Ministru kabinets ir iepazinies ar tiesībsardzes 2026. gada ziņojumu "Par nepieciešamību pārskatīt bāriņtiesu institucionālo modeli" (turpmāk – ziņojums) un, pamatojoties uz Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sniegto informāciju, sniedz šādu viedokli.
Ministru kabinets izsaka pateicību par veikto izvērtējumu un rekomendācijām bērnu tiesību aizsardzības politikas pilnveidei Latvijā. Uzskatām, ka ziņojums var kalpot par pamatu turpmākajai politikas plānošanai un īstenošanai, lai bērnu tiesību aizsardzībā veicinātu vienotu pieeju visā valstī, stiprinātu bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto speciālistu profesionalitāti un atbildību.
Ņemot vērā tiesībsardzes ziņojumā identificētās problēmas bērnu tiesību aizsardzības sistēmā, Ministru prezidents A. Kulbergs 2026. gada 16. jūnijā ir uzdevis Labklājības ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2026. gada 1. oktobrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā analītisku izvērtējumu par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pašreizējo situāciju, kā arī priekšlikumus jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim, tostarp izvērtējot tiesībsardzes piedāvātās alternatīvas un paredzot bērna labāko interešu ievērošanu kā centrālo principu.
Ministru kabinets atzīst, ka ziņojumā aktualizētās problēmas par bāriņtiesu plašo un neviendabīgo funkciju tvērumu nav jaunas, proti, ziņojums apkopo patlaban aktuālās un vairākkārt identificētās problēmas, kas iezīmē, ka ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas bērnu tiesību aizsardzības sistēmā.
Jau vairāku gadu garumā Labklājības ministrijas mērķis ir izveidot ilgtermiņa sadarbību starp nozarēm un uzlabot bāriņtiesu sniegto pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus palielinot bāriņtiesu darbinieku profesionālās zināšanas, pieredzi, resursus un ieguldījumu bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā.
Ministru kabinets vērš uzmanību uz to, ka patlaban jau tiek īstenoti būtiski soļi bāriņtiesu kapacitātes stiprināšanā, kuriem ir gan tūlītēja, gan ilgtermiņa nozīme neatkarīgi no tā, kāds institucionālais modelis tiks izvēlēts nākotnē. Piemēram, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros tiek īstenots projekts[1] bāriņtiesu amatpersonu un citu bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto speciālistu profesionālās kvalifikācijas pilnveidei. Projekta ietvaros tiek nodrošinātas regulāras supervīzijas bāriņtiesu amatpersonām, izstrādāti metodiskie materiāli, pilnveidotas profesionālās kompetences pilnveides programmas, kā arī attīstīta Bērnu aizsardzības centra kā koordinējošas un atbalstošas iestādes kapacitāte. Šie ieguldījumi profesionālajā attīstībā veido stabilu pamatu ilgtermiņa sistēmas kvalitātei un ir piemērojami jebkurā institucionālā modelī.
Tāpat arī Saeimā izskatīšanā trešajā lasījumā ir apjomīgi grozījumi Bāriņtiesu likumā (Saeimas reģ.Nr.1031/Lp14)[2], kas paredz ieviest vienotu, visās pašvaldībās piemērojamu bāriņtiesu amatpersonu darba izpildes novērtēšanas sistēmu, atsakoties no iepriekš plānotās sertifikācijas. Strukturēta un ikgadēja novērtēšana ne tikai sniegs konstruktīvu atgriezenisko saiti darbiniekiem un identificēs individuālās attīstības vajadzības, bet arī nodrošinās vienveidīgākus darba kvalitātes standartus visā valstī. Šīs izmaiņas stiprinās cilvēkresursu bāzi, uz kuras balstīsies jebkura nākotnes sistēma.
Vienlaikus Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" (Nr.170/Lp14)[3] un saistītos likumprojektus, kas paredz svītrot no bāriņtiesu kompetences tādas notariālās darbības, kuru izpildei ir nepieciešamas padziļinātas juridiskas zināšanas un prasmes, saglabājot tādas notariālās darbības, kurām, citastarp, ir sociāls raksturs un kuras neprasa padziļinātas zināšanas tiesību zinātnē. Likumprojekta pieņemšanas gadījumā bāriņtiesām atbrīvotos resursi to pamatuzdevuma īstenošanai, gādājot par bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzību. Minētais likumprojekts kopš 2023. gada atrodas izskatīšanā Saeimas Juridiskajā komisijā pirms otrā lasījuma.
Ministru kabineta ieskatā prioritāri veicams un vienlaikus operatīvi īstenojams solis ir bāriņtiesu atbrīvošana no tām neraksturīgajām funkcijām, kurās politiska vienošanās ir sasniedzama ātrāk un kuru nodalīšana no bāriņtiesu pamatdarbības ir juridiski un praktiski skaidra. Tieši šī virziena nozīmīgums ir uzsvērts arī ziņojumā, identificējot funkcijas, kuras nav piekritības bāriņtiesu pamatuzdevumam un par kurām jau vairākkārt ir rosināts diskutēt. Šādas funkcijas, piemēram, ir:
- notariālās darbības, kas minētas iepriekš;
- personu pārstāvība kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, kas nav uzskatāma par bērnu tiesību aizsardzības iestādes pamatfunkciju. Jānorāda, ka Saeimas Juridiskā komisija neatbalstīja minētā regulējuma izslēgšanu, kamēr netiek piedāvāts alternatīvs risinājums;
- aizgādņa iecelšana un aizgādnības uzraudzība mantojumam un promesošas personas mantai. Šis jautājums skar aizgādnības regulējumu kopumā. Jāatzīmē, ka 2025. gada 1. janvārī stājās spēkā vērienīga mantojumu tiesību reforma, kuras tapšana aizņēma vairākus gadus un kuras ietvaros diskusijās tika iesaistīti dažādi nozares eksperti. Arī mantojuma aizgādnības regulējuma pilnveide šīs reformas ietvaros notika un reformas ietvaros bāriņtiesu noslodze attiecībā uz mantojuma aizgādnībā veicamajām darbībām tika ievērojami samazināta. Proti, tika noņemta bāriņtiesām neraksturīga funkcija – absolūta mantojuma aizgādņa kontrole. Tieslietu ministrija kā atbildīgā ministrija civiltiesību politikas jomā arī turpmāk iniciēs jaunas ekspertu diskusijas, lai vērtētu bāriņtiesu atbrīvošanu no tai neraksturīgām funkcijām, ko tās veic civiltiesisko attiecību ietvaros;
- bāriņtiesas atzinuma sagatavošana tiesai prasījumos, kas skar bērnu (par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts). Sadarbībā ar tiesu varas pārstāvjiem ir diskutējams par atzinuma nepieciešamību visos gadījumos, kā arī par atzinuma satura vienkāršošanu un pieņemšanas procesa atvieglošanu.
Iepriekš minētās funkcijas patērē būtisku bāriņtiesu kapacitāti, novērš uzmanību no bērnu tiesību aizsardzības un kavē kvalitatīvu, proaktīvu darbu ar ģimenēm un bērniem un to pārskatīšana un pārdale ir priekšnoteikums būtiskām sistēmiskām pārmaiņām. Diemžēl jāatzīst, ka daļa no šiem risinājumiem nav guvusi pārliecinošu atbalstu parlamentā, savukārt par daļu risinājumu nav bijis iespējams panākt ministriju vienotu viedokli, kas kavējis risinājumu savlaicīgu virzību. Tāpat no Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas puses un Latvijas Pašvaldību savienības puses sniegtie priekšlikumi, kuri ir ietverti ziņojumā, to pārskatīšanai tika iesniegti birokrātijas mazināšanas darba grupai un tikai daļa ir saņēmusi atbalstu.
Vienlaikus Ministru kabinets uzskata, ka pirms lemt par strukturālām izmaiņām ir nepieciešams padziļināts izvērtējums un ekspertu diskusija, kurā tiktu izvērtēti ne tikai tiesībsardzes piedāvātie risinājumi, to priekšrocības, riski un īstenošanas priekšnoteikumi, bet tiktu nodrošināts arī plašāks skatījums uz bērnu tiesību aizsardzības sistēmu kopumā. Ja reforma fokusējas tikai uz bāriņtiesām, pastāv risks izjaukt koordināciju un radīt jaunus robus atbildībā.
Tāpat jāņem vērā, ka bāriņtiesa pēc savas būtības ir institūcija, kurai ir uzticēta atbildība rīkoties tad, kad visi ģimenes atbalsta instrumenti ir izsmelti un bērna aizsardzība prasa izlēmīgu rīcību. Bāriņtiesu darba rezultātam ir uzliktas augstas prasības un gaidas, ņemot vērā tām piešķirtās plašās kompetences un atbildību, tomēr sistēmas kopējās problēmas nav tikai vienas institūcijas atbildība. Tādēļ jebkura reforma, kas nevērtē citu saistīto institūciju atbildības robežas un pienākumu izpildes kvalitāti, būtu nepilnīga.
Līdzās bāriņtiesām, sociālajiem dienestiem un tiesām ne mazāk svarīga ir arī pašvaldības loma, piemēram, izveidojot sadarbības grupas un rūpējoties par efektīvu to darbību un savlaicīgu iesaisti, organizējot bērnu likumpārkāpumu profilakses darbu, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus utt. Šīs funkcijas nevar skatīt atrauti no kopējās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas, jo arī tās pieprasa vienotu un koordinētu sistēmu savlaicīgai risku identificēšanai un atbilstoša atbalsta sniegšanai. Tomēr minētie aspekti lielā mērā ir palikuši ārpus fokusa ziņojumā, kas rada risku, ka diskusija par reformām kļūst pārāk sašaurināta un koncentrējas tikai uz atsevišķas institūcijas funkciju pārdali, nevis uz sistēmu kopumā. Tādējādi ir iespējams, ka diskusiju rezultātā var izkristalizēties cits, bērnu tiesībām atbilstošāks risinājums.
Vienlīdz būtiski ir nodrošināt arī to, ka šāda mēroga reformas tiek izstrādātas savstarpējā dialogā ar visām iesaistītajām pusēm – valsts un pašvaldību institūcijām, profesionālajām organizācijām, kā arī nevalstisko sektoru, kas bērnu un ģimeņu atbalsta jomā ir būtiska sistēmas daļa gan pakalpojumu sniegšanā, gan ģimeņu un bērnu interešu pārstāvībā. Ministru kabinets aicina tiesībsardzi iesaistīties arī šādā dialogā ar atbildīgo nozaru ekspertiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī atzīmē, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir uzņēmusies parlamentāro uzraudzību pār reformas procesu, kas ir nozīmīgs priekšnoteikums bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformas ilgtspējai.
Ministru kabinets vienlaikus uzsver, ka institucionālā modeļa maiņa pati par sevi nenovērsīs problēmu cēloņus. Arī ziņojumā ir norādīts, ka esošajā bērnu tiesību aizsardzības sistēmā kā iztrūkstoši aspekti ir identificēti savlaicīga un koordinēta atbalsta sniegšana ģimenei un preventīvais darbs, īpaši ar riska grupām. Tādēļ paralēli diskusijai par institucionālo risinājumu ir mērķtiecīgi jādomā par ģimeņu preventīvu atbalstu, kā arī ir jāveic ieguldījumi agrīnā risku identificēšanā, ģimenēm viegli pieejamos atbalsta pakalpojumos un vecāku prasmju stiprināšanā, lai mazinātu to gaidījumu skaitu, kuros nepieciešama bērna šķiršana no ģimenes. Preventīvā atbalsta stiprināšana ir efektīvākais ilgtermiņa ieguldījums bērnu tiesību aizsardzībā un tā vienlaikus mazina slodzi lēmējinstitūcijām.
Tāpat pievēršama uzmanība tam, ka kopš 2020. gada ir pilnveidots sociālā darba ar ģimenēm un bērniem saturs, to balstot sistēmiskā pieejā. Pāreja uz sistēmisko pieeju nozīmē, ka ģimenes situācija tiek vērtēta un risināta holistiski – fokusējoties uz grūtību cēloņiem, ģimenes savstarpējām attiecībām un resursiem, nevis atsevišķiem simptomiem, un atbalsts tiek veidots sadarbībā ar pašu ģimeni, stiprinot tās spēju īstenot pārmaiņas. Izstrādātie metodiskie materiāli ir publiski pieejami Labklājības ministrijas tīmekļvietnē[4], savukārt normatīvais regulējums paredz, ka līdz 2028. gadam visi pašvaldību sociālie dienesti darbu ar ģimenēm un bērniem organizēs atbilstoši šai pieejai. Vienlaikus jāuzsver, ka sociālā darba satura maiņa prasa arī secīgu citu bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto institūciju prakses pilnveidi, lai visas sistēmas darbība balstītos vienotā metodoloģiskā ietvarā. Bāriņtiesu kontekstā tas nozīmē, ka lēmumu pieņemšanai pakāpeniski jābalstās sociālā dienesta veiktajā sistēmiskajā ģimenes izvērtējumā un ar ģimeni saskaņotajos atbalsta pasākumos, mazinot funkciju dublēšanos, stiprinot preventīvo darbu un nodrošinot, ka bērna šķiršana no ģimenes tiek piemērota vienīgi kā galējais līdzeklis. Tas ir vērā ņemams atskaites punkts arī diskusijā par turpmāko institucionālo risinājumu.
Tāpat informējam, ka saskaņā ar 2024. gada 19. decembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā no 2028. gada 1. janvāra pašvaldībām kā viens no obligātajiem pakalpojumiem būs jānodrošina ģimenes asistenta pakalpojums ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī pilngadību sasniegušiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanas. Ģimenes asistenta pakalpojums ir pakalpojums personai vai ģimenei, kuru spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ ir apgrūtinātas. Pakalpojuma ietvaros tiek veicināta sociālo prasmju apguve, pilnveide un apgūto prasmju nostiprināšana, nodrošinot klientam individuālu konsultatīvu, praktisku, izglītojošu, asistējošu un emocionālu atbalstu dzīvesvietā un sociālajā vidē. Prognozējams, ka, attīstoties ģimenes asistenta pakalpojumam un palielinoties sociālajām prasmēm, ilgtermiņā varētu samazināsies atkarība no pabalstiem, kā arī samazināsies gadījumu skaits, kuros bērnam nepieciešama tūlītēja šķiršana no ģimenes un nepieciešamība nodrošināt ārpusģimenes aprūpi. Lai gan ģimenes asistenta pakalpojumu nodrošina pašvaldības, valsts atbalsta un nodrošina šo asistentu mācības. Labklājības ministrijas īstenotā projekta[5] ietvaros tika izstrādāta izglītības programma ģimenes asistentu sagatavošanai un tā ietvaros līdz 2023. gada beigām mācības pabeidza 97 ģimenes asistenti un nākamā projekta ietvaros[6] ir licencēta izstrādātā izglītības programma un tiek turpinātas ģimenes asistentu mācības (2025. gadā projekta ietvaros 11 ģimenes asistenti apguva mācību programmu un saņēma valsts atzītas apliecības, savukārt 2026. gadā plānots, ka mācību programmu apgūs vēl līdz 49 ģimenes asistentiem).
Papildus, apzinoties ģimenes tiesību jomas sarežģītību un būtisko ietekmi, ko ģimenes konflikti var radīt bērnam un viņa attiecībām ar abiem vecākiem, arī Tieslietu ministrija turpina strādāt pie tiesību aktu regulējuma pilnveides un profesionāļu mācībām, lai stiprinātu bērnu interešu aizsardzību tiesvedības procesos. Piemēram, šī gada 1. martā stājās spēkā Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Civilprocesa likumā un Notariāta likumā, kas paredz, ka, izšķirot vecāku laulību pie zvērināta notāra, vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmi un uzturlīdzekļiem ir izpildāma kā tiesas nolēmums, tā novēršot bērna atkārtotu iesaistīšanu ilgstošos tiesas procesos par jau risināmiem jautājumiem. Kopš 2025. gada 1. janvāra darbu ir uzsākusi arī Tieslietu akadēmija, kas nodrošina mērķtiecīgu tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju profesionālās kvalitātes celšanu un veicina vienotu izpratni, tostarp bērnu tiesību aizsardzības sistēmā.
Darbs pie bērnu retraumatizācijas novēršanas ģimenes strīdos vēl aizvien turpinās. Izvērtējot iespējas mazināt bērna pakļaušanu vairākkārtīgām psiholoģiskajām izpētēm, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Psihologu sertifikācijas padomi ir izstrādājusi vadlīnijas psihologa dokumentu sagatavošanai bērna vecāku strīdu gadījumos. Vadlīnijas atrodas vizuālā noformējuma noslēguma stadijā un iespējami drīzā laikā tiks izplatītas iesaistītajiem speciālistiem un iestādēm.
Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets apliecina apņēmību uz bērnu tiesību aizsardzības sistēmu raudzīties kompleksi un uz pierādījumiem balstīti, uzsākot mērķtiecīgu dialogu starp Labklājības ministriju un Tieslietu ministriju, ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, tiesu varas pārstāvjiem un nozares ekspertiem, kurā aicina tiesībsardzi iesaistīties. Šā dialoga ietvaros un atbilstoši Ministru prezidenta A. Kulberga 2026. gada 16. jūnija rezolūcijā uzdotajam tiks veikts padziļināts esošās sistēmas izvērtējums, analizējot gan institucionālo sadalījumu, gan praktisko sadarbību starp iesaistītajām pusēm, kā arī izstrādāti priekšlikumi jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim, nosakot nepieciešamo finansējumu un pārejas periodu, lai nepieļautu papildu riskus bērnu tiesību aizsardzībai. Vienlaikus tiks pētīta arī ārvalstu pieredze un dažādie bērnu tiesību aizsardzības modeļi, lai identificētu labāko praksi un izvērtētu tās piemērotību Latvijas apstākļiem.
Vienlaikus Ministru kabinets uzsver, ka minēto darbību galvenais mērķis ir izveidot tieši mūsdienu Latvijas vajadzībām atbilstošu, koordinētu, efektīvu un bērna interesēs vērstu sistēmu, kas nodrošina gan augstu tiesisko aizsardzību, gan savlaicīgu un kvalitatīvu atbalstu ģimenēm.
[1] Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra noteikumi Nr. 724 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.1. pasākuma "Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros" īstenošanas noteikumi". https://likumi.lv/ta/id/347991
[2] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/8792c65d-940c-4684-a52e-fc076633e0c2
[3] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/22198665-19bf-4189-9fc0-b9b4c78fa80b
[4] Pieejami Labklājības ministrijas tīmekļvietnes sadaļā "Metodiskie materiāli": https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali
[5] Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projekts Nr.9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās"
[6] Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda projekts Nr.4.3.5.4/1/24/I/001 "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība"
Pielikumā: