Likumprojekts

Izdarīt Trauksmes celšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2022, 24.B nr.) šādus grozījumus:

1. panta pirmajā daļā:

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2) darba pienākumu veikšana – noteikta darba veikšana, tai skaitā tāda, ko veic:

a) darbinieks, tostarp Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. panta 1. punkta izpratnē,

b) pašnodarbinātais, tostarp Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. panta izpratnē,

c) brīvprātīgā darba ietvaros,

d) profesionālo vai amata (dienesta) pienākumu ietvaros,

e) pakalpojumu sniegšanas procesa ietvaros,

f) kā akcionārs, dalībnieks, biedrs, valdes vai padomes loceklis;";

papildināt ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) informācija par pārkāpumu – informācija, tostarp saprātīgas aizdomas, par faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, kas notikuši, notiek vai var notikt, un par mēģinājumiem slēpt šādus pārkāpumus;";

papildināt ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4¹) nelabvēlīgu seku radīšana – tieša vai netieša darbība vai bezdarbība, kas izraisa vai var izraisīt nelabvēlīgas sekas, tostarp draudi vai mēģinājums tās radīt;";

aizstāt 6. punktā vārdus "celšanā vai" ar vārdiem "celšanā un kuras palīdzība ir konfidenciāla vai kura";

izslēgt 7. punktā vārdu "iespējamu".

Papildināt 2. pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Kriminālprocesā, kā arī attiecībā uz tiesnešu apspriedēm, zvērināta advokāta un klienta, ārsta un pacienta saziņas konfidencialitātes aizsardzību, konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem vai arodbiedrībām un darba koplīgumu slēgšanu šo likumu piemēro tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi."

3. pantā:

izslēgt pirmās daļas 14. punktā vārdus "tostarp krāpšana un cita nelikumīga rīcība, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses";

papildināt pirmās daļas 19. punktu ar vārdiem un skaitļiem "kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. panta 2. punktā, tostarp Eiropas Savienības konkurences un valsts atbalsta noteikumu pārkāpumi, kā arī pārkāpumi saistībā ar iekšējo tirgu attiecībā uz darbībām, kas ir pretrunā noteikumiem par uzņēmumu ienākuma nodokli, vai mehānismiem, kuru nolūks ir iegūt nodokļu priekšrocības, vēršoties pret piemērojamā uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību akta mērķi";

papildināt pirmo daļu ar 23. punktu šādā redakcijā:

"23) krāpšana, tostarp krāpšana un cita nelikumīga rīcība, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantā un kā papildus precizēts Eiropas Savienības attiecīgajos pasākumos.";

izslēgt trešās daļas 2., 4., 5., 6. un 7. punktu;

papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja trauksmes celšana ir saistīta ar valsts noslēpumu, tad trauksmes cēlēja ziņojumu iesniedz attiecīgajā drošības iestādē šā likuma 6. panta 1.¹daļas 3. punktā minētajā kārtībā, nepievienojot pierādījumus, kas satur valsts noslēpumu."

4. pantā:

papildināt otrās daļas 3. punktu ar vārdiem "tostarp, ja pastāv ārkārtas situācija vai nenovēršama kaitējuma risks";

izteikt otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) personai ir pamats uzskatīt, ka, izmantojot šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto trauksmes celšanas mehānismu, tiks radītas nelabvēlīgas sekas vai pārkāpums netiks novērsts, jo pati institūcija ir iesaistīta pārkāpuma veikšanā vai, piemēram, tiks slēpti vai iznīcināti pierādījumi, slēgtas aizliegtas vienošanās."

5. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitli "ir vairāk nekā 50" ar vārdiem un skaitli "ir 50 vai vairāk";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir 50 līdz 249 nodarbinātie, var veidot kopīgu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Minētais nosacījums attiecas arī uz pašvaldību institūcijām, kurās ir mazāk nekā 50 nodarbināto, ja kopīgā iekšējā trauksmes celšanas sistēma ir nodalīta un neatkarīga no pašvaldības institūcijas kā kompetentās institūcijas trauksmes celšanas mehānisma.";

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Publiskas personas institūcija un privāto tiesību juridiskā persona veicina, lai personas sākotnēji ziņo, izmantojot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, ja uz pārkāpumu var efektīvi reaģēt iekšēji un ja persona uzskata, ka netiks radītas nelabvēlīgas sekas."

6. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Trauksmes cēlējs ziņojumu iesniedz, norādot tajā ziņas par sevi (vārds, uzvārds, kontaktinformācija) un to, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, vai izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu. Trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt rakstveidā, elektroniskā veidā vai izteiktu mutvārdos. Papildus tam trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt elektroniski bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv vai tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv, ja ziņojumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas portālā un tīmekļvietnē.";

papildināt ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Mutvārdos izteiktu trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt, sazinoties pa tālruni vai, ja tas ir iespējams, izmantojot citus ziņapmaiņas veidus, kā arī tiekoties klātienē saprātīgā termiņā pēc trauksmes cēlēja lūguma. Publiskas personas institūcija un privāto tiesību juridiskā persona nodrošina, ka atkarībā no trauksmes cēlēja ziņojuma mutiskās iesniegšanas veida tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) ja saziņa notiek pa tālruni vai izmantojot citu ziņapmaiņas veidu, kam ir ieraksta funkcija, tad ar trauksmes cēlēja piekrišanu veic ierakstu pastāvīgā un izgūstamā formā vai atbildīgā persona veic pilnīgu un precīzu sarunas pierakstu. Trauksmes cēlējam piedāvā iespēju pārbaudīt sarunas pierakstu un, ja nepieciešams, precizēt to, kā arī parakstīt;

2) ja saziņa notiek pa tālruni vai izmantojot citu ziņapmaiņas veidu, kam nav ieraksta funkcijas, tad atbildīgā persona sniegto informāciju noformē rakstveidā, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, un paraksta to. Trauksmes cēlējam piedāvā iespēju pārbaudīt sarunas pierakstu un, ja nepieciešams, precizēt to, kā arī parakstīt;

3) ja trauksmes cēlēja ziņojumu iesniedz klātienē, tad ar trauksmes cēlēja piekrišanu nodrošina pilnīgu un precīzu klātienes tikšanās fiksēšanu. Tikšanos fiksē, ierakstot sarunu pastāvīgā un izgūstamā formā vai atbildīgajai personai noformējot sniegto informāciju rakstveidā, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu. Trauksmes cēlējam piedāvā iespēju pārbaudīt aizpildīto trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu un, ja nepieciešams, precizēt to, kā arī parakstīt."

7. pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja saņemtais iesniegums nav institūcijas kompetencē, tā septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pārsūta iesniegumu izskatīšanai pēc piekritības, izmantojot šā likuma 4. panta ceturtajā daļā minēto kompetentās institūcijas izveidoto mehānismu, un informē par to trauksmes cēlēju. Ja iesniegumu pārsūtīt nav lietderīgi, informē personu, ka iesniegums nav institūcijas kompetencē, ja iespējams, norādot institūciju, kurā persona var vērsties ar iesniegumu. Ja saņemtais iesniegums ir vairāku institūciju kompetencē, to var izskatīt kopīgi. Trauksmes cēlēju kontaktpunkts var koordinēt kopīgi izskatāmā iesnieguma izskatīšanu.";

papildināt ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Kompetentā institūcija regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados pārskata šajā pantā noteikto ziņojumu izskatīšanas kārtības piemērošanu savā institūcijā, tostarp ņemot vērā citu kompetento iestāžu vai kontaktpunkta pieredzi, un, ja nepieciešams, precizē to."

8. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Valsts kanceleja" ar vārdiem "Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs";

otrajā daļā:

papildināt 1. punktu ar vārdiem "un tās personas tiesībām, par kuru ziņojis trauksmes cēlējs";

papildināt 3. punktu pēc vārda "aizsardzību" ar vārdiem "kā arī informēt trauksmes cēlēju kontaktpunktu par iesnieguma izskatīšanas gaitu un rezultātu";

aizstāt 7. punktā vārdus "Juridiskās palīdzības" ar vārdu "Tiesu";

papildināt daļu ar 8., 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

"8) nodrošināt kontaktpersonām un atbildīgajām personām mācības trauksmes celšanas jomā;

9) izskatīt trauksmes cēlēju ziņojumus, attiecībā uz kuriem nav saskatāma kompetentā institūcija;

10) pārbaudīt un uzraudzīt, vai tiek ievērots šā likuma regulējums, kā arī sniegt ieteikumus trauksmes celšanas jomā."

Papildināt 10. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta pirmā daļa attiecas arī uz personu, kura ziņojusi par pārkāpumu Eiropas Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, ja sniegtā informācija atbilst šajā likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm."

10.

Izteikt 11. panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Trauksmes cēlēju pirms identitātes izpaušanas informē rakstveidā, norādot pamatojumu, izņemot gadījumu, kad informēšana kaitētu trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai."

11.

13. pantā:

izslēgt pirmās daļas 4. punktā vārdu "profesionālo";

papildināt pirmo daļu ar 12., 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

"12) iespaidot, iebiedēt, aizskart vai izstumt;

13) radīt zaudējumus;

14) iekļaut sarakstā, pamatojoties uz formālu vai neformālu nozares vai sektora līmeņa informāciju, tādējādi apgrūtinot vai liedzot turpmāko darbību nozarē vai sektorā."

12.

Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra direktīvas (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza direktīvu (ES) 2018/1673."

Likums stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Ministrs V. Uzvārds