Noteikumu (grozījumu) projekts

23-TA-1868
Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"
Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 27. pantu un 33. panta trešo daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 58.nr.; 2011, 161.nr.; 2013, 12.nr.; 2016, 101., 245.nr.; 2018, 128.nr., 2019, 12.nr., 203.nr.; 2020, 75.nr.; 2020, 160.nr.; 2020, 242.nr.; 2021, 245.nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt noteikumu 1.1., 1.2. un 1.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"1.1. ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrēto attiecīgās profesijas ārstniecības personu profesionālās darbības pienākumus un uzdevumus ārstniecībā un pacientu aprūpē, kā arī attiecīgās profesijas kvalifikācijas līmeni, profesionālās kvalifikācijas ieguvei nepieciešamo izglītības ilgumu;
1.2.sertificēto un ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrēto ārsta, zobārsta un ārsta palīga pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes profesionālās kvalifikācijas līmeni, profesionālās kvalifikācijas ieguvei nepieciešamo izglītības ilgumu un ārstniecības personu profesionālās darbības pienākumus un uzdevumus un pacientu aprūpē, kā arī attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes ārstniecības personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu;
1.3.studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, profesionālās kvalifikācijas līmeni, profesionālās kvalifikācijas ieguvei nepieciešamo izglītības ilgumu un profesionālās darbības pienākumus un uzdevumus ārstniecībā un pacientu aprūpē, kā arī teorētisko un praktisko zināšanu apjomu;"
2.
Izteikt noteikumu 4.,5. un 5.1 punktu šādā redakcijā:
"4.Studējošie, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas ārpus mācību, studiju programmas apguves, profesionālo darbību veic kā medicīnas asistents attiecīgās profesijas ārstniecības personas tiešā uzraudzībā, kura ir sertificēta (izņemot māsas (vispārējās aprūpes māsas)). Māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā medicīnas asistents profesionālo darbību veic māsas (vispārējās aprūpes māsas),  kura ir reģistrēta ārstniecības personu reģistrā tiešā uzraudzībā. 
5. Šo noteikumu 4. punktā minēto studējošo pienākumus un tiesības nosaka ārstniecības iestādes vadītājs, ņemot vērā studējošo profesionālās zināšanas un prasmes, kas iegūtas un novērtētas studiju laikā (studējošais iesniedz ziņas par apgūtajiem studiju kursiem, praksēm un to vērtējumiem), kā arī pamatojoties uz attiecīgās profesijas ārstniecības personas ieteikumu.
5.1 Ārstniecības personas, kurām saskaņā ar likumu "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" ir noteikts adaptācijas periods, savu profesionālo darbību attiecīgajā specialitātē vai profesijā atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kompetencei ārstniecībā un pacientu aprūpē, kā arī atbilstoši teorētisko un praktisko zināšanu apjomam, dokumentējot iegūto klīnisko pieredzi, veic attiecīgajā specialitātē sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā, kura noteikta lēmumā par adaptācijas perioda piemērošanu. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā – māsas, kura ir reģistrēta ārstniecības personu reģistrā uzraudzībā, kura noteikta lēmumā par adaptācijas perioda piemērošanu."
3.
Izteikt noteikumu 9., 10., 11., 12. un 13. punktu šādā redakcijā:
"9. Ārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst ārsta profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Ārsta profesionālā kvalifikācija atbilst septītajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
10. Lai veiktu ārstniecisko darbību, ārstam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
11. Pirmajā un otrajā rezidentūras gadā rezidents, kas apgūst pamat­specialitāti, var strādāt attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista tiešā uzraudzībā, dokumentējot iegūto klīnisko pieredzi un saņemot attiecīgā speciālista vērtējumu par veikto darbu. Rezidenta pienākumus un tiesības ārstniecības procesā nosaka ārstniecības iestādes vadītājs, ņemot vērā viņa zināšanas un prasmes, kas iegūtas un novērtētas ārsta izglītības programmas apguves laikā, kā arī pamatojoties uz attiecīgās rezidentūras studiju programmas vadītāja un attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista ieteikumu.
12. Attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista, dokumentējot iegūto klīnisko pieredzi un saņemot attiecīgā speciālista vērtējumu par veikto darbu, var strādāt:
12.1.sākot ar trešo studiju gadu, – rezidents, kurš apgūst pamat­specialitāti;
12.2. rezidents, kurš apgūst apakšspecialitāti vai papildspecialitāti.
13. Šo noteikumu 12.punktā minēto personu patstāvīgā darba apjomu nosaka ārstniecības iestādes vadītājs, pamatojoties uz attiecīgās rezidentūras studiju programmas vadītāja un attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista par rezidenta iegūtajām teorētiskajām zināšanām un profesionālajām prasmēm izglītības programmas apguves laikā."
4.
Papildināt noteikumus ar 13.2 punktu šādā redakcijā:
"13.2 Šo noteikumu 12.punktā minētā rezidenta patstāvīgā darba apjoms attiecīgajā specialitātē ir atbilstošs augstskolas apliecinājumam par rezidentūras programmā apgūtajiem profesionālās darbības pienākumiem un uzdevumiem."
5.
Izteikt noteikumu 14. un 15.punktu šādā redakcijā:
"14.Internists ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
15. Internista profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
15.1. pacienta veselības stāvokļa izvērtēšana kopumā, izmantojot zināšanas alergoloģijā, arodmedicīnā, endokrinoloģijā, gastroenteroloģijā, geriartrijā, hematoloģijā, kardioloģijā, nefroloģijā, onkoloģijā, pneimonoloģijā, reimatoloģijā un neatliekamos stāvokļos medicīnā par iekšķīgo slimību etioloģiju un patoģenēzi, veikt šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi;
15.2. pareiza un veselīga dzīvesveida popularizēšana iedzīvotājiem, to izglītošana par dažādām paškontroles medicīniskām ierīcēm un to lietošanas iespējām dažādu veselības problēmu gadījumā."
6.
Izteikt noteikumu 16.1.apakšpunktu šādā redakcijā:
"16.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana (tai skaitā gastrointestinālā endoskopija diferenciāldiagnostikas nolūkos); "
7.
Izteikt noteikumu 17.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"17.2. trešajā, ceturtajā un piektajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas geriatrijā, medicīniskajā ekspertīzē, medicīniskajā ģenētikā, internista darbā klīnikā un ambulatorās ārstniecības iestādēs dažādās internās medicīnas nozarēs (alergoloģijā, endokrinoloģijā, gastroenteroloģijā, kardioloģijā, nefroloģijā, pneimonoloģijā un reimatoloģijā), neiroloģijā, dermatoloģijā, arodmedicīnā, akūtā abdominālā ķirurģiskā patoloģijā, gastrointestinālā endoskopijā, skrīninga elektrokardiogrāfijā, standarta slodzes testos ar elektrokardiogrammas pierakstu, skrīninga transtorakālajā ehokardiogrāfijā un ultrasonogrāfiskajā izmeklēšanā šīs metodes standarta prasību līmenī (ultrasonogrāfijas veikšanai nepieciešams diagnostiskās metodes sertifikāts "M33 – Vispārējā ultrasonogrāfija")."
8.
Izteikt noteikumu 18. un 19. punktu šādā redakcijā:
"18. Reimatologs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
19. Reimatologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
19.1. izmantojot zināšanas par sistēmas saistaudu slimību un balsta un kustību sistēmas slimību etioloģiju, patoģenēzi un klīniskajām izpausmēm, veikt šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi;
19.2. neinvazīvo un invazīvo manipulāciju veikšana un iegūto rezultātu interpretācija reimatoloģijas profila ietvaros."
9.
Izteikt noteikumu 22. un 23. punktu šādā redakcijā:
" 22.Pneimonologs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
23. Pneimonologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir plaušu, bronhu, videnes un pleiras slimību, kā arī jebkuras lokalizācijas tuberkulozes diagnostika, terapija un profilakse."
10.
Izteikt noteikumu 26. un 27. punktu šādā redakcijā:
"26.Endokrinologs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
27. Endokrinologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt endokrīno slimību un vielmaiņas traucējumu diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi."
11.
Izteikt noteikumu 30. un 31. punktu šādā redakcijā:
"30. Nefrologs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
31. Nefrologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir slimību diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija un profilakse, izmantojot zināšanas par nierēm, nieru slimībām, to izcelsmi, simptomatoloģiju, saikni ar citu orgānu slimībām, kā arī visu veidu akūtu (nepārtrauktu vai intermitējošu) un hronisku nieru aizstājterapiju."
12.
Izteikt noteikumu 34. un 35.punktu šādā redakcijā:
"34. Gastroenterologs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
35. Gastroenterologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir slimību diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija un profilakse, izmantojot zināšanas par barības vada, kuņģa, zarnu, aknu, žultsvadu, aizkuņģa dziedzera, vēderplēves un vēdera dobuma uzbūvi, fizioloģiju un patoloģiju, kā arī prasmi novērst, diagnosticēt un ārstēt minēto orgānu un struktūru patoloģijas."
13.
Izteikt noteikumu 38. punktu šādā redakcijā: 
"Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitāte ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
14.
Izteikt noteikumu 41. punktu šādā redakcijā:
"41.Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
41.1. iedzīvotāju veselības veicināšana, slimību profilakse, agrīna slimību diagnosticēšana, ārstēšana un rehabilitācija (indikāciju noteikšana un rehabilitācijas rezultātu novērtēšana);
41.2. speciālo izmeklējumu nepieciešamības un citu specialitāšu ārstu līdzdalības noteikšana pacienta veselības aprūpē, kā arī citu veselības aprūpes speciālistu ieteikumu koordinēšana, izmantojot izmaksu efektīvākos veidus profilakses un ārstēšanas resursu izmantošanā;
41.3. manipulāciju veikšana, specialitātes kompetences ietvaros izmantojot attiecīgās diagnostiskās un ārstnieciskās metodes;
41.4. veselības, slimības stāvokļa, slimības–veselības robežstāvokļa un veselības atbilstības izvērtēšana pacientam, sagatavojot par to medicīnisku atzinumu;
41.5. akūtu un hronisku iekšējo orgānu, ādas, nervu, kaulu un mīksto audu, infekciju, acu, ausu, kakla un deguna, reproduktīvās sistēmas un seksuāli transmisīvo, psihisko slimību, narkomānijas un alkoholisma, kā arī citu slimību un to komplikāciju diagnostika un ārstēšana atbilstoši savas kompetences līmenim;
41.6. pirmās palīdzības sniegšana un neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana;
41.7. konsultācijas ar stacionārās ārstniecības iestādes ārstiem, pacientam ārstējoties stacionārā, un atveseļošanas turpināšana pēcslimnīcas etapā, pārstāvot pacienta intereses;
41.8. profilaktisko un diagnostisko pasākumu veikšana pacientu reproduktīvās veselības nodrošināšanai, veicot atbilstošas analīzes;
41.9. konsultēšana ģimenes plānošanā un kontracepcijas jautājumos, izvērtējot nākamo vecāku veselību un reprodukcijai kaitīgos faktorus;
41.10. grūtniecības diagnosticēšana un fizioloģiski noritošas grūtniecības pilna novērošana un vadīšana, kā arī patoloģiskas grūtniecības un grūtnieču ar paaugstinātu grūtniecības risku novērošana un vadīšana, sadarbība ar konsultējošo ginekologu, dzemdību speciālistu;
41.11. nedēļnieces un jaundzimušā aprūpe, konsultējoties ar attiecīgā profila speciālistiem sarežģītu pēcdzemdību patoloģiju gadījumā;
41.12. jaundzimušo, zīdaiņu un bērnu attīstības un veselības novērošana un konsultāciju sniegšana par to uzlabošanu, profilaktiskās vakcinācijas veikšana atbilstoši vakcinācijas kalendāram;
41.13. zīdaiņu, bērnu un pusaudžu ārstēšana, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās specialitātes ārstu;
41.14. integrālas un nepārtrauktas aprūpes veikšana;
41.15. iesaistīšanās pacienta psihosociālo apstākļu risināšanā, sniedzot konsultācijas veselības aprūpes jautājumos."
15.
Papildināt noteikumus ar 101.1 punktu šādā redakcijā:
"101.1 Rezidentūras laikā rezidents apgūst mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanu diferenciāldiagnostikas nolūkos ģimenes ārsta (vispārējās prakses ārsta) profesionālo pienākumu un uzdevumu ietvaros. "
16.
Izteikt noteikumu 102. un 103. punktu šādā redakcijā:
"102. Ķirurgs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
103. Ķirurga profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir visu vecumu cilvēku iedzimtu un iegūtu, akūtu un hronisku ķirurģisko slimību, traumatisko bojājumu un jaunveidojumu izmeklēšana, diagnostika, konservatīvā un ķirurģiskā ārstēšana, intensīvā terapija. "
17.
Izteikt noteikumu 104.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"104.2. ķirurģijā izmantojamās diagnostiskās un ārstnieciskās metodes (tai skaitā radioloģija, gastrointestinālā endoskopija diferenciāldiagnostikas nolūkos, mērķētā ultrasonogrāfija diferenciāldiagnostikas nolūkos), to izmantošanas indikācijas un iegūto rezultātu izvērtēšana;"
18.
Izteikt noteikumu 105.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"105.2. otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas torakālajā ķirurģijā, asinsvadu ķirurģijā, traumatoloģijā un ortopēdijā, onkoloģijā, bērnu ķirurģijā, mutes, sejas un žokļu ķirurģijā, radioloģijā, gastrointestinālajā endoskopijā, mērķētā ultrasonogrāfija;"
19.
Izteikt noteikumu 106. un 107. punktu šādā redakcijā:
"106. Neiroķirurgs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
107. Neiroķirurga profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt slimību un traumatisko bojājumu diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, izmantojot zināšanas par galvaskausa, galvas smadzeņu, cerebrālo un precerebrālo asinsvadu, mugurkaulāja, muguras smadzeņu, spinālo asinsvadu, veģetatīvās un perifērās nervu sistēmas slimību un traumatisko bojājumu etioloģiju, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī ķirurģiskas, neiroloģiskas un tikai neiroķirurģijai raksturīgas metodes."
20.
Izteikt noteikumu 110. un 111. punktu šādā redakcijā:
"110. Torakālais ķirurgs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
111. Torakālā ķirurga profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt krūšu kurvja orgānu slimību un traumatisku bojājumu diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju."
21.
Izteikt noteikumu 114. un 115. punktu šādā redakcijā:
"114. Sirds ķirurga specialitāte ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
115. Sirds ķirurga profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir sirds slimību un traumatisko bojājumu diagnostisko un ārstniecisko darbību veikšana, kas nodrošina sekmīgu iedzimto un iegūto sirds slimību, aortas loka patoloģiju un traumatisko sirds bojājumu ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi."
22.
Izteikt noteikumu 118. un 119. punktu šādā redakcijā:
"118. Asinsvadu ķirurga specialitāte ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
119. Asinsvadu ķirurga kompetencē profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir asinsvadu, limfvadu slimību un to traumatisku bojājumu diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija un profilakse."
23.
Izteikt noteikumu 122. un 123. punktu šādā redakcijā:
"122. Urologs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
123. Urologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
123.1. veikt vīriešu uroģenitālās sistēmas un sieviešu urīnizvadorgānu slimību, anomāliju un ievainojumu diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi, rehabilitāciju un novērošanu pēc ārstēšanas, ietverot arī bērnu uroloģiju, uroloģisko onkoloģiju un androloģiju, lietojot hormonālo terapiju, ķīmijterapiju un imūnterapiju;
123.2. pārzināt un patstāvīgi lietot diagnostikā un ārstniecības procesā visas specialitātē izmantojamās medicīniskās ierīces, tai skaitā distances litotriptoru, ultrasonoskopijas iekārtas, rentgeniekārtas, endoskopijas iekārtas un citas tehnoloģijas."
24.
Izteikt noteikumu 126. un 127. punktu šādā redakcijā:
"126. Plastikas ķirurgs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
127. Plastikas ķirurga profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt ķermeņa formas un traucētu ķermeņa funkciju atjaunošanu un uzlabošanu ar plastisku operāciju."
25.
Izteikt noteikumu 2.15. nodaļu šādā redakcijā: 
"2.15. Bērnu ķirurgs (P 12)
130. Bērnu ķirurga specialitāte ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
131. Bērnu ķirurga profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir jaundzimušo, bērnu un pusaudžu orgānu iedzimtu anomāliju un ķirurģisko slimību, kā arī traumatisko bojājumu diagnostika, ārstēšana, neatliekamā palīdzība, profilakse un rehabilitācija.
132. Lai veiktu ārstniecisko darbību, bērnu ķirurgam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:
132.1. primārās un neatliekamās ķirurģiskās palīdzības sniegšanas principi;
132.2. specialitātes, kas saistītas ar bērnu ķirurģiju (pediatrija, vispārējā ķirurģija, traumatoloģija, ortopēdija un citas);
132.3. bērnu ķirurģijā izmantojamās diagnostiskās un ārstnieciskās metodes, to veikšanas indikācijas un iegūto rezultātu izvērtēšana;
132.4. specialitātē izmantojamo medicīnisko ierīču lietošana;
132.5. profesionālās darbības juridiskie pamati.
133. Rezidentūras ilgums specialitātē ir pieci gadi:
133.1. pirmajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas vispārējā bērnu neatliekamajā ķirurģijā un vispārējā ķirurģijā;
133.2. otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas uroloģijā, onkoloģijā, sirds asinsvadu ķirurģijā, traumatoloģijā, ortopēdijā, strutainajā ķirurģijā un plastiskajā ķirurģijā;
133.3. trešajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas pediatrijā, neonatoloģijā, bērnu anestezioloģijā un intensīvajā terapijā, bērnu radioloģijā un bērnu abdominālā ķirurģijā;
133.4. ceturtajā un piektajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas klīnikā bērnu proktoloģijā, bērnu torakālajā ķirurģijā, jaundzimušo ķirurģijā, bērnu onkoloģijā, bērnu un pus­audžu ginekoloģijā, bērnu neiroķirurģijā, bērnu uroloģijā, bērnu strutainajā ķirurģijā, apdeguma slimībās bērniem un bērnu traumatoloģijā, ortopēdijā, bērnu mikroķirurģijā."
26.
Izteikt noteikumu 134. un 135. punktu šādā redakcijā:
"134. Traumatologs, ortopēds ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
135. Traumatologa, ortopēda profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt cilvēka balsta un kustību orgānu iedzimtu un iegūtu deformāciju, slimību, ievainojumu un funkciju traucējumu diagnostiku un ārstēšanu."
27.
Izteikt noteikumu 137.1 un 137.2 punktu šādā redakcijā:
"137.1 Mugurkaulāja ķirurgs ir traumatologa ortopēda apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
137. 2 Mugurkaulāja ķirurga profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir mugurkaulāja slimību un traumu diagnostika, ārstēšana un profilakse, izņemot spinālu intradurālu veidojumu ārstēšanu."
28.
Izteikt noteikumu 137.4 punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"137.4 Rezidentūra mugurkaulāja ķirurga apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 120 kredītpunktu apjomā no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas mugurkaulāja ķirurģijā:
137.4 1. slimnieka ortopēdiska un neiroloģiska izmeklēšana;
137.4 2. paraklīnisko izmeklējumu interpretēšana saistībā ar mugurkaulāja patoloģijām;
137.4 3. bērnu un pieaugušo mugurkaulāja saslimšanu etioloģija, patoģenēze, diagnostika, ķirurģiska un neķirurģiska ārstēšana;
137.4 4. bērnu un pieaugušo mugurkaulāja traumu klasifikācija, diagnostika, ķirurģiska un neķirurģiska ārstēšana;
137.4 5. mugurkaulāja ķirurģiskas ārstēšanas praktiskās iemaņas;
137.4 6. mugurkaulāja pacientu rehabilitācijas principi."
29.
Izteikt noteikumu 138. un 139. punktu šādā redakcijā:
"138. Ginekologa, dzemdību speciālista specialitāte ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
139. Ginekologa, dzemdību speciālista profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
139.1. sieviešu dzimumorgānu un krūšu dziedzeru slimību diagnostika un profilakse;
139.2. sieviešu dzimumorgānu slimību konservatīva un operatīva terapija un rehabilitācija;
139.3. normālo un patoloģisko grūtniecību novērošana, dzemdību un pēcdzemdību perioda vadīšana, tai skaitā operatīvo dzemdību palīdzība."
30.
Izteikt noteikumu 142. un 143. punktu šādā redakcijā:
"142. Onkoloģijas ginekologa specialitāte ir ginekologa, dzemdību speciālista apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
143. Onkoloģijas ginekologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir onkoloģisko slimību ķirurģiska ārstēšana un krūts onkoplastiskā ķirurģija."
31.
Izteikt noteikumu 145. punktu šādā redakcijā:
"145. Rezidentūra onkoloģijas ginekologa apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 120 kredītpunktu apjomā no tiem 60% ir praktiskā apmācība."
32.
Izteikt noteikumu 146. un 147. punktu šādā redakcijā:
"146. Pediatrs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
147. Pediatra profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt visu vecumu bērnu veselības aprūpi, aptverot somatiskās un psihiskās attīstības problēmas, iegūtās un iedzimtās slimības un veselības traucējumus, kā arī veicinot bērnu veselību un slimību profilaksi."
33.
Izteikt noteikumu 150. un 151. punktu šādā redakcijā:
"150. Neonatologs ir pediatra apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
151. Neonatologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir, izmantojot teorētiskās zināšanas par augļa un jaundzimuša bērna fizioloģiju un patoloģiju un praktiskās iemaņas šo pataloģiju diagnostikā, ārstēšanā, rehabilitācijā un profilaksē, veikt šo pacientu saslimšanu diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi."
34.
Papildināt noteikumus ar 152.1 punktu šādā reakcijā: 
"152.1 Ārstiem bez iepriekš apgūtas pediatra specialitātes rezidentūras ilgums ir pieci gadi:
  152.11. pirmajā, otrajā un trešajā studiju gadā tiek apgūtas šo noteikumu 2.19.apakšnodaļā noteiktās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas pediatra specialitātē;
  152.12. ceturtajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas stacionārās ārstniecības iestādēs dzemdību palīdzībā un pirmā etapa intensīvajā terapijā;
   152.13. piektajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas stacionārās ārstniecības iestādēs otrā etapa intensīvajā terapijā un jaundzimušā perioda patoloģijā un diagnostikā."
35.
Izteikt noteikumu 153.punktu šādā redakcijā:  
"153. Pediatriem rezidentūra neonatologa apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 120 kredītpunktu apjomā no tiem 60% ir praktiskās nodarbības. Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas stacionārās ārstniecības iestādēs dzemdību palīdzībā un pirmā etapa intensīvajā terapijā, stacionārās ārstniecības iestādēs otrā etapa intensīvajā terapijā un jaundzimušā perioda patoloģijā un diagnostikā."
36.
Izteikt noteikumu 154. un 155. punktu šādā redakcijā:
"154. Bērnu infektologs ir pediatra apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
155. Bērnu infektologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir, izmantojot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas par infekcijas slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi bērniem, veikt šo pacientu saslimšanu diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi atbilstoši terciāram veselības aprūpes līmenim, kā arī atbilstoši kompetencei sniegt konsultācijas pacientiem, viņu piederīgajiem un citām ārstniecības personām."
37.
Izteikt noteikumu 157. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"157. Rezidentūra bērnu infektologa apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 180 kredītpunktu apjomā no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas bērnu infekcijās stacionārā, klīniskajā mikrobioloģijā un imunoloģijā, klīniskajā imunoloģijā un imūndeficītos, zinātniskajā un pedagoģiskajā darbā, kā arī ambulatoro pacientu aprūpē, epidemioloģijā, tropiskās slimībās, pieaugušo infekcijas slimībās, pneimonoloģijā vai citās specialitātēs, kas saistītas ar bērnu infektoloģiju, pēc izvēles."
38.
Izteikt noteikumu 158. un 159. punktu šādā redakcijā:
"158. Bērnu kardiologs ir pediatra apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
159. Bērnu kardiologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir, izmantojot teorētiskās zināšanas par augļa un jaundzimuša bērna sirds un asinsvadu sistēmas attīstību, fizioloģiju un patoloģiju un praktiskās iemaņas šo patoloģiju diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē, nodrošināt to jaundzimušo un bērnu līdz 18 gadu vecumam ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju, kuri slimo ar iedzimtām sirdskaitēm."
39.
Izteikt noteikumu 161. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"161. Rezidentūra bērnu kardiologa apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 180 kredītpunktu apjomā no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas sirds normālajā un patoloģiskajā anatomijā un fizioloģijā, embrioloģijā, iedzimto un iegūto sirdskaišu etioloģijā, augļa asinsritē un prenatālajā hemodinamikas adaptācijā, kardiofarmakoloģijā, iedzimto un iegūto sirdskaišu hemodinamikas novērtēšanā augošam indivīdam, slimības anamnēzes iegūšanas specifikā pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm, kā arī prasmē izskaidrot vecākiem bērna slimības būtību, sirds un asinsvadu sistēmas stāvokļa novērtēšanā, pacienta izmeklēšanas secībā, kardioloģisko izmeklējumu indikācijās, to specifikā un riskā, veicot diagnos­tiskas un terapeitiskas manipulācijas, kardioloģisko izmeklējumu izmaksās un to nepieciešamības pamatošanā, hemodinamikas traucējumu novēršanā un ārstēšanā bērniem, sirds ritma un vadīšanas sistēmas traucējumu izvērtēšanā un ārstēšanā bērniem, postoperatīvā ārstēšanā, bērnu kardioloģijas specifikā un vispārīgajās psihosociālajās problēmās bērniem un viņu vecākiem, kā arī pusaudžiem un pieaugušajiem ar iedzimtām sirdskaitēm."
40.
Izteikt noteikumu 162. un 163. punktu šādā redakcijā:
"Bērnu reimatologs ir pediatra apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
Bērnu reimatologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir, izmantojot zināšanas par bērnu balsta un kustību (saistaudu) sistēmas un autoimūno saistaudu sistēmas slimību etioloģiju, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, veikt šo pacientu saslimšanu diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi."
41.
Izteikt noteikumu 165.punktu šādā redakcijā:
"165. Rezidentūra bērnu reimatologa apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 3000 akadēmisko stundu apjomā no tām 1200 ir kontaktstundas (40%), 1800 akadēmiskās stundas - patstāvīgais darbs. Profesionālās tālākizglītības programmā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas bērnu reimatoloģijas ievadā, dermatoveneroloģijā, bērnu imunoloģijā, bērnu fizioterapijā, bērnu locītavu radioloģijā, bērnu rehabilitācijā, bērnu traumatoloģijā un ortopēdijā, bērnu endokrinoloģijā, bērnu nefroloģijā, stacionārās ārstniecības iestādes bērnu reimatoloģijas nodaļā un ambulatorā ārstniecības iestādē."
42.
Izteikt noteikumu 166. un 167. punktu šādā redakcijā:
"166. Bērnu pneimonologs ir pediatra apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
167. Bērnu pneimonologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir elpceļu, plaušu, videnes un pleiras slimību, kā arī jebkuras lokalizācijas tuberkulozes diagnostika, terapija un profilakse pacientiem līdz 18 gadu vecumam."
43.
Izteikt noteikumu 169.punktu šādā redakcijā:
"169. Rezidentūra bērnu pneimonologa apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 180 kredītpunktu apjomā no tiem 60% ir praktiskās apmācības. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas bronhoskopijā bērniem, rentgendiagnostikā bērniem, bērnu reanimācijā, fizioterapijā bērnu pneimonoloģijā, torakālajā ķirurģijā bērniem, klīniskā un ambulatorā praksē pieaugušo pneimonoloģijā, praksē ftiziatrijā, bērnu otolaringoloģijā, klīniskā un ambulatorā praksē bērnu pneimonoloģijā."
44.
Izteikt noteikumu 170. un 171.punktu šādā redakcijā:
"170. Bērnu endokrinologs ir pediatra apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
171. Bērnu endokrinologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
171.1. sniegt augsti kvalificētu un specializētu palīdzību akūtu un hronisku endokrinoloģisku slimību diagnostikā, ārstēšanā, dinamiskā novērošanā, profilaksē un rehabilitācijā bērniem;
171.2. specialitātes ietvaros sniegt konsultācijas un veikt apmācību hronisku endokrīnu slimību gadījumos pacientiem, viņu piederīgajiem, izglītības darbiniekiem un citām ārstniecības personām;
171.3. aktīvi piedalīties slimību agrīnas diagnosticēšanas veicināšanā."
45.
Izteikt noteikumu 173. punktu šādā redakcijā:
"173. Rezidentūra bērnu endokrinologa apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 180 kredītpunktu apjomā no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas laboratoriskajā hormonālajā diagnostikā, pieaugušo endokrinoloģijā, imūnģenētikā, radioloģijā, neonatoloģijā, ģenētikā, bērnu intensīvajā terapijā, bērnu ginekoloģijā, bērnu onkoloģijā, bērnu nei­roloģijā, bērnu oftalmoloģijā,  bērnu endokrinoloģijā stacionārā, bērnu endokrinoloģijā stacionārā, bērnu endokrinoloģijā ambulatori, kā arī cukura diabēta pacientu apmācībā."
46.
Izteikt noteikumu 174. un 175. punktu šādā redakcijā:
"174. Bērnu nefrologs ir pediatra apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
175. Bērnu nefrologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir, izmantojot zināšanas par nierēm, nieru slimībām, to izcelsmi, simptomatoloģiju, saikni ar citu orgānu saslimšanām, ārstēšanu, nieru aizstājterapiju, kā arī no šīm zināšanām izrietošo mūsdienu praktisko rīcību pacientiem līdz 18 gadu vecumam, veikt šo pacientu saslimšanu diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi."
47.
Izteikt noteikumu 177.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"177. Rezidentūra bērnu nefrologa apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 3000 akadēmisko stundu apjomā no tām 1200 ir kontaktstundas (40%), 1800 akadēmiskās stundas - patstāvīgais darbs."
48.
Izteikt noteikumu 178. un 179. punktu šādā redakcijā:
"178. Bērnu gastroenterologs ir pediatra apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
179. Bērnu gastroenterologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir, izmantojot zināšanas par barības vada, kuņģa, zarnu, aknu, žultsvadu, aizkuņģa dziedzera, vēderplēves un vēdera dobuma attīstību, uzbūvi, fizioloģiju un patoloģiju, kā arī prasmi novērst, diagnosticēt un ārstēt šo orgānu un struktūru patoloģijas, sniegt profesionālu palīdzību bērniem gastroenteroloģisku problēmu gadījumā."
49.
Izteikt noteikumu 181.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:  
"181. Rezidentūra bērnu gastroenterologa apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 180 kredītpunktu apjomā no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas gremošanas orgānu morfoloģijā, gremošanas sistēmas funkcionālajā diagnostikā, bērnu gastroenteroloģijas nodaļā stacionārā, kā arī ambulatorā ārstniecības iestādē, bērnu endoskopijā, bērnu radioloģijas nodaļā stacionārā, bērnu abdominālajā ķirurģijā, bērnu infekciju (gremošanas trakta infekciju) slimībās, zīdaiņu nodaļā stacionārā, ambulatorā ārstniecības iestādē gastroenteroloģijā."
50.
Izteikt noteikumu 182. un 183. punktu šādā redakcijā:
"182. Bērnu hematoonkologs ir pediatra apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
183. Bērnu hematoonkologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir onkoloģiska un neonkoloģiska rakstura asinsrades sistēmas slimību diagnostika, diferenciāldiagnostika un ārstēšana, kā arī jebkuras lokalizācijas onkoloģisko slimību diagnostika, diferenciāldiagnostika un ārstēšana pacientiem līdz 18 gadu vecumam."
51.
Izteikt noteikumu 185. punktu šādā redakcijā:
"185. Rezidentūra bērnu hematoonkologa apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 180 kredītpunktu apjomā no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas pieaugušo hematoloģijā, pieaugušo onkoloģijā, transfuzioloģijā, koaguoloģijā, hematopatoloģijā, radioloģijā, imunoloģijā, ģenētikā, laboratoriskajā diagnostikā, perifēro cilmes šūnu transplantācijā, bērnu reanimācijā, bērnu hematoonkoloģijā un hematoloģijā."
52.
Izteikt noteikumu 186. un 187. punktu šādā redakcijā:
"186. Bērnu alergologs ir pediatra apakš­specialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
187. Bērnu alergologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt eksogēnu (neinfekciozu) alergēnu izraisītu dažādu orgānu saslimšanu diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi pacientiem līdz 18 gadu vecumam."
53.
Izteikt noteikumu 189.punktu šādā redakcijā:
"189. Rezidentūra bērnu alergologa apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 180 kredītpunktu apjomā no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas bērnu alergoloģijā, reanimācijā, otolaringoloģijā, pneimonoloģijā, pieaugušo ambulatorajā alergoloģijā, pieaugušo alergoloģijā stacionārā, klīniskajā imunoloģijā, bērnu alergoloģijā, bērnu dermatoloģijā, klīniskajā laboratorijā, pieaugušo ambulatorajā alergoloģijā, bērnu alergoloģijā."
54.
Izteikt noteikumu 190. un 191. punktu šādā redakcijā:
"190. Onkologs ķīmijterapeits ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
191. Onkologa ķīmijterapeita profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
191.1. onkoloģisko slimību diagnostika, konservatīva medikamentoza ārstēšana, tai skaitā ķīmijterapija, endokrīnā terapija, imūnterapija, kā arī atbalsta un simptomātiskā terapija;
191.2. paliatīvā aprūpe un rehabilitācija."
55.
Izteikt noteikumu 194. un 195. punktu šādā redakcijā:
"194. Hematologa specialitāte ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
195. Hematologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir onkoloģiska un neonkoloģiska rakstura asinsrades sistēmas slimību diagnostika, diferenciāldiagnostika un ārstēšana pieaugušiem pacientiem."
56.
Izteikt noteikumu 198. un 199. punktu šādā redakcijā:
"198. Anesteziologa, reanimatologa specialitāte ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. 
199. Anesteziologa, reanimatologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
199.1. vispārējās, reģionālās un lokālās anestēzijas un vitālo funkciju nodrošināšana ķirurģisko operāciju un dažādu manipulāciju laikā;
199.2. pirmsanestēzijas un pēcanestēzijas aprūpe;
199.3. intensīvā terapija un reanimācija;
199.4. akūtu un hronisku sāpju terapija;
199.5. anestezioloģijā, reanimatoloģijā, intensīvajā terapijā, prehospitālajā un intrahospitālajā neatliekamajā un katastrofu medicīnā, kā arī algoloģijā izmantojamās diagnostiskās un ārstnieciskās metodes, to veikšanas indikācijas un iegūto rezultātu izvērtēšana."
57.
Izteikt noteikumu 202. un 2023. punktu šādā redakcijā:
"202. Psihiatrs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
203. Psihiatra profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt psihisko traucējumu un slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un psihiatrisko rehabilitāciju."
58.
Izteikt noteikumu 206. un 207. punktu šādā redakcijā:
"206. Bērnu psihiatrs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
207. Bērnu psihiatra profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir bērnu un pusaudžu psihisko traucējumu un slimību diagnostika, ārstēšana, profilakse un psihiatriskā rehabilitācija."
59.
Izteikt noteikumu 210. un 211. punktu šādā redakcijā:
"210. Tiesu psihiatrijas eksperts ir psihiatra apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
211. Tiesu psihiatrijas eksperta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
211.1. veikt psihisko traucējumu, slimību un garīgās atpalicības diagnostiku, ja tam ir nozīme kriminālprocesā un civilprocesā, administratīvajā procesā vai administratīvo pārkāpumu procesā;
211.2. lemjot par personas tiesisko statusu, ja nepieciešams, ieteikt medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, novērtēt personas spēju pareizi uztvert nozīmīgus lietas apstākļus, kontrolēt savu darbību, kā arī novērtēt, vai persona psihiskā stāvokļa dēļ spējīga izciest sodu brīvības atņemšanas vietā;
211.3. sniegt pacientiem augsti kvalificētu un profesionālu psihiatrisku palīdzību akūtu un hronisku psihisku slimību un traucējumu diagnostikā, ārstēšanā, profilaksē un rehabilitācijā."
60.
Izteikt noteikumu 213. punktu šādā redakcijā:
"213. Rezidentūra tiesu psihiatrijas eksperta apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 120 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtībā un tiesu psihiatriskās ekspertīzes veidos kriminālprocesa un civilprocesa ietvaros aizdomās turamajiem, apsūdzētajiem, lieciniekiem un cietušajiem un psihisko traucējumu un slimību tiesu psihiatriskā izvērtējuma iespējās un īpatnībās atkarībā no nozoloģijas, tiesu psihiatriskās ekspertīzes īpatnībās pusaudžiem, penitenciārajā psihiatrijā un medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas, grozīšanas un atcelšanas kārtībā."
61.
Izteikt noteikumu 214. un 215. punktu šādā redakcijā:
"214. Neirologs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
215. Neirologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt centrālās nervu sistēmas, perifēriskās nervu sistēmas un veģetatīvās nervu sistēmas slimību diagnostiku, ārstēšanu, ekspertīzi un profilaksi."
62.
Izteikt noteikumu 2.36 1 sadaļu šādā redakcijā:
2.36.1 Neirofiziologs (P) 
217.1 Neirofiziologs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
217.2 Neirofiziologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
217.2 1. veikt centrālās nervu sistēmas izmeklējumus bērniem un pieaugušajiem – elektroencefalogrāfiju, elektroencefalogrāfijas videomonitoringu, polisomnogrāfiju, poligrāfiju, multiplo miega latentuma testu, nomodā palikšanas testu, aktigrāfiju, ierosinātos potenciālus, intraoperatīvo neiromonitorēšanu, izsauktos potenciālus un transkraniālo magnētisko stimulāciju;
217.2 2. veikt perifērās nervu sistēmas, skeleta muskulatūras un neiromuskulārās pārvades izmeklējumus bērniem un pieaugušajiem – neirogrāfiju, kvantitatīvo sensoro testēšanu, elektromiogrāfiju, vienas šķiedras elektromiogrāfiju, dekrementa analīzi, nervu un muskuļu ultrasonogrāfiju;
217.2 3. novērtēt un sniegt atzinumu par centrālās nervu sistēmas, perifērās nervu sistēmas, neiromuskulārās pārvades un skeleta muskuļu neirofizioloģisko funkcionālo stāvokli, bojājuma pakāpi un raksturu;
217.2 4. sadarbībā ar neiroķirurgiem, neirologiem, bērnu neirologiem, rokas ķirurgiem, endokrinologiem un citu specialitāšu ārstiem lemt par pacienta turpmākās izmeklēšanas vai ārstēšanas taktiku.
217.3 Lai veiktu ārstniecisko darbību, neirofiziologam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:
217.3 1. nervu sistēmas anatomija, fizioloģija un farmakoķīmija;
217.3 2. nervu sistēmas klīniskā izmeklēšana un novērtēšana;
217.3 3. sensoro traucējumu izmeklēšana – kvantitatīvā sensorā testēšana, sensoro šķiedru neirogrāfiskā izmeklēšana;
217.3 4. motoro traucējumu izmeklēšana – vēlīnās motorās atbildes – A, F un H, motoro šķiedru neirogrāfiskā izmeklēšana;
217.3 5. neiromuskulārās pārvades traucējumu diagnostika – miastēniskā reakcija un vienas šķiedras elektromiogrāfija;
217.3 6. dažādu mononeiropātiju un polineiropātiju diagnostika un diferenciāldiagnostika, kraniālo nervu izmeklēšana;
217.3 7. nervu pinumu un saknīšu bojājumu diagnostika un diferenciāldiagnostika;
217.3 8. elektromiogrāfija – spontānas aktivitātes noteikšana, voluntāras aktivitātes izvērtēšana un interferences paterna analīze;
217.3 9. primāru un sekundāru skeleta muskuļu šķiedru bojājumu noteikšana;
217.3 10. miotonisku traucējumu diagnostika;
217.3 11. motoneironu bojājumu diagnostika;
217.3 12. trīces analīze;
217.3 13. autonomās nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa analīze;
217.3 14. nervu un nervu pinumu izmeklēšana ar ultrasonogrāfijas metodi;
217.3 15. skeleta muskuļu izmeklēšana ar ultrasonogrāfijas metodi;
217.3 16. botulīna toksīna preparātu ievadīšana muskuļos elektromiogrāfijas vai ultrasonogrāfijas kontrolē;
217.3 17. redzes ierosināto potenciālu iegūšana un analīze;
217.3 18. dzirdes ierosināto potenciālu iegūšana un analīze;
217.3 19. lāzerierosināto potenciālu iegūšana un analīze;
217.3 20. somatosensoro un citu ierosināto potenciālu iegūšana un analīze;
217.3 21. intraoperatīvā neiromonitorēšana, iegūto datu analīze;
217.3 22. transkraniālās magnētiskās stimulācijas rezultātā iegūto datu analīze;
217.3 23. elektroencefalogrāfijas tehnika, montāža, kalibrēšana, filtru lietošana;
217.3 24. nomoda elektroencefalogrammas veikšana;
217.3 25. smadzeņu funkcionālās aktivitātes izvērtēšana atbilstoši nobriešanai, aktivācijas procedūras veikšana un izvērtēšana;
217.3 26. elektroencefalogrāfijas pieraksta artefaktu identifikācija un korelācijas izvērtēšana;
217.3 27. epilepsijas un citu paroksizmālo stāvokļu diagnostika un izvērtēšana;
217.3 28. smadzeņu fokālu un difūzu bojājumu verificēšana elektroencefalogrāfijā;
217.3 29. smadzeņu nāves diagnostika ar elektroencefalogrāfiju;
217.3 30. smadzeņu bojājuma izvērtēšana komas pacientiem ar elektroencefalogrāfiju;
217.3 31. medikamentu un dažādu apreibinošu vielu ietekmes uz galvas smadzenēm izvērtēšana ar elektroencefalogrāfiju;
217.3 32. ilgtermiņa videoelektroencefalogrāfijas monitorēšana;
217.3 33. polisomnogrāfijas veikšana un iegūto datu analīze;
217.3 34. iemigšanas, miega traucējumu, medikamentu ietekmes izvērtēšana un miega deprivācijas veikšana, datus analizējot ar polisomnogrāfiju, poligrāfiju, multiplo miega latentuma testu, nomodā palikšanas testu, aktigrāfiju;
217.3 35. invazīvā EEG ar dziļajiem un subdurālajiem elektrodiem, tajā skaitā intraoperatīva elektrokortikogrāfija;
217.3 36. profesionālās darbības juridiskie pamati.
217.4 Rezidentūras ilgums pamatspecialitātē ir četri gadi:
217.4 1. pirmajā un otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas neiroloģijā un bērnu neiroloģijā;
217.4 2. trešajā un ceturtajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas neiroloģisko, neiroķirurģisko, dažādu somatisko slimību un traumatisku nervu bojājumu diagnostikā, diferenciāldiagnostikā, ārstēšanas iespējās, izmantojot sensorās un motorās neirofizioloģijas, elektroencefalogrāfijas un perifēro nervu ultrasonogrāfijas metodes. Ultrasonogrāfijas metodes izmantošana tiek apgūta tādā apjomā un intensitātē, kāds noteikts ārstnieciskās un diagnostiskās metodes "M33 – Vispārējā ultrasonogrāfija" apgūšanai.
63.
Izteikt noteikumu 218. un 219. punktu šādā redakcijā:
"218. Oftalmologs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
219. Oftalmologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir vispusīga redzes sistēmas aprūpe, refrakcijas anomāliju diagnostika un korekcija, acs un tās palīgorgānu slimību diagnostika, konservatīva un ķirurģiska ārstēšana, profilakse un rehabilitācija."
64.
Izteikt noteikumu 225.1 un 225.2 punktu šādā redakcijā:
"225.1 Foniatrs ir otolaringologa apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
225.2 Foniatra profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt izmeklēšanu, ārstēšanu, profilaksi un pacientu izglītošanu komunikācijas spēju, runas, fonācijas un rīšanas traucējumu gadījumos, kā arī vadīt un koordinēt ar šiem traucējumiem saistītos ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumus. Foniatrs sniedz rekomendācijas korekcijai un rehabilitācijai personām jebkurā vecumā, kurām ir dažādu etioloģiju izraisīti runas, valodas, balss un rīšanas traucējumi."
65.
Izteikt noteikumu 225.4 punktu šādā redakcijā:
"225.4 Rezidentūra foniatra apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 60 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība.  Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas visos šo noteikumu 225.3 punktā minētajos jautājumos, kā arī tiek apgūti lietvedības un ētikas pamatjautājumi saistībā ar darbību foniatra apakšspecialitātē."
66.
Izteikt noteikumu 226. un 227. punktu šāda redakcijā:
"226. Bērnu audiologs ir otolaringologa apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
227. Bērnu audiologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt izmeklēšanu, ārstēšanu un profilaksi auditoru traucējumu un ar tiem saistīto komunikācijas traucējumu gadījumos, kā arī vadīt un koordinēt ar šiem traucējumiem saistītos ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumus bērniem."
67.
Izteikt noteikumu 229.punktu šādā redakcijā:
"229. Rezidentūra bērnu audiologa apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 120 kredītpunktu apjomā no tiem 60% ir praktiskā apmācība."
68.
Izteikt noteikumu 230. un 231. punktu šādā redakcijā:
"230. Infektologa specialitāte ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
231. Infektologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
231.1. veikt augsti kvalificētu un specializētu akūtu un hronisku infekcijas slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi;
231.2. sniegt konsultācijas citām ārstniecības personām, pacientiem un viņu piederīgajiem ar infekcijām saistītajos jautājumos;
231.3. piedalīties infekcijas slimību profilaksē un sabiedrības veselības veicināšanā;
231.4. pārzināt infektoloģijā izmantojamo laboratoriski diagnostisko metožu principus;
231.5. pārzināt, sniegt konsultācijas un ārstēt ar antimikrobiālo rezistenci saistītos saslimšanas un ar veselības aprūpi saistītos infekciju gadījumus."
69.
Izteikt noteikumu 234. un 235. punktu šādā redakcijā:
"234. Mutes, sejas un žokļu ķirurgs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
235. Mutes, sejas un žokļu ķirurga profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt zobu, žokļu un mutes dobuma orgānu un galvaskausa un sejas rajona slimību, traumu, iedzimtu un iegūtu defektu un deformāciju diagnostiku un ārstēšanu ar konservatīvām un ķirurģiskām metodēm."
70.
Izteikt noteikumu 238. un 239.punktu šādā redakcijā:
"238. Dermatologa, venerologa specialitāte ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
239. Dermatologa, venerologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
239.1. ādas, ādas derivātu, gļotādu un seksuāli transmisīvo slimību diagnostika, ārstēšana un profilakse:
239.2. imūndermatoloģija;
239.3. darba vides izraisīto ādas bojājumu diagnostika, ārstēšana un profilakse;
239.4. fotodermatoloģija un fototerapija;
239.5. pediatriskā dermatoloģija;
239.6. geriatriskā dermatoloģija;
239.7. estētiskā un kosmētiskā dermatoloģija;
239.8. psihodermatoloģija;
239.9. infekcijas slimību izraisītu ādas bojājumu diagnostika, ārstēšana un profilakse."
71.
Izteikt noteikumu 2.43. nodaļu šādā redakcijā:
"2.43. Narkologs 
242. Narkologs ir psihiatra apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
243. Narkologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt atkarības slimību (alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu, nikotīna, spēļu atkarības) profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju.
244. Lai veiktu ārstniecisko darbību, narkologam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:
244.1. atkarības slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija;
244.2. specialitātes, kas saistītas ar narkoloģiju (psihiatrija, neiroloģija un neatliekamā medicīniskā palīdzība);
244.3. narkoloģijā izmantojamās diagnostiskās un ārstnieciskās metodes, to veikšanas indikācijas un iegūto rezultātu izvērtēšana;
244.4. narkoloģijā izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas un vadlīnijas;
244.5. profesionālās darbības juridiskie pamati.
245. Rezidentūra narkologa apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 120 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas klīniskajā narkoloģijā, tiesu psihiatriskajā un narkoloģiskajā ekspertīzē, ambulatorajā narkoloģijā, kā arī alkohola atkarības teorētiskajos un klīniskajos aspektos, kā arī praktiskās iemaņas alkohola psihoterapeitiskās ārstēšanas metodēs, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarības teorētiskajos un klīniskajos aspektos, alkohola, narkotisko, psihotropo toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarīgo pacientu psihoterapijas un psihosociālās rehabilitācijas metodēs, infekcijas slimībās, kā arī intensīvajā terapijā un toksikoloģijā."
72.
Izteikt noteikumu 246. un 247.punktu šādā redakcijā:
" 246. Laboratorijas ārsts ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
247. Laboratorijas ārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
247.1. veikt cilvēka bioloģisko audu un šķidrumu, kā arī izvadproduktu testēšanu ar morfoloģiskām, ķīmiskām, bioķīmiskām, fizikālām, imunolo­ģiskām, mikrobioloģiskām un molekulārbioloģiskām izmeklēšanas metodēm;
247.2. izstrādāt, ieviest un kontrolēt pirmsanalītisko, analītisko un pēcanalītisko posmu;
247.3. veikt izmeklējumu rezultātu klīnisko interpretāciju."
73.
Izteikt noteikumu 250. un 251. punktu šādā redakcijā:
"250. Radiologs terapeits ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
251. Radiologa terapeita profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt slimību ārstēšanu ar jebkura veida jonizējošo starojumu."
74.
Izteikt noteikumu 254. un 255. punktu šādā redakcijā:
"54. Radiologs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
255. Radiologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt rentgenoloģisko, datortomogrāfisko, ultrasonogrāfisko, radionukleārās medicīnas un magnētiskās rezonanses izmeklēšanu, kā arī invazīvās diagnostiskās un ārstnieciskās procedūras."
75.
Izteikt noteikumu 257.1 un 257.2 punktu šādā redakcijā:
"257.1 Invazīvais radiologs ir radiologa apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
257.2 Invazīvā radiologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi  ir veikt slimību endovaskulāru minimāli invazīvu diagnostiku un ārstēšanu, lietojot radioloģisko tehnoloģiju vizualizācijas kontroli."
76.
Izteikt noteikumu 257. 4 punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"257.4 Rezidentūra invazīvā radiologa apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 120 kredītpunktu apjomā no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādu akūtu un hronisku saslimšanu minimāli invazīvajā diagnostikā un ārstēšanā – kardiovaskulārās, gastrointestinālās, hepatobiliārās, onkoloģiskās, ginekoloģiskās, uroloģiskās, neiroloģiskās, neiroķirurģiskās, muskuloskeletālās sistēmas saslimšanas, akūti traumatiski bojājumi un citas saslimšanas –, lietojot ultrasonogrāfijas, datortomogrāfijas, konvencionālās fluoroskopijas, kodolmagnētiskās rezonanses un angiogrāfijas vizualizācijas kontroli, ar invazīvās radioloģijas metodēm ārstējamo saslimšanu etioloģijā, patoģenēzē, diagnostikā un diferenciāldiagnostikā, indikāciju un kontrindikāciju noteikšanā invazīvai ārstēšanai, indikāciju noteikšanā konservatīvai un ķirurģiskai ārstēšanai, profilaksē, novērošanā pēc ārstēšanas un rehabilitācijā."
77.
Izteikt noteikumu 258. un 259. punktu šādā redakcijā:
"58. Patologs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
259. Patologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
259.1. cilvēka audu un orgānu biopsija un operācijas materiāla morfoloģiskā diagnostika;
259.2. autopsijas veikšana ārstniecības iestādēs un ārpus tām mirušiem pacientiem, kuri atradušies ģimenes (vispārējās prakses) ārsta aprūpē un kuru nāve nav saistīta ar vardarbību un aizdomām uz to, un kuru tiešais nāves cēlonis nav skaidrs;
259.3. autopsiju materiāla patoloģisko procesu makroskopiskā un mikroskopiskā diagnostika."
78.
Izteikt noteikumu 262. un 263. punktu šādā redakcijā:
" 262. Tiesu medicīnas eksperts ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
263. Tiesu medicīnas eksperta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt tiesu medicīniskās ekspertīzes un sniegt zinātniski pamatotus tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumus uz medicīniskas un bioloģiskas dabas jautājumiem kriminālprocesa, civilprocesa un administratīvā procesa lietās, ieskaitot:
263.1. cietušo un aizdomās turamo personu ekspertīze (klīniskā tiesu medicīniskā ekspertīze), tai skaitā personām nodarīto miesas bojājumu rakstura, izcelsmes laika, mehānisma un smaguma pakāpes noteikšana, personu vecuma un veselības stāvokļa noteikšana, pazīmju, kas norāda par dzimumnozieguma izdarīšanu, noteikšana, grūtniecības un tās mākslīgās pārtraukšanas fakta noteikšana, ārstniecības personu profesionālo pienākumu nepienācīgas pildīšanas izvērtēšana;
263.2. mirušu personu tiesu medicīniskā ekspertīze, tai skaitā nāves cēloņa, nāves iestāšanās laika, miesas bojājumu rašanās mehānisma un citu jautājumu risināšana vardarbīgas nāves gadījumos, aizdomās uz to un pēkšņas nāves gadījumos, neatpazītu mirušu personu identifikācija atbilstoši kriminālprocesa prasībām, skeletizējušos, sadalītu, kā arī ekshumētu līķu ekspertīze, jaundzimušo līķu (svarā no 500 g) ekspertīze;
263.3. līdzdalība tiesas sēdēs atbilstoši kriminālprocesa prasībām;
263.4. piedalīšanās līķa apskatē notikuma vietā un citās likumā paredzētās procesuālās darbībās;
263.5. līķa audu un orgānu mikromorfoloģisko pārmaiņu histoloģiskā izmeklēšana;
263.6. bioloģiski seroloģiskā tiesu medicīniskā ekspertīze – bioloģiskas izcelsmes objektu individuālās piederības noteikšana personu vai līķu materiālā un uz lietiskiem pierādījumiem, lietojot speciālas laboratoriskās testēšanas metodes;
263.7. tiesu medicīniskā ģenētiskā (DNS) ekspertīze, tai skaitā bioloģiskas izcelsmes objektu individuālās piederības noteikšana personu vai līķu materiālā un uz lietiskiem pierādījumiem, līķu identifikācija, paternitātes un cita veida parentitātes noteikšana;
263.8. ķīmiski toksikoloģiskā ekspertīze (izmeklēšana), tai skaitā toksisko vielu klātbūtnes noteikšanas ekspertīze līķu biomateriālā un lietiskajos pierādījumos, toksisko vielu, tostarp narkotisko, klātbūtnes noteikšanas ekspertīze cilvēka iekšējā bioloģiskajā vidē;
263.9. medicīniski kriminālistiskā ekspertīze (izmeklēšana), tai skaitā bioloģisko objektu un apģērba bojājumu rakstura un izcelsmes mehānisma noteikšana, traumējošo priekšmetu identifikācija, asinspēdu veidošanās mehānisma noteikšana uz apģērba, traumējošiem priekšmetiem un citiem objektiem, metāliskas un citas fizikālas dabas uzslāņojumu noteikšana bioloģiskajos objektos un uz lietiskiem pierādījumiem ar fizikālām metodēm, metālisku savienojumu klātbūtnes noteikšana līķu biomateriālā ar spektrālām metodēm, neatpazītu līķu identifikācija;
263.10. tiesu medicīniskās komisijas un kompleksā ekspertīze;
263.11. profesionālās darbības juridiskie pamati."
79.
Izteikt noteikumu 266. un 267. punktu šādā redakcijā:
"266. Sporta ārsts ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
267. Sporta ārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
267.1. veikt sportistu, tai skaitā pielāgota sporta dalībnieku un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi, veselības aprūpi, arī padziļināto, posma un papildu profilaktisko medicīnisko pārbaudi, medicīniski pedagoģiskos novērojumus un medicīnisko uzraudzību;
267.2. organizēt un koordinēt ar sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību saistītos jautājumus sadarbībā ar citām ārstniecības personām, sporta organizāciju darbiniekiem un citām iesaistītām personām;
267.3. veikt ar fiziskām aktivitātēm un sporta nodarbībām saistīto slimību un traumu profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, kā arī fizikālās un rehabilitācijas medicīnas pasākumus sportā;
267.4. veikt pasākumus sportistu sagatavošanā slodzei un pēc slodzes atjaunošanā;
267.5. sniegt konsultācijas bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem ar aptaukošanos, gados vecākiem cilvēkiem un citām personu grupām par fiziskām aktivitātēm un fiziskas slodzes ietekmi;
267.6. piedalīties sabiedrības izglītošanā par aktīvu dzīvesveidu un fizisko aktivitāšu popularizēšanā mazkustīga dzīvesveida izraisītu hronisku slimību profilaksei;
267.7. piedalīties citu ārstniecības personu, studentu un sporta organizāciju darbinieku izglītošanā par fiziskas slodzes ietekmi uz organismu, fizisko un funkcionālo darbspēju novērtēšanu, piemērota sporta veida izvēli, drošu sportu jaunajiem sportistiem un citiem sporta medicīnas aspektiem;
267.8. piedalīties sabiedrības, citu ārstniecības personu un sporta organizāciju darbinieku izglītošanā par uztura bagātinātāju, zāļu un citu farmakoloģisku vielu lietošanas drošību un ietekmi uz organismu, par dopinga kontroli;
267.9. uzlabot drošības standartus sportā."
80.
Izteikt noteikumu 270. un 271. punktu šādā redakcijā:
"270. Neatliekamās medicīnas ārsts ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. 
271. Neatliekamās medicīnas ārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir, pārvaldot neatliekamās medicīniskās palīdzības, intensīvās terapijas, reanimācijas, toksikoloģijas un katastrofu medicīnas teoriju, medicīniskās tehnoloģijas un praksi, sniegt neatliekamo palīdzību slimajiem/cietušajiem dzīvībai vai veselībai bīstamā, kritiskā stāvoklī pirmsslimnīcas etapā un stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas (neatliekamās medicīniskās palīdzības) nodaļās."
81.
Izteikt noteikumu 272.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"272.3. neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā izmantojamās diagnostiskās un ārstnieciskās metodes (tai skaitā gastrointestinālā endoskopija diferenciāldiagnostikas nolūkos, mērķētā ultrasonogrāfija diferenciāldiagnostikas nolūkos);"
82.
Papildināt noteikumus ar 273.12.19. un 273.12.20. apakšpunktu šādā redakcijā:
"273.12.19. gastrointestinālā endoskopija;
273.12.20. mērķētā ultrasonogrāfija"
83.
Izteikt noteikumu 274. un 275. punktu šādā redakcijā:
"274. Psihoterapeits ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
275. Psihoterapeita profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir slimību, ciešanu un traucējumu (psihisko, psihosomatisko, somatopsihisko, uzvedības, afektīvi kognitīvo un attiecību, kā arī seksuālās dzīves) etioloģijas, patoģenēzes, diagnostikas, ārstēšanas, profilakses, konsultēšanas un rehabilitācijas noteikšana, pamatojoties uz integratīvu biopsihosociālu pieeju. Psihosomatisko, psihisko un uzvedības traucējumu (slimību) profilaksē, konsultēšanā un ārstēšanā lieto psihodinamiskās psihiatrijas, psihosomatiskās medicīnas un medicīniskās psihoterapijas metodes."
84.
Izteikt noteikumu 278. un 279. punktu šādā redakcijā:
"278. Medicīnas ģenētiķa specialitāte ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
279. Medicīnas ģenētiķa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
279.1. ģenētiski noteikto (pārmantoto un iedzimto) saslimšanu (monogēno, multifaktoriālo, hromosomālo vai mitohondriālo) diagnostika ar klīniskām, citoģenētiskām, bioķīmiskām un molekulārām metodēm;
279.2. diferenciāldiagnostika;
279.3. prenatālā un postnatālā diagnostika;
279.4. pacienta un viņa ģimenes, kā arī ārstu, kuri diagnosticē un ārstē ģenētiski noteiktās saslimšanas, konsultēšana."
85.
Izteikt noteikumu 282. un 283.punktu šādā redakcijā:
"282. Klīniskais mikrobiologs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
283. Klīniskā mikrobiologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
283.1. veikt cilvēka bioloģisko audu, šķidrumu, izvadproduktu un citu materiālu testēšanu ar morfoloģiskām, ķīmiskām, bioķīmiskām, fizikālām, imunoloģiskām, seroloģiskām, mikrobioloģiskām un molekulārbioloģiskām izmeklēšanas metodēm, lai noteiktu baktēriju, sēņu, parazītu, vīrusu, to produktu un elementu esību, daudzumu izmeklējamā materiālā, specifisko antivielu produkciju organismā un jutību pret antimikrobiem preparātiem;
283.2. izstrādāt, ieviest un kontrolēt testēšanas pirmsanalītisko, analītisko un pēcanalītisko posmu;
283.3. veikt izmeklējumu rezultātu klīnisko interpretāciju par infekcijas izraisītāju ārstēšanu un profilaksi;
283.4. konsultēt citas ārstniecības personas un līdzdarboties infekciju ārstēšanā, pamatojoties uz testēšanā iegūtiem antimikrobās jutības rezultātiem."
86.
Izteikt noteikumu 286. un 287. punktu šādā redakcijā:
"286. Geriatra specialitāte ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
287. Geriatra profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir infekciozas, neinfekciozas, neoplastiskas, alerģiskas, imunoloģiskas, metaboliskas un deģeneratīvas ģenēzes sirds un asinsvadu, elpošanas, gremošanas orgānu, nieru un urīnceļu, muskuļu, locītavu un balsta aparāta, endokrīno orgānu, limfas un asinsrades orgānu slimību, traumu un to radīto seku profilakse, diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija."
87.
Izteikt noteikumu 290. un 291. punktu šādā redakcijā:
"290. Sabiedrības veselības ārsts ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. 
291. Sabiedrības veselības ārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
291.1. novērot un novērtēt sabiedrības veselības stāvokli, fizisko un sociālo vidi;
291.2. apzināt un analizēt sabiedrības veselības riska faktorus un to novēršanas iespējas;
291.3. novērtēt infekcijas un neinfekcijas slimības, to izcelsmes riska faktorus, analizēt situāciju un prognozēt iespējamo risku, bet saslimšanas gadījumā veikt epidemioloģisko un higiēnisko izmeklēšanu;
291.4. organizēt pretepidēmijas un profilakses pasākumus;
291.5. organizēt profilakses pasākumus arodslimības gadījumā;
291.6. novērtēt apkārtējās vides riska faktorus, izstrādāt pasākumus vides riska faktoru ietekmes novēršanai uz cilvēku dzīves apstākļiem un veselību;
291.7. veikt higiēniskās ekspertīzes."
88.
Izteikt noteikumu 294. un 295. punktu šādā redakcijā:
"294. Klīniskais farmakologs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. 
295. Klīniskā farmakologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
295.1. pārzināt medikamentu ietekmi uz cilvēka organismu;
295.2. organizēt un piedalīties farmakoloģiskajos, farmakokinētiskajos, medikamentu metabolisma un farmakoģenētiskajos pētījumos;
295.3. sniegt konsultācijas klīnisko pētījumu metodoloģijā, vadīšanā, kā arī medikamentu ietekmes novērtēšanā."
89.
Izteikt noteikumu 298. un 299. punktu šādā redakcijā:
"298. Klīniskais fiziologs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
299. Klīniskā fiziologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
299.1. veikt instrumentālus pacienta funkcionālo parametru mērījumus;
299.2. novērtēt un sniegt atzinumu par organisma funkciju traucējumu pakāpi un raksturu;
299.3. sadarbībā ar citu specialitāšu ārstiem lemt par pacienta turpmākās izmeklēšanas vai ārstēšanas taktiku."
90.
Izteikt noteikumu 302. un 303. punktu šādā redakcijā:
"302. Kardiologs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
303. Kardiologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir, izmantojot zināšanas par sirds un asinsvadu slimību etioloģiju un patoģenēzi, veikt šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi, lietojot neinvazīvās un invazīvās diagnostikas un ārstēšanas metodes, arī hibrīdmetodes."
91.
Izteikt noteikumu 306., 307., 308. un 309. punktu šādā redakcijā:
306. Arodveselības un arodslimību ārsta specialitāte ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
307. Arodveselības un arodslimību ārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
307.1. arodslimību, ar darbu saistīto slimību un darba traumu profilakses veikšana, diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija un darba ekspertīze;
307.2. veikt obligātās veselības pārbaudes nodarbinātajiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude; atzinumu sniegšana par izmeklējamās personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam;
307.3. darba vides apstākļu un kaitīgo darba vides riska faktoru novērtēšana;
307.4. darba vides izraisīto patoloģisko pārmaiņu, arodslimību, ar darbu saistīto slimību un darba traumu vērtēšana;
307.5. pētījumi par darba vides riska faktoru ietekmi uz cilvēku veselību;
307.6. preventīvo pasākumu un priekšlikumu darba apstākļu optimizācijai izstrādāšana;
307.7. nodarbināto un darba devēju informēšana, apmācīšana un izglītošana par darba drošības un arodveselības jautājumiem;
307.8. veselības veicināšana darba vietās.
308. Lai veiktu ārstniecisko darbību, arodveselības un arodslimību ārstam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:
308.1. arodslimību etioloģija, patoģenēze, simptomātika, diagnostika, ārstēšana, profilakse, rehabilitācija, darba ekspertīze;
308.2. specialitātē izmantojamo diagnostisko un ārstniecisko metožu lietošana un izvērtēšana;
308.3. specialitātē izmantojamo medicīnisko ierīču lietošana;
308.4. pirmās un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana;
308.5. cilvēka veselības darbā un apkārtējās vides aizsardzība;
308.6. prasību cilvēka drošībai un veselības aizsardzībai darbā noteikšana;
308.7. darba vides apstākļu novērtēšana;
308.8. arodveselības aprūpes organizēšana;
308.9. profesionālās darbības juridiskie pamati;
308.10. darba ētikas jautājumi.
309. Rezidentūras ilgums specialitātē ir četri gadi:
309.1. pirmajā un otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas kardioloģijā, pulmonoloģijā, nefroloģijā, gastroenteroloģijā, tai skaitā uztura un dietoloģijas pamatos, reimatoloģijā, endokrinoloģijā, hematoloģijā, ftiziatrijā, intensīvajā terapijā, infektoloģijā, onkoloģijā, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā stacionārā un internās medicīnas diferenciāldiagnostikā;
309.2.trešajā un ceturtajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas neiroloģijā, oftalmoloģijā, otorinolaringoloģijā, alergoloģijā un imunoloģijā, aroda toksikoloģijā, aroda slimībās, nozarēs, kas saistītas ar arodveselību: radiācijas medicīnā, darba higiēnā, ergonomikā un darba fizioloģijā, arodveselībā, arodslimību rehabilitācijā, arodslimnieku sociālajā rehabilitācijā, statistikas un pētījumu datu apstrādē, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, profesionālās darbības juridiskajos pamatos.”
92.
Izteikt noteikumu 310. un 311. punktu šādā redakcijā:
"310. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
311. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir slimību un traumu, kā arī to radīto pārejošu un nepārejošu funkcionēšanas traucējumu diagnostika, ārstēšana, profilakse un rehabilitācija visām pacientu vecuma grupām visos ārstēšanas posmos."
93.
Izteikt noteikumu 314. un 315. punktu šādā redakcijā:
"314. Balneologs (kurortologs) ir fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta apakš­specialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. 
315. Balneologa (kurortologa) profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir dažādu slimību, traumu un to seku diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija un profilakse, izmantojot ārstnieciskās tehnoloģijas, kas ietver pasīvās un aktīvās fizikālās medicīnas un dabīgos dziednieciskos (kūrorta) faktorus."
94.
Izteikt noteikumu 317. punktu šādā redakcijā:
"317. Rezidentūra balneologs (kurortologs) apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 60 kredītpunktu apjomā, no kura 50 % notiek tālmācības veidā un 50 % – prakse klīnikā."
95.
Izteikt noteikumu 318., 319. un 320. punktu šādā redakcijā:
"318. Alergologs ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
319. Alergologa papildspecialitāti var iegūt internists, ģimenes (vispārējās prakses) ārsts, dermatologs, venerologs, otolaringologs, pediatrs un pneimonologs.
320. Alergologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir eksogēnu alergēnu izraisītu dažādu orgānu saslimšanu diagnostika, ārstēšana, profilakse un rehabilitācija bērniem un pieau­gušajiem."
96.
Izteikt noteikumu 322. punktu šādā redakcijā:
"322. Rezidentūra alergologa papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 240 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas kardioloģijā, pneimonoloģijā, nefroloģijā, gastroenteroloģijā, tai skaitā nutrīcijas un dietoloģijas pamatos, reimatoloģijā, endokrinoloģijā, hematoloģijā, ftiziatrijā, intensīvajā terapijā, infektoloģijā, alergoloģijā un imunoloģijā, onkoloģijā, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā stacionārā un internās medicīnas diferenciāldiagnostikā, imunoloģijā, bērnu un pieaugušo dermatoloģijā, pneimonoloģijā un plaušu funkcionālajā diagnostikā, otolaringoloģijā, arodslimībās un vides epidemioloģijā, bērnu alergoloģijā un pieaugušo alergoloģijā."
97.
Izteikt noteikumu 323.punktu šādā redakcijā:
"323. Hepatologs ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
98.
Izteikt noteikumu 325. punktu šādā redakcijā:
"325. Hepatologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir aknu slimību diagnostika un ārstēšana, kā arī nepieciešamo profilakses un ārstniecības pasākumu ieteikšana pacientiem un citu specialitāšu ārstiem."
99.
Izteikt noteikumu 327. punktu šādā redakcijā:  
"327. Rezidentūra hepatologa papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 60 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas par aknu uzbūvi un fizioloģiju, aknu morfoloģiskajām izmaiņām dažādu slimību gadījumos, aknu bioķīmiskajām funkcijām un to izmaiņām dažādu slimību gadījumos, dzeltes patoģenētiskiem variantiem un to saistību ar konkrētajām slimībām, simptomiem un sindromiem, citolīzes sindromu un tā diferenciāldiagnostiku, holestāzes sindromu un tā patoģenētiskiem variantiem, aknu patoloģiju bioķīmiskajiem marķieriem, aknu slimību etioloģiskajiem faktoriem, staru diagnostiku aknu slimību gadījumos, endoskopisko metožu izmantošanu aknu slimību diagnostikā un ārstēšanā, aknu biopsijā, ģenētiskajos izmeklējumos aknu slimību diagnostikā un ārstēšanā, aknu slimību ārstēšanas principos, aknu transplantācijā un retransplantācijā, par vīrushepatītiem, infekciju un parazitārām slimībām, kas rada aknu bojājumus, par toksiskiem aknu bojājumiem, aknu auto­imūnām slimībām, pārmantotām aknu slimībām, žults izvadceļu slimībām un ar tām saistītām aknu patoloģijām, aknu bojājumiem citu orgānu un sistēmu saslimšanas gadījumos, aknu nozīmi metabolā sindroma patoģenēzē, hroniskiem hepatītiem un hepatozēm, aknu cirozi, tās komplikācijām, ārstēšanas principiem, portālo hipertensiju, tās medikamentozo un ķirurģisko ārstēšanu, veidojumiem aknās (labdabīgi, ļaundabīgi, iedzimti, iegūti)."
100.
Izteikt noteikumu 328. punktu šādā redakcijā:
"328. Imunologs ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
101.
Izteikt noteikumu 330.punktu šādā redakcijā:
"330. Imunologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir imūnmehānismu bojājumu rezultātā radušos slimību diagnosticēšana, ārstēšana un pētīšana."
102.
Papildināt noteikumus ar 332.1 punktu šādā redakcijā:
"332.1 Rezidentūru imunologa papildspecialitātē internists, endokrinologs, gastroenterologs, hematologs, infektologs, kardiologs, nefrologs, pneimonologs, reimatologs, alergologs, geriatrs, pediatrs, ģimenes (vispārējās prakses) ārsts, neirologs un dermatologs,veneralogs var apgūt profesionālās tālākizglītības programmā 180 kredītpunktu apjomā, no tiem 640% ir praktiskā apmācība. Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas imunoloģijas pamatos, par imūno reakciju veidiem un norisēm, par laboratoriskās diagnostikas metodēm un iegūto datu izvērtēšanu imūnpatoloģiju diagnostikā, par imunoloģijā izmantojamām manipulācijām, aparatūru un instrumentiem, iedzimtiem un iegūtiem, primāriem un sekundāriem imūndeficītiem, infekciju imunoloģiju un AIDS, autoimūno slimību imunoloģiju, par paaugstinātas jutības reakcijām, transplantoloģijas imunoloģiju, par audzēju imunoloģiju, neiroimunoloģiju, kā arī par imūnterapijas principiem, veidiem un lietošanas indikācijām un imūnmodulējošo preparātu darbības mehānismiem, efektiem un blaknēm."
103.
Izteikt noteikumu 333. punktu šādā redakcijā:
"333. Homeopāts ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
104.
Izteikt noteikumu 335.punktu šādā redakcijā:
"335. Homeopāta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir pacientu homeopātiskā ārstēšana ar preparātiem, kuri gatavoti no dabas produktiem – augiem, minerāliem, dzīvniekiem u.c."
105.
Izteikt noteikumu 337. punktu šādā redakcijā:
"337. Rezidentūra homeopāta papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 120 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība.  Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas homeopātiskās medicīnas vēsturē un attīstībā, homeopātijas filozofijā, deontoloģijā homeopāta praksē, homeopātijas teorijā, homeopātiskajās zālēs, to avotos, dinamizācijā vai potencēšanā, potencēšanas iemeslos, homeopātisko zāļu klīniskajos pētījumos, homeopātisko zāļu patoģenēzē, homeopātisko zāļu izvēles metodikā, homeopātijas saistībā ar patoloģiju, miazmu pamata principos, veselības un slimības koncepcijā, slimības paasinājumos un to nozīmē taktikas izvēlē."
106.
Izteikt noteikumu 338.punktu šādā redakcijā:
"338. Kosmetologs ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
107.
Izteikt noteikumu 340. punktu šādā redakcijā:
"340. Kosmetologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir ādas un ķermeņa veselības un estētiskā aprūpe, kas aptver ādas slimību diagnostikas, ārstēšanas, profilakses, rehabilitācijas, psiholoģijas, mākslas un ekonomikas problēmas kosmetoloģijā."
108.
Izteikt noteikumu 342.punktu šādā redakcijā:
"342. Rezidentūra kosmetologa papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 120 kredītpunktu apjomā no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas dermatoloģijā, ķirurģijā, onkoloģijā un plastiskajā anatomijā, estētiskajā dermatoloģijā, farmakoloģijā kosmetoloģijā, fizikālajā medicīnā kosmetoloģijā un seksuāli transmisīvajās slimībās."
109.
Izteikt noteikumu 343. punktu šādā redakcijā:
"343. Dietologs ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
110.
Izteikt noteikumu 345. punktu šādā redakcijā:
"345. Dietologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir konsultēt pacientus par uztura izvēli dažādās vecuma grupās veselības saglabāšanai un slimību profilaksei, nozīmēt uztura terapiju un monitorēt tās efektivitāti dažādu slimību gadījumā."
111.
Izteikt noteikumu 347.punktu šādā redakcijā:
"347. Rezidentūra dietologa papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 60 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas par internās medicīnas nozaru, ķirurģisko, onkoloģisko, neiroloģisko, psihiatrisko pacientu uztura terapiju, sporta uzturu, uztura izvēli dažādās vecuma grupās veselības saglabāšanai un slimību profilaksei, uztura terapiju dažāda vecuma cilvēku grupās."
112.
Izteikt noteikumu 348. un 349. punktu šādā redakcijā:
"348. Akupunktūras ārsts ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
349. Akupunktūras ārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir organisma internā, ķirurģiskā, psihiatriskā, dzemdību un ginekoloģiskā, pediatriskā, arodslimību, zobārstniecības, uroloģiskā, traumatoloģiskā un ortopēdiskā, kustību balsta, hematoloģiskā, anestezioloģiskā, neiroloģiskā, oftalmoloģiskā, otolaringoloģiskā, infekciju, dermatoloģiskā, narkoloģiskā, sporta medicīnas, kardioloģiskā, alergoloģiskā, hepatoloģiskā, imunoloģiskā un androloģiskā profila slimību un organisma fizioloģisko stāvokļu diagnostika, ārstēšana un profilakse atbilstoši akupunktūras holistiskās medicīnas teorētiskajām koncepcijām un akupunktūras medicīniskajām tehnoloģijām."
113.
Izteikt noteikumu 353. punktu šādā redakcijā:
"353. Seksologs, seksopatologs ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
114.
Izteikt noteikumu 355. punktu šādā redakcijā:
"355. Seksologa, seksopatologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir ārstnieciskā ambulatorā un klīniskā seksoloģija, seksopatoloģija, seksuālās neveselības diagnostika, diferenciāldiagnostika saistībā ar slimībām, uzvedības un domāšanas negatīviem stereotipiem, patoloģisku seksuālo komunikāciju, kā arī ekspertīze cilvēka seksualitātes jomā, mūžizglītība un zinātniska darbība cilvēka veselīgas seksualitātes un auglības jomā, veselīgas novecošanas jomā."
115.
Izteikt noteikumu 357.punktu šādā redakcijā:
"357. Rezidentūra seksologa, seksopatologa papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 120 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas bāzes seksoloģijā, seksopatoloģijā, seksoloģiskajā konsultēšanā, izmeklēšanā, diferenciāl­diagnostikā, multimodālā un integratīvā, ambulatorā un klīniskā terapijā, ekspertīzē, komunikācijā ar pāri, ģimeni, dažāda vecuma un dzimuma indivīdiem, par iespējām izglītošanas un rehabilitācijas jomās, par preventīviem pasākumiem seksuālās dzīves kvalitātes jomā, kā arī dzimumaudzināšanā."
116.
Izteikt noteikumu 358., 359. un 360.punktu šādā redakcijā:
"358. Eksperts ir ārsta, zobārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.  
359. Eksperta papildspecialitāti var iegūt visu pamatspecialitāšu ārsti, zobārsts, ja attiecīgajā pamatspecialitātē ārsts vai zobārsts ir nostrādājis ne mazāk kā piecus gadus.
360. Eksperta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir medicīniskās ekspertīzes veikšana."
117.
Izteikt noteikumu 362.punktu šādā redakcijā:
"362. Rezidentūra eksperta papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 60 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:
362.1. medicīniskā ekspertīze, eksperta atzinums, tā sagatavošana un noformēšana;
362.2. slimību diagnozes un ārstēšanas vadlīnijas, uz pierādījumiem balstīta medicīna;
362.3. pārejoša un nepārejoša (ilgstoša) darbnespēja;
362.4. personas funkcionālās spējas un to novērtējums;
362.5. medicīniskā dokumentācija un medicīniskā lietvedība;
362.6. medicīnas ētika un deontoloģija;
362.7. saskarsmes psiholoģijas pamati;
362.8. veselības aprūpes organizācija un finansēšana;
362.9. normatīvie akti, kas regulē veselības aprūpi;
362.10. tiesvedības prakse medicīnā (administratīvo, civillietu un krimināllietu tiesvedības process, Latvijas Ārstu biedrības aroda tiesa, prakses ārstu civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana)."
118.
Izteikt noteikumu 363. punktu šādā redakcijā:
"363. Hipnoterapeits ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
119.
Izteikt noteikumu 365. punktu šādā redakcijā:
"365. Hipnoterapeita profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
365.1. pacienta neirotisko, psihosomatisko un uzvedības traucējumu, kā arī dažādu atkarību ārstēšana, lietojot psihodinamiskās un psihoanalītiskās hipnoterapijas, kognitīvās hipnoterapijas, psihodinamiskās un sociodinamiskās psihiatrijas, psihosomatiskās medicīnas metodes, kā arī sistēmiskās ģimenes terapijas, integratīvās seksterapijas un kombinētās terapijas metodes;
365.2. pacienta galvas smadzeņu darbības/aktivitātes, sirdsdarbības ritma, stresa, muskuļu tonusa monitoringu veikšana, pacienta ķermeņa ādas elektriskās aktivitātes, bioķīmisku rādītāju un neirofizioloģisko pārmaiņu izvērtēšana, strādājot kopīgi ar elektroencefalogrāfijas, neiroradioloģijas un citiem speciālistiem;
365.3. depresijas, trauksmes, sāpju un citu klīniski aprobētu skalu un psiholoģisku testu lietošana, izvērtējot pacienta veselības stāvokli pirms un pēc hipnoterapijas sesijas, ārstēšanas kursa laikā un noslēgumā;
365.4. nosūtīt pacientu pie ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai citiem ārstiem speciālistiem papildapsekojumu veikšanai, ja pacientam ir kontr­indikācijas aktīvas hipnoterapijas veikšanai, kā arī lai veiktu diferenciāl­diagnostiku."
120.
Izteikt noteikumu 367. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"367. Rezidentūra hipnoterapeita papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 120 kredītpunktu apjomā no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas psihodinamiskajā un psihoanalītiskajā hipnoterapijā, kognitīvajā hipnoterapijā, kognitīvajā hipnodrāmā, integratīvajā multimodālajā psihoterapijā, dzīļu psiholoģijā, psihosomatiskajā un ģimenes medicīnā, integratīvajā seksterapijā, psihodinamiskajā un sociodinamiskajā psihiatrijā, psihodiagnostiskajā testēšanā, hipnouzņēmības noteikšanā, kvalitatīvu un kvantitatīvu pētīšanas metožu lietošanā hipnoterapeitisko sesiju laikā, hipnoterapeitiskās komunikācijas īpatnībās darbā ar bērnu, pusaudzi, pieaugušo, pāri un ģimeni, grupu, gados veciem pacientiem, pacientiem ar neirotiskiem, psihosomatiskiem veselības, uzvedības traucējumiem, indivīdiem rehabilitācijā, profesionālās darbības juridiskajos un ētiskajos pamatos. Hipnoterapeits reflektē supervīzijās pie sertificētiem psihodinamiskās hipnoterapijas speciālistiem."
121.
Izteikt noteikumu 368. punktu šādā redakcijā:
"368. Algologs ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
122.
Izteikt noteikumu 370. punktu šādā redakcijā:
"370. Algologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir dažāda veida sāpju diagnostika, ārstēšana, novērtēšana, novērošana un profilakse un attiecīgo pacientu aprūpe."
123.
Izteikt noteikumu 372. punktu šādā redakcijā:
"372. Rezidentūra algologa papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 60 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas akūtu pēcoperācijas un pēctraumatisku sāpju aprūpē, reimatisko un miofasciālo, ortopēdisko, neiropātisko un galvassāpju, onkoloģisko, perifēro vaskulāro, hronisko viscerālo, orofaciālo un temporomandibulāro sāpju un orālās patoloģijas pacientu aprūpē, neiroķirurģiskajās un citās invazīvajās metodēs sāpju ārstēšanā, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas terapijas metodēs sāpju ārstēšanā, sāpju pacientu psihoterapijas pamatos, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, dažādu sāpju sindromu etioloģijā, patoģenēzē, klīniskajās izpausmēs un īpatnībās, to diagnostikā un terapijas principos visās vecuma grupās, sāpju iedalījumā, sāpju sajūtas klīniskajā anatomijā un fizioloģijā, multiprofesionālajā sāpju aprūpē."
124.
Izteikt noteikumu 373. punktu šādā redakcijā:
"373. Osteopāts ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
125.
Izteikt noteikumu 375. punktu šādā redakcijā:
"375. Osteopāta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir pacienta osteopātiska ārstēšana, kas balstīta uz biomehānikas principiem."
126.
Izteikt noteikumu 377.punktu šādā redakcijā:
"377. Rezidentūra osteopāta papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 180 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas osteopātiskajā koncepcijā un filozofijā, strukturālajā osteopātijā, anatomijā, fizioloģijā, patoloģiskajā fizioloģijā, kraniālajā osteopātijā, neiroveģetatīvajā osteopātijā, miofasciālajā osteopātijā, osteopātiskajā diagnostikā un osteopātiskajā radioloģijā, osteopātijas koncepcijā un filozofijā, strukturālajā osteopātijā, kraniālajā osteopātijā, neiroveģetatīvajā osteopātijā, viscerālajā osteopātijā, miofasciālajā osteopātijā un psihosomatiskajā medicīnā, viscerālajā osteopātijā, kraniālajā osteopātijā, viscerālajā osteopātijā, neiroveģetatīvajā osteopātijā, ginekoloģijā, androloģijā, uroloģijā, osteopātijā dzemdniecībā, pediatrijā, otolaringoloģijā, neiroloģijā, kardioloģijā, pneimonoloģijā, gastroenteroloģijā, stomatoloģijā, ortodontijā un osteopātiskajā pieejā neatliekamos stāvokļos."
127.
Izteikt noteikumu 378. punktu šādā redakcijā:
"378. Flebologs ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
128.
Izteikt noteikumu 380. punktu šādā redakcijā:
"380. Flebologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir vēnu un limfvadu slimību diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija un profilakse. "
129.
Izteikt noteikumu 382. punktu šādā redakcijā:
"382. Rezidentūra flebologa papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 120 kredītpunktu apjomā no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas asinsvadu ķirurģijā, tai skaitā ambulatorajā, asinsvadu ultrasonogrāfijā, specializētajā anestezioloģijā, specializētajā vēnu ķirurģijā, ambulatorajā fleboloģijā, hematoloģijā, limfoloģijā, specializētajā fizioterapijā un fizikālajā medicīnā."
130.
Izteikt noteikumu 383. punktu šādā redakcijā: 
"383. Transplantologs ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
131.
Izteikt noteikumu 385. punktu šādā redakcijā:
"385. Transplantologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
385.1. iegūt donororgānus un donoraudus;
385.2. ķirurģiski ārstēt pacientus, pārstādot donororgānus (nieres, aizkuņģa dziedzeri, aknas, zarnas)."
132.
Izteikt noteikumu 387. punktu šādā redakcijā:
"387. Rezidentūra transplantologa papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 180 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas transplantoloģijā, nefroloģijā, uroloģijā, sirds un asinsvadu ķirurģijā, reanimatoloģijā, imunoloģijā, transfuzioloģijā, gastrentroloģijā, kardioloģijā, endokrinoloģijā, morfoloģijā."
133.
Izteikt noteikumu 388. un 389. punktu šādā redakcijā:
"388. Bērnu neirologs ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
389. Bērnu neirologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir centrālās, perifērās un veģetatīvās nervu sistēmas slimību diagnostika, ārstēšana un profilakse pacientiem līdz 18 gadu vecumam."
134.
Izteikt noteikumu 393. punktu šādā redakcijā:
"393. Veselības aprūpes vadības ārsts ir ārsta pamatspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
135.
Izteikt noteikumu 395. punktu šādā redakcijā:
"395. Veselības aprūpes vadības ārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veselības aprūpes stratēģijas plānošana un vadīšana, ārstniecības ekonomiskās, finansiālās un saimnieciskās darbības jautājumu risināšana ārstniecības iestādēs."
136.
Izteikt noteikumu 398. punktu šādā redakcijā:
"398. Transfuziologs ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
137.
Izteikt noteikumu 400. punktu šādā redakcijā:
"400. Transfuziologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir, pārzinot klīnisko transfuzioloģiju un transfuzioloģijas medicīniskās tehnoloģijas:
400.1. sniegt pacientiem kvalificētu transfuzioloģisko palīdzību;
400.2. sagatavot kvalitatīvas asinis un asins komponentus;
400.3. veikt imūnhematoloģisko izmeklēšanu;
400.4. sniegt asins gravitācijas ķirurģijas ārstnieciskos pakalpojumus;
400.5. sekmēt donoru kustības attīstību un uzturēšanu."
138.
Izteikt noteikumu 402. punktu šādā redakcijā:
"402. Rezidentūra transfuziologa papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 60 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas asins dienesta darbības principos, kvalitātes sistēmā asins dienestā, asins dienesta darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos un vadlīnijās transfūziju terapijā, asins komponentu drošībā un izsekojamībā (hemovigilance), asins pagatavojumu kvalitātes kontroles noteikumos, donoru atlases noteikumos, donoru kustības veicināšanā un attīstībā, asins un asins komponentu sagatavošanas medicīniskajās tehnoloģijās, plazmas preparātu nomenklatūrā, ražošanas principos un klīniskajā lietošanā, asins komponentu nomenklatūrā, klīniskajā lietošanā un īpatnībās dažādās medicīnas nozarēs un specialitātēs, donoru asins paraugu laboratoriskās izmeklēšanas tehnoloģijās un noteikumos, asins pagatavojumu uzglabāšanas un transportēšanas noteikumos, asins aizvietotājos un to klīniskajā lietošanā, transfūziju efektivitātes novērtēšanā, asins gravitācijas ķirurģijas medicīniskajās tehnoloģijās un klīniskajā lietošanā, asins pagatavojumu marķēšanas noteikumos, asins dienesta medicīnas ētikas normās, asins komponentu transfūzijas medicīniskajās tehnoloģijās, imūnhematoloģijā transfuzioloģijā, audu saderības izmeklējumos transfuzioloģijā, transfuzioloģijā dažādu profilu nodaļās stacionārā (hematoloģija, neonataloģija, infektoloģija, ķirurģija, intensīvā terapija, imunoloģija)."
139.
Izteikt noteikumu 403., 404. un 405. punktu šādā redakcijā:
"403. Andrologs ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
404. Androloga papildspecialitāti var iegūt visu pamatspecialitāšu ārsti.
405. Androloga profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
405.1. vīrieša reproduktīvās sistēmas slimību diagnostika, ārstēšana un profilakse;
405.2. vīrieša reproduktīvās veselības kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju novērtēšana, sistēmiska un sindromoloģiska androloģisko traucējumu analīze, androloģisko traucējumu diagnostika un integratīva ārstēšana, profilaktisko un rehabilitācijas pasākumu noteikšana."
140.
Izteikt noteikumu 407.punktu šādā redakcijā:
"407. Rezidentūra androloga papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 120 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas androloģiskajā endokrinoloģijā, vīriešu un sieviešu neauglībā, tās diagnostikā un ārstēšanas metodēs, seksuālajā un erektilajā disfunkcijā, tās diagnostikā un ārstēšanā, vīrieša papilddzimumdziedzeru iekaisumu slimībās, to diagnostikā un ārstēšanā."
141.
Izteikt noteikumu 408. punktu šādā redakcijā:
"408. Paliatīvās aprūpes speciālists ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
142.
Izteikt noteikumu 410. punktu šādā redakcijā:
"410. Paliatīvās aprūpes speciālista profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
410.1. ielaistu onkoloģisko un neonkoloģisko slimību pacientu aprūpe;
410.2. slimību, pavadošo sindromu un simptomu diagnostika, ārstēšana, ekspertīze un profilakse;
410.3. pacienta un viņa ģimenes dzīves kvalitātes uzlabošana, ja pacientam ir dzīvību apdraudoša slimība, atvieglojot ciešanas, agrīni identificējot, novērtējot un novēršot sāpes, kā arī citas fiziska, psihosociāla un garīga rakstura problēmas."
143.
Izteikt noteikumu 412.punktu šādā redakcijā:
"412. Rezidentūras paliatīvās aprūpes speciālista papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 60 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas diagnozes un audzēja stadijas noteikšanā, anamnēzes ievākšanas metodikā, dažādu izmeklēšanas metožu indikācijās un rezultātu interpretācijā, pacientu aprūpē slimību terminālos stāvokļos, farmakoterapijas lietojuma indikācijās, medikamentu izrakstīšanas un uzskaites kārtībā, algoloģijā, dažādu simptomu un klīnisko izpausmju novēršanā, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, saskarsmes psiholoģijā darbā ar dažāda vecuma pacientu grupām un viņu piederīgajiem, psihosomatikā, psihiatrijā, dažādās paliatīvās ārstēšanas, aprūpes un rehabilitācijas metodēs, sociālo, garīgo un eksistenciālo problēmu identificēšanā un risināšanā."
144.
Izteikt noteikumu 412.6 punktu šādā redakcijā:
"412.6 Manuālās medicīnas ārsts ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
145.
Izteikt noteikumu 412.8 punktu šādā redakcijā:
"412.8 Manuālās medicīnas ārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir pacienta balsta un kustību sistēmas, iekšējo orgānu saišu aparāta funkcionālo traucējumu ārstēšana, balstoties uz biomehānikas un kinezioloģijas pamatiem. Manuālās medicīnas ārsts veic ārstēšanu, izmantojot audu un locītavu mobilizācijas tehnikas, reflektoras neiromuskulārās stimulācijas un relaksācijas tehnikas, medicīniskas blokādes, medikamentozu terapiju, medicīnisko teipošanu, kā arī terapeitiskus vingrojumus."
146.
Izteikt noteikumu 412.10 punktu šādā redakcijā:
"412.10 Rezidentūra manuālās medicīnas ārsta papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 60 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūrā  iek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šo noteikumu 412.9 punktā minētajos jautājumos."
147.
Izteikt noteikumu 413. punktu šādā redakcijā:
"413. Kombustiologs ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
148.
Izteikt noteikumu 415. punktu šādā redakcijā:
"415. Kombustiologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir ķirurģiska un konservatīva bērnu un pieaugušo ārstēšana un rehabilitācija, ja pacientam ir termisks un ķīmisks apdegums, apstarošanas apdegums, saules un ultravioleto (UV) staru apdegums, elektrotrauma, elektroapdegums, hipotermija, apsaldējums un mīksto audu saslimšana ar plašiem audu un ādas defektiem, kā arī ja ir šo saslimšanu akūtas un hroniskas komplikācijas."
149.
Izteikt noteikumu 417.punktu šādā redakcijā:
"417. Rezidentūra kombustiologa papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 60 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūrā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas termiskās traumas dažādu veidu etioloģijā, epidemioloģijā, patoģenēzē, diagnostikā un ārstēšanā, bērnu kombustioloģijā, ķirurģiskās infekcijas profilaksē un ārstēšanā pacientiem ar smagu termisku traumu, nozokomiālo infekciju epidemioloģijā, profilaksē un ārstēšanā, intensīvās terapijas pamatos smagas termiskās traumas gadījumā, rekonstruktīvās un plastiskās ķirurģijas pamatos, katastrofu medicīnas pamatos un fiziskā un psiholoģiskā rehabilitoloģijā pacientiem pēc termiskās traumas."
150.
Izteikt noteikumu 418. punktu šādā redakcijā:
"418. Rokas ķirurgs ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
151.
Izteikt noteikumu 420. punktu šādā redakcijā:
"420. Rokas ķirurga profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir augšējās ekstremitātes slimību un traumu diagnostika, ārstēšana un profilakse."
152.
Izteikt noteikumu 422. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"422. Rezidentūra rokas ķirurga papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 60 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas normālajā un patoloģiskajā anatomijā (brūču dzīšanas principi, brūču slēgšanas tehnikas un ģeometrija, audu ekspanderi un to lietošanas principi, problēmbrūces un to patoloģiskā fizioloģija), fizikālās izmeklēšanas metodēs, reģionālajā anestēzijā, rokas traumās (metakarpālo kaulu un falangu lūzumi un osteosintēzes principi, distālā radija lūzumi un osteosintēzes principi, locītavu mežģījumi un saišu bojājumi, mīksto audu defekti un to slēgšana, cīpslu bojājumi, dragātas traumas, cīpslu transpozīcija, perionihija problēmas, rokas ķīmiskie un termiskie apdegumi, elektrotraumas, rokas radioloģiska izmeklēšana (rentgenogramma, datortomogrāfija, kodolmagnētiskā rezonanse)), naga flangu saslimšanās un traumās, rokas infekcijās, replantācijā un revaskularizācijā, mikroķirurģiskās tehnikās, īkšķa rekon­strukcijā, perifēro nervu saslimšanās (perifēro nervu bojājumi, nervu kompresijas sindromi, plexus brachialis bojājumi), reimatoīdajā artrītā un vecuma izmaiņās plaukstā, mazo locītavu artrodēzē un artoplastijā, iedzimtajās rokas patoloģijās, Dipitrēna slimībā, stenozējošā ligamentītā, tumoros plaukstā, reflektori simpātiskajā distrofijā (kompleksais reģionālais sāpju sindroms), rehabilitācijas principos, plaukstas kaulu (carpus) patoloģijā (carpus anatomija, carpus fizikāla izmeklēšana, karpālo kaulu lūzumi, Kinboka slimība un citas avaskulāras karpālo kaulu patoloģijas, carpus dislokācijas un nestabilitāte, ulnārās puses sāpju sindroms, interkarpālā artrodēze), audu transplantācijā (autodermoplastika, ādas lēveru ķirurģijas principi, fasciālo un fasciokutāno lēveru ķirurģijas principi, muskulāro un miokutāno lēveru ķirurģijas principi, brīvo, mikrovaskulāro lēveru ķirurģijas principi, lēveru donora vietas problēmas)."
153.
Izteikt noteikumu 423. punktu šādā redakcijā:
"423. Trihologs ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
154.
Izteikt noteikumu 425. punktu šādā redakcijā:
"425. Trihologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir matu un galvas ādas slimību diagnostika, ārstēšana un profilakse."
155.
Izteikt noteikumu 427.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"427. Rezidentūra trihologa papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 60 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas matu un galvas ādas anatomijā un fizioloģijā, bērnu un pieaugušo dermatoloģijā, endokrinoloģijā, imunoloģijā, dietoloģijā, matu mikroskopiskā izmeklēšanā, papildizmeklējumu veikšanā triholoģijā, ārstniecisko vielu aplikāciju un terapeitiska lāzera lietošanā un mezoterapijas veikšanā."
156.
Izteikt noteikumu 428. punktu šādā redakcijā:
"428. Osteorefleksoterapeits ir ārsta papildspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim."
157.
Izteikt noteikumu 430. punktu šādā redakcijā:
"430. Osteorefleksoterapeita profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir pacienta osteoreflektorā ārstēšana, osteoprofilakse un osteodiagnostika atbilstoši osteorefleksoterapijas teorētiskajiem un klīniskajiem pētījumiem."
158.
Izteikt noteikumu 432. punktu šādā redakcijā:
"432. Rezidentūra osteorefleksoterapeita papildspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 60 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas osteo­refleksoterapijā, osteodiagnostikā un osteoprofilaksē, kaulu sensorajā sistēmā, osteorecepcijā un kaulaudu funkcionālā stāvokļa pārmaiņās dažādu patoloģiju gadījumā."
159.
Izteikt noteikumu 439. un 440.punktu šādā redakcijā:
"439. Zobārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst zobārsta profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai. Zobārsta profesionālā kvalifikācija atbilst septītajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
440. Lai veiktu ārstniecisko darbību, zobārstam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši zobārsta profesijas standartam un tajā iekļautajām zobārsta profesionālās kvalifikācijas prasībām."
160.
Izteikt noteikumu 441. un 442. punktu šādā redakcijā:
"441. Ortodonts ir zobārsta apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
442. Ortodonta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir iedzimtu un iegūtu dentofaciālo anomāliju diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija un profilakse. "
161.
Izteikt noteikumu 444.punkta šādā redakcijā:
"444. Rezidentūra ortodonta apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā  180 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas par zobu un sejas attīstību un augšanu, dentofaciālo anomāliju smaguma pakāpju noteikšanu un oklūzijas indeksu izmantošanu, rentgendiagnostikas pamatiem, zobu rentgenuzņēmumu, ortopantomogrammu un cefalorentgenogrammu analīzi, ortodontijā izmantojamo instrumentu un aparātu lietošanas indikācijām, darbības mehānismu un biomehānismu, lietošanas metodiku, audu pārmaiņām un audu biomehānikas pamatiem ortodontiskās ārstēšanas gadījumā, diagnozes un ārstēšanas plāna veidošanu piena, maiņas un pastāvīga sakodiena gadījumā, ortodontiskās ārstēšanas metodēm, izmantojot izņemamus un neizņemamus aparātus, bērnu ortodontisko ārstēšanu, ja tiem ir iedzimtas aukslēju šķeltnes, pieaugušo cilvēku ortodontiju, mutes ķirurģijas un ortodontiskās ķirurģijas pamatmetodēm, to indikācijām un kontrindikācijām, smagu dentofaciālo anomāliju interdisciplināro diagnostiku un ārstēšanu."
162.
Izteikt noteikumu 445. un 446. punktu šādā redakcijā:
"445. Periodontologs ir zobārsta apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
446. Periodontologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir paradonta slimību diagnostika un ārstēšana ar konservatīvām un ķirurģiskām metodēm."
163.
Izteikt noteikumu 448.punktu šādā redakcijā:
"448. Rezidentūra periodontologa apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 180 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas par orālo histoloģiju, anatomiju, patoloģiju, fizioloģiju, funkcionālo anatomiju un okluzoloģiju, augšanu un attīstību, speciālo ģenētiku, imunoloģiju, orālo mikrobioloģiju un bakterioloģisko diagnostiku, mutes, sejas un žokļu rajona topogrāfisko anatomiju un operatīvo ķirurģiju, biomehāniku, zobārstniecībā izmantojamiem materiāliem, klīnisko psiholoģiju, informāciju tehnoloģiju lietošanu, profesionālās darbības juridiskajiem pamatiem, ekonomiku, mutes dobuma izmeklēšanu un diagnostiku, komplekso ārstēšanas plānošanu paradonta slimību gadījumā, paradonta slimību konservatīvo un ķirurģisko ārstēšanu, preprotētisko ķirurģiju un implantoloģiju, konservatīvo zobārstniecību, stomatorentgenoloģiju, infekcijas izplatīšanās kontroli zobārstniecībā, paradonta slimību profilaksi, ortopēdisko stomatoloģiju, ortodontiju, mutes dobuma gļotādas slimībām, iekaisuma procesiem sejas un žokļu rajonā, stomatoloģiskajā anestezioloģijā, onkostomatoloģijā."
164.
Izteikt noteikumu 449. un 450. punktu šādā redakcijā:
"449. Bērnu zobārsts ir zobārsta apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
450. Bērnu zobārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir bērnu zobu, žokļu, mutes dobuma orgānu, zobu traumu, iedzimtu un iegūtu zobu defektu diagnostika, profilakse un ārstēšana ar konservatīvām un ķirurģiskām metodēm."
165.
Izteikt noteikumu 452. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"452. Rezidentūra bērnu zobārsta apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 180 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% ir praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas par orālo histoloģiju, bērna augšanu un attīstību, speciālo ģenētiku, orālo patoloģiju, fizioloģu un anatomiju, funkcionālo anatomiju un okluzoloģiju, imunoloģiju, orālo mikrobioloģiju un bakterioloģisko diagnostiku, biomehāniku, zobārstniecībā izmantojamiem materiāliem, informāciju tehnoloģiju lietošanu, bērnu endokrinoloģiju un hematoloģiju, bērnu terapeitisko stomatoloģiju un izmeklēšanu, piena, maiņas un pastāvīgā sakodiena attīstību, piena un pastāvīgo zobu kariesu, zobu pulpītiem, periapikālo audu patoloģiju, zobu traumām bērnu vecumā, mutes dobuma gļotādas uzbūves īpatnībām bērniem, tās saslimšanām un ārstēšanu, periodonta uzbūves īpatnībām piena un maiņas sakodienā, periodonta saslimšanas diagnostikas un ārstēšanas metodēm, infekcijas izplatīšanās kontroli stomatoloģijā, stomatorentgenoloģiju, ortodontijas specifiku bērnu vecumā, ķirurģisko stomatoloģiju un bērnu ķirurģisko stomatoloģiju, anestezioloģijas lietošanu ķirurģiskajā stomatoloģijā bērnu vecumā, stomatoloģisko saslimšanu profilaksi un sabiedrības veselības aprūpi zobārstniecībā."
166.
Izteikt noteikumu 453. un 454. punktu šādā redakcijā:
"453. Zobu protēzists ir zobārsta apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
454. Zobu protēzista profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir dabīgo zobu atjaunošana, trūkstošo zobu un mutes dobuma audu aizvietošana, izmantojot biosaderīgos materiālus."
167.
Izteikt noteikumu 456.punktu šādā redakcijā:
"456. Rezidentūra zobu protēzista apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 180 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas par sejas un žokļu anatomiju un funkcionālo anatomiju, mutes dobuma audu histoloģiju, gerodentoloģiju, preventīvo zobārstniecību (patoloģijas, ārstēšanas metodes, materiālu sastāvdaļas un iedarbība), stomatoloģijas biomateriāliem, to ķīmiskām, fizikālām un mehāniskām īpašībām, biosaderību, novērtēšanu, lietošanas metodiku, oklūziju (morfoloģija un funkcijas, izmaiņas oklūzijā, diagnoze un ārstēšanas metodes), TMD (TM locītavu funkcionālā anatomija, izmaiņas, patoloģijas un ārstēšanas metodes), daļēju zobu trūkuma diagnozi un ārstēšanu (ar izņemamām un neizņemamām zobu protēzēm), bezzobu pacientu ārstēšanu, implantoloģiju, osteointegrāciju, ārstēšanas plānošanu."
168.
Izteikt noteikumu 457. un 458. punktu šādā redakcijā:
"457. Endodontists ir zobārsta apakšspecialitāte, profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
458. Endodontista profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir endodontisko slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana ar konservatīvām un ķirurģiskām metodēm."
169.
Izteikt noteikumu 460.punktu šādā redakcijā:  
"460. Rezidentūra endodontista apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā 180 kredītpunktu apjomā, no tiem 60% praktiskā apmācība. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas par mutes dobuma histoloģiju, anatomiju, fizioloģiju, funkcionālo anatomiju un oklūziju, žokļu un zobu augšanu un attīstību, speciālo ģenētiku, mutes dobuma patoloģijām, imunoloģiju, mutes dobuma mikrobioloģiju un bakterioloģisko diagnostiku, biomehāniku, zobārstniecībā izmantojamiem materiāliem, klīnisko psiholoģiju, informāciju tehnoloģiju lietošanu, profesionālās darbības juridiskajiem pamatiem, ekonomiku, mutes dobuma izmeklēšanu un diagnostiku, komplekso ārstēšanas plānošanu endodontisko slimību gadījumā, endodontisko slimību konservatīvo un ķirurģisko ārstēšanu, konservatīvo zobārstniecību, rentgenoloģiju zobārstniecībā, infekcijas izplatības kontroli zobārstniecībā, ortopēdisko zobārstniecību, ortodontiju, paradontoloģiju, mutes dobuma gļotādas slimībām, anestezioloģiju zobārstniecībā, onkoloģiju zobārstniecībā."
170.
Izteikt noteikumu 461., 462., 463. un 464. punktu šādā redakcijā:
"461. Audiologopēds ir ārstniecības persona, funkcionālais speciālists, kura profesionālā kvalifikācija atbilst sestajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
462. Audiologopēda profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst audiologopēda profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
463. Lai veiktu ārstniecisko darbību, audiologopēdam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši audiologopēda profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
464. Studiju ilgums audiologopēdam ir četri gadi."
171.
Izteikt noteikumu 465., 466., 467. un 468. punktu šādā redakcijā:
"465.Ergoterapeits ir ārstniecības persona, funkcionālais speciālists, kura profesionālā kvalifikācija atbilst sestajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
466. Ergoterapeita profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst ergoterapeita profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
467. Lai veiktu ārstniecisko darbību, ergoterapeitam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši ergoterapeita profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
468. Studiju ilgums ergoterapeitam ir četri gadi."
172.
Izteikt noteikumu 469. un 470. punktu šādā redakcijā:
"469. Ergoterapeita asistents ir ārstniecības persona, funkcionālais speciālists, kura profesionālā kvalifikācija atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
470. Ergoterapeita asistenta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir veikt mērķtiecīgas aktivitātes, lai novērtētu un ārstētu pacientu ergoterapeita uzraudzībā, aizkavējot nespēju, veicinot veselību un labklājību visos dzīves aspektos."
173.
Izteikt noteikumu 473., 474., 475. un 476. punktu šādā redakcijā:
"473. Fizioterapeits ir ārstniecības persona, funkcionālais speciālists, kurš ieguvis bakalaura grādu veselības aprūpē ar kvalifikāciju fizioterapijā un profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim..
474. Fizioterapeita profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst fizioterapeita profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
475. Lai veiktu ārstniecisko darbību, fizioterapeitam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši fizioterapeita profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
476. Studiju ilgums fizioterapeitam ir četri gadi."
174.
Izteikt noteikumu 478. punktu šādā redakcijā:
"478. Fizioterapeita asistenta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
478.1. veselību veicinošie un profilaktiskie pasākumi fizioterapeita vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vadībā un uzraudzībā;
478.2. fizioterapeitisko ārstniecības tehnoloģiju lietošana pēc fizioterapeita norīkojuma un tā pārraudzībā;
478.3. iesaistīšanās pacienta integrācijas procesā sabiedrībā ilgstošas saslimšanas vai nespējas gadījumā, sadarbojoties ar fizioterapeitu un citiem rehabilitācijas komandas dalībniekiem."
175.
Izteikt noteikumu 4.8. nodaļu šādā redakcijā:
"4.8. Tehniskais ortopēds (T 06)
489. Tehniskais ortopēds ir ārstniecības persona, funkcionālais speciālists, kura  profesionālā kvalifikācija atbilst sestajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
490. Tehniskā ortopēda profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst tehniskā ortopēda profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
491. Lai veiktu ārstniecisko darbību, tehniskajam ortopēdam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši tehniskā ortopēda profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
492. Studiju ilgums tehniskajam ortopēdam ir četri gadi."
176.
Izteikt noteikumu 492.1, 492.2, 492.3 un 492.4 punktu šādā redakcijā:
"492.1 Optometrists ir ārstniecības persona, funkcionālais speciālists, kurš  ieguvis kvalifikāciju optometrists un profesionālā kvalifikācija atbilst septītajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
492.2 Optometrista profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst optometrista profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
492.3 Lai veiktu ārstniecisko darbību, optometristam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši optometrista profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
492.4 Studiju ilgums optometristam ir pieci gadi."
177.
Izteikt noteikumu 494. un 495. punktu šādā redakcijā:
"494. Vecmātes profesionālā kvalifikācija atbilst sestajam  profesionālās kvalifikācijas līmenim. Vecmātes profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst vecmātes profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
495. Lai veiktu ārstniecisko darbību, vecmātei ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši vecmātes profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām."
178.
Izteikt noteikumu 497. un 498.punktu šādā redakcijā:
"497. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesionālā kvalifikācija atbilst sestajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
498. Lai veiktu ārstniecisko darbību, māsai (vispārējās aprūpes māsai) ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām."
179.
Izteikt noteikumu 499. un 500. punktu šādā redakcijā:
"499. Māsa (vispārējās aprūpes māsa) var iegūt specializāciju anestēzijā un intensīvajā aprūpē, kas atbilst sestajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
500. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) ar specializāciju anestēzijā un intensīvajā aprūpē profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
500.1. pacientu vitālo funkciju novērtēšana, nodrošināšana un uzturēšana anestēzijas un intensīvās terapijas laikā;
500.2. dzīvību apdraudošas situācijas atpazīšana un novērtēšana;
500.3. pacientu objektīvā un subjektīvā veselības stāvokļa novērtēšana pirmsoperācijas, operācijas, pēcoperācijas, invazīvo procedūru laikā un intensīvās terapijas laikā;
500.4. pacientu klīniskā stāvokļa izvērtēšana, aprūpes prioritāšu identificēšana anestēzijas un intensīvās terapijas laikā;
500.5. pacientu sedācijas un atsāpināšanas nodrošināšana un veikšana anestēzijas un intensīvās terapijas laikā, akūtu un hronisku sāpju subjektīvo, sensoro sajūtu simptomu un sūdzību novērtēšana;
500.6. ar anestēziju, intensīvo aprūpi un ārstēšanu saistīto esošo un potenciālo komplikāciju novērtēšana, aprūpes darbību nodrošināšana komplikāciju novēršanai vai mazināšanai;
500.7. pacientu pašaprūpes spēju novērtēšana un veicināšana intensīvās terapijas laikā;
500.8. vispārējās un specifiskās aprūpes plānošana un veikšana anestēzijas un intensīvās terapijas laikā;
500.9. pacientu šķirošanas nodrošināšana un veikšana neatliekamās medicīniskās palīdzības struktūrvienībās;
500.10. invazīvo un neinvazīvo pacientu vitālo funkciju monitorēšanas un dzīvībai svarīgo funkciju uzturošo medicīnisko tehnoloģiju lietošana;
500.11. pacientu aprūpes nodrošināšana un novērtēšana dažādu imobilizācijas un fiksācijas metožu lietošanas laikā;
500.12. ķirurģisko un terapeitisko procedūru izpilde pacientiem anestēzijas un intensīvās terapijas laikā;
500.13. laboratorisko izmeklējumu un ekspresanalīžu veikšana anestēzijas, intensīvās terapijas laikā;
500.14. pacientu agrīnā rehabilitācija pēcoperācijas un intensīvās terapijas laikā;
500.15. aprūpes procesa izvērtēšana un dokumentēšana, ja nepieciešams, mainot aprūpes plānu anestēzijas vai intensīvās terapijas laikā;
500.16. aprūpes nepārtrauktības nodrošināšana anestēzijas (pirms anestēzijas, pēc anestēzijas) un intensīvās terapijas laikā;
500.17. precīzas informācijas sniegšana un izskaidrošana pacientiem un viņu pārstāvjiem par aprūpes aspektiem atbilstoši anestezioloģijas un intensīvās terapijas struktūrvienību specifikai. "
180.
Izteikt noteikumu 509. un 510. punktu šādā redakcijā:
"509. Māsa (vispārējās aprūpes māsa) var iegūt specializāciju bērnu aprūpē, kas atbilst sestajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
510. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) ar specializāciju bērnu aprūpē profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
510.1. uz bērnu un ģimeni vērsta droša un kvalitatīva veselības aprūpes nodrošināšana primārajā, sekundārajā un terciārajā aprūpē;
510.2. bērnu aprūpes nodrošināšana somatisko un psihiskās attīstības traucējumu, iegūto un iedzimto slimību un veselības traucējumu gadījumos;
510.3. bērnu veselības uzturēšana un veicināšana, slimību profilakse;
510.4. bērnu labklājība (fiziskā, mentālā un emocionālā) un bērnu tiesību aizsardzība;
510.5. bērnu un viņu pārstāvju izglītošana par veselības veicināšanu un uzturēšanu. "
181.
Izteikt noteikumu 514. un 515. punktu šādā redakcijā:
"514. Māsa (vispārējās aprūpes māsa) var iegūt specializāciju psihiatriskajā un narkoloģiskajā aprūpē, kas atbilst sestajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
515. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) ar specializāciju psihiatriskajā un narkoloģiskajā aprūpē profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
515.1. padziļināta patstāvīgas aprūpes plānošana, sniegšana, aprūpes rezultātu izvērtēšana pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (t. sk. pacientu ar atkarībām), aprūpes kvalitātes kontrole un analīze;
515.2. līdzdalība diagnostisko un ārstniecisko procedūru veikšanā psihiatrijā un narkoloģijā;
515.3. sadarbībā ar psihiatriskās rehabilitācijas komandas dalībniekiem piedalīšanās psihiatriskās rehabilitācijas procesa īstenošanā pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (t. sk. pacientiem ar atkarībām);
515.4. profilaktisko, izglītojošo pasākumu plānošana un īstenošana dažāda vecuma sabiedrības grupām par psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (t. sk. pacientiem ar atkarībām);
515.5. pacientu ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (t. sk. pacientu ar atkarībām) un viņu pārstāvju izglītošana par aprūpes principiem."
182.
Izteikt noteikumu 519. un 520. punktu šādā redakcijā:
"519. Māsa (vispārējās aprūpes māsa) var iegūt specializāciju perioperatīvajā aprūpē, kas atbilst sestajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
520. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) ar specializāciju perioperatīvajā aprūpē profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
520.1. pacienta pirmsoperācijas aprūpe:
520.1.1. pacienta sagatavošana dažādām operācijām vai invazīvām procedūrām;
520.1.2. ķirurģisko pacientu riska faktoru identificēšana, izvērtēšana un vadīšana;
520.1.3. pacientu drošības principu ievērošana;
520.1.4. pareiza pacienta pozicionēšanas tehnika un tehnisko risinājumu izvēle atbilstoši pacienta individuālajām īpatnībām, operācijas vai invazīvās procedūras veidam un pacienta pozicionēšana;
520.1.5. pacienta un viņa pārstāvju izglītošana par sagatavošanos operācijai un pēcoperācijas procesu;
520.2. darbības operācijas laikā:
520.2.1. infekciju kontroles pasākumu veikšana operāciju zālē;
520.2.2. operāciju plānošana, ievērojot steidzamības kategorijas;
520.2.3. vides riska faktoru izvērtēšana un vadība operāciju zālē;
520.2.4. operācijas lauka sagatavošana, izmantojot piemērotas medicīniskās ierīces;
520.2.5. ķirurģisko instrumentu, hemostatisko materiālu un audu slēgšanas ierīču un tehnikas izvēle un lietošana;
520.2.6. susināmā materiāla un aso priekšmetu izvēle un lietošana;
520.2.7. izmeklējuma bioloģiskā materiāla uzglabāšana, nogādāšana uz laboratoriju;
520.2.8. medicīnas ierīču (ķirurģisko instrumentu) priekšapstrādes, pamatapstrādes un sterilizācijas metožu izvēle un lietošana;
520.3. pēcoperācijas aprūpe:
520.3.1. pacienta pēcoperācijas novērošana;
520.3.2. dzīvībai bīstamo veselības risku identificēšana, izvērtēšana un vadība agrīnajā pēcoperācijas periodā;
520.3.3. pēcoperācijas sarežģījumu un risku izvērtēšana, identificēšana un vadība;
520.3.4. brūču aprūpes tehnikas un medicīnas ierīču lietošana;
520.3.5. pacienta un viņa pārstāvju izglītošana."
 
183.
Izteikt noteikumu 564. un 565. punktu šādā redakcijā:
"564. Ambulatorā dienesta ārsta palīgs ir ārstniecības persona, kura pēc profesionālās ārsta palīga (feldšera) izglītības un kvalifikācijas iegūšanas ir ieguvusi apliecību par profesionālās pilnveides izglītības ambulatorā dienesta ārsta palīga kompetencē apguvi, kas atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
565. Ambulatorā dienesta ārsta palīga profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
565.1. veikt iedzīvotāju primāro aprūpi;
565.2. noteikt pacientam diagnozi, ārstēšanu;
565.3. patstāvīgi lietot un izrakstīt medicīniskos preparātus, tai skaitā stipri iedarbīgos preparātus;
565.4. sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību;
565.5. konstatēt pacienta nāvi."
184.
Izteikt noteikumu 567. punktu šādā redakcijā:
"567. Pēcdiploma apmācības laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas akūtu un hronisku sirds un asinsvadu patoloģiju, akūtu un hronisku ķirurģisku patoloģiju, akūtu un hronisku elpošanas orgānu sistēmas patoloģiju, akūtu un hronisku infekcijas slimību un seksuāli transmisīvo slimību patoloģiju, traumatisko bojājumu, akūtas un hroniskas uroģenitālās patoloģijas, akūtas un hroniskas ginekoloģiskās un dzemdību patoloģijas, akūtu un hronisku endokrinoloģisku saslimšanu patoloģijas, jaundzimušo, zīdaiņu un bērnu akūtas un hroniskas patoloģijas, kā arī hematoloģijas patoloģijas etioloģijā, patoģenēzē, klīnikā, diagnostikā, diferenciāldiagnostikā, ārstēšanā un profilaksē, kā arī neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā un katastrofu medicīnā, personas, ģimenes un sabiedrības veselībā un rehabilitācijā un profesionālās darbības juridiskajos pamatos. Mācību ilgums profesionālajā pilnveides programmā ambulatorā dienesta ārsta palīga pamatspecialitātē ir ne mazāk kā četri mēneši (vismaz 600 stundas). Neatliekamās medicīnas ārsta palīgiem (feldšera), kuri ir izdienas pensijā, mācību ilgums profesionālajā pilnveides programmā ambulatorā dienesta ārsta palīga pamatspecialitātē ar iegūtu neatliekamās medicīnas ārsta palīga (feldšera) kvalifikāciju ir ne mazāk kā 160 stundas (ietverot, piemēram, darba organizācija ambulatorā dienesta ārsta palīga praksē, sabiedrības veselība un profilakse) , no tām teorija 48 stundas un praktiskās mācības 112 stundas."
185.
Izteikt noteikumu 568., 569., 570. un 571. punktu šādā redakcijā:  
"568. Ārsta palīgs (feldšeris) ir ārstniecības persona, kuras profesionālā kvalifikācija atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
569. Ārsta palīga (feldšera) profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst ārsta palīga (feldšera) profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
570. Lai veiktu ārstniecisko darbību, ārsta palīgam (feldšerim) ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši ārsta palīga (feldšera) profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
571. Studiju ilgums ārsta palīgam (feldšerim) ir trīs gadi."
186.
Izteikt noteikumu 572., 573., 574. un 575.punktu šādā redakcijā:
"572. Biomedicīnas laborants ir ārstniecības persona, kuras  profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
573. Biomedicīnas laboranta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst biomedicīnas laboranta profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
574. Lai veiktu ārstniecisko darbību, biomedicīnas laborantam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši biomedicīnas laborantam profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
575. Studiju ilgums biomedicīnas laborantam ir divi gadi."
187.
Izteikt noteikumu 576., 577., 578.  un 579. punktu šādā redakcijā:
"576. Kosmētiķis ir ārstniecības persona, kuras profesionālā kvalifikācija atbilst  ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim  vai profesionālās kvalifikācijas apliecību.
577. Kosmētiķa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst kosmētiķa profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
578. Lai veiktu ārstniecisko darbību, kosmētiķim ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši kosmētiķa profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
579. Mācību ilgums kosmētiķa profesijā ir divi gadi (3120 stundas) pēc vidējās izglītības dokumenta iegūšanas, bet ārstniecības personām ar iepriekš iegūtu profesionālās vidējās medicīniskās izglītības dokumentu mācību ilgums kosmētiķa profesijā profesionālā tālākizglītības programmā ir vismaz 960 stundas."
188.
Izteikt noteikumu 581., 582., 583. un 584.punktu šādā redakcijā:
"581. Masieris ir ārstniecības persona, kuras profesionālā kvalifikācija atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
582. Masiera profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst masiera profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
583. Lai veiktu ārstniecisko darbību, masierim ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši masiera profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
584. Studiju ilgums masierim ir divi gadi."
189.
Izteikt noteikumu 7.6.apakšnodaļu šādā redakcijā:
"7.6.Mākslas terapeits (n 91)
585. Mākslas terapeits ir ārstniecības persona, kuras profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim un ir ieguvusi profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā mākslas veidā (vizuāli plastiskā māksla, deja un kustība, drāma, mūzika), kas  atbilst septītajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
586. Mākslas terapeita profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst mākslas terapeita profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
587. Lai veiktu ārstniecisko darbību, mākslas terapeitam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši mākslas terapeita profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
588. Studiju ilgums mākslas terapijas speciālistam ir divi gadi."
190.
Izteikt noteikumu 590., 591., 592. un 593.punktu šādā redakcijā:
"590. Māsas palīgs ir ārstniecības persona, kuras profesionālā kvalifikācija atbilst trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim vai profesionālās tālākizglītības programmā ieguvusi māsas palīga kvalifikāciju  atbilstoši trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
591. Māsas palīga profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst māsas palīga profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
592. Lai veiktu ārstniecisko darbību, māsas palīgam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši māsas palīga profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
593. Mācību ilgums pēc pamatizglītības dokumenta vai pēc vidējās izglītības dokumenta iegūšanas ir viens gads. Mācību ilgums profesionālās tālākizglītības programmā pēc vidējās izglītības dokumenta iegūšanas ir 960 stundas, ietverot darba vidē balstītu mācību praksi. Profesionālās tālākizglītības programmu īsteno koledža un par programmas apguvi izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību par iegūtu profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajam līmenim."
191.
Izteikt noteikumu 595.un 596. punktu šādā redakcijā:
"595. Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs (feldšeris) ir ārstniecības persona, kura profesionālās ārsta palīga (feldšera) izglītības un kvalifikācijas iegūšanas ir ieguvusi neatliekamās medicīnas ārsta palīga (feldšera) kvalifikāciju, kas atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
596. Neatliekamās medicīnas ārsta palīga (feldšera) profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ir:
596.1. pārvaldot neatliekamās medicīniskās palīdzības, intensīvās terapijas, reanimācijas, toksikoloģijas un katastrofu medicīnas teoriju, medicīniskās tehnoloģijas un praksi, sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību slimajiem (cietušajiem) dzīvībai vai veselībai bīstamā, kritiskā stāvoklī pirmsslimnīcas etapā un stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas (neatliekamās medicīniskās palīdzības) nodaļās;
596.2. izmeklēt pacientu, noteikt pacienta diagnozi un izvērtēt pacienta veselības stāvokļa smaguma pakāpi;
596.3. izvēlēties un veikt neatliekamu pacienta ārstēšanu, izvērtēt neatliekamās hospitalizācijas indikācijas un nodrošināt atbilstošu transportēšanu;
596.4. patstāvīgi lietot un izrakstīt medicīniskos preparātus, to skaitā arī stipri iedarbīgos;
596.5. konstatēt pacienta nāvi;
596.6. organizēt un vadīt izbraukuma brigādes darbu;
596.7. darboties neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dispečeru grupā un izvērtēt pieteiktos izsaukumus;
596.8. darboties ārkārtas medicīniskās situācijās notikuma vietā, veikt cietušo šķirošanu. "
192.
Izteikt noteikumu 598.punktu šādā redakcijā:
"598. Studiju ilgums ir divi gadi."
193.
Izteikt noteikumu 600., 601., 602. un 603. punktu šādā redakcijā:
"600. Podologs (pēdu aprūpes speciālists) ir ārstniecības persona, kuras profesionālā kvalifikācija atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
601.Podologa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst podologa profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
602. Lai veiktu ārstniecisko darbību, podologam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši podologa profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
603. Studiju ilgums podologam ir divi gadi."
194.
Izteikt noteikumu 604., 605., 606. un 607. punktu šādā redakcijā:
"604. Radiologa asistents ir ārstniecības persona, kuras profesionālā kvalifikācija atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
605. Radiologa asistenta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst radiologa asistenta profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
606. Lai veiktu ārstniecisko darbību, radiologa asistentam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši radiologa asistenta profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
607. Studiju ilgums radiologa asistentam ir trīs gadi."
195.
Izteikt noteikumu 608., 609., 610. un 611. punktu šādā redakcijā:
"608. Radiogrāfers ir ārstniecības persona, kuras profesionālā kvalifikācija atbilst sestajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
609. Radiogrāfera profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst radiogrāfera profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
610. Lai veiktu ārstniecisko darbību, radiogrāferam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši radiogrāfera profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
611. Studiju ilgums radiogrāferam ir četri gadi. Ārstniecības personām ar iepriekš iegūtu radiologa asistenta kvalifikāciju studiju ilgums ir viens gads."
196.
Izteikt noteikumu 612., 613., 614. un 615. punktu šādā redakcijā:
"612. Skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā ir ārstniecības persona, kuras  profesionālā kvalifikācija atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
613. Skaistumkopšanas speciālista kosmetoloģijā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst skaistumkopšanas speciālista kosmetoloģijā profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
614. Lai veiktu ārstniecisko darbību, skaistumkopšanas speciālistam kosmetoloģijā ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši skaistumkopšanas speciālistam kosmetoloģijā profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
615. Studiju ilgums skaistumkopšanas speciālistam kosmetoloģijā ir trīs gadi pēc vidējās izglītības dokumenta iegūšanas, divi gadi pēc īsā cikla profesionālā augstākās medicīniskās izglītības dokumenta iegūšanas vai astoņi mēneši pēc otrā cikla profesionālā augstākā medicīniskās izglītības dokumenta iegūšanas."
197.
Svītrot noteikumu 616.punktu.
198.
Izteikt noteikumu 7.13. nodaļu šādā redakcijā:
"7.13.Uztura speciālists (n 93)
617. Uztura speciālists ir ārstniecības persona, kuras  profesionālā kvalifikācija atbilst sestajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
618. Uztura speciālista profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst uztura speciālista profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
619. Lai veiktu ārstniecisko darbību, uztura speciālistam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši uztura speciālista profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
620. Studiju ilgums uztura speciālistam ir četri gadi."
 
199.
Izteikt noteikumu 621., 622. un 623.punktu šādā redakcijā:
"621. Zobārsta asistents ir ārstniecības persona, kuras profesionālā kvalifikācija atbilst ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
622. Zobārsta asistenta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst zobārsta asistenta profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
623. Lai veiktu ārstniecisko darbību, zobārsta asistentam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši zobārsta asistenta profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām."
200.
Svītrot noteikumu 625.punktu.
201.
Izteikt noteikumu 630., 631., 632. un 633.punktu šādā redakcijā:
"630. Zobu higiēnists ir ārstniecības persona, kuras profesionālā kvalifikācija atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
631. Zobu higiēnista profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst zobu higiēnista profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
632. Lai veiktu ārstniecisko darbību, zobu higiēnistam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši zobu higiēnista profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
633. Studiju ilgums zobu higiēnistam ir divi gadi."
202.
Izteikt noteikumu 7.17.nodaļu šādā redakcijā:
"7.17. Militārais paramediķis
633.1 Militārais paramediķis ir ārstniecības persona, kuras profesionālā kvalifikācija atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
633.2 Militārā paramediķa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst militārā paramediķa profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
633.3 Militārajam paramediķim ir ārstnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas ir atbilstoši militārā paramediķa profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
633.4 Mācību ilgums militārajam paramediķim ir divi gadi."
203.
Izteikt noteikumu 633.6, 633.7, 633.8 un 633.9 punktu šādā redakcijā:
"633.6 Zobu tehniķis ir ārstniecības persona, kuras profesionālā kvalifikācija atbilst cetrutajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. 
633.7 Zobu tehniķa profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi atbilst zobu tehniķa profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ja vien citā normatīvā regulējumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai.
633.8 Lai veiktu ārstniecisko darbību, zobu tehniķim ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši zobu tehniķa profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
633.9 Mācību ilgums zobu tehniķim ir divi gadi un seši mēneši."
204.
Papildināt noteikumus ar 648., 649., 650., 651., 652., 653., 654. un 655. punktu šādā redakcijā:
"648. Grozījumi 137.4, 145., 153., 157., 161., 165., 169., 173., 177., 181., 185., 189., 213., 225.4, 229., 257.4, 317.,  327., 337., 342., 347., 357., 362., 367., 372., 377., 382., 387., 402., 407., 412., 412.10, 417., 422., 427., 432., 448., 452., 456. un 460. punkts attiecībā par profesionālās tālākizglītības programmām stājas spēkā 2024.gada 1.oktobrī. 
649. Grozījumi 322., 332.1, un 444.punkts stājas spēkā grozījumiem likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 10. panta pirmajā daļā un Ministru kabineta 2002. gada 23. jūlija noteikumos Nr. 315 "Izglītības programmu minimālās prasības ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai". 
650. Šo noteikumu 2. un 3. nodaļā minētās profesionālās tālākizglītības programmas īsteno izglītības iestāde, kas īsteno akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu, un par programmas apguvi izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību par iegūtu profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras astotajam līmenim. Rezidenti, kuri attiecīgajā rezidentūras programmā apakšspecialitātes, papildspecialitātes apguvei ir imatrikulēti līdz 2024. gada 30. septembrim, rezidentūras programmas apguvi beidz atbilstoši tai rezidentūras programmas izglītības formai un ilgumam, kāds bija spēkā 2024. gada 30.septembrī.
651. Grozījumi internista, ķirurga, ģimenes ārsta (vispārējās aprūpes ārsta) un neatliekamās palīdzības ārsta profesionālās darbības pienākumos un uzdevumos attiecībā par gastrointestinālo endoskopiju diferenciāldiagnostikas nolūkos un mērķēto ultrasonogrāfiju diferenciāldiagnostikas nolūkos stājas spēkā 2024.gada 1.oktobrī.
652. Internisti, ķirurgi, neatliekamās medicīnas ārsti, kuriem ir attiecīgās specialitātes ārstniecības personas sertifikāts un kuri rezidentūras programmas ietvaros nav apguvuši teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas gastrointestinālās endoskopijas veikšanā, teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas gastrointestinālās endoskopijas veikšanā var apgūt profesionālā tālākizglītības programmā. Internisti, ķirurgi, neatliekamās medicīnas ārsti resertifikāciju veic attiecīgajā specialitātē.
653. Ģimenes ārsti (vispārējās aprūpes ārsti), ķirurgi un neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti, kuriem ir attiecīgās specialitātes ārstniecības personas sertifikāts un kuri rezidentūras programmas ietvaros nav apguvuši teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanā var apgūt profesionālā tālākizglītības programmā. 
654. Šo noteikumu 152.1 punktā minētie ārsti pēc sekmīgas studiju programmas apguves iegūst pediatra kvalifikāciju un neonatologa kvalifikāciju.
655. Grozījumi šo noteikumu 2.36.1 nodaļā stājas spēkā 2024.gada 1.oktobrī. Rezidentu, kuri līdz 2024.gada 30.septembrim ir imatrikulēti rezidentūras programmā neirofiziologa apakšspecialitātes apguvei, rezidentūras programmu beidz atbilstoši tai rezidentūras programmai kāda bija spēkā  2024.gada 30.septembrī.
656. Šo noteikumu 567. punktā minētais attiecībā par mācību ilgumu profesionālās pilnveides programmā ambulatorā dienesta ārsta palīga pamatspecialitātē personām ar iegūtu neatliekamās medicīnas ārsta palīga (feldšera) kvalifikāciju stājas spēkā 2024.gada 1.septembrī un ir attiecināms uz neatliekamās medicīnas ārsta palīgiem (feldšera), kuri ir izdienas pensijā.
657. Studējošie, kuri imatrikulēti īsā cikla profesionālajā augstākās izglītības studiju programmā ''Vecmāte'' līdz 2023. gada 31. decembrim, izglītības programmas apguvi beidz atbilstoši tam izglītības programmas ilgumam un saturam kāds atbilst īsā cikla profesionālā augstākās izglītības programmai “Vecmāte”. Uzņemšana īsā cikla profesionālā augstākās izglītības programmā “Vecmāte” sākot ar 2024.gada 1.janvāri netiek organizēta."
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds