23-TA-1911
Informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā"
1.
Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2.
Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju:
2.1.
līdz 2023. gada 30. novembrim izvērtēt vidējās profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo uzņemšanas kapacitāti (t.sk. pedagogu, materiāli tehniskā nodrošinājuma) (programmās sasaistē ar darba tirgus attīstības vajadzībām), kas ļautu kāpināt izglītojamo īpatsvaru profesionālās vidējās izglītības programmās, lai sasniegtu skolēnu skaita proporciju 50/50 vispārējā un profesionālajā izglītībā veikt veikt analīzi par vidējās profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības, un izstrādāt preventīvos pasākumus audzēkņu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai;
2.2.
līdz 2023.gada 31.decembrim izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Profesionālās izglītības likumā, dodot tiesības profesionālās izglītības iestādēm realizēt vispārējās pamatizglītības programmas un nepieciešamības gadījumā līdz 2024.gada 1.februārim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā attiecīgos grozījumus Profesionālās izglītības likumā;
2.3.
līdz 2024.gada 31.maijam plānot papildu finansējumu profesionālās izglītības iestādēm vispārējās pamatizglītības programmas īstenošanai.
3.
Līdz 2023. gada 30. novembrim Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām par dažādiem izglītības iestāžu tīkla reorganizācijas modeļiem, to priekšrocībām un trūkumiem.
4.
Līdz 2023. gada 1.decembrim Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbojoties ar plānošanas reģioniem, pašvaldībām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju, atbilstoši katra kompetencei:
4.1.
ņemot vērā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteiktos kritērijus un principus un pašvaldības datus un to analīzi (t.sk. demogrāfija, migrācija, valsts pārbaudījumu darbu rezultāti, mobilitāte utt.), dažādus nacionālus un starptautiskus pētījumus, izveidot pašvaldības izglītības ekosistēmu, nosakot nepieciešamo darbību un lēmumu grafiku, pamatotus īpašus izņēmuma gadījumus un investīciju finansējuma kalendāro grafiku un avotus, precizējot vai izstrādājot jaunas pašvaldību izglītības attīstības stratēģijas;
4.2.
koordinēt un saskaņot izglītojamo un pedagogu mobilitātes iespējas, t.sk. izvērtēt nepieciešamās investīcijas transporta līdzekļu iegādei izglītojamo pārvadājumiem;
4.3.
izvērtēt nepieciešamās investīcijas izglītības infrastruktūras paplašināšanai un/vai dienesta viesnīcu celtniecībai, un ar izglītojamo uzturēšanos saistītos izdevumus (ēdināšanu, sociālais atbalsts);
4.4.
izvērtēt nepieciešamību un iesniegt priekšlikumu par grozījumiem pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtībā.
5.
Līdz 2023. gada 15.novembrim Izglītības un zinātnes ministrijai veikt novērtējumu attiecībā uz kvantitatīvo kritēriju piemērošanu izglītības iestādēm, kas īsteno tālmācības un neklātienes izglītības programmas, kā arī uz valsts augstskolu dibinātām vispārējās vidējās izglītības iestādēm un vispārējās izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu.
6.
Finanšu ministrijai Valsts un pašvaldību budžeta 2024. - 2026. gadam veidošanas ietvaros rast investīciju (piemēram, Valsts kases aizdevumu, samazinātas Valsts kases procentu likmes, konkrētas kredītportfeļa atkāpēs no esošā regulējuma u.tml.) risinājumus izglītības infrastruktūras pilnveidošanai, nosakot, ka pašvaldībām, kuras pieņēmušas lēmumus par izglītības ekosistēmu atbilstoši šajā informatīvajā ziņojumā noteiktajiem kritērijiem, pašvaldību izglītības attīstības stratēģijai un plānošanas reģionu attīstības programmai tiek nodrošināts valsts atbalsts. Uzdevums ir skatāms likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas.
7.
Līdz 2023.gada 31. decembrim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt konceptu atsevišķai finanšu programmai, lai atbalstītu pie Eiropas Savienības ārējās robežas esošās pašvaldības, kurās politiski drošības apsvērumu dēļ tiek nolemts saglabāt izglītības iestādi, neskatoties uz to, ka konkrētajā izglītības iestādē skolēnu skaits neatbilst valstī noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem ar mērķi nodrošināt finansējumu kvalitatīvas izglītības īstenošanai.
8.
Līdz 2023. gada 30. novembrim Izglītības un zinātnes ministrijai, iesaistot sociālos partnerus, Kultūras ministriju, nozares un finanšu ekspertus, pilnveidot un detalizēti izstrādāt finansēšanas modeli “Programmas skolā” (ieskaitot pirmsskolā, speciālajā izglītībā, interešu izglītībā, profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās un izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu), t.sk.:
8.1.
ņemot vērā mācību gada un budžeta gada atšķirīgo periodu, izstrādāt sistēmu, lai nodrošinātu finanšu plūsmas savlaicīgu paredzamību;
8.2.
veikt modeļa aprobāciju vairākās izglītības iestādēs dažādās pašvaldībās, veikt tā izvērtējumu, lai konstatētu nepilnības un turpinātu darbu pie to novēršanas.
9.
Līdz 2023. gada 30. novembrim Izglītības un zinātnes ministrijai organizēt sarunas ar katru pašvaldību par finansēšanas modeļa “Programmas skolā” ietekmi uz situāciju konkrētās pašvaldības izglītības iestādēs, ņemot vērā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteiktos kritērijus un principus.
10.
Līdz 2023.gada 15.decembrim Izglītības un zinātnes ministrijai veikt aprēķinus par jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu.
11.
Līdz 2023.gada 15.decembrim Izglītības un zinātnes ministrijai definēt jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas termiņu.
12.
Līdz 2023. gada 31. decembrim Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā nepieciešamos normatīvo aktu projektus, t.sk., bet ne tikai:
12.1.
Ministru kabineta noteikumu projektu, pamatojoties uz Izglītības likuma 14. panta 81. daļu (Prasības par sistēmisku izglītības kvalitātes nodrošināšanu);
12.2.
grozījumus Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punktos, nosakot kritērijus šī punkta 3.1.1. apakšpunktā minētajos Ministru kabineta noteikumos;
12.3.
grozījumus Izglītības likuma 60. panta (32) punktā, nosakot, ka: (1) pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, ja izpildās Ministru kabineta noteiktie sistēmiskai izglītības kvalitātei noteiktie kritēriji atbilstoši katrai no izglītības pakāpēm; (2) ja kritēriji neizpildās, pašvaldība pedagogu darba samaksu finansē no pašvaldības budžeta līdzekļiem;
12.4.
grozījumus Izglītības likumā, kas dotu tiesības izglītības iestādes dibinātājam kompensēt pedagogiem transporta un dzīvojamās platības īres izdevumus;
12.5.
par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs;
12.6.
par kārtību, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs;
12.7.
par kārtību, kādā nosaka pedagogu darba samaksu.
13.
Līdz 2024.gada 31.martam Izglītības un zinātnes ministrijai izvērtēt iespēju diferencēt pedagogu darba samaksu atbilstoši amata pienākumiem un darba apjomam, vienlaikus klasificējot amatus un pārskatot pedagogu profesiju un amatu sarakstu.
14.
Līdz 2024.gada 30.jūnijam Izglītības un zinātnes ministrijai izveidot pirmspensijas vecuma izglītības darbinieku atbalsta programmu, kas nodrošinātu šo nodarbināto pārkvalifikāciju un / vai sociālo aizsardzību.