Eiropas parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Direktīvas 2020/2184/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija);
1. Mikrobioloģiskie rādītāji
1.tabula
Nr.p.k. |
Rādītājs | Rādītāja vērtība | Vienība | Piezīmes |
1.1. | Zarnu enterokoki | 0 | skaits/100 ml | Ūdenim, kas pildīts pudelēs vai citos traukos, vienība ir skaits/250 ml |
1.2. | Escherichia coli (E. coli) | 0 | skaits/100 ml | Ūdenim, kas pildīts pudelēs vai citos traukos, vienība ir skaits/250 ml |
2. Ķīmiskie rādītāji
2.tabula
Nr.p.k. | Rādītājs | Rādītāja vērtība | Vienība | Piezīmes |
2.1. |
Akrilamīds
|
0,10 | μg/l | Rādītāja vērtība 0,10 μg/l attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni. |
2.2. | Antimons | 10 | μg/l | |
2.3. | Arsēns | 10 | μg/l | |
2.4. | Benzols | 1,0 | μg/l | |
2.5. | Benzo(a)pirēns | 0,010 | μg/l | |
2.6. | Bisfenols A | 2,5 | μg/l | |
2.7. | Bors | 1,5 | mg/l | Rādītāja vērtību 2,4 mg/l piemēro, kad atsāļots ūdens ir galvenais attiecīgās piegādes sistēmas ūdens avots, vai reģionos, kur ģeoloģiskie apstākļi varētu radīt augstus bora līmeņus gruntsūdenī. |
2.8. | Bromāti | 10 | μg/l | |
2.9. | Kadmijs | 5,0 | μg/l | |
2.10. | Hlorāti | 0,25 | mg/l | Rādītāja vērtību 0,70 mg/l piemēro, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodi, kuras rezultātā rodas hlorāts, jo īpaši hlora dioksīds. Ja tas iespējams, neradot negatīvu ietekmi uz dezinfekciju, dalībvalstis cenšas panākt zemāku vērtību. Šo rādītāju mēra tikai tad, ja izmanto šādas dezinfekcijas metodes. |
2.11. | Hlorīti | 0,25 | mg/l |
Rādītāja vērtību 0,70 mg/l piemēro, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodi, kuras rezultātā rodas hlorīts, jo īpaši hlora dioksīds. |
2.12. | Hroms | 25 | μg/l | Atbilstību rādītāja vērtībai 25 μg/l panāk ne vēlāk kā 2036. gada 12. janvārī. Līdz minētajai dienai hroma rādītāja vērtība ir 50 μg/l. |
2.13. | Varš | 2,0 | mg/l | |
2.14. | CIanīdi | 50 | μg/l | |
2.15. | 1,2-dihloretāns | 3,0 | μg/l | |
2.16. | Epihlorhidrīns | 0,10 | μg/l | Rādītāja vērtība 0,10 μg/l attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni. |
2.17. | Fluorīdi | 1,5 | mg/l | |
2.18. | Halogēnetiķskābes (HAA5) | 60 | μg/l | Šo rādītāju mēra tikai tad, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodes, kas var radīt halogēnetiķskābes. Tā ir šādu piecu reprezentatīvu vielu summa: monohloretiķskābe, dihloretiķskābe un trihloretiķskābe, un monobrometiķskābe un dibrometiķskābe. |
2.19. | Svins | 5 | μg/l |
Atbilstību rādītāja vērtībai 5 μg/l panāk, vēlākais, līdz 2036. gada 12. janvārim. Līdz minētajai dienai svina rādītāja vērtība ir 10 μg/l. Pēc minētās dienas 5 μg/l rādītāja vērtību panāk vismaz punktā, kur notiek piegāde vietējās sadales sistēmai. |
2.20. | Dzīvsudrabs | 1,0 | μg/l | |
2.21. | Mikrocistīns-LR | 1,0 | μg/l | Šo rādītāju mēra tikai gadījumā, ja ūdens ieguves vietā pastāv potenciāla ūdens ziedēšana (kas palielina cianobaktēriju šūnu blīvumu vai ziedēšanas veidošanās potenciālu). |
2.22. | Niķelis | 20 | μg/l | |
2.23. | Nitrāti | 50 | mg/l | Dalībvalstis nodrošina, ka nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē koncentrācijas mg/l nitrātam (NO3) un nitrītam (NO2), ir izpildīts un ka pēc ūdens attīrīšanas ir panākta atbilstība rādītāja vērtībai nitrītiem 0,10 mg/l. |
2.24. | Nitrīti | 0,50 | mg/l | Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izpildīts nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē nitrātu (NO3) un nitrītu (NO2) koncentrāciju mg/l, un ka pēc ūdens attīrīšanas ir panākta atbilstība rādītāja vērtībai nitrītiem 0,10 mg/l. |
2.25. | Pesticīdi | 0,10 | μg/l |
“Pesticīdi” ir: - organiskie insekticīdi, - organiskie herbicīdi, - organiskie fungicīdi, - organiskie nematocīdi, - organiskie akaricīdi, - organiskie algicīdi, - organiskie rodenticīdi, - organiskie slimicīdi, - saistīti produkti (arī augšanas regulatori) un metabolīti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 32. punktā ([1]), kurus uzskata par nozīmīgiem attiecībā uz dzeramo ūdeni. Pesticīdu metabolītu uzskata par nozīmīgu dzeramajam ūdenim, ja ir pamats uzskatīt, ka pesticīda mērķa iedarbības ziņā tam piemīt raksturīgas īpašības, kas ir salīdzināmas ar tām, kādas piemīt vielai, no kuras tas radies, vai ka tas (pats vai tā transformācijas produkti) rada risku patērētāju veselībai. Rādītāja vērtību 0,10 μg/l katram pesticīdam piemēro atsevišķi. Aldrīna, dieldrīna, heptahlora un heptahlorepoksīda gadījumā rādītāja vērtība ir 0,030 μg/l. Tikai pesticīdiem, kas varētu būt klātesoši konkrētajā piegādē, nepieciešams monitorings.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.). |
2.26. | Pesticīdi kopā | 0,50 | μg/l | “Pesticīdi kopā” nozīmē visu atsevišķo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu summu. |
2.27. | PFAS kopā | 0,50 | μg/l | “PFAS kopā” ir perfluoralkilētu un polifluoralkilētu vielu kopums. |
2.28. | PFAS summa | 0,10 | μg/l | “PFAS summa” ir to perfluoralkilētu un polifluoralkilētu vielu summa, kuras tiek uzskatītas par problemātiskām attiecībā uz dzeramo ūdeni un uzskaitītas III pielikuma B daļas 3. punktā. Tā ir “PFAS kopā” vielu apakšgrupa, kas ietver perfluoralkilētu grupu ar trim vai vairāk oglekļa atomiem (piemēram, –CnF2n–, n≥ 3) vai perfluoralkila ētera grupu ar diviem vai vairāk oglekļa atomiem (piemēram, –CnF2nOCmF2m–, n un m≥ 1). |
2.29. | Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži | 0,10 | μg/l | Šādu noteiktu savienojumu summārā koncentrācija: benz(b)fluorantēns, benz(k)fluorantēns, benz(ghi)perilēns un indeno(1,2,3-cd)pirēns. |
2.30. | Selēns | 20 | μg/l | Rādītāja vērtību 30 μg/l piemēro reģionos, kur ģeoloģiskie apstākļi varētu radīt augstus selēna līmeņus gruntsūdeņos. |
2.31. | Tetrahloretēns un trihloretēns | 10 | μg/l | Šo divu rādītāju summārā koncentrācija |
2.32. | Trihalometāni kopā | 100 | μg/l | Ja tas iespējams, neradot negatīvu ietekmi uz dezinfekciju, dalībvalstis cenšas panākt zemāku rādītāja vērtību. |
2.33. | Urāns | 30 | μg/l | |
2.34. | Vinilhlorīds | 0,50 | μg/l | Rādītāja vērtība 0,50 μg/l attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni. |
3. Indikatorrādītāji
3.tabula
Nr. | Rādītājs | Rādītāja vērtība | Vienība | Piezīmes |
3.1. | Alumīnijs |
200 | μg/l | |
3.2. | Amonijs | 0,50 | mg/l | |
3.3. | Hlorīdi | 250 | mg/l | Ūdenim nevajadzētu būt korozīvam. |
3.4. | Clostridium perfringens (ieskaitot sporas) | 0 | skaits/100 ml | Šis rādītājs ir jāmēra, ja riska novērtējums norāda, ka to darīt ir atbilstoši. |
3.5. | Krāsa | Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām | ||
3.6. | Elektrovadītspēja | 2 500 | μS cm-1 20 °C temperatūrā | Ūdenim nevajadzētu būt agresīvam. |
3.7. | Ūdeņraža jonu koncentrācija | ≥ 6,5 un ≤ 9,5 | pH vienības |
Ūdenim nevajadzētu būt agresīvam. Pudelēs vai citos traukos pildītam negāzētam ūdenim minimālo vērtību var samazināt līdz 4,5 pH vienībām. Pudelēs vai citos traukos pildītam ūdenim, kas ir dabiski bagāts vai mākslīgi bagātināts ar oglekļa dioksīdu, minimālā vērtība var būt zemāka. |
3.8. | Dzelzs | 200 | μg/l | |
3.9. | Mangāns | 50 | μg/l | |
3.10. | Smarža | Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām | ||
3.11. | Oksidējamība | 5,0 | mg/l O2 | Šis rādītājs nav jāmēra, ja tiek analizēts TOC rādītājs. |
3.12. | Sulfāts | 250 | mg/l | Ūdenim nevajadzētu būt korozīvam. |
3.13. | Nātrijs | 200 | mg/l | |
3.14. | Garša | Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām | ||
3.15. | Koloniju skaits 22 °C temperatūrā | Bez īpašām izmaiņām |
||
3.16. | Koliformas baktērijas | 0 | skaits/100 ml | Pudelēs vai citos traukos pildītam ūdenim vienība ir skaits/250 ml. |
3.17. | Kopējais organiskais ogleklis (TOC) | Bez īpašām izmaiņām | Šis rādītājs nav jāmēra piegādēm, kas ir mazākas par 10 000 m3 dienā. | |
3.18. | Duļķainība | Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām |
Piezīmes:
1. Ūdenim nevajadzētu būt ne agresīvam, ne korozīvam. Tas jo īpaši attiecas uz ūdeni, kas tiek apstrādāts (demineralizācija, mīkstināšana, apstrāde, lietojot membrānu tehnoloģiju, reversā osmoze utt.).
2. Ja dzeramo ūdeni iegūst no apstrādes, kuras rezultātā ūdens tiek ievērojami demineralizēts vai mīkstināts, ūdens uzlabošanai varētu pievienot kalcija un magnija sāļus, lai samazinātu jebkādu ūdens iespējamu negatīvu ietekmi uz veselību, kā arī samazinātu ūdens koroziju vai agresiju un uzlabotu garšu. Minimālo kalcija un magnija vai kopējo izšķīdušo daļiņu koncentrāciju mīkstinātā vai demineralizētā ūdenī varētu noteikt, ņemot vērā ūdens īpašības, kas iekļūst minētajos procesos.
4. Vietējās sadales sistēmu riska novērtēšanai būtiskie rādītāji
4.tabula
Nr.p.k. | Rādītājs | Rādītāja vērtība | Vienība | Piezīmes |
1. | Legionella baktērijas |
< 1000 | KVV/l | Šī rādītāja vērtība ir noteikta vietējās sadales sistēmas riska novērtēšanai un korektīvo pasākumu īstenošanai. Šo noteikumu 51.punktā paredzēto darbību veikšanu apsver pat zem rādītāja vērtības, piemēram, infekciju un uzliesmojumu gadījumā. Šādos gadījumos būtu jāapstiprina infekcijas avots un jāidentificē Legionella suga. |
2. | Svins | 10 | μg/l |
Šī rādītāja vērtība ir noteikta vietējās sadales sistēmas riska novērtēšanai un korektīvo pasākumu īstenošanai. Vietējās sadales sistēmu īpašniekiem vai valdītajiem jādara viss iespējamais, lai līdz 2036. gada 12. janvārim sasniegtu zemāku vēlamo vērtību: 5 μg/l. |
5. Operacionālās monitoringa programmas rādītāji
5.1. Monitoringa programmas ietver arī operacionālā monitoringa programmu, kura sniedz ātru priekšstatu par operacionālajiem rādītājiem un ūdens kvalitātes problēmām un kura dod iespēju ātri veikt iepriekš ieplānotus korektīvus pasākumus. Šādas operacionālā monitoringa programmas pielāgo piegādes apstākļiem, ņemot vērā apdraudējumu un bīstamu notikumu identificēšanas un piegādes sistēmas riska novērtēšanas un riska pārvaldības iznākumus, un to mērķis ir pārliecināties par visu ieguves, apstrādes, sadales un glabāšanas pasākumu efektivitāti.
5.2. Operacionālā monitoringa programmā uzrauga rādītāju “duļķainība ūdens piegādes objektā”, lai regulāri kontrolētu fiziskās atdalīšanas efektivitāti saskaņā ar šī pielikuma 5.1.tabulā norādītajām atsauces vērtībām un biežumu (to nepiemēro gruntsūdens ieguves vietām, kur duļķainību izraisa dzelzs un mangāns).
5.1.tabula
N.p.k. | Ekspluatācijas rādītājs | Rādītāja vērtība |
5.1. | Duļķainība ūdens piegādes objektā | 0,3 NTU 95 % no paraugiem un neviens nepārsniedz 1 NTU |
5.2. | Ūdens apjoms (m3), kuru katru dienu piegādā vai saražo piegādes zonā | Minimālais paraugu ņemšanas biežums un analīze |
5.2.1. | ≤ 1 000 | Katru nedēļu |
5.2.2. | > 1 000 līdz ≤ 10 000 | Ik dienu |
5.2.3. | > 10 000 | Pastāvīgi |
5.3. Operacionālajā monitoringa programmā ietilpst arī šādu rādītāju monitorings neapstrādātā ūdenī, lai pārbaudītu, cik efektīvi ir apstrādes procesi pret mikrobioloģiskajiem riskiem:
5.2. tabula
N.p.k. | Ekspluatācijas rādītājs | Rādītāja vērtība | Vienība | Piezīmes |
5.3.1. | Somatiskie kolifāgi | 50 (neapstrādātam ūdenim) | Plakus veidojošas vienības (PVV)/100 ml | Šis rādītājs ir jāmēra, ja riska novērtēšana norāda, kas tas ir atbilstoši. Ja to konstatē neapstrādātā ūdenī koncentrācijā > 50 PVV/100 ml, tas būtu jāanalizē pēc apstrādes pasākumiem, lai noteiktu, vai esošie ierobežojošie pasākumi likvidē mikroorganismus, to samazinājumu izsakot logaritmiskajā skalā, un lai novērtētu, vai patogēno vīrusu izplatīšanās tiek pietiekami kontrolēta. |
1. Rādītāju saraksts
1.1. A grupa (kārtējā monitoringa rādītāji)
1.1.1. Šādus rādītājus (A grupa) monitorē saskaņā ar šī pielikuma 2. punkta 1. tabulā norādītajiem monitoringa biežumiem:
1.1.1.1. Escherichia coli (E. coli), zarnu enterokoki, kolibaktērijas, koloniju skaits 22 °C, krāsa, duļķainība, garša, smarža, pH un elektrovadītspēja;
1.1.1.2. citi rādītāji, kuri kā būtiski identificēti monitoringa programmā šo noteikumu prasību izpildei, t.sk. saskaņā ar veikto sateces baseina un piegādes sistēmas veikto riska novērtējumu.
1.1.2. Specifiskos norādītajos apstākļos, A grupas rādītājiem pievieno šādus rādītājus:
1.1.2.1. amonijs un nitrīts, ja izmanto hloramināciju;
1.1.2.2. alumīnijs un dzelzs, ja tos izmanto par ūdens apstrādes ķimikālijām.
1.1.3. Escherichia coli (E. coli) un zarnu enterokoki tiek uzskatīti par “pamata rādītajiem”, un uz to monitoringa biežumu nevar attiecināt samazinājumu piegādes sistēmas riska novērtēšanas dēļ. Tos vienmēr monitorē vismaz 2. punkta 1. tabulā noteiktajos biežumos.
1.2. B grupa (auditmonitoringa rādītāji)
1.2.1. Lai noteiktu atbilstību visām šo noteikumos noteiktajām rādītāju vērtībām, visus citus rādītājus, kurus neanalizē A grupā un kuri ir noteikti šo noteikumu 1.pielikumā, monitorē vismaz tādos biežumos, kas noteikti šī pielikuma 2. punkta 1. tabulā, ja vien cits paraugu ņemšanas biežums nav noteikts, balstoties uz piegādes sistēmas riska novērtēšanu. Inspekcija papildus B grupas rādītājos (auditmonitoringā) var iekļaut arī A grupas rādītājus.
2. Paraugu ņemšanas biežumi
2.1. tabula Minimālais paraugu ņemšanas un analizēšanas biežums atbilstības monitoringam
N.p.k. |
Ūdens apjoms, kuru katru dienu piegādā vai saražo piegādes zonā (Sk. 1. un 2. piezīmi) m3 |
A grupas rādītāja paraugu skaits gadā |
B grupas rādītāja paraugu skaits gadā |
|
1. | <10 | > 0 (Sk. 4. piezīmi) | > 0 (Sk. 4. piezīmi) | |
2. | ≥ 10 | ≤ 100 |
2 | 1 (Sk. 5. piezīmi) |
3. | > 100 | ≤ 1 000 | 4 | 1 |
4. | > 1 000 | ≤ 10 000 |
4 par pirmajiem 1 000 m3 dienā + 3 uz katriem papildu 1 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi) |
1 par pirmajiem 1 000 m3 dienā + 1 uz katriem papildu 4 500 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi) |
5. | > 10 000 | ≤ 100 000 |
3 par pirmajiem 10 000 m3 dienā + 1 uz katriem papildu 10 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi) |
|
6. | > 100 000 |
12 par pirmajiem 100 000 m3 dienā +1 uz katriem papildu 25 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi) |
1. piezīme.
Piegādes zona ir ģeogrāfiski definēts apgabals, kurā no vienas vai vairākām ūdens ieguves vietām iegūst dzeramo ūdeni un kurā ūdens kvalitāti var uzskatīt par aptuveni vienādu.
2. piezīme.
Apjomus rēķina kā kalendāra gada vidējos apjomus. Biežuma minimuma noteikšanai var arī izmantot nevis ūdens apjomu, bet gan iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, pieņemot, ka ūdens patēriņš ir 200 l dienā uz vienu iedzīvotāju.
3. piezīme.
Norādīto biežumu rēķina šādi:, piem., 4 300 m3 dienā = 16 paraugi A grupas rādītājiem (četri par pirmajiem 1 000 m3 dienā + 12 par papildu 3 300 m3 dienā).
4. piezīme.
Ūdens piegādātājiem, kam nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo noteikumu 4.5. apakšpunktu, Inspekcija nosaka minimālo paraugu ņemšanas biežumu attiecībā uz A un B grupas rādītājiem, ar noteikumu, ka pamata rādītājus monitorē vismaz vienreiz gadā.
5. piezīme.
Inspekcija var samazināt paraugu ņemšanas biežumu, ar noteikumu, ka visi šo noteikumu 1. pielikumā noteiktie rādītāji un saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 2.punktu noteiktie papildu rādītāji tiek monitorēti vismaz vienu reizi sešos gados, un tiek monitorēti kā gadījumos, kad jauna ūdens ieguves vieta tiek integrēta ūdens piegādes sistēmā vai maina ūdens piegādes sistēmu, kā rezultātā tiek sagaidīta iespējami negatīva ietekme uz ūdens kvalitāti.
3. Paraugu ņemšanas metodes un paraugu ņemšanas punkti
3.1. Paraugu ņemšanas punktus nosaka atbilstoši šo noteikumu 11. punktā noteiktajām atbilstības vietām. Ja iespējams pierādīt, ka attiecīgo rādītāju mērītā vērtība nepasliktināsies, sadales tīklos paraugus attiecībā uz noteiktiem rādītajiem drīkst ņemt vai nu piegādes zonā, vai apstrādes iekārtās. Cik iespējams, nodrošina, lai paraugu skaits būtu vienmērīgi sadalīts laikā un teritoriāli.
3.2. Paraugu ņemšanas atbilstības vieta atbilst šādām prasībām:
3.2.1. atbilstības paraugus attiecībā uz noteiktiem ķīmiskiem rādītājiem, it īpaši varu, svinu, un niķeli, ņem no patērētāju krāna bez iepriekšējas notecināšanas. Nejaušā darbadienas laikā ņem paraugu, kura tilpums ir viens litrs. Parauga ņēmējs var arī izmantot noteikta fiksēta netecēšanas laika metodes, kas labāk atbilst to situācijai, piemēram, patērētāju vidējo nedēļas devu, ar noteikumu, ka tas nerada mazāku neatbilstību skaitu piegādes zonas līmenī kā lietojot nejauša darbadienas laika metodi;
3.2.2. mikrobioloģisko rādītāju atbilstības paraugus atbilstības vietā ņem un apstrādā saskaņā ar EN ISO 19458, paraugu ņemšanas nolūks B.
3.3. Paraugus Legionella analīzēm vietējās sadales sistēmās ņem vietās, kur ir Legionella izplatīšanās risks un/vai kur ir sistēmiska pakļautība Legionella iedarbībai. Institūts BIOR izstrādā vadlīnijas attiecībā uz paraugu ņemšanu Legionella analīzēm.
3.4. Paraugu ņemšanai sadales tīklā, izņemot paraugu ņemšanu no patērētāja krāna, ievēro ISO 5667-5. Attiecībā uz mikrobioloģiskiem rādītājiem paraugus sadales tīklā ņem un ar tiem rīkojas saskaņā ar EN ISO 19458 (paraugu ņemšanas nolūks A).
1. Riska pārvaldības pasākumi
1. Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, ūdens piegādātājs veic šādus riska pārvaldības pasākumus:
1.1. īsteno kontroles pasākumus, lai novērstu un mazinātu tos piegādes sistēmā identificētos riskus, kas varētu apdraudēt dzeramā ūdens kvalitāti;
1.2. īsteno kontroles pasākumus piegādes sistēmā papildus pasākumiem, kas jau paredzēti vai īstenoti attiecībā uz risku mazināšanu, kuri varētu apdraudēt dzeramā ūdens kvalitāti, saskaņā ar sateces baseinu pārvaldības plāniem tiem sateces baseiniem, kur ir ūdens ieguves vietas;
1.3. īsteno piegādes apstākļiem pielāgotu operacionālā monitoringa programmu;
1.4. nodrošina, ka gadījumos, kad dzeramā ūdens sagatavošanā vai sadalē ietilpst dezinfekcija, tiek validēta dezinfekcijas efektivitāte, ka jebkāds piesārņojums ar dezinfekcijas blakusproduktiem ir pēc iespējas zemāks, nemazinot dezinfekcijas efektivitāti, ka jebkāds piesārņojums ar apstrādes ķimikālijām ir pēc iespējas zemāks un ka jebkādas vielas, kas paliek ūdenī, neapdraud šo noteikumu 9. punktā noteikto vispārīgo pienākumu izpildi;
1.5. pārbauda, ka piegādes sistēmā izmantotie materiāli, apstrādes ķimikālijas un filtrēšanas līdzekļi, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, atbilst būvnormatīvā “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija” un “Ūdensapgādes būves” noteiktajām prasībām.
2. Riska novērtējuma izmantošana monitoringa rādītāju noteikšanai
2.1. Inspekcija, pamatojoties uz piegādes sistēmas riska novērtēšanas rezultātiem ūdens piegādātājam samazina rādītāja monitoringa biežumu vai svītro kādu rādītāju no monitorējamo rādītāju saraksta, izņemot attiecībā uz šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktā minētajiem pamata rādītājiem, ja Inspekcijai ir informācija, ka, to darot, netiks apdraudēta dzeramā ūdens kvalitāte šādos gadījumos:
2.1.1. pamatojoties uz rādītāja sastopamību neapstrādātā ūdenī – saskaņā ar riska novērtējumu sateces baseinos, kur ir ūdens ieguves vietas. Šajā gadījumā nav nepieciešams veikt piegādes sistēmas riska novērtēšanu;
2.1.2. ja rādītājs var rasties tikai konkrēta apstrādes paņēmiena vai dezinfekcijas metodes izmantošanas rezultātā un ūdens piegādātājs neizmanto minēto paņēmienu vai metodi;
2.1.3. ja ir izpildīti visi no šiem nosacījumiem:
2.1.3.1. paraugu ņemšanas vieta un biežums tiek noteikts kopsakarā ar rādītāja izcelsmi, kā arī tā mainību un ilgtermiņa tendenci attiecībā uz tā koncentrāciju, ņemot vērā šo noteikumu 11. punktā noteiktās atbilstības vietas;
2.1.3.2. attiecībā uz kāda rādītāja paraugu ņemšanas minimālo biežumu: visi rezultāti, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos paraugu ņemšanas punktos, ir mazāki par 60 % no rādītāja vērtības;
2.1.3.3. attiecībā uz kāda rādītāja izņemšanu no monitorējamo rādītāju saraksta: visi rezultāti, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos paraugu ņemšanas punktos, ir mazāki par 30 % no rādītāja vērtības;
2.1.3.4. attiecībā uz kāda konkrēta rādītāja izņemšanu no monitorējamo rādītāju saraksta: par to lemj, balstoties uz riska novērtēšanas rezultātu, ņemot vērā dzeramā ūdens ūdensgūtvju monitoringa rezultātus un apstiprinot, ka cilvēku veselība ir aizsargāta no jebkādas nelabvēlīgas ietekmes, ko izraisa dzeramā ūdens piesārņojums;
2.1.3.5. attiecībā uz kāda rādītāja paraugu ņemšanas biežuma samazināšanu vai kāda rādītāja izņemšanu no monitorējamo rādītāju saraksta: riska novērtēšana apstiprina, ka nevar saprātīgi paredzēt nevienu faktoru, kas varētu pasliktināt dzeramā ūdens kvalitāti.
2.2. Inspekcija, pamatojoties uz piegādes sistēmas riska novērtēšanas rezultātiem ūdens piegādātājiem paplašina monitorējamo rādītāju sarakstu vai monitoringa biežumu šādos gadījumos:
2.2.1. pamatojoties uz rādītāja sastopamību neapstrādātā ūdenī – saskaņā ar riska novērtējumu sateces baseinos, kur ir ūdens ieguves vietas;
2.2.2. ja ar šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2.punktā noteikto rādītāju sarakstu vai šo noteikumu 2. pielikuma 2.punktā noteikto analīžu biežumu nepietiek, lai pārbaudītu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu prasībām;
2.2.3. ir vajadzīgs papildu monitorings, lai kontrolētu šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2.punktā neiekļautus rādītājus, rodoties aizdomām par apdraudējumu cilvēku veselībai;
2.2.4. ir jāsniedz šo noteikumu 26.1. apakšpunktā paredzētais apliecinājums, lai apstiprinātu, ka dzeramais ūdens šo noteikumu 11. punktā minētajās atbilstības vietās ir pilnvērtīgs un tīrs.
3. Saskaņā ar šī pielikuma 2.2.2. un 2.2.3. apakšpunktu noteiktās papildu rādītāju vērtības atbilst vismaz šo noteikumu 9.1. apakšpunkta prasībām.
4. Ja monitoringa rezultāti, kas pierāda, ka šī pielikuma 2.1.3.2. līdz 2.1.3.5. apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, jau ir pieejami līdz 2021. gada 12. janvārim, minētos monitoringa rezultātus no minētās dienas var izmantot, lai pielāgotu monitoringu pēc piegādes sistēmas riska novērtēšanas.
5. Ja ūdens piegādātājam ir atļauts samazināt rādītāja monitoringa biežumu vai svītrot kādu rādītāju no monitorējamo rādītāju saraksta, kā minēts šī pielikuma 2.1.1. apakšpunktā, ūdens piegādātājam jānodrošina, ka tiek veikts minēto rādītāju pienācīgs monitorings gadījumos, kad tiek pārskatīts riska novērtējums un riska pārvaldība attiecībā uz sateces baseiniem, kur ir ūdens ieguves vietas.
1. Nosakāmie radioaktīvo vielu rādītāji dzeramajā ūdenī
Nr.p.k. | Rādītājs | Rādītāja vērtība1 | Piezīmes |
1.1. | radons | 100 Bq/l | |
1.2. | tritijs | 100 Bq/l | Ja tritija koncentrācija pārsniedz noteikto rādītāja vērtību, veic citu mākslīgo radionuklīdu analīzi. |
1.3. | indikatīvā doza (ID)2 | 0,10 mSv/gadā |
Indikatīvā doza (ID) nepārsniedz 0,10 mSv gadā, ja: 1) kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā alfa radioaktivitāte) nepārsniedz 0,1 Bq/l; 2) kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā beta radioaktivitāte) nepārsniedz 1 Bq/l. |
Piezīmes.
1 Rādītāja vērtība ir radioaktīvo vielu vērtība dzeramajā ūdenī.
2 Indikatīvā doza (ID) ir paredzamā efektīvā doza viena gada laikā visu to dabiskās un mākslīgās izcelsmes radionuklīdu uzņemšanas dēļ, kuru klātbūtne konstatēta piegādātajā dzeramajā ūdenī, izņemot tritiju, kāliju-40, radonu un radona sabrukšanas produktus ar īsu pussabrukšanas periodu.
2. Minimālais ūdens paraugu ņemšanas un analīžu biežums radioaktīvo vielu noteikšanai
N.p.k. | Gada vidējais diennaktī piegādātā vai pildītā ūdens daudzums piegādes zonā a, b (m3) | Paraugu skaits c, d, e gadā |
2.1. | Ūdenim, kas nonāk dzeramā ūdens ūdensvadā un ko pilda cisternās vai piegādā pārtikas uzņēmumiem: | |
2.1.1. | līdz 100 | 1 |
2.1.2. | 101–1000 | 1 |
2.1.3. | 1001–10 000 |
1 + 1 no katriem 3300 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
2.1.4. | 10 001–100 000 |
3 + 1 no katriem 10 000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
2.1.5. | vairāk par 100 000 |
10 + 1 no katriem 25 000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
2.2. | pudelēs vai citos traukos pildītam dzeramajam ūdenim, kas paredzēts tirdzniecībai |
1 |
Piezīmes.
a Piegādes zona ir ģeogrāfiski noteikts apgabals, kurā dzeramo ūdeni piegādā no viena vai vairākiem resursiem un kurā dzeramā ūdens kvalitāte tiek uzskatīta par apmēram līdzīgu.
b Daudzumu aprēķina kā vidējos lielumus kalendāra gada laikā.
c Ciktāl iespējams, paraugu skaits jāsadala vienādi attiecībā uz laiku un vietu.
d Norādītais paraugu skaits gadā attiecas uz radona rādītāja kontroli.
e Paraugus ņem regulāri, lai analīžu rezultāti raksturotu gada vidējās dzeramajam ūdenim noteiktās radioaktīvo vielu rādītāju vērtības.
3. Radioaktīvo vielu rādītāju novērtēšanas metodes:
3.1. indikatīvās dozas (ID) rādītāju vērtības novērtēšana:
3.1.1. indikatīvās dozas (ID) novērtēšanai izmanto kopējās alfa radioaktivitātes un kopējās beta radioaktivitātes vērtību noteikšanu. Kopējo beta radioaktivitātes vērtību var aizstāt ar atlikušo beta radioaktivitātes vērtību pēc tam, kad tiek atņemta K-40 radioaktivitātes vērtība;
3.1.2. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 0,1 Bq/l un kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 1 Bq/l, tad indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv gadā. Šādā gadījumā nav nepieciešami plašāki radioloģiskie izmeklējumi, ja vien nav zināms, ka ūdens apgādē atrodas radionuklīdi, kuru dēļ ir iespējams pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā;
3.1.3. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 0,1 Bq/l vai kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 1 Bq/l, veic konkrētu radionuklīdu analīzi. Mērāmos radionuklīdus nosaka Veselības inspekcija sadarbībā ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru, ņemot vērā būtisko informāciju par iespējamiem radioaktivitātes avotiem;
3.1.4. tritijam kopējo alfa starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti un kopējo beta starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti mēra vienā un tajā pašā paraugā;
3.2. indikatīvās dozas (ID) aprēķināšana:
3.2.1. indikatīvo dozu (ID) aprēķina pēc izmērītās radionuklīdu koncentrācijas un normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri. Indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv, un papildu izmeklēšana nav nepieciešama, ja ir spēkā šāda sakarība:
kur:
Ci(nov)– radionuklīda i novērotā koncentrācija;
Ci(atv) – radionuklīda i atvasinātā koncentrācija, kas noteikta šo noteikumu 2. pielikuma 3.2.2. apakšpunktā;
n – konstatēto radionuklīdu skaits.
3.2.2. radioaktivitātes atvasinātā koncentrācija dzeramajā ūdenī:
N.p.k. | Radionuklīda izcelsme | Radionuklīds1 | Atvasinātā koncentrācija |
3.2.2.1. | dabiska | U-2382 | 3,0 Bq/l |
3.2.2.2. | dabiska | U-2342 | 2,8 Bq/l |
3.2.2.3. | dabiska | Ra-226 | 0,5 Bq/l |
3.2.2.4. | dabiska | Ra-228 | 0,2 Bq/l |
3.2.2.5. | dabiska | Pb-210 | 0,2 Bq/l |
3.2.2.6. | dabiska | Po-210 | 0,1 Bq/l |
3.2.2.7. | mākslīga | C-14 | 240 Bq/l |
3.2.2.8. | mākslīga | Sr-90 | 4,9 Bq/l |
3.2.2.9. | mākslīga | Pu-239/Pu-240 | 0,6 Bq/l |
3.2.2.10. | mākslīga | Am-241 | 0,7 Bq/l |
3.2.2.11. | mākslīga | Co-60 | 40 Bq/l |
3.2.2.12. | mākslīga | Cs-134 | 7,2 Bq/l |
3.2.2.13. | mākslīga | Cs-137 | 11 Bq/l |
3.2.2.14. | mākslīga | I-131 | 6,2 Bq/l |
3.3. veiktspējas raksturlielumi un analīzes metodes
Nr.p.k. | Rādītāji un radionuklīdi | Jutības robeža 3, 4 | Piezīmes |
3.3.1. | tritijs | 10 Bq/l | Tritija noteikšanas robeža ir 10 % no tās rādītāja vērtības 100 Bq/l. |
3.3.2. | radons | 10 Bq/l | Radona noteikšanas robeža ir 10 % no tās rādītāja vērtības 100 Bq/l. |
3.3.3. | kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte | 0,04 Bq/l | Kopējās alfa starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās rādītāja vērtības 0,1 Bq/l. |
3.3.4. | kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte | 0,4 Bq/l | Kopējās beta starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās rādītāja vērtības 1,0 Bq/l. |
3.3.5. | U-238 | 0,02 Bq/l | |
3.3.6. | U-234 | 0,02 Bq/l | |
3.3.7. | Ra-226 | 0,04 Bq/l | |
3.3.8. | Ra-228 | 0,02 Bq/l |
Jutības robežu attiecina tikai uz sākotnējo indikatīvās dozas (ID) kontroli jaunā ūdens avotā. Ja sākotnējā pārbaudē konstatē mazu ticamību tam, ka Ra-228 pārsniegs 20 % no atvasinātās koncentrācijas, jutības robežu var palielināt līdz 0,08 Bq/l regulāriem. Ra-228 radionuklīdu īpašajiem mērījumiem, līdz nepieciešama atkārtota pārbaude. |
3.3.9. | Pb-210 | 0,02 Bq/l | |
3.3.10. | Po-210 | 0,01 Bq/l | |
3.3.11. | C-14 | 20 Bq/l | |
3.3.12. | Sr-90 | 0,4 Bq/l | |
3.3.13. | Pu-239/Pu-240 | 0,04 Bq/l | |
3.3.14. | Am-241 | 0,06 Bq/l | |
3.3.15. | Co-60 | 0,5 Bq/l | |
3.3.16. | Cs-134 | 0,5 Bq/l | |
3.3.17. | Cs-137 | 0,5 Bq/l | |
3.3.18. | I-131 | 0,5 Bq/l |
Piezīmes.
1 Tabulā iekļautas visbiežāk sastopamo dabisko un mākslīgo radionuklīdu vērtības, kuras ir precīzas vērtības, kas aprēķinātas uz 0,1 mSv dozu, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri, kā arī izmantojot normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni. Citu radionuklīdu atvasināto koncentrāciju var aprēķināt tādā pašā veidā.
2 Tabulā norādīta tikai urāna radioaktivitāte, bet ne tā ķīmiskais toksiskums.
3 Jutības robežu aprēķina saskaņā ar standartu LVS ISO 11929:2017 “Raksturīgo robežu noteikšana (lēmuma sliekšņvērtība, noteikšanas robeža un ticamības intervāla ierobežojumi) jonizējošā starojuma mērījumiem. Pamatprincipi un pielietojums”.
4 Mērījumu nenoteiktību aprēķina un paziņo kā pilno standarta nenoteiktību vai kā paplašināto standarta nenoteiktību ar paplašināšanas koeficientu 1,96 saskaņā ar Metroloģijas vadlīniju apvienotās komitejas (JCGM – Joint Committee for Guides in Metrology) izstrādātajām vadlīnijām par mērījuma nenoteiktības izteikšanu.
1. Analīzes metodes, ko izmanto, monitorējot un pierādot atbilstību šo noteikumu prasībām, izņemot duļķainību, validē un dokumentē saskaņā ar EN ISO/IEC 17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski pieņemtiem standartiem.
Laboratorijas vai laboratoriju nolīgtas personas piemēro kvalitātes pārvaldības sistēmas metodiku saskaņā ar EN ISO/IEC-17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski atzītiem standartiem.
Nolūkā novērtēt, vai alternatīvās metodes ir līdzvērtīgas šajā pielikumā noteiktajām metodēm, var izmantot standartu EN ISO 17994, kas ir izveidots kā mikrobioloģisko metožu standarts, vai standartu EN ISO 16140, vai jebkādus līdzīgus saskaņotus starptautiskus protokolus, lai noteiktu metožu līdzvērtību, balstoties uz principiem, kas nav kultivēšana un kas neietilpst EN ISO 17994 darbības jomā.
Ja nav analītiskas metodes, kas atbilstu šī pielikuma 3.punktā norādītajiem minimālajiem veiktspējas kritērijiem, monitorings tiek veikts, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus, kas nav saistīti ar pārmērīgām izmaksām.
2. Mikrobioloģiskie rādītāji, attiecībā uz kuriem ir norādītas analīzes metodes
2.1. Metodes attiecībā uz mikrobioloģisko rādītāju analīzi ir:
2.1.1. Escherichia coli (E. coli) un koliformas baktērijas (EN ISO 9308-1 vai EN ISO 9308-2);
2.1.1. zarnu enterokoki (EN ISO 7899-2);
2.1.3. koloniju skaits vai heterotrofisko organismu koloniju skaits 22 °C (EN ISO 6222);
2.1.4. Clostridium perfringens, arī sporas (EN ISO 14189);
2.1.5. Legionella (EN ISO 11731 attiecībā uz atbilstību 1.pielikuma 4.punktā noteiktajai vērtībai); uz riska izvērtēšanu balstītam verifikācijas monitoringam un lai papildinātu kultūru metodes, var papildus izmantot arī citas metodes, piemēram, ISO/TS 12869, ātro kultūru metodes, uz kultūrām nebalstītas metodes un molekulāras metodes, īpaši qPCR;
2.1.6. Somatisko kolifāgu operacionālam monitoringam atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 5.punktam var izmantot EN ISO 10705-2 un EN ISO 10705-3.
3. Ķīmiskie rādītāji un indikatorrādītāji, attiecībā uz kuriem ir norādīti veiktspējas kritēriji
3.1. Ķīmiskie rādītāji un indikatorrādītāji
Attiecībā uz šī pielikuma 1. tabulā noteiktajiem rādītajiem ar lietoto analīzes metodi ir iespējams vismaz izmērīt koncentrācijas, kas ir līdzvērtīgas rādītāja vērtībai ar kvantitatīvās noteikšanas robežu, kura definēta Komisijas Direktīvas 2009/90/EK (1) 2. panta 2. punktā un ir 30 % no attiecīgās rādītāja vērtības vai zemāka, un ar mērījumu nenoteiktību, kura norādīta šā pielikuma 1. tabulā. Rezultātu izsaka ar vismaz tikpat daudziem zīmīgajiem cipariem, cik ir šo noteikumu 1.pielikuma 2. un 3. punktā minētajai rādītāja vērtībai.
Šī pielikuma 1. tabulā noteikto mērījumu nenoteiktību neizmanto par papildu pielaidi šo noteikumu 1.pielikumā norādītajām rādītāju vērtībām.
1. tabula. Veiktspējas kritērija “Mērījumu nenoteiktība” minimumi
N.p.k. | Rādītājs |
Mērījumu nenoteiktība (Sk. 1. piezīmi) % no rādītāja vērtības (izņemot attiecībā uz pH) |
Piezīmes |
3.1.1. | Alumīnijs | 25 | |
3.1.2. | Amonijs | 40 | |
3.1.3. | Akrilamīds | 30 | |
3.1.4. | Antimons | 40 | |
3.1.5. | Arsēns | 30 | |
3.1.6. | Benzo(a)pirēns | 50 | Sk. 2. piezīmi |
3.1.7. | Benzols | 40 | |
3.1.8. | Bisfenols A | 50 | |
3.1.9. | Bors | 25 | |
3.1.10. | Bromāti | 40 | |
3.1.11. | Kadmijs | 25 | |
3.1.12. | Hlorīdi | 15 | |
3.1.13. | Hlorāti | 40 | |
3.1.14. | Hlorīti | 40 | |
3.1.15. | Hroms | 30 | |
3.1.16. | Varš | 25 | |
3.1.17. | Cianīdi | 30 | |
3.1.18. | 1,2-dihloretāns | 40 | |
3.1.19. | Epihlorhidrīns | 30 | |
3.1.20. | Fluorīdi | 20 | |
3.1.21. | HAA | 50 | |
3.1.22. | Ūdeņraža jonu koncentrācija pH | 0,2 | Sk. 4. piezīmi |
3.1.23. | Dzelzs | 30 | |
3.1.24. | Svins | 30 | |
3.1.25. | Mangāns | 30 | |
3.1.26. | Dzīvsudrabs | 30 | |
3.1.27. | Mikrocistīns-LR | 30 | |
3.1.28. | Niķelis | 25 | |
3.1.29. | Nitrāti | 15 | |
3.1.30. | Nitrīti | 20 | |
3.1.31. | Oksidējamība | 50 | Sk. 5. piezīmi |
3.1.32. | Pesticīdi | 30 | Sk. 6. piezīmi |
3.1.33. | PFAS | 50 | |
3.1.34. | Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži |
40 | Sk. 7. piezīmi |
3.1.35. | Selēns | 40 | |
3.1.36. | Nātrijs | 15 | |
3.1.37. | Sulfāts | 15 | |
3.1.38. | Tetrahloretēns | 40 | Sk. 8. piezīmi |
3.1.39. | Trihloretēns | 40 | Sk. 8. piezīmi |
3.1.40. | Trihalometāni kopā | 40 | Sk. 7. piezīmi |
3.1.41. | Kopējais organiskais ogleklis (TOC) | 30 | Sk. 9. piezīmi |
3.1.42. | Duļķainība | 30 | Sk. 10. piezīmi |
3.1.43. | Urāns | 30 | |
3.1.44. | Vinilhlorīds | 50 |
Piezīmes:
1. piezīme.
Mērījumu nenoteiktība ir nenegatīvs parametrs, kas raksturo, cik izkliedētas ir lieluma vērtības, kuras piedēvē mērlielumam, balstoties uz izmantoto informāciju. Veiktspējas kritērijs “Mērījumu nenoteiktība” (k = 2) ir tabulā norādītais procents no rādītāja vērtības vai jebkuras stingrākas vērtības. Mērījumu nenoteiktību novērtē rādītāja vērtības līmenī, ja vien nav norādīts citādi.
2. piezīme.
Ja mērījumu nenoteiktības vērtību nav iespējams nodrošināt, ieteicams izvēlēties labāko pieejamo paņēmienu (līdz 60 %).
3. piezīme.
Ar šo metodi nosaka kopējo cianīdu visās tā formās.
4. piezīme.
Mērījuma nenoteiktības vērtība ir izteikta pH vienībās.
5. piezīme.
Etalonmetode: EN ISO 8467.
6. piezīme.
Atsevišķu pesticīdu veiktspējas kritēriji norādīti indikatīvi. Attiecībā uz dažiem pesticīdiem iespējams panākt pat tikai 30 % augstu mērījumu nenoteiktības vērtību, savukārt attiecībā uz vairākiem pesticīdiem var atļaut augstākas vērtības – līdz 80 %.
7. piezīme.
Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām un ir 25 % no I pielikuma 2.punktā norādītās vērtības.
8. piezīme.
Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām un ir 50 % no I pielikuma 2.punktā norādītās vērtības.
9. piezīme.
Mērījumu nenoteiktību ieteicams aplēst līmenī 3 mg uz 1 l kopējā organiskā oglekļa (TOC). Lai precizētu testa metodes nenoteiktību, izmanto CEN 1484 “Norādījumi TOC un izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) noteikšanai”.
10. piezīme.
Mērījumu nenoteiktību ieteicams aplēst līmenī 1,0 NTU (nefelometriskās duļķainības vienības) saskaņā ar EN ISO 7027 vai citu līdzvērtīgu standarta metodi.
4. PFAS summa
Turpmāk minētās vielas monitorē, kad sateces baseinu, kur ir ūdens ieguves vietas, riska novērtēšanā un riska pārvaldībā tiek secināts, ka šīs vielas varētu būt attiecīgajā ūdens piegādē.Turpmāk norādītās vielas analizē, balstoties uz tehniskajām pamatnostādnēm, ko Eiropas Komisija paredzējusi izstrādāt līdz 2024.gada 12.janvārim:
4.1. Perfluorbutānskābe (PFBA)
4.2. Perfluorpentānskābe (PFPA)
4.3. Perfluoroheksānskābe (PFHxA)
4.4. Perfluoroheptānskābe (PFHpA)
4.5. Perfluoroktānskābe (PFOA)
4.6. Perfluorononskābe (PFNA)
4.7. Perfluorodekanskābe (PFDA)
4.8. Perfluoroundekanskābe (PFUnDA)
4.9. Perfluorododekanskābe (PFDoDA)
4.10. Perfluorotridekanskābe (PFTrDA)
4.11. Perfluorbutānsulfonskābe (PFBS)
4.12. Perfluorpentānsulfonskābe (PFPS)
4.13. Perfluoroheksānsulfonskābe (PFHxS)
4.14. Perfluoroheptānsulfonskābe (PFHpS)
4.15. Perfluoroktānsulfonskābe (PFOS)
4.16. Perfluorononānsulfonskābe (PFNS)
4.17. Perfluorodekānsulfonskābe (PFDS)
4.18. Perfluoroundekānsulfonskābe
4.19. Perfluorododekānsulfonskābe
4.20. Perfluorotridekānsulfonskābe