MK vēstule

Ministru kabinets ir iepazinies ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 2026. gada 11. jūnija  vēstuli Nr. 142.1.9/9/1-6-14/26 "Par veselības aprūpes finansējuma palielināšanu", kurā tiek aicināts, sagatavojot 2027. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru, noteikt veselības aprūpi par vienu no valdības prioritātēm un paredzēt papildu finansējumu, ievērojot valdības deklarācijā noteikto apņemšanos veselības aprūpes jomā.

Saskaņā ar Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 37.1. pasākumu ir paredzēts nozaru budžeta bāzes izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūto finansējumu novirzīt veselības nozarei, lai nodrošinātu, ka finansējums veselības aprūpei sasniedz 12 % no valdības izdevumiem. Finansējums novirzāms Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā 2025.–2027. gadam, Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2025.–2027. gadam, Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānā 2026.-2027. gadam un Reto slimību jomas plānā 2026. – 2027. gadam paredzētajiem pasākumiem, diabēta pacientu atbalstam, medikamentu pieejamībai, kā arī citām nozares prioritātēm (piemēram, primārās veselības aprūpes stiprināšanai, t.sk. digitalizācijas izdevumu segšanai, ārstniecības personu atalgojumam, tarifu aktualizēšanai).

Veselības ministrija ir apzinājusi un apkopojusi veselības nozares prioritāros pasākumus un papildu finansējuma vajadzības 2027. gadam. Pasākumiem, kas nepieciešami veselības aprūpes steidzamai uzlabošanai – jaunu terapiju, zāļu un aprūpes inovāciju pieejamībai, kā arī cilvēkresursu nodrošināšanai un pienācīgam ārstniecības personu atalgojumam – un kurus bez papildu finansējuma īstenot nav iespējams, uz šo brīdi papildus būtu nepieciešami 663 milj. euro. Papildu finansējums nepieciešams:

1) veselības aprūpes pakalpojumu politikas īstenošanai, tai skaitā prioritārajiem plāniem un plānošanas dokumentiem, – 82,3 milj. euro: Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna, Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna, Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna un Reto slimību jomas plāna pasākumu pilnīgai īstenošanai – savlaicīgai vēža diagnostikai un moderno pretvēža terapiju pieejamībai, perinatālās aprūpes un bērnu veselības aprūpes stiprināšanai, sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai un ārstēšanai, kā arī reto slimību pacientu nodrošināšanai ar diagnostiku un terapiju. Sabiedrības ieguvums: samazināta priekšlaicīga mirstība no ārstējamām slimībām, jo tieši onkoloģiskās un sirds un asinsvadu slimības veido lielāko daļu no novēršamās mirstības, kas Latvijā ir augstākā Eiropas Savienībā (Eurostat dati);

2) veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai – 308,6 milj. euro: valsts apmaksāto pakalpojumu apjoma palielināšanai, lai saīsinātu gaidīšanas rindas uz speciālistu konsultācijām, diagnostiskajiem izmeklējumiem un plānveida operācijām (piemēram, endoprotezēšanu un kataraktas operācijām), kā arī pakalpojumu tarifu aktualizācijai, tuvinot tās faktiskajām izmaksām, lai ārstniecības iestādes valsts apmaksātos pakalpojumus spētu sniegt pilnā apjomā. Sabiedrības ieguvums: slimības tiek diagnosticētas un ārstētas agrīnākā stadijā, kad ārstēšana ir efektīvāka un lētāka, un mazinās to pacientu skaits, kuri pakalpojumus ir spiesti apmaksāt no saviem līdzekļiem vai no aprūpes atteikties (pacientu tiešie maksājumi un neapmierinātās veselības aprūpes vajadzības Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā);

3) kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošanai – 130,3 milj. euro: jaunu, klīniski efektīvu zāļu, tai skaitā onkoloģijas, diabēta un reto slimību ārstēšanai, iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, kompensācijas apmēra palielināšanai un pacientu līdzmaksājumu mazināšanai. Sabiedrības ieguvums: pacienti saņem mūsdienīgu terapiju neatkarīgi no ienākumiem, ārstēšana netiek pārtraukta finansiālu apsvērumu dēļ, tādējādi novēršot komplikācijas un atkārtotu hospitalizāciju, tiek mazināts mājsaimniecību veselības izdevumu risks, ņemot vērā, ka tieši zāles veido lielāko pacientu tiešo maksājumu daļu;

4) primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, tai skaitā prioritārajiem plāniem un plānošanas dokumentiem, – 22,9 milj. euro: ģimenes ārstu prakšu kapacitātes stiprināšanai, tai skaitā papildu ārstniecības personu piesaistei praksēs un pakalpojumu nodrošināšanai reģionos, kā arī profilakses un hronisko slimību pacientu aprūpes lomas paplašināšanai primārajā aprūpē. Sabiedrības ieguvums: veselības problēmas tiek atklātas un risinātas agrīni un tuvāk dzīvesvietai, mazinot slimnīcu un neatliekamās medicīniskās palīdzības slodzi;

5) psihiskās veselības un atkarību mazināšanas pasākumiem – 12,4 milj. euro: sabiedrībā balstītu psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai (mobilās komandas, ambulatorā aprūpe, speciālistu konsultācijas), atkarību ārstēšanas pieejamībai un pakāpeniskai pārejai uz ārstēšanas rezultātā un kvalitātē balstītu aprūpes organizāciju. Sabiedrības ieguvums: savlaicīga palīdzība psihiskās veselības krīzēs, mazāk hospitalizāciju un īsāks hospitalizācijas laiks, cilvēku darbspēju saglabāšana un atgriešanās darba tirgū;

6) sabiedrības veselībai un profilaksei – 21,3 milj. euro: vēža skrīninga programmu (dzemdes kakla, krūts un zarnu vēža) aptveres palielināšanai, vakcinācijas programmu nodrošināšanai un veselības veicināšanas pasākumiem. Sabiedrības ieguvums: novērsta slimība gan cilvēkam, gan valstij izmaksā vismazāk. Latvijas izdevumi profilaksei uz vienu iedzīvotāju šobrīd ir vairākkārt mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā, kamēr novēršamā mirstība ir augstākā;

7) digitalizācijai – 4,6 milj. euro: vienotās veselības nozares informācijas sistēmas attīstībai un datu apmaiņai starp ārstniecības iestādēm. Sabiedrības ieguvums: mazāks dublētu izmeklējumu skaits un administratīvais slogs, vairāk laika ārsts var veltīt pacientam, kā arī datu pieejamība aprūpes kvalitātes uzraudzībai un uz rezultātu vērstai pakalpojumu apmaksai;

8) cilvēkresursiem (atbalsts veselības jomas un medicīnas izglītības sistēmas kapacitātes stiprināšanā) – 45,2 milj. euro: ārstniecības personu darba samaksas konkurētspējas nodrošināšanai, māsu un citu ārstniecības personu piesaistei un noturēšanai nozarē, kā arī rezidentūras vietu un medicīnas izglītības kapacitātes palielināšanai. Bez pietiekama skaita ārstniecības personu neviens no iepriekš minētajiem pasākumiem nav īstenojams, bet māsu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Sabiedrības ieguvums: speciālisti paliek strādāt valsts apmaksātajā veselības aprūpē un reģionos;

9) Veselības ministrijas padotības iestāžu prioritārajiem pasākumiem – 10,4 milj. euro: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu kapacitātes stiprināšanai un izsaukumu izpildes laika nodrošināšanai, Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģiskās uzraudzības spēju uzturēšanai, Valsts asinsdonoru centra nepārtrauktas asins komponentu pieejamības nodrošināšanai, kā arī zāļu drošuma uzraudzībai un valsts apmaksāto pakalpojumu administrēšanai. Sabiedrības ieguvums: tiek nodrošināta veselības aprūpes sistēmas nepārtraukta darbība – savlaicīga neatliekamā palīdzība ikvienam iedzīvotājam, pieejamas drošas zāles un asins komponenti, infekcijas slimību uzraudzība un efektīva valsts apmaksāto pakalpojumu pārvaldība;

10) vienreizējiem pasākumiem (infrastruktūra) – 25,0 milj. euro: ārstniecības iestāžu infrastruktūras un medicīnas tehnoloģiju atjaunošanai. Sabiedrības ieguvums: droša un mūsdienīga ārstniecības vide un diagnostikas iekārtas bez dīkstāvēm, kas ir priekšnoteikums gan pakalpojumu kvalitātei, gan pacientu un personāla drošībai.

Papildus jānorāda, ka atbilstoši 2026. gada 30. aprīļa Saeimas paziņojumam "Par atbalstu 1. tipa diabēta pacientiem", kas paredz, ka ne vēlāk kā ar 2027. gada 1. janvāri ir jānodrošina valsts atbalsts nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sensoru un insulīna sūkņu kompensācijai, ir nepieciešams papildu finansējums 2027. gadā 3,6 milj. euro apmērā, 2028. gadā 5,1 milj. euro apmērā, 2029. gadā 6,1 milj. euro apmērā un 2030. gadā 6,6 milj. euro apmērā.

Ņemot vērā pēdējā laika notikumus saistībā ar dažādu datu noplūdi valsts kapitālsabiedrībās, Veselības ministrija šobrīd apzina situāciju, kas attiecas uz IKT sistēmu gatavību kiberdrošības apdraudējuma gadījumos, kā arī nepieciešamību pēc papildu finansējuma kiberdrošības sistēmu stiprināšanai veselības aprūpes nozarē.

Savukārt Ministru kabineta 2026. gada 15. maija rīkojums Nr. 275 "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam" neparedz nozaru ministrijām iesniegt priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem 2027. gadam valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā. Vienlaikus atbilstoši aktuālajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm indikatīvā 2027.–2030. gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa ir negatīva: 2027. gadā -28,0 milj. euro, 2028. gadā -279,1 milj. euro, 2029. gadā -237,8 milj. euro un 2030. gadā -936,2 milj. euro, kas nozīmē, ka iespējas piešķirt papildu valsts budžeta finansējumu turpmākajos gados bez kompensējošiem pasākumiem nebūs iespējams.

Atbilstoši jau šobrīd Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem izdevumu pārskatīšanas procesā ir jāsagatavo priekšlikumi kompensējošiem pasākumiem, lai nodrošinātu Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna 2026.– 2027. gadam īstenošanai papildu nepieciešamo finansējumu 2027. gadā 42,2 milj. euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 47,2 milj. euro apmērā (2026. gada 10. marta Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 14 64. § 2. punkts), kā arī jāveic publiskā sektora izdevumu samazinājums, funkciju pārskatīšana un procesu efektivizācija, lai nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu veselības aprūpei, primāri pakalpojumu pieejamībai reģionos un reģionālo slimnīcu pakalpojumu nodrošināšanai, kam 2027. gadā un turpmāk ik gadu nepieciešami 14 milj. euro (2026. gada 28. jūlija Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 40 27. § 6. punkts).

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ministru kabinets apzinās, ka veselības nozarei pieejamais finansējums šobrīd ir nepietiekams un viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, tādēļ jāturpina darbs pie esošo resursu efektīvākas izmantošanas un papildu finanšu resursu piesaistes veselības aprūpei atbilstoši finansiālām iespējām.