MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir saņēmis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (turpmāk – komisija) 2022. gada 29. marta vēstuli Nr. 142.9/8-5-13/22 par iespējamām izmaiņām regulējumā saistībā ar bioetanola vai biodegvielas piejaukumu degvielai, kurā Ministru kabinets tiek aicināts sagatavot un iesniegt iespējamos risinājumus, lai novērstu vai amortizētu degvielas cenu pieaugumu saistībā ar biodegvielas piejaukuma prasību degvielai vai citā veidā kompensētu degvielas cenu pieaugumu galapatērētājam, un sniedz šādu atbildi.

Ekonomikas ministra veidotā Enerģētiskās drošības darba grupa (turpmāk – darba grupa) jau šī gada martā proaktīvi ir vērtējusi iespējamos risinājumus degvielas cenu pieauguma ietekmes samazināšanai uz tautsaimniecību. Darba grupas ietvaros Ekonomikas ministrija piedāvāja izvērtēt divus risinājumus:

1) atteikties no biodegvielas obligātā piejaukuma 2022. gadā;

2) samazināt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai līdz Eiropas Savienības minimālajam līmenim.

Aplūkotie risinājumi tika padziļināti izanalizēti, un darba grupa nonāca pie secinājuma, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana varētu nedot vēlamo cenu samazināšanas efektu un pastāv būtisks risks, ka degvielas cena – tieši pretēji – varētu pieaugt papildus, ņemot vērā jau kopš pagājušā gada rudens noslēgtos biodegvielas piegādes līgumus uz visu 2022. gadu (līgumu laušanas gadījumā degvielas komersantiem būtu jāmaksā līgumsods), kā arī to, ka šobrīd degvielas vairumtirgū nav brīvi pieejami papildu dīzeļdegvielas krājumi biodegvielas piejaukuma aizstāšanai. Plašāk šī risinājuma ietekme un kopējās degvielas cenu tendences un iemesli atspoguļoti pielikumā pievienotajā informatīvajā ziņojumā "Par degvielas cenu kāpumu un iespējamajiem risinājumiem" (ierobežotas pieejamības informācija), kas tika apstiprināts Ministru kabinetā 2022. gada 29. martā.

Attiecībā uz risinājumu, kas ietvertu akcīzes likmes samazinājumu 2022. gadā, jāņem vērā akcīzes nodokļa likmes samazinājuma fiskālā ietekme un tas, ka atbalsts analizētajos scenārijos būtu vispārīgs, nevis mērķēts uz konkrētām iedzīvotāju grupām, tādējādi radot risku, ka lielāku pienesumu no šāda risinājuma gūtu tās iedzīvotāju grupas, kurām šis atbalsts nebūtu visnepieciešamākais. Pielikumā pievienots Finanšu ministrijas aprēķins par fiskālo ietekmi šādam risinājumam (ierobežotas pieejamības informācija).

Vienlaikus, apzinoties šī jautājuma problemātiku, Ministru kabinets un darba grupa aktīvi turpina darbu, lai rastu efektīvu risinājumu, kā arī, sadarbojoties ar Labklājības ministriju, īpašu uzsvaru liek uz mērķēta atbalsta sniegšanu neaizsargātākajām energoresursu lietotāju grupām.