25-TA-673
Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Izdarīt Dzīvokļa īpašuma likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183. nr.; 2016, 239. nr.; 2017, 128. nr.; 2021, 22., 139., 244.B nr.; 2022, 63., 75.A nr.; 2024, 114. nr.; 2025, 124. nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 12. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums ir nedzīvojamo telpu grupa, ko izmanto par autostāvvietu vai noliktavu (lietu glabātuve), un ja šāds dzīvokļa īpašums pieder vairākām personām kopīgi un ir noteikta tā dalītas lietošanas kārtība, šāda dzīvokļa īpašuma kopīpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību tā domājamo daļu atsavināšanas gadījumā."
2.
16. pantā:
izteikt otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
"2) atsevišķās lietošanas tiesības uz noteiktu neatdalītu reālu daļu no kopīpašumā esošās daļas (turpmāk – atsevišķās lietošanas tiesība) nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu;";
papildināt otro daļu ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:
"11) kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu;
12) kopīpašumā esošās daļas lietošanas noteikumiem."
3.
17. pantā:
aizstāt piektajā daļā skaitli un vārdu "1. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "1., 2. un 11. punktā";
papildināt pantu ar 7.2 daļu šādā redakcijā:
"(72) Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16. panta otrās daļas 12. punktā minēto jautājumu, nepieciešams, lai "par" nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem."
4.
Papildināt likumu ar IV nodaļu šādā redakcijā:
"IV nodaļa
Lietošanas tiesības uz kopīpašumā esošo daļu
Lietošanas tiesības uz kopīpašumā esošo daļu
23. pants. Atsevišķās lietošanas tiesība un tās objekts
(1) Atsevišķās lietošanas tiesība ir dzīvokļa īpašuma katrreizējā īpašnieka kā šīs tiesības izlietotāja tiesība nošķirti no citiem dzīvokļu īpašniekiem lietot noteiktu neatdalītu reālu daļu no kopīpašumā esošās daļas.
(2) Atsevišķās lietošanas tiesību iespējams nodibināt uz funkcionāli patstāvīgi izmantojamu daļu no dzīvojamās mājas koplietošanas telpām, jumta vai ārsienām, kopīpašumā esošajām palīgēkām un citām būvēm vai zemesgabala, uz kura atrodas dzīvojamā māja (turpmāk – atsevišķās lietošanas tiesības objekts), ciktāl attiecīgās atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšana un īstenošana nesamērīgi neapgrūtina dzīvojamās mājas ekspluatāciju, piekļuvi atsevišķiem īpašumiem vai to lietošanu.
(3) Atsevišķās lietošanas tiesībai, ciktāl to neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtiem.
(4) Atsevišķās lietošanas tiesību reģistrē Kadastra informācijas sistēmā kā kalpojošā nekustamā īpašuma apgrūtinājumu.
24. pants. Atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšana, grozīšana un izbeigšanās
(1) Atsevišķās lietošanas tiesību var nodibināt, grozīt un izbeigt uz tiesas sprieduma, darījuma, tai skaitā testamenta, vai dzīvojamās mājas īpašnieka lēmuma pamata. Atsevišķās lietošanas tiesība ir nodibināta līdz ar tās nostiprināšanu zemesgrāmatā.
(2) Atsevišķās lietošanas tiesību uz konkrēto šās tiesības objektu nostiprina dzīvojamās mājas (kalpojošā nekustamā īpašuma) zemesgrāmatas nodalījumā kā lietu tiesību, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, vienlaikus valdošā dzīvokļa īpašuma nodalījumā norādot tam par labu nodibināto atsevišķās lietošanas tiesību.
(3) Sadalot dzīvokļu īpašumos vienam īpašniekam piederošu dzīvojamo māju, mājas īpašnieks ir tiesīgs vienpusēji nodibināt atsevišķās lietošanas tiesību par labu attiecīgajiem sev piederošajiem dzīvokļu īpašumiem, kurus paredzēts atsavināt citām personām.
(4) Vienam īpašniekam piederošu dzīvojamo māju sadalot dzīvokļu īpašumos, mājas īpašnieks ir tiesīgs vienpusēji nodibināt atsevišķās lietošanas tiesību par labu sev pašam, nostiprinot to dzīvojamās mājas (kalpojošā nekustamā īpašuma) zemesgrāmatas nodalījumā uz mājas īpašnieka vārda, lai pēc tam minēto tiesību atsavinātu attiecīgajiem dzīvokļu īpašumu ieguvējiem. Ja šādi nodibināta atsevišķās lietošanas tiesība tiek atsavināta dzīvokļa īpašumu ieguvējam, par to izdara attiecīgus pārgrozījumus dzīvojamās mājas (kalpojošā nekustamā īpašuma) zemesgrāmatas nodalījuma ierakstos, vienlaikus valdošā dzīvokļa īpašuma nodalījumā norādot tam par labu nodibināto atsevišķās lietošanas tiesību.
(5) Saskaņā ar šā panta ceturto daļu dzīvojamās mājas īpašniekam par labu nodibinātā un dzīvokļu īpašumu ieguvējiem neatsavinātā atsevišķās lietošanas tiesība izbeidzas, līdzko sākotnējam mājas īpašniekam vairs nepieder neviens dzīvokļa īpašums. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga lūgt dzēst šādi izbeigušos atsevišķās lietošanas tiesību.
(6) Izbeidzoties dzīvokļa īpašumam, izbeidzas tam par labu nodibinātā atsevišķās lietošanas tiesība, izņemot gadījumu, kad dzīvokļa īpašums tiek izbeigts, to pievienojot citam dzīvokļa īpašumam.
(7) Atsevišķās lietošanas tiesība izbeidzas ar šās tiesības izlietotāja noteikti izteiktu atteikšanos no tās.
(8) Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga celt prasību par atsevišķās lietošanas tiesības izbeigšanu, ja šās tiesības izlietotājs, īstenojot atsevišķās lietošanas tiesību, būtiski pārkāpj šā likuma noteikumus vai arī atsevišķās lietošanas tiesība nesamērīgi ierobežo citu dzīvokļu īpašnieku tiesības.
25. pants. Atsevišķās lietošanas tiesības īstenošana
(1) Atsevišķās lietošanas tiesība piešķir tās izlietotājam tiesisku iespēju lietot šās tiesības objektu atbilstoši tikai šim objektam paredzētajam lietošanas veidam.
(2) Atsevišķās lietošanas tiesības objektu var izīrēt, iznomāt vai kā citādi nodot lietošanā citai personai uz laiku.
(3) Atsevišķās lietošanas tiesības izlietotājs nav tiesīgs veikt būvdarbus atsevišķās lietošanas tiesības objektā, izņemot tā atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī.
(4) Atsevišķās lietošanas tiesības izlietotāja pienākums ir segt ar atsevišķās lietošanas tiesības objektu saistītos pārvaldīšanas izdevumus un nastas.
(5) Citiem dzīvokļu īpašniekiem un dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir tiesības piekļūt atsevišķajiem īpašumiem vai kopīpašumā esošajai daļai caur atsevišķās lietošanas tiesības objektu, ja citāda piekļuve nav iespējama vai ir nesamērīgi apgrūtināta.
(6) Atsevišķās lietošanas tiesības izlietotājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas nodarīti citiem dzīvokļu īpašniekiem, īstenojot atsevišķās lietošanas tiesību pretēji šā panta noteikumiem.
26. pants. Rīcība ar atsevišķās lietošanas tiesību
(1) Atsevišķās lietošanas tiesību nošķirti no valdošā dzīvokļa īpašuma var atsavināt vienīgi citam attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam. Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, atsevišķās lietošanas tiesību uz daļu no minētā zemesgabala var atsavināt jebkuras dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam.
(2) Nav pieļaujams atsavināt daļu no atsevišķās lietošanas tiesības, izņemot gadījumu, ja valdošo dzīvokļa īpašumu atsavina vairākiem ieguvējiem kopīgi (noteiktās domājamās daļās) un ja atsevišķās lietošanas tiesība ir atsavināta kopā ar šo dzīvokļa īpašumu.
(3) Atsevišķās lietošanas tiesību iespējams ieķīlāt tikai kopā ar valdošo dzīvokļa īpašumu.
27. pants. Kopīgā infrastruktūra
(1) Kopīgā infrastruktūra ir tāda neatdalīta reāla daļa no vienas dzīvojamās mājas (turpmāk – kalpojošais nekustamais īpašums) dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošās daļas, kura paredzēta kopīgai lietošanai ar citas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja šī cita dzīvojamā māja neatrodas uz tā paša zemesgabala (turpmāk – valdošais nekustamais īpašums), un šajā infrastruktūrā ietilpst noteikta zemesgabala daļa ar inženierbūvēm un labiekārtojuma elementiem, izņemot inženiertīklus, kurus izmanto vienīgi kalpojošā nekustamā īpašuma vajadzībām (turpmāk – kopīgā infrastruktūra).
(2) Tiesībai lietot kopīgo infrastruktūru, ciktāl to neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtiem.
(3) Kopīgo infrastruktūru reģistrē Kadastra informācijas sistēmā kā kalpojošā nekustamā īpašuma apgrūtinājumu.
28. pants. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības nodibināšana
(1) Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību var nodibināt uz tiesas sprieduma, darījuma, tai skaitā testamenta, vai valdošā nekustamā īpašuma un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieka lēmuma pamata, un šī reālservitūta tiesība ir nodibināta līdz ar tās nostiprināšanu zemesgrāmatā. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību nostiprina dzīvojamās mājas (kalpojošā nekustamā īpašuma) zemesgrāmatas nodalījumā kā lietu tiesību, kas apgrūtina šo nekustamo īpašumu, vienlaikus valdošā nekustamā īpašuma nodalījumā norādot tam par labu nodibināto kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību.
(2) Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību, apgrūtinot kalpojošo nekustamo īpašumu par labu valdošajam nekustamajam īpašumam, var nodibināt arī tad, ja abi nekustamie īpašumi pieder vienai personai. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesība neizbeidzas ar īpašuma tiesību uz valdošo nekustamo īpašumu un kalpojošo nekustamo īpašumu sakritumu vienā personā.
(3) Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību var nodibināt arī pirms valdošā nekustamā īpašumā ietilpstošās dzīvojamās mājas ierakstīšanas šā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā.
(4) Valdošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieki nav tiesīgi vienpusēji atteikties no kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības.
29. pants. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības īstenošana
(1) Katram kalpojošā nekustamā īpašuma un valdošā nekustamā īpašuma dzīvokļa īpašniekam ir vienlīdzīga tiesība kopīgi ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem lietot kopīgo infrastruktūru atbilstoši šai infrastruktūrai paredzētajam lietošanas veidam.
(2) Par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanu ir atbildīgi kalpojošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieki. Ja kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesība ir nodibināta uz vairākiem nekustamajiem īpašumiem un ja katrs no šiem nekustamajiem īpašumiem vienlaikus ir gan valdošais nekustamais īpašums, gan kalpojošais nekustamais īpašums, tad personas, kas pārvalda šos nekustamos īpašumus, var vienoties par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas pilnīgu vai daļēju nodošanu vienai no tām.
(3) Kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumus sedz katrs valdošā nekustamā īpašuma un kalpojošā nekustamā īpašuma dzīvokļa īpašnieks atbilstoši sev piederošā dzīvokļa īpašumā ietilpstošā atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecībai pret visu valdošā nekustamajā īpašumā un kalpojošā nekustamajā īpašumā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību. Šis noteikums attiecīgi piemērojams arī tad, ja ekspluatācijā nodota dzīvojamā māja vēl nav sadalīta dzīvokļu īpašumos. Kamēr valdošā nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā dzīvojamā māja nav nodota ekspluatācijā, šā nekustamā īpašuma īpašnieks nesedz kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumus.
(4) Lai noteiktu kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumu veidu un apmēru, piemēro šā likuma noteikumus par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas izdevumu segšanu. Lēmumu par kopīgās pārvaldīšanas izdevumu apmēru pieņem kalpojošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieku kopība.
(5) Kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumus dzīvokļa īpašnieks maksā personai, kas pārvalda nekustamo īpašumu, kurā atrodas attiecīgais dzīvokļa īpašums. Savstarpējos norēķinus par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumiem veic personas, kuras pārvalda valdošo nekustamo īpašumu un kalpojošo nekustamo īpašumu. Minētās personas pārstāv attiecīgo dzīvokļu īpašnieku kopību arī pārvaldīšanas izdevumu parādu piedziņā un strīdos par savstarpējiem norēķiniem ar citu dzīvokļu īpašnieku kopību."
(1) Atsevišķās lietošanas tiesība ir dzīvokļa īpašuma katrreizējā īpašnieka kā šīs tiesības izlietotāja tiesība nošķirti no citiem dzīvokļu īpašniekiem lietot noteiktu neatdalītu reālu daļu no kopīpašumā esošās daļas.
(2) Atsevišķās lietošanas tiesību iespējams nodibināt uz funkcionāli patstāvīgi izmantojamu daļu no dzīvojamās mājas koplietošanas telpām, jumta vai ārsienām, kopīpašumā esošajām palīgēkām un citām būvēm vai zemesgabala, uz kura atrodas dzīvojamā māja (turpmāk – atsevišķās lietošanas tiesības objekts), ciktāl attiecīgās atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšana un īstenošana nesamērīgi neapgrūtina dzīvojamās mājas ekspluatāciju, piekļuvi atsevišķiem īpašumiem vai to lietošanu.
(3) Atsevišķās lietošanas tiesībai, ciktāl to neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtiem.
(4) Atsevišķās lietošanas tiesību reģistrē Kadastra informācijas sistēmā kā kalpojošā nekustamā īpašuma apgrūtinājumu.
24. pants. Atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšana, grozīšana un izbeigšanās
(1) Atsevišķās lietošanas tiesību var nodibināt, grozīt un izbeigt uz tiesas sprieduma, darījuma, tai skaitā testamenta, vai dzīvojamās mājas īpašnieka lēmuma pamata. Atsevišķās lietošanas tiesība ir nodibināta līdz ar tās nostiprināšanu zemesgrāmatā.
(2) Atsevišķās lietošanas tiesību uz konkrēto šās tiesības objektu nostiprina dzīvojamās mājas (kalpojošā nekustamā īpašuma) zemesgrāmatas nodalījumā kā lietu tiesību, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, vienlaikus valdošā dzīvokļa īpašuma nodalījumā norādot tam par labu nodibināto atsevišķās lietošanas tiesību.
(3) Sadalot dzīvokļu īpašumos vienam īpašniekam piederošu dzīvojamo māju, mājas īpašnieks ir tiesīgs vienpusēji nodibināt atsevišķās lietošanas tiesību par labu attiecīgajiem sev piederošajiem dzīvokļu īpašumiem, kurus paredzēts atsavināt citām personām.
(4) Vienam īpašniekam piederošu dzīvojamo māju sadalot dzīvokļu īpašumos, mājas īpašnieks ir tiesīgs vienpusēji nodibināt atsevišķās lietošanas tiesību par labu sev pašam, nostiprinot to dzīvojamās mājas (kalpojošā nekustamā īpašuma) zemesgrāmatas nodalījumā uz mājas īpašnieka vārda, lai pēc tam minēto tiesību atsavinātu attiecīgajiem dzīvokļu īpašumu ieguvējiem. Ja šādi nodibināta atsevišķās lietošanas tiesība tiek atsavināta dzīvokļa īpašumu ieguvējam, par to izdara attiecīgus pārgrozījumus dzīvojamās mājas (kalpojošā nekustamā īpašuma) zemesgrāmatas nodalījuma ierakstos, vienlaikus valdošā dzīvokļa īpašuma nodalījumā norādot tam par labu nodibināto atsevišķās lietošanas tiesību.
(5) Saskaņā ar šā panta ceturto daļu dzīvojamās mājas īpašniekam par labu nodibinātā un dzīvokļu īpašumu ieguvējiem neatsavinātā atsevišķās lietošanas tiesība izbeidzas, līdzko sākotnējam mājas īpašniekam vairs nepieder neviens dzīvokļa īpašums. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga lūgt dzēst šādi izbeigušos atsevišķās lietošanas tiesību.
(6) Izbeidzoties dzīvokļa īpašumam, izbeidzas tam par labu nodibinātā atsevišķās lietošanas tiesība, izņemot gadījumu, kad dzīvokļa īpašums tiek izbeigts, to pievienojot citam dzīvokļa īpašumam.
(7) Atsevišķās lietošanas tiesība izbeidzas ar šās tiesības izlietotāja noteikti izteiktu atteikšanos no tās.
(8) Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga celt prasību par atsevišķās lietošanas tiesības izbeigšanu, ja šās tiesības izlietotājs, īstenojot atsevišķās lietošanas tiesību, būtiski pārkāpj šā likuma noteikumus vai arī atsevišķās lietošanas tiesība nesamērīgi ierobežo citu dzīvokļu īpašnieku tiesības.
25. pants. Atsevišķās lietošanas tiesības īstenošana
(1) Atsevišķās lietošanas tiesība piešķir tās izlietotājam tiesisku iespēju lietot šās tiesības objektu atbilstoši tikai šim objektam paredzētajam lietošanas veidam.
(2) Atsevišķās lietošanas tiesības objektu var izīrēt, iznomāt vai kā citādi nodot lietošanā citai personai uz laiku.
(3) Atsevišķās lietošanas tiesības izlietotājs nav tiesīgs veikt būvdarbus atsevišķās lietošanas tiesības objektā, izņemot tā atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī.
(4) Atsevišķās lietošanas tiesības izlietotāja pienākums ir segt ar atsevišķās lietošanas tiesības objektu saistītos pārvaldīšanas izdevumus un nastas.
(5) Citiem dzīvokļu īpašniekiem un dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir tiesības piekļūt atsevišķajiem īpašumiem vai kopīpašumā esošajai daļai caur atsevišķās lietošanas tiesības objektu, ja citāda piekļuve nav iespējama vai ir nesamērīgi apgrūtināta.
(6) Atsevišķās lietošanas tiesības izlietotājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas nodarīti citiem dzīvokļu īpašniekiem, īstenojot atsevišķās lietošanas tiesību pretēji šā panta noteikumiem.
26. pants. Rīcība ar atsevišķās lietošanas tiesību
(1) Atsevišķās lietošanas tiesību nošķirti no valdošā dzīvokļa īpašuma var atsavināt vienīgi citam attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam. Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, atsevišķās lietošanas tiesību uz daļu no minētā zemesgabala var atsavināt jebkuras dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam.
(2) Nav pieļaujams atsavināt daļu no atsevišķās lietošanas tiesības, izņemot gadījumu, ja valdošo dzīvokļa īpašumu atsavina vairākiem ieguvējiem kopīgi (noteiktās domājamās daļās) un ja atsevišķās lietošanas tiesība ir atsavināta kopā ar šo dzīvokļa īpašumu.
(3) Atsevišķās lietošanas tiesību iespējams ieķīlāt tikai kopā ar valdošo dzīvokļa īpašumu.
27. pants. Kopīgā infrastruktūra
(1) Kopīgā infrastruktūra ir tāda neatdalīta reāla daļa no vienas dzīvojamās mājas (turpmāk – kalpojošais nekustamais īpašums) dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošās daļas, kura paredzēta kopīgai lietošanai ar citas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja šī cita dzīvojamā māja neatrodas uz tā paša zemesgabala (turpmāk – valdošais nekustamais īpašums), un šajā infrastruktūrā ietilpst noteikta zemesgabala daļa ar inženierbūvēm un labiekārtojuma elementiem, izņemot inženiertīklus, kurus izmanto vienīgi kalpojošā nekustamā īpašuma vajadzībām (turpmāk – kopīgā infrastruktūra).
(2) Tiesībai lietot kopīgo infrastruktūru, ciktāl to neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtiem.
(3) Kopīgo infrastruktūru reģistrē Kadastra informācijas sistēmā kā kalpojošā nekustamā īpašuma apgrūtinājumu.
28. pants. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības nodibināšana
(1) Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību var nodibināt uz tiesas sprieduma, darījuma, tai skaitā testamenta, vai valdošā nekustamā īpašuma un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieka lēmuma pamata, un šī reālservitūta tiesība ir nodibināta līdz ar tās nostiprināšanu zemesgrāmatā. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību nostiprina dzīvojamās mājas (kalpojošā nekustamā īpašuma) zemesgrāmatas nodalījumā kā lietu tiesību, kas apgrūtina šo nekustamo īpašumu, vienlaikus valdošā nekustamā īpašuma nodalījumā norādot tam par labu nodibināto kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību.
(2) Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību, apgrūtinot kalpojošo nekustamo īpašumu par labu valdošajam nekustamajam īpašumam, var nodibināt arī tad, ja abi nekustamie īpašumi pieder vienai personai. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesība neizbeidzas ar īpašuma tiesību uz valdošo nekustamo īpašumu un kalpojošo nekustamo īpašumu sakritumu vienā personā.
(3) Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību var nodibināt arī pirms valdošā nekustamā īpašumā ietilpstošās dzīvojamās mājas ierakstīšanas šā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā.
(4) Valdošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieki nav tiesīgi vienpusēji atteikties no kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības.
29. pants. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības īstenošana
(1) Katram kalpojošā nekustamā īpašuma un valdošā nekustamā īpašuma dzīvokļa īpašniekam ir vienlīdzīga tiesība kopīgi ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem lietot kopīgo infrastruktūru atbilstoši šai infrastruktūrai paredzētajam lietošanas veidam.
(2) Par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanu ir atbildīgi kalpojošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieki. Ja kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesība ir nodibināta uz vairākiem nekustamajiem īpašumiem un ja katrs no šiem nekustamajiem īpašumiem vienlaikus ir gan valdošais nekustamais īpašums, gan kalpojošais nekustamais īpašums, tad personas, kas pārvalda šos nekustamos īpašumus, var vienoties par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas pilnīgu vai daļēju nodošanu vienai no tām.
(3) Kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumus sedz katrs valdošā nekustamā īpašuma un kalpojošā nekustamā īpašuma dzīvokļa īpašnieks atbilstoši sev piederošā dzīvokļa īpašumā ietilpstošā atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecībai pret visu valdošā nekustamajā īpašumā un kalpojošā nekustamajā īpašumā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību. Šis noteikums attiecīgi piemērojams arī tad, ja ekspluatācijā nodota dzīvojamā māja vēl nav sadalīta dzīvokļu īpašumos. Kamēr valdošā nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā dzīvojamā māja nav nodota ekspluatācijā, šā nekustamā īpašuma īpašnieks nesedz kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumus.
(4) Lai noteiktu kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumu veidu un apmēru, piemēro šā likuma noteikumus par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas izdevumu segšanu. Lēmumu par kopīgās pārvaldīšanas izdevumu apmēru pieņem kalpojošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieku kopība.
(5) Kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumus dzīvokļa īpašnieks maksā personai, kas pārvalda nekustamo īpašumu, kurā atrodas attiecīgais dzīvokļa īpašums. Savstarpējos norēķinus par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumiem veic personas, kuras pārvalda valdošo nekustamo īpašumu un kalpojošo nekustamo īpašumu. Minētās personas pārstāv attiecīgo dzīvokļu īpašnieku kopību arī pārvaldīšanas izdevumu parādu piedziņā un strīdos par savstarpējiem norēķiniem ar citu dzīvokļu īpašnieku kopību."
5.
Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19. un 20. punktu šādā redakcijā:
"17. Atsevišķās lietošanas tiesību un kopīgo infrastruktūru reģistrē kā apgrūtinājumu Kadastra informācijas sistēmā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājušies spēkā grozījumi par atsevišķās lietošanas tiesību un kopīgo infrastruktūru.
18. Ar brīdi, kad stājas spēkā šā likuma grozījumi, kas paredz iespēju nodibināt, grozīt un izbeigt atsevišķās lietošanas tiesību, vairs nav iespējams noteikt jaunu kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtību.
19. Tiesiskās attiecības, kas izriet no tādas kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības, kas bija noteikta līdz brīdim, kad stājās spēkā šā likuma grozījumi par atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu, apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem.
20. Ja brīdī, kad stājas spēkā šā likuma grozījumi par atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu, zemesgrāmatā jau ir noteikta kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtība, tad tiesību, kas iegūta uz šīs kārtības pamata, var ierakstīt zemesgrāmatā kā atsevišķās lietošanas tiesību. Ieraksts tiek veikts, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku, kuriem par labu tiek noteikta atsevišķās lietošanas tiesība, iesniegto dokumentu, kas apstiprina nostiprināmo tiesību, ja vien šī tiesība atbilst šā likuma prasībām par atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšanu."
20. Ja brīdī, kad stājas spēkā šā likuma grozījumi par atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu, zemesgrāmatā jau ir noteikta kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtība, tad tiesību, kas iegūta uz šīs kārtības pamata, var ierakstīt zemesgrāmatā kā atsevišķās lietošanas tiesību. Ieraksts tiek veikts, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku, kuriem par labu tiek noteikta atsevišķās lietošanas tiesība, iesniegto dokumentu, kas apstiprina nostiprināmo tiesību, ja vien šī tiesība atbilst šā likuma prasībām par atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšanu."
Ekonomikas ministrs V. Valainis