23-TA-2418
Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu " 9. un 12.pantu, likuma
"Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 19.panta pirmo daļu un Ārstniecības likuma 53. pantu
"Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 19.panta pirmo daļu un Ārstniecības likuma 53. pantu
I.Vispārīgs jautājums
1.
Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek apliecināta personas pārejoša darbnespēja (turpmāk – darbnespēja), un attiecīgo dokumentu izsniegšanas un anulēšanas kārtību.
II.Darbnespējas lapu veidi un izsniegšanas nosacījumi
2.
Darbnespējas lapu var izsniegt šādos gadījumos:
2.1.
sakarā ar slimību (arī arodslimību) vai traumu (arī nelaimes gadījumu darbā), kas saistīta ar darbspēju zaudēšanu;
2.2.
saņemot ārstniecisku vai profilaktisku medicīnisko palīdzību, tajā skaitā sakarā ar stacionārā veicamu protezēšanu vai ortozēšanu;
2.3.
ja noteikta izolācija sakarā ar karantīnu;
2.4.
sakarā ar bērna kopšanu personai, kas:
2.4.1.
kopj slimu bērnu, kurš:
2.4.1.1.
nav sasniedzis 14 gadu vecumu;
2.4.1.2.
nav sasniedzis 18 gadu vecumu un par kuru piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts;
2.4.1.3.
nav sasniedzis 18 gadu vecumu un kuram ir smaga slimība, kuras dēļ nepieciešama ilgstoša ārstēšanās, un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" ārstu konsilijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne ārstēšanās laikā. Darbnespējas lapu šādā gadījumā izsniedz valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" uz ārstu konsilija noteikto laiku;
2.4.2.
kopj bērnu, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu un kuram nepieciešama izolācija karantīnas laikā;
2.5.
grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā.
3.
Darbnespējas lapu var izsniegt šādas ārstniecības iestādē nodarbinātas ārstniecības personas:
3.1.
ārsts par visu darbnespējas periodu;
3.2.
ārsta palīgs par pirmajām deviņām darbnespējas dienām. Ja darbnespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, ārsta palīgs var izsniegt darbnespējas lapu par pirmajām 10 darbnespējas dienām;
3.3.
zobārsts par pirmajām trim darbnespējas dienām saistībā ar alveolārā izauguma un mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu slimību, mutes dobuma traumu, iekaisumu, sastrutojumu un abscesu gadījumiem, kā arī saistībā ar veiktām manipulācijām zobārstniecībā;
3.4.
vecmāte saistībā ar grūtniecību, pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodu šo noteikumu IV nodaļā noteiktajā kārtībā.
4.
Darbnespējas lapu veidi:
4.1.
darbnespējas lapu A izsniedz:
4.1.1.
par pirmajām deviņām darbnespējas dienām, ja darbnespēja saistīta ar šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;
4.1.2.
par pirmajām 10 darbnespējas dienām, ja darbnespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā;
4.2.
darbnespējas lapu B izsniedz:
4.2.1.
sākot ar desmito darbnespējas dienu, ja darbnespēja saistīta ar šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. apakšpunktā minētajiem gadījumiem un turpinās pēc saskaņā ar 4.1.1. apakšpunktu izsniegtās darbnespējas lapas A;
4.2.2.
sākot ar pirmo dienu, ja darbnespēja saistīta ar šo noteikumu 2.4. un 2.5. apakšpunktā minētajiem gadījumiem;
4.2.3.
sākot ar vienpadsmito darbnespējas dienu, ja darbnespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā un darbnespējas lapa turpinās pēc saskaņā ar 4.1.2. apakšpunktu izsniegtās darbnespējas lapas A;
4.2.4.
sākot ar pirmo darbnespējas dienu, ja darbnespējas cēlonis ir arodslimība, kas konstatēta pēc 1997. gada 1. janvāra.
5.
Darbnespējas lapu izsniedz pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas, pieņemto lēmumu pamatojot medicīniskajā dokumentācijā.
6.
Darbnespējas lapu bez personas personīgas apskates un izmeklēšanas var izsniegt:
6.1.
šo noteikumu 2.3. un 2.4.2. apakšpunktos minētajos gadījumos, ja nepieciešama izolācija sakarā ar karantīnu;
6.2.
ja personai konstatēta saslimšana ar kādu no bīstamajām infekcijas slimībām;
6.3.
pēc pacienta ārstēšanās stacionārā uz stacionāra ieteikto laikposmu, ja izrakstā no stacionārā pacienta medicīniskās kartes norādīta informācija par darbnespējas turpināšanos;
6.4.
par pirmajām trim darbnespējas dienām akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā, ja vienlaikus ir ievēroti šādi nosacījumi:
6.4.1.
darbnespējas lapu izsniedz personas ģimenes ārsts, ģimenes ārsta aizvietotājs vai personas ģimenes ārsta praksē nodarbināts ārsta palīgs (feldšeris);
6.4.2.
šo noteikumu 6.4.1. apakšpunktā minētā ārstniecības persona var gūt pārliecību par saslimšanu un pamatot to pacienta medicīniskajā dokumentācijā;
6.4.3.
šo noteikumu 6.4.1. apakšpunktā minētā ārstniecības persona veic pacienta personīgu apskati un izmeklēšanu ne vēlāk kā piektajā dienā no darbnespējas sākuma, ja darbnespēja turpinās ilgāk par pirmajām trim darbnespējas dienām. Par personīgas apskates laiku pacients ar ārstu vai ārsta palīgu vienojas jau darbnespējas lapas izsniegšanas laikā. Ja netiek veikta pacienta personīga apskate un izmeklēšana līdz piektajai dienai no darbnespējas sākuma, darbnespējas lapa izsniedzama tikai par pirmajām trim darbnespējas dienām. Ja tiek gaidīti analīžu rezultāti saistībā ar bīstamu infekcijas saslimšanu, pacienta personīgu apskati un izmeklēšanu vai darbnespējas lapas noslēgšanu ārsts vai ārsta palīgs var veikt vēlāk nekā piektajā dienā, bet ne vēlāk kā līdz septītajai dienai no darbnespējas sākuma.
7.
Darbnespējas lapu, vienojoties ar personu, kurai tā izsniedzama, izsniedz ar dienu, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē un konstatēts kāds no 2. punktā minētiem gadījumiem, izņemot šo noteikumu 8. punktā minēto gadījumu saistībā ar psihisku saslimšanu un 2.5. apakšpunktā minēto gadījumu saistībā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, par kuru darbnespējas lapu izsniedz saskaņā ar IV nodaļā noteikto.
8.
Ja psihiski slima persona nav savlaicīgi griezusies pēc medicīniskās palīdzības šīs slimības pastiprināšanās dēļ, tai pēc ārstu konsilija atzinuma var izsniegt darbnespējas lapu par iepriekšējo darbnespējas periodu, bet ne ilgāku par vienu nedēļu pirms dienas, kad persona griezusies pēc medicīniskās palīdzības.
9.
Darbnespējas lapu izsniedz, sagatavojot to elektroniski vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – veselības informācijas sistēma) atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Darbnespējas lapu hronoloģiskā secībā reģistrē veselības informācijas sistēmā un precīzi aizpilda visas darbnespējas lapas ievades formas sadaļā paredzētās ailes, kuras attiecas uz konkrēto darbnespējas gadījumu. Ja tehnisku iemeslu dēļ darbnespējas lapu veselības informācijas sistēmā nav iespējams reģistrēt darbnespējas perioda pirmajā dienā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa, to reģistrē ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā. Ja darbnespējas lapas reģistrēšanas datums veselības informācijas sistēmā nesakrīt ar darbnespējas perioda pirmo dienu, par kuru izsniegta darbnespējas lapa, pamatojumu veselības informācijas sistēmā norāda attiecīgajā darbnespējas lapas ievades formas sadaļā.
10.
Darbnespējas lapu B 2.4. apakšpunktā minētajos gadījumos var izsniegt šādām personām:
10.1.
vienam no bērna vecākiem vai aizbildnim, vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu aprūpē bērnu;
10.2.
vienam no bērna vai šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minēto personu tuvākajiem radiniekiem (vecvecākam, pilngadīgajam brālim vai māsai) vai vecāka laulātajam, ja slimu bērnu nevar kopt šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minētā persona un bērna kopšanu tā uzticējusi kādai no šajā apakšpunktā minētajām personām. Minēto informāciju norāda bērna medicīniskajā dokumentācijā.
11.
Darbnespējas lapu šo noteikumu 2.3. un 2.4.2. apakšpunktos minētajos gadījumos izsniedz, pamatojoties uz Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologa sniegto informāciju. Ja izolācija karantīnas laikā nepieciešama bērnam vecumā līdz 14 gadiem, darbnespējas lapu B no pirmās darbnespējas dienas izsniedz šo noteikumu 10.1. vai 10.2. apakšpunktos minētajai personai, ja tā dzīvo vienā mājsaimniecībā ar šo bērnu.
12.
Ja personas darbnespēja ilgst 30 dienas un persona šajā laikposmā nav nosūtīta pie cita ārsta, ārsts, ņemot vērā personai diagnosticēto slimību, nosūta personu pie cita ārsta. Ārsts, pie kura persona tika nosūtīta, ne vēlāk kā 30 dienu laikā izvērtē, vai darbnespēja ir jāturpina vai jāpārtrauc, to pamatojot pacienta medicīniskajā dokumentācijā un slēdzienā pie nosūtījuma veselības informācijas sistēmā, ja nosūtījums pie ārsta noformēts veselības informācijas sistēmā. Šī ārsta lēmumu ārsts, kurš sākotnēji izsniedzis darbnespējas lapu, norāda darbnespējas lapā, kura sākotnēji izsniegta un turpināma vai noslēdzama.
13.
Šo noteikumu 12. punktu minētajā gadījumā ārsts var nenosūtīt personu pie cita ārsta, ja:
13.1.
darbnespējas iemesls ir grūtniecība vai dzemdību atvaļinājums;
13.2.
personai darbnespēja ir iestājusies grūtniecības periodā;
13.3.
persona šo noteikumu 12. punktā minēto 30 dienu laikā ir ārstējusies stacionārā vai dienas stacionārā;
13.4.
personai darbnespēja ir iestājusies traumas dēļ, kura saistīta ar kaulu lūzumu;
13.5.
personas darbnespējas cēlonis ir cukura diabēts, astma, ļaundabīgs audzējs, iepriekš diagnosticēta psihiska saslimšana;
13.6.
personai noteikta izolācija karantīnas laikā.
14.
Ārsta palīgs izvērtē personas darbnespēju un nosūta pacientu pie ģimenes ārsta vai ārsta speciālista.
15.
Darbnespējai turpinoties ilgāk par 90 dienām, ārsts klātienē novērtē personas, kurai izsniegta darbnespējas lapa, veselības stāvokli un funkcionālos ierobežojumus, kas liedz apmeklēt darbu vai turpināt darba pienākumu veikšanu, noslēdz esošo darbnespējas lapu B un izsniedz jaunu darbnespējas lapu B — iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu, ja tas nepieciešams, personas veselības stāvokli pamatojot medicīniskajā dokumentācijā.
16.
šo noteikumu 15. punktā minētajā gadījumā noslēgt esošo darbnespējas lapu B un izsniegt jaunu darbnespējas lapu B — iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu-, ja tas nepieciešams, nenovērtējot klātienē personu, kurai izsniegta attiecīgā darbnespējas lapa, ārsts var, ja:
16.1.
darbnespējas iemesls ir grūtniecība vai dzemdību atvaļinājums;
16.2.
persona atrodas stacionārā ārstniecības iestādē;
16.3.
personas veselības stāvoklis ir novērtēts klātienē iepriekšējo 10 dienu laikā.
17.
Mainoties ārstniecības iestādei, izsniedz jaunu darbnespējas lapu A vai B – iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu. Jaunu darbnespējas lapu A vai B – iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu – izsniedz arī gadījumā, ja personai, kurai darbnespējas lapa noslēgta dienu pirms sestdienas, svētdienas, svētku dienas vai dienas, kas saskaņā ar likumu ir brīvdiena, atkārtota darbnespēja iestājas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai dienā, kas saskaņā ar likumu ir brīvdiena, bet jaunu darbnespējas lapu B izsniedz, ja personai konstatē arodslimību.
18.
Ja ārsts personu atveseļošanās laikā pēc slimības vai traumas norīko ārstēties rehabilitācijas iestādē, darbnespējas lapu – iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu – par attiecīgo laikposmu izsniedz rehabilitācijas iestādes ārsts. Ja starp ārstēšanos ambulatori vai stacionāri un ārstēšanās kursa uzsākšanu rehabilitācijas iestādē ir bijis pārtraukums, izsniedz pirmreizēju darbnespējas lapu saskaņā ar šo noteikumu 4. punktu.
19.
Ja ārstniecības iestādē ārstējas bērns vecumā līdz trim gadiem vai bērns līdz 14 gadu vecumam, kuram saskaņā ar ārsta atzinumu nepieciešama kopšana, un kādai no šo noteikumu 10. punktā minētajām personām ir iespēja atrasties minētajā iestādē kopā ar bērnu, darbnespējas lapu attiecīgai personai izsniedz par laikposmu, kurā minētās personas atrašanās ārstniecības iestādē ir nepieciešama.
20.
Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ārsts nosūta personu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju. Komisija sniedz atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām (skaitot no darbnespējas pirmās dienas), ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai (tai skaitā rehabilitācijas nodrošināšanai). Dokumentus, kas iesniedzami Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā, persona iesniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms 26 nedēļu nepārtrauktas darbnespējas perioda beigām.
21.
Viena darbnespējas gadījuma laikā iestājoties citam darbnespējas cēlonim vai arī noslēdzoties vienam darbnespējas gadījumam, bet iestājoties citam darbnespējas gadījumam un turpinoties kopējam darbnespējas periodam, turpināma pirmreizēji izsniegtā darbnespējas lapa.
22.
Darbnespējas lapu noslēdz:
22.1.
ja personai vairs nekonstatē 2. punktā minētos gadījumus;
22.2.
personas nāves gadījumā ar nāves iestāšanās datumu;
22.3.
ja persona neievēro noteiktās ārstēšanās rekomendācijas vai ārstēšanās režīmu vai, par to iepriekš nebrīdinot, neierodas uz noteikto apmeklējumu pie ārstniecības personas, kura izsniegusi darbnespējas lapu, darbnespējas lapu noslēdz ar beidzamo personas apmeklējumu ārstniecības iestādē vai ar noteiktā ārstēšanās režīma pārkāpumu konstatēšanas dienu;
22.4.
ne vēlāk kā pēc 52 darbnespējas nedēļām (skaitot no darbnespējas pirmās dienas). Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 52 darbnespējas nedēļām, taču ar citu darbnespējas cēloni, jaunu darbnespējas lapu B kā iepriekšējās darbnespējas lapas B turpinājumu papildus var izsniegt par laika periodu ne ilgāku par 14 dienām infekcijas saslimšanas vai kaulu lūzumu gadījumā, vai saistībā ar atrašanos stacionārā ārstniecības iestādē;
22.5.
ārstam pārtraucot praksi, pirms tam vienojoties ar pacientu par viņa turpmāko aprūpi un ar to saistītās darbnespējas lapas jautājumu turpmāko risināšanu.
III.Darbnespējas lapas anulēšanas nosacījumi
23.
Darbnespējas lapu anulē elektroniski, tiešsaistes režīmā izdarot atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā:
23.1.
tās ārstniecības iestādes vadītājs vai ārsts, ārsta palīgs, zobārsts vai vecmāte, kurā izsniegta darbnespējas lapa, – ja darbnespējas lapa ir izrakstīta kļūdaini;
23.2.
tās ārstniecības iestādes vadītājs, kurā izsniegta darbnespējas lapa, – ja saņemts Veselības inspekcijas atzinums par darbnespējas lapas nepamatotu izsniegšanu. Šādā gadījumā ārstniecības iestādes vadītājs 14 dienu laikā izdod rīkojumu par attiecīgās darbnespējas lapas anulēšanu;
23.3.
ar tās ārstniecības iestādes, kurā sniegta dzemdību palīdzība, vadītāja rīkojumu saistībā ar atteikšanos pēc dzemdībām no bērna kopšanas un audzināšanas 25.5. apakšpunktu minētā gadījumā;
23.4.
ar tās ārstniecības iestādes vadītāja rīkojumu, kurā sniegta dzemdību palīdzība vai grūtniecības aprūpe, vai sievietes ģimenes ārsts, sakarā ar pēcdzemdību atvaļinājumu 28. punktu minētā gadījumā;
23.5.
Veselības inspekcija:
23.5.1.
ja tā ir sniegusi atzinumu par nepamatotu darbnespējas lapas izsniegšanu, taču ir apturēta tās ārstniecības iestādes darbība, kurā izsniegta nepamatotā darbnespējas lapa, vai attiecīgā ārstniecības iestāde izslēgta no ārstniecības iestāžu reģistra;
23.5.2.
ja saņemts pacienta iesniegums un Veselības inspekcijas rīcībā ir pierādījumi, kas apliecina darbnespējas lapas kļūdainu izsniegšanu, un:
23.5.2.1.
apturēta ārstniecības iestādes darbība;
23.5.2.2.
ārstniecības iestāde izslēgta no ārstniecības iestāžu reģistra;
23.5.2.3.
ārstniecības persona, kura izsniegusi darbnespējas lapu, mirusi vai izbeigusi profesionālo darbību ārstniecības iestādē, un tehnisku iemeslu dēļ darbnespējas lapu nevar anulēt šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētās personas.
24.
Šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minētā rīkojuma apliecinātu kopiju ārstniecības iestāde nosūta personai, kurai darbnespējas lapa tika izsniegta. Personai ir tiesības rīkojumu pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
IV.Atsevišķi nosacījumi darbnespējas lapu izsniegšanā sakarā ar grūtniecību un dzemdībām
25.
Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma gadījumā:
25.1.
sākoties grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam, sievietei izsniedz divas darbnespējas lapas B, no kurām pirmo (par grūtniecības atvaļinājumu) par 56 dienām noslēdz tūlīt, bet otro (par dzemdību atvaļinājumu) par 56 dienām pēc dzemdībām;
25.2.
darbnespējas lapu grūtniecības atvaļinājumam izsniedz no grūtniecības 32.nedēļas. Ja medicīniskā aprūpe sakarā ar grūtniecību uzsākta līdz grūtniecības 12.nedēļai un izpildīti visi ārsta norādījumi, darbnespējas lapu grūtniecības atvaļinājumam izsniedz no grūtniecības 30.nedēļas;
25.3.
14 kalendāra dienas papildus dzemdību atvaļinājumam pēcdzemdību perioda sarežģījumu dēļ darbnespējas lapā iekļauj neatkarīgi no tā, vai sarežģījumi konstatēti ārstniecības iestādē, kurā sniegta dzemdību palīdzība, vai pēc sievietes izrakstīšanas no tās. Ja darbnespējas lapa dzemdību atvaļinājumam noslēgta, papildus dzemdību atvaļinājumam izsniedz atsevišķu darbnespējas lapu, izdarot darbnespējas lapas ailē "Pārejošas darbnespējas cēlonis" atzīmi "pēcdzemdību periods";
25.4.
darbnespējas lapu var izsniegt par iepriekšējo darbnespējas periodu, ja grūtniecības atvaļinājums nav noteikts, sākoties 30. vai 32.grūtniecības nedēļai (nav veikta medicīniskā aprūpe, sieviete vai viņas ģimenes locekļi slimojuši vai citos gadījumos);
25.5.
sievietei, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc dzemdībām atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas, ar tās ārstniecības iestādes vadītāja rīkojumu, kurā sniegta dzemdību palīdzība, otro darbnespējas lapu B anulē, sastādot attiecīgu aktu, un izsniedz jaunu darbnespējas lapu B līdz darbspēju atgūšanai, izdarot darbnespējas lapas ailē "Pārejošas darbnespējas cēlonis" atzīmi "cits cēlonis".
26.
Ja grūtniecība pārtraukta mākslīgi, darbnespējas lapu izsniedz šādos gadījumos:
26.1.
grūtniecība pārtraukta medicīnisku iemeslu dēļ;
26.2.
grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas sarežģījumu dēļ.
27.
Darbnespējas lapu dzemdību atvaļinājuma gadījumā var izsniegt bērna tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, par visu bērna kopšanas laiku, bet ne ilgāku kā līdz bērna 70. dzīvības dienai, šādos gadījumos:
27.1.
bērna māte nevar kopt bērnu sakarā ar slimību, traumu vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ;
27.2.
bērna māte mirusi dzemdību laikā vai laikā līdz pēcdzemdību perioda 42.dienai;
27.3.
māte normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas;
27.4.
bērns ir atradenis.
28.
Šo noteikumu 27. punktā minētā gadījumā ar tās ārstniecības iestādes vadītāja rīkojumu, kurā sniegta dzemdību palīdzība vai grūtniecības aprūpe, vai sievietes ģimenes ārsts otro darbnespējas lapu B par dzemdību atvaļinājumu sievietei anulē un izsniedz jaunu darbnespējas lapu B personai, kura faktiski kopj bērnu, izdarot darbnespējas lapas ailē "Pārejošas darbnespējas cēlonis" atzīmi "cits cēlonis".
V.Atsevišķi nosacījumi saistībā ar darbnespējas lapas dokumentāciju un darbnespējas lapas atzīšanu
29.
Pēc personas pieprasījuma ārstniecības persona, kura izsniegusi darbnespējas lapu, izsniedz veselības informācijas sistēmā sagatavoto darbnespējas lapu papīra formā, un tajā ir norāde "Darbnespējas lapa ir sagatavota un reģistrēta veselības informācijas sistēmā".
30.
Ārsts, ārsta palīgs, zobārsts vai vecmāte veselības informācijas sistēmā sagatavoto darbnespējas lapu pēc personas pieprasījuma nosūta personas norādītajam adresātam, ja persona pati to nevar izdarīt.
31.
Ārvalstī izsniegtu darbnespēju apliecinošu dokumentu atzīst, nepieprasot izsniegt jaunu darbnespējas lapu par attiecīgo periodu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
31.1.
minētais dokuments satur informāciju, kas ļauj nepārprotami secināt, ka persona, kurai tas izsniegts, dokumentā norādītajā laikposmā bijusi darbnespējīga, kā arī informāciju par ārstniecības iestādi un tās kontaktinformāciju;
31.2.
ja saņemtais dokuments ir E116 veidlapa “Ārsta ziņojums par darbnespēju”;
31.3.
ārvalstī izsniegtajam dokumentam ir pievienots Valsts valodas likuma 10.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā apliecināts tulkojums valsts valodā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši Valsts valodas likuma 10.panta ceturtajai daļai dokumentus pieņem un izskata bez tulkojuma valsts valodā;
31.4.
persona, kurai dokuments izsniegts, ir ievērojusi tiesību aktos un starptautiskajos līgumos noteikto kārtību attiecīgajā ārvalstī izsniegto dokumentu īstuma apliecināšanai:
31.4.1.
dokuments, kas apliecina darbnespēju, ir izsniegts ārvalstī, kura ir pievienojusies 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasību atcelšanu un ar kuru Latvijai nav noslēgts līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām, un dokumenta īstums apliecināts minētās konvencijas 3.pantā noteiktajā kārtībā;
31.4.2.
dokuments, kas apliecina darbnespēju, ir izsniegts ārvalstī, kura nav pievienojusies šo noteikumu 31.4.1. apakšpunktā minētajai Hāgas konvencijai un ar kuru Latvijai nav noslēgts līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām, un dokuments ir legalizēts Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā vai diplomātiskajā (konsulārajā) pārstāvniecībā;
31.4.3.
dokuments, kas apliecina darbnespēju, ir izsniegts kādā no ārvalstīm, ar kurām Latvijai ir noslēgts līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām, un dokumenta īstums apliecināts atbilstoši attiecīgā starptautiskā līguma noteikumiem.
VI.Darbnespējas ekspertīzes kontrole un sūdzību izskatīšanas kārtība
32.
Šo noteikumu izpildi uzrauga Veselības inspekcija. Veselības inspekcija, veicot pārbaudes un ekspertīzes un sniedzot atzinumus par darbspējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādē, izvērtē, vai konkrētajā gadījumā konstatēto pārkāpumu dēļ darbnespējas lapu nepieciešams atzīt par nepamatoti izsniegtu.
33.
Personu sūdzības par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību izskata ārstniecības iestādes vadītājs un Veselības inspekcija. Iesniedzot sūdzību par darbnespējas lapas izsniegšanu, persona norāda apstākļus, kas ļauj apšaubīt darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotību.
34.
Veselības inspekcija un ārstniecības iestādes vadītājs izskata personu sūdzības par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību, ja:
34.1.
personai darbnespējas lapa veselības informācijas sistēmā izsniegta pēdējo divu gadu laikā no sūdzības saņemšanas dienas iestādē;
34.2.
ilgstošas nepārtrauktas darbnespējas gadījumā personai darbnespēja lapa izsniegta vairāk kā divu gadu laikā no sūdzības saņemšanas dienas, ja darbnespējas periods personai nav noslēgts vai noslēgts ne vēlāk kā trīs mēnešus no sūdzības saņemšanas dienas iestādē.
VII.Noslēguma jautājums
35.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumus Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” .
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds