23-TA-936
Grozījumi Energoefektivitātes likumā
Izdarīt Energoefektivitātes likumā (Latvijas Vēstnesis, 2016, 52., 241. nr.; 2019, 86., 240. nr.; 2020, 90. nr.; 2022, 137A.2. nr.) šādus grozījumus:
1.
Aizstāt visā likumā vārdu "energoaudits" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "uzņēmumu energoaudits" (attiecīgā locījumā).
2.
1. pantā:
Izslēgt pirmās daļas 1. punktu;
papildināt pirmo daļu ar 12. punktu šādā redakcijā:
"12) datu centrs – struktūra vai struktūru grupa, ko izmanto, lai izmitinātu, savienotu un darbinātu datorsistēmas/serverus un ar tiem saistītās iekārtas datu uzglabāšanai, apstrādei un/vai izplatīšanai, kā arī saistītām darbībām;";
izteikt pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:
"8) uzņēmumu energoaudits – sistemātiska procedūra ar mērķi iegūt pietiekamas zināšanas par uzņēmuma ēkas vai ēku grupas, rūpnieciskās vai komerciālās darbības vai iekārtas, vai privāto vai publisko pakalpojumu enerģijas patēriņa profilu, nosakot un kvantificējot izmaksu ziņā lietderīga enerģijas ietaupījuma iespējas, nosakot izmaksu ziņā lietderīga atjaunīgās enerģijas izmantojuma vai ražošanas potenciālu un ziņojot par konstatējumiem;".
3.
Aizstāt 3.1 panta pirmajā daļā vārdus "Ekonomikas ministrija" ar vārdiem "Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju".
4.
Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:
"(1) Par energoefektivitātes politikas īstenošanu šā Likuma kontekstā ir atbildīga Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk — Atbildīgā ministrija).
(2) Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (turpmāk — Plāns) noteikto energoefektivitātes politikas mērķu sasniegšanas un izpildes gaitu uzrauga Atbildīgā ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.
(3) Ja divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma sagatavošanas ietvaros, Atbildīgā ministrija konstatē šā panta otrajā daļā minēto mērķu neizpildes risku, tā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un citām iesaistītajām pusēm izstrādā priekšlikumus papildus pasākumu ieviešanai Plānā noteikto energoefektivitātes politikas mērķu sasniegšanai.
(4) Atbildīgā ministrija un Ekonomikas ministrija savas kompetences ietvaros attiecīgajā tīmekļvietnē informē par:
1) atbalsta programmām un citiem fiskāliem stimuliem energoefektivitātes uzlabošanai;
2) energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem pieejamiem finanšu avotiem;
3) kredītiestāžu iesaisti energoefektivitātes politikas pasākumu finansēšanā.".
(2) Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (turpmāk — Plāns) noteikto energoefektivitātes politikas mērķu sasniegšanas un izpildes gaitu uzrauga Atbildīgā ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.
(3) Ja divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma sagatavošanas ietvaros, Atbildīgā ministrija konstatē šā panta otrajā daļā minēto mērķu neizpildes risku, tā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un citām iesaistītajām pusēm izstrādā priekšlikumus papildus pasākumu ieviešanai Plānā noteikto energoefektivitātes politikas mērķu sasniegšanai.
(4) Atbildīgā ministrija un Ekonomikas ministrija savas kompetences ietvaros attiecīgajā tīmekļvietnē informē par:
1) atbalsta programmām un citiem fiskāliem stimuliem energoefektivitātes uzlabošanai;
2) energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem pieejamiem finanšu avotiem;
3) kredītiestāžu iesaisti energoefektivitātes politikas pasākumu finansēšanā.".
5.
4.1 pantā:
Izslēgt otrās daļas 3. punktu;
papildināt otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:
"5) energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kas vērsti uz galalietotāju rīcības maiņu energoefektivitātes uzlabošanai, tostarp par rentablām, viegli īstenojamām izmaiņām enerģijas efektīvākai izmantošanai.";
izteikt trešās daļas 4. punktu šādā redakcijā:
"4) pārskatu ar labās prakses apkopojumu par energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem;".
6.
5. pantā:
Izslēgt sesto daļu;
papildināt ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:
"(7) Publiska persona un atvasināta publiska persona iegādājas tikai tādus ražojumus, pakalpojumus, ēkas un būvdarbus, kuriem ir augsts energoefektivitātes līmenis.
(8) Šī panta septītā daļa netiek piemērota, ja tās piemērošana var kavēt reaģēšanu sabiedrības veselības ārkārtas situācijās, apdraud nacionālo vai sabiedrisko drošību, kā arī nepiemēro militārā ekipējuma piegādes līgumiem.";
(8) Šī panta septītā daļa netiek piemērota, ja tās piemērošana var kavēt reaģēšanu sabiedrības veselības ārkārtas situācijās, apdraud nacionālo vai sabiedrisko drošību, kā arī nepiemēro militārā ekipējuma piegādes līgumiem.";
7.
Papildināt likumu ar 5.1 pantu šādā redakcijā:
"5.1 pants. Kritēriji rīcībpolitiku un atbalsta programmu izstrādei un īstenošanai.
(1) Publiska persona un atvasināta publiska persona, izstrādājot un īstenojot rīcībpolitikas un atbalsta pasākumus, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē energoefektivitāti, ņem vērā visus nosacījumus:
1) piemēro principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;
2) prioritāri īsteno pasākumus enerģētiskās nabadzības skartajās mājsaimniecībās;
3) investīcijas ēku energoefektivitātes paaugstināšanā nodrošina atbilstību gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām, kas noteikts nacionālajā likumdošanā;
4) investīcijas ēku energoefektivitātē nodrošina atjaunīgās enerģijas īpatsvaru vismaz 50 procenti ēkā;
5) nepalielina fosilās enerģijas patēriņu;
6) samazina enerģijas gala patēriņu.
(2) Atbalsta pasākumiem, kuri tiks pilnībā vai daļēji īstenoti, izmantojot maksājumus no valsts budžeta, valsts galvojumus, kredītu procentu likmju subsīdijas vai citu finanšu palīdzību, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē energoefektivitāti, vērtē panākto enerģijas gala patēriņa mērķrādītāju.
(3) Iestādes, kuras ir atbildīgas par finansējuma piešķiršanu, nosaka vērtēšanas kritērijus un energoefektivitātes uzlabošanas rezultatīvos rādītājus to pārziņā esošajām aktivitātēm vai projektu enerģijas patēriņa rādītājus tām aktivitātēm, kas tiešā veidā nav vērstas uz energoefektivitātes uzlabošanu, tomēr sekmē to.
(4) Nozaru ministrijas, izstrādājot un īstenojot rīcībpolitiku un atbalsta pasākumus, kas tiešā vai netiešā veidā nodrošina energoefektivitātes uzlabošanos, saskaņošanas procesā iekļauj Klimata un enerģētikas ministriju kā atzinuma sniedzēju.".
(1) Publiska persona un atvasināta publiska persona, izstrādājot un īstenojot rīcībpolitikas un atbalsta pasākumus, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē energoefektivitāti, ņem vērā visus nosacījumus:
1) piemēro principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;
2) prioritāri īsteno pasākumus enerģētiskās nabadzības skartajās mājsaimniecībās;
3) investīcijas ēku energoefektivitātes paaugstināšanā nodrošina atbilstību gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām, kas noteikts nacionālajā likumdošanā;
4) investīcijas ēku energoefektivitātē nodrošina atjaunīgās enerģijas īpatsvaru vismaz 50 procenti ēkā;
5) nepalielina fosilās enerģijas patēriņu;
6) samazina enerģijas gala patēriņu.
(2) Atbalsta pasākumiem, kuri tiks pilnībā vai daļēji īstenoti, izmantojot maksājumus no valsts budžeta, valsts galvojumus, kredītu procentu likmju subsīdijas vai citu finanšu palīdzību, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē energoefektivitāti, vērtē panākto enerģijas gala patēriņa mērķrādītāju.
(3) Iestādes, kuras ir atbildīgas par finansējuma piešķiršanu, nosaka vērtēšanas kritērijus un energoefektivitātes uzlabošanas rezultatīvos rādītājus to pārziņā esošajām aktivitātēm vai projektu enerģijas patēriņa rādītājus tām aktivitātēm, kas tiešā veidā nav vērstas uz energoefektivitātes uzlabošanu, tomēr sekmē to.
(4) Nozaru ministrijas, izstrādājot un īstenojot rīcībpolitiku un atbalsta pasākumus, kas tiešā vai netiešā veidā nodrošina energoefektivitātes uzlabošanos, saskaņošanas procesā iekļauj Klimata un enerģētikas ministriju kā atzinuma sniedzēju.".
8.
Izslēgt 6. pantu.
9.
7. pantā:
Izslēgt trešās daļas 1. un 2. punktu;
izslēgt ceturto daļu;
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Pašvaldības energoefektivitātes fonda izveidotājs un turētājs ir pašvaldība.";
izslēgt astotās daļas 2. punktu.
10.
Papildināt 9. panta ceturto daļu pirms vārda "energoauditoram" ar vārdu "uzņēmumu".
11.
Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"Energoefektivitātes ieviešanas prasības".
12.
10. pantā:
Izslēgt sesto daļu;
izteikt 10. panta trīspadsmito daļu šādā redakcijā:
"(13) Ja lielais uzņēmums nav izpildījis šā panta ceturtajā un septītajā daļā noteiktās prasības, Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par pienākumu lielajam uzņēmumam nodrošināt minēto prasību izpildi. Lēmumā noteiktais prasību izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par sešiem mēnešiem. Atbildīgās iestādes lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.";
papildināt ar četrpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(14) Ja lielais uzņēmums nav izpildījis šā panta trīspadsmitajā daļā minēto Atbildīgās iestādes lēmumu, Atbildīgā iestāde veic lēmuma piespiedu izpildi, piemērojot piespiedu naudu saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Piespiedu naudu ieskaita ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. Piespiedu naudu ieskaita šim mērķim izveidotai atbildīgās iestādes budžeta programmai (apakšprogrammai) atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē un uzskaita kā iestādes citus pašu ieņēmumus. Atbildīgā iestāde piespiedu naudas līdzekļus ir tiesīga izmantot Energoresursu informācijas sistēma pilnveidošanai.".
13.
12. pantā:
Izslēgt piekto daļu;
izteikt deviņpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(19) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs nav izpildījis šā panta trešajā un sestajā daļā noteiktās prasības, Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par pienākumu lielajam elektroenerģijas patērētājam nodrošināt minēto prasību izpildi. Lēmumā noteiktais prasību izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par sešiem mēnešiem. Atbildīgās iestādes lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.";
papildināt ar divdesmito daļu šādā redakcijā:
"(20) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs nav izpildījis šā panta deviņpadsmitajā daļā minēto Atbildīgās iestādes lēmumu, Atbildīgā iestāde veic lēmuma piespiedu izpildi, piemērojot piespiedu naudu saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Piespiedu naudu ieskaita ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. Piespiedu naudu ieskaita šim mērķim izveidotai Atbildīgās iestādes budžeta programmai (apakšprogrammai) atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē un uzskaita kā iestādes citus pašu ieņēmumus. Atbildīgā iestāde piespiedu naudas līdzekļus ir tiesīga izmantot Energoresursu informācijas sistēma pilnveidošanai.".
14.
Papildināt likumu ar 121. pantu šādā redakcijā:
"121. pants. Energoefektivitāte datu centros.
(1) Datu centru īpašnieki un operatori, kuru instalētās informācijas tehnoloģiju infrastruktūras jaudas pieprasījums kārtējā gada kalendāra pēdējā dienā ir vismaz 500 kilovati, katru gadu līdz 15. maijam sniedz Eiropas Komisijas izveidotā Eiropas datu centru datubāzē prasīto informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu. Šo informāciju datu centru īpašnieki un operatori publicē arī savā tīmekļvietnē.
(2) Šā panta pirmo daļu nepiemēro datu centriem, kuri nodrošina/uztur valsts kritisko infrastruktūru un/vai kuru izmantošanas vai pakalpojumu sniegšanas vienīgais mērķis ir civilā drošība un aizsardzība.
(3) Datu centri, kuri nodrošina/uztur valsts kritisko infrastruktūru, nodrošina pakalpojumu civilajā drošībā un aizsardzībā un vienlaikus sniedz pakalpojumus citām juridiskām personām, kā rezultātā instalētās informācijas tehnoloģiju infrastruktūras jaudas pieprasījums pakalpojumu sniegšanai citām juridiskajām personām pārsniedz 500 kilovatus, katru gadu līdz 15. maijam sniedz Eiropas Komisijas izveidotā Eiropas datu centru datubāzē prasīto informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu tikai par to infrastruktūras daļu, kas tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai citām juridiskajām personām.
(4) Ja datu centrs ir darbojies mazāk nekā vienu pilnu kalendāra gadu, datu centra īpašnieks vai operators ziņo tikai par to laika posmu, kurā datu centrs ir darbojies, norādot šo laika posmu.
(5) Datu centru īpašnieki un operatori, kuru instalētās informācijas tehnoloģiju infrastruktūras jaudas pieprasījums ir vienāds vai lielāks par 1 megavatu, ņem vērā labās prakses principus, kas minēti Eiropas Savienības rīcības kodeksā attiecībā uz datu centru energoefektivitāti.".
(1) Datu centru īpašnieki un operatori, kuru instalētās informācijas tehnoloģiju infrastruktūras jaudas pieprasījums kārtējā gada kalendāra pēdējā dienā ir vismaz 500 kilovati, katru gadu līdz 15. maijam sniedz Eiropas Komisijas izveidotā Eiropas datu centru datubāzē prasīto informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu. Šo informāciju datu centru īpašnieki un operatori publicē arī savā tīmekļvietnē.
(2) Šā panta pirmo daļu nepiemēro datu centriem, kuri nodrošina/uztur valsts kritisko infrastruktūru un/vai kuru izmantošanas vai pakalpojumu sniegšanas vienīgais mērķis ir civilā drošība un aizsardzība.
(3) Datu centri, kuri nodrošina/uztur valsts kritisko infrastruktūru, nodrošina pakalpojumu civilajā drošībā un aizsardzībā un vienlaikus sniedz pakalpojumus citām juridiskām personām, kā rezultātā instalētās informācijas tehnoloģiju infrastruktūras jaudas pieprasījums pakalpojumu sniegšanai citām juridiskajām personām pārsniedz 500 kilovatus, katru gadu līdz 15. maijam sniedz Eiropas Komisijas izveidotā Eiropas datu centru datubāzē prasīto informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu tikai par to infrastruktūras daļu, kas tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai citām juridiskajām personām.
(4) Ja datu centrs ir darbojies mazāk nekā vienu pilnu kalendāra gadu, datu centra īpašnieks vai operators ziņo tikai par to laika posmu, kurā datu centrs ir darbojies, norādot šo laika posmu.
(5) Datu centru īpašnieki un operatori, kuru instalētās informācijas tehnoloģiju infrastruktūras jaudas pieprasījums ir vienāds vai lielāks par 1 megavatu, ņem vērā labās prakses principus, kas minēti Eiropas Savienības rīcības kodeksā attiecībā uz datu centru energoefektivitāti.".
15.
Izslēgt 13. pantu.
16.
Izslēgt 15. panta trešo daļu.
17.
Papildināt Pārejas noteikumus ar 20., 21. un 22. punktu šādā redakcijā:
"20. Šā likuma 10. panta 14. daļu un 12. panta 20. daļu, kā arī grozījumus šā likuma 10. panta 13. daļā un 12. panta 19. daļā par 2024. gadu piemēro no 2025. gada 1. aprīļa.
21. Šā likuma 121. panta pirmajā un trešajā daļā minētie datu centru īpašnieki un operatori pirmo ziņošanas pienākumu Eiropas Komisijas izveidotajā datubāzē izpilda pēc minētās datubāzes darbības uzsākšanas līdz 2024. gada 15. septembrim.
22. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 2017. gada 11. aprīļa noteikumi Nr. 202 "Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību" un Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumi Nr. 226 "Energoefektivitātes pienākuma shēmas noteikumi".".
21. Šā likuma 121. panta pirmajā un trešajā daļā minētie datu centru īpašnieki un operatori pirmo ziņošanas pienākumu Eiropas Komisijas izveidotajā datubāzē izpilda pēc minētās datubāzes darbības uzsākšanas līdz 2024. gada 15. septembrim.
22. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 2017. gada 11. aprīļa noteikumi Nr. 202 "Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību" un Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumi Nr. 226 "Energoefektivitātes pienākuma shēmas noteikumi".".
18.
Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. punktu šādā redakcijā:
"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvas 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija.".
Likums stājas spēkā vispārējā kārtībā.
Ministrs V. Uzvārds