21-TA-34
Likumprojekts Grozījumi Autopārvadājumu likumā
Izdarīt Autopārvadājumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,1995, 20.nr.; 1997, 8.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 21.nr.; 2001, 1., 12.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2., 12.nr.; 2006, 1., 15.nr.; 2007, 10., 15.nr.; 2008, 3., 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 174., 206.nr.; 2011, 80.nr.; 2013, 40 nr.; 2015, 91.nr.; 2017, 128., 203.nr.; 2019, 129.nr.; 2020, 123.nr.; 2021, 27.nr.) šādus grozījumus:
1.
1.pantā:
izslēgt 5. punktu;
papildināt pantu ar 23.1 punktu šādā redakcijā:
“231) Pasažieru pārvadājumi pēc pieprasījuma – pašvaldības organizēti pasažieru neregulārie pārvadājumi vietējo iedzīvotāju individuālas mobilitātes nodrošināšanai.”
izslēgt 5. punktu;
papildināt pantu ar 23.1 punktu šādā redakcijā:
“231) Pasažieru pārvadājumi pēc pieprasījuma – pašvaldības organizēti pasažieru neregulārie pārvadājumi vietējo iedzīvotāju individuālas mobilitātes nodrošināšanai.”
2.
6.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Kravas pārvadājumu ar N kategorijas transportlīdzekli vai N kategorijas transportlīdzekli apvienojumā ar piekabi vai puspiekabi, kura pieļaujamā pilnā masa pārsniedz 2,5 tonnas drīkst veikt, ja pārvadātājs Autotransporta direkcijā ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) kravas komercpārvadājumiem ar kravas transportlīdzekli atbilstoši regulas Nr. 1071/2009 3. panta prasībām.”;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Pārvadātājs attiecībā uz katru N kategorijas transportlīdzekli vai N kategorijas transportlīdzekli apvienojumā ar piekabi vai puspiekabi, kura pieļaujamā pilnā masa pārsniedz 2,5 tonnas, kravas komercpārvadājumu veikšanai Latvijas teritorijā Autotransporta direkcijā saņem licences kartīti.”;
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
“(3.1) Autotransporta direkcijas izsniegtā Eiropas Kopienas atļaujas kopija komercpārvadājumu veikšanai ar kravas autotransportu Eiropas Savienības teritorijā ir derīga kravas komercpārvadājumu veikšanai arī Latvijas teritorijā.”;
papildināt desmito daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Labas reputācijas izvērtēšanā tiek ņemta vērā aktuālā kriminālsodāmība pārkāpumos par Regulas Nr. 1071/2009 6. panta minētājām jomām valstīs, par kurām Iekšlietu ministrijas Informācijas centram ir iegūstama informācija.”
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Kravas pārvadājumu ar N kategorijas transportlīdzekli vai N kategorijas transportlīdzekli apvienojumā ar piekabi vai puspiekabi, kura pieļaujamā pilnā masa pārsniedz 2,5 tonnas drīkst veikt, ja pārvadātājs Autotransporta direkcijā ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) kravas komercpārvadājumiem ar kravas transportlīdzekli atbilstoši regulas Nr. 1071/2009 3. panta prasībām.”;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Pārvadātājs attiecībā uz katru N kategorijas transportlīdzekli vai N kategorijas transportlīdzekli apvienojumā ar piekabi vai puspiekabi, kura pieļaujamā pilnā masa pārsniedz 2,5 tonnas, kravas komercpārvadājumu veikšanai Latvijas teritorijā Autotransporta direkcijā saņem licences kartīti.”;
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
“(3.1) Autotransporta direkcijas izsniegtā Eiropas Kopienas atļaujas kopija komercpārvadājumu veikšanai ar kravas autotransportu Eiropas Savienības teritorijā ir derīga kravas komercpārvadājumu veikšanai arī Latvijas teritorijā.”;
papildināt desmito daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Labas reputācijas izvērtēšanā tiek ņemta vērā aktuālā kriminālsodāmība pārkāpumos par Regulas Nr. 1071/2009 6. panta minētājām jomām valstīs, par kurām Iekšlietu ministrijas Informācijas centram ir iegūstama informācija.”
3.
Papildināt 6.1 pantā aiz vārdiem “atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra regulas (EK) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum” ar vārdiem “(turpmāk – regula Nr. 1072/2009)”
4.
Papildināt 8.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Pavadzīmi var noformēt arī elektroniski. Elektroniski noformēta pavadzīme satur visos eksemplāros norādāmo informāciju atbilstoši pavadzīmes noformēšanas secībai.”
“Pavadzīmi var noformēt arī elektroniski. Elektroniski noformēta pavadzīme satur visos eksemplāros norādāmo informāciju atbilstoši pavadzīmes noformēšanas secībai.”
5.
5. 25.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
“25.pants. Nosūtītāja, līgumslēdzēja vai apakšuzņēmēja atbildība”;
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Nosūtītājs, līgumslēdzējs vai apakšuzņēmējs, nododot kravu pārvadāšanai, ir līdzatbildīgs, ka pārvadātājs veic pārvadājumus atbilstoši regulas Nr.1072/2009 II un III nodaļā noteiktajām prasībām.”
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
“25.pants. Nosūtītāja, līgumslēdzēja vai apakšuzņēmēja atbildība”;
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Nosūtītājs, līgumslēdzējs vai apakšuzņēmējs, nododot kravu pārvadāšanai, ir līdzatbildīgs, ka pārvadātājs veic pārvadājumus atbilstoši regulas Nr.1072/2009 II un III nodaļā noteiktajām prasībām.”
6.
29.pantā:
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(1.1) Pasažieru neregulāros pārvadājumus pēc pieprasījuma veic ar autobusu vai M1 kategorijas vieglo automobili.”;
papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:
“(6.1) Pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili aizliegts izmantot autotransporta līdzekli, kuram transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta piemērotais liegums veikt komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili. Lieguma darbības laikā autotransporta līdzeklim, kurš reģistrēts kā taksometrs, taksometra numura zīmes atļauts mainīt pret vispārējās izmantošanas reģistrācijas numura zīmēm transportlīdzekļa īpašniekam, bez plānošanas reģiona vai valstspilsētas pašvaldības atzīmes.”
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(1.1) Pasažieru neregulāros pārvadājumus pēc pieprasījuma veic ar autobusu vai M1 kategorijas vieglo automobili.”;
papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:
“(6.1) Pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili aizliegts izmantot autotransporta līdzekli, kuram transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta piemērotais liegums veikt komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili. Lieguma darbības laikā autotransporta līdzeklim, kurš reģistrēts kā taksometrs, taksometra numura zīmes atļauts mainīt pret vispārējās izmantošanas reģistrācijas numura zīmēm transportlīdzekļa īpašniekam, bez plānošanas reģiona vai valstspilsētas pašvaldības atzīmes.”
7.
30.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Pasažieru pārvadājumu ar autobusu drīkst veikt, ja pārvadātājs Autotransporta direkcijā ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu atbilstoši regulas Nr. 1071/2009 3. panta prasībām.”;
izslēgt ceturto daļu;
izslēgt 5.1 daļu.
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Pasažieru pārvadājumu ar autobusu drīkst veikt, ja pārvadātājs Autotransporta direkcijā ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu atbilstoši regulas Nr. 1071/2009 3. panta prasībām.”;
izslēgt ceturto daļu;
izslēgt 5.1 daļu.
8.
Papildināt 33.pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
“(51) Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar šā panta piekto daļu attiecināmi uz dotētajiem reģionālās nozīmes maršrutiem.”
“(51) Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar šā panta piekto daļu attiecināmi uz dotētajiem reģionālās nozīmes maršrutiem.”
9.
34.1 pantā:
papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Pasažieru pārvadājumu pēc pieprasījuma mērķis ir nodrošināt vietējo iedzīvotāju individuālu mobilitāti nokļūšanai līdz maršrutu apkalpes vietām un pieturām vai novada centram vispārpieņemtajā darba laikā u.c., ja nokļūšanai pieprasītajā galamērķī nav pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi. Pašvaldības var pašas veikt pasažieru pārvadājumus vai organizēt pakalpojuma pasūtījumu slēdzot līgumu.”
papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Pasažieru pārvadājumu pēc pieprasījuma mērķis ir nodrošināt vietējo iedzīvotāju individuālu mobilitāti nokļūšanai līdz maršrutu apkalpes vietām un pieturām vai novada centram vispārpieņemtajā darba laikā u.c., ja nokļūšanai pieprasītajā galamērķī nav pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi. Pašvaldības var pašas veikt pasažieru pārvadājumus vai organizēt pakalpojuma pasūtījumu slēdzot līgumu.”
10.
35.pantā:
izslēgt 15 daļas 3. punktu;
izteikt 3.1 daļu šādā redakcijā:
“(3.1) Plānošanas reģions vai valstspilsētas pašvaldība anulē speciālo atļauju (licenci) nenoformējot atsevišķu rakstveida lēmumu, ja Valsts ieņēmumu dienests apturējis komersanta saimniecisko darbību un piemērojis liegumu ar tā īpašumā vai turējumā esošo autotransportlīdzekli veikt komercpārvadājumus ar taksometru. Plānošanas reģions un valstspilsētas pašvaldība var ar motivētu lēmumu anulēt speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru, ja pārvadātājs:
1) būtiski pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās pārvadājumu saistības vai kārtību, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru, vai rada draudus pasažieru drošībai;
2) iesniedz iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru anulēšanu. Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu plānošanas reģions vai valstspilsētas pašvaldība pieņem 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta informācija par pārvadātāja nodokļu saistību izpildi vai to administratīvo sodu izpildi, kuri piemēroti par pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru regulējošo noteikumu pārkāpumiem.”;
izslēgt 55 daļas 3. punktu;
izteikt 6.3 daļu šādā redakcijā:
“63) Autotransporta direkcija var anulēt autotransporta līdzeklim izsniegto licences kartīti, ja pārvadātājs iesniedz iesniegumu par licences kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili anulēšanu vai konstatē, ka pārvadātājs nav transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs”;
izteikt 6.1 daļu šādā redakcijā:
“(6.1) Autotransporta direkcija anulē speciālo atļauju (licenci) nenoformējot atsevišķu rakstveida lēmumu, ja Valsts ieņēmumu dienests apturējis komersanta saimniecisko darbību un piemērojis liegumu ar tā īpašumā vai turējumā esošo autotransportlīdzekli veikt komercpārvadājumus ar vieglo automobili. Autotransporta direkcija var anulēt speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili, ja pārvadātājs:
1) būtiski pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās pārvadājumu saistības vai kārtību, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo automobili, vai rada draudus pasažieru drošībai;
2) iesniedz iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili anulēšanu. Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu Autotransporta direkcija pieņem 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta informācija par pārvadātāja nodokļu saistību izpildi vai to administratīvo sodu izpildi, kuri piemēroti par pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili regulējošo noteikumu pārkāpumiem.”
izslēgt 15 daļas 3. punktu;
izteikt 3.1 daļu šādā redakcijā:
“(3.1) Plānošanas reģions vai valstspilsētas pašvaldība anulē speciālo atļauju (licenci) nenoformējot atsevišķu rakstveida lēmumu, ja Valsts ieņēmumu dienests apturējis komersanta saimniecisko darbību un piemērojis liegumu ar tā īpašumā vai turējumā esošo autotransportlīdzekli veikt komercpārvadājumus ar taksometru. Plānošanas reģions un valstspilsētas pašvaldība var ar motivētu lēmumu anulēt speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru, ja pārvadātājs:
1) būtiski pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās pārvadājumu saistības vai kārtību, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru, vai rada draudus pasažieru drošībai;
2) iesniedz iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru anulēšanu. Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu plānošanas reģions vai valstspilsētas pašvaldība pieņem 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta informācija par pārvadātāja nodokļu saistību izpildi vai to administratīvo sodu izpildi, kuri piemēroti par pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru regulējošo noteikumu pārkāpumiem.”;
izslēgt 55 daļas 3. punktu;
izteikt 6.3 daļu šādā redakcijā:
“63) Autotransporta direkcija var anulēt autotransporta līdzeklim izsniegto licences kartīti, ja pārvadātājs iesniedz iesniegumu par licences kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili anulēšanu vai konstatē, ka pārvadātājs nav transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs”;
izteikt 6.1 daļu šādā redakcijā:
“(6.1) Autotransporta direkcija anulē speciālo atļauju (licenci) nenoformējot atsevišķu rakstveida lēmumu, ja Valsts ieņēmumu dienests apturējis komersanta saimniecisko darbību un piemērojis liegumu ar tā īpašumā vai turējumā esošo autotransportlīdzekli veikt komercpārvadājumus ar vieglo automobili. Autotransporta direkcija var anulēt speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili, ja pārvadātājs:
1) būtiski pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās pārvadājumu saistības vai kārtību, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo automobili, vai rada draudus pasažieru drošībai;
2) iesniedz iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili anulēšanu. Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu Autotransporta direkcija pieņem 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta informācija par pārvadātāja nodokļu saistību izpildi vai to administratīvo sodu izpildi, kuri piemēroti par pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili regulējošo noteikumu pārkāpumiem.”
11.
Papildināt 35.1 pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:
“(4.1) Autovadītājam pašam vai ar citu personu starpniecību aizliegts piedāvāt pārvadājuma pakalpojumu braucienam no objekta, ja autotransporta līdzeklim, ar kuru tas iebraucis objekta teritorijā nav izsniegta licences kartīte ar speciālo atzīmi šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.”
“(4.1) Autovadītājam pašam vai ar citu personu starpniecību aizliegts piedāvāt pārvadājuma pakalpojumu braucienam no objekta, ja autotransporta līdzeklim, ar kuru tas iebraucis objekta teritorijā nav izsniegta licences kartīte ar speciālo atzīmi šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.”
12.
Papildināt likumu ar V.1nodaļu šādā redakcijā:
“V.1 Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana, veicot starptautiskos autopārvadājumus
52.1pants. Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana
Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana šā likuma izpratnē ir, ja citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts pārvadātājs, kurš sniedz starptautisko autopārvadājuma pakalpojumu, nosūta transportlīdzekļa vadītāju, kurš nosūtīšanas periodā ir tā darbinieks, uz Latviju, vai Latvijā reģistrēts pārvadātājs, kurš sniedz starptautisko autopārvadājuma pakalpojumu, nosūta transportlīdzekļa vadītāju, kurš nosūtīšanas periodā ir tā darbinieks, uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, vadīt pārvadātājā rīcībā esošu transportlīdzekli un veikt pārvadātāja vārdā citas ar attiecīgo autopārvadājuma pakalpojumu saistītās darbības.
Uz transportlīdzekļa vadītāju, kas veic kabotāžas pārvadājumu, kā definēts regulā Nr. 1072/2009 un regulā Nr. 1073/2009, attiecināmas transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas prasības.
Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas laikposmu uzskata par pabeigtu, kad transportlīdzekļa vadītājs atstāj valsti, kurā tika veikts starptautiskais kravu vai pasažieru pārvadājums. Minēto nosūtīšanas laikposmu nesummē ar iepriekšējiem nosūtīšanas laikposmiem starptautiskos pārvadājumos, ko veic tā paša transportlīdzekļa vadītājs vai cita transportlīdzekļa vadītājs, kuru viņš aizstāj.
Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas nosacījumi var tikt attiecināti uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ja par to panākta starptautiska vienošanās.
Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanai piemēro Darba likuma normas tiktāl, ciktāl to neierobežo šā likuma normas.
52.2 pants. Izņēmumi transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanai uz Latviju
(1) Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas uz Latviju nosacījumi nav attiecināmi, ja transportlīdzekļa vadītājs veic:
1) tranzīta kravas vai pasažieru pārvadājumu caur Latvijas teritoriju, neveicot kravas iekraušanu vai izkraušanu un neuzņemot vai neizsēdinot pasažierus;
2) divpusēju starptautisko neregulāro vai regulāro pasažieru pārvadājumu, kura ietvaros:
uzņem pasažierus Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, un izlaiž Latvijā;
uzņem pasažierus Latvijā un izlaiž Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību;
uzņem un izlaiž pasažierus Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, nolūkā veikt vietējas ekskursijas Latvijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 (turpmāk – regula Nr. 1073/2009);
3) divpusēju pārvadājumu, kas minēts šā panta pirmās daļas 2. punktā un kura ietvaros vienu reizi uzņem pasažierus un/vai vienu reizi izlaiž pasažierus Eiropas Savienības dalībvalstīs vai trešās valstīs, kuras transportlīdzekļa vadītājs šķērso, ar noteikumu, ka netiek piedāvāti pasažieru pārvadājumu pakalpojumi starp divām vietām šķērsotajā valstī. Tas pats attiecas arī uz pārvadājumu atpakaļceļā;
4) divpusēju kravas pārvadājumu uz pārvadājumu līguma pamata no Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, kā definēts regulas Nr. 1071/2009 2. panta 8. punktā, uz Latviju vai no Latvijas uz Eiropas Savienības dalībvalsti vai, kurā veic uzņēmējdarbību;
5) divpusēju kravas pārvadājumu, kas noteikts šā panta pirmās daļas 4. punktā:
kura ietvaros papildus veic vienu iekraušanas un/vai izkraušanas darbību Eiropas Savienības dalībvalstīs vai trešās valstīs, kuras transportlīdzekļa vadītājs šķērso, ar noteikumu, ka kravu neiekrauj un neizkrauj vienā un tajā pašā valstī;
no Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, uz Latviju, neveicot nevienu papildu iekraušanas vai izkraušanas darbību, un atpakaļceļā divpusēja kravas pārvadājuma ietvaros veic ne vairāk kā divas papildus iekraušanas un/vai izkraušanas darbības, ar noteikumu, ka transportlīdzekļa vadītājs kravu neiekrauj un neizkrauj vienā un tajā pašā valstī;
c) kombinētā pārvadājuma sākuma vai beigu autoceļa posmu atbilstoši šā likuma 1.panta 15. punktam, ja attiecīgajā autoceļa posmā ietilpst divpusēji pārvadājumi, kā minēts šā panta pirmās daļas 4.punktā
(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 5. punktā norādītos atbrīvojumus saistībā ar papildu darbībām piemēro tikai līdz dienai, no kuras viedie tahogrāfi, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regulas (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (turpmāk – regula (ES) Nr. 165/2014) 8. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajai prasībai attiecībā uz robežšķērsošanu un papildus darbību reģistrēšanu, ir jāuzstāda transportlīdzekļos, kuri dalībvalstī reģistrēti pirmo reizi, saskaņā ar regulas (ES) Nr. 165/2014 8. panta 1. punkta ceturto daļu. No minētās dienas šā panta pirmās daļas 3. un 5. punktos noteiktos atbrīvojumus saistībā ar papildu darbībām piemēro tikai tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri izmanto transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar viedajiem tahogrāfiem, kā noteikts regulas (ES) Nr. 165/2014 8., 9. un 10. pantā.
52.3 pants. Pārvadātāja pienākumi, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju veikt pārvadājumu Latvijā
Citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētam pārvadātājam, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju uz Latviju, ir pienākums:
1) līdz nosūtījuma laikposma sākumam nosūtīt nosūtīšanas deklarāciju, izmantojot daudzvalodu standarta veidlapu publiskajā saskarnē, kas ir savienota ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kura ir izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulai (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula” );
2) nodrošināt, ka transportlīdzekļa vadītāja rīcībā ir nosūtīšanas deklarācija papīra vai elektroniskā formātā;
3) ar IMI savienotajā publiskajā saskarnē nekavējoties atjaunināt nosūtīšanas deklarāciju, ja tās saturs mainījies.
52.4 pants. Latvijā reģistrēta pārvadātāja pienākumi, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju veikt pārvadājumu citā Eiropas Savienības valstī
Latvijā reģistrēts pārvadātājs, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju veikt pārvadājumu uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, ievēro attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalstī noteiktos nosūtīšanas nosacījumus un izpilda šādus pienākumus:
1) līdz nosūtījuma laikposma sākumam nosūta nosūtīšanas deklarāciju attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij, izmantojot daudzvalodu standarta veidlapu publiskajā saskarnē, kas ir savienota ar IMI atbilstoši IMI regulai;
2) nodrošina, ka transportlīdzekļa vadītāja rīcībā ir nosūtīšanas deklarācija papīra vai elektroniskā formātā;
3) ar IMI savienotajā publiskajā saskarnē nekavējoties atjaunina nosūtīšanas deklarāciju, ja tās saturs mainījies;
4) astoņu nedēļu laikā pēc tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas, uz kuru transportlīdzekļa vadītājs nosūtīts, pieprasījuma dienas, izmantojot ar IMI savienotu publisko saskarni, iesniedz pieprasītos dokumentus un informāciju.
52.5 pants. Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācija
(1) Šā likuma 52.3 un 52.4 pantā minētajā transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā ietver šādu informāciju:
1) pārvadātāja nosaukumu, norādot pārvadātajam izsniegtās un spēkā esošās Eiropa Kopienas atļaujas numuru, ja šis numurs ir pieejams;
2) pārvadājumu vadītāja vai citas personas kontaktinformāciju valstī, kurā veic uzņēmējdarbību, lai sazinātos, kā arī nosūtītu un saņemtu dokumentus un paziņojumus;
3) transportlīdzekļa vadītāja vārdu un uzvārdu, dzīves vietas adresi un vadītāja apliecības numuru;
4) transportlīdzekļa vadītāja darba līguma sākuma datumu;
5) plānoto nosūtīšanas sākuma un beigu datumu;
6) visu transportlīdzekļu reģistrācijas numurus, ar kuriem plānots veikt pārvadājuma pakalpojumu;
7) informāciju par to, vai autopārvadājuma pakalpojumi ir kravu pārvadājumi, pasažieru pārvadājumi, starptautiskie pārvadājumi vai kabotāžas pārvadājumi.
(2) Informāciju no nosūtīšanas deklarācijām pārbaužu nolūkā glabā IMI repozitorijā 24 mēnešus
52.6pants. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi
Transportlīdzekļa vadītājam, kurš nosūtīts veikt pārvadājumu Latvijā, ir pienākums glabāt un pēc pieprasījuma kontroles laikā uz ceļa uzrādīt:
ar IMI starpniecību iesniegtās nosūtīšanas deklarāciju papīra vai elektroniskā formātā;
pierādījumu par pārvadājumiem, kas tiek veikti Latvijā, piemēram, elektronisku preču pavadzīmi (e-CMR) vai regulas Nr. 1072/2009 8. panta 3. punktā minēto pierādījumu;
tahogrāfa datus un, jo īpaši dalībvalstu valsts simbolus, kurās transportlīdzekļa vadītājs uzturējies, veicot starptautiskus autopārvadājumus vai kabotāžas pārvadājumus, saskaņā ar reģistrācijas un uzskaites prasībām, kas noteiktas regulā Nr. 561/2006 un regulā (ES) Nr. 165/2014.
52.7 pants. Kompetentās iestādes
(1) Lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas sistēmas funkcionēšanu un sadarbību ar ārvalstu kompetentajām institūcijām, piekļuve ar IMI savienotajai publiskajai saskarnei nodrošināma:
1) Valsts policijai;
2) Valsts darba inspekcijai;
3) Autotransporta direkcijai;
(2) Ja citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts pārvadātājs nav izpildījis šā likuma 52.3 pantā minētos pienākumus, Valsts darba inspekcija, pamatojoties uz Valsts policijas sniegto informāciju par kontroles uz ceļa laikā fiksētajiem transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas noteikumu pārkāpumiem, pieprasa tam astoņu nedēļu laikā no pieprasījuma dienas, izmantojot ar IMI savienotu publisko saskarni, iesniegt izvērtēšanai 52.6panta otrajā un trešajā punktā minēto dokumentu kopijas, kā arī dokumentāciju saistībā ar darbā nosūtītā transportlīdzekļa vadītāja atalgojumu, kas attiecas uz nosūtījuma laikposmu, darba līgumu vai līdzvērtīga dokumentu, kas apliecina darba tiesiskās attiecības, darba laika uzskaites lapas saistībā ar transportlīdzekļa vadītāja darbu un maksājumu apliecinājumus;
(3) Ja Latvijā reģistrēts pārvadātājs 52.4 panta ceturtajā punktā norādītajā termiņā un kārtībā nav iesniedzis Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasītos dokumentus, Valsts darba inspekcija nosūta šim pārvadātājam prasījumu iesniegt tos 25 darba dienu laikā no savstarpējas palīdzības pieprasījuma ar IMI starpniecību veikšanas dienas.”
“V.1 Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana, veicot starptautiskos autopārvadājumus
52.1pants. Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana
Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana šā likuma izpratnē ir, ja citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts pārvadātājs, kurš sniedz starptautisko autopārvadājuma pakalpojumu, nosūta transportlīdzekļa vadītāju, kurš nosūtīšanas periodā ir tā darbinieks, uz Latviju, vai Latvijā reģistrēts pārvadātājs, kurš sniedz starptautisko autopārvadājuma pakalpojumu, nosūta transportlīdzekļa vadītāju, kurš nosūtīšanas periodā ir tā darbinieks, uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, vadīt pārvadātājā rīcībā esošu transportlīdzekli un veikt pārvadātāja vārdā citas ar attiecīgo autopārvadājuma pakalpojumu saistītās darbības.
Uz transportlīdzekļa vadītāju, kas veic kabotāžas pārvadājumu, kā definēts regulā Nr. 1072/2009 un regulā Nr. 1073/2009, attiecināmas transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas prasības.
Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas laikposmu uzskata par pabeigtu, kad transportlīdzekļa vadītājs atstāj valsti, kurā tika veikts starptautiskais kravu vai pasažieru pārvadājums. Minēto nosūtīšanas laikposmu nesummē ar iepriekšējiem nosūtīšanas laikposmiem starptautiskos pārvadājumos, ko veic tā paša transportlīdzekļa vadītājs vai cita transportlīdzekļa vadītājs, kuru viņš aizstāj.
Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas nosacījumi var tikt attiecināti uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ja par to panākta starptautiska vienošanās.
Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanai piemēro Darba likuma normas tiktāl, ciktāl to neierobežo šā likuma normas.
52.2 pants. Izņēmumi transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanai uz Latviju
(1) Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas uz Latviju nosacījumi nav attiecināmi, ja transportlīdzekļa vadītājs veic:
1) tranzīta kravas vai pasažieru pārvadājumu caur Latvijas teritoriju, neveicot kravas iekraušanu vai izkraušanu un neuzņemot vai neizsēdinot pasažierus;
2) divpusēju starptautisko neregulāro vai regulāro pasažieru pārvadājumu, kura ietvaros:
uzņem pasažierus Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, un izlaiž Latvijā;
uzņem pasažierus Latvijā un izlaiž Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību;
uzņem un izlaiž pasažierus Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, nolūkā veikt vietējas ekskursijas Latvijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 (turpmāk – regula Nr. 1073/2009);
3) divpusēju pārvadājumu, kas minēts šā panta pirmās daļas 2. punktā un kura ietvaros vienu reizi uzņem pasažierus un/vai vienu reizi izlaiž pasažierus Eiropas Savienības dalībvalstīs vai trešās valstīs, kuras transportlīdzekļa vadītājs šķērso, ar noteikumu, ka netiek piedāvāti pasažieru pārvadājumu pakalpojumi starp divām vietām šķērsotajā valstī. Tas pats attiecas arī uz pārvadājumu atpakaļceļā;
4) divpusēju kravas pārvadājumu uz pārvadājumu līguma pamata no Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, kā definēts regulas Nr. 1071/2009 2. panta 8. punktā, uz Latviju vai no Latvijas uz Eiropas Savienības dalībvalsti vai, kurā veic uzņēmējdarbību;
5) divpusēju kravas pārvadājumu, kas noteikts šā panta pirmās daļas 4. punktā:
kura ietvaros papildus veic vienu iekraušanas un/vai izkraušanas darbību Eiropas Savienības dalībvalstīs vai trešās valstīs, kuras transportlīdzekļa vadītājs šķērso, ar noteikumu, ka kravu neiekrauj un neizkrauj vienā un tajā pašā valstī;
no Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, uz Latviju, neveicot nevienu papildu iekraušanas vai izkraušanas darbību, un atpakaļceļā divpusēja kravas pārvadājuma ietvaros veic ne vairāk kā divas papildus iekraušanas un/vai izkraušanas darbības, ar noteikumu, ka transportlīdzekļa vadītājs kravu neiekrauj un neizkrauj vienā un tajā pašā valstī;
c) kombinētā pārvadājuma sākuma vai beigu autoceļa posmu atbilstoši šā likuma 1.panta 15. punktam, ja attiecīgajā autoceļa posmā ietilpst divpusēji pārvadājumi, kā minēts šā panta pirmās daļas 4.punktā
(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 5. punktā norādītos atbrīvojumus saistībā ar papildu darbībām piemēro tikai līdz dienai, no kuras viedie tahogrāfi, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regulas (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (turpmāk – regula (ES) Nr. 165/2014) 8. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajai prasībai attiecībā uz robežšķērsošanu un papildus darbību reģistrēšanu, ir jāuzstāda transportlīdzekļos, kuri dalībvalstī reģistrēti pirmo reizi, saskaņā ar regulas (ES) Nr. 165/2014 8. panta 1. punkta ceturto daļu. No minētās dienas šā panta pirmās daļas 3. un 5. punktos noteiktos atbrīvojumus saistībā ar papildu darbībām piemēro tikai tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri izmanto transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar viedajiem tahogrāfiem, kā noteikts regulas (ES) Nr. 165/2014 8., 9. un 10. pantā.
52.3 pants. Pārvadātāja pienākumi, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju veikt pārvadājumu Latvijā
Citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētam pārvadātājam, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju uz Latviju, ir pienākums:
1) līdz nosūtījuma laikposma sākumam nosūtīt nosūtīšanas deklarāciju, izmantojot daudzvalodu standarta veidlapu publiskajā saskarnē, kas ir savienota ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kura ir izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulai (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula” );
2) nodrošināt, ka transportlīdzekļa vadītāja rīcībā ir nosūtīšanas deklarācija papīra vai elektroniskā formātā;
3) ar IMI savienotajā publiskajā saskarnē nekavējoties atjaunināt nosūtīšanas deklarāciju, ja tās saturs mainījies.
52.4 pants. Latvijā reģistrēta pārvadātāja pienākumi, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju veikt pārvadājumu citā Eiropas Savienības valstī
Latvijā reģistrēts pārvadātājs, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju veikt pārvadājumu uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, ievēro attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalstī noteiktos nosūtīšanas nosacījumus un izpilda šādus pienākumus:
1) līdz nosūtījuma laikposma sākumam nosūta nosūtīšanas deklarāciju attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij, izmantojot daudzvalodu standarta veidlapu publiskajā saskarnē, kas ir savienota ar IMI atbilstoši IMI regulai;
2) nodrošina, ka transportlīdzekļa vadītāja rīcībā ir nosūtīšanas deklarācija papīra vai elektroniskā formātā;
3) ar IMI savienotajā publiskajā saskarnē nekavējoties atjaunina nosūtīšanas deklarāciju, ja tās saturs mainījies;
4) astoņu nedēļu laikā pēc tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas, uz kuru transportlīdzekļa vadītājs nosūtīts, pieprasījuma dienas, izmantojot ar IMI savienotu publisko saskarni, iesniedz pieprasītos dokumentus un informāciju.
52.5 pants. Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācija
(1) Šā likuma 52.3 un 52.4 pantā minētajā transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā ietver šādu informāciju:
1) pārvadātāja nosaukumu, norādot pārvadātajam izsniegtās un spēkā esošās Eiropa Kopienas atļaujas numuru, ja šis numurs ir pieejams;
2) pārvadājumu vadītāja vai citas personas kontaktinformāciju valstī, kurā veic uzņēmējdarbību, lai sazinātos, kā arī nosūtītu un saņemtu dokumentus un paziņojumus;
3) transportlīdzekļa vadītāja vārdu un uzvārdu, dzīves vietas adresi un vadītāja apliecības numuru;
4) transportlīdzekļa vadītāja darba līguma sākuma datumu;
5) plānoto nosūtīšanas sākuma un beigu datumu;
6) visu transportlīdzekļu reģistrācijas numurus, ar kuriem plānots veikt pārvadājuma pakalpojumu;
7) informāciju par to, vai autopārvadājuma pakalpojumi ir kravu pārvadājumi, pasažieru pārvadājumi, starptautiskie pārvadājumi vai kabotāžas pārvadājumi.
(2) Informāciju no nosūtīšanas deklarācijām pārbaužu nolūkā glabā IMI repozitorijā 24 mēnešus
52.6pants. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi
Transportlīdzekļa vadītājam, kurš nosūtīts veikt pārvadājumu Latvijā, ir pienākums glabāt un pēc pieprasījuma kontroles laikā uz ceļa uzrādīt:
ar IMI starpniecību iesniegtās nosūtīšanas deklarāciju papīra vai elektroniskā formātā;
pierādījumu par pārvadājumiem, kas tiek veikti Latvijā, piemēram, elektronisku preču pavadzīmi (e-CMR) vai regulas Nr. 1072/2009 8. panta 3. punktā minēto pierādījumu;
tahogrāfa datus un, jo īpaši dalībvalstu valsts simbolus, kurās transportlīdzekļa vadītājs uzturējies, veicot starptautiskus autopārvadājumus vai kabotāžas pārvadājumus, saskaņā ar reģistrācijas un uzskaites prasībām, kas noteiktas regulā Nr. 561/2006 un regulā (ES) Nr. 165/2014.
52.7 pants. Kompetentās iestādes
(1) Lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas sistēmas funkcionēšanu un sadarbību ar ārvalstu kompetentajām institūcijām, piekļuve ar IMI savienotajai publiskajai saskarnei nodrošināma:
1) Valsts policijai;
2) Valsts darba inspekcijai;
3) Autotransporta direkcijai;
(2) Ja citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts pārvadātājs nav izpildījis šā likuma 52.3 pantā minētos pienākumus, Valsts darba inspekcija, pamatojoties uz Valsts policijas sniegto informāciju par kontroles uz ceļa laikā fiksētajiem transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas noteikumu pārkāpumiem, pieprasa tam astoņu nedēļu laikā no pieprasījuma dienas, izmantojot ar IMI savienotu publisko saskarni, iesniegt izvērtēšanai 52.6panta otrajā un trešajā punktā minēto dokumentu kopijas, kā arī dokumentāciju saistībā ar darbā nosūtītā transportlīdzekļa vadītāja atalgojumu, kas attiecas uz nosūtījuma laikposmu, darba līgumu vai līdzvērtīga dokumentu, kas apliecina darba tiesiskās attiecības, darba laika uzskaites lapas saistībā ar transportlīdzekļa vadītāja darbu un maksājumu apliecinājumus;
(3) Ja Latvijā reģistrēts pārvadātājs 52.4 panta ceturtajā punktā norādītajā termiņā un kārtībā nav iesniedzis Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasītos dokumentus, Valsts darba inspekcija nosūta šim pārvadātājam prasījumu iesniegt tos 25 darba dienu laikā no savstarpējas palīdzības pieprasījuma ar IMI starpniecību veikšanas dienas.”
13.
54.pantā:
papildināt divdesmit devīto daļu aiz vārda “nosūtītājam” ar vārdiem “ekspeditoram, līgumslēdzējam vai apakšuzņēmējam”;
papildināt pantu ar trīsdesmit trešo daļu šādā redakcijā:
“(33) Par nepārliecināšanos par pārvadātāja atbilstību pārvadājumu veikšanai vai par tādu transporta pakalpojumu uzdošanu, kas ietver Regulas Nr.1072/2009 II un III nodaļas pārkāpumus, piemēro naudas sodu nosūtītājam, līgumslēdzējam, apakšuzņēmējam vai ekspeditoram – fiziskajai personai – no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām vai juridiskajai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš simt četrdesmit naudas soda vienībām.”
papildināt divdesmit devīto daļu aiz vārda “nosūtītājam” ar vārdiem “ekspeditoram, līgumslēdzējam vai apakšuzņēmējam”;
papildināt pantu ar trīsdesmit trešo daļu šādā redakcijā:
“(33) Par nepārliecināšanos par pārvadātāja atbilstību pārvadājumu veikšanai vai par tādu transporta pakalpojumu uzdošanu, kas ietver Regulas Nr.1072/2009 II un III nodaļas pārkāpumus, piemēro naudas sodu nosūtītājam, līgumslēdzējam, apakšuzņēmējam vai ekspeditoram – fiziskajai personai – no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām vai juridiskajai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš simt četrdesmit naudas soda vienībām.”
14.
57.pantā:
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(1.1) Par pasažieru komercpārvadājuma ar taksometru vai vieglo automobili veikšanu bez speciālās atļaujas (licences) vai licences kartītes, par pasažieru komercpārvadājumu turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) vai licences kartītes darbības apturēšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam vai pārvadātājam no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.”.
papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
“(4) Par pārvadātājam noteiktā pienākuma nekavējoties pēc komercpārvadājuma ar taksometru beigām nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par veikto pārvadājumu tiešsaistes režīmā nepildīšanu, piemēro naudas sodu pārvadātājam no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
(5) Par tāda transportlīdzekļa vadīšanu, kurš aprīkots ar kādu no autopārvadājumus reglamentējošiem taksometra vai vieglā automobiļa aprīkojuma elementiem, bet nav noteiktajā kārtībā reģistrēts kā taksometrs, vai transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam nav derīga speciālā atļauja (licence) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili, piemēro naudas sodu pārvadātājam no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.”
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(1.1) Par pasažieru komercpārvadājuma ar taksometru vai vieglo automobili veikšanu bez speciālās atļaujas (licences) vai licences kartītes, par pasažieru komercpārvadājumu turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) vai licences kartītes darbības apturēšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam vai pārvadātājam no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.”.
papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
“(4) Par pārvadātājam noteiktā pienākuma nekavējoties pēc komercpārvadājuma ar taksometru beigām nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par veikto pārvadājumu tiešsaistes režīmā nepildīšanu, piemēro naudas sodu pārvadātājam no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
(5) Par tāda transportlīdzekļa vadīšanu, kurš aprīkots ar kādu no autopārvadājumus reglamentējošiem taksometra vai vieglā automobiļa aprīkojuma elementiem, bet nav noteiktajā kārtībā reģistrēts kā taksometrs, vai transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam nav derīga speciālā atļauja (licence) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili, piemēro naudas sodu pārvadātājam no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.”
15.
Papildināt likumu ar 57.1 pantu šādā redakcijā:
“57.1 pants. Tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšana
(1) Par pārvadātāju, autovadītāju un autotransporta līdzekļu reģistrēšanu un piedāvāšanu, kas neatbilst šā likuma 35. panta pirmās, piektās un astotās daļas prasībām, piemēro naudas sodu juridiskajai personai no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(2) Par nepamatotu piekļuves liegšanu pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumam piemēro naudas sodu juridiskajai personai no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(3) Par pārvadātāju sniegto, atteikto un veikto pasažieru komercpārvadājumu, autovadītāju un autotransporta līdzekļu datu apstrādes, uzglabāšanas pienākumu nepildīšanu, piemēro naudas sodu juridiskajai personai no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(4) Par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējam noteiktā pienākuma pēc komercpārvadājuma beigām nekavējoties nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par veikto pārvadājumu nepildīšanu, piemēro naudas sodu juridiskajai personai no divtūkstoš līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.”
“57.1 pants. Tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšana
(1) Par pārvadātāju, autovadītāju un autotransporta līdzekļu reģistrēšanu un piedāvāšanu, kas neatbilst šā likuma 35. panta pirmās, piektās un astotās daļas prasībām, piemēro naudas sodu juridiskajai personai no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(2) Par nepamatotu piekļuves liegšanu pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumam piemēro naudas sodu juridiskajai personai no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(3) Par pārvadātāju sniegto, atteikto un veikto pasažieru komercpārvadājumu, autovadītāju un autotransporta līdzekļu datu apstrādes, uzglabāšanas pienākumu nepildīšanu, piemēro naudas sodu juridiskajai personai no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(4) Par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējam noteiktā pienākuma pēc komercpārvadājuma beigām nekavējoties nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par veikto pārvadājumu nepildīšanu, piemēro naudas sodu juridiskajai personai no divtūkstoš līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.”
16.
Papildināt likumu ar 58.1 pantu šādā redakcijā:
”58.1 Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas noteikumu pārkāpšana
(1) Par informācijas nesniegšanu transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā uz Latviju, piemēro naudas sodu pārvadātājam no četrpadsmit līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām.
(2) Par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijas uz Latviju nenosūtīšanu, piemēro naudas sodu pārvadātājam no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.
(3) Par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijas uz Latviju viltošanu, piemēro naudas sodu pārvadātājam no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.
(4) Par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijas uz Latviju neuzrādīšanu, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrpadsmit līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet pārvadātājam no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.
(5) Par derīgas transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijas uz Latviju neizsniegšanu transportlīdzekļa vadītājam, piemēro naudas sodu pārvadātājam no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.
”58.1 Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas noteikumu pārkāpšana
(1) Par informācijas nesniegšanu transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā uz Latviju, piemēro naudas sodu pārvadātājam no četrpadsmit līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām.
(2) Par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijas uz Latviju nenosūtīšanu, piemēro naudas sodu pārvadātājam no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.
(3) Par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijas uz Latviju viltošanu, piemēro naudas sodu pārvadātājam no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.
(4) Par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijas uz Latviju neuzrādīšanu, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrpadsmit līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet pārvadātājam no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.
(5) Par derīgas transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijas uz Latviju neizsniegšanu transportlīdzekļa vadītājam, piemēro naudas sodu pārvadātājam no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.
17.
60.pantā:
izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 57. pantā un 57.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.”;
izteikt panta trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
“(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 53. pantā (izņemot tā piektajā un sestajā daļā paredzētos pārkāpumus), 54. pantā, 55. panta pirmajā, otrajā, astotajā, devītajā un desmitajā daļā, 56., 57. (izņemot tā ceturtajā daļā paredzētos pārkāpumus), 57.1 panta pirmajā un otrajā daļā un 58. pantā minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības kontroles dienests.
(4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 57. pantā un 57.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības policija.
(5) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 53., 54., 55., 56., 57., 57.1 panta pirmajā un otrajā daļā un 58. pantā un 58.1 pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajiem pārkāpumiem minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.”
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 57.panta ceturtajā daļā un 57.1 panta trešajā un ceturtajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.”
izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 57. pantā un 57.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.”;
izteikt panta trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
“(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 53. pantā (izņemot tā piektajā un sestajā daļā paredzētos pārkāpumus), 54. pantā, 55. panta pirmajā, otrajā, astotajā, devītajā un desmitajā daļā, 56., 57. (izņemot tā ceturtajā daļā paredzētos pārkāpumus), 57.1 panta pirmajā un otrajā daļā un 58. pantā minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības kontroles dienests.
(4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 57. pantā un 57.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības policija.
(5) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 53., 54., 55., 56., 57., 57.1 panta pirmajā un otrajā daļā un 58. pantā un 58.1 pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajiem pārkāpumiem minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.”
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 57.panta ceturtajā daļā un 57.1 panta trešajā un ceturtajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.”
Pārejas noteikumi
Papildināt pārejas noteikumus ar 48., 49., 50.un 51.punktu šādā redakcijā:
“48. Šā likuma grozījumi par 30.panta pirmā daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 30.panta ceturtās daļas un 5.1 daļas izslēgšanu stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.
49. Valstspilsētas izsniegtā speciālā atļauja (licence) un licences kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem ir derīgas līdz 2022.gada 31.decembrim.
50. Šā likuma 1.panta 5.punkts, 6.panta pirmā, 3.1 un 10. daļa, 6.1 pants un 25.panta trešā daļa stājas spēkā 2022.gada 21.februārī.
51. Šā likuma 6.panta trešā daļa stājas spēkā 2022.gada 21.maijā. Licences kartītes starptautiskajiem kravas pārvadājumiem ar kravas automobiļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa nepārsniedz 3,5 tonnas, ir derīgas līdz 2022. gada 20. maijam.”
“48. Šā likuma grozījumi par 30.panta pirmā daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 30.panta ceturtās daļas un 5.1 daļas izslēgšanu stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.
49. Valstspilsētas izsniegtā speciālā atļauja (licence) un licences kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem ir derīgas līdz 2022.gada 31.decembrim.
50. Šā likuma 1.panta 5.punkts, 6.panta pirmā, 3.1 un 10. daļa, 6.1 pants un 25.panta trešā daļa stājas spēkā 2022.gada 21.februārī.
51. Šā likuma 6.panta trešā daļa stājas spēkā 2022.gada 21.maijā. Licences kartītes starptautiskajiem kravas pārvadājumiem ar kravas automobiļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa nepārsniedz 3,5 tonnas, ir derīgas līdz 2022. gada 20. maijam.”
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Papildināt Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu ar 5. punktu šādā redakcijā:
“5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija direktīvas (ES) 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012.”
“5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija direktīvas (ES) 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012.”
Likums stājas spēkā 2022. gada 2. februārī.
Ministrs V. Uzvārds