24-TA-1524
Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13. pantu
I.Vispārīgais jautājums
1.
Cilvēkkapitāla attīstības padome (turpmāk – padome) ir koleģiāla institūcija, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību un pieejamību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām augstākas pievienotās vērtības radīšanai, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā.
II.Padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības
2.
Padomei ir šādas funkcijas:
2.1.
izvērtēt situāciju darba tirgū valsts un reģionu (pašvaldību) līmenī un darba tirgus attīstības scenārijus un prognozes, tai skaitā bezdarba situāciju un tās ietekmi uz dažādu iedzīvotāju grupu konkurētspēju darba tirgū, pieņemt datos un prognozēs balstītus lēmumus cilvēkkapitāla attīstības jomā;
2.2.
konsultējoties ar sociālajiem partneriem un citām nevalstiskajām organizācijām, noteikt cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskos mērķus un rīcības virzienus minēto mērķu sasniegšanai, sagatavot priekšlikumus par atbalsta pasākumiem cilvēkkapitāla attīstīšanai, kā arī uzraudzīt izvirzīto mērķu sasniegšanā paveiktos uzdevumus;
2.3.
izvērtēt Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestāžu (Centrālās statistikas pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts izglītības attīstības aģentūras un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras) funkcijas un uzdevumus mūžizglītības, darba tirgus un nozaru konkurētspējas veicināšanas jomā, sniegt priekšlikumus to efektīvākai īstenošanai, lai sekmētu piedāvāto (pieaugušo) mācību pārraudzību, mācību kvalitāti un efektivitāti;
2.4.
sagatavot priekšlikumus par pieaugušo izglītības mācību virzieniem, kurus līdzfinansē no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem;
2.5.
sagatavot priekšlikumus par kvalitātes prasībām, kas izvirzāmas pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējiem;
2.6.
sagatavot priekšlikumus iekļaušanai normatīvo aktu projektos un politikas plānošanas dokumentos ar mūžizglītību, nodarbinātību un tautsaimniecības konkurētspēju saistīto jautājumu risināšanai;
2.7.
nodrošināt prioritāro risinājumu ieviešanu cilvēkresursu pieejamības veicināšanai īstermiņā.
3.
Pēc šā nolikuma 2. punktā minēto priekšlikumu izskatīšanas un atbalstīšanas padomes sēdē padomes locekļi pieņem lēmumu par atbildīgo ministru, kas virza jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā.
4.
Padomes uzdevumus un lēmumus padomes locekļi īsteno, ievērojot likumos un citos normatīvajos aktos piešķirtās tiesības un pilnvaras.
5.
Padomei ir tiesības:
5.1.
lūgt un saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, kas nepieciešama padomes uzdevumu izpildei;
5.2.
veidot darba grupas padomes kompetencē esošo jautājumu sagatavošanai, pieaicināt ekspertus, lai analizētu un risinātu ar padomes kompetenci saistītos jautājumus;
5.3.
paust padomes viedokli plašsaziņas līdzekļos;
5.4.
izvērtēt padomes lēmumu īstenošanas gaitu un rezultātus.
III.Padomes darba organizācija
6.
Padomes sastāvā ir ekonomikas ministrs, izglītības un zinātnes ministrs un labklājības ministrs. Katram padomes loceklim ir viena balss.
7.
Padomes priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs.
8.
Padomes priekšsēdētājs:
8.1.
sasauc un vada padomes sēdes;
8.2.
apstiprina padomes sēdes darba kārtību.
9.
Padomes lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa (consensus).
10.
Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās visi padomes locekļi. Padomes locekļus neaizvieto.
11.
Padomes sēdes ir slēgtas, ja vien padome nav pieņēmusi citu lēmumu.
12.
Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām pieaicina pārstāvjus no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un šādām biedrībām: Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets", Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Papildus padomes loceklis var pieaicināt arī citu ministriju, sadarbības partneru, nevalstisko organizāciju un institūciju pārstāvjus un speciālistus, kas ir eksperti konkrētajos darba kārtības jautājumos, par to informējot padomes sekretariātu.
13.
Padomei ir tiesības pieņemt lēmumu rakstveida procedūrā.
14.
Padomes sēdes tiek protokolētas.
15.
Padomes sēdes notiek pēc nepieciešamības, ja to pieprasa kāds no padomes locekļiem, bet ne retāk kā reizi ceturksnī.
16.
Padomes sekretariāta funkcijas pilda Ekonomikas ministrija. Sekretariāts nodrošina padomes darbu, sagatavo un elektroniski saskaņo ar padomes locekļiem sēdes protokola projektu. Protokolētājs un padomes priekšsēdētājs paraksta padomes sēdes protokolu. Parakstīto protokolu nosūta visiem padomes locekļiem un iesaistītajām institūcijām.