24-TA-1475
Grozījumi Enerģētikas likumā
Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr.; 2000, 17. nr.; 2001, 12. nr.; 2005, 8., 13. nr.; 2008, 14. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 106. nr.; 2011, 36., 161. nr.; 2012, 186. nr.; 2014, 60. nr.; 2016, 37., 52. nr.; 2018, 76. nr.; 2019, 212., 214., 240. nr.; 2021, 22. nr.; 2022, 78.A, 137.A, 144. nr.; 2023, 231., 247. nr.; 2024, 67., 124 nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 1.panta pirmo daļu ar jaunu 33.1 punktu šādā redakcijā:
"331) rūpnieciskie apaļkoki - zāģbaļķi, finierkluči, papīrmalka (apaļkoku vai šķeltā veidā), kā arī citi apaļkoki, kas ir derīgi rūpnieciskai izmantošanai, izņemot apaļkokus, kuru raksturlielumi, piemēram, suga, izmēri, taisnums un zarainums, tos dara nederīgus rūpnieciskai izmantošanai, ko atkarībā no attiecīgajiem meža un tirgus apstākļiem definē un pienācīgi pamato dalībvalstis;";
2.
Papildināt 58.11 pantu ar jaunu sesto, septīto, astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(6) Iestādes, izstrādājot atbalsta shēmas no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem vai biomasas degvielām ražotās enerģijas izmantošanai, minētās atbalsta shēmas izstrādā tā, lai nestimulētu neilgtspējīgus ražošanas un izmantošanas paņēmienus un nekropļotu konkurenci ar materiālu nozarēm, lai nodrošinātu, ka koksnes biomasa tiek izmantota atbilstoši tās augstākajai ekonomiskajai un vidiskajai pievienotajai vērtībai, ievērojot šādu kaskadēšanas principa prioritāšu secību:
1) koksnes materiālu produkti;
2) koksnes materiālu produktu kalpošanas laika pagarināšana;
3) atkalizmantošana;
4) pārstrāde;
5) enerģijas ražošana
6) apglabāšana vai noglabāšana, kā arī iznīcināšana.
(7) Šā panta sestajā daļā minētās iestādes, izstrādājot minētās atbalsta shēmas, var pieņemt lēmumu neievērot kaskadēšanas principa prioritāšu secību šādos gadījumos:
1) ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu enerģijas piegādes drošību;
2) ja vietējā rūpniecība kvantitatīvi vai tehniski nespēj izmantot meža biomasu atbilstoši ekonomiskajai un vidiskajai pievienotajai vērtībai attiecībā šādām izejvielām:
a) meža biomasas izejvielas, kas iegūtas tādās mežu apsaimniekošanas darbībās kā pirmskomerciālā retināšana vai meža ugunsgrēku novēršana;
b) meža biomasas izejvielas, kas iegūtas cirtēs, kuras tiek veiktas meža sakopšanai pēc dabiskiem traucējumiem, piemēram, vējgāzēm, snieglauzēm, plūdiem, kaitēkļu bojājumiem vai kaitēkļu bojājumu novēršanai
c) meža biomasas izejvielas, kuru raksturlielumi nav piemēroti Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem, kas atrodas transportēšanai ekonomiski pamatotā attālumā.
(8) Šā panta sestajā daļā minētā iestāde šā panta septītajā daļā minēto lēmumu izskaidro attiecīgā normatīvā regulējuma par atbalsta shēmu anotācijā un informāciju par to pēc atbalsta shēmas normatīvā regulējuma apstiprināšanas iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā.
(9) Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 15.martam apkopo šā panta astotajā daļā minēto informāciju un iesniedz Eiropas komisijā kopsavilkumu par šā panta septītajā daļā minētajiem lēmumiem neievērot šā panta sestajā daļā noteikto meža biomasas izmantojuma kaskadēšanas principu, iekļaujot informāciju par šī principa neievērošanas apsvērumiem un ģeogrāfisko mērogu, uz kādu tās attiecas.
(10) Iestādes, izstrādājot atbalsta shēmas no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem vai biomasas degvielām ražotās enerģijas izmantošanai, komercdarbības atbalsta ietvaros nepieņem lēmumu par tieša finansiāla atbalsta piešķiršanu:
1) zāģbaļķu, finierkluču, rūpniecisko apaļkoku, celmu un sakņu izmantošanai enerģijas ražošanai;
2) atkritumu reģenerācijai, ja vien nav izpildīti normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktie dalītās savākšanas pienākumi.
(11) Jaunas atbalsta shēmas nevar tikt izstrādātas vai esošās atbalsta shēmas nevar atjaunot elektroenerģijas ražošanai no meža biomasas iekārtās, kurās ražo tikai elektroenerģiju, izņemot, ja šāda elektroenerģijas ražošana neatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
1) tā tiek ražota reģionā, kas ir iekļauts Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritoriālajā taisnīgas pārkārtošanās plānā, kurš sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūlija regulas (ES) 2021/1056, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu 11. pantu, un saražotā elektroenerģija atbilst šā likuma 58.9 panta pirmās daļas 4.punktā minētajiem elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem;
2) tā tiek ražota iekārtās, kurās ir uzstādītas biomasas oglekļa emisiju uztveršanas iekārtas un tiek nodrošināta uztvertā oglekļa emisiju atkalizmantošana vai uzglabāšana vai noglabāšana un saražotā elektroenerģija atbilst šā likuma 58.9 panta pirmās daļas 4.punktā minētajiem elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem.".
1) koksnes materiālu produkti;
2) koksnes materiālu produktu kalpošanas laika pagarināšana;
3) atkalizmantošana;
4) pārstrāde;
5) enerģijas ražošana
6) apglabāšana vai noglabāšana, kā arī iznīcināšana.
(7) Šā panta sestajā daļā minētās iestādes, izstrādājot minētās atbalsta shēmas, var pieņemt lēmumu neievērot kaskadēšanas principa prioritāšu secību šādos gadījumos:
1) ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu enerģijas piegādes drošību;
2) ja vietējā rūpniecība kvantitatīvi vai tehniski nespēj izmantot meža biomasu atbilstoši ekonomiskajai un vidiskajai pievienotajai vērtībai attiecībā šādām izejvielām:
a) meža biomasas izejvielas, kas iegūtas tādās mežu apsaimniekošanas darbībās kā pirmskomerciālā retināšana vai meža ugunsgrēku novēršana;
b) meža biomasas izejvielas, kas iegūtas cirtēs, kuras tiek veiktas meža sakopšanai pēc dabiskiem traucējumiem, piemēram, vējgāzēm, snieglauzēm, plūdiem, kaitēkļu bojājumiem vai kaitēkļu bojājumu novēršanai
c) meža biomasas izejvielas, kuru raksturlielumi nav piemēroti Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem, kas atrodas transportēšanai ekonomiski pamatotā attālumā.
(8) Šā panta sestajā daļā minētā iestāde šā panta septītajā daļā minēto lēmumu izskaidro attiecīgā normatīvā regulējuma par atbalsta shēmu anotācijā un informāciju par to pēc atbalsta shēmas normatīvā regulējuma apstiprināšanas iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā.
(9) Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 15.martam apkopo šā panta astotajā daļā minēto informāciju un iesniedz Eiropas komisijā kopsavilkumu par šā panta septītajā daļā minētajiem lēmumiem neievērot šā panta sestajā daļā noteikto meža biomasas izmantojuma kaskadēšanas principu, iekļaujot informāciju par šī principa neievērošanas apsvērumiem un ģeogrāfisko mērogu, uz kādu tās attiecas.
(10) Iestādes, izstrādājot atbalsta shēmas no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem vai biomasas degvielām ražotās enerģijas izmantošanai, komercdarbības atbalsta ietvaros nepieņem lēmumu par tieša finansiāla atbalsta piešķiršanu:
1) zāģbaļķu, finierkluču, rūpniecisko apaļkoku, celmu un sakņu izmantošanai enerģijas ražošanai;
2) atkritumu reģenerācijai, ja vien nav izpildīti normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktie dalītās savākšanas pienākumi.
(11) Jaunas atbalsta shēmas nevar tikt izstrādātas vai esošās atbalsta shēmas nevar atjaunot elektroenerģijas ražošanai no meža biomasas iekārtās, kurās ražo tikai elektroenerģiju, izņemot, ja šāda elektroenerģijas ražošana neatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
1) tā tiek ražota reģionā, kas ir iekļauts Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritoriālajā taisnīgas pārkārtošanās plānā, kurš sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūlija regulas (ES) 2021/1056, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu 11. pantu, un saražotā elektroenerģija atbilst šā likuma 58.9 panta pirmās daļas 4.punktā minētajiem elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem;
2) tā tiek ražota iekārtās, kurās ir uzstādītas biomasas oglekļa emisiju uztveršanas iekārtas un tiek nodrošināta uztvertā oglekļa emisiju atkalizmantošana vai uzglabāšana vai noglabāšana un saražotā elektroenerģija atbilst šā likuma 58.9 panta pirmās daļas 4.punktā minētajiem elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem.".
3.
Papildināt 58.12 pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Vienotais kontaktpunkts savā tīmekļvietnē publicē dzīvojamo māju vai dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem, māju apsaimniekotājiem, no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētājiem un atjaunīgās enerģijas kopienām informāciju par izmaksu efektīviem pasākumiem un pieejamiem finansēšanas instrumentiem atjaunīgās enerģijas izmantošanas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmās paaugstināšanai.".
4.
Izteikt 117.2 panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
"2) atjaunīgos energoresursus, no kuriem gāze iegūta, un tās ražošanas sākuma un beigu datumu, kurus var precizēt stundas vai biežākā intervālā;";
5.
117.5 pantā:
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Lai kompensētu ar gāzes izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu un elektroniskās sistēmas uzturēšanu saistītās mainīgās izmaksas, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators par gāzes izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu pieprasa maksu. Iekārtām, kuru jauda ir mazāka par 50 kilovatiem (kW) un atjaunīgās enerģijas kopienām tiek pieprasīta samazināta maksa salīdzinot ar pārējām iekārtām piemēroto maksu. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators izstrādā un publicē savā tīmekļvietnē maksas aprēķināšanas kārtību.";
papildināt ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Ar gāzes izcelsmes apliecinājumu elektroniskā reģistra ieviešanu un tā darbības nodrošināšanu saistītās pamatotās fiksētās izmaksas sedz vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators."
6.
Papildināt likumu ar jaunu 117.8 pantu šādā redakcijā:
"117.8 pants
(1) Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas ietvaros vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators aprēķina neapliecinātās enerģijas izcelsmes sastāvu, kas attiecas uz gāzes izcelsmes apliecinājumiem, atlikušās energoresursu struktūras - Latvijas kopējā gada energoresursu struktūra, izņemot daļu, kuru aptver atceltie vai dzēstie izcelsmes apliecinājumi, aprēķinos iekļaujot arī atceltos vai dzēstos izcelsmes apliecinājumus.
(2) Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators izstrādā neapliecinātās enerģijas izcelsmes sastāva aprēķināšanas metodiku un publicē to savā mājaslapā internetā.
(3) Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators katru gadu līdz 1. martam savā tīmekļvietnē publicē Latvijas atlikušo energoresursu struktūru, kas attiecas uz gāzes izcelsmes apliecinājumiem.".
(1) Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas ietvaros vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators aprēķina neapliecinātās enerģijas izcelsmes sastāvu, kas attiecas uz gāzes izcelsmes apliecinājumiem, atlikušās energoresursu struktūras - Latvijas kopējā gada energoresursu struktūra, izņemot daļu, kuru aptver atceltie vai dzēstie izcelsmes apliecinājumi, aprēķinos iekļaujot arī atceltos vai dzēstos izcelsmes apliecinājumus.
(2) Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators izstrādā neapliecinātās enerģijas izcelsmes sastāva aprēķināšanas metodiku un publicē to savā mājaslapā internetā.
(3) Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators katru gadu līdz 1. martam savā tīmekļvietnē publicē Latvijas atlikušo energoresursu struktūru, kas attiecas uz gāzes izcelsmes apliecinājumiem.".
7.
Izteikt 120. pantu šādā redakcijā:
"120.pants
Enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība ir mājsaimniecība Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma izpratnē.".
Enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība ir mājsaimniecība Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma izpratnē.".
8.
Izteikt 121. panta trešo daļu šādā redakcijā:
(3) Enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaita novērtēšanai izmanto Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā minēto energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmu.
9.
Papildināt 124. pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Klimata un enerģētikas ministrija šī panta pirmajā daļā minēto pētījumu ietvaros veicina inovatīvas atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju (atjaunīgās enerģijas ražošanas tehnoloģija, kas vismaz vienā veidā uzlabo salīdzināmu mūsdienīgu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju vai dara izmantojamu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju, kas nav pilnīgi komercializēta vai ietver skaidras pakāpes izmantojamības risku) - inovatīvās atjaunīgās enerģijas ražošanas, sadales un uzkrāšanas tehnoloģijas, testēšanu ierobežotu laiku reālos apstākļos komersantu īstenotos pilotprojektos. Minētie pilotprojekti tiek īstenoti un testēšana tiek veikta sertificētā būvspeciālista elektroenerģētikas jomā uzraudzībā, ievērojot aizsardzības pasākumus, kas nodrošina energosistēmas drošu darbību un palīdz izvairīties no nesamērīgas ietekmes uz iekšējā tirgus darbību.".
Ministrs V. Uzvārds