MK vēstule

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija (turpmāk – apakškomisija) 2026. gada 9. jūnija sēdē izskatīja jautājumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) piemērošanu nepilna darba laika un īslaicīga darba veicējiem un aicināja Ministru kabinetu izvērtēt vairākus priekšlikumus ēnu ekonomikas un administratīvā sloga mazināšanai īslaicīgas nodarbinātības jomā, kā arī līdz 2026. gada 10. jūlijam informēt apakškomisiju par uzdevumu izpildi. Ministru kabinets lūdza Ekonomikas ministrijai (turpmāk – EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (turpmāk – FM), Labklājības ministriju (turpmāk – LM) un Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk – VID) izvērtēt apakškomisijas vēstulē ietvertos priekšlikumus, kā arī sagatavot Ministru kabineta viedokli par iespējamo risinājumu un turpmāko rīcību.

Ministru kabinets informē, ka risinājuma izstrādei EM 2026. gada 18. jūnijā organizēja sanāksmi, kurā piedalījās FM, LM un VID pārstāvji, kā arī sociālie partneri, nozaru organizācijas un uzņēmēju pārstāvji. Sanāksmē tika izvērtēti iespējamie risinājumu varianti. Tajā paustie viedokļi tika ņemti vērā, izstrādājot Ministru kabineta risinājumu.

Apakškomisijas sēdē tika pausta nostāja, ka spēkā esošais minimālo VSAOI regulējums rada nesamērīgu administratīvo slogu darba devējiem, īpaši nozarēs, kur darbaspēka pieprasījums ir sezonāls un īstermiņa, un ka tas var veicināt ēnu ekonomikas riskus. Ministru kabinets uzskata, ka risinājums balstāms uz faktiski nostrādātā darba laika uzskaiti, vienkāršotu darba attiecību reģistrāciju un nodokļu nomaksu atbilstoši faktiskajam nodarbinātības apjomam.

Ministru kabinets informē, ka EM jau ir izvērtējusi vienkāršotu nepilna darba laika un īslaicīga darba laika nodarbinātības režīma ieviešanu un šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu "Par vienkāršotu nepilna darba laika un īslaicīga darba laika nodarbinātības režīmu un tā uzskaiti" (turpmāk – informatīvais ziņojums), kas tieši risina apakškomisijas izvirzītos jautājumus. Vienlaikus Ministru kabinets sniedz šādu informāciju.

1) Izvērtēt iespēju atteikties no ceturkšņa minimālo VSAOI piemērošanas vai to būtiski pārskatīt, nodrošinot fiskāli neitrālu vai pozitīvu ietekmi uz budžetu un vienkāršotu regulējumu īslaicīgām un neregulārām darba attiecībām

Ministru kabinets piedāvā risinājumu, kas paredz, ka darba devējam, kurš izmanto Ministru kabineta prasībām atbilstošu elektronisko darba laika uzskaites sistēmu un tādējādi nodrošina pilnīgu un pārbaudāmu faktiskā darba laika uzskaiti, netiek piemērotas ceturkšņa minimālo VSAOI piemaksas. Risinājums nemaina nodokļu likmes un neatceļ VSAOI no faktiski izmaksātās darba samaksas. Būtisks priekšnoteikums ir fiskālā neitralitāte. Proti, atsakoties no nesamērīgām piemaksām un legalizējot nodarbinātību, tiek radīta papildu VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāze, tādējādi nepieļaujot valsts budžeta ieņēmumu samazināšanos. Vienlaikus risinājums neskar likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" jau noteiktās personu grupas, par kurām minimālās obligātās iemaksas nav jāveic (tostarp pensionārus, personas ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenes, studentus un citas jutīgās grupas), – tās var turpināt piemērot esošo kārtību, un tām nav pienākuma izmantot elektronisko darba laika uzskaites sistēmu. Detalizēts fiskālās ietekmes novērtējums (sadarbībā ar FM un VID) tiks sagatavots normatīvo aktu projektu izstrādes un saskaņošanas gaitā pirms to iesniegšanas Ministru kabinetā.

2) Izstrādāt tiesisko ietvaru elektroniskai darba attiecību reģistrācijai reāllaikā ar datu integrāciju VID sistēmās

Informatīvajā ziņojumā tiks ietverts priekšlikums papildināt likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Tāpat tiks noteikts uzdevums izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas prasībām un izmantošanas kārtību, kā arī nodrošināt sistēmas integrāciju ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Risinājuma izstrādē tiek izmantota būvniecības nozarē gūtā pieredze, ieviešot elektronisko darba laika uzskaites sistēmu.

Risinājuma īstenošanai paredzēti grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrāde par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas prasībām un izmantošanas kārtību. Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" attiecībā uz elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas izmantošanu stāsies spēkā vienlaikus ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, nodrošinot, ka regulējums tiek piemērots tikai pēc pilnvērtīga sistēmas tiesiskā un tehniskā ietvara izveides.

Ministru kabinets vērš uzmanību, ka likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" šobrīd ir noteiktas 11 personu kategorijas (tostarp personas ar I, II un III grupas invaliditāti), par kurām minimālās VSAOI nav jāveic. Līdz ar piedāvāto risinājumu papildus nosakāma vēl viena personu kategorija – darbinieki, par kuriem darba devējs veic elektronisko darba laika uzskaiti un par kuriem turpmāk minimālās VSAOI nebūtu jāveic. Ņemot vērā, ka minēto personu kategoriju daudzums palielinās, būtu izvērtējams, vai minimālās VSAOI nebūtu jāatceļ vispār. Vienlaikus jāņem vērā, ka, palielinot personu kategoriju daudzumu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai būs jāveic arī papildu izmaiņas informācijas sistēmās, kas radīs papildu izmaksas.

Ministru kabineta risinājums saglabā prasību noslēgt darba līgumu. Atbrīvojums no ceturkšņa minimālajām piemaksām tiek saistīts ar objektīvi pārbaudāmu faktu – pilnīgu faktiskā darba laika uzskaiti.

Darba ņēmēju sociālā aizsardzība netiek mazināta. Vienlaikus gadījumos, kad tiek piemērotas samazinātas minimālās sociālās iemaksas, tās būs pieejamas tikai tad, ja tiek izmantota elektroniskā darba laika uzskaites sistēma. Savukārt darba devējam arī turpmāk būs iespēja izvēlēties neizmantot šo atvieglojumu un saglabāt līdzšinējo sociālo iemaksu apmēru. Turklāt risinājums faktiski paplašina sociālo aizsardzību – daļa šo nodarbināto šobrīd atrodas ēnu ekonomikā un par tiem netiek maksāti nodokļi, savukārt sistēmas ieviešana, iespējams, veicinās šo personu iekļaušanos legālajā nodarbinātībā un sociālās apdrošināšanas sistēmā. 

Pēc elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) ieviešanas būvniecības nozarē ēnu ekonomikas samazinājums 2020. gadā bija 11,3 %. Līdzīga pieredze ir arī Igaunijā, kur kopš 2014. gada 1. jūlija darbojas elektronisks nodarbinātības reģistrs. Pirmajā gadā pēc reģistra ieviešanas tika papildus reģistrēti aptuveni 21 000 nodarbināto, savukārt papildu nodokļu ieņēmumi 2014. gadā sasniedza 11,8 miljonus euro. 

Vienlaikus EM sadarbībā ar FM, LM un VID turpina darbu pie risinājuma izpētes, tostarp sistēmas funkcionalitātes, sasniedzamo mērķu un fiskālās ietekmes pamatojuma izstrādes, kā arī sezonas laukstrādnieku nodarbinātības sistēmas pieredzes izvērtēšanas un tās iespējamās pielāgošanas citām nozarēm.