23-TA-1989
Kara upuru apbedījumu likums
InodaļaVISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
kara upuris – karavīrs, karagūsteknis, kaujā kritis vai nogalināts partizāns, pretošanās kustības dalībnieks, masu terora laikā nogalināta persona, filtrācijas, internēto vai deportēto personu nometnēs mirušais vai nogalinātais;
2)
kara upuru apbedījums - kara upuru mirstīgo atlieku esamība dabā noteiktā teritorijā;
3)
kara upuru apbedījumu vieta - dabā neatzīmēts kara upuru mirstīgo atlieku apbedījums vai vieta, par kuru ir liecības par apbedījumu esamību;
4)
kara upuru kapsēta – dabā iezīmēta apbedījuma vieta, kurā apglabāti kara upuri;
5)
atsevišķa kapavieta - kara upura individuāla kapavieta;
6)
kara upuru apbedījumu reģistrs - kara upuru apbedījumu vietu, kara upuru kapsētu un atsevišķu kapavietu uzskaites un informācijas sistēma;
7)
apbedījumu vietas izpēte - darbības, kuru rezultāts ir apbedījuma esamības vai neesamības konstatācija (zondāžas, kontrolšurfi, mērījumi, izmantojot aparatūru augsnes blīvuma noteikšanai);
8)
pārapbedīšana - kara upuru mirstīgo atlieku ekshumācija, zondāža un izcelšana, veicot, ja iespējams, to identifikāciju un noskaidrošanu, ar nolūku tos apbedīt citā šim nolūkam paredzētā vietā;
9)
militārais artefakts - kara upuru apbedījuma vietā atrasts priekšmets, militārs atradums (piemēram, izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā), kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī;
10)
brāļu kapi – kopējs karadarbībās vai masu represijās Latvijā apmēram vienā laikā mirušu karavīru un civiliedzīvotāju apbedījums;
11)
jauna kara upuru apbedījuma vieta – jaunizveidota vai pārapbedīšanas procesā ierādīta kara upuru mirstīgo atlieku vieta.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir sasniegt kara upuru apbedījumu juridisko aizsardzību Latvijas Republikas teritorijā, kā arī sekmēt kara upuru piemiņas saglabāšanu un cieņpilnu attieksmi pret kara upuru mirstīgajām atliekām atbilstoši Latvijas kultūrvēstures tradīcijām, tai skaitā nodrošinot to pārapbedīšanu brāļu kapos vai kapsētās.
IInodaļa Kara upuru apbedījumu saglabāšanas organizēšana, reģistrācija, uzturēšana, aizsardzība, pārapbedīšana
3.
pants.
Kara upuru apbedījumu saglabāšanas organizēšana
(1)
Kara upuru apbedījumu saglabāšanu organizē Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisija (turpmāk – komisija).
(2)
Komisija ir koleģiāla institūcija, kuras darbību nodrošina Aizsardzības ministrija. Komisijas sastāvu apstiprina aizsardzības ministrs. Komisijas darbu vada aizsardzības ministra izvirzīts priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāju tā prombūtnes laikā aizvieto komisijas priekšsēdētāja vietnieks vai cits komisijas priekšsēdētāja noteikts komisijas pārstāvis.
(3)
Komisijas sastāvā iekļauj pārstāvjus no šādām institūcijām un biedrībām:
1)
Aizsardzības ministrijas;
2)
Ārlietu ministrijas;
3)
Latvijas kara muzeja;
4)
Valsts Drošības dienesta;
5)
biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība"
6)
biedrības "Brāļu kapu komieteja".
(4)
Komisija nepieciešamības gadījumā pieprasa viedokli Kultūras ministrijai un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldei.
(5)
Komisijas darba organizāciju, sēžu sagatavošanas un norises kārtību un citus ar komisijas darbību saistītos jautājumus nosaka tās reglaments, kuru apstiprina aizsardzības ministrs.
(6)
Bez komisijas atļaujas ir aizliegts veikt kara upuru pārapbedījumus, veikt būvdarbus kara upuru apbedījuma vietās, kapsētās, kā arī izveidot jaunas kara upuru apbedījuma vietas.
(7)
Komisijai ir šādi uzdevumi:
1)
nodrošināt kara upuru apbedījumu reģistra vešanu un uzturēšanu;
2)
ierosināt pašvaldībai esošās kara upuru kapsētas teritorijas paplašināšanas nepieciešamību vai sniegt attiecīgu atzinumu, saņemot pašvaldības, vai privātpersonas pieprasījumu;
3)
saskaņot ar pašvaldību jaunus kara upuru apbedījumus;
4)
sniegt priekšlikumus būvdarbiem kara upuru apbedījumos, kapsētās;
5)
izsniegt atļauju kara upuru apbedījumu vietu izpētei;
6)
izsniegt atļauju kara upuru pārapbedīšanai.
(8)
Šī panta sestās daļas 1., 2., 3., 4.punktā minētos valsts pārvaldes uzdevumus Aizsardzība ministrija deleģē biedrībai “Brāļu kapu komiteja”, kas pildot noteiktos uzdevumus ir pakļauta Aizsardzības ministrijai.
(9)
Komisijas pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā, iesniedzot iesniegumu Aizsardzības ministrijā. Aizsardzības ministrijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4.
pants.
Kara upuru apbedījumu reģistrs
Kara upuru apbedījumu reģistrā uzskaita kara upuru apbedījumu vietu ģeogrāfisko atrašanos, kā arī biedrība "Brāļu kapu komiteja" apgrūtinātās teritorijas - kara upuru apbedījuma vieta, kapsēta vai atsevišķa kapavieta, iesniedz iekļaušanai Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.
5.
pants.
Atļaujas izsniegšana kara upuru apbedījumu vietu izpētei un kara upuru pārapbedīšanai
(1)
Lai saņemtu atļauju kara upuru apbedījumu vietu izpētei, kā arī kara upuru pārapbedīšanai persona iesniedz komisijai iesniegumu, norādot pamatojumu nepieciešamās atļaujas izsniegšanai, kā arī dokumentāciju, kas būtu attiecināma uz izskatāmo gadījumu, ja tāda ir.
(2)
Lai aizsargātu un saglabātu kara upuru apbedījumu vietas esamību, Komisija neizsniedz atļauju kara upuru apbedījumu vietas izpētei, ja persona, kura pieprasa atļauju, ir sodīta par Krimināllikuma 79., 228., 229., vai 2291.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, un sodāmība nav dzēsta vai noņemta.
(3)
Informāciju par personas, kura pieprasījusi izsniegt atļauju kara upuru apbedījumu vietas izpētei, iespējamo sodāmību, komisija pieprasa Iekšlietu ministrijas Informācijas centram.
(4)
Komisija var atteikt izsniegt atļauju kara upuru apbedījumu vietu izpētei vai kara upuru pārapbedīšanai, ja attiecīgās darbības rada risku valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm, ja par to ir saņemts Valsts drošības iestādes atzinums.
(5)
Komisija izsniedz atļauju kara upuru pārapbedīšanai, ja ir panākta vienošanos ar pašvaldību par kara upuru apglabāšanu tuvākajos pašvaldības teritorijā esošos brāļu kapos vai, ja šādu brāļu kapu nav vai pārapbedīšana esošajos brāļu kapos nav iespējama, pašvaldība ir piešķīrusi pārapbedīšanai pašvaldības rīcībā esošās kapsētas teritoriju. Pārapbedīšanu veic, sekmējot kara upuru piemiņas saglabāšanu un cieņpilnu attieksmi. Ja kara upurim ir piederīgie, viņi ir tiesīgi lūgt pārapbedīšanu tā piederīgo ģimenes kapos tikai gadījumā, ja kara upuris ir apbedīts atsevišķā kapavietā.
6.
pants.
Kara upuru kapsētu un atsevišķu kapavietu saglabāšana, uzturēšana un publiskā pieejamība
(1)
Ikvienai personai, kuras īpašumā (valdījumā) esošā nekustamajā īpašumā atrodas kara upuru apbedījums, ir pienākums nodrošināt kara upuru kapsētas vai atsevišķas kapavietas saglabāšanu un uzturēšanu atbilstoši šī likuma mērķim.
(2)
Pašvaldībām, privātpersonām, ja starptautiskos līgumos nav noteikts citādi, ir šādi pienākumi:
1)
ievērot normatīvos aktus, kā arī komisijas priekšlikumus par kara upuru kapsētu un atsevišķu kapavietu saglabāšanu un uzturēšanu;
2)
pēc iespējas informēt komisiju par katru bojājumu vai prettiesisku darbību, kas notikusi īpašumā (valdījumā) esošā kara upuru kapsētā vai atsevišķā kapavietā;
3)
pēc iespējas un, ja dabā nav šķēršļi, nodrošināt netraucētu piekļuvi, un neradīt mākslīgus šķēršļus kara upuru kapsētai un atsevišķai kapavietai;
(3)
Gadījumos, ja kara upuru apbedījums ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, piemērojamas tiesību normas, kas regulē valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saglabāšanu, uzturēšanu un izmantošanu.
(4)
Pašvaldības ir tiesīgas veikt padomju un nacistiskā režīma slavinošo objektu demontāžu. Gadījumā, ja ar padomju un nacistiskā režīma saistīto karavīru apbedījumu vietas atrodas pilsētvidē demontāžu veic, lūdzot komisijas atļauju pārapbedīšanai.
(5)
Ja starptautiskos līgumos nav noteikts citādi, visus izdevumus, kas saistīti ar kara upuru pārapbedīšanu, kā arī ar apbedījuma vietu saistīto padomju un nacistiskā režīma slavinošo objektus demontāžu sedz persona, kura to ir ierosinājusi.
7.
pants.
Kara upuru apbedījuma vietu saglabāšana un aizsardzība
(1)
Kara upuru apbedījuma vietas vai kara upuru mirstīgo atlieku atrašanas gadījumā, atradējs nekavējoties, bet ne vēlāk, kā 10 dienu laikā informē komisiju. Militāros artefaktus, kas saistīti ar kara upuru apbedījumu vai kuri var atvieglot kara upuru mirstīgo atlieku identificēšanu, bez maksas nodod komisijai, kura tālāk tos nodos vēsturiskās vērtības izvērtēšanai un iespējamai glabāšanai Latvijas Kara muzejam.
(2)
Saņemot šī panta pirmajā daļā noteikto informāciju, komisija uzdot biedrībai “Brāļu kapu komiteja” veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kara upuru piemiņas saglabāšanu un cieņpilnu attieksmi pret kara upuru mirstīgajām atliekām.
Pārejas noteikums
Ziņas par kara upuru apbedījumiem, kas apzināti līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, pašvaldības, privātpersonas, ja, tādas ir viņu rīcībā, sniedz biedrībai "Brāļu kapu komiteja" līdz 2025. gada 31. janvārim.
Ministrs V. Uzvārds