25-TA-312
Sporta likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
manipulācija ar sporta sacensībām – jebkāda apzināta vienošanās, darbība vai bezdarbība ar mērķi nelikumīgi ietekmēt sporta sacensību gaitu vai rezultātu, kura rada nepieņemamas izmaiņas sacensību rezultātos vai sacensību gaitā un pilnībā vai daļēji novērš sacensību neparedzamību;
2)
sporta bāze – speciāla sportam būvēta vai piemērota būve, kā arī vide un infrastruktūra (piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām), kas pieejama sportistiem;
3)
sporta darbinieks:
a)
sporta treneris, kuram ir atbilstoša izglītība vai profesionālā kvalifikācija vai kuram ir izsniegts sporta trenera sertifikāts un kurš sagatavo un māca sportistu, vada sporta treniņus (nodarbības),
b)
sporta tiesnesis – persona, kura vada sacensības objektīvi un neitrāli, nodrošina noteikumu ievērošanu, izšķir strīdus un pieņem lēmumus sporta sacensību laikā un kurai attiecīgā sporta federācija ir izsniegusi tiesneša kvalifikāciju apliecinošu dokumentu,
c)
sporta aģents – sportista un sporta trenera pārstāvis, kurš uz līguma pamata risina jautājumus, kas skar pārstāvamā sportista un sporta trenera intereses sporta attiecībās ar trešajām personām, un kurš ir reģistrēts Sporta reģistrā,
d)
fiziskā persona, kas darbojas sporta jomā, veic izglītojošo un metodisko darbu, kā arī sportista vai sporta sacensības apkalpojošo un organizatorisko darbu;
4)
sporta federācija – biedrība, kurā apvienojušās juridiskās personas, kuru darbība ir saistīta ar noteiktu sporta veidu vai darbības jomu, un sporta izglītības iestādes, kurām nav juridiskās personas statusa;
5)
sporta izglītības iestāde – valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kura īsteno sporta izglītības programmu, tai skaitā sporta interešu izglītību;
6)
sporta izglītības programma – izglītības programma, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs;
7)
sporta klubs – juridiska persona (tai skaitā nodibinājumi, komercsabiedrības), kurā apvienojušās fiziskās un juridiskās personas, lai īstenotu savas intereses noteiktā sporta veidā un veicinātu tā attīstību;
8)
sporta komanda – sportistu kopums, kuri rezultātu sasniedz kā vienota komanda, pieļaujot savstarpēju sportistu nomaiņu ar citiem attiecīgā sporta veida sportistiem sacensību laikā;
9)
sporta organizācijas – sporta klubi, sporta federācijas, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Paralimpiskā komiteja;
10)
sporta pasākums – sporta sacensības un paraugdemonstrējumi, kā arī cits sporta jomā plānots un organizēts pasākums, kas notiek saskaņā ar organizatora noteikto kārtību un kura mērķis ir sporta veida demonstrēšana, fizisko aktivitāšu popularizēšana un sabiedrības iesaistīšana. Par sporta pasākumu nav uzskatāms sporta treniņš (nodarbība);
11)
sporta sacensības – pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš noris atbilstoši sacensību organizatora apstiprinātam sacensību nolikumam;
12)
sporta treniņš (nodarbība) – process prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai, attīstīšanai un pilnveidošanai sportā;
13)
sportists – fiziska persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās;
14)
sports – visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanai sporta sacensībās.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt sporta attīstību kā sabiedrības izaugsmes un labklājības pamatu, nodrošināt ilgtspējīgu un drošu sporta vidi un sekmēt personu ar invaliditāti iekļaušanu sportā.
3.
pants.
Likuma darbības joma
Likums nosaka sporta organizāciju, valsts un pašvaldību iestāžu savstarpējās attiecības un pienākumus, sporta finansēšanas pamatprincipus, kā arī starpnozaru sadarbību sporta attīstībā.
4.
pants.
Sporta principi
(1)
Sportā ievēro šādus pamatprincipus:
1)
vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu;
2)
godīgas spēles princips, kas noteic, ka sporta izglītojošajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā rūpējas par olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, cīnās pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un morālu rupjību;
3)
drošības princips, kas paredz, ka sporta pasākumi un sporta treniņi (nodarbības) noris drošā vidē un tos organizē un vada kvalificēti sporta darbinieki;
4)
labas pārvaldības princips, kas paredz, ka sporta organizatoriskajā un pārvaldības darbā ir demokrātiskas pārvaldes struktūras, skaidri mērķi, taisnīgas procedūras, atklātība, sadarbība ar ieinteresētajām personām, efektīvs un ilgtspējīgs regulējums, kā arī skaidri pārraudzības un atbildības līmeņi.
(2)
Sportā piemēro arī šā panta pirmajā daļā neminētus sporta principus, kuri atklāti, atvasināti vai attīstīti starptautiskā sporta praksē, tiesu praksē vai sporta zinātnē.
(3)
Valsts iestādes, pašvaldības, fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā darba devēji, nodrošinot sabiedrības intereses un vajadzības sportā, ievēro šādus principus:
1)
veicina veselīgu dzīvesveidu un šā likuma 7. pantā minētos sporta virzienus;
2)
organizējot sporta pasākumus, nodrošina dalībnieku drošību, nepieciešamās palīdzības sniegšanu, kā arī ievēro citu personu tiesības un intereses.
5.
pants.
Profesionāls sportists
Profesionāls sportists ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.
6.
pants.
Sports izglītībā
(1)
Sports izglītības iestādēs izglītojamiem nodrošina fiziskās un garīgās veselības uzlabošanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensībām.
(2)
Apgūstot vispārējo izglītību un profesionālo izglītību (izņemot profesionālo augstāko izglītību), izglītības programmā iekļauj sporta nodarbības atbilstoši valsts izglītības standartam un pirmsskolas izglītības vadlīnijām. Sporta nodarbības īsteno, ņemot vērā izglītojamo veselības stāvokli, attīstību un vajadzības.
(3)
Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus sporta izglītības programmu īstenošanai un veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc formālās izglītības programmas apguves.
(4)
Sporta izglītības iestādes un sporta organizācijas, īstenojot sporta izglītības programmas saturu attiecīgajā sporta veidā, nodrošina Latvijā atzītās sporta federācijas apstiprinātajā sporta veida paraugprogrammā (tai skaitā sporta interešu izglītībā) noteiktos mērķus, sportiskos sasniegumus un sasniedzamos rezultativitātes kritērijus.
(5)
Augstākās izglītības iestāde nodrošina iespējas nodarboties ar sportu un attīstīt duālo karjeru, apvienojot augstākās izglītības ieguvi un profesionāla sportista karjeru.
(6)
Sporta izglītības iestāde, kurai nav juridiskās personas statusa, var būt par sporta kluba, sporta federācijas vai citas sporta organizācijas biedru, ja ir saņemts attiecīgs tās dibinātāja pilnvarojums. Valsts dibinātai sporta izglītības iestādei attiecīgu pilnvarojumu apstiprina ar Ministru kabineta lēmumu, bet pašvaldības dibinātai sporta izglītības iestādei – ar pašvaldības domes lēmumu.
7.
pants.
Sporta virzieni
Lai noteiktu sportistu izaugsmes un attīstības rādītājus, identificētu sporta prioritātes, nodrošinot sporta nozares attīstību un finansēšanu, kā arī veicinot fizisko aktivitāšu pieejamību, sporta virzienus iedala šādi:
1)
augstu sasniegumu sports – augsta līmeņa sportistu un valsts izlases komandu gatavošanās un dalība nacionālajās un starptautiskajās sporta sacensībās, pārstāvot valsti, ar mērķi gūt izcilus sasniegumus sportā;
2)
bērnu un jauniešu sports – regulāras fiziskās aktivitātes sporta nodarbībās atbilstoši bērnu un jauniešu fiziskajai sagatavotībai un interesēm, veicinot sportiskos sasniegumus;
3)
parasports – sports personām ar invaliditāti, tai skaitā augstu sasniegumu sports, kas attiecas uz sporta veidiem, kuri iekļauti paraolimpiskajās spēlēs;
4)
adaptīvais sports – sports personām ar invaliditāti, kas attiecas uz sporta veidiem, kuri nav iekļauti paraolimpiskajās spēlēs un ir pielāgoti cilvēku fiziskajām spējām, kā arī personām ar garīgās attīstības traucējumiem;
5)
tautas sports – fiziskās aktivitātes vai sporta sacensības bez vecuma ierobežojuma ar mērķi nostiprināt un uzlabot veselību, veicināt aktīvu brīvā laika pavadīšanu un sociālo attiecību veidošanu.
IInodaļaSporta nozares organizācijas
8.
pants.
Ministru kabineta kompetence sporta jomā
Ministru kabinets nosaka:
1)
sporta treneru reģistrācijas un sertifikācijas kārtību, prasības sporta treneriem, sertifikācijas maksu, kā arī kvalifikācijas prasības sporta pedagogiem, izņemot tos pedagogus, kuri neīsteno sporta izglītības programmas, ko attiecīgi nosaka Izglītības likums;
2)
Sporta reģistra darbību un finansēšanas kārtību, tajā iekļaujamo informāciju un tās aktualizēšanas kārtību, apstrādājamo datu veidus un apjomu, iestādes, kuras sniedz datus Sporta reģistram un saņem datus no Sporta reģistra, datu saņemšanas nolūku, kā arī datu glabāšanas termiņus un apstrādes kārtību;
3)
dopinga definīciju, antidopinga noteikumu pārkāpumus, to pierādīšanas kārtību un termiņus, rezultātu anulēšanu un sankcijas, kārtību un termiņus, kādos iesniedz un izskata pārsūdzības par antidopinga jomā iesaistīto institūciju pieņemtajiem lēmumiem, antidopinga jomā iesaistīto institūciju lēmumu atzīšanas kārtību un termiņus, ierobežojošos noteikumus sankciju piemērošanai, kā arī citus noteikumus atbilstoši 2005. gada 19. oktobra Starptautiskajai konvencijai pret dopingu sportā un Eiropas Padomes 1989. gada 16. novembra Antidopinga konvencijai Nr. 135 (turpmāk – antidopinga konvencijas);
4)
sporta federāciju atzīšanas, statusa zaudēšanas un darbības uzraudzības kārtību;
5)
Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu, apstiprina tās nolikumu, nosaka tās funkcijas, pienākumus un uzdevumus, kā arī lēmumu un atzinumu pieņemšanas kārtību;
6)
valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību un nosacījumus sporta organizācijām;
7)
kārtību, kādā Ministru kabinets var piešķirt un atņemt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, nosacījumus naudas balvas piešķiršanai un atņemšanai, kā arī naudas balvu apmēru Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām;
8)
to individuālo komandu sporta veidu un komandu sporta spēļu veidu sarakstu, kuru sportistu sagatavošanu un dalību Eiropas čempionātu, pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās var finansēt no valsts budžeta, kā arī finansēšanas kārtību;
9)
kārtību, kādā norāda informāciju par sporta pasākuma līdzfinansēšanu no valsts budžeta, kā arī citu nepieciešamo informāciju;
10)
prasības un kārtību, kādā organizē veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi;
11)
drošības prasības peldēšanas nodarbību norisei;
12)
ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistīto izdevumu apmēru, ko sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt, nepieprasot attaisnojuma dokumentus.
9.
pants.
Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā
(1)
Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē.
(2)
Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā:
1)
īsteno vienotu valsts politiku;
2)
izstrādā normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;
3)
īsteno un koordinē mērķtiecīgu starptautisko sadarbību, kā arī koordinē Latvijas pārstāvību starptautiskajās sporta organizācijās;
4)
var slēgt deleģēšanas, sadarbības vai līdzdarbības līgumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā:
a)
par individuālo olimpisko un paraolimpisko sporta veidu sportistu sagatavošanu dalībai olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs,
b)
par atsevišķu valsts atbalsta pasākumu īstenošanu sporta un parasporta veterāniem,
c)
par publiska sporta muzeja darbības nodrošināšanu un ar to saistītu darbību izpildi – uzturēt, attīstīt un saglabāt muzeja krājumu, nodrošināt muzeja krājuma un sporta vēstures informācijas un pētniecības pieejamību sabiedrībai, popularizēt Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu un veicināt sporta vēstures apguvi, kā arī veikt izglītojošo darbu un pētniecisko darbu muzeja krājuma izpētē un Latvijas sporta vēsturē,
d)
par Latvijā atzīto sporta federāciju darbības uzraudzību sporta jomā, par sporta federācijas statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt vai par atzītās sporta federācijas statusa zaudēšanu, kā arī Latvijā atzīto sporta federāciju sadarbības koordinēšanu,
e)
par sporta trenera sertifikāta izsniegšanu, atteikumu izsniegt sporta trenera sertifikātu, tā apturēšanu uz laiku vai anulēšanu,
f)
par Sporta reģistra datu apstrādi un uzturēšanu;
5)
veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.
10.
pants.
Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā
(1)
Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1)
Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošajās profesionālajās izglītības iestādēs un Jaunsargu interešu izglītības programmas ietvaros nodrošina jauniešu fiziskās sagatavotības attīstību;
2)
nodrošina karavīru vispārējo fizisko sagatavotību;
3)
atbalsta sportistus Nacionālajos bruņotajos spēkos un Aizsardzības ministrijas padotības iestādēs;
4)
atbalsta atsevišķu sporta veidu attīstību Aizsardzības ministrijas iestādēs pēc Nacionālo bruņoto spēku ieteikuma par prioritārajiem sporta veidiem aizsardzības nozarē, kā arī konsultējoties ar Latvijas Nacionālo sporta padomi.
(2)
Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1)
nodrošina Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestādēs nodarbināto vispārējo, speciālo un profesionālo fizisko sagatavotību;
2)
atbalsta sportistu – Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestādēs nodarbināto – iespējas trenēties un piedalīties sacensībās;
3)
atbalsta atsevišķu sporta veidu attīstību Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs sadarbībā ar attiecīgajos sporta veidos atzītajām sporta federācijām, konsultējoties ar Latvijas Nacionālo sporta padomi.
(3)
Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1)
sadarbojas ar biedrību "Latvijas Paralimpiskā komiteja", lai nodrošinātu tehniskos palīglīdzekļus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam;
2)
nodrošina nedzirdīgajiem sportistiem zīmju valodas tulka (surdotulka) pakalpojumu, ko sniedz Latvijas Nedzirdīgo savienība.
(4)
Tieslietu ministrija (Ieslodzījuma vietu pārvalde) nodrošina iespēju nodarboties ar sportu ieslodzījuma vietās atbilstoši normatīvajiem aktiem par apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildi.
(5)
Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1)
nodrošina Latvijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu fizisko aktivitāšu veicināšanai;
2)
nodrošina datu apkopošanu un analīzi par nepilngadīgu sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi attīstību un fizisko sagatavotību;
3)
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi;
4)
īsteno antidopinga konvenciju noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus;
5)
koordinē sporta medicīnas jautājumus valstī.
(6)
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju nodrošina atbalsta mehānismus starptautiska mēroga sporta pasākumu norisei Latvijā, balstoties uz ekonomisko pamatojumu un ietekmes novērtējumu, ar mērķi veicināt eksportu, Latvijas tautsaimniecības attīstību un Latvijas starptautisko atpazīstamību.
11.
pants.
Izglītības kvalitātes valsts dienests
Izglītības kvalitātes valsts dienests atbilstoši sporta jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem uzrauga sporta izglītības iestāžu darbību un sniedz ieteikumus sporta izglītības kvalitātes uzlabošanai.
12.
pants.
Pašvaldību kompetence sporta jomā
(1)
Lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, pašvaldība izstrādā sporta attīstības stratēģiju, kurā nosaka pašvaldības prioritātes sporta jomā. Pamatojoties uz stratēģiju, pašvaldībai ir tiesības un pienākumi:
1)
noteikt par sporta jomu atbildīgo institūciju;
2)
būvēt, uzturēt un attīstīt pašvaldību sporta bāzes, tai skaitā nodrošinot to pieejamību personām ar invaliditāti un parasportistiem;
3)
piešķirt finansējumu kapitālsabiedrībām neatkarīgi no to juridiskā statusa un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu;
4)
sekmēt un finansiāli atbalstīt sporta organizāciju veidošanu un darbību;
5)
atbalstīt sporta darbinieku profesionālo tālākizglītību un profesionālās pilnveides izglītību;
6)
līdzfinansēt sporta sacensības, organizēt un koordinēt sporta sacensības un citus veselību veicinošus pasākumus, kā arī sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai;
7)
atbalstīt pašvaldības labāko sportistu dalību valsts un starptautiskās sporta sacensībās, ja ir ievēroti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumi, godīgas spēles principi un antidopinga konvenciju noteikumi;
8)
atbalstīt un līdzfinansēt bērnu un jauniešu izglītošanos sporta izglītības iestādēs;
9)
piešķirt Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.
(2)
Pašvaldība finansē akreditētās pašvaldības sporta izglītības iestādēs licencēto sporta izglītības programmu īstenošanu. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kārtību un kritērijus pašvaldības finansējuma piešķiršanai akreditētajām privātajām sporta izglītības iestādēm savā administratīvajā teritorijā.
(3)
Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt kārtību, kādā piešķir pašvaldības finansējumu šā panta pirmās daļas 3., 4., 6., 7., 8. un 9. punktā minētajos gadījumos, un finansējuma piešķiršanas nosacījumus.
(4)
Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība".
13.
pants.
Valsts sporta fonds
(1)
Valsts sporta fonds veicina Latvijas sporta attīstību, atbalsta sportistus un sporta pasākumu īstenošanu, sekmē sporta darbinieku profesionālo tālākizglītību un profesionālās pilnveides izglītību.
(2)
Sporta organizācijām, sporta darbiniekiem un sporta pasākumu organizatoriem ir iespējams saņemt finanšu līdzekļus no Valsts sporta fonda.
(3)
Sporta pasākumu īstenošanu ir iespējams finansēt no Valsts sporta fonda līdzekļiem.
14.
pants.
Sporta reģistrs
(1)
Sporta reģistra mērķis ir nodrošināt tādas informācijas apkopošanu un apriti, kas nepieciešama, lai valsts un pašvaldību iestādes, izglītības iestādes, sporta organizācijas un ārstniecības iestādes, kuras Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, varētu īstenot savas funkcijas sporta jomā.
(2)
Sporta reģistrā iekļauj un aktualizē šādas ziņas:
1)
informāciju par sporta bāzēm, tai skaitā nacionālajām sporta bāzēm;
2)
informāciju par sporta organizācijām;
3)
sporta tiesnešu, sporta treneru un sportistu (arī bērnu un jauniešu) personas datus, tai skaitā identifikācijas datus, sertifikācijas datus, datus par dalību sporta sacensībās un rezultātus, kā arī datus par veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamību. Minētās ziņas Sporta reģistrā iekļauj un aktualizē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
4)
sporta trenera sertifikācijas datus;
5)
datus, kas nepieciešami valsts finansējuma piešķiršanai un efektīvai pārvaldībai;
6)
datus par sankcijām antidopinga jomā;
7)
informāciju par sporta aģentiem.
(3)
Valsts un pašvaldību iestādēm, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un sporta organizācijām ir pienākums regulāri, laikus un kvalitatīvi iekļaut vai aktualizēt ziņas Sporta reģistrā.
15.
pants.
Latvijas Nacionālā sporta padome
(1)
Latvijas Nacionālā sporta padome ir konsultatīva institūcija, kas piedalās sporta nozares politikas veidošanā un īstenošanā, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī saskaņo pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu finālsacensību, olimpisko spēļu un paraolimpisko spēļu norisi Latvijā.
(2)
Latvijas Nacionālo sporta padomi un tās priekšsēdētāju apstiprina Ministru kabinets. Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā ir aizsardzības ministrs, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, veselības ministrs, izglītības un zinātnes ministra noteiktā par sportu atbildīgā augstākā valsts amatpersona, šajā likumā noteikto sporta organizāciju vadītāji un citu sporta organizāciju vadītāji. Sporta organizāciju vadītāji veido pusi no padomes sastāva. Ministru kabinets Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā var iekļaut arī citus locekļus, bet ne vairāk kā trīs Ministru kabineta locekļus un trīs sporta organizāciju vadītājus, ievērojot, ka papildus iekļauto Ministru kabineta locekļu skaitam un sporta federāciju vadītāju skaitam jābūt vienādam.
16.
pants.
Sporta federācijas
(1)
Sporta federācijas mērķis ir vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta un parasporta veidā vai darbības jomā, pārstāvēt šo sporta veidu vai darbības jomu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās, ja sporta federācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus. Vienā sporta veidā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.
(2)
Latvijā atzītā sporta federācija:
1)
izdod noteikumus, piemēram, sporta veida noteikumus, noteikumus par prasībām sporta darbinieku profesionālajai kvalifikācijai, sporta sacensību norises noteikumus, kurus ievieto attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē un kuri ir saistoši iesaistītajām personām;
2)
īsteno metodisko darbu attiecīgajā sporta veidā, nodrošinot metodisko atbalstu un sporta treneru profesionālo pilnveidi profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs un izglītības iestādēs, kas īsteno sporta izglītības programmas attiecīgajā sporta veidā;
3)
ievērojot valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu sportā, koordinē profesionālās ievirzes sporta veida izglītības un sporta interešu izglītības paraugprogrammu izstrādi, kā arī apstiprina šīs paraugprogrammas un ievieto tās attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē. Minētās paraugprogrammas ir saistošas profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm;
4)
piešķir valsts izlases statusu komandām individuālajos sporta veidos, individuālajām sporta komandām un sporta spēļu komandām;
5)
organizē valsts izlases sporta komandas dalību starptautiskajās sporta sacensībās;
6)
organizē valsts sacensības.
(3)
Valsts sacensības ir Latvijā atzītās sporta federācijas organizētās un sacensību kalendārā iekļautās sacensības, valsts čempionāti un kausa izcīņas jauniešiem, junioriem un pieaugušajiem, kurās nosaka labāko sportistu vai komandu valstī attiecīgajā sporta veidā.
(4)
Sportists vai sporta komanda saskaņo ar attiecīgo sporta federāciju to, kā tiek izmantota nacionālā simbolika un reprezentēts valsts tēls starptautiskajās sporta sacensībās.
17.
pants.
Sporta federācijas atzīšana un atzītās sporta federācijas statusa zaudēšana
(1)
Sporta federācija tiek atzīta, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
1)
sporta federācijas statūtos noteiktais darbības mērķis ir attiecīgā sporta veida vai darbības jomas attīstīšana, aizsargāšana un popularizēšana valstī;
2)
sporta federācijas pārstāvētajā sporta veidā tiek organizētas sporta sacensības;
3)
sporta federācija nodrošina, ka pārstāvības tiesību termiņš nepārsniedz sporta federācijas statūtos noteikto izpildinstitūcijas pilnvaru termiņu;
4)
sporta federācijas biedri ir tikai juridiskās personas vai sporta izglītības iestādes, kurām nav juridiskās personas statusa, atbilstoši dotajam pilnvarojumam;
5)
sporta federācijas izpildinstitūcijas loceklis ir Latvijas pilsonis, kuram ir nevainojama reputācija un kurš nav sodīts par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai kurš sodīts par šādiem noziegumiem, bet kuram sodāmība ir noņemta vai dzēsta;
6)
sporta federācija savā darbībā ievēro šā likuma 4. panta pirmajā un otrajā daļā minētos sporta principus un antidopinga konvenciju prasības;
7)
informācija par sporta federāciju, tās darbību regulējošiem dokumentiem sporta jomā, pieņemtajiem lēmumiem, finanšu pārskatiem un tās rīkotajiem pasākumiem, tai skaitā sacensībām, ir ievietota sporta federācijas tīmekļvietnē;
8)
sporta federācija ir izdevusi sporta veida noteikumus un sporta sacensību norises noteikumus, kas atbilst attiecīgās starptautiskās sporta organizācijas sporta veida noteikumiem un sporta sacensību norises noteikumiem.
(2)
Atzītās sporta federācijas statuss tiek zaudēts, ja:
1)
sporta federācijas darbība neatbilst šā likuma 17. panta pirmajā daļā un 34. panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem;
2)
sporta federācijas darbībā ir konstatēti sporta normatīvo aktu un sporta federācijas statūtu pārkāpumi;
3)
sporta federācija ir izdevusi sporta veida noteikumus un sporta sacensību norises noteikumus, kas neatbilst attiecīgās starptautiskās sporta organizācijas sporta veida noteikumiem un sporta sacensību norises noteikumiem;
4)
sporta federācija savā darbībā nav ievērojusi šā likuma 4. panta pirmajā un otrajā daļā minētos sporta principus.
(3)
Lēmuma par sporta federācijas atzīšanu, atteikumu to atzīt vai lēmuma par atzītās sporta federācijas statusa zaudēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
18.
pants.
Lēmums par sporta federācijas statusa atzīšanu un statusa zaudēšanu, tā pieņemšanas kārtība
(1)
Privāto vai publisko tiesību subjekts, kuram ir deleģēts šā likuma 9. panta otrās daļas 4. punkta "d" apakšpunktā minētais valsts pārvaldes uzdevums, ir tiesīgs izdot administratīvos aktus.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētos administratīvos aktus var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Izglītības un zinātnes ministrijā.
19.
pants.
Latvijas Olimpiskā komiteja
(1)
Biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja" vada olimpisko kustību, kā arī koordinē Latvijā atzīto olimpisko sporta veidu sporta federāciju sadarbību un pārstāv to kopīgās intereses attiecībā uz Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajiem olimpiskajiem sporta veidiem.
(2)
Biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm, īsteno šādas programmas:
1)
olimpiskās izglītības programmu;
2)
olimpiskās kustības jaunatnes programmu;
3)
olimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu;
4)
olimpisko sporta veidu attīstības programmu;
5)
programmu valsts labāko sportistu dalības nodrošināšanai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās.
20.
pants.
Latvijas Paralimpiskā komiteja
(1)
Biedrība "Latvijas Paralimpiskā komiteja" vada paraolimpisko kustību, kā arī koordinē Latvijā atzīto sportistu ar invaliditāti sporta federāciju sadarbību un pārstāv to kopīgās intereses attiecībā uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas apstiprinātajiem sporta veidiem.
(2)
Biedrība "Latvijas Paralimpiskā komiteja", sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm, īsteno šādas programmas:
1)
paraolimpisko izglītības programmu;
2)
bērnu un jauniešu parasporta kustības programmu;
3)
paraolimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu;
4)
paraolimpisko sporta veidu attīstības programmu;
5)
programmu paraolimpiskās vienības darbības nodrošināšanai;
6)
programmu valsts labāko sportistu dalības nodrošināšanai paraolimpiskajās spēlēs, jaunatnes paraolimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās.
IIInodaļaSporta finansēšana
21.
pants.
Sporta finansējums
(1)
Valsts budžeta līdzekļus sportam, tai skaitā šajā likumā noteiktajām koordinējošām sporta organizācijām – biedrībai "Latvijas Olimpiskā komiteja", biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja" un Latvijā atzītajām sporta federācijām un sporta organizācijām, kurām deleģēti noteikti valsts pārvaldes uzdevumi sportā, – piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību un nosacījumus. Valsts un pašvaldība prioritāri finansē bērnu un jauniešu sportu.
(2)
Ja sportists, sporta organizācija vai sporta darbinieks nepilda šajā likumā, pašvaldību saistošajos noteikumos, citos sporta jomu regulējošajos normatīvajos aktos, antidopinga konvencijās vai līgumā par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu piešķiršanu noteiktos pienākumus, institūcija, kura piešķīrusi finanšu līdzekļus, izvērtē pārkāpuma raksturu un pieņem lēmumu par attiecīgajam sportistam, sporta organizācijai vai sporta darbiniekam piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas pārtraukšanu un citu līgumā paredzēto sankciju piemērošanu, kā arī izvērtē un lemj par turpmāku rīcību ar finanšu līdzekļiem.
22.
pants.
Izdevumu kompensācija par brīvprātīgo sporta tiesnešu pienākumu veikšanu
(1)
Sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā apmērā segt izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgā sporta tiesneša darbu sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē, nepieprasot attaisnojuma dokumentus.
(2)
Izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, atlīdzināmi personai, kura:
1)
ir ieguvusi attiecīgā sporta veida sporta tiesneša sertifikātu vai kura ir ieguvusi vai turpina iegūt profesionālās ievirzes sporta izglītību akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē;
2)
nesaņem atlīdzību uz līguma pamata par sporta tiesneša pienākumu veikšanu tajās pašās sacensībās;
3)
ir noslēgusi rakstveida līgumu ar sporta organizāciju vai sporta izglītības iestādi par brīvprātīgā sporta tiesneša pienākumu veikšanu.
23.
pants.
Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā
(1)
Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām var piešķirt balvas, tai skaitā naudas balvas, par izciliem sasniegumiem sportā. Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā var piešķirt Ministru kabinets un pašvaldības. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā tā var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.
(2)
Ja Latvijas sportists, viņa treneris, sportistu apkalpojošais sporta darbinieks, tai skaitā sporta ārsts, apkalpojošais personāls un attiecīgā sporta federācija nepilda šajā likumā, pašvaldības saistošajos noteikumos, citos sporta jomu regulējošajos normatīvajos aktos, antidopinga konvencijās vai līgumā par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu piešķiršanu noteiktos pienākumus, institūcija, kura piešķīrusi naudas balvu, izvērtē pārkāpuma raksturu un pieņem lēmumu par naudas balvas atņemšanu.
IVnodaļaAntidopinga noteikumi
24.
pants.
Latvijas Antidopinga birojs
(1)
Latvijas Antidopinga birojs:
1)
nodrošina antidopinga konvenciju noteikumu un Nacionālo antidopinga noteikumu ievērošanu;
2)
sagatavo un apstiprina ikgadējo dopinga kontroļu analīžu plānu un ikgadējo pārbaudāmo sportistu reģistru, kā arī ir tiesīgs veidot citus reģistrus, kas satur informāciju par sportistiem dopinga kontroļu plānošanas un veikšanas nolūkos, tai skaitā par sportistu atrašanās vietu;
3)
nodrošina sporta sacensību un ārpussacensību dopinga kontroles laikā no sportistiem iegūto paraugu savākšanu un analīžu veikšanu Pasaules Antidopinga aģentūras akreditētā laboratorijā;
4)
veic antidopinga noteikumu pārkāpumu pārbaudi un izmeklēšanu;
5)
ja konstatē antidopinga noteikumu pārkāpumu, ir tiesīgs noteikt sportistam un sporta darbiniekam pagaidu aizliegumu piedalīties sporta sacensībās, pildīt sporta darbinieka darba pienākumus vai veikt jebkādas citas darbības sporta jomā, izņemot individuālas fiziskās aktivitātes un dalību Latvijas Antidopinga biroja apstiprinātā izglītības vai rehabilitācijas programmā;
6)
ja konstatē antidopinga noteikumu pārkāpumu, ir tiesīgs pieņemt lēmumu par sportista vai sporta darbinieka antidopinga noteikumu pārkāpumu. Šo lēmumu pieņemšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums;
7)
ja konstatē antidopinga noteikumu pārkāpumu, ir tiesīgs slēgt vienošanos ar sportistu vai sporta darbinieku par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un noteikto sankciju piemērošanu;
8)
ja konstatē antidopinga noteikumu pārkāpumu, vēršas Disciplinārajā antidopinga komisijā, izņemot gadījumus, kas minēti šā likuma 25. panta ceturtajā un piektajā daļā;
9)
nodrošina Disciplinārās antidopinga komisijas, Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas un Pārsūdzības komisijas lēmumu izpildes kontroli;
10)
īsteno izglītojošus un pētnieciskus pasākumus antidopinga jomā;
11)
veic personas datu, tai skaitā veselības datu, apstrādi atbilstoši personas datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu antidopinga konvenciju noteikumu un Nacionālo antidopinga noteikumu izpildi;
12)
veic citus antidopinga jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos pasākumus.
(2)
Latvijas Antidopinga birojs ir veselības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kurai tiek piešķirti finanšu līdzekļi darbības īstenošanai un kurai ir savs personāls.
(3)
Sportists vai sporta darbinieks sūdzības par šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 8. punktā minētajiem Latvijas Antidopinga biroja pasākumiem var iesniegt starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā vai Pasaules Antidopinga aģentūrā atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai Nacionālajiem antidopinga noteikumiem. Sportists vai sporta darbinieks sūdzību par šā panta pirmās daļas 5. punktā minēto lēmumu var iesniegt izskatīšanai Disciplinārajā antidopinga komisijā. Disciplinārās antidopinga komisijas pieņemto lēmumu sportists vai sporta darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt Pārsūdzības komisijā vai starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā, ja pārkāpums ir saistīts ar starptautiska līmeņa sportistu (sportists, kas piedalās starptautiskās sporta sacensībās) vai tā dalību starptautiskā sporta pasākumā, kā to noteikušas starptautiskās organizācijas atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai Nacionālajiem antidopinga noteikumiem.
(4)
Ministru kabinets nosaka kārtību, nosacījumus un termiņus, kādos Latvijas Antidopinga birojs pieņem lēmumus par antidopinga noteikumu pārkāpumiem, slēdz vienošanos ar sportistu vai sporta darbinieku par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un piemēro sankcijas.
(5)
Latvijas Antidopinga biroja lēmumus, kas pieņemti atbilstoši šā likuma 25. panta ceturtajai daļai, var pārsūdzēt Pārsūdzības komisijā atbilstoši šā likuma 27. panta pirmajai daļai vai starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā, ja lēmums ir pieņemts par starptautiska līmeņa sportistu vai ir saistīts ar dalību starptautiskā sporta pasākumā atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai Nacionālajiem antidopinga noteikumiem. Šo sūdzību izskatīšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums.
(6)
Antidopinga jomu regulē antidopinga konvenciju noteikumi un Nacionālie antidopinga noteikumi. Ministru kabinets izdod Nacionālos antidopinga noteikumus.
25.
pants.
Disciplinārā antidopinga komisija
(1)
Disciplinārā antidopinga komisija atbilstoši Nacionālajiem antidopinga noteikumiem, šā panta devītajā daļā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem un šā likuma 24. panta pirmās daļas 5. un 8. punktam:
1)
izskata sportista vai sporta darbinieka sūdzības par piešķirtā pagaidu aizlieguma noteikšanas pamatotību un pieņem lēmumu;
2)
izskata antidopinga noteikumu pārkāpumus, pieņem lēmumu par tiem un par sportistam vai sporta darbiniekam piemērojamām soda sankcijām, izņemot gadījumus, kas minēti šā panta ceturtajā un piektajā daļā.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņemšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums.
(3)
Disciplinārajā antidopinga komisijā vēršas Latvijas Antidopinga birojs, ja ir konstatēts iespējams antidopinga noteikumu pārkāpums.
(4)
Disciplinārā antidopinga komisija neizskata sportista vai sporta darbinieka antidopinga noteikumu pārkāpumu, ja sportists vai sporta darbinieks personīgi ir atteicies no lietas izskatīšanas tiesībām vai ja sportists vai sporta darbinieks lēmumā noteiktā termiņā atbilstoši Nacionālajiem antidopinga noteikumiem nav apstrīdējis Latvijas Antidopinga biroja konstatēto antidopinga noteikumu pārkāpumu un noteiktās sankcijas.
(5)
Disciplinārā antidopinga komisija neizskata sportista vai sporta darbinieka antidopinga noteikumu pārkāpumu, ja Latvijas Antidopinga birojs ir noslēdzis vienošanos ar sportistu vai sporta darbinieku par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un noteikto sankciju piemērošanu.
(6)
Lai izskatītu šā panta pirmajā daļā minētos iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus, Disciplinārā antidopinga komisija veic personas datu, tai skaitā veselības datu, apstrādi atbilstoši personas datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(7)
Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumi ir saistoši sportistiem, sporta darbiniekiem un sporta organizācijām. Sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumiem Latvijas Antidopinga birojs, sportists vai sporta darbinieks var iesniegt Pārsūdzības komisijai vai starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai Nacionālajiem antidopinga noteikumiem. Šo sūdzību izskatīšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums.
(8)
Disciplināro antidopinga komisiju izveido Latvijas Antidopinga birojs, tās sastāvā iekļaujot vismaz piecas personas (tai skaitā juristu, sporta ārstu, sporta darbinieku un sportistu), kuras spēj izskatīt lietas taisnīgi, objektīvi un neatkarīgi un kuras izvirza Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija un Rīgas Stradiņa universitāte. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Antidopinga birojs izveido Disciplināro antidopinga komisiju, kā arī Disciplinārās antidopinga komisijas locekļu pilnvaru termiņu.
(9)
Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus, kādos Latvijas Antidopinga birojs vēršas Disciplinārajā antidopinga komisijā, un kārtību un termiņus, kādos Disciplinārā antidopinga komisija izskata iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus un pieņem par tiem lēmumus.
26.
pants.
Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija
(1)
Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija izskata sportista iesniegto terapeitiskās lietošanas izņēmumu pieteikuma anketu un pieņem lēmumu par terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļaujas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt saskaņā ar šā panta sestās daļas noteikumiem. Šo lēmumu pieņemšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums.
(2)
Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijā, iesniedzot terapeitiskās lietošanas izņēmumu pieteikuma anketu Latvijas Antidopinga birojam, vēršas sportists, kurš nav starptautiska līmeņa sportists un kuram, pamatojoties uz medicīniskām indikācijām, nepieciešams lietot zāles, kuru sastāvā ir aizliegtās vielas, kas iekļautas 2005. gada 19. oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā 1. pielikumā, vai nepieciešams lietot aizliegtās metodes, kas iekļautas minētajā dokumentā.
(3)
Lai pieņemtu šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija veic personas datu, tai skaitā veselības datu, apstrādi atbilstoši personas datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(4)
Terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauja dod tiesības sportistam lietot šā panta otrajā daļā minētās aizliegtās vielas vai aizliegtās metodes medicīnisku iemeslu dēļ. Sūdzības par terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļaujas neizsniegšanu var iesniegt Pārsūdzības komisijai atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai Nacionālajiem antidopinga noteikumiem. Šo sūdzību izskatīšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums.
(5)
Sportists vai Latvijas Antidopinga birojs var iesniegt Pasaules Antidopinga aģentūrai lūgumu pārskatīt attiecīgās starptautiskās sporta federācijas Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas lēmumu neatzīt Latvijas Antidopinga biroja Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas piešķirto terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauju.
(6)
Sūdzību par Pasaules Antidopinga aģentūras lēmumu atcelt Latvijas Antidopinga biroja Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas piešķirto terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauju sportists vai Latvijas Antidopinga birojs var iesniegt starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā.
(7)
Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisiju izveido Latvijas Antidopinga birojs. Atbilstoši 2005. gada 19. oktobra Starptautiskajā konvencijā pret dopingu sportā noteiktajām prasībām šīs komisijas sastāvā iekļauj vismaz trīs Latvijas Ārstu biedrības izvirzītus ārstus, kuri spēj izskatīt lietas taisnīgi, objektīvi un neatkarīgi. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Antidopinga birojs izveido Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisiju, un komisijas locekļu pilnvaru termiņu.
(8)
Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus, kādos sportists iesniedz terapeitiskās lietošanas izņēmumu pieteikuma anketu, kā arī kārtību un termiņus, kādos Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija pieņem lēmumu par terapeitiskās lietošanas izņēmumiem.
27.
pants.
Pārsūdzības komisija
(1)
Pārsūdzības komisija atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem un Nacionālajiem antidopinga noteikumiem izskata (izņemot gadījumus, kas ir saistīti ar starptautiska līmeņa sportistu vai dalību starptautiskā sporta pasākumā):
1)
sportistu vai sporta darbinieku sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumiem noteikt pagaidu aizliegumu piedalīties sporta sacensībās vai veikt jebkādas citas darbības sporta jomā, izņemot individuālas fiziskās aktivitātes un dalību Latvijas Antidopinga biroja apstiprinātā izglītības vai rehabilitācijas programmā;
2)
sportistu sūdzības par Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas lēmumiem nepiešķirt terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauju;
3)
sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas vai Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem par antidopinga noteikumu pārkāpuma konstatēšanu, sankciju piemērošanu vai nepiemērošanu, kā arī lēmumiem, kuros antidopinga noteikumu pārkāpums nav konstatēts;
4)
sūdzības par Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem neturpināt antidopinga noteikumu pārkāpuma izskatīšanu pēc nelabvēlīgu dopinga kontroles analīžu rezultātu vai netipisku dopinga kontroles atradņu saņemšanas, kā arī pēc pārbaudes un izmeklēšanas veikšanas;
5)
sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumiem atcelt pagaidu aizliegumu vai par Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem nenoteikt pagaidu aizliegumu, kā arī nenodrošināt sūdzības iesniegšanas un pārsūdzības tiesības sportistam un sporta darbiniekam pagaidu aizlieguma noteikšanas gadījumā;
6)
sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas vai Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem, kad Latvijas Antidopinga birojam nav bijušas tiesības pieņemt lēmumus par antidopinga noteikumu pārkāpumiem un sankcijām;
7)
sūdzības par Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem nenodrošināt sportistam vai sporta darbiniekam tiesības slēgt vienošanos par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un sankciju piemērošanu, neatzīt citu antidopinga organizāciju pieņemtos lēmumus par saistošiem, kā arī pārtraukt antidopinga noteikumu pārkāpuma izskatīšanu citu iemeslu dēļ;
8)
sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas vai Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem attiecībā uz sportistam vai sporta darbiniekam noteikto sankciju vai pagaidu aizlieguma neievērošanu;
9)
sūdzības par Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem saistībā ar sportista vai sporta darbinieka sniegtu būtisku palīdzību citu antidopinga noteikumu pārkāpumu atklāšanā;
10)
sūdzības par Pasaules Antidopinga aģentūras lēmumiem nepiešķirt sportistam izņēmumu attiecībā uz paziņojuma sniegšanu sešus mēnešus pirms atgriešanās sportā, kā arī par Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem attiecībā uz sportistam vai sporta darbiniekam noteikto sankciju pārskatīšanu atbilstoši antidopinga konvencijas noteikumiem.
(2)
Sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas vai Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem, kas pieņemti par starptautiska līmeņa sportistiem vai ir saistīti ar dalību starptautiskā sporta pasākumā, sūdzības par Pasaules Antidopinga aģentūras lēmumiem, kuros noteikts atbildīgais par antidopinga noteikumu pārkāpuma pārbaudes un izmeklēšanas veikšanu atbilstoši šā likuma 24. panta pirmās daļas 4. punktam, kā arī sūdzības par to, ka Latvijas Antidopinga birojs ir atteicies no pārbaudes vai izmeklēšanas veikšanas vai pārbaudi un izmeklēšanu nav veicis saprātīgā termiņā pēc pārbaudes un izmeklēšanas nodošanas Latvijas Antidopinga birojam, ir iesniedzamas starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā.
(3)
Lai izskatītu šā panta pirmajā daļā minētās sūdzības, Pārsūdzības komisija veic personas datu, tai skaitā veselības datu, apstrādi atbilstoši personas datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(4)
Pārsūdzības komisijas lēmumi ir saistoši sportistiem, sporta darbiniekiem un sporta organizācijām un nav pārsūdzami.
(5)
Pārsūdzības komisiju izveido Ministru kabinets, tās sastāvā uz pilnvaru termiņu, kas nepārsniedz četrus gadus, iekļaujot vismaz piecas personas (tai skaitā juristu, ārstu, sporta darbinieku un sportistu), kuras spēj izskatīt lietas taisnīgi, objektīvi un neatkarīgi un kuras izvirza Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija un Rīgas Stradiņa universitāte. Viens un tas pats pārstāvis var tikt izvirzīts iekļaušanai Pārsūdzības komisijas sastāvā ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas. Iekļaušanai Pārsūdzības komisijas sastāvā neizvirza pārstāvi, kas ir iekļauts Disciplinārās antidopinga komisijas vai Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas sastāvā.
28.
pants.
Starptautisko sporta organizāciju un citu dalībvalstu antidopinga organizāciju pārsūdzības tiesību īstenošana
Pasaules Antidopinga aģentūra, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, starptautiskās sporta organizācijas un citas dalībvalstu antidopinga organizācijas pārsūdzības tiesības par Latvijas Antidopinga biroja, Disciplinārās antidopinga komisijas un Pārsūdzības komisijas pieņemtajiem lēmumiem īsteno atbilstoši antidopinga konvencijām.
VnodaļaSporta pasākumu un sacensību organizēšana
29.
pants.
Sporta pasākumu organizēšana
(1)
Sporta pasākuma organizators pasākuma norises vietā un laikā nodrošina sabiedrisko kārtību, medicīniskās palīdzības pieejamību, higiēnas, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citu drošības noteikumu un normatīvo aktu ievērošanu.
(2)
Sportistu, skatītāju un citu sporta pasākuma norisē iesaistīto personu pienākums ir ievērot sporta pasākuma organizatora norādījumus par sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī citu drošības noteikumu ievērošanu.
(3)
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā publiska sporta pasākuma organizators pasākuma rīkošanai saņem tās pašvaldības atļauju, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta pasākuma norise, vai informē šo pašvaldību par pasākuma norises laiku un vietu.
(4)
Sporta sacensības notiek saskaņā ar sacensību organizatora apstiprinātu sporta sacensību nolikumu, kurā norādāma šāda informācija:
1)
sporta sacensību nosaukums, norises laiks un programma vai dienaskārtība;
2)
sporta sacensību norises vieta un to raksturojošā informācija;
3)
sporta sacensību organizators (juridiskajai personai – nosaukums un reģistrācijas numurs; fiziskajai personai – vārds, uzvārds) un kontaktinformācija;
4)
par sporta sacensību organizēšanu un drošību atbildīgais sporta darbinieks (vārds, uzvārds) un kontaktinformācija;
5)
personas datu apstrādes noteikumi;
6)
sporta veids un sporta sacensību norises noteikumi, atbilstoši kuriem norisinās sporta sacensības;
7)
informācija par sacensību norises vietas (trases) un sacensību galvenā tiesneša kvalifikācijas atbilstību šā panta sestās daļas noteikumiem – ja tiek rīkotas sporta sacensības autosportā, motosportā vai ūdens motosportā.
(5)
Sporta sacensības autosportā, motosportā vai ūdens motosportā atļauts rīkot tikai licencētā pastāvīgā vai uz laiku ierīkotā attiecīgo sporta sacensību norises vietā (trasē) un attiecīgajā sporta veidā licencēta atbilstošas kategorijas galvenā tiesneša vadībā.
(6)
Ministru kabinets nosaka licencēšanas prasības un kārtību, kādā licencējamas trases un galvenie tiesneši attiecīgajā sporta veidā.
30.
pants.
Olimpisko spēļu un paraolimpisko spēļu, pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu finālsacensību organizēšana
(1)
Olimpisko spēļu un paraolimpisko spēļu organizētāju Latvijā izraugās un tā darbību pārrauga biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja" sadarbībā ar biedrību "Latvijas Paralimpiskā komiteja".
(2)
Pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu finālsacensības organizē sporta federācijas.
31.
pants.
Manipulācija ar sporta sacensībām
(1)
Manipulācija ar sporta sacensībām ir aizliegta.
(2)
Sporta organizācijām un sporta darbiniekiem ir pienākums veikt visas nepieciešamās darbības, lai novērstu manipulāciju ar sporta sacensībām, un nekavējoties ziņot tiesībaizsardzības iestādēm un attiecīgā sporta veida federācijai par jebkurām aizdomām par spēles vai sacensību rezultāta ietekmēšanu, iesaistīto personu rīcību vai sportista sniegumu, ja sportists piedalās attiecīgajās spēlēs vai sacensībās vai sportistam ir kāda tieša vai netieša ietekme uz to norisi vai rezultātu.
32.
pants.
Aizliegums organizēt sporta sacensības
(1)
Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt šādas sporta spēļu komandu sporta sacensības:
1)
Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālos čempionātus un nacionālo kausu izcīņas;
2)
sporta sacensības tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kur vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.
(2)
Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt komandu sporta spēļu valsts izlases (pieaugušo, jauniešu un junioru) (turpmāk – valsts izlase) sacensības, kurās piedalās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlases ar savu karogu vai neitrālā statusā.
VInodaļaSportistu un sporta darbinieku tiesības un pienākumi
33.
pants.
Aizliegums piedalīties sporta sacensībās
(1)
Latvijas Republikā reģistrētām juridisko personu veidotām sporta spēļu komandām ir aizliegts piedalīties:
1)
Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās;
2)
sporta sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kur vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.
(2)
Sportistiem un sporta darbiniekiem ir aizliegts piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā.
(3)
Latvijas Republikas komandu sporta spēļu valsts izlasēm aizliegts spēlēt pret Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlasēm, ja tās piedalās sacensībās ar savu karogu vai neitrālā statusā.
(4)
Sportistus un sporta darbiniekus, kuri neievēro šā panta otrajā daļā noteikto aizliegumu, nedrīkst iekļaut Latvijas valsts izlases sastāvā, kā arī sporta treniņu un sacensību izdevumu segšanai viņi nedrīkst saņemt valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus.
34.
pants.
Ierobežojumi sporta darbiniekam un sporta organizāciju izpildinstitūcijas locekļiem
(1)
Par sporta treneri vai sporta tiesnesi drīkst strādāt persona, kura nav sodīta par manipulācijām ar sporta sacensībām vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta, kā arī persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai kura sodīta par šādu noziedzīgu nodarījumu, bet kurai sodāmība ir dzēsta vai noņemta, vai persona, kura nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
(2)
Ņemot vērā šā likuma 9. panta otrās daļas ceturto punktu, šā likuma 15., 16., 19. un 20. pantā minēto sporta organizāciju deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu privāto un publisko tiesību subjekta izpildinstitūcijas locekļa amatu nedrīkst ieņemt persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks un kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" izpratnē.
(3)
Kandidējot uz ievēlēšanu šā likuma 9. panta otrās daļas ceturtajā punktā, 15., 16., 19. un 20. pantā minētās sporta organizācijas izpildinstitūcijas locekļa amatā, persona rakstveidā apliecina, ka uz to nav attiecināmi šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, kā arī ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc ievēlēšanas amatā iesniedz attiecīgajai sporta organizācijai kompetentas valsts iestādes izziņu, kas apliecina, ka uz personu nav attiecināmi šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu nav nepieciešams pieprasīt par personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu pēc 1991. gada 21. augusta.
(4)
Kandidējot uz ievēlēšanu atzītas sporta federācijas izpildinstitūcijas locekļa amatā, persona rakstveidā apliecina, ka uz to nav attiecināmi šā panta piektajā daļā noteiktie ierobežojumi, kā arī ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc ievēlēšanas amatā iesniedz atzītajai sporta federācijai kompetentas valsts iestādes izziņu, kas apliecina, ka uz personu nav attiecināmi šā panta piektajā daļā noteiktie ierobežojumi. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu nav nepieciešams pieprasīt par personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu pēc 1991. gada 21. augusta.
(5)
Sporta federācijas izpildinstitūcijas loceklis nav persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks un kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" izpratnē.
35.
pants.
Sportista tiesības un pienākumi
(1)
Sportistam ir šādas tiesības:
1)
piedalīties sporta treniņos un sacensībās;
2)
piekļūt sporta infrastruktūrai, tai skaitā ja sportists ir ar invaliditāti;
3)
atteikties piedalīties sporta treniņos un sacensībās, ja tas rada vai var radīt tiešus draudus sportista dzīvībai, veselībai vai drošībai vai ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu, sporta ētikas un godīgas spēles principu pārkāpumi;
4)
saņemt no sporta trenera nepieciešamo informāciju par sporta treniņiem un sacensībām;
5)
saņemt no augstākās izglītības iestādēm atbalstu studiju procesā sportista karjeras (arī duālās karjeras) laikā;
6)
īstenot citas tiesības, kuras ir noteiktas starptautiskajos un Latvijas sportu regulējošos tiesību aktos.
(2)
Sportistam ir šādi pienākumi:
1)
ievērot starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumus, godīgas spēles principus, antidopinga konvenciju noteikumus, kā arī normatīvos aktus;
2)
rūpēties par savu veselības stāvokli, savas veselības un dzīvības apdrošināšanu, regulāri veikt veselības pārbaudes. Par nepilngadīgu sportistu veselības aprūpi, regulāru veselības pārbaužu veikšanu ir atbildīgi vecāki (personas, kas realizē aizgādības tiesības) un sporta treneri;
3)
uzņemties atbildību par savu rīcību sportā;
4)
sistemātiski un regulāri pilnveidot kompetenci, papildināt zināšanas un attīstīt prasmes;
5)
sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem sporta jautājumos;
6)
saprotamā veidā sniegt informāciju par savu sporta veidu, treniņiem un sacensībām, ja nepieciešams;
7)
ziņot sporta federācijai vai citām kompetentām iestādēm par apstākļiem, kas sportistam kļuvuši zināmi, veicot savu darbību, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka minēto apstākļu tūlītēja nenovēršana var izraisīt noziedzīgu nodarījumu pret personas dzīvību, veselību, tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu un godīgas spēles principu pārkāpumi;
8)
atmaksāt saņemto finansējumu, atdot saņemto balvu, ja ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu un godīgas spēles principu pārkāpumi, saskaņā ar tās institūcijas lēmumu, kura attiecīgo finansējumu vai balvu ir piešķīrusi.
36.
pants.
Sporta darbinieka tiesības un pienākumi
(1)
Sporta darbinieks ievēro šajā likumā noteiktās sportista tiesības un pienākumus, ciktāl tas ir attiecināms uz sporta darbinieka statusu un darba pienākumiem.
(2)
Sporta treneris ir tiesīgs īstenot sporta izglītības programmu, vadīt sporta treniņus (nodarbības) vai veikt izglītojošo vai metodisko darbu sporta jomā.
(3)
Sporta darbinieks ievēro starptautiskos un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumus, godīgas spēles principus, antidopinga konvenciju noteikumus un normatīvos aktus, veic nepieciešamos pasākumus pārkāpumu novēršanai un uzņemas atbildību par savu rīcību sportā.
(4)
Latvijas Republikā reģistrētām sporta organizācijām, sportistiem, sporta darbiniekiem ir aizliegts sadarboties ar sporta aģentiem un sporta aģentūrām no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.
VIInodaļaAdministratīvie pārkāpumi sporta jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
37.
pants.
Sertifikācijas noteikumu pārkāpšana
Par sporta trenera profesionālo darbību bez normatīvajos aktos noteiktā sertifikāta piemēro naudas sodu no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.
38.
pants.
Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 37. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Sporta likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 23. nr.; 2004, 5. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 24. nr.; 2009, 6., 13. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2016, 31., 82. nr.; 2017, 128. nr.; 2018, 111. nr.; 2021, 129.A nr.; 2022, 83.A nr.; 2023, 247. nr.; 2024, 31. nr.).
2.
Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1)
Ministru kabineta 2003. gada 29. jūlija noteikumi Nr. 422 "Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums";
2)
Ministru kabineta 2009. gada 12. maija noteikumi Nr. 422 "Noteikumi par kārtību, kādā norāda informāciju par sporta pasākuma līdzfinansēšanu no valsts budžeta, un minētās informācijas saturu";
3)
Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 819 "Kārtība, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās";
4)
Ministru kabineta 2009. gada 8. decembra noteikumi Nr. 1396 "Sporta federāciju atzīšanas un atzīto sporta federāciju kontroles kārtība";
5)
Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumi Nr. 76 "Noteikumi par sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un aktualizēšanas kārtību";
6)
Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumi Nr. 77 "Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām";
7)
Ministru kabineta 2012. gada 3. janvāra noteikumi Nr. 26 "Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru";
8)
Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumi Nr. 440 "Disciplinārās antidopinga komisijas un Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas izveidošanas kārtība";
9)
Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr. 661 "Nacionālie antidopinga noteikumi";
10)
Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 27 "Sporta organizāciju finansēšanas kārtība".
3.
Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. jūlijam piemēro Ministru kabineta 2016. gada 6. septembra noteikumus Nr. 594 "Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība".
4.
Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. janvārim izdod šā likuma 8. pantā minētos noteikumus.
5.
Sporta federācijas šā likuma 14. pantā noteiktās ziņas Sporta reģistram elektroniski pirmo reizi sniedz ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. decembrim.
6.
Organizācijas, kuras tika izveidotas, pamatojoties uz spēku zaudējušā Sporta likuma 10. panta desmito un vienpadsmito daļu, līdz 2026. gada 31. decembrim veic nepieciešamās izmaiņas organizācijas statūtos.
7.
Atzīto sporta federāciju reģistra turētājs un pārzinis – biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" – informāciju no Atzīto sporta federāciju reģistra iekļauj Sporta reģistrā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un termiņiem.
8.
Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai atzītās sporta federācijas nodrošina atbilstību šā likuma 17. panta prasībām līdz 2027. gada 31. maijam.
Likums stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
Izglītības un zinātnes ministre D. Melbārde