22-TA-2217
Aizsardzības industrijas likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
aizsardzības industrija – komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militāru vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, pilnveidošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu, tehnisko apkalpošanu, remontu vai utilizāciju, kā arī sniedz ar šīm darbībām saistītus pakalpojumus;
2)
aizsardzības industrijas attīstības atbalsts – mērķtiecīgi plānotu un organizētu nacionāla un starptautiska līmeņa attīstības atbalsta pasākumu kopums, kurus īsteno valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai un Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas resursu bāzes paplašināšanai un kuri aizsardzības industrijā attiecināmi uz tādām darbībām kā pētniecība, zināšanu un tehnoloģiju pārnese, jaunu tehnoloģiju vai produktu izstrāde, testēšana un ieviešana ražošanā, kā arī eksportspējas, starptautiskās sadarbības un atpazīstamības veicināšana;
3)
piegādes drošība – piegādes garantijas attiecībā uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamo preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kuras ietvaros maksimāli iespējamā apjomā mazina trešo pušu iejaukšanās iespējas un kura nepieciešama, lai nodrošinātu nacionālajos normatīvajos aktos vai Latvijas Republikas starptautiskajās saistībās Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem noteikto uzdevumu izpildi;
4)
darbības drošība – pasākumu kopums, kurā tiek plānota un īstenota aizsardzības industrijas fiziskās, darba, informatīvās un kibertelpas aizsardzība, lai veicinātu aizsardzības industrijas produkcijas un saistīto pakalpojumu piegādes nepārtrauktību;
5)
Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projekts – pasākumu kopums, kas saistīts ar noteiktu Nacionālo bruņoto spēku spējas attīstībai nepieciešamu preču, infrastruktūras vai pakalpojumu mērķtiecīgu izpēti, iegādi, ieviešanu, uzturēšanu un modernizēšanu;
6)
stratēģiskā partnerība – Aizsardzības ministrijas un stratēģiskā partnera sadarbības veids, kas paredz aizsardzības industrijas pārstāvju integrāciju valsts aizsardzības sistēmā, papildus nodrošinot mērķtiecīgu to sagatavošanu nepārtrauktam darbam valsts apdraudējuma, tai skaitā ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un kara, laikā;
7)
stratēģiskais partneris – kapitālsabiedrība, ar kuru ir noslēgts stratēģiskās partnerības līgums.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību.
3.
pants.
Likuma darbības jomas
Likuma darbības jomas ir:
1)
nacionālās aizsardzības industrijas attīstības un darbības drošības veicināšana;
2)
Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto prioritāro preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšana.
IInodaļaPiegādes drošība
4.
pants.
Piegādes drošības veicināšana un kontrole
(1)
Aizsardzības ministrija veicina Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību. Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projektu ietvaros piegādes drošība tiek veicināta, izvērtējot piegādes drošības ietekmes faktorus, nosakot un izvirzot piegādes drošību veicinošas prasības, kā arī nodrošinot to izpildes kontroli.
(2)
Piegādes drošības ietekmes faktorus izvērtē, kā arī piegādes drošību veicinošas prasības nosaka un izvirza Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projektos, kuru kopējā prognozējamā summa visā to aprites ciklā pārsniedz piecus miljonus euro vai kuru ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas sagaidāmais aprites cikls pārsniedz piecus gadus.
(3)
Piegādes drošības ietekmes faktorus izvērtē un piegādes drošību veicinošas prasības nosaka, un to izpildi kontrolē Aizsardzības ministrijas izveidota komisija.
5.
pants.
Piegādes drošības ietekmes faktori
(1)
Faktori, kas var ietekmēt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamo preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas drošību, ir šādi:
1)
komersanta, tā īpašnieku, patieso labuma guvēju un komersanta veiktspējai būtisku darbinieku valstiskā piederība;
2)
sadarbības potenciāls ar komersanta izcelsmes valsts (ja tā nav Latvijas Republika) aizsardzības nozari attiecīgo preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nodrošinājuma jomā;
3)
komersanta izcelsmes valsts (ja tā nav Latvijas Republika) loma Latvijas Republikas nacionālās drošības sistēmā;
4)
komersanta, tai skaitā komersanta veiktspējai būtisku darbinieku, iesaiste Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas sistēmā;
5)
komersanta preču ražotnes vai pakalpojuma sniegšanas vietas izvietojums un attālums no aizsardzības nozares patērētāja;
6)
starptautisko robežu šķērsošanas nepieciešamība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas izpildei;
7)
paredzamais komersanta un Nacionālo bruņoto spēku savstarpējās sadarbības laiks no sadarbības uzsākšanas līdz noslēguma brīdim;
8)
preču ražošanai vai pakalpojuma sniegšanai kritiski nepieciešamu izejmateriālu, sastāvdaļu un citu ražošanas līdzekļu piegādes ķēdes drošība un noturība;
9)
komersanta spēja nodrošināt ieviešanas un pēcpārdošanas pakalpojumu pieejamību, kā arī ar tiem saistīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi;
10)
komersanta spēja nodrošināt preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma, tai skaitā ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un kara, apstākļos;
11)
komersanta komercdarbības vispārējo rādītāju kvalitāte, tai skaitā komersanta, tā īpašnieku, patieso labuma guvēju un komersanta veiktspējai būtisku darbinieku reputācija;
12)
komersanta, tai skaitā komersanta veiktspējai būtisku darbinieku, tehniskā kompetence un profesionālā kvalifikācija;
13)
iegādājamo preču vai pakalpojumu tehnoloģiskā ietilpība;
14)
iegādājamo preču vai pakalpojumu, tai skaitā ekvivalentu alternatīvu, tirgus situācija un pieejamība;
15)
komersanta spēja nodrošināt preču savietojamību ar citām Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajām precēm.
(2)
Aizsardzības ministrija var identificēt citus piegādes drošības ietekmes faktorus, ciktāl tie nav pretrunā ar šajā likumā vai citos likumos noteikto, kā arī Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normām aizsardzības un drošības iepirkumu jomā.
6.
pants.
Piegādes drošību veicinošas prasības
(1)
Nosakot piegādes drošību veicinošas prasības, Aizsardzības ministrija atsaucas uz identificētiem šā likuma 5. pantā minētajiem piegādes drošības ietekmes faktoriem.
(2)
Piegādes drošību veicinošas prasības iepirkuma procedūrām, kuras tiek veiktas šā likuma 4. panta otrajā daļā minēto Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projektu ietvaros, izvirza Aizsardzības ministrijas struktūrvienība – pasūtītājs.
(3)
Pēc šā likuma 5. panta pirmajā daļā minēto piegādes drošības ietekmes faktoru izvērtēšanas Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projektu ietvaros izvirza piegādes drošību veicinošas prasības attiecībā uz:
1)
komersanta, tā īpašnieku, patieso labuma guvēju un komersanta veiktspējai būtisku darbinieku identificēšanu;
2)
komersanta ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesa, tai skaitā saistītās loģistikas, fiziskās, industriālās, darba, informācijas drošības un kiberdrošības, organizēšanu;
3)
projekta ietvara intelektuālā īpašuma tiesību statusu un pieejamības nodrošināšanu;
4)
produktu (gan preču, gan pakalpojumu) ieviešanas, uzturēšanas, remonta, pilnveidošanas, modernizācijas, savietojamības un utilizācijas, tai skaitā saistīto rezerves daļu un nepieciešamās lietotāju apmācības sistēmas, atbalsta pieejamību;
5)
piegādes drošībai būtisku komersanta apakšuzņēmēju identificēšanu, iesaisti un savstarpējās sadarbības organizēšanu;
6)
piegādes drošībai būtisku izejmateriālu, sastāvdaļu, citu ražošanas līdzekļu vai gatavās produkcijas rezerves uzkrājumu izveidošanu, uzturēšanu, atjaunošanu un pārvaldi;
7)
komersanta iesaisti Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas sistēmas plānošanā un sagatavošanā;
8)
komersanta piegādes drošības risku iekšējo analīzi un to iespējamo seku novēršanas vai ietekmes mazināšanas pasākumu izstrādi.
(4)
Aizsardzības ministrija var identificēt un komersantam noteikt citas piegādes drošību veicinošas prasības, ciktāl tās nav pretrunā ar šajā vai citos likumos noteikto, kā arī Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normām.
(5)
Piegādes drošības nodrošināšanai valsts Aizsardzības ministrijas personā var iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā vai dibināt jaunu kapitālsabiedrību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajai kārtībai.
(6)
Piegādes drošības veicināšanai Aizsardzības ministrija prioritārā kārtā izvērtē Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projektu īstenošanas iespējas sadarbībā ar citām Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm.
7.
pants.
Stratēģiskā partnerība
(1)
Aizsardzības ministrija piegādes drošības veicināšanai var veidot stratēģiskās partnerības, slēdzot stratēģiskās partnerības līgumus ar kapitālsabiedrībām, kurām ir izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar stratēģiskās nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikāts. Stratēģiskās partnerības līguma noslēgšanai ir nepieciešama Ministru kabineta atļauja.
(2)
Stratēģiskās partnerības līgumu Aizsardzības ministrija var noslēgt:
1)
ar kapitālsabiedrību, kurai ir ne mazāk kā piecu gadu atbilstoša komercdarbības pieredze attiecīgajā preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas jomā, veicot piegādes vai sniedzot pakalpojumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu bruņotajiem spēkiem;
2)
ar jaundibinātu kapitālsabiedrību, kuru šādam mērķim ir nodibinājusi kapitālsabiedrību apvienība (konsorcijs), kuras dalībnieku (akcionāru) vairākums atbilst šā panta otrās daļas 1. punktā minētajām prasībām.
(3)
Stratēģisko partnerību izveido, ja Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projekta ietvaros konstatē šādu nosacījumu vienlaicīgu izpildi:
1)
projekta kopējā sagaidāmā vērtība visā tā aprites ciklā pārsniedz 25 miljonus euro;
2)
projekta ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas sagaidāmais aprites cikls pārsniedz septiņus gadus;
3)
projekta ietvara preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ietekmē vismaz 10 no šā likuma 5. panta pirmajā daļā minētajiem piegādes drošības ietekmes faktoriem;
4)
no projekta ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas drošības ir atkarīgas būtiskas nacionālās drošības intereses un Nacionālo bruņoto spēku spēja veikt ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus;
5)
projekta ietvara preču vai pakalpojumu piegādātāja maiņa rada nenovēršamus riskus attiecīgo preču vai pakalpojumu nepārtrauktai pieejamībai valsts apdraudējuma, tai skaitā ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un kara, laikā;
6)
projekta ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas joma atbilst Valsts aizsardzības koncepcijā norādītajām prioritātēm.
(4)
Aizsardzības ministrija, noslēdzot Stratēģiskās partnerības līgumu, nosaka:
1)
stratēģiskās partnerības mērķi;
2)
stratēģiskās partnerības pārvaldības mehānismu;
3)
stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumus;
4)
nosacījumus stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas un piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanai valsts apdraudējuma, tai skaitā ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un kara, apstākļos;
5)
nosacījumus stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas, piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības veicināšanai paredzēto izejmateriālu, sastāvdaļu, citu ražošanas līdzekļu vai gatavās produkcijas rezervju izveidošanai, uzturēšanai, atjaunošanai un pārvaldei;
6)
nosacījumus stratēģiskā partnera, tai skaitā kapitālsabiedrības veiktspējai būtisku darbinieku, dalībai Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas sistēmā;
7)
nosacījumus stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildes monitoringam, maksimālajai peļņas robežvērtībai, kas nedrīkst pārsniegt 10 % robežu, kā arī rīcībai gadījumos, ja maksimālā peļņas robežvērtība tiek pārsniegta;
8)
nosacījumus rīcībai gadījumos, ja stratēģiskais partneris stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildē darbojas ar zaudējumiem;
9)
stratēģiskās partnerības ietvaros noslēgto preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumu auditēšanas mehānismu un kārtību;
10)
attiecīgās partnerības ietvaram atbilstošus darbības drošības nosacījumus.
(5)
Stratēģisko partnerību slēdz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsardzības un drošības jomas iepirkumiem.
(6)
Stratēģiskais partneris ne retāk kā reizi 12 mēnešos rakstveidā informē Aizsardzības ministriju par visiem stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas un piegādes vai pakalpojumu līgumu izpildē iesaistītajiem būtiskajiem infrastruktūras objektiem, ražošanas līdzekļiem, citu būtisku materiāltehnisku nodrošinājumu, kā arī minēto līgumu izpildē nodarbinātiem (kapitālsabiedrības veiktspējai būtiskiem) darbiniekiem.
(7)
Stratēģiskais partneris ne retāk kā reizi 12 mēnešos rakstveidā informē visus stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas un piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildē nodarbinātos (kapitālsabiedrības veiktspējai būtiskos) darbiniekus par viņu lomu un pienākumiem attiecībā uz dalību Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas sistēmā, kā arī stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas un piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanā valsts apdraudējuma, tai skaitā ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un kara, apstākļos.
(8)
Stratēģiskais partneris nekavējoties rakstveidā informē Aizsardzības ministriju, ja kapitālsabiedrības darbībā ir iespējama vai faktiski konstatējama kāda no Maksātnespējas likumā norādītajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm vai komersants saskaras ar citiem, tai skaitā iepriekš neparedzētiem, būtiskiem riskiem, kas apdraud stratēģiskās partnerības līguma un stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildi.
(9)
Ja, izvērtējot šā panta astotajā daļā minēto informāciju, Aizsardzības ministrija konstatē, ka apdraudējumu stratēģiskās partnerības līguma un stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu līgumu izpildei nav iespējams novērst attiecīgā stratēģiskās partnerības līguma ietvaros, Aizsardzības ministrija Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā sagatavo un var virzīt priekšlikumu par Aizsardzības ministrijas līdzdalības iegūšanu vai izšķirošas ietekmes iegūšanu stratēģiskā partnera kapitālsabiedrībā.
(10)
Ja stratēģiskais partneris vai Aizsardzības ministrija konstatē stratēģiskā partnera atbilstību kādai no šā panta astotajā daļā minētajām pazīmēm, stratēģiskajam partnerim ir pienākums pieprasīt un saņemt Aizsardzības ministrijas saskaņojumu visiem stratēģiskā partnera darījumiem ar stratēģiskā partnera mantu vai finanšu līdzekļiem, kuru ietvara vērtība pārsniedz 10 tūkstošus euro.
(11)
Stratēģiskās partnerības ietvaros Aizsardzības ministrija uz laiku, kas nepārsniedz stratēģiskās partnerības līguma darbības periodu, var savā valdījumā esošo mantu, tai skaitā zemi un zemes apbūves tiesības, nodot bezatlīdzības lietošanā stratēģiskajam partnerim, ciktāl tas nepieciešams stratēģiskās partnerības līguma vai atsevišķu tā ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildei, piegādes drošības vai stratēģiskā partnera darbības drošības veicināšanai un neietekmē tādu ražojumu konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem.
IIInodaļaAizsardzības industrijas attīstības atbalsts
8.
pants.
Aizsardzības industrijas attīstības atbalsts
(1)
Aizsardzības ministrija ir atbildīgā iestāde par aizsardzības industrijas attīstības atbalstu, kā arī citu valsts, pašvaldību vai nevalstisko institūciju aktivitāšu koordinēšanu aizsardzības industrijas attīstības atbalstam.
(2)
Aizsardzības industrijas attīstības atbalsts ietver:
1)
aizsardzības industrijas un saistīto piegādes drošības prioritāšu identificēšanu politikas plānošanas dokumentos;
2)
aizsardzības industrijas attīstības atbalstam nepieciešamo normatīvu sagatavošanu;
3)
aizsardzības industrijas attīstības atbalstā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju identificēšanu un to iesaistes koordinēšanu;
4)
aizsardzības industrijas attīstības atbalsta veidu (mehānismu) identificēšanu, ieviešanu, uzturēšanu, koordinēšanu un pilnveidošanu;
5)
sadarbību ar aizsardzības industrijas intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām;
6)
starptautisko sadarbību aizsardzības industrijas attīstības atbalsta jomā.
9.
pants.
Aizsardzības industrijas attīstības atbalsta mehānismi
(1)
Aizsardzības industrijas attīstības atbalsts tiek organizēts:
1)
aizsardzības industrijas attīstības atbalstam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros;
2)
piesaistot citus Aizsardzības ministrijai pieejamos personāla, materiāltehniskos un infrastruktūras resursus;
3)
piesaistot aizsardzības industrijai pieejamos valsts atbalsta instrumentus, kā arī tiem pielīdzināmus pašvaldību komercdarbības atbalsta mehānismus;
4)
piesaistot Eiropas Savienības politiku un programmu vai ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu;
5)
piesaistot citu starptautisko organizāciju vai to uzturēto fondu, programmu vai mehānismu finansējumu, kas ir pieejams aizsardzības industrijas attīstības atbalstam;
6)
divpusējo vai daudzpusējo starpvalstu sadarbības projektu ietvaros;
7)
veicinot privāto tiesību juridisko un fizisko personu līdzfinansējuma un investīciju piesaisti inovatīvu militāra vai divējāda lietojuma tehnoloģiju un produktu attīstības atbalstam.
(2)
Aizsardzības ministrija aizsardzības industrijas attīstības atbalstam var ieviest, organizēt, finansēt un atbalstīt šādus aizsardzības industrijas attīstības atbalsta mehānismus:
1)
aizsardzības inovāciju pētījumu programmas;
2)
militāras vai divējādas lietojamības tehnoloģiju, zinātības un produktu pētniecības un izstrādes atbalsta programmas un fondus;
3)
atsevišķus militārās pētniecības un izstrādes projektus;
4)
aizsardzības inovāciju pasākumus;
5)
aizsardzības industrijas produkcijas izstādes un demonstrāciju pasākumus;
6)
aizsardzības industrijas produkcijas, tai skaitā prototipu, testēšanas un novērtēšanas pasākumus;
7)
konsultāciju pasākumus ar aizsardzības industrijas komersantiem, kā arī to intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām;
8)
Eiropas Aizsardzības fonda, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai starpvalstu projektus aizsardzības pētniecības, kā arī militāras vai divējādas lietojamības produktu pētniecības un izstrādes jomā;
9)
ar aizsardzības industrijas attīstību saistāmas maģistrantūras vai doktorantūras līmeņa studiju atbalsta programmas.
(3)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Aizsardzības ministrija īsteno projektu konkursus militāru vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam, nosakot:
1)
projektu konkursu sagatavošanas un izsludināšanas kārtību;
2)
kārtību projekta iesniegumu izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai par konkursa uzvarētājiem;
3)
kārtību atbalsta piešķiršanai un kontroles nodrošināšanai attiecībā uz sniegtā atbalsta izmantošanu atbilstoši tam paredzētajiem mērķiem.
(4)
Aizsardzības ministrijas vai kapitālsabiedrības, kurās Aizsardzības ministrijai iegūta līdzdalība, patstāvīgi īstenotus fundamentālos un lietišķos pētījumu projektus, kuru ietvaros tiek izmantotas (radītas) stratēģiskas nozīmes preces vai izmantota (radīta) tāda informācija, kuras izpaušana var radīt kaitējumu valsts drošībai, Aizsardzības ministrija finansē no tai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, nepiemērojot Zinātniskās darbības likumā noteiktās prasības zinātniskās darbības finansēšanai.
10.
pants.
Komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības
Īstenojot šajā likumā minētos pasākumus un aizsardzības industrijas attīstības atbalsta mehānismus, kuri atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm, tiek ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.
11.
pants.
Sadarbība ar aizsardzības industrijas nevalstiskajām organizācijām
(1)
Aizsardzības ministrija, izstrādājot un īstenojot aizsardzības industrijas attīstības atbalsta politiku, konsultējas ar aizsardzības industrijas nevalstiskajām organizācijām. Aizsardzības ministrija nosaka to nevalstisko organizāciju, kura var izvirzīt savus pārstāvjus Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Industrijas padomnieku grupā.
(2)
Par pārstāvi dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Industrijas padomnieku grupā var izvirzīt personu, kura atbilst likumā ''Par valsts noslēpumu'' noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Ja nepieciešams, aizsardzības industrijas nevalstiskās organizācijas pārstāvim, kas izvirzīts sadarbībai ar Aizsardzības ministriju, arī jāsaņem speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam atbilstoši likumā ''Par valsts noslēpumu'' noteiktajai kārtībai.
IVnodaļaAizsardzības industrijas darbības drošība
12.
pants.
Aizsardzības industrijas darbības drošības veicināšana
(1)
Aizsardzības ministrija veicina nacionālās aizsardzības industrijas darbības drošību.
(2)
Aizsardzības industrijas darbības drošību veicina, aizsardzības industrijai nosakot uz Aizsardzības ministriju attiecināmas vai tām pielīdzināmas fiziskās, industriālās, darba, informācijas drošības un kiberdrošības prasības, procedūras un principus, ciktāl tas nav pretrunā ar šajā vai citos likumos, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normās noteikto aizsardzības industrijas darbības drošības jomā.
(3)
Aizsardzības industrijas pienākums ir savā darbībā ievērot Aizsardzības ministrijas izvirzītās darbības drošības prasības. Šādu prasību neizpilde vai nepilnīga izpilde var būt par pamatu Aizsardzības ministrijas sadarbības ierobežošanai vai pārtraukšanai ar attiecīgo aizsardzības industrijas pārstāvi šajā likumā un citos aizsardzības industrijas darbības drošību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
13.
pants.
Aizsardzības industrijas darbības drošības veicināšanas pasākumi
(1)
Aizsardzības ministrija atbilstoši kompetencei un pieejamajiem resursiem var īstenot šādus aizsardzības industrijas darbības drošību veicinošus pasākumus:
1)
organizēt Aizsardzības ministrijas ekspertu konsultācijas par tādu aizsardzības industrijas produktu, tai skaitā to būtisku sastāvdaļu vai prototipu, izpēti, izstrādi, testēšanu, sertificēšanu, marķēšanu, iepakošanu, ražošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu, demonstrēšanu, tirdzniecību, remontu, modificēšanu, modernizēšanu vai utilizēšanu, kuri ir īpaši izstrādāti vai pielāgoti militārām vajadzībām;
2)
veikt īpaši militārām vajadzībām izstrādātu vai pielāgotu aizsardzības industrijas produktu, tai skaitā to būtisku sastāvdaļu vai prototipu, testēšanu, izmantojot Aizsardzības ministrijas valdījumā esošus specializētus produktus, preces vai infrastruktūru;
3)
izveidot un uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus, ļaut izmantot specializētu Aizsardzības ministrijas infrastruktūru tādai komercsabiedrībai, kura ir saņēmusi Aizsardzības ministrijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikātu, ja attiecīgā infrastruktūra nepieciešama komercsabiedrībai pirmreizējā izstrādē, testēšanā vai ražošanā esošu un militārām vajadzībām izstrādātu vai pielāgotu produktu, tai skaitā to būtisku sastāvdaļu vai prototipu, attīstībai un uzglabāšanai vai arī ar šādu produktu izstrādi saistītas ierobežotas pieejamības informācijas vai valsts noslēpumu saturošas informācijas apstrādei un aizsardzībai;
4)
uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus, ļaut izmantot specializētus Aizsardzības ministrijas produktus vai preces tādai komercsabiedrībai, kura ir saņēmusi Aizsardzības ministrijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikātu, ja attiecīgie produkti vai preces nepieciešami komersanta pirmreizējā izstrādē vai ražošanā esošu militārām vajadzībām izstrādātu vai pielāgotu produktu, tai skaitā to būtisku sastāvdaļu vai prototipu, testēšanai;
5)
iegādāties un uzturēt šā panta pirmās daļas izpildei nepieciešamus specializētus produktus vai preces, pakalpojumus vai infrastruktūru.
(2)
Šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā norādīto aizsardzības industrijas drošības veicināšanas pasākumu izmaksas par Aizsardzības ministrijas valdījumā esošas mantas izmantošanu atbilstoši faktiskajām izmaksām kompensē attiecīgais aizsardzības industrijas komersants.
(3)
Aizsardzības ministrija preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošībai var pārņemt, kompensējot radušās izmaksas, no komersanta īpašumā tādu nacionālās aizsardzības industrijas komersantu militārām vajadzībām īpaši izstrādātu vai pielāgotu produktu prototipus, tai skaitā to būtiskas sastāvdaļas, kurus tehnisku apsvērumu dēļ nav iespējams sertificēt kā lietošanai gatavu produkciju.
14.
pants.
Stratēģiskās partnerības un aizsardzības industrijas attīstības atbalsta uzraudzība
Stratēģiskās partnerības un aizsardzības industrijas attīstības atbalsta uzraudzību veic Valsts kontrole Valsts kontroles likumā noteiktajā kārtībā.
Likums stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī.
Aizsardzības ministre I. Mūrniece