Likumprojekts

PAZIŅOJUMS: Nākamā kārtējā Ministru kabineta sēde plānota š.g. 5. jūlijā.
21-TA-734

Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums
1.
pants.
Likuma mērķis ir noteikt īpašu tiesisko regulējumu ārējās sauszemes robežas (arī tās, kas noteikta ūdenstecē vai ūdenstilpē) apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras (turpmāk – ārējās robežas infrastruktūra) izbūvei. Izbūve šā likuma izpratnē ir process, kas sevī ietver būvniecību un ar to saistītos darbus, kā arī visus sagatavošanās darbus būvniecības uzsākšanai, piemēram, zemes vienību kadastrālā uzmērīšana un atsavināšana, attīrīšana no apauguma, tai skaitā koku ciršana, ceļu, kas nepieciešami cirsto koku izvešanai, ierīkošana un uzturēšana, kā arī citus zemes vienības sagatavošanas darbus, kas nepieciešami būvniecības uzsākšanai.
2.
pants.
Ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas noteikšanu nodrošina Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo zemes kadastrālo uzmērīšanu organizē Nodrošinājuma valsts aģentūra. Nodrošinājuma valsts aģentūra sagatavo un izsniedz mērniekam vai komersantam, kas nodarbina mērnieku, darba uzdevumu.
3.
pants.
(1)
Ārējās robežas infrastruktūras izbūvi nekustamajā īpašumā var uzsākt pēc tam, kad uzsākta attiecīgā nekustamo īpašuma vai tā daļas atsavināšana Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā (turpmāk – Atsavināšanas likums) noteiktajā kārtībā.
(2)
Nodrošinājuma valsts aģentūra ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo nekustamo īpašumu īpašniekiem nosūta Atsavināšanas likuma 18. panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, kurā papildus norāda, ka atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, ārējās robežas infrastruktūras izbūve var tikt uzsākta pirms atsavināšanas procesa  noslēguma, un uzsāk nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu.
(3)
Strīds par nekustamā īpašuma atsavināšanu neietekmē ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzsākšanu. Ja ārējās robežas infrastruktūras izbūve tiek uzsākta pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa noslēguma, ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbus ir tiesības uzsākt bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas.
(4)
Ja arējās robežas infrastruktūras izbūve tiek uzsākta pirms  nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa noslēguma, ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu veicējs nekustamā īpašuma īpašnieku rakstveidā informē par darbu uzsākšanu nekustamajā īpašumā ne vēlāk 10 dienas pirms to uzsākšanas, un jebkuri darbi nekustamajā īpašumā tiek plānoti un veikti tādā veidā, lai neradītu šķēršļus noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību un zaudējumus, kas atlīdzināmi nekustamā īpašuma īpašniekam atbilstoši Atsavināšanas likuma prasībām.
(5)
Zaudējumi, kas atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, tiek noteikti un atlīdzināti Atsavināšanas likumā regulētās taisnīgās atlīdzības ietvaros.
4.
pants.
(1)
Ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamā teritorija tiek attīrīta no apauguma un ārējās robežas infrastruktūras izbūve tiek veikta, ievērojot būvniecības un valsts robežas apsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
(2)
Uz ārējās robežas infrastruktūras izbūvi neattiecas meža apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasības.
5.
pants.
(1)
Koku un krūmu ciršanas tiesības ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajās teritorijās un īpašuma tiesības uz koksnes produktiem, kas sagatavoti  uz ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas, ir akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”. Ja Nodrošinājuma valsts aģentūras grāmatvedības uzskaitē nav uzņemti ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajās teritorijās  augošie koki, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” uzskaita cirstos kokus  kā  koksnes produktus.
(2)
Ja koku un krūmu ciršana tiek veikta nekustamajā īpašumā, kura īpašniekam ir nosūtīts šā likuma 3. panta otrajā daļā minētais paziņojums, Nodrošinājuma valsts aģentūra noskaidro, vai nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas paturēt koksnes produktus savā īpašumā. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks Nodrošinājuma valsts aģentūrai rakstveidā izteicis vēlmi paturēt koksnes produktus sev īpašumā, tie nododami nekustamā īpašuma īpašniekam.
(3)
Nodrošinājuma valsts aģentūra sagatavo un iesniedz akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” darba uzdevumu koku un krūmu ciršanai ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā. Darba uzdevumu izsniedz tad, kad dabā iezīmētas (redzamas) marķētas koku un krūmu ciršanas robežas. Darba uzdevumā norāda šā panta otrajā daļā minēto īpašnieka vēlmi koksnes produktus saglabāt savā īpašumā un šo koksnes produktu novietošanas vietu.
(4)
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” pēc šā panta trešajā daļā minētā darba uzdevuma saņemšanas divu nedēļu laikā vai garākā termiņā, vienojoties ar Nodrošinājuma valsts aģentūru, uzsāk koku un krūmu ciršanu, veicot to uzskaiti, kā arī pēc tās nodrošina koksnes produktu izvešanu.
(5)
Realizējot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” iegūst un par iespējami augstāko cenu, ņemot vērā svarīgas sabiedrības intereses un godīgu konkurenci, atsavina iegūtos kokus un krūmus. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" Ministru kabineta noteiktajā apmērā maksā valsts pamatbudžetā valstij piekritīgo peļņas daļu (dividendi) no šajā daļā minētās produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtās peļņas.
6.
pants.
(1)
Ja pie ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo darbu veikšanas vietas nav iespējama piekļuve no valsts autoceļa vai no pašvaldības ceļa, ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo darbu veicējam ir tiesības pārvietoties pa privātpersonām piederošajiem ceļiem un citu nekustamo īpašumu.
(2)
Ja darbu, kas saistīti ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, laikā būs nepieciešams lietot citus nekustamos īpašumus, ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo darbu veicējs attiecīgos nekustamo īpašumu īpašniekus rakstveidā informē par ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo darbu veikšanas uzsākšanu ne vēlāk kā 10 dienas pirms to uzsākšanas.
(3)
Aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo darbu veikšanu un darbiniekus, kuri šos darbus veic.
(4)
Pēc ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo darbu veikšanas, trešo personu īpašumā esošās zemes platības tiek sakārtotas, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tiek atlīdzināti ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu veikšanas laikā nodarītie zaudējumi. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina Civillikumā noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.
7.
pants.
Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī citas institūcijas visus iesniegumus un jautājumus, kas saistīti ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi un ar to saistīto darbu nodrošināšanu un veikšanu, tai skaitā ārējās robežas izbūvei nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī ārējās robežas infrastruktūras būvju nodošanu ekspluatācijā izskata un lēmumus pieņem prioritārā kārtībā, ja tas iespējams.
8.
pants.
(1)
Nodrošinājuma valsts aģentūra ir atbildīga par ārējās robežas infrastruktūras izbūvē iesaistīto institūciju operatīvo darbu koordinēšanu.
(2)
Ārējās robežas infrastruktūras būvniecību organizē un nodrošina valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”.
(3)
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”:
1)
vada, īsteno un uzrauga visus ārējās robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus;
2)
veic ārējās robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus
3)
ne retāk kā vienu reizi mēnesī sniedz šā likuma 10. pantā minētajai komitejai pārskatu (ziņojumu) par šī likuma 8.panta otrās un trešās daļas pienākumu veikšanas gaitu.  
(4)
Valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” ir tiesības piesaistīt ekspertus ārējās robežas infrastruktūras būvniecības nodrošināšanai.
(5)
Ārējās  robežas infrastruktūras izbūvei izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur būvniecības darbību.  
(6)
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” šī panta otrajā un trešajā daļā minēto pienākumu veikšanu uzsāk tikai pēc tam, kad Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar Valsts robežsardzi ir definējusi un iesniegusi valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” tehniskās specifikācijas izstrādei nepieciešamās lietotāja prasības, ko valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” atzinusi par pietiekamām ārējās robežas infrastruktūras izbūves būvniecībai un citu būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamo dokumentāciju, tai skaitā izpilddokumentāciju par jau veiktajiem darbiem
9.
pants.
Lai nodrošinātu ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, visi nepieciešamie darbi, tai skaitā projektēšana, būvdarbi un ar tiem saistītie pakalpojumi tiek iegādāti, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu.
10.
pants.
(1)
Ārējās robežas infrastruktūras izbūves īstenošanas gaitas pārraudzību un koordināciju veic Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja (turpmāk – Komiteja).
(2)
Komitejas darbu vada iekšlietu ministrs. Komitejas darbu organizē Iekšlietu ministrija.
 
(3)
Komitejas sastāvā iekļauj pārstāvjus vismaz no šādām institūcijām:
1)
Aizsardzības ministrijas;
2)
Ārlietu ministrijas;
3)
akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”;
4)
Ekonomikas ministrijas;
5)
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras;
 
6)
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;
7)
Nodrošinājuma valsts aģentūras;
8)
Satiksmes ministrijas;
9)
valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi”;
10)
valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”;
11)
Valsts robežsardzes;
12)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas;
 
13)
Zemkopības ministrijas.
(4)
Komitejas darbā var pieaicināt arī ekspertus no citām institūcijām, kas nav iekļautas komitejas sastāvā.
(5)
Komiteja apstiprina starpinstitucionāli salāgotu ārējās robežas infrastruktūras izbūves īstenošanas grafiku, kā arī nekavējoties izskata jautājumus, kas var radīt izbūves procesa kavēšanos.
(6)
Komiteja saskaņo tehnisko specifikāciju projektēšanas un būvniecības darbu veikšanai.
(7)
Ja tiek saņemta informācija par ārējās robežas infrastruktūras izbūves procesa īstenošanas riskiem, Iekšlietu ministrija par tiem informē Ministru kabinetu.
(8)
Komitejas darba organizāciju, sēžu sagatavošanas un norises kārtību un citus ar tās darbību saistītos jautājumus nosaka tās apstiprināts reglaments.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Ministrs V. Uzvārds