24-TA-2012
Noteikumi par valsts augstākās izglītības standartu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka valsts augstākās izglītības standartu, kā arī profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas kārtību.
2.
Īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (turpmāk – ietvarstruktūra) piektajam līmenim, iegūst, apgūstot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu.
3.
Pirmā cikla augstāko izglītību, kas atbilst ietvarstruktūras sestajam līmenim, iegūst, apgūstot šādu pirmā cikla augstākās izglītības programmu:
3.1.
bakalaura studiju programmu, kas nodrošina bakalaura grāda ieguvi;
3.2.
bakalaura studiju programmu, kas nodrošina bakalaura grāda un profesionālās kvalifikācijas ieguvi;
3.3.
pēc vidējās izglītības ieguves īstenojamu studiju programmu, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas ieguvi;
3.4.
pēc īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas vai pirmā cikla augstākās izglītības ieguves īstenojamu studiju programmu, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas ieguvi.
4.
Otrā cikla augstāko izglītību, kas atbilst ietvarstruktūras septītajam līmenim, iegūst, apgūstot šādu otrā cikla augstākās izglītības programmu:
4.1.
maģistra studiju programmu, kas nodrošina maģistra grāda ieguvi;
4.2.
maģistra studiju programmu, kas nodrošina maģistra grāda un profesionālās kvalifikācijas ieguvi;
4.3.
pēc vidējās izglītības ieguves īstenojamu studiju programmu, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas ieguvi un kura ietver pirmā cikla studiju programmas apguvi;
4.4.
pēc pirmā cikla augstākās izglītības ieguves īstenojamu studiju programmu, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas ieguvi.
5.
Trešā cikla augstāko izglītību, kas atbilst ietvarstruktūras astotajam līmenim, iegūst, apgūstot šādu trešā cikla augstākās izglītības programmu:
5.1.
akadēmisko doktora studiju programmu, kas nodrošina zinātnes doktora grāda ieguvi;
5.2.
profesionālo doktora studiju programmu mākslās, kas nodrošina profesionālā doktora grāda mākslās ieguvi.
6.
Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu īsteno augstskola vai koledža. Pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas īsteno augstskola.
7.
Latvijas izglītības klasifikācijai atbilstošās studiju programmas nosaukums, saturs un iegūstamā grāda vai grāda un profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas nosaukums ir savstarpēji saistīti un izriet no studiju programmā sasniedzamajiem studiju rezultātiem.
8.
Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas satura obligātā daļā paredzēto praksi īsteno saskaņā ar trīspusēju prakses līgumu par prakses vietas nodrošināšanu. Augstskola vai koledža slēdz prakses līgumu ar prakses vietas nodrošinātāju un studējošo par prakses vietas nodrošināšanu. Prakses līgumā par prakses vietas nodrošināšanu iekļauj prakses mērķi, uzdevumus, prakses norises plānojumu, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtību, kā arī pušu tiesības, pienākumus un atbildību. Studējošais sasniedz prakses mērķi, saskaņā ar sasniedzamajiem studiju rezultātiem. Prakses mērķu un uzdevumu noteikšanā un prakses izvērtēšanā piedalās arī prakses vietas nodrošinātāja pārstāvis.
9.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu studentiem, Valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, kuri studē Iekšējās drošības akadēmijā vai citā augstākās izglītības iestādē dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības ieguvei, praksi īsteno saskaņā ar rīkojuma dokumentu par praksi. Rīkojuma dokumentā par praksi norāda prakses vietu, prakses mērķi, uzdevumus, prakses norises plānojumu un prakses sasniegumu vērtēšanas kārtību. Studējošais sasniedz prakses mērķi, saskaņā ar sasniedzamajiem studiju rezultātiem. Prakses mērķu un uzdevumu noteikšanā un prakses izvērtēšanā piedalās arī prakses vietas nodrošinātāja pārstāvis.
II.Augstākās izglītības programmu stratēģiskie mērķi un uzdevumi
10.
Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu stratēģiskais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, darba tirgus prasībām, valsts un sabiedrības attīstības vajadzībām nepieciešamu un tautsaimniecības nozarei atbilstošu izglītību, saskaņā ar piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas prasībām, vienlaikus veicinot studējošo izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem.
11.
Pirmā cikla augstākās izglītības programmu stratēģiskais mērķis ir konkrētā zinātnes vai tautsaimniecības nozarē nodrošināt plašas teorētiskās zināšanas par nozares pamatnostādnēm, principiem, struktūru un metodoloģiju, attīstību un izaicinājumiem, kā arī aktualitātēm starpnozaru kontekstā, attīstīt prasmes, kas nepieciešamas profesionālās darbības jomā un attīstīt radošuma un inovācijas prasmes.
12.
Otrā cikla augstākās izglītības programmu stratēģiskais mērķis ir padziļināt zināšanas un nostiprināt analītiskās, profesionālās un pētniecības prasmes, pilnveidot inovācijas prasmes, veicināt radošumu problēmu risināšanā un sekmēt ilgtspējīgu risinājumu izstrādi konkrētā zinātnes vai tautsaimniecības nozarē.
13.
Trešā cikla augstākās izglītības programmu stratēģiskais mērķis ir nodrošināt zinātniskajā darbībā vai zinātniskajā darbībā un mākslinieciskajā jaunradē balstītas studijas, kas sekmē zinātnes, tautsaimniecības un kultūras attīstību, starptautisko sadarbību, starpdisciplinaritāti, kā arī atbilst sabiedrības sociālajām vajadzībām, un kurās studējošais iegūst kompetenci oriģinālu pētījumu vai oriģinālu mākslinieciskajā jaunradē un zinātnē balstītu pētījumu un mākslinieciski augstvērtīgu darbu izstrādāšanai un aizstāvēšanai.
14.
Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmu uzdevumi atbilstoši ietvarstruktūras līmenim ir:
14.1.
nodrošināt tautsaimniecības un sabiedrības vajadzībām atbilstošas, nozares zinātņu teorētiskajos pamatos balstītas, profesionālās darbības jomai un nodarbinātības prasībām atbilstošas studijas;
14.2.
attīstīt prasmes pastāvīgi un patstāvīgi reaģēt uz izmaiņām sabiedrībā un darba vidē, sekmēt studējošo konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos un starptautiskajā darba tirgū;
14.3.
attīstīt pētniecības, radošuma un inovācijas prasmes, kas veicina inovatīvu ideju rašanos un atbalsta pāreju uz produktīvu un ilgtspējīgu ekonomiku;
14.4.
attīstīt prasmes atbildīgi un droši izvēlēties un izmantot digitālās tehnoloģijas darba procesā, pētniecībai un mūžizglītībai, kā arī digitālā satura iegūšanai, radīšanai un koplietošanai;
14.5.
veicināt izpratni par cilvēka un sabiedrības drošību, darba, vides un civilo aizsardzību, darba tiesībām un veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumu;
14.6.
attīstīt prasmes patstāvīgi mācīties, kritiski izvērtēt informāciju un pieņemt lēmumus, plānot un vadīt savu izziņas procesu, radīt motivāciju tālākizglītībai un sniegt iespēju sagatavoties attiecīgas nākamā cikla augstākās izglītības un attiecīga līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei;
14.7.
sekmēt pozitīvas attieksmes veidošanos pret līdzcilvēkiem un valsti, attīstīt pašapziņu, spēju uzņemties pilsonisko atbildību un pieņemt atbildīgus lēmumus.
15.
Katras studiju programmas specifiskos mērķus un uzdevumus, kā arī, ja attiecināms, tās studiju programmu daļas, kuras īsteno kā darba vidē balstītas mācības, sadarbībā ar attiecīgās nozares speciālistiem un darba devējiem augstskola vai koledža nosaka atbilstoši augstskolas vai koledžas stratēģiskajai specializācijai, stratēģiskajiem mērķiem, galvenajiem uzdevumiem un citiem faktoriem.
III.Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas obligātais saturs
16.
Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas saturu veido atbilstoši ietvarstruktūras piektajam līmenim sasniedzamajiem studiju rezultātiem un saskaņā ar profesionālās darbības jomu reglamentējošiem normatīviem aktiem.
17.
Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas pilna laika studiju apjoms ir no 120 līdz 180 kredītpunktiem.
18.
Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu, kas tiek īstenota valsts valodā, drīkst īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, ne vairāk kā 20 procentu apmērā no studiju programmas apjoma, ievērojot to, ka tajā nevar ietilpt valsts pārbaudījums, kā arī kvalifikācijas darba izstrāde.
19.
Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas apjomu (izņemot to apjomu, kas paredzēts praksei un valsts pārbaudījumam) pilna laika studijās ne mazāk kā 40 procentu apmērā veido kontaktstundas.
20.
Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas saturu veido:
20.1.
obligātā daļa - ne mazāk kā 60 procenti:
20.1.1.
studiju kursi vai studiju kursi un studiju moduļi – ne mazāk kā 30 procenti;
20.1.2.
prakse - ne mazāk kā 24 kredītpunkti;
20.1.3.
valsts pārbaudījums – ne mazāk kā septiņi kredītpunkti, bet nepārsniedzot desmit procentus no studiju programmas kopējā apjoma;
20.2.
ierobežotās izvēles daļa - ne mazāk kā 25 procenti;
20.3.
izvēles daļa - ne mazāk kā trīs kredītpunkti, bet nepārsniedzot astoņus procentus no studiju programmas kopējā apjoma;
21.
Studiju procesā ne mazāk kā 30 procentu no studiju kursu apjoma tiek īstenoti praktiski. Patstāvīgā darba uzdevumus un to izpildes kontroles veidus nosaka īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas studiju kursu aprakstos.
22.
Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas obligātajā saturā ietver arī Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktās studiju kursu prasības.
23.
Iegūtā piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija, par ko tiek izsniegts īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un profesionālās kvalifikācijas diploms, dod tiesības turpināt izglītību pirmā cikla augstākās izglītības programmā, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā.
IV.Pirmā cikla augstākās izglītības programmas obligātais saturs
24.
Pirmā cikla augstākās izglītības programmas saturu veido atbilstoši ietvarstruktūras sestajam līmenim sasniedzamajiem studiju rezultātiem un, ja attiecināms, saskaņā ar profesionālās darbības jomu reglamentējošiem normatīviem aktiem.
25.
Pirmā cikla augstākās izglītības programmas pilna laika studiju apjoms:
25.1.
bakalaura studiju programmas, kas nodrošina bakalaura grāda ieguvi - ne mazāk kā 180 kredītpunkti;
25.2.
bakalaura studiju programmas, kas nodrošina bakalaura grāda un profesionālas kvalifikācijas ieguvi - ne mazāk kā 240 kredītpunkti;
25.3.
pēc īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas vai pirmā cikla augstākās izglītības ieguves īstenojamas studiju programmas, kas nodrošina kvalifikācijas ieguvi - ne mazāk kā 60 kredītpunkti ar nosacījumu, ka kopējais pirmā cikla augstākās izglītības studiju apjoms nav mazāks par 180 kredītpunktiem;
25.4.
pēc vidējās izglītības ieguves īstenojamas studiju programmas, kas nodrošina kvalifikācijas ieguvi - ne mazāk kā 180 kredītpunkti.
26.
Pirmā cikla augstākās izglītības programmu, kas tiek īstenota valsts valodā, drīkst īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, ne vairāk kā 30 procentu apmērā no studiju programmas apjoma, ievērojot, ka tajā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī bakalaura darba izstrāde.
27.
Pirmā cikla augstākās izglītības programmas apjomu (izņemot to apjomu, kas paredzēts praksei un valsts pārbaudījumam) pilna laika studijās ne mazāk kā 40 procentu apmērā, bet studiju programmās, kuras ietilpst izglītības programmu grupā "Mūzika un skatuves māksla", ne mazāk kā 30 procentu apmērā, veido kontaktstundas.
28.
Pirmā cikla augstākās izglītības programmas saturu veido:
28.1.
obligātā daļa - ne mazāk kā 35 procenti:
28.1.1.
studiju kursi vai studiju kursi un studiju moduļi – ne mazāk kā 10 procenti;
28.1.2.
prakse (ja attiecināms) - ne mazāk kā 24 kredītpunkti;
28.1.3.
valsts pārbaudījums - ne mazāk kā septiņi kredītpunkti, bet nepārsniedzot astoņus procentus no studiju programmas kopējā apjoma.
28.2.
ierobežotās izvēles daļa - ne mazāka kā 15 procenti;
28.3.
izvēles daļa - ne mazāk kā trīs kredītpunkti, bet nepārsniedzot sešus procentus no studiju programmas kopējā apjoma.
29.
Pirmā cikla augstākās izglītības programmas obligātajā saturā ietver arī Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktās studiju kursu prasības.
30.
Pēc atbilstošas pirmā cikla augstākās izglītības programmas apguves piešķir:
30.1.
bakalaura grādu;
30.2.
bakalaura grādu un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
30.3.
sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
31.
Iegūtais bakalaura grāds, bakalaura grāds un sestā līmeņa profesionālā kvalifikācija vai sestā līmeņa profesionālā kvalifikācija dod tiesības turpināt izglītību otrā cikla augstākās izglītības programmā, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā.
V.Otrā cikla augstākās izglītības programmas obligātais saturs
32.
Otrā cikla augstākās izglītības programmas saturu veido atbilstoši ietvarstruktūras septītajam līmenim sasniedzamajiem studiju rezultātiem un ja attiecināms, saskaņā ar profesionālās darbības jomu reglamentējošiem normatīviem aktiem.
33.
Otrā cikla augstākās izglītības programmas pilna laika studiju apjoms:
33.1.
maģistra studiju programmas, kas nodrošina maģistra grāda ieguvi - ne mazāk kā 60 kredītpunkti ar nosacījumu, ka kopējais pirmā cikla un otrā cikla augstākās izglītības programmu apjoms nav mazāk par 300 kredītpunktiem;
33.2.
maģistra studiju programmas, kas nodrošina maģistra grāda un profesionālās kvalifikācijas ieguvi - ne mazāk kā 60 kredītpunkti ar nosacījumu, ka kopējais pirmā cikla un otrā cikla augstākās izglītības programmu apjoms nav mazāk par 300 kredītpunktiem;
33.3.
pēc vidējās izglītības ieguves īstenojama studiju programma, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas ieguvi un kura ietver pirmā cikla studiju programmas apguvi - ne mazāk kā 300 kredītpunkti;
33.4.
pēc pirmā cikla augstākās izglītības ieguves īstenojama studiju programma, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas ieguvi – ne mazāk kā 60 kredītpunkti ar nosacījumu, ka kopējais pirmā cikla un otrā cikla augstākās izglītības programmu apjoms nav mazāks par 300 kredītpunktiem.
34.
Otrā cikla augstākās izglītības programmu, kas tiek īstenota valsts valodā, drīkst īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, ne vairāk kā 40 procentu apmērā no studiju programmas kopējā apjoma, ievērojot, ka tajā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī, maģistra darba izstrāde.
35.
Otrā cikla augstākās izglītības programmas apjomu (izņemot to apjomu, kas paredzēts praksei un valsts pārbaudījumam) pilna laika studijās ne mazāk kā 30 procentu apmērā, bet studiju programmās, kuras ietilpst izglītības programmu grupā “Mūzika un skatuves māksla”, ne mazāk kā 20 procentu apmērā veido kontaktstundas.
36.
Otrā cikla augstākās izglītības programmas saturu veido:
36.1.
obligātā daļa – ne mazāk kā 50 procenti:
36.1.1.
studiju kursi vai studiju kursi un studiju moduļi – ne mazāk kā 15 procenti;
36.1.2.
prakse (ja attiecināms) - ne mazāk kā deviņi kredītpunkti;
36.1.3.
valsts pārbaudījums - ne mazāk kā deviņi kredītpunkti, bet nepārsniedzot 20 procentus no studiju programmas kopējā apjoma.
36.2.
ierobežotās izvēles daļa - ne mazāk kā 12 procenti;
36.3.
izvēles daļa - ne mazāk kā trīs kredītpunkti, bet nepārsniedzot astoņus procentus no studiju programmas kopējā apjoma.
37.
Ja studējošais Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktās prasības nav apguvis iepriekšējā cikla augstākās izglītības programmā, tad viņš tās papildus apgūst otrā cikla augstākās izglītības programmā.
38.
Pēc atbilstošas otrā cikla augstākās izglītības programmas apguves piešķir:
38.1.
maģistra grādu;
38.2.
maģistra grādu un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
38.3.
septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
39.
Iegūtais maģistra grāds, maģistra grāds un septītā līmeņa profesionālā kvalifikācija vai septītā līmeņa profesionālā kvalifikācija dod tiesības turpināt izglītību trešā cikla augstākās izglītības programmā, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā.
VI.Trešā cikla augstākās izglītības programmas obligātais saturs
40.
Trešā cikla augstākās izglītības programmas saturu veido atbilstoši ietvarstruktūras astotajam līmenim sasniedzamajiem studiju rezultātiem, ietverot sagatavošanu zinātniskajai darbībai vai zinātniskajai darbībai un mākslinieciskajai jaunradei, tostarp risinot nozīmīgus zinātniskās darbības vai zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades uzdevumus zinātnē un augstākajā izglītībā, mākslinieciskajā jaunradē un citās profesionālās darbības jomās.
41.
Trešā cikla augstākās izglītības programmas pilna laika studiju apjoms:
41.1.
akadēmiskās doktora studiju programmas - ne mazāk kā 180 kredītpunkti;
41.2.
profesionālās doktora studiju programmas mākslās - ne mazāk kā 180 kredītpunkti;
42.
Trešā cikla augstākās izglītības programmas obligāto saturu veido:
42.1.
studiju kursi vai studiju kursi un studiju moduļi;
42.2.
prakse (ja attiecināms);
42.3.
promocijas darbs vai valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļas ir doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādāšana un aizstāvēšana mākslinieciskās darbības jomā.
43.
Trešā cikla augstākās izglītības programmu, kas tiek īstenota valsts valodā, drīkst īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, ne vairāk kā 50 procentu apmērā no studiju programmas apjoma, kas paredzēts studiju kursu vai moduļu apguvei, ievērojot, ka tajā nevar ietilpt valsts pārbaudījumi, kā arī promocijas vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde.
44.
Trešā cikla augstākās izglītības programmu apjomu veido:
44.1.
akadēmiskajās doktora studiju programmās 80 procentus no studiju programmas apjoma veido promocijas darba izstrāde, ar promocijas darba izstrādi saistīto pētījumu veikšana un rezultātu publiskošana, tai skaitā gatavojot starptautiski atpazīstamas zinātniskas publikācijas, un ne mazāk kā 20 procentus no studiju programmas apjoma veido studiju kursu vai moduļu apguve;
44.2.
profesionālās doktora studiju programmās mākslās 80 procentus no studiju programmas apjoma veido doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde, ar mākslinieciskās jaunrades izstrādi saistītās mākslinieciskās prakses, tai skaitā starptautiskas mākslinieciskās prakses, īstenošana un ne mazāk kā 20 procentus no studiju programmas apjoma veido studiju kursu vai moduļu apguve, tai skaitā prakses apguve.
45.
Ja studējošais Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktās prasības nav apguvis zemāka cikla augstākās izglītības programmā, tad viņš tās papildus apgūst trešā cikla augstākās izglītības programmā.
46.
Pēc atbilstošas trešā cikla augstākās izglītības programmas apguves piešķir:
46.1.
zinātnes doktora grādu;
46.2.
profesionālo doktora grādu mākslās;
VII.Iegūtās augstākās izglītības un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas pamatprincipi un kārtība
47.
Vērtējot iegūto augstāko izglītību, ievēro šādus vērtēšanas pamatprincipus:
47.1.
pozitīvo sasniegumu summēšanas princips – vērtē, summējot pozitīvos studiju rezultātu sasniegumus;
47.2.
vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par studiju programmā ietvertā satura apguvi;
47.3.
prasību atklātības un skaidrības princips – pirms snieguma demonstrēšanas studējošajam ir zināmi un saprotami studiju sasniedzamie rezultāti un viņa snieguma vērtēšanas kritēriji;
47.4.
pārbaudes veidu dažādības princips – studiju programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus sasniegto studiju rezultātu pārbaudes veidus;
47.5.
vērtējuma atbilstības princips – sasniegto studiju rezultātu pārbaudēs tiek dota iespēja apliecināt analītiskās un radošās spējas, zināšanas, prasmes un iemaņas dažādiem apguves līmeņiem atbilstošos uzdevumos un situācijās. Pārbaudēs iekļaujamais satura apjoms atbilst kursu programmās noteiktajam saturam un sasniedzamajiem studiju rezultātiem;
47.6.
vērtējuma pārskatīšanas iespēju princips – augstskola vai koledža nosaka iegūtā vērtējuma pārskatīšanas kārtību.
48.
Studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi vērtē 10 ballu skalā vai ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts". Studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi studiju kursa noslēgumā ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts" var vērtēt, ja studiju kursa apjoms nav vairāk kā trīs kredītpunkti. Ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts" var vērtēt arī studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi studiju kursā noteikto pārbaudījumu ietvaros.
49.
Studiju rezultātus vērtē 10 ballu skalā:
49.1.
izcili (10) – sasniegtie studiju rezultāti pārsniedz studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, liecina par spēju veikt patstāvīgus pētījumus un dziļu problēmu izpratni;
49.2.
teicami (9) – sasniegtie studiju rezultāti pilnībā atbilst studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasībām, iegūta prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas;
49.3.
ļoti labi (8) – pilnīgi izpildītas studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, tomēr atsevišķos jautājumos nav pietiekami dziļas izpratnes, lai zināšanas patstāvīgi lietotu sarežģītāku problēmu risināšanā;
49.4.
labi (7) – kopumā izpildītas studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, tomēr dažkārt konstatējama neprasme iegūtās zināšanas izmantot patstāvīgi;
49.5.
gandrīz labi (6) – izpildītas studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, tomēr vienlaikus konstatējama nepietiekami dziļa problēmas izpratne un neprasme izmantot iegūtās zināšanas;
49.6.
viduvēji (5) – kopumā apgūta studiju programma, studiju modulis vai studiju kurss, tomēr konstatējama nepietiekama dažu problēmu pārzināšana un neprasme izmantot iegūtās zināšanas;
49.7.
gandrīz viduvēji (4) – kopumā apgūta studiju programma, studiju modulis vai studiju kurss, tomēr konstatējama nepietiekama dažu pamatkoncepciju izpratne, ir ievērojamas grūtības iegūto zināšanu praktiskajā izmantošanā;
49.8.
vāji (3) – zināšanas ir virspusējas un nepilnīgas, studējošais nespēj tās lietot konkrētajās situācijās;
49.9.
ļoti vāji (2) – ir virspusējas zināšanas tikai par atsevišķām problēmām, lielākā daļa studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa nav apgūta;
49.10.
ļoti, ļoti vāji (1) – nav izpratnes par studiju kursa pamatproblemātiku, nav gandrīz nekādu zināšanu studiju programmā, studiju modulī vai studiju kursā.
50.
Novērtējot studiju rezultātus studiju programmā, studiju modulī vai studiju kursā 10 ballu skalā, augstskola vai koledža var paredzēt arī papildu kritērijus konkrēta vērtējuma noteikšanai 10 ballu skalā.
51.
Ar vērtējumu "ieskaitīts" vai "neieskaitīts" novērtē atkarībā no tā, vai studējošā uzrādītie studiju rezultāti pārbaudījumā atbilst vai neatbilst augstskolas vai koledžas noteiktajam līmenim.
52.
Par sekmīgiem uzskata vērtējumus no "izcili" (10) līdz "gandrīz viduvēji" (4) un vērtējumu "ieskaitīts". Par katru sekmīgi apgūto studiju kursu un praksi ieskaita kredītpunktus.
53.
Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas apguves beigās kārto valsts pārbaudījumu, – profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kura sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba izstrādāšanā un aizstāvēšana.
54.
Pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmas apguves beigās kārto vienu no šādiem valsts pārbaudījumiem:
54.1.
gala pārbaudījumu – bakalaura darba vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana;
54.2.
valsts pārbaudījumu – profesionālās kvalifikācijas eksāmenu;
54.3.
valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt:
54.3.1.
diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana;
54.3.2.
diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana;
54.3.3.
bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana;
54.3.4.
valsts eksāmens.
55.
Profesionālās doktora studiju programmas mākslās apguves beigās kārto valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādāšana un aizstāvēšana.
56.
Zinātnes doktora grāda iegūšanai, trešā cikla augstākās izglītības programmas apguves ietvaros izstrādā un noslēgumā aizstāv promocijas darbu.
57.
Valsts un gala pārbaudījumu vērtē valsts pārbaudījuma komisija. Valsts pārbaudījuma komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un ne mazāk kā četri komisijas locekļi. Valsts pārbaudījuma komisija darbojas, kā arī valsts pārbaudījuma komisijas vadītāju un sastāvu apstiprina saskaņā ar augstskolas senāta vai koledžas domes apstiprinātu nolikumu. Izņemot citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.
58.
Valsts un gala pārbaudījuma komisijas sastāvā, profesionālās kvalifikācijas vai grāda un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanai, ne mazāk kā puse no valsts pārbaudījuma komisijas sastāva ir nozares asociāciju pārstāvji vai nozares eksperti. Izņemot citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.
VIII.Profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas kārtība
59.
Augstskola veido valsts pārbaudījumu komisiju, kura vērtē valsts pārbaudījumus un piešķir doktora grādu mākslās. Katrā mākslinieciskās darbības jomā veido atsevišķu valsts pārbaudījumu komisiju.
60.
Valsts pārbaudījumu komisijas sastāvā ir komisijas priekšsēdētājs un vismaz četri komisijas locekļi.
61.
Valsts pārbaudījumu komisiju vada priekšsēdētājs, kuram ir profesionālais doktora grāds mākslās. Komisijas sastāvu veido komisijas locekļi ar doktora grādu mākslās, kā arī profesionālo institūciju pārstāvji, kuri veic mūsdienu līmenim atbilstošu mākslinieciskās jaunrades darbu. Valsts pārbaudījumu komisijā iekļauj vismaz vienu personu, kas ir ieguvusi profesionālo doktora grādu mākslās ārvalstīs vai vismaz vienu ārvalsts profesionālās organizācijas pārstāvi, kurš veic mūsdienu līmenim atbilstošu mākslinieciskās jaunrades darbu.
62.
Valsts pārbaudījumu komisijā papildus var piesaistīt ārvalstīs atzītu augstskolu atbilstošās studiju programmas profesorus, kā arī Latvijas un ārvalstu ekspertus atbilstoši doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba jomai.
63.
Valsts pārbaudījumu komisija visus lēmumus, tostarp lēmumu par doktora grāda piešķiršanu, pieņem ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.
64.
Valsts pārbaudījumu komisijas darbu nodrošina augstskola. Valsts pārbaudījumu procesa īstenošanas izmaksas sedz studiju programmas īstenotāja augstskola no studiju programmas īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem.
65.
Valsts pārbaudījumu komisijas darbības organizēšanas un norises kārtību, kā arī citus ar valsts pārbaudījumu komisijas darbību saistītus jautājumus nosaka augstskolas izstrādātā un ar augstskolas dibinātāju saskaņotā nolikumā.
66.
Ja studiju programmu kopīgi īsteno vairākas augstskolas, tās var izveidot atsevišķu valsts pārbaudījumu komisiju katrā mākslinieciskās darbības jomā.
67.
Diplomu par doktora grāda piešķiršanu augstskola izsniedz sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts valsts pārbaudījumu komisijas lēmums par doktora grāda piešķiršanu, ja lēmums nav apstrīdēts.
IX.Noslēguma jautājumi
68.
Līdz 2025.gada 31.jūlijam akreditētajiem studiju virzieniem atbilstošās studiju programmas augstskolas un koledžas ir tiesīgas īstenot līdz lēmumā par studiju virzienu akreditāciju noteiktajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. jūlijam. 69.punktā augstskolām un koledžām tiek doti 2 gadi, lai nodrošinātu atbilstību Augstākās izglītības valsts standartam.
69.
Līdz 2025.gada 31.jūlijam licencētās studiju programmas, augstskolas un koledžas nodrošina šo studiju programmu atbilstību šo noteikumu prasībām līdz iesnieguma par studiju virziena akreditācijai iesniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. jūlijam.
70.
Noteikumi stājas spēkā 2025.gada 1.augustā.
71.
Atzīt par spēku zaudējušiem:
71.1.
Ministru kabineta 2014.gada 13.maija noteikumus Nr. 240 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” (Latvijas Vēstnesis, 2014, 93. nr.; 2022, 248. nr.; 2023, 192.nr.);
71.2.
Ministru kabineta 2018.gada 2.oktobra noteikumus Nr. 617. “Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās” (Latvijas Vēstnesis, 2018, 196. nr.);
71.3.
Ministru kabineta 2023.gada 13. jūnija noteikumus Nr. 305 “Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu” (Latvijas Vēstnesis, 2023, 118. nr.).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds