
2.
Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 29. maijā.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds