4.panta divpadsmito daļu
"6. pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr. 461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības svaigpienam, pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu, aitu un trušu gaļai un tās produktiem
I. Prasības dzīvnieku turēšanai
1. Dzīvniekus nodrošina ar pilnvērtīgu, vecumam, sugai un produktivitātes virzienam atbilstošu barību. Kontroli veic dienests saskaņā ar šo noteikumu 22. punkta prasībām, ja produktu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto shēmas norādi.
II. Prasības svaigpienam, pienam un piena produktiem
2. Svaigpiena kvalitātes kontroli veic operators vismaz reizi mēnesī. Svaigpiens atbilst šādām prasībām:
2.1. govs svaigpiena sasalšanas temperatūra nepārsniedz –0,520 °C;
2.2. kazas svaigpiena sasalšanas temperatūra nepārsniedz –0,540 °C;
2.3. govs svaigpiena skābums ir 15 līdz 18 °T;
2.4. kazas svaigpiena skābums ir 14 līdz 18 °T.
3. Piena pārstrādes procesā ražotu produktu (turpmāk – piena produkti) sastāvā aizliegts izmantot augu izcelsmes eļļas un taukus, daļēji vai pilnīgi aizstājot piena taukus piena produktos. Operators produkta ražošanas procesu un tajā izmantotās izejvielas norāda tehniskajā specifikācijā.
4. Siera ražošanā aizliegts izmantot nitrātus (NaNO3 vai KNO3), lai nomāktu gāzes radošo mikroorganismu attīstību.
5. Pienu un piena produktus novērtē sensori atbilstoši standartam LVS ISO 22935-3:2024 "Piens un piena produkti. Sensorā analīze. 3.daļa: Produkta sensoro īpašību atbilstības specifikācijai novērtēšana ar punktu metodi". Vērtē šādus rādītājus:
5.1. ārējo izskatu (tajā skaitā ūdens dispersijas pakāpi sviestam pēc LVS 356:2002);
5.2. konsistenci;
5.3. garšu un smaržu;
5.4. izskatu griezumā – sieram.
6. Piena un piena produktu laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu atbilstību nekaitīguma kritērijiem atbilstoši Komisijas 2005. gada 15. novembra Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (turpmāk – regula Nr. 2073/2005) I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, katram sertificētajam produkcijas veidam veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā.
III. Prasības liellopu, cūku, kazu, aitu un trušu liemeņiem, sadalītajai gaļai un subproduktiem
7. Liellopu, kazu, aitu, cūku un trušu pārvadāšanas ilgums līdz kautuvei nepārsniedz sešas stundas.
8. Liemeņus un attiecīgo dzīvnieku subproduktus marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja dzīvnieki kaušanas brīdī nav vecāki par:
8.1. 30 mēnešiem – liellopi;
8.2. trim mēnešiem – truši.
9. Liellopu liemeni un sadalīto gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja liemenis saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju atbilst:
9.1. pēc uzbūves jeb muskuļaudu novērtējuma – E, U, R vai O klasei;
9.2. pēc taukaudu slāņa pakāpes – 1.–3. klasei.
10. Cūkas liemeni un sadalītu gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju cūka pēc muskuļaudu daudzuma atbilst S vai E klasei vai operators ir norādījis tās atbilstību šādiem rādītājiem:
10.1. nobarojamā cūka (kaušanas vecums pieci līdz septiņi mēneši) un dzīvnieka kārta. Kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona (turpmāk – kautuves pārstāvis) to norāda pavaddokumentā dzīvnieku pārvietošanai uz kautuvi, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu;
10.2. dzīvnieka kautsvars ir 70–92 kg. Kautuves pārstāvis to norāda informācijā par kautuvē nokauto lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu;
10.3. vīriešu kārtas dzīvniekiem nav veikta kastrācija, izmantojot imunovakcināciju – kastrāciju ar veterinārajām zālēm, kas satur vielas ar hormonālu iedarbību. Kautuves pārstāvis to norāda pavaddokumentā dzīvnieku pārvietošanai uz kautuvi, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu.
11. Liemeni un sadalītu gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, ja dzīvnieks audzēts vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, bet kauts un sadalīts citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā un dzīvnieka liemenis atbilst:
11.1. šā pielikuma 9.1. un 9.2. apakšpunktā minētajām prasībām – liellops;
11.2. S vai E klasei pēc muskuļaudu daudzuma saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju – cūka.
12. Liemeņu marķēšanā izmanto zīmogu ar šo noteikumu 5. pielikumā minēto norādi.
13. Pirms realizācijas no kautuves liemeņu dziļajā muskulatūrā pH līmenis ir 5,4–5,8.
14. Liellopu liemeņus nav atļauts apstrādāt ar pienskābi.
15. Subprodukti iegūti no dzīvniekiem, kas atbilst šā pielikuma III nodaļā minētajām prasībām.
IV. Prasības liellopu, cūku, kazu, aitu un trušu maltajai gaļai, gaļas izstrādājumiem un produktiem
16. Liellopu, kazu, aitu, cūku un trušu gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošanā aizliegts izmantot:
16.1. saldētu un atkausētu gaļu (izņemot gadījumu, ja desu ražošanas tehnoloģiskais process paredz gaļu sasaldēt ražošanas vietā līdz –18 °C);
16.2. mehāniski atdalītu gaļu;
16.3. augu izcelsmes un hidrolizētas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas;
16.4. tauku, ādu un cīpslu emulsiju;
16.5. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, ārējā izskata uzlabošanai, garšas un smaržas pastiprināšanai (E620 līdz E640) un vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai.
17. Maltās gaļas un tādu gaļas izstrādājumu ražošanā, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā bez termiskās apstrādes, nedrīkst izmantot gaļas atgriezumus.
18. Gaļas sastāvā esošo tauku un saistaudu saturs nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1169/2011) VII pielikuma B daļas 17. punktā noteikto daudzumu, ko operators reizi gadā nosaka akreditētā laboratorijā, un gaļas produkcijā – desās, konservos, gaļas izstrādājumos – ir vismaz 70 procentu gaļas bez ādas.
19. Pievienotais sāls saturs 100 g gaļas produktu un to izstrādājumu nepārsniedz 1,25 g.
20. Operators organizē darbu (piemēram, izveidojot degustācijas komisiju) tā, lai katrā partijā tiktu novērtētas gaļas produktu organoleptiskās īpašības un to rādītāji atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajām prasībām.
1. tabula
Gaļas produktu organoleptiskie rādītāji
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Raksturojums |
| 1. | Gaļas kūpinājumi | ārējais izskats | virsma tīra, sausa, bez gaļas un speķa izrāvumiem, produkta masai nepiegulošiem audiem, vienmērīgi nokūpināta no gaiši brūnas līdz brūnai krāsai |
| konsistence | elastīga | ||
| izskats griezumā | muskuļaudi vienmērīga krāsojuma, bez pelēkiem plankumiem, taukaudi baltā krāsā vai ar sārtu nokrāsu | ||
| smarža un garša | patīkama, mēreni sāļa, raksturīga izmantotajām izejvielām, ar garšvielu un dūmu aromātu, bez neraksturīgas garšas un smakas | ||
| 2. | Vārītās desas, tostarp cīsiņi un sardeles | ārējais izskats | desu virsma tīra, apvalks nebojāts |
| konsistence | elastīga | ||
| smarža un garša | vāji sāļa ar izteiktu garšvielu aromātu un garšu | ||
| 3. | Pusžāvētās, auksti kūpinātās desas | ārējais izskats | desu virsma tīra un sausa, apvalks nebojāts, bez salipumiem |
| konsistence | blīva, elastīga, bez redzamiem saistaudiem, speķis vienmērīgi izkliedēts | ||
| pildījuma masas izskats griezumā | pildījuma masa vienmērīgi sajaukta un satur attiecīga lieluma sasmalcinātus speķa gabaliņus | ||
| smarža un garša | tauki balti vai ar sārtu nokrāsu, aromātiskā kūpinājuma un garšvielu smarža, garša mēreni sāļa |
21. Mitruma saturs gatavajā produktā nepārsniedz:
21.1. vārītajās desās, tostarp cīsiņos un sardelēs, – 70 %;
21.2. pusžāvētajās desās – 65 %;
21.3. auksti kūpinātajās desās – 30 %;
21.4. liellopu un cūkgaļas produktos – 75 %.
22. Šā pielikuma 21.1., 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētie produkti ir tikai dabīgā vai ēdamā kolagēna apvalkā vai bez apvalka. Ēdamais kolagēna apvalks nedrīkst saturēt pārtikas piedevas.
23. Gaļas produktu kūpināšanas procesā izmanto tikai lapu koku koksni, neizmantojot kūpināšanas aromatizētājus.
24. Kūpināto gaļu un kūpinātās gaļas produktus operators vismaz reizi gadā nodod pārbaudei akreditētā testēšanas laboratorijā. Pārbaudāmie rādītāji un to norma ir šāda:
24.1. kūpinātajā gaļā un kūpinātās gaļas produktos benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 2 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benz(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums (PAO4) nepārsniedz 12 μg/kg;
24.2. tradicionāli kūpinātajā gaļā un kūpinātās gaļas produktos, kas ir kūpināti un paredzēti patēriņam Latvijā, benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 5,0 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benzo(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums nepārsniedz 30,0 μg/kg.
25. Gaļas produkcijas laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu atbilstību nekaitīguma kritērijiem atbilstoši regulas Nr. 2073/2005 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, katram sertificētajam produkcijas veidam veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā.
26. Gaļas konservus ražo atbilstoši starptautiskajam standartam CAC/RCP 23-1979 "Starptautiskais higiēnas prakses kodekss zema skābes satura un paskābinātiem pārtikas konserviem".
27. Gaļas konservu kvalitātes pārbaudi veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajiem rādītājiem.
2. tabula
Sterilizēto gaļas konservu kvalitātes rādītāji
Nr. |
Pārbaudes posms |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. |
Sterilizēti konservi | sporas neveidojošie mikroorganismi, KVV/g | nav pieļaujami |
| sporas veidojošie termofilie anaerobie, aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, KVV/g | nav pieļaujami | ||
2. |
Sterilizēto konservu organoleptiskie rādītāji | izskats | skaidri saskatāmi gaļas gabaliņi, bez nevēlamiem piemaisījumiem, raksturīgs attiecīgajam produkta veidam |
| krāsa | raksturīga termiski apstrādātai gaļai | ||
| smarža | patīkama, raksturīga attiecīgajam produkta veidam | ||
| konsistence | raksturīga attiecīgajam produkta veidam | ||
| garša | patīkama, raksturīga attiecīgajam produkta veidam |
"9. pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr. 461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības dārzeņiem, kartupeļiem, sēnēm un to pārstrādes produktiem
1. Ja produkts tiks marķēts ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, izejvielu audzētājs un operators, kas ir primāro produktu ražotājs, nodrošina, ka produkts ir audzēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību un to apliecina ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā.
2. Kartupeļi cietes ražošanai, ja ciete tiks marķēta ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ir audzēti saskaņā ar šā pielikuma 1. punktā minētajām prasībām vai normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību kā pārejas periodā ražoti produkti, un to apliecina normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktās kontroles institūcijas izsniegts dokumentārs pierādījums (izziņa par pārejas perioda uz bioloģisko lauksaimniecību uzsākšanu vai sertifikāts).
3. Svaigie dārzeņi, kas paredzēti pārstrādei, ir svaigi, bez lieka virsmas mitruma, tīri, neplaisājuši.
4. Pārstrādei paredzēto dārzeņu kontroli katrai partijai veic operators.
5. Gurķi, zaļie zirnīši, mārrutki, galviņkāposti, dilles, sīpoli, burkāni, kartupeļi, pupiņas, baklažāni, ķirbji, skābenes un paprika atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.
1. tabula
Kvalitātes rādītāji svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem un sēnēm
Nr. |
Produkts |
Rādītāji |
| 1. | Gurķi | Gurķu vidus ir blīvs, ar negatavām, mīkstām sēklām |
| 2. | Zaļie zirnīši | Veseli un svaigi zirņi, ar plānu un maigu apvalku. Bez svešķermeņu un zemes piemaisījumiem. Gatavības pakāpe (pēc finometra) – ne vairāk kā 56 grādi |
| 3. | Mārrutki | Mārrutku saknes ir bez bārkšsaknēm, bez zaļās lapu daļas, nesavītušas. Zemes piemaisījumi – ne vairāk kā 2,5 % no kopējās masas. No ziemas glabāšanas vītušas saknes – ne vairāk kā 15 % no kopējās masas. Sakņu diametrs – ne mazāks par 1,5 cm. Sakņu garums ne mazāks par 6 cm. Mehāniski bojātas (plaisas, nobrāzumi) – ne vairāk kā 5 % |
| 4. | Galviņkāposti | Kāpostu galviņas – noteiktam pārstrādes veidam piemērotas šķirnes, stingras, lapas cieši piekļautas, svars nav mazāks par 0,5 kg |
| 5. | Dilles | Bez saknēm. Pieļaujamas viegli apvītušas, ar apdzeltējušām lapām līdz 5 % no masas. Dilles bez pelējuma, nav puvušas, nav apkaltušas, bez zemes piemaisījumiem |
| 6. | Sīpoli | Sīpola galviņa stingra, nogatavojusies, sausa, ar labi apžāvētām, sausām ārējām zvīņlapām, izžāvēts sīpola kakls, bez zemes piemaisījumiem |
| 7. | Burkāni | Nesažuvuši, sulīgi, ar mazu serdes daļu. Zemes piemaisījumi ne vairāk kā 2 % |
| 8. | Kartupeļi | Kartupeļi bez asniem, bez zaļiem plankumiem, bez tukša vidus un nav apsaluši. Zemes piemaisījumi ne vairāk kā 1 % |
| 9. | Kartupeļi cietes ražošanai | Cietes saturs nav mazāks par 15 % |
| 10. | Kartupeļi čipsu ražošanai | Bumbuļu izmērs ne mazāks par 38 mm |
| Puve – ne vairāk par 2,4 %, kaitēkļu bojājumi – ne vairāk par 10 %, dziļš kraupis – ne vairāk par 15 %, augšanas plaisas – ne vairāk par 15 %. Kopējo bojājumu summa nepārsniedz 17 % (procenti noteikti pēc masas) | ||
| 11. | Pupiņas | Veselas, bez svešķermeņu piemaisījumiem. Vienmērīgu gatavības pakāpi |
| 12. | Skābenes | Svaigas, sausas, stingras jaunās lapiņas, zaļā krāsā, garša un smarža raksturīga svaigām skābenēm. Lapiņas nogrieztas aktīvās veģetācijas periodā, bez citu augu piemaisījumiem. Lapas sulīgas, ar botāniskai šķirnei raksturīgu lapu formu. Pieļaujamas viegli apvītušas – līdz 2 %, tikko veidoties sākuši ziedneši – līdz 1 % |
| 13. | Paprika | Izmērs: šķirnes ar iegarenu formu – garumā ne mazāk par 6 cm; šķirnes ar apaļu formu – diametrā ne vairāk par 6 cm; augļa sieniņas biezums – ne mazāks par 4 mm; Pieļaujamās novirzes: neatbilstoši izmēram – ne vairāk par 5 %, viegli apvītuši – ne vairāk par 5 %, ar sauso puvi – ne vairāk par 10 % |
| 14. | Šampinjoni | Sēnes svaigas, baltas, cepurīte pie kātiņa neatvērusies, tīras, ar minimālām augsnes paliekām. Smarža un garša raksturīga šampinjoniem. Sēņu lapiņas gaišas, mīkstums vienmērīgi blīvs, balts. Pieļaujamās novirzes: sēnes ar nostieptu mantiju pie kātiņa, bet neveras vaļā – ne vairāk par 2 %; sēnes ar nelieliem bojājumiem (tumšas krāsas punktiem) – ne vairāk par 3 %; sēnes ar viegli pelēcīgu nokrāsu – ne vairāk par 1 % |
| 15. | Baklažāni | Mīkstums stingrs, porains, sēklas neattīstītas. Izmērs: diametrs – līdz 10 cm, garums bez ierobežojumiem, augļkātiņa garums – līdz 2 cm. Pieļaujamās novirzes: nepareizas formas (līki) – ne vairāk par 20 %, viegli ieskrāpēta miziņa, nelieli noberzumi un iespiedumi – ne vairāk par 10 %, diametrs līdz 12 cm – ne vairāk par 10 % |
6. Pārstrādātu produktu ražošanā neizmanto pārtikas piedevas – konservantus. Dārzeņu marinādes ražošanā atļauts izmantot etiķskābi un etiķi.
7. Produktam pievienotā sāls daudzums:
7.1. svaigiem, mizotiem, vārītiem un tvaicētiem kartupeļiem un dārzeņiem (vakuumā) sāls nav pievienots;
7.2. marinētiem, skābētiem, sālītiem dārzeņiem un sēnēm – ne vairāk kā 2,5 g uz 100 g produkta;
7.3. zaļajiem zirnīšiem – ne vairāk kā 0,7 g uz 100 g produkta;
7.4. dārzeņu salātiem un dārzeņu konserviem – ne vairāk kā 1,2 g uz 100 g produkta.
8. Dārzeņus skābē, izmantojot dabīgas fermentēšanas metodes.
9. Šā pielikuma 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. tabulā minētos produktu mikrobioloģiskos un fizikāli ķīmiskos rādītājus operators kontrolē ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst attiecīgajās tabulās minētajiem kvalitātes rādītājiem.
2. tabula
Kvalitātes rādītāji konservētiem dārzeņiem
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. | Zaļie zirnīši | Zirņu masas daļa, % | zirņi, ne mazāk kā 55 % no svara |
| Hlorīdu masas daļa, % | 0,8–1,5 | ||
| pH | ne mazāks kā 5,3 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 100 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 10 kvv/1 g | ||
| 2. | Dārzeņu salāti | Hlorīdu masas daļa, % | 0,9–2,25 |
| Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) | ne vairāk kā 1,5 | ||
| pH | 3,0–5,0 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 5 x 10 kvv/1 g | ||
| 3. | Dārzeņu konservi | Hlorīdu masas daļa, % | 0,8–2,0 |
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 5 x 10 kvv/1 g |
3. tabula
Kvalitātes rādītāji konservētām, marinētām sēnēm
Nr. |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. | Masas daļa no konservu masas neto: veselie, % |
ne mazāk kā 50 |
| 2. | Blakus piemaisījumi | nav pieļaujami |
| 3. | Hlorīdu masas daļa, % | 0,7–1,5 |
| 4. | Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) | 0,3–0,7 |
| 5. | pH | ne vairāk kā 4,5 |
| 6. | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g |
| 7. | Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 5 x 10 kvv/1 g |
4. tabula
Kvalitātes rādītāji galda mārrutkiem, mērcēm un sinepēm
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. | Galda mārrutki | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g |
| Titrējamās skābes masas daļa, % | 0,6–1,9 | ||
| NaCl masas daļa, % | 1,0–2,2 | ||
| pH | 3,0–4,6 | ||
| 2. | Tomātu mērces un kečupi | Sausnas saturs, % Brix | ne mazāk kā 13 |
| Hlorīdu masas daļa, % | 0,5–3,3 | ||
| Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) | 0,3–1,6 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g | ||
| pH | 2,5–4,5 | ||
| 3. | Mērces | Hlorīdu masas daļa, % | 0,9–2,5 |
| Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) | 0,3–1,9 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g | ||
| pH | 3,5–4,0 | ||
| 4. | Sinepes | Hlorīdu masas daļa, % | 0,6–3,0 |
| Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) | 0,5–3,0 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g |
5. tabula
Kvalitātes rādītāji dārzeņu zupām un tām līdzīgiem produktiem
Nr. |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 100 kvv/1 g |
| 2. | Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | nav pieļaujamas |
6. tabula
Kvalitātes rādītāji kartupeļu pārstrādes produktiem
| Nr. p. k. |
Produkts |
Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Kartupeļu ciete | Forma | pulverveida viela |
| Smarža | raksturīga cietei, bez blakus smaržām | ||
| Mitrums, % | 15,00–20,00 | ||
| Kopējais pelnu saturs, % | ne vairāk kā 0,50 | ||
| Pelni (smiltis), nešķ. 10 % HCl, %, maks. | 0,05 | ||
| Skābums – 0,1 NaOH patēriņš 100 g sausnas neitralizācijai | ne vairāk kā 12 | ||
| SO2 saturs, mg/kg | ne vairāk kā 10 | ||
| Mikroorganismu skaits | ne vairāk kā 1 x 105 kvv/1 g | ||
| Koliformas, 0,01 g | nav pieļaujamas | ||
| Pelējumi, raugi | ne vairāk kā 500 kvv/1 g | ||
| Salmonellas, 25 g | nav pieļaujamas | ||
| 2. | Kartupeļu čipsi, kraukšķīgie salmiņi | Mitruma saturs, % | ne vairāk kā 3,5 |
| Tauku saturs, % | 28–36 | ||
| Sāls saturs, % | 0,8–2,0 |
7. tabula
Kvalitātes rādītāji žāvētiem dārzeņiem, kaltētām sēnēm, sukādēm, saldētiem dārzeņiem, dārzeņu nektāriem, ievārījumiem, biezeņiem un tiem līdzīgiem produktiem
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. | Kaltēti dārzeņi, kaltētas sēnes | Ūdens saturs produktā, % | 10–30 |
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā: kaltētām sēnēm 5 x 103 kvv/1 g; kaltētiem dārzeņiem 2 x 103 kvv/1 g |
||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 100 kvv/1 g | ||
| 2. | Sukādes | Ūdens saturs produktā, % | 10–30 |
| Cukuru saturs gatavā produktā, % | ne vairāk kā 82 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
| 3. | Saldēti dārzeņi (atsaldēti) | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 105 kvv/1 g |
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
| 4. | Dārzeņu ievārījumi, biezeņi un tiem līdzīgi produkti | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | 5 x 103 kvv/1 g |
| Patogēnie mikroorganismi un zarnu grupas baktērijas, 1 g | nav pieļaujamas | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
| 5. | Dārzeņu nektāri | Sausnas masas daļa, % | ne mazāk kā 11 |
| Titrējamās skābes masas daļa (pārrēķinot citronskābē), % | 0,3–0,9 | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ja uzglabāšanas termiņš nav garāks par 6 mēnešiem, – ne vairāk kā 50 kvv/1 g, pārējiem – nav pieļaujamas |
8. tabula
Kvalitātes rādītāji skābētiem un marinētiem kāpostiem
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. | Skābēti kāposti | Kopējais skābums, % | 0,7–1,5 |
| Sāls saturs, % | 0,8–2,0 | ||
| Kāpostu un sulas savstarpējā attiecība, % | 85–90 : 15–10 | ||
| 2. | Skābēti kāposti ar piedevām | Kopējais skābums, % | 0,7–1,5 |
| Sāls saturs, % | 0,8–2,5 | ||
| Kāpostu ar piedevām un sulas savstarpējā attiecība, % | 85–90 : 15–10 | ||
| 3. | Marinēti kāposti | Kopējais skābums, % | 0,7–1,5 |
| Sāls saturs, % | 1,2–2,0 | ||
| Svaigi kāposti un marināde, % | 60 : 40 | ||
| 4. | Marinēti kāposti ar piedevām | Kopējais skābums, % | 0,7–1,5 |
| Sāls saturs, % | 1,5–2,5 | ||
| Svaigi kāposti ar piedevām un marināde, % | 60 : 40 |
9. tabula
Kvalitātes rādītāji svaigiem un mizotiem, vārītiem un tvaicētiem, skābētiem un sālītiem produktiem
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. | Svaigi, mizoti, vārīti un tvaicēti kartupeļi un dārzeņi (vakuumā) | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 106 kvv/1 g |
| Pelējumu sēnītes | ne vairāk kā 100 kvv/1 g | ||
| 2. | Skābēti un sālīti dārzeņi un sēnes | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 106 kvv/1 g |
| Pelējumu sēnītes | ne vairāk kā 10 kvv/1 g | ||
| Raugu šūnas | ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g |
||
| Salmonellas, 25 g | nav pieļaujamas |
10. Marinētu dārzeņu saturs konservos no kopējās masas ir:
10.1. vismaz 50 %, ja dārzeņi ir nesagriezti;
10.2. vismaz 55 %, ja dārzeņi ir sagriezti."
"10. pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr. 461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības augļiem, ogām un to pārstrādes produktiem
1. Ja produkts tiks marķēts ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, izejvielu audzētājs un operators, kas ir primāro produktu ražotājs, nodrošina, ka produkts ir audzēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību un to apliecina ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā, izņemot meža ogām.
2. Augļu un ogu pārstrādes produktu ražošanā izmanto svaigus, saldētus vai žāvētus augļus un ogas, tostarp meža ogas.
3. Pārstrādei paredzētās ogas ir ar šķirnei raksturīgu krāsu un smaržu, bojātas ogas nav pieļaujamas vairāk par 3 %.
4. Saldētas ogas nav salipušas, ar lielu sasalušu ledus kristālu apsarmi. Saldēšanai paredzēto augļu un ogu kontroli veic operators katrai partijai, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. un 2. tabulā minētajām prasībām.
5. Pārstrādei paredzēto augļu un ogu kontroli veic operators katrai partijai, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. tabulā un 2. tabulas 4. rindā minētajiem kvalitātes rādītājiem.
1. tabula
Pārstrādei paredzēto svaigo augļu un ogu kvalitātes rādītāji
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. | Avenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 7,0 % |
| Ogas, kas nav sasniegušas gatavību | ne vairāk par 5 % | ||
| 2. | Upenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 12,0 % |
| Negatavas vai brūnas ogas | ne vairāk par 5 % | ||
| 3. | Zemenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 6,0 % |
| Kauslapiņas | ne vairāk par 12 gab./1 kg | ||
| Ogas, kas nav sasniegušas gatavību | ne vairāk par 5 % | ||
| 4. | Dzērvenes (purva) | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 7,0 % |
| 5. | Brūklenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 10,0 % |
| 6. | Mellenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 8,0 % |
| 7. | Ķirši | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 10,0 % |
| 8. | Kazenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 7,0 % |
| 9. | Lielogu dzērvenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 7,0 % |
6. Augļu, ogu ievārījumi un sukādes, kā arī žāvētie augļi, augļu sulas un tām līdzīgie produkti atbilst šā pielikuma 2., 3., 4. un 5. tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem, un tos nosaka operators ne retāk kā reizi gadā.
2. tabula
Augļu un ogu ievārījumu, saldētu augļu un ogu kvalitātes rādītāji
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. | Augļu un ogu ievārījumi | Augļu saturs produktos, % | ne mazāk kā 40 |
| pH | 2,6–3,5 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | 5 x 103 kvv/1 g | ||
| Zarnu nūjiņu grupas baktērijas, 1 g | nav pieļaujamas | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
| 2. | Augļu un ogu ievārījumi ar samazinātu kaloriju daudzumu | Augļu saturs produktos, % | ne mazāk kā 40 |
| Sausnas saturs, % | 28,0–40,0 | ||
| pH | 2,6–3,4 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 5 x 103 kvv/1 g | ||
| Zarnu nūjiņu grupas baktērijas, 1 g | nav pieļaujamas | ||
| Pelējumi un raugi | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
| 3. | Saldēti augļi un ogas | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 105 kvv/1 g |
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
| 4. | Saldēti augļi un ogas – izejviela pārstrādei | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 106 kvv/1 g |
Pelējumu sēnītes |
ne vairāk kā 1 x 103 KVV/1 g | ||
| Raugu šūnas | ne vairāk kā 1 x 104 KVV/1 g |
3. tabula
Augļu sulu un tām līdzīgo produktu kvalitātes rādītāji
| Nr. p. k. |
Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Augļu nektāri | Pelējumu sēnītes un raugu šūnas, 1 g | ja uzglabāšanas termiņš nav garāks par 6 mēnešiem, – ne vairāk kā 50 kvv, pārējiem – nav pieļaujamas |
| Titrējamās skābes masas daļa, % | 0,1–1,6 (atkarībā no produkta veida) | ||
| 2. | Augļu sulas (tostarp augļu sulas no koncentrētām sulām) | Pelējumu sēnītes un raugu šūnas pasterizētiem produktiem, 1 g | ne vairāk kā 50 kvv |
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas nepasterizētiem produktiem, 1 g | ne vairāk kā 5 x 103 kvv | ||
| Patulīna saturs: | |||
| smiltsērkšķu sulai, ābolu sulai, kg | ne lielāks par 10 μg | ||
| citu augļu sulām, kg | ne lielāks par 50 μg | ||
| Zarnu nūjiņu grupas baktērijas nepasterizētā sulā, 25 g | nav pieļaujamas | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi nepasterizētiem produktiem, 1 g | ne vairāk kā 5 x 103 kvv | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi pasterizētiem produktiem, 1 g | ja uzglabāšanas termiņš nav garāks par 6 mēnešiem, – ne vairāk kā 50 kvv, pārējām – nav pieļaujami | ||
| 3. | Sīrupi | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, 1 g | ne vairāk kā 5 x 103 kvv |
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas, 1 g | ne vairāk kā 50 kvv |
4. tabula
Kvalitātes rādītāji sukādēm un žāvētiem augļiem
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. | Sukādes | Ūdens saturs produktā, % | 10–30 |
| Cukuru saturs gatavā produktā, % | ne vairāk kā 82 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
| 2. | Žāvēti augļi | Ūdens saturs produktā, % | ne vairāk kā 30 |
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 5 x 103 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 100 kvv/1 g |
5. tabula
Kvalitātes rādītāji ābolu biezeņiem ar ogu un augļu piedevu vai bez tās un ar saldo krējumu vai bez tā
Nr. |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. | Sausnas saturs, % Brix | ne mazāk kā 18 |
| 2. | pH | 3,2–4,4 |
| 3. | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g |
| 4. | Zarnu nūjiņas grupas baktērijas, 1 g | nav pieļaujamas |
| 5. | Patogēnie mikroorganismi, t. sk. salmonella, 25 g | nav pieļaujami |
| 6. | Pelējumi un raugi | ne vairāk kā 50 kvv/1 g |