Likumprojekts

Izdarīt Ostu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15. nr.; 1996, 13. nr.; 1997, 9., 15. nr.; 1999, 24. nr.; 2000, 12. nr.; 2001, 9., 11. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 15., 23. nr.; 2005, 14., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 76., 118., 205. nr.; 2013, 232. nr.; 2016, 241. nr.; 2019, 251.A, 255.A nr.; 2022, 80.A nr.; 2023, 27. nr.; 2024, 22. nr.) šādus grozījumus:

Papildināt 3. pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ostas robežās nodala šādas teritorijas daļas:
1) teritoriju, kas nepieciešama šā likuma 7. pantā paredzētajām ostas pārvaldes funkcijām un kas nav atsavināma privātpersonām;
2) teritoriju, kas nepieciešama ostas perspektīvai attīstībai un attiecībā uz kuru nepiemēro šā likuma 4. panta septītajā un vienpadsmitajā daļā noteikto kārtību un ierobežojumus rīcībai ar nekustamo īpašumu."

4. pantā:

izteikt trešās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) valsts zeme un akvatorija;";

papildināt trešo daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) pašvaldības zeme un akvatorija, kas atrodas šā likuma 3. panta 1. punktā noteiktajā teritorijā;";

izslēgt ceturtās daļas 3. punktu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ostas zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumu, kad ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 40 miljonus euro. Ostas pārvaldes valdījumā esošās zemes un cita nekustamā īpašuma nomas un īres maksu, kā arī maksu par apbūves tiesības piešķiršanu katrā ostā par ostas pārvaldes valdījumā esošo zemi nosaka ostas pārvalde.";

izteikt septīto un 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7) Ostas pārvaldei tās valdījumā nodotā teritorijā ir tiesības juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ostas zemi apgrūtināt ar sev nepieciešamo servitūtu. Servitūtu nodibina uz līguma pamata. Ja juridiskā vai fiziskā persona (zemes īpašnieks) un ostas pārvalde nevar vienoties, ostas pārvaldei ir tiesības ierakstīt zemesgrāmatā servitūtu bez zemes īpašnieka piekrišanas. Par servitūta nodibināšanu ostas pārvalde zemes īpašniekam maksā atlīdzību. Atlīdzība nav augstāka par pieciem procentiem no zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne augstāka par tirgus cenu, ko nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs.
(7¹) Juridiskajām un fiziskajām personām piederošo, ostas pārvaldes valdījumā nodotajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu var atsavināt valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība vai ostas pārvalde Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas pārvaldes valdījumā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.";

papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Valstij, pašvaldībai un ostas pārvaldei ir tiesības savstarpēji mainīt tām piederošos nekustamos īpašumus, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteikumus.
(11) Ostas pārvaldei Rīgas brīvostā un Ventspils brīvostā ir pirmpirkuma tiesības uz pašvaldībai piederošu zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā, kas nav nodots tās valdījumā."

7. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai mazajās ostās – pašvaldības izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic šajā likumā noteiktās ostas pārvaldes funkcijas. Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes ir atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas, kuru nolikumus apstiprina Ministru kabinets. Liepājas ostas pārvaldi nosaka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums.";

izslēgt 1.¹ un 1.² daļu;

papildināt otro daļu ar 10. un 11. punktu šādā redakcijā:

"10) nodrošina ostas padomes pieņemto lēmumu izpildi un regulāru padomes informēšanu par ostas operatīvo darbību;
11) nodrošina kuģošanas drošībai nepieciešamo kuģu ceļu padziļināšanu un uzturēšanu.";

izteikt trešās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) izstrādā un apstiprina ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmē, kā arī nodrošina ostas pārvaldes gada pārskata revīziju;";

papildināt trešo daļu ar 11., 12. un 13. punktu šādā redakcijā:

"11) ierosina grozījumus ostas pārvaldes nolikumā un pieņem lēmumus par ostas robežu projektu, lai nodrošinātu ostas darbības atbilstību attīstības plāniem;
12) sagatavo un iesniedz priekšlikumus valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei par jautājumiem, kas skar ostas attīstību un investīciju piesaisti;
13) nodrošina kuģu ceļu padziļināšanu un uzturēšanu.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ostu pārvaldes valsts pārvaldes funkciju izpildē sadarbojas ostu uzturēšanas izmaksu samazināšanai, savstarpēji vienojoties par sadarbību tehnisko līdzekļu un resursu efektīvā izmantošanā, kas ietver:
1) loču kuteru, hidrogrāfijas kuģu un citu peldlīdzekļu kopīgu izmantošanu;
2) navigācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu;
3) hidrogrāfijas pakalpojumus;
4) avārijas seku likvidācijas pasākumus;
5) ostas procesu digitalizāciju;
6) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu ieviešanu;
7) tehnisko līdzekļu iegādi."

Papildināt likumu ar 7.¹ un 7.² pantu šādā redakcijā:

"7.¹ pants. Ostas padome un izpildaparāts
(1) Ostas padomes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums.
(2) Ostas pārvaldes sastāvā ir ostas padome kā pārraudzības institūcija un izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks.
(3) Ostas padomē ir četri locekļi: divi valsts interešu pārstāvji, kurus nominē ekonomikas ministrs un satiksmes ministrs, un divi pašvaldības pārstāvji.
(4) Ostas padomes priekšsēdētājs ir satiksmes ministra nominētais pārstāvis, kuram ir izšķirošā balss, ja balsu skaits sadalās vienādi.
(5) Ostas padome lemj par šādiem jautājumiem:
1) apstiprina ostas attīstības programmu;
2) apstiprina ostu maksas un pakalpojumu tarifus;
3) apstiprina ilgtermiņa attīstības plānu;
4) nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem;
5) apstiprina ostas pārvaldes budžetu katram finanšu gadam;
6) apstiprina ostas finanšu rādītājus un nefinanšu mērķus atbilstoši Ostas attīstības programmai un kontrolē nefinanšu mērķu izpildi;
7) apstiprina zemes un cita nekustamā īpašuma nomas un īres maksas un maksas par apbūves tiesību noteikšanu principus, kā arī nomas un īres līgumu un apbūves tiesību līgumu noslēgšanas kārtību;
8) izskata komersantu iesniegumus, kuri adresēti ostas padomei vai attiecas uz tās kompetenci. Komersantu iesniegumus izskata tuvākajā ostas padomes kārtējā sēdē, ja tie saņemti ne vēlāk kā divas nedēļas pirms ostas padomes kārtējās sēdes, vai saskaņā ar ostas pārvaldnieka priekšlikumu – kādā no nākamajām sēdēm;
9) izskata visas sūdzības par Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulas (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finansēšanas pārredzamību, pārkāpumiem;
10) iepazīstas ar informāciju par ostas pārvaldnieka rīcību un darījumiem viņa kompetencē esošajos jautājumos;
11) apstiprina vidēja termiņa iekšējā audita stratēģisko plānu un gada audita plānu;
12) apstiprina darījumu slēgšanu vai dod piekrišanu nekustamā īpašuma darījumiem;
13) atceļ ostas pārvaldnieka rīkojumus;
14) apstiprina korupcijas novēršanas politiku, trauksmes celšanas kārtību, risku vadības sistēmu un uzrauga to īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem;
15) ne retāk kā divas reizes gadā izvērtē ostas pārvaldnieka pārskatu par:
a) nomas un īres maksas, kā arī maksas par apbūves tiesībām iekasēšanas gaitu,
b) apstiprinātā budžeta izpildes gaitu,
c) saimnieciskās darbības rezultātiem;
16) izskata un pieņem lēmumus par darījumu, līgumu slēgšanu vai saistību uzņemšanos, kuru kopējā summa pārsniedz 75 000 tūkstošus euro (bez pievienotās vērtības nodokļa);
17) pieņem šā likuma 7.¹ panta sestajā daļā minētos lēmumus.
(6) Visu ostas padomes locekļu vienbalsīgs lēmums nepieciešams, lai apstiprinātu ostas attīstības stratēģiju vidējam termiņam, ostas budžetu kārtējam gadam, vidēja termiņa budžetu un budžeta grozījumus, noteiktu sasniedzamos rezultatīvos rādītājus un mērķus kārtējam gadam un veiktu darījumus, kas ietekmē ostas vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto aktīvu apjomu vismaz par 15 procentiem un nav paredzēti vidēja termiņa darbības stratēģijā.
(7) Ministrija, kas nominē ostas padomes locekļus, to kandidatūras atlasa atklātā konkursā. Ostas padomes locekļus amatā uz pieciem gadiem ieceļ un atceļ Ministru kabinets. Ministram vai pašvaldībai, kura deleģējusi padomes locekli, ir tiesības atsaukt to no pienākumu pildīšanas.
(8) Ostas pārvaldnieku atklātā konkursā atlasa un amatā uz pieciem gadiem ieceļ un atbrīvo ostas padome.

7.²pants. Prasības ostas padomes locekļiem un ostas pārvaldniekam un to atlases kārtība
(1) Ostas padomes locekļu un ostas pārvaldnieka nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošinot atklātu, godīgu un profesionālu atlasi, lai izveidotu profesionālu un kompetentu pārvaldes institūciju.
(2) Kandidātu nomināciju ostas padomes locekļu amatiem nodrošina attiecīgā ministrija vai pašvaldība, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru.
(3) Par padomes locekļa vai ostas pārvaldnieka kandidātu nedrīkst izvirzīt personu:
1) kurai nav augstākās izglītības;
2) kura ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta;
3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;
4) par kuru ir pasludināts maksātnespējas process;
5) kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadības amatpersona (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs).
(4) Ostas padomes locekļa vai ostas pārvaldnieka kandidāts, iesniedzot pieteikumu publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros, apliecina savu atbilstību šajā pantā noteiktajām prasībām."

Izslēgt 8.¹ pantu.

Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

"10. pants. Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome
(1) Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome.
(2) Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sastāvā ir:
padomes priekšsēdētājs – Ministru prezidents;
padomes locekļi:
satiksmes ministrs;
VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs;
Rīgas valstspilsētas pašvaldības pārstāvis;
Liepājas valstspilsētas pašvaldības pārstāvis;
Ventspils valstspilsētas pašvaldības pārstāvis;
Rīgas ostas pārvaldnieks;
Ventspils ostas pārvaldnieks;
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks;
citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Mazo ostu asociācija;
VSIA "Latvijas Jūras administrācija" valdes priekšsēdētājs;
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis;
finanšu ministrs;
ekonomikas ministrs;
iekšlietu ministrs;
viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs;
zemkopības ministrs;
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs;
Jūrniecības savienības pārstāvis;
Aizsardzības ministrijas pārstāvis;
biedrības "Latvijas Stividorkompāniju asociācija" pārstāvis.
(3) Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sekretariāta funkcijas pilda Satiksmes ministrija."

Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

"11. pants. Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes galvenie uzdevumi
Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes galvenie uzdevumi ir šādi:
1) izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību;
2) izvirzīt priekšlikumus Latvijas ārpolitiskajām aktivitātēm, kas vērstas uz Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstības veicināšanu;
3) veicināt Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, koordinējot iesaistīto pušu sadarbību un risinot kopējas aktuālas problēmas;
4) apstiprināt Latvijas ostu attīstības programmu, kurā ietvertie attīstības mērķi, darbības virzieni un nosacījumi kalpo par pamatu katras ostas attīstības un plānošanas dokumentu izstrādē."

Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:

"14. pants. Ostas maksu sadalījums
(1) Ostās iekasēto tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura, ledus, kravas, loču maksu, kā arī piestātnes, pasažieru un sanitāro maksu saņem ostas pārvalde.
(2) Desmit procenti no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā un izmantojami ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai. Pašvaldība divas reizes gadā pirms līdzekļu piešķiršanas iesniedz ostas pārvaldei pamatojumu piešķirto līdzekļu plānotajam izlietojumam ostas pārvaldes publisko funkciju veikšanai."

Izteikt 19. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu šā likuma 3. panta 1. punktā noteiktajā teritorijā neatkarīgi no tā piederības ir pašvaldībai, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā likuma 4. panta vienpadsmitajā daļā. Ostas pārvaldei aizliegts valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta septītajā daļā."

10.

Izteikt 19.¹pantu šādā redakcijā:

"19.¹ pants. Apspriešanās ar ostas lietotājiem un citām ieinteresētajām personām ostas sadarbības padomē
Ostas pārvalde izveido ostas sadarbības padomi, kurā pārstāvēti ostas lietotāji, tostarp stividorkompāniju un regulāro līniju operatoru pārstāvji un citas ieinteresētās personas, lai apspriestos par būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar ostas attīstību, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktu prasības. Ostas pārvalde ostas sadarbības padomes sēžu darba kārtības un protokolus publicē savā tīmekļvietnē. Ostas sadarbības padomē pieņemtajiem lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Ostas pārvaldei ir pienākums sniegt paskaidrojumus un argumentētas atbildes uz sadarbības padomes locekļu uzdotajiem jautājumiem."

11.

Izslēgt septīto nodaļu.

12.

26. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Mazās ostas pārvalde ir pašvaldības izveidota iestāde, kas nodrošina ostas pārvaldes funkciju īstenošanu pašvaldības teritorijā esošā mazajā ostā.";

izslēgt otro daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Mazās ostas valdi ne vairāk kā piecu locekļu sastāvā izveido attiecīgās pašvaldības dome, iekļaujot tajā vienu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vai Ekonomikas ministrijas, vai Zemkopības ministrijas, vai Satiksmes ministrijas amatpersonu, kuru pēc pašvaldības ierosinājuma norīko attiecīgais ministrs, kā arī vienādās proporcijās pašvaldības amatpersonas (deputātus) un ostā funkcionējošo komercsabiedrību pārstāvjus.";

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Mazās ostas valdes locekļiem un mazās ostas pārvaldniekam tiek piemērotas šā likuma 7.² pantā noteiktās prasības un atlases kārtība."

13.

Pārejas noteikumos:

izslēgt 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 25., 26., 27. un 28. punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 29., 30., 31., 32., 33. un 34. punktu šādā redakcijā:

"29. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. februārim izdod šā likuma 3. pantā minētos noteikumus attiecībā uz Rīgas brīvostas robežu noteikšanu un Ventspils brīvostas robežu noteikšanu.
30. Grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 7. panta otrās daļas 10. punktu, 7.¹ un 7.² pantu stājas spēkā sešus mēnešus pēc to izsludināšanas.
31. Līdz brīdim, kad šā likuma 7.² pantā noteiktajā kārtībā tiek izraudzīti un iecelti ostas padomes locekļi Rīgas brīvostā un Ventspils brīvostā, ar Ministru kabineta rīkojumu ieceltie ostas valdes locekļi turpina pildīt savus pienākumus, bet ne ilgāk par vienu gadu. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai publiskas kandidātu pieteikšanās procedūrā izraudzītie ostas valdes locekļi Rīgas brīvostā un Ventspils brīvostā, ekonomikas ministra un satiksmes ministra virzītie ar Ministru kabineta rīkojumu ieceltie pārstāvji turpina pildīt ostas pārvaldes padomes locekļa pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.
32. Līdz brīdim, kad šā likuma 7.² pantā noteiktajā kārtībā tiek izraudzīts un iecelts ostas pārvaldnieks, esošais ostas pārvaldnieks Rīgas brīvostā un Ventspils brīvostā turpina pildīt ostas pārvaldnieka pienākumus, bet ne ilgāk par vienu gadu. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai publiskas kandidātu pieteikšanās procedūrā izraudzītais ostas pārvaldnieks Rīgas brīvostā un Ventspils brīvostā turpina pildīt pārvaldnieka pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām. Pārvaldniekam, kurš publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras rezultātā iecelts amatā bez termiņa ierobežojuma, pēc grozījumu šā likuma 7.² pantā spēkā stāšanās amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
33. Atlīdzība par servitūta nodibināšanu, ja tas nodibināts līdz brīdim, kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 4. panta septītajā daļā par atlīdzības apmēra noteikšanu par servitūta nodibināšanu, ir piemērojama atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.
34. Līgumi, kas noslēgti līdz šā likuma 4. panta sestās un septītās daļas izteikšanai jaunā redakcijā, ir spēkā līdz to termiņa beigām."

Satiksmes ministrs A. Švinka