22-TA-3704
Kārtība kādā piešķir, administrē un uzrauga atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto un septīto daļu
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga atbalstu 2023. - 2027. gada plānošanas periodā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai, kas izriet no prasībām, ko īsteno atbilstoši:
1.1.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulai (ES) Nr. 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula Nr. 2021/2115);
1.2.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulai (ES) Nr. 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula Nr. 2021/2116);
1.3.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulai Nr. 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (turpmāk – regula Nr. 848/2018);
1.4.
Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulai (ES) Nr. 702/2014 , ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 702/2014);
1.5.
Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra Regulai Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (turpmāk – regula Nr. 1305/2013);
1.6.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1306/2013).
2.
vides, klimata un citu pārvaldības saistību īstenošanai saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 70. pantu:
2.1.
vides, klimata un citu pārvaldības saistību īstenošanai saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 70. pantu:
2.1.1.
"Zaļās joslas" (intervences kods – LA10.1.);
2.1.2.
"Vidi saudzējošā dārzkopība" (intervences kods – LA10.2.);
2.1.3.
"Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība" (intervences kods – LA10.3.);
2.1.4.
"Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" (intervences kods – LA10.4.);
2.1.5.
"Zālāju biotopu apsaimniekošana" (intervences kods – LA10.5.);
2.1.6.
"Bioloģiskā lauksaimniecība" (intervences kods – LA11.);
2.2.
"Platībatkarīgo traucēkļu novēršana, kas izriet no obligātajām prasībām" saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 72. pantu intervencei "Natura 2000 maksājums mežiem" (intervences kods – LA12.);
2.3.
"Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumi" aktivitātei "Kompensācijas maksājums par Natura 2000 meža teritorijām" (pasākuma kods – M12.2.), ko saskaņā ar regulu Nr. 1305/2013 īsteno atbilstoši Latvijas Lauku attīstības programmai 2014.-2020. gadam (turpmāk – Lauku attīstības programma).
3.
Šo noteikumu 2. punktā minēto intervenču veidiem atbalstu piešķir par platību vai dzīvnieku, kas ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā. Šo noteikumu 2.1.4. apakšpunktā minētajā intervencē atbalstu var saņemt arī par cita lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā esošu platību, ja ir saņemts attiecīgā zemes īpašnieka vai valdītāja piekrišana apputeksnēšanas pakalpojuma saņemšanai.
4.
Atbalsta pretendents pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda dokumentu, kas apliecina, ka atbalstam pieteiktā platība vai dzīvnieks pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā atrodas tā īpašumā vai valdījumā, ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā vai Lauksaimniecības datu centra reģistrā. Attiecībā uz apputeksnēšanas pakalpojuma sniegšanu cita lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā esošajā platībā, atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienestā iesniedz attiecīgā zemes īpašnieka vai valdītāja saskaņojumu ja to neapliecina bišu stropu pagaidu pārvietošanas ziņojums Lauksaimniecības datu centra reģistrā.
5.
Šo noteikumu 2.1.1., 2.1.4., un 2.1.6. apakšpunktā minētajā intervencē atbalstu piešķir par lauksaimniecības zemes hektāru.
6.
Šo noteikumu 2.1.2. un 2.1.5. apakšpunktā minētajā intervencē atbalstu piešķir par lauksaimniecības zemes un tādas platības hektāru, kas atrodas ārpus lauksaimniecības zemes. Platības hektārs, kas atrodas ārpus lauksaimniecības zemes ir:
6.1.
teritorija ar identificējamām un uzmērāmām robežām, kas ir augstais sūnu purvs vai izstrādāts kūdras purvs, kas tiek izmantots augļu un ogu dārzu ierīkošana, šo noteikumu 2.1.2. apakšpunktā minētajā intervencē;
6.2.
Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi un putnu dzīvotnes zālājos, kas pēc stāvokļa iepriekšējā gada 31. decembrī ir kartogrāfiski identificējamas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "OZOLS" datus, atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem, šo noteikumu 2.1.5. apakšpunktā minētajā intervencē.
7.
Šo noteikumu 2.1.3. apakšpunktā minētajā intervencē atbalstu piešķir par liellopu vienību.
8.
Šo noteikumu 2.2. un 2.3. apakšpunktā minētajā intervencē atbalstu piešķir par meža zemju (izņemot purvu) platības hektāru, kas:
8.1.
iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk – Natura 2000) sarakstā atbilstoši likumam "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām";
8.2.
atrodas mikroliegumā ārpus Natura 2000 teritorijas vai – ja Natura 2000 aizsardzības režīms nenodrošina sugas vai biotopa aizsardzību – Natura 2000 teritorijā, un mikroliegums ir noteikts atbilstoši normatīvajiem aktiem par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu.
9.
Pretendējot uz atbalstu, atbalsta pretendents visā saimniecībā ievēro:
9.1.
normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem noteiktās obligātās pārvaldības prasības un lauksaimniecības zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartus;
9.2.
minimālās organiskā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības un citas obligātās prasības, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā minētajos normatīvajos aktos.
10.
Šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā intervencē atbalstu var saņemt arī lauksaimnieks, kas nesaņem tiešos maksājumus lauksaimniekiem un neatbilst normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem noteiktajam aktīvā lauksaimnieka statusam.
11.
Ja atbalsta saņēmējs regulas Nr. 2021/2116 3. pantā minētās nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ daļēji vai pilnībā nav izpildījis kādu no atbalsta saņemšanas nosacījumiem, tostarp saistības, ko tas uzņēmies, tas par to informē Lauku atbalsta dienestu atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem.
2.Atbalsta saņemšanas nosacījumi
2.1.Vides, klimata un citu pārvaldības saistību īstenošana
2.1.1.Pamatprasības vides, klimata un citu pārvaldības saistību īstenošanai
12.
Pretendējot uz atbalstu šo noteikumu 2.1.1., 2.1.2., 2.1.4., 2.1.5. un 2.2. apakšpunktā minētajā intervencē, atbalsta pretendents uzņemas saistības par katru atbalstam pieteikto platības vienību atsevišķi katrā intervencē turpmākos piecus gadus, sākot ar pirmo maksājuma apstiprināšanas gadu.
13.
Pretendējot uz atbalstu šo noteikumu 2.1.3. apakšpunktā noteiktajā intervencē, atbalsta pretendents uzņemas saistības turpmākiem pieciem gadiem, sākot ar pirmo maksājuma apstiprināšanas gadu, un nodrošina, ka saimniecībā kopumā atbalsttiesīgo dzīvnieku skaits ir vismaz astoņas liellopu vienības.
14.
Šo noteikumu 12. un 13. punktā minētā saistības ir spēkā no dienas, kad atbalsta pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ģeotelpisko iesniegumu šo noteikumu 3. nodaļā noteiktajā kārtībā.
15.
Atbalsta pretendents, uzņemoties daudzgadu saistības, tās vienlaikus var īstenot vienā un tajā pašā platības vienībā (laukā):
15.1.
15.2.
15.3.
15.4.
16.
Piesakoties atbalstam šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā intervencē, atbalsta pretendents nodrošina, ka līdz 2027. gada 31. maijam ir apguvis kvalifikācijas celšanas kursus lauksaimniecībā un pārtikas produktu ražošanā (2. pielikums), ko apliecina nozares nevalstiskās organizācijas, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības vai tādas juridiskas personas izdots dokuments, kas ir iekļauta Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā ar vismaz vienu licencētu izglītības programmu lauksaimniecības vai pārtikas ražošanas jomā, ievērojot, ka:
16.1.
kvalifikācijas kursu apgūšanas apliecība nav izdota agrāks par 2023. gada 1. janvāri;
16.2.
vienus un tos pašus kursus var attiecināt vairākiem intervenču pasākumiem, ja apgūto stundu skaits un saturs ir atbilstošs;
16.3.
vienu un to pašu personu identiska satura un apjoma tematisko kvalifikācijas celšanas kuru apguvei var pilnvarot ne vairāk kā pieci atbalsta pretendenti.
17.
Pretendējot uz atbalstu šo noteikumu 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4., 2.1.5. un 2.1.6. apakšpunktā minētajā intervencē, atbalsta pretendents visā daudzgadu saistību periodā apņemas:
17.1.
ievērot atbalsta saņemšanas nosacījumus;
17.2.
katru gadu šo noteikumu 3. nodaļā noteiktajā kārtībā iesniegt ģeotelpisko iesniegumu un pieteikties atbalstam tajā intervencē, kurā ir uzņemtas saistības;
17.3.
nemainīt atbalstam pieteiktās platības (lauka) atrašanās vietu (aizstājot to ar citu), izņemot, ja nepieciešams izpildīt konkrētas augkopības prakses nosacījumus, piemēram, augsekas vai augu maiņu plānu šo noteikumu 2.1.1. un 2.1.2. apakšpunktā minētajā intervencē;
17.4.
nesamazināt saistības, izņemot šo noteikumu 2.1.3. apakšpunktā minēto intervenci.
18.
Ja daudzgadu saistību periodā atbalstam pieteiktā platība gadu no gada šo noteikumu 2.1.1., 2.1.2., 2.1.5. un 2.1.6. apakšpunktā minētajā intervencē neatšķiras vairāk kā par 10 procentiem salīdzinājumā ar sākotnēji apstiprināto platību, uzskatāms, ka atbalstam pieteiktā platība nemainās.
19.
Ja šo noteikumu 2.1.1., 2.1.2., 2.1.5. un 2.1.6. apakšpunktā minētajā intervencē daudzgadu saistību platība kārtējā gadā salīdzinājumā ar sākotnēji apstiprināto platību, ir palielināta:
19.1.
ne vairāk kā par 20 procentiem – daudzgadu saistību periods nemainās;
19.2.
vairāk par 20 procentiem – atbalsta pretendentam sākas jauns daudzgadu saistību periods par visu palielināto platību.
20.
Daudzgadu saistību periodā šo noteikumu 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4., 2.1.5. un 2.1.6. apakšpunktā minētajā intervencē atbalsta saņēmējs ir tiesīgs:
20.1.
pielāgot saistības, aizstājot atbalstam pieteikto platību ar citu atbalsttiesīgu platību, nesamazinot kopējo saistību platību, ja aizstāšana ir vajadzīga tādu apstākļu dēļ, ko lauksaimnieks nevarēja paredzēt, piemēram, nomas līguma izbeigšana;
20.2.
uzņemties jaunas saistības, pārveidojot esošās saistības, ja tas dod ievērojamu labumu videi vai dzīvnieku labturībai un saistības tiek būtiski pastiprinātas, šādos gadījumos:
20.2.1.
šo noteikumu 2.1.1., 2.1.2. un 2.1.3. apakšpunktā minēto intervenci uz šo noteikumu 2.1.6. apakšpunktā minēto intervenci;
20.2.2.
šo noteikumu 2.1.6. apakšpunktā minēto intervenci uz šo noteikumu 2.1.5. apakšpunktā minēto intervenci;
20.3.
nodot visu saimniecību, lauksaimniecības dzīvniekus, lauksaimniecības zemi vai tās daļu citai personai vienlaikus ar attiecīgajām saistībām ievērojot šādus nosacījumus:
20.3.1.
ja saistību pārņēmējs pirms tam nav uzņēmies daudzgadu saistības, sākas jauns saistību periods;
20.3.2.
ja saistību pārņēmējs pirms tam jau ir uzņēmies daudzgadu saistības, saistības tiek turpinātas līdz esošā saistību perioda beigām.
21.
Persona, kas nodod saistības, un saistību pārņēmējs Lauku atbalsta dienestā iesniedz divpusējs parakstītu iesniegumu saistību pārņemšanai. Ja iesniegumu ir iesniegusi tikai persona, kas nodod saistības, uzskatāms, ka saistības ir pārņemtas pēc noklusējuma, ja saistību pārņēmējs turpina īstenot attiecīgo intervenci pārņemtajā objektā.
22.
Persona, kas pārņem visu saimniecību, lauksaimniecības zemi vai tās daļu, ar pārņemšanas brīdi ir tiesīga izbeigt daudzgadu saistības par pārņemto objektu. Pārņēmējs saņemto atbalstu neatmaksā, ja ne vēlāk kā mēnesi pēc objekta pārņemšanas par to informē Lauku atbalsta dienestu.
23.
Šo noteikumu 2.1.3. un 2.1.4. apakšpunktā minētajā intervencē daudzgadu saistības var pārtraukt, neatmaksājot iepriekš saņemto atbalstu, ja objektīvi pamatotu apstākļu dēļ kāds vai visi lauksaimniecības dzīvnieki (tai skaitā medus bites) gājuši bojā, ir neārstējami slimi vai likvidējami. Ja atbalsta pretendents patvaļīgi bez objektīva iemesla likvidējis dzīvniekus, kā rezultātā saistības pārtrauktas pirms termiņa, tas atmaksā iepriekš saņemto atbalstu.
24.
Šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajās intervencēs daudzgadu saistības var izbeigt pirms saistību perioda beigām, atmaksājot iepriekš saņemto atbalstu par to saistību daļu, par kādu tās ir samazinātas.
25.
Ja intervencei pieejamā finansējuma apmērs nav pārsniegts, pēc saistības sākotnēja saistību perioda beigām var pagarināt katru gadu, līdz nākamā plānošanas perioda stratēģiskā plānošanas dokumenta apstiprināšanai. Platība, par ko tiek pagarinātas saistības var atšķirties no tās platības par ko bija uzņemtas saistības sākotnējā saistību periodā.
26.
Ja daudzgadu saistību laikā kādā no gadiem tiek grozītas regulas Nr. 2021/2115 70. panta 3. punktā minētās prasības, tām ir jāpielāgojas. Ja atbalsta saņēmējs nepiekrīt šādai pielāgošanai, esošās saistības pārtrauc, neatmaksājot saņemto atbalstu, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 7. panta pirmo daļu.
27.
Ja daudzgadu saistības pārsniedz esošā stratēģiskā plānošanas dokumenta periodu, lai tās turpinātu, saistības jāpielāgo nākamā plānošanas perioda stratēģiskā plānošanas dokumenta prasībām, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 7. panta otro daļu.
28.
Atbalsta pretendents, kas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās ir uzņemies saistības saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 28. pantu, ir tiesīgs tās pielāgot šajos noteikumos un normatīvajos aktu par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem minētajiem nosacījumiem, piesakoties šo noteikumu 2.1.4. vai 2.1.5. apakšpunktā minētajai intervencei, vai pārtraukt saistības, neatmaksājot saņemto atbalstu, saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 48. pantu.
2.1.2.Intervence "Zaļās joslas"
29.
Intervences mērķteritorija ir īpaši jutīgā teritorija, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, un risku ūdens objektu sateces baseinu teritorija, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riska ūdensobjektiem.
30.
Atbalsta pretendents attiecībā uz atbalsttiesīgo platību nodrošina, ka:
30.1.
vismaz četrus metrus plata zaļā josla (turpmāk – laukmale) ir ierīkota aramzemē gar aramzemes laukiem, tai skaitā starp bioloģisko un konvencionālo aramzemes lauku, kuru savstarpējā robeža dabā ir identificējama;
30.2.
vismaz astoņus metrus plata buferjosla (turpmāk – buferjosla) ir ierīkota aramzemē gar objektiem, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru;
30.3.
zaļās joslas segums ir atšķirīgs no augu seguma pieguļošajā aramzemes laukā un tas var būt:
30.3.1.
dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski) bez vējauzām un rudzu smilgām, kā arī sētas puķes (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu puķu un zālaugu sēklu maisījumu) – laukmalē;
30.3.2.
visa veida zālaugus tīrsējā vai maisījumā un tauriņziežus (izņemto pākšaugus), kā arī augus nektāra ieguvei (tai skaitā nektāraugi un ārstniecības augi) un tādus eļļas augus kā kaņepes un saules puķes;
30.4.
zaļās joslas platībā nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu;
30.5.
zaļās joslu kopējā platība ir vismaz 0,1 hektārs, kuru veido vismaz 250 metru gara laukmale, kas var sastāvēt no īsākām laukmalēm, bet katra ne īsāka par 10 metriem, vai vismaz 150 metru gara buferjosla, kas var sastāvēt no īsākām buferjoslām, bet katra ne īsāka par 10 metriem.
31.
Atbalsta pretendents, piesakoties atbalstam, uzņemas šādas saistības:
31.1.
ierīkot un ikgadu uzturēt zaļās joslas aramzemē, apstiprināto saistību apjomā;
31.2.
nelietot atbalsttiesīgā platībā augu aizsardzības līdzekļus un mēslojumu;
31.3.
apaugumu laukmalē var sasmalcināt ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. septembrim un atstāt nenovāktu;
31.4.
apaugumu buferjoslā nopļaut un novākt no lauka ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. septembrim;
31.5.
apgūt kvalifikācijas celšanas kursus lauksaimniecībā un pārtikas produktu ražošanā 16 stundu apjomā atbilstoši šo noteikumu 16. punktam;
31.6.
nemainīt ierīkotās buferjoslas atrašanās vietu visā saistību periodā.
32.
Atbalstu par zaļo joslu platību vienlaikus nevar saņemt šo noteikumu 2.1.1. un 2.1.6. apakšpunktā minētajā intervencē. Zaļo joslu platībā neiekļauj laukmales un buferjoslas, kas izveidotas, lai izpildītu regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8. LLVS standarta prasības.
33.
Atbalsta apmērs par vienu hektāru platības, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir:
33.1.
890 euro – par buferjoslu mērķteritorijā (likmes kods – LA U10.1.1.);
33.2.
742 euro – par buferjoslu ārpus mēķteritorijas (likmes kods – LA U10.1.2.);
33.3.
750 euro – par laukmali mērķteritorijā (likmes kods – LA U10.1.3.);
33.4.
675 euro – par laukmali ārpus mērķteritorijas (likmes kods – LA U10.1.4.).
34.
Šo noteikumu 2.1.1. apakšpunktā minētajā intervencē atbalstu var kumulēt ar atbalstu šo noteikumu 2.1.4. apakšpunktā minētajā intervencē.
2.1.3.Intervence "Vidi saudzējošā dārzkopība"
35.
Intervences mērķteritorija ir īpaši jutīgās teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, un risku ūdens objektu sateces baseinu teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riska ūdensobjektiem, kā arī platības, kurās audzē krūmmellenes (mellenes, zilenes), lielogu dzērvenes, zilenes, avenes vai kazenes.
36.
Atbalsttiesīgā platība atbilst šādiem atbilstības kritērijiem:
36.1.
atbalstam piesaka lauku, kas ir vismaz 0,1 ha. Kopējā atbalstam pieteiktā platība ir ne mazāk kā 1,0 ha;
36.2.
tā ir reģistrēta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā ar atzīmi, ka izpildītas normatīvajos aktos par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas, marķēšanas un kontroles kārtību noteiktās vides saudzējošās metodes dārzkopībā;
36.3.
atbalsttiesīgā platībā audzē kādu no šādiem kultūraugiem:
36.3.1.
ābeles, bumbieres, saldos un skābos ķiršus, plūmes, krūmmellenes, lielogu dzērvenes;
36.3.2.
pārējos ilggadīgos stādījumus ēdamu augļu un ogu ieguvei, kā arī augļu koku un ogulāju stādus (kokaugu stādaudzētavas lauksaimniecības zemē);
36.3.3.
dārzeņus vai kartupeļus.
37.
Atbalsta pretendents, piesakoties uz atbalstu, uzņemas šādas saistības:
37.1.
ierīkot un ikgadu uzturēt atbalsttiesīgo platību, izmantojot videi draudzīgas dārzkopības metodes. Attiecībā uz šo noteikumu 36.3.3. apakšpunktā minētajām kultūrām nepiemēro šo noteikumu 17.3. apakšpunkta prasību;
37.2.
izpildīt normatīvajos aktos par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanu, uzglabāšanu un marķēšanu noteiktās integrētās audzēšanas vispārīgās prasības;
37.3.
informācija par katru atbalsttiesīgo lauku vēsturi ir pārnesta uz elektronisko Valsta augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem;
37.4.
apgūt kvalifikācijas celšanas kursus lauksaimniecībā un pārtikas produktu ražošanā 40 stundu apjomā atbilstoši šo noteikumu 16. punktam.
38.
Atbalsta apmērs par vienu hektāru atbalsttiesīgās platības ir:
38.1.
401 euro – par ābeļu, bumbieru, saldo un skābo ķiršu, plūmju, melleņu (krūmmelleņu, zileņu) vai lielogu dzērveņu platību mērķteritorijā (likmes kods – LA U10.2.1.);
38.2.
264 euro – par šo noteikumu 38.1. apakšpunktā neminēto augļu koku, ogulāju un ilggadīgo stādījumu platību, no kuriem iegūst ēdamus augļus, kā arī augļu koku un ogulāju stādu audzēšanai izmantoto platību (kokaugu stādaudzētavas lauksaimniecības zemē), mērķteritorijā (likmes kods – LA U10.2.2.);
38.3.
115 euro – par kartupeļu, ziedkāpostu, kāpostu (izņemot lopbarības kāpostus), gurķu, sīpolu, ķiploku, burkānu, galda biešu vai citu dārzeņu platību, kā arī par platību, kurā vienlaidus aug, kāda no tām dārzeņu kultūraugu sugām, par kurām piešķir brīvprātīgi saistīto atbalstu, ja katra platība aizņem mazāk par 0,3 hektāriem un saimniecības kopējā aramzemes platība nepārsniedz 10 hektārus, mērķteritorijā (likmes kods – LA U10.2.3.);
38.4.
364 euro – par ābeļu, bumbieru, saldo un skābo ķiršu, plūmju, melleņu (krūmmelleņu, zileņu) vai lielogu dzērveņu platību ārpus mērķteritorijas (likmes kods – LA U10.2.4.);
38.5.
240 euro – par šo noteikumu 38.4. apakšpunktā neminēto augļu koku, ogulāju un ilggadīgo stādījumu platību, no kuriem iegūst ēdamus augļus, kā arī augļu koku un ogulāju stādu audzēšanai izmantoto platību (kokaugu stādaudzētavas lauksaimniecības zemē), ārpus mērķteritorijas (likmes kods – LA U10.2.5.);
38.6.
105 euro – par kartupeļu, ziedkāpostu, kāpostu (izņemot lopbarības kāpostus), gurķu, sīpolu, ķiploku, burkānu, galda biešu vai citu dārzeņu platību, kā arī par platību, kurā vienlaidus aug, kāda no tām dārzeņu kultūraugu sugām, par kurām piešķir brīvprātīgi saistīto atbalstu, ja katra platība aizņem mazāk par 0,3 hektāriem un saimniecības kopējā aramzemes platība nepārsniedz 10 hektārus, mērķteritorijā, ārpus mērķteritorijas (likmes kods – LA U10.2.6.).
39.
Atbalstu par šo noteikumu 36.3. apakšpunktā minēto platību var kumulēt ar atbalstu šo noteikumu 2.1.4. apakšpunktā minētajā intervencē. Šo noteikumu 36.3.3. apakšpunktā minēto aramzemes platību var pieteikt šo noteikumu 2.1.1. apakšpunktā minētajai intervencei, nekumulējot atbalstu (atskaita šo noteikumu 2.1.2. apakšpunktā minēto atbalstu).
2.1.4.Intervence "Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība"
40.
Atbalsttiesīgais dzīvnieks ir atbalsta pretendenta turēts piena vai gaļas liellops, kas nav iekļauts bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā un ir reģistrēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, un apzīmēts atbilstoši Lauksaimniecības datu centra piešķirtajam identifikācijas numuram.
41.
Intervences ietvaros atbalsta pretendents var īstenot vienu vai vairākas šādas aktivitātes:
41.1.
tādu piena liellopu turēšana novietnē visu gadu vai ziemas periodā, kas vecāki par sešiem mēnešiem;
41.2.
tādu gaļas liellopu turēšana āra apstākļos visu gadu, kas vecāki par sešiem mēnešiem;
41.3.
šo noteikumu 41.1. apakšpunktā minētās aktivitātes kombinēšana ar pagarinātās ganīšanas īstenošanu;
41.4.
jaunlopu turēšana līdz sešu mēnešu vecumam slaucamo govju saimniecībā.
42.
Saistību periodā aktivitātes ikgadu var mainīt, izpildot ilgtermiņa saistības kopumā.
43.
Atbalstu piešķir par Lauksaimniecības datu centrā reģistrētu un atbilstoši apzīmētu:
43.1.
bulli, govi vai citu liellopu, kas vecāks par 24 mēnešiem;
43.2.
liellopu vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem;
43.3.
liellopu, kas nav vecāk par 6 mēnešiem.
44.
Atbalstam kopumā pieteiktas vismaz astoņas liellopu vienības, un dzīvnieki nav iekļauti bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, kas izveidota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli. Dzīvnieku blīvumu aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem.
45.
Atbalsta pretendents, piesakoties uz atbalstu, uzņemas šādas saistības:
45.1.
katru gadu saistību periodā pieteikties atbalstam un saglabāt un saglabāt vismaz astoņas liellopu vienības vidēji saimniecībā;
45.2.
nodrošināt, ka praktizējošais veterinārārsts, kas saimniecībā sniedz veterinārmedicīnisko pakalpojumu, sniedz Pārtikas un veterināro dienesta informācijas sistēmā ziņas par antimikrobiālo līdzekļu saturošu zāļu daudzumu, kas lietotas dzīvniekiem;
45.3.
veikt elektronisku datu un informācijas uzkrāšanu Lauksaimniecības datu centrā par:
45.3.1.
lauksaimniecības dzīvnieku novietnē izmantoto dzīvnieku turēšanas veidu un kūtsmēslu uzglabāšanas veidu, atbilstoši normatīvajiem aktos par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu;
45.3.2.
slaucamo govju piena pārraudzību, atbilstoši normatīvajiem aktiem par slaucamo govju un slaucamo kazu pārraudzības un snieguma pārbaudi;
45.3.3.
gaļas liellopu pārraudzību, atbilstoši normatīvajiem aktiem par gaļas liellopu pārraudzības un snieguma pārbaudes kārtību.
45.4.
apgūt tematisko kvalifikācijas celšanas kursus lauksaimniecībā un pārtikas produktu ražošanā 40 stundu apjomā atbilstoši šo noteikumu 16. punktam.
46.
Atbalsta pretendents, piesakoties uz atbalstu, uzņemas šādas saistības:
46.1.
šo noteikumu 41.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē:
46.1.1.
ēdināšana ganāmpulkā tiek nodrošināta, ņemot vērā dzīvnieku fizioloģiskās vajadzības, kā arī piena pārraudzības rezultātu un rupjās lopbarības analīžu kopsakarību, vienlaicīgi nodrošinot, ka barības devas aprēķinātas, pamatojoties uz laboratorisko analīžu rezultātiem un rupjās lopbarības līdzekļiem laboratoriski ir noteikti vismaz sausnas, kopproteīna, kokšķiedras un sagremojamības rādītāji. Barības devas sagremojamība slaucamajām govīm ir vismaz 67 procenti un tauku procents barības devā pārsniedz 3,5 vai izpildās tikai viens no šiem diviem rādītājiem.
46.1.2.
novietnēs elektrības padeves traucējumu gadījumos tiek nodrošināti alternatīvi enerģijas avoti, – nepārtraukta ūdens padeve, izņemot, ja ūdens padeve tiek nodrošināta ar ūdenstorņa palīdzību;
46.1.3.
novietnē dzīvniekiem ir tīras, sausas un pakaisītas guļvietas, izņemto, ja tiek izmantoti matrači un pakaišus neizmanto;
46.1.4.
novietnē, kur dzīvnieki tiek turēti patstāvīgi vai ziemas periodā, kad dzīvnieki neizmanto ganības, kūtsmēslus izvāc no kūts vismaz divas reizes dienā vai dziļo pakaišu novietnē dzīvniekiem nodrošina sausus pakaiši un izmanto biokompostētāju pakaišu kūtsmēsliem;
46.1.5.
novietnē uz katriem 25 – 100 pieaugušiem dzīvniekiem iekārto atsevišķu (tai skaitā mobilu) norobežotu vietu vai boksu slimajiem vai aprūpējamajiem dzīvniekiem, tai skaitā pirmsdzemdību vai pēcdzemdību periodā esošiem;
46.2.
šo noteikumu 41.2. apakšpunkta minētajā aktivitātē:
46.2.1.
ēdināšana ganāmpulkā ziemas periodā tiek nodrošināta, ņemot vērā dzīvnieku fizioloģiskās vajadzības, vienlaicīgi nodrošinot, ka barības devas aprēķinātas, pamatojoties uz laboratorisko analīžu rezultātiem, un rupjās lopbarības līdzekļiem laboratoriski ir noteikti vismaz sausnas, kopproteīna, kokšķiedras un sagremojamības rādītāji. Barības devas sagremojamība ir vismaz 65 procenti un tauku procents barības devā nepārsniedz 7, vai izpildās tikai viens no šiem diviem rādītājiem;
46.2.2.
lai pasargātu dzīvniekus no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, ierīko nojumi ar sienām, kas ir tik liela, lai vienlaikus tajā pietiek vietas visiem dzīvniekiem, arī tad ja tie ir apgūlušies;
46.2.3.
dzīvnieki tiek nodrošināti ar dzeramo ūdeni, tos dzirdinot no dzirdnes;
46.2.4.
dzīvniekiem tiek nodrošināti sausi pakaiši un tiek izmantots biokompostētājs pakaišu kūtsmēsliem;
46.3.
šo noteikumu 41.3. apakšpunktā minētajā aktivitātē, papildus šo noteikumu 41.1. apakšpunktā minētajām prasībām, attiecībā uz piena govīm, kas tiek ganītas:
46.3.1.
ganīšanas sezonā piemēro pagarinātu ganīšanas periodu vismaz 160 dienas;
46.3.2.
Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz plānoto ganību apsaimniekošanas kalendāru, kurā atzīmē ganīšanas datumu un ganību dzīvnieku skaitu;
46.4.
šo noteikumu 41.4. apakšpunktā minētajā aktivitātē, attiecībā uz piena teļiem:
46.4.1.
dzīvnieku guļvietas ir blīvi izklātas ar tīriem un sausiem pakaišiem;
46.4.2.
dzīvnieku izēdināšanai ar pienu vai piena aizvietotāju, izmanto speciāli šim mērķim paredzētu knupīti vismaz astoņas nedēļas no vietas;
46.4.3.
dzīvniekiem, kas vecāki par vienu nedēļu, pastāvīgi pieejams barības maisījums, kas paredzēts teļu ēdināšanai kā papildbarība.
47.
Šo noteikumu 41.1., 41.2. un 41.3. apakšpunktā minētajā aktivitātē atbalsta pretendents ne vēlāk kā līdz kārtēja gada 1. augustam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienas barības vielas analīzes un attiecīgā ganāmpulka barības devu plānu. Atbalsta pretendents kārtējā gadā nodrošina, ka izmainoties barības bāzei, tiek sagatavota jaunas barības devas plāns, pirms tam nosakot barības vielu analīzes arī, ja barības komponenti nemainās, bet tiek atvērta jauna skābsiena vai skābbarības bedre. Pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma atbalsta saņēmējs iesūta visus sagatavotos barības devu plānus un analīzes.
48.
Šo noteikumu 46.1.2., 46.1.3., 46.1.4., 46.1.5., 46.2.2., 46.2.3., 46.2.4. un 46.4. apakšpunktā apakšpunktā minēto prasību izpildes foto dokumentāciju atbalsta pretendents, iesedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā ne vēlāk kā līdz kārtēja gada 1. augustam.
49.
Atbalsta apmērs par vienu nosacīto liellopu vienību ir:
49.1.
52 euro – par piena liellopu ēdināšanu un turēšanu (likmes kods – LA U10.3.1.);
49.2.
43 euro – par gaļas liellopu ēdināšanu un turēšanu (likmes kods – LA U10.3.2.);
49.3.
90 euro – par piena liellopu pagarināto ganīšanu, ēdināšanu un turēšanu (likmes kods – LA U10.3.3. - likmes kods);
49.4.
28 euro – par jaunlopu turēšanu (likmes kods – LA U10.3.4.).
2.1.5.Intervence "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām"
50.
Atbalsta pretendents ievēro šādus atbilstības kritērijus:
50.1.
atbalstam piesaka lauku, kas ir vismaz 0,1 ha. Kopējā atbalstam pieteiktā platība ir ne mazāk kā:
50.1.1.
10,0 hektāri, ja bites ir iekļautas bioloģiskā saimniekošanas sistēmā;
50.1.2.
15,0 ha, ja bites nav iekļautas bioloģiskā saimniekošanas sistēmā;
50.2.
lauks ir ieļauts Lauku atbalsts dienesta lauku blokā.
51.
Atbalsta pretendents, piesakoties uz atbalstu, uzņemas šādas ilgtermiņa saistības:
51.1.
no kārtējā gada 15. maijam līdz 15. septembrim (turpmāk - ganību periods) nodrošina apputeksnēšanas pakalpojumu – vismaz divi bišu stropi (stops ir vienība, kas aptver medus bišu saimi) uz atbalsttiesīgo hektāru;
51.2.
nodrošina, ka bišu stropu skaits, kas reģistrēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību, ir ne mazāk kā:
51.2.1.
20 bioloģiskā saimniekošanas sistēmā;
51.2.2.
30 konvencionālās saimniekošanas sistēmā;
51.3.
ceļojošā dravniecībā pārvietojot bišu stropus uz ganībām, minimālais attālums no novietnes ir trīs kilometri un minimālais pārvietoto stropu skaits atbilst šo noteikumu 51.1. apakšpunktā minētajam nosacījumam. Atbalsta pretendents ganību periodā Lauksaimniecības datu centra datubāzē paziņo par bišu stropu pagaidu pārvietošanu, norādot bišu stropu skaitu, pārvietošanas sākuma un beigu datumu un vietu (kadastra numuru) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;
51.4.
apgūt tematisko kvalifikācijas celšanas kursus lauksaimniecībā un pārtikas produktu ražošanā 40 stundu apjomā atbilstoši šo noteikumu 16. punktam.
52.
Atbalsta pretendents, papildus šo noteikumu 50. punktā minētajām prasībām, visu saistību periodu nodrošina, ka:
52.1.
stropi ir marķēti atbilstoši Lauksaimniecības datu centra piešķirtajam ganāmpulka numuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;
52.2.
ganību periodā dati par pagaidu pārvietoto bišu stropu skaitu, kas iesniegti Lauksaimniecības datu centrā, ir aktualizēti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc notikuma;
52.3.
bioloģiskajā kontroles sistēmā iekļauta saimniecība ievēro normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktos bišu saimju turēšanas apstākļus un ir saņemts biškopības jomai izdots atbilstošs sertifikāts par bioloģiskā vai pārejas perioda produktu. Ja kādā no saistību gadiem netiek iegūts vai tiek zaudēts biškopības jomā izdotais sertifikāts, saistības turpina, nodrošinot ne vēlāk kā nākamajā gadā pēc šī fakta, šo noteikumu 50.1.2. un 51.2.2. apakšpunktā minēto prasību izpildi.
53.
Atbalsta apmērs par vienu hektāru atbalsttiesīgās platības ir:
53.1.
60 euro – atbalsta pretendentam kam ir biškopības jomai izdots šo noteikumu 52.3. apakšpunktā minētais sertifikāts (likmes kods – LA U10.4.2.);
53.2.
53.2. 30 euro – pārējiem atbalsta pretendentiem (likmes kods – LA U10.4.1.).
54.
Atbalstu šo noteikumu 2.1.4. apakšpunktā minētajā intervencē var kumulēt ar atbalstu šo noteikumu 2.1.1., 2.1.2., 2.1.5. un 2.1.6. apakšpunktā minētajā intervencē.
2.1.6.Intervence "Zālāju biotopu apsaimniekošana"
55.
Atbalsta pretendents ievēro šādus atbilstības kritērijus:
55.1.
atbalstam piesaka lauku, kas ir vismaz 0,1 ha. Kopējā atbalstam pieteiktā platība ir ne mazāk kā 0,3 ha;
55.2.
Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotops un putnu dzīvotne zālājos ietilpst kāda no šādām klasēm (3. pielikums):
55.2.1.
1.klase – zālāji auglīgās augsnēs;
55.2.2.
2.klase – zālāji mēreni auglīgās augsnēs;
55.2.3.
3.klase – zālāji nabadzīgās augsnēs;
55.2.4.
4.klase – ārpus lauksaimniecības platības esošie zālāju biotopi;
55.2.5.
5.klase –putnu dzīvotnes zālājos;
55.2.6.
6.klase – putnu (ķikuta) dzīvotnes zālājos.
56.
Atbalsta pretendents, piesakoties uz atbalstu, uzņemas šādas saistības par pirmajā saistību gadā apstiprināto saistību platību:
56.1.
nodrošināt, ka tā nav atmata un tajā nav vienlaidus krūmu dzinumu, kas vecāki par gadu, un veikt kādu no šādiem pasākumiem:
56.1.1.
ekstensīvi noganīt platību;
56.1.2.
vienu reizi sezonā nopļaut platību, biotopus, kas ietilpst šo noteikumu 55.2.1., 55.2.2., 55.2.3. un 55.2.4. apakšpunktā, pļauj ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. septembrim, bet biotopus, kas ietilpst šo noteikumu 55.2.5. un 55.2.6. apakšpunktā – periodā no 1. jūlija līdz 15. septembrim. Nopļauto sienu savāc un aizved;
56.1.3.
pēc vienreizējas nopļaušanas atālu var noganīt;
56.2.
atbalsttiesīgo platību nepārveido citos zemes lietošanas vai apsaimniekošanas veidos;
56.3.
informācija par katru atbalsttiesīgo lauku vēsturi ir pārnesta uz elektronisko Valsta augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem, kurā:
56.3.1.
veic aktuālos ierakstus par katrā laukā veiktajām darbībām attiecībā uz kultūrauga audzēšanas prasībām, tai skaitā par pļaušanu un ganīšanu;
56.3.2.
fiksē atkāpes no biotopa apsaimniekošanas darbības, tai skaita divreizējo pļauju vienā sezonā, ciņu saglabāšanas intensitāti, ko veic saskaņā ar Daba aizsardzības pārvaldes izdotu atļauju. Atļauju iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā;
56.4.
vienu reizi atbalsta periodā var uzlabot augu sugu sastāvu no dabiska zālāja sēklām vai dabiska zālāja sēklu saturošu materiālu, bet nav atļauts piesēt komerciālo šķirņu stiebrzāles un tauriņziežus;
56.5.
lai uzlabotu pļaušanas un kopšanas apstākļus, atļauts: nofrēzēt ciņus; noecēt ar ganību ecēšām; izcirst krūmus zālāja malās vai ieplakās; veikt kurmju un meža cūku rakumu izlīdzināšanu;
56.6.
pļavu mēslošana pieļaujama tikai ar pakaišu kūtsmēsliem vai kompostētiem pakaišu kūtsmēsliem, bet ne vairāk kā 25 N kg/ha gada laikā. Ganībās papildu mēslošana nav pieļaujama. Mēslošanas plānu norāda lauku vēsturē, to aizpilda elektroniski Valsta augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem. Mēslošana ar šķidrmēsliem vai vircu nav pieļaujama;
56.7.
apgūt tematisko kvalifikācijas celšanas kursus lauksaimniecībā un pārtikas produktu ražošanā 16 stundu apjomā atbilstoši šo noteikumu 16. punktam.
57.
Lai izpildītu šo noteikumu 56.1.1. apakšpunktā minēto prasību par ekstensīvo ganīšanu, atbalsta saņēmējs nodrošina, ka ganīšanai izmanto zālēdājus dzīvniekus (turpmāk – dzīvnieki), izvēloties optimālu ganīšanas režīmu, lai platība ir pietiekami, bet ne pārmērīgi noganīta, dzīvnieku blīvumam pārsniedzot 0,9 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru vidēji ganību periodā. Dzīvnieku blīvumu aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem.
58.
Atbalsta apmērs par vienu atbalsttiesīgās platības hektāru ir:
58.1.
par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu:
58.1.1.
96 euro – par 1. klases ražības zālāju (likmes kods – LA U10.5.1.);
58.1.2.
166 euro – par 2. klases ražības zālāju (likmes kods – LA U10.5.2.);
58.1.3.
214 euro – par 3. klases ražības zālāju (LA U10.5.3.);
58.1.4.
338 euro – par 4. klases ražības zālāju (likmes kods – LA U10.5.4.);
58.2.
par putnu dzīvotni zālājā:
58.2.1.
96 euro – par 5. klases putnu dzīvotni (likmes kods – LA U10.5.5.);
58.2.2.
115 euro – par 6. klases putnu (ķikuta) dzīvotni (likmes kods – LA U10.5.6.).
59.
Ja šo noteikumu 55.2.5. vai 55.2.6. apakšpunktā minētā platība daļēji vai pilnībā pārklājas ar šo noteikumu 55.2.1., 55.2.2., 55.2.3. vai 55.2.4. apakšpunktā minēto platību, atbalsta saņēmējs izpilda šo noteikumu 56.1.2. apakšpunktā noteiktās putnu dzīvotņu apsaimniekošanas prasības, nodrošinot zālāja pļaušanu no kārtējā gada 1. jūlija. Atbalstu saņem par katru šo noteikumu 58. punktā noteikto zālāja klasi atsevišķi. Ja šo noteikumu 55.2.5. apakšpunktā minētā platība pārklājās ar šo noteikumu 55.2.6. apakšpunktā minēto platību un vienlaicīgi ar kādu no šo noteikumu 55.2.1., 55.2.2., 55.2.3. vai 55.2.4. apakšpunktā minēto platību (trīskārtīga pārklāšanās), atbalsta kumulēšana par šo noteikumu 55.2.5. un 55.2.6. apakšpunktā minēto platību vienlaicīgi nav pieļaujama un par šo divu platību savstarpējā pārklājuma aizņemto platību tiek izmaksāts lielākais atbalsts.
60.
Atbalstu par šo noteikumu 55.2. apakšpunktā minēto platību var kumulēt ar atbalstu šo noteikumu 2.1.4., 2.1.6. un 2.2. vai 2.3. apakšpunktā minētajās intervencēs.
2.1.7.Intervence "Bioloģiskā lauksaimniecība"
61.
Atbalsta pretendents apņemas pāriet uz Regulā nr. 848/2018 noteiktu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm vai turpināt to izmantošanu, un kuram visa saimniecība kopumā (visas saimniecības vienības, zeme un dzīvnieki) ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā vai arī tiek īstenota paralēlā ražošana (vienā saimniecībā ir gan bioloģiskās, gan nebioloģiskās ražošanas vienības).
62.
Atbalsta pretendents ievērojot atbilstības kritērijus nodrošina, ka viena lauka platība ir vismaz 0,1 hektārs, bet kopējā atbalstam pieteiktā platība ir ne mazāk kā 1,0 hektārs, un tā ir iekļauta Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, un uz tās tiek nodrošinātas prasības saskaņā ar Regulu nr. 848/2018.
63.
Atbalsta pretendents, piesakoties uz atbalstu, uzņemas šādas saistības:
63.1.
par pirmajā saistību gadā apstiprināto kopējo saistību platību ievēro Regulas Nr. 848/2018 un uz tās pamata izdoto saistīto nacionālo normatīvo aktu prasības;
63.2.
informācija par katru atbalsttiesīgo lauku vēsturi ir pārnesta uz elektronisko Valsta augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem;
63.3.
agronomiskajam atbalstam, ganību periodā nodrošina īpašumā esošu bioloģiski sertificētu dzīvnieku vidējo blīvumu vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības (neskaitot bites), attiecībā uz briežu dzimtas dzīvniekiem – vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru. Jaunais lauksaimnieks nodrošina vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības attiecībā uz visiem atbalsttiesīgajiem dzīvniekiem. Prasība par dzīvnieku vidējo blīvumu nepiemēro Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem, tostarp putnu dzīvotnēm zālājos un atbalsta pretendentiem, kas ilggadīgos zālājus izmanto savvaļas ārstniecības augu ievākšanai (līdz 20 hektāriem). Dzīvnieku blīvumu aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem. Aprēķinot dzīvnieku blīvumu saimniecībās, kurās ir briežu dzimtas dzīvnieki, vispirms ņem vērā briežu dzimtas dzīvnieku nosacīto liellopu blīvumu;
63.4.
par zālājiem, lopkopības atbalstam, ganību periodā īpašumā esošu bioloģiski sertificēto piena liellopus vai citus dzīvniekus (neieskaitot bites, zirgu dzimtas un briežu dzimtas dzīvniekus) blīvums ir vismaz 1,0 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru;
63.5.
apgūt tematisko kvalifikācijas celšanas kursu 160 stundu apjomā atbilstoši šo noteikumu 16. punktam, ja līdz 2023. gada 1. janvārim šādi kursi nav apgūti, vai 40 stundu apjomā – pārējos gadījumos.
64.
Atbalstu par kaņepju platību piešķir, ja ir ievērotas normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem noteiktās papildu prasības maksājuma piešķiršanai par kaņepju platību.
65.
Atbalsta apmērs par vienu atbalsttiesīgās platības hektāru ir:
65.1.
97 euro – par labības, eļļas augu, lopbarības sakņaugu un nektāraugu aizņemtu platību (likmes kods – LA U11.1.);
65.2.
46 euro – par tauriņziežu (tostarp pākšaugu un zālāju platības ar tauriņziežiem > 50%) platību un papuvi, tostarp platību, kurā iesēti zaļmēslojuma augi augsnes ielabošanai (likmes kods – LA U11.2.);
65.3.
518 euro – par dārzeņu, kartupeļu, augļu un ogu dārzu platību (likmes kods – LA U11.3.);
65.4.
43 euro – par zālāju platību, par kuru izpildīta šo 63.3. apakšpunktā minēto prasību (likmes kods – LA U1.4.);
65.5.
96 euro – par zālāju platību, ko izmanto piena lopkopībā, un par kuru izpilda šo 63.4. apakšpunktā minētā prasība (likmes kods – LA U11.5.);
65.6.
50 euro – par zālāju platību, ko izmanto citā lopkopības jomā, izņemot piena lopkopību, un par kuru izpilda šo 63.4. apakšpunktā minēto prasību (likmes kods – LA U11.6.).
66.
Par tādas papuves platību, par kuru ir izpildīti Regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktā 4. LLVS standarta prasības, nepiešķir šo noteikumu 65.2. apakšpunktā minēto atbalstu. Ja papuves platība aizņem vairāk nekā 25 procentus no kopējās saimniecības aramzemes platības, atbalstu piešķir par to platības daļu, kas nepārsniedz 25 procentus no kopējās aramzemes platības, atskaitot to platības daļu, kas nodrošina Regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktā 4. LLVS standarta prasību izpildi.
67.
Šo noteikumu 65.4. apakšpunktā minēto atbalstu var kumulēt ar šo noteikumu 65.5. un 65.6. apakšpunktā minēto atbalstu, vispirms nosakot to zālāju platības daļu, par kuru izpildīta šo noteikumu 65.4. apakšpunktā minētā prasība, un pēc tam – to zālāju platības daļa, par kuru izpilda šo noteikumu 65.5. un 65.6. apakšpunktā minētā prasība.
68.
Šo noteikumu 65.2. un 65.3. apakšpunktā minēto aramzemes platību var pieteikt šo noteikumu 2.1.1. apakšpunktā minētajai intervencei, nekumulējot atbalstu (atskaita šo noteikumu 2.1.6. apakšpunktā minēto atbalstu).
69.
Par šo noteikumu 65. punktā minēto platību atbalstu vienlaikus var kumulēt ar šo noteikumu 2.1.4. apakšpunktā minētās intervences atbalstu. Atbalstu par ilggadīgo zālāju platību var kumulēt ar atbalstu šo noteikumu 2.1.5. apakšpunktā minētajā intervencē.
2.2.Intervence "Natura 2000 maksājums mežiem"
70.
Atbalsta pretendents, kas apsaimnieko meža zemes platību (izņemot pašvaldībai vai valstij piederošu vai piekritīgu meža zemes platību), ir tās īpašnieks vai apsaimniekotājs (turpmāk – tiesiskais valdītājs), tiesisko valdītāju kooperatīvs, tiesisko valdītāju apvienība.
71.
Atbalstu piešķir, ja atbalstam pieteiktā platība ir vismaz 1,0 hektārs, ko veido vismaz 0,1 hektāru lieli lauki, un minētie lauki ir kartogrāfiski identificējami un iekļauti Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā un tajos atbilstoši normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu vai sugu un biotopu aizsardzību pēc stāvokļa kārtējā gada 1. martā ir spēkā kāds no šādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem:
71.1.
aizliegta mežsaimnieciskā darbība;
71.2.
aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte;
71.3.
aizliegta galvenā cirte;
71.4.
aizliegta kailcirte.
72.
Meža zemes platību, par kuru ir tiesības saņemt atbalstu, nosaka, pamatojoties uz Meža valsts reģistra un Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra datiem un ņemot vērā Dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēto informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem. Ja konstatē atšķirību starp deklarēto platību un minēto reģistru datiem, atbalstu piešķir par mazāko noteikto platību. Meža zemes platībās, kurās ir vairāki saimnieciskās darbības ierobežojumi, to pārklāšanās gadījumā ņem vērā stingrāko ierobežojumu.
73.
Ja atbalstam pieteiktais meža zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, visi kopīpašnieki, savstarpēji vienojoties, pilnvaro vienu personu iesniegt atbalsta pieteikumu.
74.
Atbalsta pretendents ievēro šādus atbalsta saņemšanas nosacījumus:
74.1.
par atbalsttiesīgo platību kārtējā gadā nav saņemta kompensācija ikgadēja atbalsta maksājuma veidā no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus, par kuriem pienākas kompensācija valsts un pašvaldību izveidotajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos;
74.2.
par atbalsttiesīgo platību nav saņemta vienreizējā atlīdzība saskaņā ar likumu "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" izņemot kompensāciju par kopšanas cirtes aizliegumu;
74.3.
atbalsta pretendentam pēc stāvokļa lēmuma pieņemšanas brīdī nav konstatēta kāda no šādām grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm:
74.3.1.
kapitālsabiedrībai, izņemot mazu un vidēju uzņēmumu, kas ir pastāvējis mazāk nekā trīs gadus, uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla, tai skaitā arī kapitāldaļu uzcenojumu;
74.3.2.
sabiedrībai, jo īpaši pilnsabiedrībai un komandītsabiedrībai, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām, izņemot mazu un vidēju uzņēmumu, kas ir pastāvējis mazāk nekā trīs gadus, uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas uzrādīts sabiedrības grāmatvedības pārskatos;
74.3.3.
atbalsta pretendentam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;
74.3.4.
atbalsta pretendents ir saņēmis glābšanas atbalstu, bet vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;
74.3.5.
atbalsta pretendents neatbilst mazā un vidējā uzņēmuma statusam un pēdējos divus gadus uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc uzņēmuma ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA), ir bijusi mazāka par 1,0;
74.4.
meža zemes platībā ir veikta inventarizācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību, un inventarizācijas dati līdz kārtējā gada 1. martam ir iekļauti meža valsts reģistrā.
75.
Šo noteikumu 74.3.1., 74.3.2., 74.3.3., 74.3.4. un 74.3.5. apakšpunktā minētos nosacījumus neattiecina uz atbalstu dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai.
76.
Šo noteikumu 74.3.1. 74.3.2. un 74.3.5. apakšpunktā minēto nosacījumu vērtēšanai Lauku atbalsta dienests izmanto informāciju no atbalsta pretendenta gada pārskata vai zvērināta revidenta apstiprināta operatīvā (starpperiodu) pārskata.
77.
Šo noteikumu 74.3.1. 74.3.2. un 74.3.5. apakšpunktā minētās prasības nevērtē, ja atbalsta saņēmējs ir fiziska persona, zemnieku saimniecība, zvejnieku saimniecība, biedrība vai nodibinājums.
78.
Atbalsta pretendents ir tiesīgs saņemt atbalstu par tādu meža zemes platību, kuras inventarizācija ir veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību un kuras inventarizācijas dati ir iekļauti meža valsts reģistrā ne vēlāk kā līdz normatīvajos aktos noteiktajam ģeotelpiskā iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām, ja atbalsts par šo platību pieteikts iepriekšējā gadā un inventarizācijas dati bija iekļauti meža valsts reģistrā šo noteikumu 74.4. apakšpunktā noteiktajā termiņā.
79.
Atbalsta apmērs par vienu atbalsttiesīgās platības hektāru ir:
79.1.
196 euro – par aizliegta mežsaimnieciskās darbības, galvenā cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu (likmes kods – LA U12.1.);
79.2.
145 euro – par galvenās cirtes aizliegumu (likmes kods – LA U12.2.);
79.3.
52 euro – par kailcirtes aizliegumu (likmes kods – LA U12.3.).
80.
Pretendents var pieteikties uz atbalstu šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā intervencē sākot ar 2026. gadu vai agrāk, ja tai ir piešķirts finansējums no valsts pamatbudžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", vai ja ir izlietots viss Lauku attīstības programmas finansējuma atlikums, īstenojot šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minēto atbalsta aktivitāti.
81.
Atbalstu par šo noteikumu 71. punktā minēto platību var kumulēt ar atbalstu šo noteikumu 2.1.5. apakšpunktā minētajā intervencē.
2.3.Īpašie nosacījumi aktivitātei "Kompensācijas maksājums par Natura 2000 maksājumi meža teritorijām", ko īsteno atbilstoši Latvijas Lauku attīstības programmai 2014.-2020. gadam
82.
Atbalsta pretendents, kas apsaimnieko meža zemes platību (izņemot pašvaldībai vai valstij piederošu vai piekritīgu meža zemes platību), ir tās tiesiskais valdītājs, tiesisko valdītāju kooperatīvs vai tiesisko valdītāju apvienība.
83.
Atbalstu var saņemt, ja atbalstam pieteiktā platība ir vismaz 1,0 hektārs, ko veido vismaz 0,1 hektāru lieli lauki, un minētie lauki ir kartogrāfiski identificējami un iekļauti Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā un tajos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu vai sugu un biotopu aizsardzību pēc stāvokļa kārtējā gada 1. martā ir spēkā kāds no šādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem:
83.1.
aizliegta mežsaimnieciskā darbība;
83.2.
aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte;
83.3.
aizliegta galvenā cirte;
83.4.
aizliegta kailcirte.
84.
Meža zemes platību, par kuru ir tiesības saņemt atbalstu, nosaka, pamatojoties uz Meža valsts reģistra un Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra datiem un ņemot vērā Dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēto informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem. Ja konstatē atšķirību starp deklarēto platību un minēto reģistru datiem, atbalstu piešķir par mazāko noteikto platību. Meža zemes platībās, kurās ir vairāki saimnieciskās darbības ierobežojumi, to pārklāšanās gadījumā ņem vērā stingrāko ierobežojumu.
85.
Ja atbalstam pieteiktais meža zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, visi kopīpašnieki, savstarpēji vienojoties, pilnvaro vienu personu iesniegt atbalsta pieprasījumu.
86.
Atbalsta pretendents ievēro šādus atbalsta saņemšanas nosacījumus:
86.1.
par attiecīgo platību kārtējā gadā nav saņemta kompensācija ikgadēja atbalsta maksājuma veidā no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus, par kuriem pienākas kompensācija valsts un pašvaldību izveidotajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kompensācijas izmaksas nosacījumus, kārtību un apmēru;
86.2.
par attiecīgo platību nav saņemta vienreizējā atlīdzība saskaņā ar likumu "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos", izņemot kompensāciju par kopšanas cirtes aizliegumu;
86.3.
atbalsta pretendentam, pēc stāvokļa lēmuma pieņemšanas brīdī nav konstatēta kāda no šādām grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm:
86.3.1.
kapitālsabiedrībai, izņemot mazu un vidēju uzņēmumu, kas ir pastāvējis mazāk nekā trīs gadus, uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla, tai skaitā arī kapitāldaļu uzcenojumu;
86.3.2.
sabiedrībai, jo īpaši pilnsabiedrībai un komandītsabiedrībai, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām, izņemot mazu un vidēju uzņēmumu, kas ir pastāvējis mazāk nekā trīs gadus, uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas uzrādīts sabiedrības grāmatvedības pārskatos;
86.3.3.
atbalsta pretendentam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;
86.3.4.
atbalsta pretendents ir saņēmis glābšanas atbalstu, bet vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;
86.3.5.
atbalsta pretendents neatbilst mazā un vidējā uzņēmuma statusam un pēdējos divus gadus uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc uzņēmuma ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA), ir bijusi mazāka par 1,0;
86.4.
atbalstam pieteiktajā meža zemes platībā ir veikta inventarizācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību, un inventarizācijas dati līdz kārtējā gada 1. martam ir iekļauti meža valsts reģistrā.
87.
Šo noteikumu 86.3.1., 86.3.2., 86.3.3., 86.3.4. un 86.3.5. apakšpunktā minētos nosacījumus neattiecina uz atbalstu dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai.
88.
Šo noteikumu 86.3.1., 86.3.2. un 86.3.5. apakšpunktā minēto nosacījumu vērtēšanai Lauku atbalsta dienests izmanto informāciju no atbalsta pretendenta gada pārskata vai zvērināta revidenta apstiprināta operatīvā (starpperiodu) pārskata.
89.
Šo noteikumu 86.3.1. 86.3.2. un 86.3.5. apakšpunktā minētās prasības nevērtē, ja atbalsta saņēmējs ir fiziska persona, zemnieku saimniecība, zvejnieku saimniecība, biedrība vai nodibinājums.
90.
Atbalsta pretendents ir tiesīgs saņemt atbalstu par tādu meža zemes platību, kuras inventarizācija ir veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību un kuras inventarizācijas dati ir iekļauti meža valsts reģistrā ne vēlāk kā līdz normatīvajos aktos noteiktajam ģeotelpiskā iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām, ja atbalsts par šo platību pieteikts iepriekšējā gadā un inventarizācijas dati bija iekļauti meža valsts reģistrā šo noteikumu 86.4. apakšpunktā noteiktajā termiņā.
91.
Atbalsta apmērs par vienu atbalsttiesīgās platības hektāru ir:
91.1.
196 euro – par aizliegta mežsaimnieciskā darbības, galvenā cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu (likmes kods – M12.1);
91.2.
145 euro – par galvenās cirtes aizliegumu (likmes kods – M12.2.);
91.3.
52 euro – par kailcirtes aizliegumu (likmes kods – M12.3.).
92.
Šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minēto intervenci īsteno līdz brīdim, kamēr pieejams finansējums Lauku attīstības programmas ietvaros, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31.decembrim.
93.
Atbalstu par šo noteikumu 83. punktā minēto platību var kumulēt ar atbalstu šo noteikumu 2.1.5. apakšpunktā minētajā intervencē.
3.Atbalsta pieprasīšanas un piešķiršanas kārtība
94.
Atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz ģeotelpisko iesniegumu un to paskaidrojošo informāciju šo noteikumu 2. punktā minētajām intervencēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.
95.
Ja Lauku atbalsta dienests pieprasa papildu informāciju par iesniegtajiem dokumentiem vai atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas rakstiski iesniedz attiecīgo informāciju un, ja nepieciešams, pievieno papildu dokumentus. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasīto informāciju nesaņem, atbalstu nepiešķir vai to samazina par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta pieprasītā informācija.
96.
Ja šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajā intervencē atbalsta saņēmējs kārtējā kalendāra gadā nav ievērojis šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētās prasības, tam piemēro administratīvu sankciju, saskaņā ar normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem noteikto.
97.
Ja šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētā atbalsta saņēmējs kārtējā kalendāra gadā nav ievērojis normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem noteiktās savstarpējās atbilstības prasības, tam piemēro administratīvu sankciju saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 91., 97. un 99. pantu.
98.
Ja atbalsta saņēmējs kārtējā kalendāra gadā nav ievērojis šajos noteikumos noteiktos atbilstības kritērijus un saistības, pieprasīto atbalstu atsaka vai pilnībā vai daļēji atsauc, atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam, ņemot vērā konstatētās neatbilstības būtību un smagumu un apmēru, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2016 57. panta pirmo daļu.
99.
Šo noteikumu 2.1.6. apakšpunktā minētajā intervencē atbalsta pretendents nodrošina regulā Nr. 848/2018 un normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteikto prasību izpildi. Ja pretendents nenodrošina regulā Nr. 848/2018 noteikto prasību izpildi, atbalstu atsaka vai pilnībā vai daļēji atsauc atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam.
100.
Ja tiek konstatēts, ka atbalsta saņēmējs mākslīgi radījis priekšrocību iegūšanai vajadzīgos apstākļus, piemēram iesniedzis viltotus dokumentus, atbalstu nepiešķir vai pilnībā atsauc, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 62. pantu.
101.
Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 2. punktā minēto pasākumu atbalsta administrēšanā izmanto integrēto administrācijas un kontroles sistēmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.
102.
Pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti administratīvajās pārbaudēs un saimniecībā veiktajās pārbaudēs, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta apmēru vai iesnieguma noraidīšanu.
103.
Lauku atbalsta dienests atbalstu izmaksā vienā vai divos maksājumos laikposmā no kārtējā gada decembra līdz nākamā gada 30. jūnijam. Ja kārtējā gadā ir saņemts pozitīvs zemkopības ministra lēmums, tad attiecībā uz šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajām atbalsta intervencēm, pirmo maksājuma daļu izmaksā avansā, nepārsniedzot 75 procentus no kārtējā gadā izmaksājamās atbalsta summas, ja ir pabeigtas iesniegumu administratīvās pārbaudes un pārbaudes saimniecībā saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 44. panta 2. punkta “b” apakšpunktu.
104.
Atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt un pārsūdzēt Lauku atbalsta dienesta amatpersonu lēmumu.
105.
Lauku atbalsta dienests neatbilstoši izmaksāto atbalstu ietur, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 57. panta 1. punkta trešo daļu.
106.
Šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā aktivitātē atbalstu nepiešķir atbalsta pretendentam, uz kuru attiecas regulas Nr. 702/2014 1. panta 5. punktā noteiktais Eiropas Komisijas atgūšanas rīkojums.
107.
Lauku atbalsta dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības, publicē informāciju par šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minēto aktivitāti, ievērojot regulas Nr. 702/2014 9. panta 2. punkta "c" apakšpunktā un 4. punktā noteiktās publicitātes pasākumu prasības.
4.Pārbaude saimniecībā
108.
Lauku atbalsta dienests veic atbalsta pretendenta iesnieguma administratīvās pārbaudes un pārbaudes saimniecībā, kā arī nodrošina pārbaužu dokumentēšanu un uzskaiti.
109.
Atbalsta pretendents nodrošina iespēju Lauku atbalsta dienestam veikt pārbaudi saimniecībā atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem.
110.
Atbalsta pretendents nodrošina iespēju kontroles institūciju amatpersonām apzīmogot un datēt pārbaudes laikā izvērtētos atbalsta pretendenta dokumentus.
111.
Atbalsta pretendents pēc amatpersonas pieprasījuma nodrošina dzīvnieku (arī nebrīvē turēto savvaļas dzīvnieku) norobežošanu atsevišķā aplokā vai citādi, lai ļautu veikt pārbaudi.
112.
Atbalsta pretendentam ir tiesības iepazīties ar kontroles ziņojumu un papildināt to.
113.
Šo noteikumu 2.2. un 2.3. apakšpunktā minētajā pasākumā Lauku atbalsta dienests pārbaudes saimniecībā veic, piedaloties Valsts meža dienesta pārstāvim.
5.Sadarbība ar citām institūcijām
114.
Kontroles institūciju atzinumu (5. pielikums), kas apliecina atbalsta pretendenta atbilstību atbalsta saņemšanai šo noteikumu 2.1.6. apakšpunktā minētajā intervencē, kontroles institūcija iesniedz elektroniski Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 1. oktobrim.
115.
Kontroles institūcija mēneša laikā pēc pārbaudes tās rezultātus paziņo atbalsta pretendentam. Ja kontroles institūcijai rodas aizdomas par mākslīgi radītiem apstākļiem, lai iegūtu atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās priekšrocības, tā 10 darbdienu laikā pēc pārbaudes par to informē Lauku atbalsta dienestu.
116.
Atzinumu, kas apliecina lauksaimniecības produktu integrētu audzēšanu šo noteikumu 2.1.2. apakšpunktā minētajā intervencē (6. pielikums), Valsts augu aizsardzības dienests līdz kārtējā gada 1. oktobrim elektroniski iesniedz Lauku atbalsta dienestā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
117.
Šo noteikumu 1. pielikumā minēto prasību izpildi kontrolē Valsts vides dienests. Informāciju par laikposmā no 1. janvāra līdz 31. augustam konstatētajām neatbilstībām Valsts vides dienests iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 15. septembrim un par laikposmā no 1. septembra līdz 31. decembrim konstatētajām neatbilstībām – līdz kārtējā gada 15. janvārim.
118.
Lauksaimniecības datu centrs:
118.1.
Lauku atbalsta dienestam šo noteikumu 45.1., 45.3., 51.2., 51.3. un 52.1. apakšpunktā, kā arī 57. punktā un 63.3., 63.4. apakšpunktā minēto prasību atbilstības pārbaudei:
118.1.1.
nodrošina autorizētu pieeju dzīvnieku reģistra centrālajai datubāzei;
118.1.2.
līdz kārtējā gada 1. oktobrim iesniedz pārskatu par saimniecībā esošo dzīvnieku stāvokli ganību periodā, to izsakot nosacītās liellopu vienībās kā vidējo svērto vienību ganību periodā dalījumā pa dzīvnieku grupām, tai skaitā informāciju par bišu stropiem, atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem;
118.1.3.
sagatavo protokolu par šo noteikumu 45.3. apakšpunktā minēto pienākumu izpildi un iesniedz to elektroniski Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 31. decembrim.
118.2.
nodrošina kontroles institūcijām autorizētu pieeju dzīvnieku reģistra centrālajai datubāzei šo noteikumu 63.3. un 63.4. apakšpunktā minēto prasību pārbaudei.
119.
Pārtikas veterinārais dienests:
119.1.
sagatavo protokolu par šo noteikumu 45.2. apakšpunktā minēto pienākumu izpildi un to iesniedz elektroniski Lauku atbalsta dienestā ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 31. decembrim;
119.2.
veic saimniecību kontroli uz vietas, lai pārliecinātos par šo noteikumu 46. punktā minētā pienākuma izpildi. 2023. gadā tiek pārbaudīti vismaz pieci procenti atbalsta pretendentu, bet turpmākajos gados – vismaz 10 procenti. Pārbaudes protokolus elektroniski iesniedz Lauku atbalsta dienestā ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 31. decembrim, Pārtikas veterinārais dienests kontroļu apjomu turpmākajos gados ir tiesīgs pārskatīts, pamatojoties uz pirmo divu gadu kontroļu rezultātiem.
120.
Lai atlasītu saimniecības, kurās tiks veiktas šo noteikumu 119.2. apakšpunktā minētās kontroles, Lauku atbalsta dienests elektroniski iesniedz Pārtikas veterinārajam dienestā šo noteikumu 46. punktā minēto atbalsta pretendentu sarakstu, ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 16. jūnijam.
121.
Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina Lauku atbalsta dienestam autorizētu pieeju Dabas datu pārvaldības sistēmai atbalsta administrēšanas nodrošināšanai šo noteikumu 2.1.5. apakšpunktā minētajā intervencē.
122.
Lauku atbalsta dienests sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Valsts meža dienestu, Valsts zemes dienestu un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāju nodrošina šo noteikumu 2.2. un 2.3. apakšpunktā minētās intervences atbalsta administrēšanu saskaņā ar likumu Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijā.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3704 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3704 Nr]
Minimālās organiskā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un citas obligātās prasības
| Nr. p.k | Joma | Specifika | Normatīvais akts | Normatīva prasība | Kontrolējošā iestāde |
| 1. | Vides aizsardzība | Veicot saimniecisko darbību virszemes ūdensobjektu tuvumā jāievēro aizsargjoslu tiesību akti |
Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta c), g) apakšpunkts | Virszemes ūdensobjektu 10 metrus platā joslā aizliegts mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku. | Lauku atbalsta dienests |
| 2. | Vides aizsardzība | Lai samazinātu ietekmi uz kāpu ekosistēmām, ir jāievēro saimnieciskās darbības ierobežojumi | Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 3. punkts | Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem - ostas teritorijā, kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem). | Lauku atbalsta dienests |
| 3. | Vides aizsardzība | Veicot saimniecisko darbību virszemes ūdensobjektu tuvumā jāievēro aizsargjoslu tiesību akti |
Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta d) apakšpunkts | Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās 10m platā joslā aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi. | Lauku atbalsta dienests |
| 4. | Vides aizsardzība | Saimnieciskā darbība ūdensņemšanas vietās var radīt ūdens avotu piesārņošanas draudus |
Aizsargjoslu likuma 39. panta 1. punkts | Stingra režīma aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai. | Valsts vides dienests |
2.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3704 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3704 Nr]
Tematisko kvalifikācijas celšanas kursu jomu saraksts lauksaimniecībā un pārtikas produktu ražošanā
| Intervences kods | Stundu skaits | Joma |
| LA10.1. | 16 | Augkopība, Zālāju biotopu atjaunošana, apsaimniekošana, Bioloģiskā lauksaimniecība, digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā |
| LA10.2. | 40 | Augkopība, pārtikas produktu pārstrāde; digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā |
| LA10.3. | 40 | Lopkopība, augkopība, pārtikas produktu pārstrāde, digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā |
| LA10.4. | 40 | Biškopība, augkopība, pārtikas produktu pārstrāde; Zālāju biotopu atjaunošana, apsaimniekošana; Bioloģiskā lauksaimniecība, digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā |
| LA10.5. | 16 | Zālāju biotopu atjaunošana, apsaimniekošana |
| LA11. | 40 lietpratējiem | Bioloģiskā lauksaimniecība (augkopība, lopkopība, biškopība); pārtikas produktu pārstrāde; Zālāju biotopu atjaunošana, apsaimniekošana, digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā |
| LA11. | 160 iesācējiem | Bioloģiskā lauksaimniecība (augkopība, lopkopība, biškopība); pārtikas produktu pārstrāde; Zālāju biotopu atjaunošana, apsaimniekošana, digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā |
3.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3704 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3704 Nr]
Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi un putnu dzīvotnes zālājos intervencē ar kodu LA10.5.
| Zālāja klase | Biotopa kods/veids |
| 1. |
6450_2; 6510_1; 6510_2; 6450_1; 6430_1; 6430_2; 6270*_1. |
| 2. |
6270*_2; 6270*_3; 6450_3. |
| 3. |
1630*_1; 4030_3; 2330_2; 2320_3; 2190_2; 2130*_4; 5130*_3; 6110*_3; 6120*_1; 6120*_2; 6120*_3; 6210_1; 6210_2; 6210_3; 6210_4; 7230_3; 6230*_1; 6230*_2; 6230*_3; 6410_1; 6410_2; 6410_3; 6410_4; 6530*_1; 6530*_2. |
| 4. |
1630*_2; 6100; 6110*_1; 6110*_2; 2130*_1; 2130*_2; 2130*_3; 2190_1; 6410_5; 2320_1; 2320_2; 2330_1; 4010_1; 4010_2; 4030_1; 4030_2; 5130*_1; 5130*_2; 6530*_3; 6450_4; 7230_1; 7230_2. |
| 5. | putnu dzīvotne |
| 6. | putnu (ķikuta) dzīvotne |
Piezīme. *Latvijā sastopamā Eiropas Savienības prioritārā suga un biotops.
4.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3704 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3704 Nr]
Atbilstošie Ministru kabineta 2023. gada ____. janvāra noteikumu Nr. ___"Kārtība kādā piešķir, administrē un uzrauga atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" punkti, kuros noteiktas atbalsta pretendentam izpildāmās prasības atbalsta saņemšanai katrā intervencē
1. Prasības un par pārkāpumiem piemērojamās sankcijas
| Izpildāmās prasības atbilstoši to veidiem sadalījumā pa Ministru kabineta 2023. gada ___. janvāra noteikumu Nr. __ "Kārtība kādā piešķir, administrē un uzrauga atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" punktiem (apakšpunktiem) un pārkāpumiem atbilstošās sankcijas: | Intervences/pasākuma kods | ||||||||
| LA10.1. | LA10.2. | LA10.3. | LA10.4. | LA10.5. | LA11. | LA12. | M12.2 | ||
atbilstības kritēriji |
noteikumu punkts, apakšpunkts | 5., 30. | 6.1., 36. | 40., 43., 44. | 5., 50. | 5., 6.2., 55. | 5. ,61., 62. | 8., 70., 71. | 8., 82., 83. |
| sankcija |
1) Saistības neuzņemas. 2) Ja pārkāpumu konstatē kādā no daudzgadu saistību gadiem, tad atbalstu pilnībā atsauc |
||||||||
| saistības | noteikumu punkts, apakšpunkts | 31. | 37. | 45., 46. | 51. | 56. | 63. | nav | nav |
| sankcija |
1) Kārtējā gadā par attiecīgo vienību atbalstu pilnībā atsaka. 2) Ja daudzgadu saistību periodā pārkāpums par attiecīgo platību atkārtojas divus gadus pēc kārtas, tad daudzgadu saistības pilnībā atsauc un atbalsta saņēmējs atmaksā visu par attiecīgo platību iepriekš saņemto atbalstu |
||||||||
| valsts atbalsta prasības | noteikumu punkts, apakšpunkts | nav | 74.3. | 86.3. | |||||
| sankcija | Atbalstu atsaka | ||||||||
| nosacījumu sistēmas vai savstarpējās atbilstības prasības | noteikumu punkts, apakšpunkts | 9.1. apakšpunkts | |||||||
| sankcija | Kārtējā gadā piemēro administratīvo sankciju atbilstoši šo noteikumu 96. punktā noteiktajam |
Kārtējā gadā piemēro administratīvo sankciju atbilstoši šo noteikumu 97. punktā noteiktajam | |||||||
| minimālās organiskā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības un citas obligātās prasības | noteikumu punkts, apakšpunkts | 9.2. apakšpunkts un 1. pielikums | |||||||
| sankcija | Atbalstu pilnībā atsaka vai pilnībā atsauc par to periodu, kurā prasība nav ievērota | ||||||||
2. Atbalsta administrēšanas gaitā konstatētās citas neatbilstības un tām atbilstošās sankcijas
2.1. Visām intervencēm piemērojamās sankcijas
|
Nr. p. k. |
Neatbilstības saturs | Piemērojamā sankcija |
| 1. | Atbalsta pretendents vai saņēmējs ir iesniedzis kārtējā gada vienoto iesniegumu, bet neatbild uz turpmākajiem Lauku atbalsta dienesta pieprasījumiem vai nav iesniegti visi vai daļa no papildus pieprasītajiem dokumentiem |
Atbalstu pilnībā atsaka par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta Lauku atbalsta dienesta pieprasītā informācija.
Konstatējot atkārtotu pārkāpumu atbalsta saņēmējam ar daudzgadu saistībām, atbalstu pilnībā atsauc un atbalsta saņēmējs atmaksā visu par attiecīgo platību iepriekš saņemto atbalstu |
| 2. | Atbalsta saņēmējs daudzgadu saistību periodā nav iesniedzis kārtējā gada ģeotelpisko iesniegumu |
Kārtējā gadā atbalstu pilnībā atsaka.
Saistības uzskata par pārtrauktām, un visu par konkrēto platību iepriekš saņemto atbalstu pilnībā atsauc, izņemot gadījumos, kad pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma atbalsta pretendents rakstiski ir apliecinājis, ka turpinās uzņemtās daudzgadu saistības, norādot saistību platības atrašanās vietu un daudzumu, un kārtējā gadā:
Ja daudzgadu saistību periodā konstatē atkārtotu pārkāpumu, atbalstu pilnībā atsauc un atbalsta saņēmējs atmaksā visu par attiecīgo platību iepriekš saņemto atbalstu |
| 3. | Atbalsta saņēmējs daudzgadu saistību periodā ir iesniedzis kārtējā gada ģeotelpisko iesniegumu, bet tajā nav atzīmējis atbalstu kādā no intervencēm |
Kārtējā gadā atbalstu pilnībā atsaka.
Saistības uzskata par pārtrauktām, un visu par konkrēto platību iepriekš saņemto atbalstu pilnībā atsauc, izņemot gadījumu, ja pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma atbalsta pretendents rakstiski ir apliecinājis, ka turpinās uzņemtās daudzgadu saistības, norādot saistību platības atrašanās vietu un daudzumu, un:
Ja attiecīgajam pasākumam piesakās pēc Lauku atbalsta dienesta atgādinājuma, uzskatāms, ka atbalsta pretendents šim pasākumam ir pieteicies 15. jūnijā un atbalsta apjomu daļēji atsaka
Ja daudzgadu saistību periodā konstatē atkārtotu pārkāpumu, atbalstu pilnībā atsauc un atbalsta saņēmējs atmaksā visu atbalstu par attiecīgo platību iepriekš saņemto |
| 4. | Atbalsta saņēmējs kārtējā gadā attiecībā uz atbalsttiesīgo platību nav izpildījis specifiskos lauksaimnieciskās darbības kritērijus atbilstošajā apjomā | Kārtējā gadā par konkrēto platību atbalstu pilnībā atsaka |
| 5. | Atbalsta pretendents līdz 2027. gada 31. maijam nav apmeklējis 2. pielikumā noteiktos kvalifikācijas kursus vai tie ir apmeklēti nepietiekamā apjomā | Pēdējā saistību gadā atbalstu atsaka par 50%, un šo samazinājumu piemēro turpmākajos saistību gados ja saistībām tiek piemērots pagarinājums (n+1), līdz brīdim, kamēr tiek iesniegti atbilstošo mācību kursu beigšanu apliecinoši dokumenti. |
2.2. Intervences kods LA10.1.
| Nr. p.k. | Konstatētā neatbilstība | Piemērojamā sankcija |
| 1. | Atbalsta saņēmējs ierīkojis platāku laukmali par 4 metri vai buferjoslu par 8 metri | Kārtējā gadā atbalstu par papildus platību, kas ietverta laukmalē vai buferjoslā, pilnībā atsaka |
2.3. Intervences kods LA10.2.
Nr. p.k. |
Konstatētā neatbilstība | Piemērojamā sankcija |
| 1. | Atbalsta pretendents kārtējā gadā nav elektroniski sagatavojis un aizpildījis lauku vēsturi Valsta augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā katram intervences laukam |
Kārtējā gadā kopējo aktivitātes atbalstu atsaka par 1 %
Konstatējot atkārtotu pārkāpumu atbalstu atsaka par 3 % |
2.4. Intervences kods LA10.3.
| Nr. p.k. | Konstatētā neatbilstība | Piemērojamā sankcija |
| 1. | Atbalsta pretendents līdz kārtēja gada 1. augustam nav iesniedzis Lauku atbalsta dienestā barības vielas analīzes un attiecīgā ganāmpulka barības devu plānu |
Ja pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma atbalsta pretendents iesniedz iztrūkstošos dokumentus, atbalstu neatsaka. Konstatējot atkārtotu pārkāpumu atbalstu atsaka par 1 % |
2.5. Intervences kods LA10.4.
| Nr. p.k. | Konstatētā neatbilstība | Piemērojamā sankcija |
| 1. | Atbalsta pretendents kārtējā gadā zaudē vai neiegūts biškopības jomā izdoto sertifikātu un nespēj nodrošināt prasības, kas piemērojamas konvencionālajā sistēmā par minimālo atbalsttiesīgo platību un minimālo bišu saimju skaitu |
Kārtējā gadā atbalstu neatsaka
Konstatējot atkārtotu pārkāpumu atbalstu atsaka par 50 % |
| 2. | Atbalsta pretendents ceļojošā dravniecībā pārvietojot bišu stropus uz ganībām (ganību periodā) nav Lauksaimniecības datu centra datu bāzē aizpildījis paziņojumu par bišu stropu pagaidu pārvietošanu |
Kārtējā gadā kopējo aktivitātes atbalstu atsaka par 1 %
Konstatējot atkārtotu pārkāpumu atbalstu atsaka par 3 % |
| 3. | Atbalsta pretendents ceļojošā dravniecībā pārvietojot bišu stropus uz ganībām (ganību periodā) Lauksaimniecības datu centra datu bāzē aizpildījis paziņojumu par bišu stropu pagaidu pārvietošanu, vēlāk nekā septiņu dienu laikā pēc notikuma |
Kārtējā gadā kopējo aktivitātes atbalstu atsaka par 1 %
Konstatējot atkārtotu pārkāpumu atbalstu atsaka par 3 % |
| 4. | Atbalsta pretendenta stropi nav marķēti atbilstoši Lauksaimniecības datu centra piešķirtajam ganāmpulka numuram |
Kārtējā gadā kopējo aktivitātes atbalstu atsaka par 1 %
Konstatējot atkārtotu pārkāpumu atbalstu atsaka par 3 % |
| 5. | Atbalsta saņēmējs ganību sezonā nav nodrošinājis 2 bišu stropi uz vienu atbalstam pieteikto hektāru |
Kārtējā gadā atbalstu pilnībā atsaka par to platības daļu, par kuru saistības nav izpildītas |
2.6. Intervences kods LA10.5.
|
Nr. p. k. |
Konstatētā neatbilstība | Piemērojamā sankcija |
| 1. | Atbalsta pretendents kārtējā gadā nav elektroniski sagatavojis un aizpildījis lauku vēsturi Valsta augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā katram intervences laukam |
Kārtējā gadā kopējo aktivitātes atbalstu atsaka par 1 %
Konstatējot atkārtotu pārkāpumu atbalstu atsaka par 3 % |
| 2. |
Atbalsttiesīgās platības augsnes virskārta nav kultivēta zālāja atjaunošanai, lai novērstu bojājumus, ko izraisījis(-usi): 1) meža dzīvnieks (piemēram, mežacūka); 2) trešā persona, kas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu objekta ekspluatācijas aizsargjoslā ir īstenojusi tās izveidošanas mērķim atbilstošos pasākumus |
Kārtējā gadā par konkrēto lauku atbalstu pilnībā atsaka. Ja gada laikā pretendents nav veicis zālāja atjaunošanas pasākumus, atbalstu par attiecīgo platību pilnībā atsauc |
| 3. | Atbalsttiesīgajā platībā īstenotas darbības, kas nav paredzētas šajā intervencē un par to nav saņemts atbilstošs Dabas aizsardzības pārvaldes lēmums |
Kārtējā gadā par konkrēto lauku atbalstu pilnībā atsaka. Ja pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma atbalsta pretendents iesniedz iztrūkstošos dokumentus, atbalstu neatsaka |
2.7. Intervences kods LA11.
|
Nr. p. k. |
Konstatētā neatbilstība | Piemērojamā sankcija |
| 1. | Atbalsta pretendents kārtējā gadā nav elektroniski sagatavojis un aizpildījis lauku vēsturi Valsta augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā katram intervences laukam |
Kārtējā gadā kopējo aktivitātes atbalstu atsaka par 1 %
Konstatējot atkārtotu pārkāpumu atbalstu atsaka par 3 % |
| 2. | Atbalsta saņēmējs ganību sezonā nav nodrošinājis, ka dzīvnieku vidējais blīvums ir vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu ilggadīgo zālāju vai aramzemē sēto zālāju hektāru | Kārtējā gadā atbalstu pilnībā atsaka par to platības daļu, par kuru saistības nav izpildītas |
| 3. | Atbalsta saņēmējs par kaņepju platību nav nodrošinājis normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem noteiktās papildu prasības maksājuma piešķiršanai par kaņepju platību |
Kārtējā gadā atbalstu pilnībā atsaka par to platības daļu, par kuru saistības nav izpildītas |
| 4. | Atbalsta saņēmējam konstatētas citas neatbilstības, kas noteiktas normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību |
Ja saistību periodā pirmo reizi izteikts brīdinājums vai norāde par nepieciešamību veikt korektīvās darbības, tad atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību kārtējā gadā atbalstu neatsaka.
Ja brīdinājums vai norāde par nepieciešamību veikt korektīvās darbības noteiktas atkārtoti divus gadus pēc kārtas vai vairāk, tad atbalstu atsaka par 1 %.
Ja nozarei (jomai) noteikts atkārtots pārejas periods, kārtējā gadā atbalstu atsaka par 3 %.
Ja nozarei (jomai) ir anulēts sertifikāts, kārtējā gadā atbalstu atsaka pilnībā, bet, ja pārkāpums ir atkārtots, saistības atsauc, pieprasot atbalsta atmaksu.
Ja uzņēmumam (saimniecībai) ir anulēts sertifikāts, saistības atsauc, pieprasot atbalsta atmaksu |
| 5. | Atbalsta saņēmējam konstatētas citas neatbilstības, kas noteiktas normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību, kad saimniecība ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā un no lauksaimnieka neatkarīgu iemeslu dēļ kārtējā gadā nav sertificēta biškopības joma, jo nav izpildāma prasība par dravu novietojuma attālumu no platības ar konvencionāli apsaimniekotiem laukiem – nektāra un ziedputekšņu avotiem | Sankcija netiek piemērota, ja daudzgadu saistības par platību tiek turpinātas |
| 6. | Atbalsta saņēmējam konstatētas citas neatbilstības, kas noteiktas normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību, kad saimniecība ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, jo kārtējā gadā nav sertificēti tā īpašumā vai turējumā esoši zirgu dzimtas dzīvnieki, taču tie atrodas saimniecībā un tiek izmantoti sportam vai tūrismam, izmitināti vai nodarbināti saimniecībā | Sankcija netiek piemērota, ja daudzgadu saistības par platību tiek turpinātas |
5.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3704 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3704 Nr]
Atzinuma minimālās satura prasības intervencei ar kodu LA11 Bioloģiskās lauksaimniecība
Atzinumā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu:
1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru;
2) par lauksaimnieka rīcībā esošajiem lauksaimniecības zemes gabaliem – lauka numuru, lauku bloka numuru, zemes izmantošanas veidu (kultūras kods) atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem;
3) par atbalsta pretendenta atbilstību šo noteikumu 62. punktam;
4) par konstatētajām neatbilstībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību, izņemot neatbilstību, kas radusies trešās personas rīcības dēļ.
6.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3704 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3704 Nr]
Atzinuma minimālās satura prasības intervencei ar kodu LA10.2 Vidi saudzējošā dārzkopība
Atzinumā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu:
1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru;
2) par lauksaimnieka rīcībā esošajiem lauksaimniecības zemes gabaliem – lauka numuru, lauku bloka numuru, zemes izmantošanas veidu (kultūras kods) atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem;
3) par platības atbilstību šo noteikumu 36.2. apakšpunkta prasībām;
4) par konstatētajām neatbilstībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas, marķēšanas un kontroles kārtību.