Loading [MathJax]/extensions/tex2jax.js

Noteikumu projekts

22-TA-2538
Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 19.panta ceturto, piekto un sesto daļu
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim, kārtību, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība šo noteikumu prasībām, dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību un kārtību, kādā nosaka pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim.
2.
Noteikumi attiecas uz virszemes un pazemes ūdeni, kas neapstrādātā veidā vai pēc apstrādes paredzēts patēriņam cilvēku uzturā un dzeršanai gan publiskās, gan privātās telpās, uztura pagatavošanai, izmantošanai mājsaimniecībā,  neatkarīgi no piegādes veida – pa ūdensvadu vai autocisternās (turpmāk – dzeramais ūdens).
3.
Šajos noteikumos izmanto šādas definīcijas:
3.1.
“vietējās sadales sistēma” ir cauruļvadi, savienojumi un ietaises, kas ir ierīkotas starp publiskās un privātās telpās uzstādītiem ūdens krāniem, kuri parasti ir paredzēti dzeramā ūdens lietošanai, un sadales tīkli, bet tikai tad, ja par tiem nav atbildīgs ūdens piegādātājs ūdens piegādātāja statusā.
3.2.
“ūdens piegādātājs” ir subjekts, kas piegādā dzeramo ūdeni;
3.3.
“prioritāri objekti” ir lieli objekti, kuri nav mājsaimniecības un kuros ar ūdeni saistītiem riskiem potenciāli ir pakļauti daudzi lietotāji, kas tur var ilgāku laiku uzturēties, jo īpaši lieli objekti publiskai lietošanai – ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes iestādes;
3.4.
“apdraudējums” ir bioloģisks, ķīmisks, fizikāls vai radioloģisks aģents ūdenī vai cits ūdens stāvokļa aspekts, kas potenciāli var radīt kaitējumu cilvēku veselībai;
3.5.
“bīstams notikums” ir notikums, kas rada apdraudējumus dzeramā ūdens piegādes sistēmā vai tos nenovērš;
3.6.
“risks” ir bīstama notikuma iespējamības un seku nopietnības kombinācija, ja apdraudējums un bīstams notikums notiek dzeramā ūdens piegādes sistēmā.
4.
Noteikumi neattiecas uz:
4.1.
dzeramo ūdeni, ko izmanto pārtikas apritē, tajā skaitā fasēto ūdeni;
4.2.
dabīgo minerālūdeni, kas atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni;
4.3.
ūdeni, ko Zāļu valsts aģentūra atzinusi par zālēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu reģistrēšanas kārtību;
4.4.
dzeramo ūdeni, ko izmanto tā, ka tas ne tieši, ne netieši nerada draudus cilvēku veselībai, un par to ir saņemts Veselības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija)  atzinums;
4.5.
dzeramo ūdeni, ko iegūst atsevišķās ieguves vai piegādes vietās, kuras izmanto mazāk par 50 personām vai kurās ieguves apjoms nepārsniedz 10 kubikmetru diennaktī, ja dzeramo ūdeni neizmanto sabiedrisko ēku ūdensapgādei vai nepiegādā, sniedzot sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumam;
5.
Noteikumos noteiktie izņēmumi:
5.1.
uz jūras kuģiem, kas atsāļo ūdeni, pārvadā pasažierus un pilda ūdens piegādātāju funkciju, neattiecas šo noteikumu 40.2. apakšpunkts;
5.2.
uz ūdens piegādātājiem, kas komerciālas vai sabiedriskas darbības ietvaros piegādā vidēji mazāk par 10 m3 dienā vai apkalpo mazāk par 50 personām, neattiecas ūdens piegādes sistēmas riska novērtējuma veikšana;
5.3.
pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības nenosaka dzeramajam ūdenim, kas iepildīts pudelēs vai citos traukos.
6.
Ūdens piegādātājam, kura īpašumā vai valdījumā ir ūdensapgādes infrastruktūra un kurš nodrošina apdzīvotas vietas ar dzeramo ūdeni, atbildība par ēkas iekšējiem ūdensvadiem ir noteikta normatīvajos aktos par būvnormatīviem noteiktajām prasībām par ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizāciju un ūdensapgādes būvēm, kā arī Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā (turpmāk – ūdensapgādes sistēma).
7.
Ūdensapgādes sistēma atbilst normatīvajos aktos par būvnormatīviem noteiktajām prasībām. Neviena rīcība vai pasākums, tostarp ūdensapgādes iekārtu ekspluatācija, remonts vai maiņa, šo noteikumu izpildei nepasliktina dzeramā ūdens kvalitāti vai nepalielina piesārņojumu dzeramā ūdens ņemšanas vietās, radot draudus cilvēku veselībai.
8.
Šo noteikumu ievērošanu kontrolē:
8.1.
Veselības inspekcija (turpmāk - Inspekcija) - publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam, kā arī pārbaudot minimālo prasību ievērošanu ūdens apstrādes ķīmiskajiem maisījumiem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, veicot ķīmisko maisījumu tirgus uzraudzību;
8.2.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs – pārbaudot minimālo prasību ievērošanu filtrēšanas līdzekļiem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, veicot filtrēšanas līdzekļu tirgus uzraudzību, kā arī veicot Eiropas Komisijas apstiprināto materiālu, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni tirgus uzraudzību.
2.Obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim un kārtība, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība noteiktajām prasībām
9.
Dzeramais ūdens uzskatāms par pilnvērtīgu un tīru, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi, ņemot vērā šajos noteikumos noteiktos izņēmumus:
9.1.
dzeramais ūdens nesatur mikroorganismus un parazītus, un vielas, kas noteiktā skaitā vai koncentrācijā var radīt iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai;
9.2.
dzeramais ūdens atbilst prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma 1, 2. un 4.punktā. Šo noteikumu 1. pielikuma 3.punktā minētās rādītāju vērtības noteiktas tikai monitoringa vajadzībām un, lai nodrošinātu korektīvo pasākumu izpildi;
9.3.
ir veikti visi pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu prasībām.
10.
Pasākumi, kas nodrošina šo noteikumu prasību ievērošanu, balstās uz piesardzības principu un nekādos apstākļos ne tieši, ne netieši nepieļauj dzeramā ūdens pašreizējās kvalitātes pasliktināšanos vai piesārņojuma palielināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai.
11.
Dzeramais ūdens atbilst šo noteikumu 9. punktā noteiktajām prasībām un šo noteikumu 1. pielikuma A un B daļā noteiktajām rādītāju vērtībām šādās vietās:
11.1.
ja dzeramo ūdeni piegādā no sadales tīkla tajā vietā objektā vai iestādē, kurā ūdens pienāk pa krāniem, kas parasti ir paredzēti dzeramā ūdens lietošanai;
11.2.
vietā, kur dzeramais ūdens izplūst no cisternas, ja dzeramo ūdeni piegādā cisternā;
12.
Gadījumos, ja dzeramo ūdeni piegādā no sadales tīkla, uzskatāms, ka ūdens piegādātājs ir izpildījis savus pienākumus, ja var konstatēt, ka neatbilstību rādītāju vērtībām ir izraisījusi vietējās sadales sistēma vai tās ekspluatācija, izņemot prioritāros objektus.
13.
Ja prioritārajos objektos dzeramā ūdens kvalitātes neatbilstību ir izraisījusi ūdens kvalitātes pasliktināšanās vietējās sadales sistēmā, objekta īpašnieks vai valdītājs veic visus nepieciešamos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstošu dzeramā ūdens kvalitāti.
14.
Ja pastāv risks, ka šo noteikumu 12.  un 13. punktā minētajos gadījumos dzeramais ūdens, uz kuru attiecas šo noteikumu 11.1. ​​​​​​​ apakšpunkts, neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma rādītāju vērtībām:
14.1.
Inspekcija sniedz padomu vietējās sadales sistēmas īpašniekam vai valdītājam par jebkādiem iespējamiem korektīviem pasākumiem, ko tas varētu veikt;
14.2.
ūdens piegādātājs, vietējās sadales sistēmas īpašnieks vai valdītājs  nodrošina, lai tiktu veikti piemēroti pasākumi, lai samazinātu vai novērstu risku no neatbilstības rādītāju vērtībām un vajadzības gadījumā tiktu veikti citi pasākumi, piemēram, attiecīgi apstrādes paņēmieni, lai mainītu ūdens veidu vai īpašības pirms tā piegādes, lai samazinātu vai novērstu risku, ka ūdens var neatbilst rādītāju vērtībām pēc tā piegādes;
14.3.
ūdens piegādātājs, vietējās sadales sistēmas īpašnieks vai valdītājs  nodrošina, ka attiecīgie patērētāji ir pienācīgi informēti un tiem tiek ieteikti jebkādi iespējami papildu korektīvi pasākumi, kas patērētājiem jāveic.
15.
Ja, nosakot šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos dzeramā ūdens mikrobioloģiskos rādītājus, ūdens paraugā atrod Escherichia coli vai enterokokus, dzeramā ūdens piegādātājs dzeramo ūdeni nekavējoties pārbauda atkārtoti.
16.
Konstatējot dzeramā ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām vai organoleptisko rādītāju pārmaiņas, nekavējoties īsteno korektīvus pasākumus, lai noteiktu neatbilstības cēloni un to novērstu, nepieļaujot iespējamos draudus cilvēku veselībai. Korektīvos pasākumus nosaka un veic prioritārā secībā, ņemot vērā, cik lielā mērā attiecīgā rādītāja vērtība ir pārsniegta, un ar to saistīto iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai. Atkarībā no vietas, kur konstatēta neatbilstība, korektīvos pasākumus īsteno:
16.1.
ūdens piegādātājs, kas ir atbildīgs par sniegto pakalpojumu līdz piederības robežai;
16.2.
vietējās sadales sistēmas īpašnieks vai valdītājs.
17.
Inspekcija izvērtē dzeramā ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām un tās iespējamos draudus cilvēku veselībai, un nepieciešamības gadījumā  aizliedz jebkura tāda dzeramā ūdens piegādi, kas rada iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai, vai šāda ūdens lietošana tiek stingri ierobežota un tiek veikti jebkādi citi korektīvi pasākumi, kas nepieciešami cilvēku veselības aizsardzībai, tajā skaitā pašvaldības nodrošina alternatīvu dzeramā ūdens piegādi. Nosakot aizliegumu vai ierobežojumu dzeramā ūdens lietošanai, ņem vērā risku cilvēku veselībai, ko radītu dzeramā ūdens piegādes pārtraukums vai lietošanas ierobežojums.
18.
Par apdraudējumu cilvēku veselībai uzskatāma neatbilstība šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā noteiktajām rādītāju vērtībām piemērojamajām minimālajām prasībām, ja vien neatbilstību attiecīgajai rādītāja vērtībai Inspekcija neuzskata par nenozīmīgu.
19.
Inspekcija izvērtē dzeramā ūdens neatbilstību šo noteikumu 1. pielikuma 3. punktā noteiktajām rādītāju vērtībām un tās iespējamo risku cilvēku veselībai. Ūdens piegādātājs vai vietējās sadales sistēmas īpašnieks vai valdītājs veic korektīvus pasākumus dzeramā ūdens kvalitātes atjaunošanai, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu cilvēku veselību.
20.
Konstatējot tādu dzeramā ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām, kas rada iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai, ūdens piegādātājs vai vietējās sadales sistēmas īpašnieks vai valdītājs nekavējoties rakstiski informē Inspekciju un, konsultējoties ar Inspekciju, veic šādus pasākumus iedzīvotāju informēšanai:
20.1.
brīdina attiecīgos patērētājus par iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai un tā cēloni, par rādītāja vērtības pārsniegumu un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, tostarp lietošanas aizliegumu vai ierobežojumu, vai citu pasākumu;
20.2.
sniedz patērētājiem vajadzīgos padomus par ūdens patēriņa un izmantošanas nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot iedzīvotāju grupām ar palielinātu veselības risku saistībā ar ūdeni, un šo informāciju regulāri atjauno;
20.3.
informē patērētājus, kad konstatēts, ka vairs nepastāv iespējams apdraudējums cilvēku veselībai, un informē viņus par pakalpojumu atsākšanu normālā režīmā;
20.4.
Inspekcija dzeramā ūdens piegādātājam vai vietējās sadales sistēmas īpašniekam vai valdītājam var uzdot veikt papildu aukstā un karstā ūdens paraugu laboratoriskos izmeklējumus un uzdot īstenot papildu korektīvos pasākumus, kā arī iekšējās ūdens apgādes sistēmas iekārtu un cauruļvadu dezinfekciju.
21.
Ja tiek konstatēta ar Eiropas Komisijas īstenošanas aktu apstiprinātajā kontrolsarakstā ietvertā viela vai savienojums tādā koncentrācijā, kas pārsniedz kontrolsarakstā norādītās orientējošās vērtības, tiek īstenoti šādi pasākumi:
21.1.
Inspekcija nosaka prasību ūdens piegādātājiem veikt minēto vielu vai savienojumu monitoringu;
21.2.
Inspekcija uzdod ūdens piegādātājiem pārbaudīt, vai izmantotā ūdens apstrāde ir piemērota orientējošās vērtības sasniegšanai un, ja tas nepieciešams, uzdod optimizēt ūdens apstrādi;
21.3.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" organizē monitoringu sateces baseinā, kur ir ūdens ieguves vieta, un neapstrādātā ūdenī;
21.4.
ūdens piegādātājs veic citus korektīvos riska mazināšanas pasākumus, ja Inspekcija atzīst, ka tie ir nepieciešami cilvēku veselības aizsardzībai.
22.
Dzeramā ūdens pakalpojumu sniedzējs, ievērojot piesardzības principu, nodrošina un garantē ūdens sagatavošanā un apstrādē izmantoto ķīmisko maisījumu un filtrēšanas līdzekļu efektīvu pārvaldību un to tīrību, tajā skaitā izmantojot attiecīgos Eiropas standartus konkrētiem apstrādes ķīmiskajiem maisījumiem un filtrēšanas līdzekļiem, kā arī  nodrošina piekļuvi kontroles institūcijām dokumentiem, kas apliecina dzeramā ūdens apstrādē izmantoto ķīmisko maisījumu un filtrēšanas līdzekļu lietošanas pārvaldību.
23.
Dzeramā ūdens apstrādes ķīmiskie maisījumi un filtrēšanas līdzekļi, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni:
23.1.
ne tieši, ne netieši neapdraud cilvēku veselību, ņemot vērā dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasības;
23.2.
nelabvēlīgi neietekmē ūdens krāsu, smaržu vai garšu;
23.3.
neveicina mikroorganismu augšanu;
23.4.
nerada piesārņotāju nonākšanu ūdenī lielākā apjomā nekā nepieciešams, ņemot vērā materiāla paredzēto mērķi;
23.5.
nepieļauj ūdens kvalitātes pasliktināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai.
24.
Šo noteikumu 23. punktā minēto dzeramā ūdens apstrādes ķīmisko maisījumu un filtrēšanas līdzekļu, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, tirgus uzraudzību veic saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu.
25.
Lai samazinātu riskus, kas saistīti ar vietējo sadali visās vietējās sadales sistēmās, vietējās sadales sistēmas īpašnieks vai valdītājs:
25.1.
nodrošina, ka attiecībā uz Legionella grupas baktērijām ir ieviesti efektīvi un ar risku samērīgi kontroles un pārvaldības pasākumi, lai nepieļautu iespējamos slimības uzliesmojumus un ar tiem cīnītos;
25.2.
attiecībā uz svinu, ja tas ir ekonomiski un tehniski iespējams, veic pasākumus no svina izgatavoto detaļu aizstāšanai esošajās vietējās sadales sistēmās.
3.Dzeramā ūdens monitoringa programmas izstrāde un izpilde
26.
Dzeramā ūdens monitoringa mērķi ir:
26.1.
verificēt ieviesto pasākumu rezultativitāti, lai kontrolētu iespējamo apdraudējumu cilvēka veselībai visā ūdens piegādes ķēdē no ūdensguves baseina līdz ūdens ieguvei, attīrīšanai, glabāšanai un piegādei un apstiprinātu, ka dzeramais ūdens šo noteikumu 11. punktā minētajās atbilstības vietās ir pilnvērtīgs un tīrs;
26.2.
sniegt informāciju par dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajām rādītāju vērtībām;
26.3.
veicināt visvairāk piemēroto līdzekļu noskaidrošanu, lai mazinātu apdraudējumu cilvēka veselībai.
27.
Dzeramā ūdens monitoringa programmas:
27.1.
nodrošina, ka visi pasākumi, kas ieviesti, lai kontrolētu riskus cilvēku veselībai visā ūdens piegādes ķēdē no ūdens ieguves apgabala līdz apstrādei, glabāšanai un sadalei, darbojas rezultatīvi un ka dzeramais ūdens atbilstības vietā ir pilnvērtīgs un tīrs;
27.2.
sniedz informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti, lai pierādītu, ka tiek izpildītas šo noteikumu 9. un 10. punktā noteiktās saistības un saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu noteiktās rādītāju vērtības;
27.3.
ietver vispiemērotākos līdzekļus, lai samazinātu risku cilvēku veselībai no iespējamā dzeramā ūdens piesārņojuma.
28.
Ūdens piegādātājs, saskaņojot ar Inspekciju, izveido monitoringa programmu šajos noteikumos noteiktajam dzeramajam ūdenim saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1.punktu. Monitoringa programmu pielāgo piegādes apstākļiem, ņemot vērā sateces baseinu, kur ir ūdens ieguves vietas, un piegādes sistēmu riska novērtēšanas rezultātus.
29.
Monitoringa programma:
29.1.
ietver vienu vai abas no šādām daļām:
29.1.1.
atsevišķu ūdens paraugu ievākšana un analizēšana;
29.1.2.
pastāvīgā monitoringa procesā dokumentēti mērījumi;
29.2.
var ietvert arī:
29.2.1.
ūdensapgādes sistēmas aprīkojuma un tehniskās apkopes pārbaužu dokumentāciju;
29.2.2.
ūdens ieguves apgabala un ūdens apstrādes, glabāšanas un sadales infrastruktūras pārbaužu dokumentāciju.
30.
Monitoringa programmā ietver šādus rādītājus:
30.1.
Šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2. un 3. punktā uzskaitīto rādītāju monitoringu un papildu rādītāju monitoringu, kas nav iekļauti šo noteikumu 1. pielikumā, ja tas ir nepieciešams cilvēku veselības aizsardzībai valsts teritorijā vai tās daļā, tajā skaitā, kuru iekļaušanas nepieciešamību monitoringa programmā nosaka veiktais ūdens piegādes sistēmas riska novērtējums, ievērojot šo noteikumu 2.  pielikuma 2.punktā noteikto ūdens paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas minimālo biežumu;
30.2.
šo noteikumu 1. pielikuma 4.punktā uzskaitīto rādītāju monitorings vietējās sadales sistēmās, ja to nepieciešamību nosaka vietējās sadales sistēmas riska novērtējums;  
30.3.
šo noteikumu 1. pielikuma 5.punktā noteiktais operacionālais monitorings;
30.4.
kontrolsarakstā iekļauto vielu un savienojumu, kuru iekļaušanu kontrolsarakstā ar Komisijas īstenošanas aktu ir noteikusi Eiropas Komisija, monitorings;
30.5.
citus rādītājus, kas kalpo par indikatoriem dzeramā ūdens kvalitātes apdraudējumu un ar to saistīto bīstamo notikumu identificēšanai;
30.6.
radioaktīvo vielu rādītāju monitorings, lai iegūtu informāciju par radioaktīvo vielu koncentrāciju dzeramajā ūdenī atbilstoši šo noteikumu 4.  pielikumam.
31.
Monitoringa programmas īsteno, regulāri laboratoriski pārbaudot dzeramo ūdeni, lai iegūtu informāciju par tā atbilstību šajos noteikumos minētajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, kā arī par pārmaiņām dzeramajā ūdenī:
31.1.
ūdens piegādātājs atbilstoši ar Inspekciju saskaņotai monitoringa programmai veic kārtējo monitoringu, lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti raksturojošajiem minimāli nepieciešamajiem mikrobioloģiskajiem, organoleptiskajiem un fizikāli ķīmiskajiem A grupas rādītājiem, atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 1.1.apakšpunktam, kā arī par dzeramā ūdens apstrādes efektivitāti, veicot operacionālo monitoringu, atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 5.punktam;
31.2.
Inspekcija, atbilstoši Inspekcijas vadītāja apstiprinātajai monitoringa programmai veic auditmonitoringu, lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens drošumu un kvalitāti kopumā raksturojošajiem A un B grupas mikrobioloģiskajiem, ķīmiskajiem un indikatorrādītājiem, atbilstoši šo noteikumu 2.  pielikuma 1.punktam, kā arī kontrolsarakstā iekļautajiem rādītājiem;
31.3.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, lai iegūtu informāciju par radioaktīvo vielu koncentrāciju dzeramajā ūdenī, atbilstoši šo noteikumu 6. nodaļai un 4. pielikumam .
31.4.
vietējās sadales sistēmu monitorings, atbilstoši šo noteikumu 49.2. apakšpunktam.
32.
Dzeramā ūdens paraugus ņem tā, lai tie reprezentētu dzeramā ūdens kvalitāti visa gada garumā un visā teritoriālajā ūdens piegādes zonā. Paraugu ņemšanas punktus nosaka Inspekcijas apstiprinātajā monitoringa programmā. Paraugu ņemšanas vietas izvēlas un paraugus ņem, atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 3.punktā noteiktajām prasībām šādās vietās:
32.1.
no krāna tajā vietā, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs, ja ūdeni piegādā pa ūdensvadu, ja nav noteikta cita reprezentatīva parauga ņemšanas vieta;
32.2.
vietā, kur dzeramais ūdens izplūst no cisternas, ja ūdens tiek piegādāts cisternā.
33.
Ja šo noteikumu 32.1. vai 32.2. apakšpunktā minētajās paraugu ņemšanas vietās dzeramais ūdens neatbilst noteiktajām prasībām, ūdens piegādātājs ņem dzeramā ūdens paraugu ārējā ūdensapgādes tīklā līdz ūdens ievadei vietējās sadales sistēmā vai cisternas pildīšanas vietai, lai noteiktu neatbilstības vietu.
 
34.
Ūdens piegādātājs līdz katra kalendārā gada sākumam izstrādā kārtējā monitoringa programmu un nepieciešamības gadījumā, radioaktīvo vielu monitoringa programmu, saskaņo to ar Inspekciju un atbilstoši tai īsteno monitoringu. Inspekcija uztur informāciju par saskaņotajām monitoringa programmām.
35.
Auditmonitoringa programmu izstrādā Inspekcija un to apstiprina Inspekcijas vadītājs. Inspekcija auditmonitoringa programmā iekļauj arī ar Komisijas īstenošanas aktu kontrolsarakstā iekļautu vielu vai savienojumu. Auditmonitoringa programmu pārskata un aktualizē ne retāk kā reizi sešos gados.
36.
Izstrādājot monitoringa programmu, ņem vērā šo noteikumu 40.1. un 40.2. apakšpunktā minēto riska novērtējuma rezultātus, atbilstoši šo noteikumu 3. un 4. nodaļā noteiktajam.
37.
Šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minētajā gadījumā kārtējā monitoringa izmaksas sedz ūdens piegādātājs. 
38.
Ja, pamatojoties uz personas iesniegumu, ir konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šo noteikumu 1. , 2.  4.  noteiktajām nekaitīguma prasībām, izdevumus par ūdens paraugu testēšanu sedz ūdens piegādātājs vai ēkas iekšējās ūdensapgādes sistēmas īpašnieks.
4.Riska novērtējuma izmantošana dzeramā ūdens monitoringa programmu izstrādē
4.1.Riska novērtēšanas vispārīgās prasības
39.
Uz dzeramā ūdens piegādi, apstrādi un sadali attiecina riska novērtēšanā balstītu pieeju, kas aptver visu piegādes ķēdi no sateces baseina, ūdens ieguves, apstrādes, glabāšanas un sadales līdz 32. punktā precizētajai atbilstības vietai.
40.
Riska novērtēšanā balstītu pieeju veido šādi elementi:
40.1.
sateces baseinu, kur ir dzeramā ūdens ieguves vietas, riska novērtēšana un riska pārvaldība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sateces baseina riska novērtēšanu;
40.2.
katras ūdens piegādes sistēmas, kas aptver dzeramā ūdens ieguvi, apstrādi, glabāšanu un sadali līdz piegādes vietai, riska novērtēšana un riska pārvaldība, ko veic ūdens piegādātāji saskaņā ar šo noteikumu 4.2. apakšnodaļu . Ūdens piegādātāji, kas piegādā vidēji mazāk par 10 m3 diennaktī vai apkalpo mazāk par 50 personām, riska novērtējumu var veikt brīvprātīgi;
40.3.
vietējās sadales sistēmu riska novērtēšana prioritārajos objektos, ko veic objekta īpašnieks vai valdītājs, saskaņā ar šo noteikumu 4.3. apakšnodaļu . Pārējos objektos vietējās sadales sistēmu riska novērtēšanu var veikt brīvprātīgi.
41.
Inspekcija var atbrīvot ūdens piegādātājus, kas piegādā vidēji 10 līdz 100 m3 dienā vai apkalpo 50 līdz 500 cilvēkus, no pienākuma veikt piegādes sistēmas riska novērtēšanu un riska pārvaldību ar noteikumu, ka Inspekcija ir pārliecinājusies, ka šāds atbrīvojums neapdraudētu dzeramā ūdens kvalitāti. Šāda atbrīvojuma gadījumā ūdens piegādātāji, attiecībā uz kuriem noteikts atbrīvojums, veic regulāru monitoringu saskaņā ar šo noteikumu 29.30. , 31. un 32. punktu .
4.2.Ūdens piegādes sistēmu riska novērtēšana
42.
Riska novērtējumu veic un īsteno ūdens piegādātājs. Riska novērtējumu var izstrādāt arī institūts "BIOR" pēc ūdens piegādātāja pieprasījuma atbilstoši normatīvajiem aktiem par institūta "BIOR" valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi. Piegādes sistēmas riska novērtēšanā:
42.1.
ņem vērā sateces baseinu, kur ir ūdens ieguves vietas, riska novērtēšanas un riska pārvaldības rezultātus;
42.2.
ietver aprakstu par piegādes sistēmu, sākot ar ieguves vietu, ūdens apstrādi, glabāšanu un sadali līdz piegādes vietai;
42.3.
identificē apdraudējumus un bīstamus notikumus piegādes sistēmā un ietver to risku novērtējumu, ko tie sakarā ar dzeramā ūdens lietošanu varētu radīt cilvēku veselībai, ņemot vērā riskus, kurus rada klimata pārmaiņas, noplūdes un noplūdes no cauruļvadiem;
42.4.
izmanto institūta „BIOR” tīmekļvietnē pieejamo dzeramā ūdens riska novērtēšanas veidni.
43.
Ja riska novērtējumu izstrādā institūts "BIOR" pēc ūdens piegādātāja pieprasījuma, ūdens piegādātājs pēc institūta "BIOR" pieprasījuma tam sniedz nepieciešamo informāciju riska novērtējumam.
44.
Piegādes sistēmas riska novērtēšana attiecas uz šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2. un 3.punktā uzskaitītajiem rādītājiem un saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 3.punktu noteiktajiem papildu rādītājiem.
45.
Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, ūdens piegādātājs veic šo noteikumu 3. pielikuma 1.punktā noteiktos riska pārvaldības pasākumus.
46.
Riska novērtējuma rezultātā var atkāpties no šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem rādītājiem un šo noteikumu 2. pielikumā minētā paraugu ņemšanas biežuma, saskaņā ar šo noteikumu 47. punktu.
47.
Inspekcija, pamatojoties uz piegādes sistēmas riska novērtēšanas rezultātiem ūdens piegādātājiem samazina vai paplašina monitorējamo rādītāju sarakstu un monitoringa biežumu saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma  2. punktu.
48.
Ja monitoringa pielāgojumi jau ir īstenoti pēc piegādes sistēmas riska novērtēšanas saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.671 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” noteikto prasību, ar kuru pārņemta Direktīvas 98/83/EK II pielikuma C daļu, Inspekcija var izvērtēt vai iespējams apstiprināt iepriekšējo monitoringa pielāgojumu derīgumu, neprasot veikt monitoringu atbilstīgi šo noteikumu 3. pielikuma 2.1.3.2. un 2.1.3.3. apakšpunktam vēl vismaz trīs gadus no visai piegādes zonai reprezentatīviem paraugu ņemšanas punktiem.
4.3.Vietējās sadales sistēmu riska novērtēšana
49.
Vietējās sadales sistēmu apsaimniekotājs vai valdītājs veic vietējās sadales sistēmu riska novērtēšanu, kurā ietilpst:
49.1.
vispārīga analīze par potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar vietējās sadales sistēmām un ar tām saistītajiem izstrādājumiem un materiāliem, un par to, vai šie potenciālie riski ietekmē ūdens kvalitāti vietā, kur tas pienāk pa krāniem, kas parasti ir paredzēti dzeramā ūdens lietošanai un
49.2.
šo noteikumu 1. pielikuma 4.punktā uzskaitīto rādītāju monitorings objektos, kuros saskaņā ar šo noteikumu 49.1. apakšpunktu veiktajā vispārējā novērtēšanā ir identificēti konkrēti riski ūdens kvalitātei un cilvēku veselībai.
50.
Attiecībā uz Legionella baktērijām vai svinu šo noteikumu 49.2. apakšpunktā minēto monitoringu īsteno tikai prioritārajiem objektiem. Pārējās vietējās sadales sistēmās 49.2. apakšpunktā minēto monitoringu īsteno brīvprātīgi, ja vien citā veidā nav konstatēts risks cilvēku veselībai.
51.
Ja vietējās sadales sistēmas vai ar to saistītie izstrādājumi un materiāli rada risku cilvēku veselībai, vai, ja Legionella baktēriju un/vai svina monitoringā atklājas, ka attiecīgie rādītāji neatbilst kvalitātes standartiem, sadales sistēmu īpašnieks vai apsaimniekotājs veic korektīvos pasākumus, lai novērstu vai mazinātu risku, ka ūdens varētu neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma 4.punktā noteiktajām rādītāju vērtībām. Attiecībā uz Legionella baktēriju ierobežošanu minētie pasākumi tiek īstenoti vismaz prioritārajos objektos.
52.
Lai samazinātu riskus, kas saistīti ar vietējo sadali visās vietējās sadales sistēmās:
52.1.
Ekonomikas ministrija aicina ūdens piegādātājus veikt apmācību, kas paredzēta santehniķiem un citiem speciālistiem par vietējās sadales sistēmas riska novērtēšanu un riska samazināšanas pasākumiem;
52.2.
Inspekcija informē patērētājus, kā arī publisku un privātu telpu īpašniekus par pasākumiem, ar ko novērš vai mazina risku, ka vietējās sadales sistēmas dēļ dzeramais ūdens varētu neatbilst kvalitātes standartiem;
52.3.
Vietējās sadales sistēmas īpašnieks vai apsaimniekotājs informē patērētājus par dzeramā ūdens patēriņa un izmantošanas nosacījumiem un to, ar kādiem pasākumiem varētu novērst minēto risku atkārtošanos.
52.4.
vietējās sadales sistēmas īpašnieks vai apsaimniekotājs attiecībā uz Legionella baktērijām nodrošina, ka ir ieviesti efektīvi un ar risku samērīgi kontroles un pārvaldības pasākumi, lai nepieļautu iespējamos slimības uzliesmojumus un ar tiem cīnītos un attiecībā uz svinu, ja tas ir ekonomiski un tehniski iespējams, veic pasākumus no svina izgatavoto detaļu aizstāšanai esošajās vietējās sadales sistēmās.
5.Dzeramā ūdens monitoringa programmu izpildes kontrole
53.
Inspekcijas un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs) speciālists, īstenojot monitoringa programmu, ir tiesīgs, uzrādot dienesta apliecību, apmeklēt jebkuru ūdens piegādātāju.
54.
Ūdens piegādātājs informē Inspekciju par kārtējā monitoringa rezultātiem valsts pārvaldes pakalpojumu portālā, izmantojot e-pakalpojumu "Dzeramā ūdens testēšanas pārskatu iesniegšana Veselības inspekcijai". Inspekcija informē ūdens piegādātāju par valsts īstenotā auditmonitoringa rezultātiem.
55.
Ja monitoringā konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šo noteikumu prasībām un:
55.1.
monitoringu ir īstenojis ūdens piegādātājs, tas nedēļas laikā rakstiski par to informē Inspekciju;
55.2.
radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu ir īstenojis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, tas nedēļas laikā par to informē Inspekciju un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru (turpmāk – Radiācijas drošības centrs).
56.
Ja monitoringā dzeramajā ūdenī konstatēts piesārņojums, kas rada potenciālu apdraudējumu cilvēku veselībai, monitoringa īstenotājs 24 stundu laikā pēc neatbilstības konstatēšanas par to informē Inspekciju.
57.
Dzeramā ūdens laboratorisko pārbaudi veic laboratorijā, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditētā laboratorijā. Auditmonitoringā, kas neattiecas uz pārtikas uzņēmumiem, dzeramā ūdens laboratorisko pārbaudi veic institūts “BIOR”.
58.
Dzeramā ūdens analīzes metodes, ko izmanto, monitorējot un pierādot atbilstību šo noteikumu prasībām, validē akreditēta laboratorija.
59.
Dzeramo ūdeni pārbauda ar metodēm, kas norādītas šo noteikumu 5. pielikumā:
59.1.
analīzes metodes, kas nav minētas šo noteikumu 5. pielikuma 2.punktā, var izmantot, ja var pierādīt, ka iegūtie rezultāti ir vismaz tikpat droši kā tie, kurus sniedz šo noteikumu 5. pielikuma 2.punktā noteiktās metodes, sniedzot Eiropas Komisijai visu attiecīgo informāciju par šādām metodēm un to līdzvērtību.
59.2.
Rādītājiem, kuri minēti šo noteikumu 5. pielikuma 3.punktā, var izmantot jebkuru analīzes metodi, ja vien tā atbilst šo noteikumu 58. punktā punktā un 5. pielikumā noteiktajām prasībām.
60.
Dzeramā ūdens paraugus ņem un transportē uz laboratoriju saskaņā ar standartu LVS EN ISO 5667-3 : 2013 "Ūdens kvalitāte — Paraugu ņemšana — 3. daļa: Norādījumi ūdens paraugu konservēšanai un glabāšanai" un standartu LVS ISO 5667-5 : 2007 "Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 5. daļa. Norādījumi dzeramā ūdens paraugu ņemšanai no sagatavošanas iekārtām un cauruļvadu sadales sistēmām".
61.
Ūdens apgādes sistēmas mazgā, tīra un dezinficē pirms ekspluatācijas uzsākšanas un pēc avārijas remonta, bet ūdensvada iekārtas mazgā, tīra un dezinficē profilaktiski ne retāk kā divas reizes gadā.
62.
Ja tiek dezinficēta ūdens apgādes sistēma, ūdens piegādātājs kontrolē šo noteikumu 1. pielikuma 3.4. un 3.16. apakšpunktā noteiktos rādītājus, dezinfekcijas efektivitāti un dezinfekcijā lietoto ķīmisko reaģentu atlieku klātbūtni, saskaņojot ar Inspekciju konkrēto izmeklējumu programmu.
63.
Ja konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šajos noteikumos noteiktajām prasībām vai rādītājiem, kas nav ietverti šo noteikumu 1. pielikumā , vai radušās pamatotas aizdomas par šajos noteikumos neminētu patogēno mikroorganismu un toksisko vielu iespējamo klātbūtni dzeramajā ūdenī tādā daudzumā, kas apdraud cilvēku veselību:
63.1.
ūdens piegādātājs, publiskas būves un daudzdzīvokļu nama apsaimniekotājs nekavējoties rakstiski informē Inspekciju;
63.2.
Inspekcija dzeramā ūdens piegādātājam, publiskas būves un daudzdzīvokļu nama apsaimniekotājam var uzdot veikt papildu aukstā un karstā ūdens paraugu laboratoriskos izmeklējumus un uzdot īstenot korektīvus pasākumus, kā arī iekšējās ūdens apgādes sistēmas iekārtu un cauruļvadu dezinfekciju;
63.3.
ūdens piegādātājs, publiskas būves un daudzdzīvokļu nama apsaimniekotājs nodrošina dzeramā ūdens pārbaudi un īsteno korektīvus pasākumus, kas saskaņoti ar Inspekciju, lai nodrošinātu dzeramā ūdens nekaitīgumu, piemēram, izmanto attiecīgus apstrādes paņēmienus;
63.4.
Inspekcija pēc šo noteikumu 63.1. apakšpunktā saņemtās informācijas nekavējoties lemj par turpmāko rīcību, izvērtējot iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai atkarībā no pārsniegtajiem rādītājiem un maksimālo vērtību pārsniegšanas pakāpes. Ja radusies neatbilstība šo noteikumu 1. pielikuma 4.punktā noteiktajām rādītāju vērtībām, korektīvie pasākumi ietver saskaņā ar šo noteikumu 63.2. apakšpunktu  noteiktos pasākumus;
63.5.
Inspekcijai ir tiesības ierobežot vai aizliegt dzeramā ūdens piegādi vai lietošanu atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likumam, kā arī piemērot administratīvo sodu;
63.6.
Inspekcija brīdina visus skartos patērētājus par iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai un tā cēloni, par rādītāja vērtības pārsniegumu un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, tostarp lietošanas aizliegumu vai ierobežojumu, vai citu pasākumu;
63.7.
ūdens piegādātājs, ja nepieciešams, konsultējas ar Inspekciju, lai izvērtētu to iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai, kuru var radīt dzeramā ūdens piegādes vai lietošanas ierobežojums vai aizliegums;
63.8.
Inspekcija izvērtē dzeramā ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām un tās iespējamos draudus cilvēku veselībai, un nepieciešamības gadījumā  aizliedz jebkura tāda dzeramā ūdens piegādi, kas rada iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai, vai šāda ūdens lietošana tiek stingri ierobežota un tiek veikti jebkādi citi korektīvi pasākumi, kas nepieciešami cilvēku veselības aizsardzībai, t.sk. pašvaldības nodrošina alternatīvu dzeramā ūdens piegādi. Nosakot aizliegumu vai ierobežojumu dzeramā ūdens lietošanai, ņem vērā risku cilvēku veselībai, ko radītu dzeramā ūdens piegādes pārtraukums vai lietošanas ierobežojums;
63.9.
Inspekcija nodrošina informāciju ūdens piegādātājam patērētāju informēšanai par dzeramā ūdens piegādes vai lietošanas ierobežojumiem vai aizliegumu, īpašu uzmanību veltot iedzīvotāju grupām ar palielinātu veselības risku saistībā ar ūdeni.
63.10.
Inspekcija informē sabiedrību, kad konstatēts, ka vairs nepastāv iespējams apdraudējums cilvēku veselībai, un ūdens piegādātājs informē attiecīgos patērētājus par pakalpojumu atsākšanu normālā režīmā.
6.Radioaktīvo vielu rādītāju monitorings
64.
Radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, arī šo noteikumu 4. pielikumā minēto radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu ūdeņos, nodrošina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs atbilstoši Vides monitoringa programmai, kas izstrādāta saskaņā ar Vides aizsardzības likuma prasībām.
65.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir tiesīgs neīstenot radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, ja ir pietiekama informācija par to, ka konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā nav iespējama tāda radioaktīvās vielas koncentrācija dzeramajā ūdenī, kas varētu pārsniegt šo noteikumu 4. pielikumā minēto attiecīgā rādītāja vērtību.
66.
Ūdens piegādātājs, uzsākot jauna ūdens piegādes avota izmantošanu, veic šo noteikumu 4. pielikumā minēto radioaktīvo vielu rādītāju kontroli.
67.
Inspekcija ar Radiācijas drošības centru saskaņo nosakāmos radioaktivitātes līmeņa rādītājus un vietas, kurās nepieciešams šo rādītāju monitorings.
68.
Ja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, īstenojot radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, ir konstatējis radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstību šo noteikumu prasībām, tostarp pēc dzeramā ūdens apstrādes radionuklīdu līmeņa samazināšanai, ūdens piegādātājs vai pārtikas uzņēmums monitoringa programmā iekļauj radioaktīvo vielu rādītāju kontroli un to saskaņo ar Inspekciju atbilstoši šo noteikumu 34. punktam .
69.
Radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa rezultātus:
69.1.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nosūta Inspekcijai;
69.2.
šo noteikumu 71. punktā  minētajā gadījumā – ūdens piegādātājs elektroniski nosūta Inspekcijai un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, kas tos iekļauj radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa rezultātos.
70.
Ja pārsniegta šo noteikumu 4. pielikuma 1. punktā minētā radioaktīvo vielu vērtība dzeramajā ūdenī, Inspekcija sadarbībā ar Radiācijas drošības centru izvērtē, vai radioaktīvās vielas dzeramajā ūdenī nerada tādus draudus cilvēku veselībai, kuru dēļ nepieciešams rīkoties, kā arī, ja nepieciešams, organizē korektīvas darbības, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un nodrošinātu tādu kvalitātes līmeni, kas atbilst cilvēku veselības aizsardzības prasībām no radiācijas drošības viedokļa. Korektīvās darbības īsteno bez sīkākas izvērtēšanas, ja radona koncentrācija pārsniedz 1000 Bq/l.
71.
Radioaktīvo vielu kontroles biežumu dzeramajam ūdenim, ko īslaicīgi piegādā cisternās, nosaka Inspekcija, saskaņojot to ar Radiācijas drošības centru.
72.
Ja gada laikā radona vērtība ir mazāka, nekā noteikts šo noteikumu 4. pielikuma 1. punktā, ir tiesības neīstenot radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, par to informējot Inspekciju. Ja ir zināms, ka ūdens apgādē ir iespējams pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā vai tritija rādītāja vērtību 100 Bq/l, ūdens piegādātājs īsteno arī šo radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu atbilstoši norādītajam ūdens paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas minimālajam biežumam.
73.
Ja izmeklējamā paraugā ir pārsniegta radioaktīvo vielu rādītāju vērtība, Inspekcija, saskaņojot ar Radiācijas drošības centru, nosaka turpmāko paraugu ņemšanas biežumu, lai nodrošinātu, ka mērāmie lielumi raksturo vidējo aktivitātes koncentrāciju visa gada laikā. Šos mērījumus nodrošina ūdens piegādātājs.
74.
Ja dzeramais ūdens ir apstrādāts radionuklīdu līmeņa samazināšanai, inspekcija, saskaņojot ar Radiācijas drošības centru, nosaka turpmāko monitoringa biežumu attīrīšanas efektivitātes kontrolei. Šos mērījumus nodrošina ūdens piegādātājs.
75.
Ja konstatēta radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstība šo noteikumu 4. pielikuma 1. punktā minētajām vērtībām, Radiācijas drošības centrs informē Inspekciju par iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai un turpmāko rīcību, lai aizsargātu cilvēkus pret jonizējošo starojumu. Inspekcija nodrošina, ka iedzīvotājiem tiek paziņots par apdraudējumu un īstenotajām korektīvajām darbībām, kā arī par visiem piesardzības pasākumiem, kas jāievēro, lai pasargātu cilvēkus no jonizējošā starojuma.
7.Pazeminātu nekaitīguma un kvalitātes prasību noteikšana dzeramajam ūdenim
76.
Inspekcijas vadītājs saskaņā ar šī nodaļas prasībām var noteikt ūdenim pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības (turpmāk – īpašas normas), ja īpašā norma nerada iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai, un dzeramā ūdens piegādi attiecīgajā apgabalā nevar nodrošināt nekādā citā saprātīgā veidā. Īpašas normas var piešķirt uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem attiecībā uz rādītāju vērtībām, kas iekļautas šo noteikumu 1. pielikuma 2.punktā noteikto ķīmisko rādītāju vai šo noteikumu 1. pielikumā  neietverto papildu rādītāju vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma ​​​​​​​ 2.punktu.
77.
Šo noteikumu 76.  minētās īpašās normas nosaka tikai šādos gadījumos:
77.1.
dzeramā ūdens ieguvei tiek izvēlēts jauns sateces baseins;
77.2.
sateces baseinā, kur ir dzeramā ūdens ieguves vieta, ir konstatēts jauns piesārņojuma avots vai ir konstatēti jauni piesārņojuma rādītāji;
77.3.
sateces baseinā, kur ir dzeramā ūdens ieguves vieta, konstatēta iepriekš neparedzēta vai izveidojas ārkārtas situācija, kas var uz laiku ierobežotā apjomā izraisīt rādītāju vērtību pārsniegšanu.
78.
Iesniegumu par īpašo normu noteikšanu, ūdens piegādātājs, pašvaldība vai cits iesniedzējs (turpmāk – iesniedzējs) iesniedz Inspekcijā.
79.
Iesniegumā par īpašu normu noteikšanu dzeramajam ūdenim iesniedzējs norāda šādu informāciju:
79.1.
īpašu normu noteikšanas pamatojumu un priekšlikumus par maksimāli pieļaujamajām īpašajām normām un to monitoringu paredzamajā laikposmā;
79.2.
iepriekšējos monitoringa un kontroles rezultātus par rādītājiem, kuriem paredzēts piemērot īpašas normas. Ja iesniegumu iesniedz par noteikto īpašo normu termiņa pagarināšanu, norāda arī informāciju par īstenotajiem korektīvajiem pasākumiem iepriekšējā īpašo normu piemērošanas laikposmā;
79.3.
par teritoriju, kurā piemērojamas īpašas normas, un iedzīvotāju skaitu šajā teritorijā;
79.4.
par piegādātā dzeramā ūdens daudzumu diennaktī;
79.5.
par īpašu normu noteikšanas iespējamo ietekmi uz pārtikas ražošanu;
79.6.
dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma nodrošināšanas korektīvo pasākumu plāna kopsavilkumu, kurā ir ietverta informācija par:
79.6.1.
korektīvajiem pasākumiem dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma nodrošināšanai, pamatojoties uz ūdens piegādātāja pārbaudes rezultātiem par neatbilstības vietas noteikšanu un dzeramā ūdens testēšanas rezultātiem krāna galā, ārējā ūdensapgādes tīklā un ūdens ieguves vietā atbilstoši rādītājiem, kam piemērotas īpašas normas. Pārbaudi organizē ūdens piegādātājs. Ūdens piegādātājs atbild par sniegtās informācijas pareizību un patiesumu;
79.6.2.
sagatavotajiem projektiem ūdensapgādes sistēmas sakārtošanai, dzeramā ūdens neatbilstību novēršanai;
79.6.3.
plānotajiem finanšu līdzekļiem projekta īstenošanai;
79.6.4.
plānotajiem projekta pasākumiem, norādot darbu grafiku un konkrētus pasākumu izpildes termiņus;
79.6.5.
korektīvā rīcības plāna pārskatīšanu vai aktualizāciju. Korektīvo rīcības plānu pārskata vai, ja nepieciešams, aktualizē vismaz reizi gadā.
79.7.
par laikposmu, kurā nepieciešams piemērot īpašas normas.
80.
Inspekcija izskata iesniegumu, izvērtē ūdens piegādātāja ūdensapgādes sistēmā konstatēto apdraudējumu cilvēku veselībai un neatbilstību ūdens kvalitātes prasībām un:
80.1.
ja Inspekcija neatbilstību šo noteikumu 1. pielikuma 2.punkta prasībām vai šo noteikumu 1. pielikumā neiekļautajiem papildu rādītājiem ir atzinusi par nenozīmīgu un cilvēku veselībai nekaitīgu un ar korektīviem pasākumiem neatbilstību var novērst 30 dienu laikā pēc tās konstatēšanas, Inspekcija uz šo konkrēto laiku nosaka maksimālās pieļaujamās attiecīgā rādītāja vērtības (turpmāk – maksimālās vērtības) un atbilstošu korektīvo pasākumu izpildi; vai
80.2.
nosaka īpašas normas, izsniedzot atzinumu par ūdensapgādes sistēmā konstatēto apdraudējumu cilvēku veselībai un īstenojamajiem korektīvajiem pasākumiem. Lēmumā par īpašu normu noteikšanu dzeramajam ūdenim Inspekcija norāda šo noteikumu 79. punktā minēto informāciju; vai
80.3.
nosaka aizliegumu dzeramā ūdens piegādei un korektīvos pasākumus neatbilstības novēršanai saskaņā ar šo noteikumu 2. nodaļu.
81.
Ja saskaņā ar šo noteikumu 80.1. apakšpunktu noteiktā neatbilstība minēto rādītāju vērtībām pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi ilgāka par 30 kalendāra dienām, piemēro šo noteikumu 80.2. apakšpunktā noteiktās prasības par īpašās normas piemērošanu.
82.
Iesniedzējs viena mēneša laikā pirms katra šo noteikumu 80.2. apakšpunktā minētā īpašo normu piemērošanas laikposma beigām iesniedz Inspekcijā informāciju par īstenotajiem korektīvajiem pasākumiem. Ja korektīvie pasākumi ir neatbilstoši un nav nodrošināta dzeramā ūdens atbilstība šo noteikumu prasībām, iesniedzējs Inspekcijā iesniedz paskaidrojumu.
83.
Ja noteiktas īpašas normas, Inspekcija var palielināt kontroles un monitoringa biežumu, kā arī papildus noteikt kārtējā monitoringa rādītājus, ietverot tos šo noteikumu 80.2. apakšpunktā minētajā lēmumā.
84.
Piešķirto īpašo normu perioda beigās Inspekcija izvērtē veikto korektīvo pasākumu rezultātus dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes problēmu novēršanai.
85.
Šo noteikumu 76. punktā noteikto īpašo normu piemērošanu, ievērojot šo noteikumu 77. punkta prasības var ārkārtēju apstākļu dēļ pagarināt otrreiz vēl uz trijiem gadiem, kopumā īpašo normu darbības periodam summāri nepārsniedzot sešus gadus.
86.
Nosakot šo noteikumu 85. punktā minēto pagarinājumu, Inspekcija iesniedz Eiropas Komisijā pārskatu un lēmuma pamatojumu par otrā pagarinājuma nepieciešamību.
87.
Ja saskaņā ar šo noteikumu 80.1. apakšpunktu ir noteiktas maksimālās vērtības vai saskaņā ar šo noteikumu 80.2. apakšpunktu dzeramajam ūdenim ir noteiktas īpašas normas, iesniedzējs informē patērētājus par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, rādītājiem, kam piemērotas maksimālās vērtības vai īpašas normas, un to piešķiršanas termiņu, kā arī atsauci uz normatīvo aktu, kas to reglamentē. Informācijā ietver brīdinājumus noteiktām iedzīvotāju grupām, ja īpašās normas tām var radīt apdraudējumu. Informāciju nekavējoties ievieto ūdens piegādātāja vai attiecīgās pašvaldības tīmekļa vietnē, vietējos preses izdevumos un izvieto namu apsaimniekošanas uzņēmumos.
8.Informācija sabiedrībai un institūcijām
88.
Ūdens piegādātājs nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama šo noteikumu 89. un 90. punktā norādītā informācija.
89.
Ūdens piegādātājs nodrošina, ka visas ar dzeramo ūdeni apgādātās personas regulāri un vismaz reizi gadā, bez pieprasījuma un vispiemērotākajā un vieglāk pieejamā formā saņem šādu informāciju:
89.1.
par dzeramā ūdens kvalitāti, tai skaitā arī indikatorrādītājiem;
89.2.
piegādātā dzeramā ūdens cena par litru un kubikmetru;
89.3.
vismaz reizi gadā vai norēķinu periodā – mājsaimniecības patērētais ūdens daudzums, kā arī mājsaimniecības gada patēriņa tendences, ja tas ir tehniski iespējams un ja ūdens piegādātāja rīcībā ir šāda informācija;
89.4.
mājsaimniecības gada ūdens patēriņa salīdzinājums ar mājsaimniecību vidējo patēriņu;
89.5.
saite uz tīmekļvietni, kurā sniegta šajā nodaļā norādītā informācija.
90.
Ūdens piegādātājs patērētājiem tiešsaistē lietotājam draudzīgā un pielāgotā veidā nodrošina sekojošu informāciju, un patērētāji var pēc pamatota pieprasījuma piekļūt minētajai informācijai arī citā veidā:
90.1.
attiecīgā ūdens piegādātāja identifikācija, apgādes teritorija un apgādāto personu skaits, kā arī ūdens ražošanas metode, tostarp vispārīga informācija par izmantotajiem ūdens apstrādes un dezinfekcijas veidiem;
90.2.
visjaunākie monitoringa rezultāti, tostarp monitoringa biežums kopā ar attiecīgo rādītāju vērtībām, monitoringa rezultāti nedrīkst būt senāki par vienu gadu, izņemot, ja šajos noteikumos noteiktais monitoringa biežums atļauj citādi;
90.3.
informācija par šādiem rādītājiem:
90.3.1.
ūdens cietība;
90.3.2.
minerāli, ūdenī izšķīdušie anjoni/katjoni: kalcijs (Ca), magnijs (Mg), kālijs (K);
90.3.3.
informācija par iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai un ar to saistītie ieteikumi attiecībā uz veselību un patēriņu, vai saite uz vietni, kurā šāda informācija ir pieejama, ja Inspekcija ir konstatējusi iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai, jo ir pārsniegtas saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma A un B daļā noteiktās rādītāju vērtības. Ūdens piegādātājs var neinformēt patērētāju par dzeramā ūdens neatbilstību kvalitātes un nekaitīguma prasībām, ja Inspekcija šo neatbilstību ir atzinusi par niecīgu un cilvēku veselībai nekaitīgu;
90.3.4.
attiecīga informācija par ūdens apgādes sistēmas riska novērtējumu;
90.3.5.
ieteikumi patērētājiem, tostarp par to, kā attiecīgā gadījumā samazināt ūdens patēriņu, kā lietot ūdeni atbildīgi un atbilstoši vietējiem apstākļiem, un kā novērst stāvoša ūdens izraisītus veselības riskus;
90.3.6.
ūdens piegādātājiem, kuri piegādā vismaz 10 000 m3 ūdens dienā vai apkalpo vismaz 50 000 cilvēku – katru gadu informācija par:
90.3.6.1.
ūdens sistēmas vispārējiem efektivitātes rādītājiem un noplūdes rādītājiem, tiklīdz šī informācija ir pieejama un ne vēlāk kā līdz 2026. gada 12. janvārim;
90.3.6.2.
ūdens piegādātāja ūdens piegādes īpašumtiesību statusu;
90.3.6.3.
ja izmaksas tiek segtas ar tarifu sistēmu – ūdens kubikmetra tarifa struktūru, ieskaitot fiksētās un mainīgās izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar dzeramā ūdens pieejamības uzlabošanas nolūkā veiktajiem pasākumiem, ja ūdens piegādātajs tādus ir veicis;
90.3.6.4.
apkopojumu un statistikas datiem attiecībā uz ūdens piegādātāja saņemtajām patērētāju sūdzībām, kas attiecas uz šo noteikumu darbības jomā esošiem jautājumiem, ja šāda informācija ir pieejama.
91.
Pēc pamatota pieprasījuma ūdens piegādātājs patērētājiem dod piekļuvi vēsturiskajiem datiem par 90.2. un 90.3. apakšpunktā norādīto informāciju, ja tāda ir pieejama, par pēdējiem 10 gadiem, sākot ar laikposmu no 2023. gada 13. janvāra.
92.
Inspekcija nodrošina, ka attiecīgie iedzīvotāji ir informēti par šo noteikumu 4.5. apakšpunktā apakšpunktā minēto atbrīvojumu izmantošanu un par ikvienu pasākumu, ko var veikt, lai aizsargātu cilvēku veselību no nelabvēlīgās ietekmes, kuru rada dzeramā ūdens piesārņojums. Turklāt, ja ir iespējams apdraudējums cilvēku veselībai šāda ūdens kvalitātes dēļ, Inspekcija sniedz piemērotu padomu attiecīgajiem iedzīvotājiem.
93.
Inspekcija apkopo monitoringa rezultātus, reizi gadā sagatavo pārskatu par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, publicē to savā tīmekļa vietnē un informē par to Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
94.
Inspekcija gadījumos, kad pārsniegtas šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā noteiktās rādītāju vērtības, sagatavo un pēc tam ik gadu atjaunina datu kopu, kura satur monitoringa rezultātus, kas apkopoti saskaņā ar piegādes sistēmas riska novērtēšanu un monitoringu programmu īstenošanu, tai skaitā kontrolsaraksta monitoringa datus un informāciju par korektīvajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo noteikumu 15. , 16. , 17. , 18. , 19. un 20. punktu un 25. un 63. punktu .
95.
Inspekcija sagatavo un pēc tam ik gadu atjaunina datu kopu, kura satur informāciju par incidentiem, kas saistīti ar dzeramo ūdeni un radījuši iespējamu risku cilvēku veselībai, neatkarīgi no tā, vai pārsniegtas rādītāju vērtības, un kas ilguši vismaz 10 secīgas diennaktis un skāruši vismaz 1 000 cilvēku, norādot arī šo incidentu iemeslus un korektīvos pasākumus.
96.
Inspekcija sagatavo un pēc tam ik gadu atjaunina datu kopu, kura satur informāciju par īpašu normu, kas noteiktas saskaņā ar šo noteikumu 76. un 77. punktu , noteikšanu dzeramajam ūdenim,  ietverot šo noteikumu 79. punktā minēto informāciju.
97.
Inspekcija nodrošina, ka Eiropas Komisija, Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs var piekļūt šo noteikumu 94., 95. un 96. punktā punktā minētajām datu kopām.
98.
Inspekcija nodrošina to dzeramā ūdens monitoringa datu pieejamību, kas saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu nepieciešami valsts funkciju īstenošanai.
9.Noslēguma jautājumi
99.
Šie noteikumi stājas spēkā 2023. gada 12. janvārī.
100.
Ūdens piegādātāji nodrošina, ka dzeramais ūdens atbilst šo noteikumu 1. pielikuma 2.6., 2.10., 2.11., 2.18., 2.21., 2.27., 2.28. un 2.33. punktā noteiktajām rādītāju vērtībām līdz 2026. gada 12. janvārim.
101.
Līdz 2026. gada 12. janvārim monitoringa programmās nav jāiekļauj šo noteikumu 1. pielikuma 2.6., 2.10., 2.11., 2.18., 2.21., 2.27., 2.28. un 2.33. punktā norādītie rādītāji.
102.
Pirmo piegādes sistēmas riska novērtēšanu un riska pārvaldību veic pēc iespējas drīz, tiklīdz riski ir identificēti un novērtēti, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 12. janvārim. Minēto riska novērtēšanu un riska pārraudzību regulāri pārskata ne retāk kā reizi sešos gados un vajadzības gadījumā atjaunina.
103.
Pirmo reizi vietējās sadales sistēmu riska novērtēšanu veic pēc iespējas drīz, tiklīdz riski ir identificēti un novērtēti, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 12. janvārim. Minēto riska novērtēšanu pārskata reizi sešos gados un vajadzības gadījumā atjaunina.
104.
Īpašās normas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK 9. panta 1. punktu un kas joprojām ir piemērojamas 2023. gada 12. janvārī, piemēro līdz īpašo normu termiņa beigām. Tās saskaņā ar šo noteikumu 85. punktu var pagarināt vienīgi tad, ja otrā īpašo normu atkāpe vēl nav piešķirta. Tiesības lūgt Komisijai trešo īpašo normu saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK 9. panta 2. punktu var piemērot īpašajām normām, kas vēl ir piemērojamas 2021. gada 12. janvārī.
105.
Līdz 2026. gada 12. janvārim ūdens piegādātājam nav pienākuma veikt operacionālo monitoringu, atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma  5.punktam. 
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
1.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
Eiropas parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Direktīvas 2020/2184/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija);
2.
Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīvas 2013/51/EURATOM, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-2538 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-2538 Nr]
Dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes novērtēšanai izmantotās minimālās rādītāju vērtības

1. Mikrobioloģiskie rādītāji

1.tabula

Nr.p.k.

Rādītājs Rādītāja vērtība Vienība Piezīmes
1.1. Zarnu enterokoki 0 skaits/100 ml Ūdenim, kas pildīts pudelēs vai citos traukos, vienība ir skaits/250 ml
1.2. Escherichia coli (E. coli) 0 skaits/100 ml Ūdenim, kas pildīts pudelēs vai citos traukos, vienība ir skaits/250 ml

 

2.  Ķīmiskie rādītāji

2.tabula

Nr.p.k. Rādītājs Rādītāja vērtība Vienība Piezīmes
2.1.

Akrilamīds

 

 

 

0,10 μg/l Rādītāja vērtība 0,10 μg/l attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni.
2.2. Antimons 10 μg/l  
2.3. Arsēns 10 μg/l  
2.4. Benzols 1,0 μg/l  
2.5. Benzo(a)pirēns 0,010 μg/l  
2.6. Bisfenols A 2,5 μg/l  
2.7. Bors 1,5 mg/l Rādītāja vērtību 2,4 mg/l piemēro, kad atsāļots ūdens ir galvenais attiecīgās piegādes sistēmas ūdens avots, vai reģionos, kur ģeoloģiskie apstākļi varētu radīt augstus bora līmeņus gruntsūdenī.
2.8. Bromāti 10 μg/l  
2.9. Kadmijs 5,0 μg/l  
2.10. Hlorāti 0,25 mg/l Rādītāja vērtību 0,70 mg/l piemēro, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodi, kuras rezultātā rodas hlorāts, jo īpaši hlora dioksīds. Ja tas iespējams, neradot negatīvu ietekmi uz dezinfekciju, dalībvalstis cenšas panākt zemāku vērtību. Šo rādītāju mēra tikai tad, ja izmanto šādas dezinfekcijas metodes.
2.11. Hlorīti 0,25

mg/l

Rādītāja vērtību 0,70 mg/l piemēro, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodi, kuras rezultātā rodas hlorīts, jo īpaši hlora dioksīds.
2.12. Hroms 25 μg/l Atbilstību rādītāja vērtībai 25 μg/l panāk ne vēlāk kā 2036. gada 12. janvārī. Līdz minētajai dienai hroma rādītāja vērtība ir 50 μg/l.
2.13. Varš 2,0 mg/l  
2.14. CIanīdi 50 μg/l  
2.15. 1,2-dihloretāns 3,0 μg/l  
2.16. Epihlorhidrīns 0,10 μg/l Rādītāja vērtība 0,10 μg/l attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni.
2.17. Fluorīdi 1,5 mg/l  
2.18. Halogēnetiķskābes (HAA5) 60 μg/l Šo rādītāju mēra tikai tad, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodes, kas var radīt halogēnetiķskābes. Tā ir šādu piecu reprezentatīvu vielu summa: monohloretiķskābe, dihloretiķskābe un trihloretiķskābe, un monobrometiķskābe un dibrometiķskābe.
2.19. Svins 5 μg/l

Atbilstību rādītāja vērtībai 5 μg/l panāk, vēlākais, līdz 2036. gada 12. janvārim. Līdz minētajai dienai svina rādītāja vērtība ir 10 μg/l.

Pēc minētās dienas 5 μg/l rādītāja vērtību panāk vismaz punktā, kur notiek piegāde vietējās sadales sistēmai.
2.20. Dzīvsudrabs 1,0 μg/l  
2.21. Mikrocistīns-LR 1,0 μg/l Šo rādītāju mēra tikai gadījumā, ja ūdens ieguves vietā pastāv potenciāla ūdens ziedēšana (kas palielina cianobaktēriju šūnu blīvumu vai ziedēšanas veidošanās potenciālu).
2.22. Niķelis 20 μg/l  
2.23. Nitrāti 50 mg/l Dalībvalstis nodrošina, ka nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē koncentrācijas mg/l nitrātam (NO3) un nitrītam (NO2), ir izpildīts un ka pēc ūdens attīrīšanas ir panākta atbilstība rādītāja vērtībai nitrītiem 0,10 mg/l.
2.24. Nitrīti 0,50 mg/l Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izpildīts nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē nitrātu (NO3) un nitrītu (NO2) koncentrāciju mg/l, un ka pēc ūdens attīrīšanas ir panākta atbilstība rādītāja vērtībai nitrītiem 0,10 mg/l.
2.25. Pesticīdi 0,10 μg/l

“Pesticīdi” ir:

- organiskie insekticīdi,

- organiskie herbicīdi,

- organiskie fungicīdi,

- organiskie nematocīdi,

- organiskie akaricīdi,

- organiskie algicīdi,

- organiskie rodenticīdi,

- organiskie slimicīdi,

- saistīti produkti (arī augšanas regulatori)

un metabolīti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 32. punktā ([1]), kurus uzskata par nozīmīgiem attiecībā uz dzeramo ūdeni.

Pesticīdu metabolītu uzskata par nozīmīgu dzeramajam ūdenim, ja ir pamats uzskatīt, ka pesticīda mērķa iedarbības ziņā tam piemīt raksturīgas īpašības, kas ir salīdzināmas ar tām, kādas piemīt vielai, no kuras tas radies, vai ka tas (pats vai tā transformācijas produkti) rada risku patērētāju veselībai.

Rādītāja vērtību 0,10 μg/l katram pesticīdam piemēro atsevišķi.

Aldrīna, dieldrīna, heptahlora un heptahlorepoksīda gadījumā rādītāja vērtība ir 0,030 μg/l.

Tikai pesticīdiem, kas varētu būt klātesoši konkrētajā piegādē, nepieciešams monitorings.

 

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

2.26. Pesticīdi kopā 0,50 μg/l “Pesticīdi kopā” nozīmē visu atsevišķo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu summu.
2.27. PFAS kopā 0,50 μg/l “PFAS kopā” ir perfluoralkilētu un polifluoralkilētu vielu kopums.
2.28. PFAS summa 0,10 μg/l “PFAS summa” ir to perfluoralkilētu un polifluoralkilētu vielu summa, kuras tiek uzskatītas par problemātiskām attiecībā uz dzeramo ūdeni un uzskaitītas III pielikuma B daļas 3. punktā. Tā ir “PFAS kopā” vielu apakšgrupa, kas ietver perfluoralkilētu grupu ar trim vai vairāk oglekļa atomiem (piemēram, –CnF2n–, n≥ 3) vai perfluoralkila ētera grupu ar diviem vai vairāk oglekļa atomiem (piemēram, –CnF2nOCmF2m–, n un m≥ 1).
2.29. Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži 0,10 μg/l Šādu noteiktu savienojumu summārā koncentrācija: benz(b)fluorantēns, benz(k)fluorantēns, benz(ghi)perilēns un indeno(1,2,3-cd)pirēns.
2.30. Selēns 20 μg/l Rādītāja vērtību 30 μg/l piemēro reģionos, kur ģeoloģiskie apstākļi varētu radīt augstus selēna līmeņus gruntsūdeņos.
2.31. Tetrahloretēns un trihloretēns 10 μg/l Šo divu rādītāju summārā koncentrācija
2.32. Trihalometāni kopā 100 μg/l Ja tas iespējams, neradot negatīvu ietekmi uz dezinfekciju, dalībvalstis cenšas panākt zemāku rādītāja vērtību.
2.33. Urāns 30 μg/l  
2.34. Vinilhlorīds 0,50 μg/l Rādītāja vērtība 0,50 μg/l attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni.

 

3. Indikatorrādītāji

3.tabula

Nr. Rādītājs Rādītāja vērtība Vienība Piezīmes
3.1.

Alumīnijs

200 μg/l  
3.2. Amonijs 0,50 mg/l  
3.3. Hlorīdi 250 mg/l Ūdenim nevajadzētu būt korozīvam.
3.4. Clostridium perfringens (ieskaitot sporas) 0 skaits/100 ml Šis rādītājs ir jāmēra, ja riska novērtējums norāda, ka to darīt ir atbilstoši.
3.5. Krāsa Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām    
3.6. Elektrovadītspēja 2 500 μS cm-1 20 °C temperatūrā Ūdenim nevajadzētu būt agresīvam.
3.7. Ūdeņraža jonu koncentrācija ≥ 6,5 un ≤ 9,5 pH vienības

Ūdenim nevajadzētu būt agresīvam.

Pudelēs vai citos traukos pildītam negāzētam ūdenim minimālo vērtību var samazināt līdz 4,5 pH vienībām. Pudelēs vai citos traukos pildītam ūdenim, kas ir dabiski bagāts vai mākslīgi bagātināts ar oglekļa dioksīdu, minimālā vērtība var būt zemāka.

3.8. Dzelzs 200 μg/l  
3.9. Mangāns 50 μg/l  
3.10. Smarža Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām    
3.11. Oksidējamība 5,0 mg/l O2 Šis rādītājs nav jāmēra, ja tiek analizēts TOC rādītājs.
3.12. Sulfāts 250 mg/l Ūdenim nevajadzētu būt korozīvam.
3.13. Nātrijs 200 mg/l  
3.14. Garša Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām    
3.15. Koloniju skaits 22 °C temperatūrā

Bez īpašām izmaiņām

   
3.16. Koliformas baktērijas 0 skaits/100 ml Pudelēs vai citos traukos pildītam ūdenim vienība ir skaits/250 ml.
3.17. Kopējais organiskais ogleklis (TOC) Bez īpašām izmaiņām   Šis rādītājs nav jāmēra piegādēm, kas ir mazākas par 10 000 m3 dienā.
3.18. Duļķainība Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām    

Piezīmes:

1. Ūdenim nevajadzētu būt ne agresīvam, ne korozīvam. Tas jo īpaši attiecas uz ūdeni, kas tiek apstrādāts (demineralizācija, mīkstināšana, apstrāde, lietojot membrānu tehnoloģiju, reversā osmoze utt.).

2. Ja dzeramo ūdeni iegūst no apstrādes, kuras rezultātā ūdens tiek ievērojami demineralizēts vai mīkstināts, ūdens uzlabošanai varētu pievienot kalcija un magnija sāļus, lai samazinātu jebkādu ūdens iespējamu negatīvu ietekmi uz veselību, kā arī samazinātu ūdens koroziju vai agresiju un uzlabotu garšu. Minimālo kalcija un magnija vai kopējo izšķīdušo daļiņu koncentrāciju mīkstinātā vai demineralizētā ūdenī varētu noteikt, ņemot vērā ūdens īpašības, kas iekļūst minētajos procesos.

 

4. Vietējās sadales sistēmu riska novērtēšanai būtiskie rādītāji

4.tabula

Nr.p.k. Rādītājs Rādītāja vērtība Vienība Piezīmes
1.

Legionella baktērijas

< 1000 KVV/l Šī rādītāja vērtība ir noteikta vietējās sadales sistēmas riska novērtēšanai un korektīvo pasākumu īstenošanai. Šo noteikumu 51.punktā paredzēto darbību veikšanu apsver pat zem rādītāja vērtības, piemēram, infekciju un uzliesmojumu gadījumā. Šādos gadījumos būtu jāapstiprina infekcijas avots un jāidentificē Legionella suga.
2. Svins 10 μg/l

Šī rādītāja vērtība ir noteikta vietējās sadales sistēmas riska novērtēšanai un korektīvo pasākumu īstenošanai.

Vietējās sadales sistēmu īpašniekiem vai valdītajiem jādara viss iespējamais, lai līdz 2036. gada 12. janvārim sasniegtu zemāku vēlamo vērtību: 5 μg/l.

 

5. Operacionālās monitoringa programmas rādītāji

5.1. Monitoringa programmas ietver arī operacionālā monitoringa programmu, kura sniedz ātru priekšstatu par operacionālajiem rādītājiem un ūdens kvalitātes problēmām un kura dod iespēju ātri veikt iepriekš ieplānotus korektīvus pasākumus. Šādas operacionālā monitoringa programmas pielāgo piegādes apstākļiem, ņemot vērā apdraudējumu un bīstamu notikumu identificēšanas un piegādes sistēmas riska novērtēšanas un riska pārvaldības iznākumus, un to mērķis ir pārliecināties par visu ieguves, apstrādes, sadales un glabāšanas pasākumu efektivitāti.

5.2. Operacionālā monitoringa programmā uzrauga rādītāju “duļķainība ūdens piegādes objektā”, lai regulāri kontrolētu fiziskās atdalīšanas efektivitāti saskaņā ar šī pielikuma 5.1.tabulā norādītajām atsauces vērtībām un biežumu (to nepiemēro gruntsūdens ieguves vietām, kur duļķainību izraisa dzelzs un mangāns).

5.1.tabula

N.p.k. Ekspluatācijas rādītājs Rādītāja vērtība
5.1. Duļķainība ūdens piegādes objektā 0,3 NTU 95 % no paraugiem un neviens nepārsniedz 1 NTU
5.2. Ūdens apjoms (m3), kuru katru dienu piegādā vai saražo piegādes zonā Minimālais paraugu ņemšanas biežums un analīze
5.2.1. ≤ 1 000 Katru nedēļu
5.2.2. > 1 000 līdz ≤ 10 000 Ik dienu
5.2.3. > 10 000 Pastāvīgi

 

5.3. Operacionālajā monitoringa programmā ietilpst arī šādu rādītāju monitorings neapstrādātā ūdenī, lai pārbaudītu, cik efektīvi ir apstrādes procesi pret mikrobioloģiskajiem riskiem:

5.2. tabula

N.p.k. Ekspluatācijas rādītājs Rādītāja vērtība Vienība Piezīmes
5.3.1. Somatiskie kolifāgi 50 (neapstrādātam ūdenim) Plakus veidojošas vienības (PVV)/100 ml

Šis rādītājs ir jāmēra, ja riska novērtēšana norāda, kas tas ir atbilstoši. Ja to konstatē neapstrādātā ūdenī koncentrācijā > 50 PVV/100 ml, tas būtu jāanalizē pēc apstrādes pasākumiem, lai noteiktu, vai esošie ierobežojošie pasākumi  likvidē mikroorganismus, to samazinājumu izsakot logaritmiskajā skalā, un lai novērtētu, vai patogēno vīrusu izplatīšanās tiek pietiekami kontrolēta.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-2538 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-2538 Nr]
Rādītāju un paraugu ņemšanas biežumi, metodes un paraugu ņemšanas punkti

1. Rādītāju saraksts

1.1. A grupa (kārtējā monitoringa rādītāji)

1.1.1. Šādus rādītājus (A grupa) monitorē saskaņā ar šī pielikuma 2. punkta 1. tabulā norādītajiem monitoringa biežumiem:

1.1.1.1. Escherichia coli (E. coli), zarnu enterokoki, kolibaktērijas, koloniju skaits 22 °C, krāsa, duļķainība, garša, smarža, pH un elektrovadītspēja;

1.1.1.2. citi rādītāji, kuri kā būtiski identificēti monitoringa programmā šo noteikumu prasību izpildei, t.sk. saskaņā ar veikto sateces baseina un piegādes sistēmas veikto riska novērtējumu.

1.1.2. Specifiskos norādītajos apstākļos, A grupas rādītājiem pievieno šādus rādītājus:

1.1.2.1. amonijs un nitrīts, ja izmanto hloramināciju;

1.1.2.2. alumīnijs un dzelzs, ja tos izmanto par ūdens apstrādes ķimikālijām.

1.1.3.  Escherichia coli (E. coli) un zarnu enterokoki tiek uzskatīti par “pamata rādītajiem”, un uz to monitoringa biežumu nevar attiecināt samazinājumu piegādes sistēmas riska novērtēšanas dēļ. Tos vienmēr monitorē vismaz 2. punkta 1. tabulā noteiktajos biežumos.

1.2. B grupa (auditmonitoringa rādītāji)

1.2.1. Lai noteiktu atbilstību visām šo noteikumos noteiktajām rādītāju vērtībām, visus citus rādītājus, kurus neanalizē A grupā un kuri ir noteikti  šo noteikumu 1.pielikumā, monitorē vismaz tādos biežumos, kas noteikti šī pielikuma 2. punkta 1. tabulā, ja vien cits paraugu ņemšanas biežums nav noteikts, balstoties uz piegādes sistēmas riska novērtēšanu. Inspekcija papildus B grupas rādītājos (auditmonitoringā) var iekļaut arī A grupas rādītājus.

 

2. Paraugu ņemšanas biežumi

2.1. tabula Minimālais paraugu ņemšanas un analizēšanas biežums atbilstības monitoringam

N.p.k.

Ūdens apjoms, kuru katru dienu piegādā vai saražo piegādes zonā

(Sk. 1. un 2. piezīmi) m3

A grupas rādītāja

paraugu skaits gadā

B grupas rādītāja

paraugu skaits gadā

1.   <10 > 0 (Sk. 4. piezīmi) > 0 (Sk. 4. piezīmi)
2. ≥ 10

≤ 100

2 1 (Sk. 5. piezīmi)
3. > 100 ≤ 1 000 4 1
4. > 1 000 ≤ 10 000

4 par pirmajiem 1 000 m3 dienā

+ 3 uz katriem papildu 1 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma

(Sk. 3. piezīmi)

1 par pirmajiem 1 000 m3 dienā

+ 1 uz katriem papildu 4 500 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma

(Sk. 3. piezīmi)
5. > 10 000 ≤ 100 000

3 par pirmajiem 10 000 m3 dienā

+ 1 uz katriem papildu 10 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma

(Sk. 3. piezīmi)
6. > 100 000  

12 par pirmajiem 100 000 m3 dienā

+1 uz katriem papildu 25 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma

(Sk. 3. piezīmi)

1. piezīme.

Piegādes zona ir ģeogrāfiski definēts apgabals, kurā no vienas vai vairākām ūdens ieguves vietām iegūst dzeramo ūdeni un kurā ūdens kvalitāti var uzskatīt par aptuveni vienādu.

2. piezīme.

Apjomus rēķina kā kalendāra gada vidējos apjomus. Biežuma minimuma noteikšanai var arī izmantot nevis ūdens apjomu, bet gan iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, pieņemot, ka ūdens patēriņš ir 200 l dienā uz vienu iedzīvotāju.

3. piezīme.

Norādīto biežumu rēķina šādi:, piem., 4 300 m3 dienā = 16 paraugi A grupas rādītājiem (četri par pirmajiem 1 000 m3 dienā + 12 par papildu 3 300 m3 dienā).

4. piezīme.

Ūdens piegādātājiem, kam nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo noteikumu 4.5. apakšpunktu, Inspekcija nosaka minimālo paraugu ņemšanas biežumu attiecībā uz A un B grupas rādītājiem, ar noteikumu, ka pamata rādītājus monitorē vismaz vienreiz gadā.

5. piezīme.

Inspekcija var samazināt paraugu ņemšanas biežumu, ar noteikumu, ka visi šo noteikumu 1. pielikumā noteiktie rādītāji un  saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 2.punktu noteiktie papildu rādītāji tiek monitorēti vismaz vienu reizi sešos gados, un tiek monitorēti kā gadījumos, kad jauna ūdens ieguves vieta tiek integrēta ūdens piegādes sistēmā vai maina ūdens piegādes sistēmu, kā rezultātā tiek sagaidīta iespējami negatīva ietekme uz ūdens kvalitāti.

 

3. Paraugu ņemšanas metodes un paraugu ņemšanas punkti

3.1. Paraugu ņemšanas punktus nosaka atbilstoši šo noteikumu 11. punktā noteiktajām atbilstības vietām. Ja iespējams pierādīt, ka attiecīgo rādītāju mērītā vērtība nepasliktināsies, sadales tīklos paraugus attiecībā uz noteiktiem rādītajiem drīkst ņemt vai nu piegādes zonā, vai apstrādes iekārtās. Cik iespējams, nodrošina, lai paraugu skaits būtu vienmērīgi sadalīts laikā un teritoriāli.

3.2. Paraugu ņemšanas atbilstības vieta atbilst šādām prasībām:

3.2.1. atbilstības paraugus attiecībā uz noteiktiem ķīmiskiem rādītājiem, it īpaši varu, svinu, un niķeli, ņem no patērētāju krāna bez iepriekšējas notecināšanas. Nejaušā darbadienas laikā ņem paraugu, kura tilpums ir viens litrs. Parauga ņēmējs var arī izmantot noteikta fiksēta netecēšanas laika metodes, kas labāk atbilst to situācijai, piemēram, patērētāju vidējo nedēļas devu, ar noteikumu, ka tas nerada mazāku neatbilstību skaitu piegādes zonas līmenī kā lietojot nejauša darbadienas laika metodi;

3.2.2. mikrobioloģisko rādītāju atbilstības paraugus atbilstības vietā ņem un apstrādā saskaņā ar EN ISO 19458, paraugu ņemšanas nolūks B.

3.3. Paraugus Legionella analīzēm vietējās sadales sistēmās ņem vietās, kur ir Legionella izplatīšanās risks un/vai kur ir sistēmiska pakļautība Legionella iedarbībai. Institūts BIOR izstrādā vadlīnijas attiecībā uz paraugu ņemšanu Legionella analīzēm.

3.4. Paraugu ņemšanai sadales tīklā, izņemot paraugu ņemšanu no patērētāja krāna, ievēro ISO 5667-5. Attiecībā uz mikrobioloģiskiem rādītājiem paraugus sadales tīklā ņem un ar tiem rīkojas saskaņā ar EN ISO 19458 (paraugu ņemšanas nolūks A).

3.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-2538 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-2538 Nr]
Riska pārvaldības pasākumi un riska novērtējuma izmantošana monitoringa rādītāju noteikšanai

1. Riska pārvaldības pasākumi

1. Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, ūdens piegādātājs veic šādus riska pārvaldības pasākumus:

1.1. īsteno kontroles pasākumus, lai novērstu un mazinātu tos piegādes sistēmā identificētos riskus, kas varētu apdraudēt dzeramā ūdens kvalitāti; 

1.2. īsteno kontroles pasākumus piegādes sistēmā papildus pasākumiem, kas jau paredzēti vai īstenoti attiecībā uz risku mazināšanu, kuri varētu apdraudēt dzeramā ūdens kvalitāti, saskaņā ar sateces baseinu pārvaldības plāniem tiem sateces baseiniem, kur ir ūdens ieguves vietas; 

1.3. īsteno piegādes apstākļiem pielāgotu operacionālā monitoringa programmu; 

1.4. nodrošina, ka gadījumos, kad dzeramā ūdens sagatavošanā vai sadalē ietilpst dezinfekcija, tiek validēta dezinfekcijas efektivitāte, ka jebkāds piesārņojums ar dezinfekcijas blakusproduktiem ir pēc iespējas zemāks, nemazinot dezinfekcijas efektivitāti, ka jebkāds piesārņojums ar apstrādes ķimikālijām ir pēc iespējas zemāks un ka jebkādas vielas, kas paliek ūdenī, neapdraud šo noteikumu 9. punktā noteikto vispārīgo pienākumu izpildi; 

1.5. pārbauda, ka piegādes sistēmā izmantotie materiāli, apstrādes ķimikālijas un filtrēšanas līdzekļi, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, atbilst būvnormatīvā “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija” un “Ūdensapgādes būves” noteiktajām prasībām. 

 

2. Riska novērtējuma izmantošana monitoringa rādītāju noteikšanai

2.1. Inspekcija, pamatojoties uz piegādes sistēmas riska novērtēšanas rezultātiem ūdens piegādātājam samazina rādītāja monitoringa biežumu vai svītro kādu rādītāju no monitorējamo rādītāju saraksta, izņemot attiecībā uz šo noteikumu 2. pielikuma  1. punktā minētajiem pamata rādītājiem, ja Inspekcijai ir informācija, ka, to darot, netiks apdraudēta dzeramā ūdens kvalitāte šādos gadījumos: 

2.1.1. pamatojoties uz rādītāja sastopamību neapstrādātā ūdenī – saskaņā ar riska novērtējumu sateces baseinos, kur ir ūdens ieguves vietas. Šajā gadījumā nav nepieciešams veikt piegādes sistēmas riska novērtēšanu; 

2.1.2. ja rādītājs var rasties tikai konkrēta apstrādes paņēmiena vai dezinfekcijas metodes izmantošanas rezultātā un ūdens piegādātājs neizmanto minēto paņēmienu vai metodi; 

2.1.3. ja ir izpildīti visi no šiem nosacījumiem: 

2.1.3.1. paraugu ņemšanas vieta un biežums tiek noteikts kopsakarā ar rādītāja izcelsmi, kā arī tā mainību un ilgtermiņa tendenci attiecībā uz tā koncentrāciju, ņemot vērā šo noteikumu 11. punktā noteiktās atbilstības vietas; 

2.1.3.2. attiecībā uz kāda rādītāja paraugu ņemšanas minimālo biežumu: visi rezultāti, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos paraugu ņemšanas punktos, ir mazāki par 60 % no rādītāja vērtības; 

2.1.3.3. attiecībā uz kāda rādītāja izņemšanu no monitorējamo rādītāju saraksta: visi rezultāti, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos paraugu ņemšanas punktos, ir mazāki par 30 % no rādītāja vērtības; 

2.1.3.4. attiecībā uz kāda konkrēta rādītāja izņemšanu no monitorējamo rādītāju saraksta: par to lemj, balstoties uz riska novērtēšanas rezultātu, ņemot vērā dzeramā ūdens ūdensgūtvju monitoringa rezultātus un apstiprinot, ka cilvēku veselība ir aizsargāta no jebkādas nelabvēlīgas ietekmes, ko izraisa dzeramā ūdens piesārņojums; 

2.1.3.5. attiecībā uz kāda rādītāja paraugu ņemšanas biežuma samazināšanu vai kāda rādītāja izņemšanu no monitorējamo rādītāju saraksta: riska novērtēšana apstiprina, ka nevar saprātīgi paredzēt nevienu faktoru, kas varētu pasliktināt dzeramā ūdens kvalitāti.

 

2.2. Inspekcija, pamatojoties uz piegādes sistēmas riska novērtēšanas rezultātiem ūdens piegādātājiem paplašina monitorējamo rādītāju sarakstu vai monitoringa biežumu šādos gadījumos:

2.2.1. pamatojoties uz rādītāja sastopamību neapstrādātā ūdenī – saskaņā ar riska novērtējumu sateces baseinos, kur ir ūdens ieguves vietas; 

2.2.2. ja ar šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2.punktā  noteikto rādītāju sarakstu vai šo noteikumu 2. pielikuma 2.punktā noteikto analīžu biežumu nepietiek, lai pārbaudītu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu prasībām; 

2.2.3. ir vajadzīgs papildu monitorings, lai kontrolētu šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2.punktā  neiekļautus rādītājus, rodoties aizdomām par apdraudējumu cilvēku veselībai; 

2.2.4. ir jāsniedz šo noteikumu 26.1. apakšpunktā paredzētais apliecinājums, lai apstiprinātu, ka dzeramais ūdens šo noteikumu 11. punktā minētajās atbilstības vietās ir pilnvērtīgs un tīrs. 

 

3. Saskaņā ar šī pielikuma  2.2.2. un 2.2.3. apakšpunktu noteiktās papildu rādītāju vērtības atbilst vismaz šo noteikumu 9.1. apakšpunkta prasībām. 

 

4. Ja monitoringa rezultāti, kas pierāda, ka šī pielikuma 2.1.3.2. līdz 2.1.3.5. apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, jau ir pieejami līdz 2021. gada 12. janvārim, minētos monitoringa rezultātus no minētās dienas var izmantot, lai pielāgotu monitoringu pēc piegādes sistēmas riska novērtēšanas. 

 

5. Ja ūdens piegādātājam ir atļauts samazināt rādītāja monitoringa biežumu vai svītrot kādu rādītāju no monitorējamo rādītāju saraksta, kā minēts šī pielikuma 2.1.1. apakšpunktā, ūdens piegādātājam jānodrošina, ka tiek veikts minēto rādītāju pienācīgs monitorings gadījumos, kad tiek pārskatīts riska novērtējums un riska pārvaldība attiecībā uz sateces baseiniem, kur ir ūdens ieguves vietas. 

4.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-2538 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-2538 Nr]
Radioaktīvo vielu rādītāju monitorings

1. Nosakāmie radioaktīvo vielu rādītāji dzeramajā ūdenī

Nr.p.k. Rādītājs Rādītāja vērtība1 Piezīmes
1.1. radons 100 Bq/l  
1.2. tritijs 100 Bq/l Ja tritija koncentrācija pārsniedz noteikto rādītāja vērtību, veic citu mākslīgo radionuklīdu analīzi.
1.3. indikatīvā doza (ID)2 0,10 mSv/gadā

Indikatīvā doza (ID) nepārsniedz 0,10 mSv gadā, ja:

1) kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā alfa radioaktivitāte) nepārsniedz 0,1 Bq/l;

2) kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā beta radioaktivitāte) nepārsniedz 1 Bq/l.

Piezīmes.

1 Rādītāja vērtība ir radioaktīvo vielu vērtība dzeramajā ūdenī.

2 Indikatīvā doza (ID) ir paredzamā efektīvā doza viena gada laikā visu to dabiskās un mākslīgās izcelsmes radionuklīdu uzņemšanas dēļ, kuru klātbūtne konstatēta piegādātajā dzeramajā ūdenī, izņemot tritiju, kāliju-40, radonu un radona sabrukšanas produktus ar īsu pussabrukšanas periodu.

 

2. Minimālais ūdens paraugu ņemšanas un analīžu biežums radioaktīvo vielu noteikšanai

N.p.k. Gada vidējais diennaktī piegādātā vai pildītā ūdens daudzums piegādes zonā a, b (m3) Paraugu skaits c, d, e gadā
2.1. Ūdenim, kas nonāk dzeramā ūdens ūdensvadā un ko pilda cisternās vai piegādā pārtikas uzņēmumiem:
2.1.1. līdz 100 1
2.1.2. 101–1000 1
2.1.3. 1001–10 000

1

+ 1 no katriem 3300 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā

2.1.4. 10 001–100 000

3

+ 1 no katriem 10 000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā

2.1.5. vairāk par 100 000

10

+ 1 no katriem 25 000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā

2.2.

pudelēs vai citos traukos pildītam dzeramajam ūdenim, kas paredzēts tirdzniecībai

1

Piezīmes.

a Piegādes zona ir ģeogrāfiski noteikts apgabals, kurā dzeramo ūdeni piegādā no viena vai vairākiem resursiem un kurā dzeramā ūdens kvalitāte tiek uzskatīta par apmēram līdzīgu.

b Daudzumu aprēķina kā vidējos lielumus kalendāra gada laikā.

c Ciktāl iespējams, paraugu skaits jāsadala vienādi attiecībā uz laiku un vietu.

d Norādītais paraugu skaits gadā attiecas uz radona rādītāja kontroli.

e Paraugus ņem regulāri, lai analīžu rezultāti raksturotu gada vidējās dzeramajam ūdenim noteiktās radioaktīvo vielu rādītāju vērtības.

 

3. Radioaktīvo vielu rādītāju novērtēšanas metodes:

3.1. indikatīvās dozas (ID) rādītāju vērtības novērtēšana:

3.1.1. indikatīvās dozas (ID) novērtēšanai izmanto kopējās alfa radioaktivitātes un kopējās beta radioaktivitātes vērtību noteikšanu. Kopējo beta radioaktivitātes vērtību var aizstāt ar atlikušo beta radioaktivitātes vērtību pēc tam, kad tiek atņemta K-40 radioaktivitātes vērtība;

3.1.2. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 0,1 Bq/l un kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 1 Bq/l, tad indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv gadā. Šādā gadījumā nav nepieciešami plašāki radioloģiskie izmeklējumi, ja vien nav zināms, ka ūdens apgādē atrodas radionuklīdi, kuru dēļ ir iespējams pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā;

3.1.3. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 0,1 Bq/l vai kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 1 Bq/l, veic konkrētu radionuklīdu analīzi. Mērāmos radionuklīdus nosaka Veselības inspekcija sadarbībā ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru, ņemot vērā būtisko informāciju par iespējamiem radioaktivitātes avotiem;

3.1.4. tritijam kopējo alfa starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti un kopējo beta starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti mēra vienā un tajā pašā paraugā;

3.2. indikatīvās dozas (ID) aprēķināšana:

3.2.1. indikatīvo dozu (ID) aprēķina pēc izmērītās radionuklīdu koncentrācijas un normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri. Indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv, un papildu izmeklēšana nav nepieciešama, ja ir spēkā šāda sakarība:

kur:

Ci(nov)– radionuklīda i novērotā koncentrācija;

Ci(atv) – radionuklīda i atvasinātā koncentrācija, kas noteikta šo noteikumu 2. pielikuma 3.2.2. apakšpunktā;

n – konstatēto radionuklīdu skaits.

3.2.2. radioaktivitātes atvasinātā koncentrācija dzeramajā ūdenī:

N.p.k. Radionuklīda izcelsme Radionuklīds1 Atvasinātā koncentrācija
3.2.2.1. dabiska U-2382 3,0 Bq/l
3.2.2.2. dabiska U-2342 2,8 Bq/l
3.2.2.3. dabiska Ra-226 0,5 Bq/l
3.2.2.4. dabiska Ra-228 0,2 Bq/l
3.2.2.5. dabiska Pb-210 0,2 Bq/l
3.2.2.6. dabiska Po-210 0,1 Bq/l
3.2.2.7. mākslīga C-14 240 Bq/l
3.2.2.8. mākslīga Sr-90 4,9 Bq/l
3.2.2.9. mākslīga Pu-239/Pu-240 0,6 Bq/l
3.2.2.10. mākslīga Am-241 0,7 Bq/l
3.2.2.11. mākslīga Co-60 40 Bq/l
3.2.2.12. mākslīga Cs-134 7,2 Bq/l
3.2.2.13. mākslīga Cs-137 11 Bq/l
3.2.2.14. mākslīga I-131 6,2 Bq/l

 

3.3. veiktspējas raksturlielumi un analīzes metodes

Nr.p.k. Rādītāji un radionuklīdi Jutības robeža 3, 4 Piezīmes
3.3.1. tritijs 10 Bq/l Tritija noteikšanas robeža ir 10 % no tās rādītāja vērtības 100 Bq/l.
3.3.2. radons 10 Bq/l Radona noteikšanas robeža ir 10 % no tās rādītāja vērtības 100 Bq/l.
3.3.3. kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte 0,04 Bq/l Kopējās alfa starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās rādītāja vērtības 0,1 Bq/l.
3.3.4. kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte 0,4 Bq/l Kopējās beta starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās rādītāja vērtības 1,0 Bq/l.
3.3.5. U-238 0,02 Bq/l  
3.3.6. U-234 0,02 Bq/l  
3.3.7. Ra-226 0,04 Bq/l  
3.3.8. Ra-228 0,02 Bq/l

Jutības robežu attiecina tikai uz sākotnējo indikatīvās dozas (ID) kontroli jaunā ūdens avotā. Ja sākotnējā pārbaudē konstatē mazu ticamību tam, ka Ra-228 pārsniegs 20 % no atvasinātās koncentrācijas, jutības robežu var palielināt līdz 0,08 Bq/l regulāriem.

Ra-228 radionuklīdu īpašajiem mērījumiem, līdz nepieciešama atkārtota pārbaude.

3.3.9. Pb-210 0,02 Bq/l  
3.3.10. Po-210 0,01 Bq/l  
3.3.11. C-14 20 Bq/l  
3.3.12. Sr-90 0,4 Bq/l  
3.3.13. Pu-239/Pu-240 0,04 Bq/l  
3.3.14. Am-241 0,06 Bq/l  
3.3.15. Co-60 0,5 Bq/l  
3.3.16. Cs-134 0,5 Bq/l  
3.3.17. Cs-137 0,5 Bq/l  
3.3.18. I-131 0,5 Bq/l  

Piezīmes.

1 Tabulā iekļautas visbiežāk sastopamo dabisko un mākslīgo radionuklīdu vērtības, kuras ir precīzas vērtības, kas aprēķinātas uz 0,1 mSv dozu, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri, kā arī izmantojot normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni. Citu radionuklīdu atvasināto koncentrāciju var aprēķināt tādā pašā veidā.

2 Tabulā norādīta tikai urāna radioaktivitāte, bet ne tā ķīmiskais toksiskums.

3 Jutības robežu aprēķina saskaņā ar standartu LVS ISO 11929:2017 “Raksturīgo robežu noteikšana (lēmuma sliekšņvērtība, noteikšanas robeža un ticamības intervāla ierobežojumi) jonizējošā starojuma mērījumiem. Pamatprincipi un pielietojums”.

4 Mērījumu nenoteiktību aprēķina un paziņo kā pilno standarta nenoteiktību vai kā paplašināto standarta nenoteiktību ar paplašināšanas koeficientu 1,96 saskaņā ar Metroloģijas vadlīniju apvienotās komitejas (JCGM – Joint Committee for Guides in Metrology) izstrādātajām vadlīnijām par mērījuma nenoteiktības izteikšanu.

5.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-2538 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-2538 Nr]
Rādītāju analīzes specifikācijas

1. Analīzes metodes, ko izmanto, monitorējot un pierādot atbilstību šo noteikumu prasībām, izņemot duļķainību, validē un dokumentē saskaņā ar EN ISO/IEC 17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski pieņemtiem standartiem.

Laboratorijas vai laboratoriju nolīgtas personas piemēro kvalitātes pārvaldības sistēmas metodiku saskaņā ar EN ISO/IEC-17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski atzītiem standartiem.

Nolūkā novērtēt, vai alternatīvās metodes ir līdzvērtīgas šajā pielikumā noteiktajām metodēm, var izmantot standartu EN ISO 17994, kas ir izveidots kā mikrobioloģisko metožu standarts, vai standartu EN ISO 16140, vai jebkādus līdzīgus saskaņotus starptautiskus protokolus, lai noteiktu metožu līdzvērtību, balstoties uz principiem, kas nav kultivēšana un kas neietilpst EN ISO 17994 darbības jomā.

Ja nav analītiskas metodes, kas atbilstu šī pielikuma 3.punktā norādītajiem minimālajiem veiktspējas kritērijiem, monitorings tiek veikts, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus, kas nav saistīti ar pārmērīgām izmaksām.

2. Mikrobioloģiskie rādītāji, attiecībā uz kuriem ir norādītas analīzes metodes

2.1. Metodes attiecībā uz mikrobioloģisko rādītāju analīzi ir:

2.1.1. Escherichia coli (E. coli) un koliformas baktērijas (EN ISO 9308-1 vai EN ISO 9308-2);

2.1.1. zarnu enterokoki (EN ISO 7899-2);

2.1.3. koloniju skaits vai heterotrofisko organismu koloniju skaits 22 °C (EN ISO 6222);

2.1.4. Clostridium perfringens, arī sporas (EN ISO 14189);

2.1.5. Legionella (EN ISO 11731 attiecībā uz atbilstību 1.pielikuma 4.punktā noteiktajai vērtībai); uz riska izvērtēšanu balstītam verifikācijas monitoringam un lai papildinātu kultūru metodes, var papildus izmantot arī citas metodes, piemēram, ISO/TS 12869, ātro kultūru metodes, uz kultūrām nebalstītas metodes un molekulāras metodes, īpaši qPCR;

2.1.6. Somatisko kolifāgu operacionālam monitoringam atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 5.punktam var izmantot EN ISO 10705-2 un EN ISO 10705-3.

3.  Ķīmiskie rādītāji un indikatorrādītāji, attiecībā uz kuriem ir norādīti veiktspējas kritēriji

3.1. Ķīmiskie rādītāji un indikatorrādītāji

Attiecībā uz šī pielikuma 1. tabulā noteiktajiem rādītajiem ar lietoto analīzes metodi ir iespējams vismaz izmērīt koncentrācijas, kas ir līdzvērtīgas rādītāja vērtībai ar kvantitatīvās noteikšanas robežu, kura definēta Komisijas Direktīvas 2009/90/EK (1) 2. panta 2. punktā un ir 30 % no attiecīgās rādītāja vērtības vai zemāka, un ar mērījumu nenoteiktību, kura norādīta šā pielikuma 1. tabulā. Rezultātu izsaka ar vismaz tikpat daudziem zīmīgajiem cipariem, cik ir šo noteikumu 1.pielikuma 2. un 3. punktā minētajai rādītāja vērtībai.

Šī pielikuma 1. tabulā noteikto mērījumu nenoteiktību neizmanto par papildu pielaidi šo noteikumu 1.pielikumā norādītajām rādītāju vērtībām.

1. tabula. Veiktspējas kritērija “Mērījumu nenoteiktība” minimumi

N.p.k. Rādītājs

Mērījumu nenoteiktība

(Sk. 1. piezīmi)

% no rādītāja vērtības (izņemot attiecībā uz pH)
Piezīmes
3.1.1. Alumīnijs 25  
3.1.2. Amonijs 40  
3.1.3. Akrilamīds 30  
3.1.4. Antimons 40  
3.1.5. Arsēns 30  
3.1.6. Benzo(a)pirēns 50 Sk. 2. piezīmi
3.1.7. Benzols 40  
3.1.8. Bisfenols A 50  
3.1.9. Bors 25  
3.1.10. Bromāti 40  
3.1.11. Kadmijs 25  
3.1.12. Hlorīdi 15  
3.1.13. Hlorāti 40  
3.1.14. Hlorīti 40  
3.1.15. Hroms 30  
3.1.16. Varš 25  
3.1.17. Cianīdi 30  
3.1.18. 1,2-dihloretāns 40  
3.1.19. Epihlorhidrīns 30  
3.1.20. Fluorīdi 20  
3.1.21. HAA 50  
3.1.22. Ūdeņraža jonu koncentrācija pH 0,2 Sk. 4. piezīmi
3.1.23. Dzelzs 30  
3.1.24. Svins 30  
3.1.25. Mangāns 30  
3.1.26. Dzīvsudrabs 30  
3.1.27. Mikrocistīns-LR 30  
3.1.28. Niķelis 25  
3.1.29. Nitrāti 15  
3.1.30. Nitrīti 20  
3.1.31. Oksidējamība 50 Sk. 5. piezīmi
3.1.32. Pesticīdi 30 Sk. 6. piezīmi
3.1.33. PFAS 50  
3.1.34.

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

40 Sk. 7. piezīmi
3.1.35. Selēns 40  
3.1.36. Nātrijs 15  
3.1.37. Sulfāts 15  
3.1.38. Tetrahloretēns 40 Sk. 8. piezīmi
3.1.39. Trihloretēns 40 Sk. 8. piezīmi
3.1.40. Trihalometāni kopā 40 Sk. 7. piezīmi
3.1.41. Kopējais organiskais ogleklis (TOC) 30

Sk. 9. piezīmi

3.1.42. Duļķainība 30 Sk. 10. piezīmi
3.1.43. Urāns 30  
3.1.44. Vinilhlorīds 50  

Piezīmes:

1. piezīme.

Mērījumu nenoteiktība ir nenegatīvs parametrs, kas raksturo, cik izkliedētas ir lieluma vērtības, kuras piedēvē mērlielumam, balstoties uz izmantoto informāciju. Veiktspējas kritērijs “Mērījumu nenoteiktība” (k  = 2) ir tabulā norādītais procents no rādītāja vērtības vai jebkuras stingrākas vērtības. Mērījumu nenoteiktību novērtē rādītāja vērtības līmenī, ja vien nav norādīts citādi.

2. piezīme.

Ja mērījumu nenoteiktības vērtību nav iespējams nodrošināt, ieteicams izvēlēties labāko pieejamo paņēmienu (līdz 60 %).

3. piezīme.

Ar šo metodi nosaka kopējo cianīdu visās tā formās.

4. piezīme.

Mērījuma nenoteiktības vērtība ir izteikta pH vienībās.

5. piezīme.

Etalonmetode: EN ISO 8467.

6. piezīme.

Atsevišķu pesticīdu veiktspējas kritēriji norādīti indikatīvi. Attiecībā uz dažiem pesticīdiem iespējams panākt pat tikai 30 % augstu mērījumu nenoteiktības vērtību, savukārt attiecībā uz vairākiem pesticīdiem var atļaut augstākas vērtības – līdz 80 %.

7. piezīme.

Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām un ir 25 % no I pielikuma 2.punktā norādītās vērtības.

8. piezīme.

Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām un ir 50 % no I pielikuma 2.punktā norādītās vērtības.

9. piezīme.

Mērījumu nenoteiktību ieteicams aplēst līmenī 3 mg uz 1 l kopējā organiskā oglekļa (TOC). Lai precizētu testa metodes nenoteiktību, izmanto CEN 1484 “Norādījumi TOC un izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) noteikšanai”.

10. piezīme.

Mērījumu nenoteiktību ieteicams aplēst līmenī 1,0 NTU (nefelometriskās duļķainības vienības) saskaņā ar EN ISO 7027 vai citu līdzvērtīgu standarta metodi.

 

4. PFAS summa

Turpmāk minētās vielas monitorē, kad sateces baseinu, kur ir ūdens ieguves vietas, riska novērtēšanā un riska pārvaldībā tiek secināts, ka šīs vielas varētu būt attiecīgajā ūdens piegādē.Turpmāk norādītās vielas analizē, balstoties uz tehniskajām pamatnostādnēm, ko Eiropas Komisija paredzējusi izstrādāt līdz 2024.gada 12.janvārim:

4.1. Perfluorbutānskābe (PFBA)

4.2. Perfluorpentānskābe (PFPA)

4.3. Perfluoroheksānskābe (PFHxA)

4.4. Perfluoroheptānskābe (PFHpA)

4.5. Perfluoroktānskābe (PFOA)

4.6. Perfluorononskābe (PFNA)

4.7. Perfluorodekanskābe (PFDA)

4.8. Perfluoroundekanskābe (PFUnDA)

4.9. Perfluorododekanskābe (PFDoDA)

4.10. Perfluorotridekanskābe (PFTrDA)

4.11. Perfluorbutānsulfonskābe (PFBS)

4.12. Perfluorpentānsulfonskābe (PFPS)

4.13. Perfluoroheksānsulfonskābe (PFHxS)

4.14. Perfluoroheptānsulfonskābe (PFHpS)

4.15. Perfluoroktānsulfonskābe (PFOS)

4.16. Perfluorononānsulfonskābe (PFNS)

4.17. Perfluorodekānsulfonskābe (PFDS)

4.18. Perfluoroundekānsulfonskābe

4.19. Perfluorododekānsulfonskābe

4.20. Perfluorotridekānsulfonskābe

Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk