24-TA-455
Adopcijas kārtība
Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību
aizsardzības likuma 31. panta otro daļu
aizsardzības likuma 31. panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā adoptējami bērni.
2.
Adopcijas uzdevums ir nodrošināt adoptējamiem bērniem audzināšanu ģimenē, stabilu un harmonisku dzīves vidi.
3.
Labklājības ministrija (turpmāk – ministrija) veic adoptējamo bērnu un adoptētāju uzskaiti, izdarot attiecīgus ierakstus adopcijas reģistrā (turpmāk – reģistrs). Reģistrā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.
II.Piekrišana bērna adopcijai
5.
Vecāku piekrišana adopcijai nav nepieciešama:
5.1.
ja vecākiem likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības;
5.2.
ja vecāki ir miruši.
6.
Adoptējamā bērna vecāku vai aizbildņa piekrišanu adopcijai noformē atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.
7.
Ja adoptētājs ir izteicis vēlmi adoptēt bērnu, bāriņtiesa bērna atrašanās vietā veic pārrunas ar adoptējamo bērnu, noskaidro viņa viedokli un noformē sarunas protokolu. Ja bērns ir sasniedzis 12 gadu vecumu, bāriņtiesa bērna piekrišanu adopcijai noformē atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.
8.
(Svītrots)
8.1
Ja bērns kļuvis adoptējams, bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ir ievietots ārpusģimenes aprūpē, 15 darbdienu laikā noskaidro adoptējamā bērna viedokli par adopciju un noformē sarunas protokolu. Ja bērnam ir iecelts aizbildnis, bērna viedokli noskaidro 15 darbdienu laikā pēc tam, kad aizbildnis ir piekritis bērna adopcijai citā ģimenē. Ja bērns atrodas bērnu aprūpes iestādē, sarunas protokola norakstu nekavējoties nosūta tās vadītājam.
9.
Bērnu aprūpes iestāde un bāriņtiesa informāciju par adoptējamo bērnu ministrijai sniedz, aizpildot noteikta parauga adoptējamā bērna uzskaites lapu (turpmāk – bērna uzskaites lapa) un pievienojot tai lēmuma norakstu par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos, ja šāds lēmums ir pieņemts. Ja minētais lēmums ir pieņemts pēc bērna uzskaites lapas iesniegšanas ministrijai, bāriņtiesa 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta ministrijai tā norakstu.
9.1
Bāriņtiesa, bērnu aprūpes iestāde vai aizbildnis nekavējoties informē ministriju par jebkurām izmaiņām, kas saistītas ar adoptējamo bērnu.
10.
Mēneša laikā kopš dienas, kad noskaidrots bērna viedoklis un bērns kļuvis adoptējams, bērnu aprūpes iestādes vadītājs aizpilda bērna uzskaites lapu par katru bērnu aprūpes iestādē esošo adoptējamo bērnu un nosūta to ministrijai, kā arī informē par to bāriņtiesu, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.
11.
Ja bērns atrodas aizbildnībā, bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu, divu mēnešu laikā no dienas, kad bērns kļuvis adoptējams, noskaidro aizbildņa viedokli par bērna adopciju aizbildņa ģimenē vai citā ģimenē.
12.
Ja aizbildnis nepiekrīt bērna adopcijai citā ģimenē, informāciju par bērnu neiekļauj reģistrā.
13.
Ja aizbildnis vēlas adoptēt savu aizbilstamo, aizbildnis divu mēnešu laikā pēc bērna viedokļa izteikšanas par adopciju iesniedz bāriņtiesā atbilstoši savai dzīvesvietai adopcijas pieteikumu. Bāriņtiesa izvērtē aizbildņa piemērotību adoptētāja statusam un lemj par personas atzīšanu par adoptētāju un adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm.
14.
Ja aizbildnis piekrīt bērna adopcijai citā ģimenē, bāriņtiesa divu mēnešu laikā pēc aizbildņa viedokļa noskaidrošanas nosūta ministrijai bērna uzskaites lapu un aizbildņa apliecinājumu par piekrišanu adopcijai (apliecinātu kopiju).
15.
Ja bērns atrodas audžuģimenē vai specializētā audžuģimenē (turpmāk – audžuģimene), bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, divu mēnešu laikā no dienas, kad bērns kļuvis adoptējams, noskaidro, vai audžuģimene vēlas adoptēt audžuģimenē esošo bērnu, un nosūta bērna uzskaites lapu ministrijai.
16.
Ja audžuģimene ir izteikusi vēlmi adoptēt savā audžuģimenē ievietoto adoptējamo bērnu, tā divu mēnešu laikā pēc viedokļa izteikšanas par bērna adopciju iesniedz bāriņtiesā atbilstoši savai dzīvesvietai adopcijas pieteikumu ar lūgumu izvērtēt audžuģimenes atbilstību adoptētāja statusam. Bāriņtiesa izvērtē audžuģimenes piemērotību adoptētāja statusam un lemj par tās atzīšanu par adoptētāju un adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm.
III.Adopcijas pieteikums
17.
Lai uzsāktu adopcijas procesu, persona, kura vēlas kļūt par adoptētāju, bāriņtiesā, kuras darbības teritorijā deklarēta personas dzīvesvieta, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:
17.1.
adopcijas pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, adoptētāja reliģiskā pārliecība, etniskā piederība un saziņas valoda, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, citi būtiski apstākļi, kas var ietekmēt adoptējamā bērna dzīvi kopā ar attiecīgo personu;
17.2.
laulības apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja atrodas laulībā;
17.3.
dokumenta kopiju, kas apliecina laulības šķiršanu (uzrādot oriģinālu), ja laulība šķirta;
17.4.
dokumentu, kas apliecina nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
17.5.
dzīvesgaitas aprakstu (CV);
17.6.
ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas pašreizējo veselības stāvokli, kā arī psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām;
17.7.
informāciju par ienākumiem;
17.8.
tiesas sprieduma izrakstu vai apliecinātu noraksta kopiju, ar kuru personai ir ierobežota rīcībspēja, ja personas rīcībspēja ir ierobežota;
17.9.
tiesas sprieduma izrakstu vai apliecinātu noraksta kopiju par otra laulātā atzīšanu par pazudušu (bezvēsts promesošu), ja personas laulātais atzīts par pazudušu (bezvēsts promesošu).
18.
Ja persona vēlas adoptēt otra laulātā bērnu, pieteikumam pievieno adoptējamā bērna dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), kā arī bērna vecāku piekrišanu adopcijai vai dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:
18.1.
otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības;
18.2.
otrs vecāks ir miris.
19.
Persona šo noteikumu 17. un 18. punktā minētos dokumentus iesniedz, ja attiecīgās informācijas nav citas institūcijas rīcībā.
20.
Ja bāriņtiesas rīcībā jau ir kāds no šo noteikumu 17. un 18. punktā minētajiem dokumentiem, bāriņtiesa pieprasa atkārtotu dokumenta vai tā kopijas iesniegšanu, ja kopš to iesniegšanas ir mainījušies tiesiskie vai faktiskie apstākļi.
21.
Adoptētājs pieteikumu nākamā bērna adopcijai var iesniegt bāriņtiesā ne agrāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad stājies spēkā spriedums par adopcijas apstiprināšanu, izņemot gadījumu, ja adoptētājs vēlas adoptēt adoptētā bērna bioloģisko brāli (pusbrāli) vai bioloģisko māsu (pusmāsu), vai bērnu, kurš dzīvo ar adoptētāju nedalītā saimniecībā, un adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa ir atzinusi, ka nākamā bērna adopcija šajā ģimenē atbilst adoptējamā, adoptētā vai cita ar adoptētāju nedalītā saimniecībā dzīvojoša bērna interesēm.
IV.Kārtība, kādā izvērtē personu, kura vēlas adoptēt bērnu
22.
Personas piemērotību adoptētāja statusam izvērtē un lēmumu atzīt personu par adoptētāju pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta adoptētāja dzīvesvieta. Ja laulāto dzīvesvieta deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, lēmumu atzīt laulātos par adoptētājiem pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta viena no laulāto dzīvesvietām un kurā laulātie faktiski dzīvo.
23.
Sešu mēnešu laikā pēc adopcijas pieteikuma saņemšanas bāriņtiesa izvērtē personas piemērotību adoptētāja statusam. Izvērtēšanas laikā:
23.1.
novērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu, tai skaitā noskaidro visu nedalītā saimniecībā dzīvojošo personu viedokli par bērna adopciju;
23.2.
noskaidro ģimenes dzīves apstākļus, sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu un izvērtē ģimenes materiālo stāvokli;
23.3.
pieprasa informāciju no Sodu reģistra par personu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām;
23.4.
izvērtē šo noteikumu 17.6. apakšpunktā un 23.1 punktā minētos dokumentus un informāciju;
23.5.
ja persona pēdējo divu gadu laikā pastāvīgi (ilgāk par vienu gadu) ir dzīvojusi ārvalstīs, bāriņtiesa pieprasa personai iesniegt attiecīgās valsts sodu reģistrā iekļautās ziņas par personu;
23.6.
noskaidro, vai personai nav ierobežota rīcībspēja;
23.7.
nosūta personu pie psihologa ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrā (turpmāk – atbalsta centrs) vai bāriņtiesā, lai saņemtu atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par personas piemērotību adoptētāja statusam;
23.8.
nosūta personu apgūt adoptētāja mācību programmu atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam. Adoptētāja mācību programma nav jāapgūst, ja persona ir sekmīgi apguvusi adoptētāja, aizbildņa vai audžuģimenes mācību programmu, izņemot gadījumu, ja bāriņtiesa, uzsākot personas izvērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 23. un 26. punktam, ir atzinusi, ka personai nepieciešams apgūt adoptētāja mācību programmu;
23.9.
(Svītrots)
23.10.
noskaidro personas viedokli par bērna tiesībām zināt savu izcelšanos un adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērnam.
23.1
Pēc tam, kad persona ir apguvusi šo noteikumu 23.8. apakšpunktā minēto mācību programmu, atbalsta centrs iesniedz bāriņtiesai informāciju par mācību programmas apguvi, personas raksturojumu un tās sniegto kompetenču pašvērtējumu, psihologa atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par personas piemērotību adoptētāja statusam, kā arī attiecīgu apliecību, ja persona sekmīgi apguvusi mācību programmu.
24.
Pēc personas atbilstības izvērtēšanas un ģimenes izpētes pabeigšanas bāriņtiesa pieņem atbilstošu lēmumu. Ja bāriņtiesa nolemj atzīt personu par piemērotu adoptētāja statusam, tā lēmumā norāda adoptējamo skaitu, vecumu un dzimumu.
25.
Bāriņtiesas lēmums par personas atzīšanu par adoptētāju ir spēkā piecus gadus no tā pieņemšanas dienas. Bāriņtiesa triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to informē ministriju un 10 darbdienu laikā tai nosūta lēmuma norakstu. Bāriņtiesa lēmuma spēkā esības laikā reizi gadā pārbauda šo noteikumu 23.2. un 23.3. apakšpunktā norādīto un citu būtisku informāciju par adoptētāju. Ja persona piecu gadu laikā nav adoptējusi bērnu, bāriņtiesa pēc jauna adopcijas pieteikuma saņemšanas izvērtē personas piemērotību adoptētāja statusam atbilstoši šo noteikumu 23. punktam.
25.1
Persona, kura bāriņtiesā iesniegusi adopcijas pieteikumu, un adoptētājs triju darbdienu laikā informē bāriņtiesu, kuras darbības teritorijā ir deklarēta personas dzīvesvieta, par:
25.11.
laulības šķiršanu;
25.12.
stāšanos laulībā;
25.13.
spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru personai vai otram laulātajam ir ierobežota rīcībspēja;
25.14.
spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru otrs laulātais ir izsludināts par mirušu;
25.15.
laulātā nāvi;
25.16.
laulātā izsludināšanu meklēšanā;
25.17.
Civillikuma 163. panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu iestāšanos;
25.18.
citu būtisku informāciju, kas var būt šķērslis bērna adopcijai.
26.
Bāriņtiesas lēmums par adoptētāja atzīšanu ir spēkā attiecībā uz vienu adopcijas procesu. Ja bāriņtiesa konstatē būtiskas izmaiņas, kas var būt par šķērsli bērna adopcijai, tā atkārtoti izvērtē adoptētāju, pieprasot ziņas no citām valsts vai pašvaldību iestādēm vai lūdzot attiecīga speciālista atzinumu. Bāriņtiesa triju darbdienu laikā informē ministriju par uzsākto atkārtoto adoptētāja izvērtēšanu. Ministrija adoptētājam informāciju par adoptējamiem var sniegt, tiklīdz saņem informāciju no bāriņtiesas par atkārtotas izvērtēšanas rezultātiem.
27.
Ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna adopciju, bāriņtiesas lēmums, ar kuru persona atzīta par adoptētāju, uzskatāms par izpildītu, izņemot gadījumus, ja adoptētājs izsaka vēlmi adoptēt pirmsadopcijas aprūpē esošā vai adoptētā bērna brāli (pusbrāli) vai māsu (pusmāsu) un bāriņtiesa ir atzinusi, ka nākamā bērna adopcija šajā ģimenē atbilst pirmsadopcijas aprūpē esošā vai adoptētā bērna interesēm.
28.
Ja bērns dzīvo personas ģimenē, bāriņtiesa, izvērtējot personas piemērotību adoptētāja statusam, vienlaikus noskaidro un izvērtē šo noteikumu 46. punktā minēto informāciju un lemj par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm.
V.Informācijas sniegšana par adoptējamo
29.
Ministrija, saņemot no bāriņtiesas informāciju par to, ka persona atzīta par adoptētāju, divu darbdienu laikā iekļauj to reģistrā. Informācija par adoptētāju tiek iekļauta reģistrā atbilstoši saņemšanas datumam un laikam ministrijā.
30.
Ministrija adoptētājam informāciju par adoptējamiem sniedz, tiklīdz kļūst zināms, ka adoptējamam bērnam tiek meklēti adoptētāji Latvijā.
31.
Adoptētājs piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par adoptējamo bērnu informē ministriju par to, vai vēlas vai nevēlas personīgi iepazīties ar bērnu. Ja adoptētājs piecu darbdienu laikā neinformē ministriju par vēlmi personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu, ministrija informāciju par adoptējamo bērnu sniedz citam adoptētājam.
32.
Ja adoptētājs vēlas personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu, ministrija divu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 31. punktā minētā termiņa notecējuma sagatavo atļauju adoptētājam personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu. Atļauju izsniedz adoptētājam, aizbildnim, bērnu aprūpes iestādei, bāriņtiesai, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, un bāriņtiesai, kura pieņēmusi lēmumu par personas atzīšanu par adoptētāju.
33.
Bērnu aprūpes iestādes vadītājs pēc šo noteikumu 32. punktā minētās atļaujas un personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas iepazīstina adoptētāju ar adoptējamo bērnu un viņa lietu, kā arī, neatklājot personas identitāti, sniedz informāciju par bērna bioloģisko ģimeni, tostarp veselības datus. Ja adoptējamais bērns atrodas audžuģimenē vai aizbildnībā, bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai aizbildņa iecelšanu bērnam, adoptētāju iepazīstina ar adoptējamā bērna lietu, kā arī, neatklājot personas identitāti, sniedz informāciju par bērna bioloģisko ģimeni, tostarp veselības datus, bet audžuģimene vai aizbildnis iepazīstina ar adoptējamo bērnu.
34.
Ja adoptējamais bērns atrodas audžuģimenē vai aizbildnībā, bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, piedalās vismaz vienā adoptējamā bērna un adoptētāja tikšanās reizē.
35.
Adoptētājs līdz adoptējamā bērna nodošanai aprūpē un uzraudzībā (turpmāk – pirmsadopcijas aprūpe) ar adoptējamo bērnu tiekas vismaz trīs reizes. Tikšanās reižu skaits var būt mazāks, ja bērnu adoptē persona, ar kuru adoptējamais bērns ir iepriekš kontaktējies. Bāriņtiesu par to informē adoptējamā bērna likumiskais pārstāvis vai pats adoptējamais bērns.
36.
Ja adoptētājs vēlas ņemt adoptējamo bērnu pirmsadopcijas aprūpē, viņš 15 darbdienu laikā pēc tam, kad reģistrēta atļauja adoptētājam personīgi iepazīties ar adoptējamo, par to informē ministriju.
37.
Adoptētājs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad viņš piekritis pirmsadopcijas aprūpei, iesniedz bāriņtiesā attiecīgu iesniegumu. Ministrija par adoptētāja lēmumu informē adoptējamā likumisko pārstāvi.
38.
Ja adoptētājs 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 32. punktā minētās atļaujas saņemšanas neinformē ministriju par vēlmi turpināt adopcijas procesu vai nav iesniedzis bāriņtiesā iesniegumu, ministrija informāciju par adoptējamo bērnu sniedz citam adoptētājam.
VI.Adoptējamā bērna pirmsadopcijas un pēcadopcijas aprūpe un uzraudzība
39.
Adoptētāja deklarētajai dzīvesvietai atbilstošā bāriņtiesa pirms lēmuma pieņemšanas par adoptējamā bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē:
39.1.
izskaidro bērnam veicamās darbības un noskaidro bērna viedokli par viņa nodošanu pirmsadopcijas aprūpē, ja bērns spēj to formulēt, kā arī sniedz informāciju par atbalsta saņemšanas iespējām. Bāriņtiesa var lūgt minētās darbības veikt citai bāriņtiesai;
39.2.
sazinās ar bērna likumisko pārstāvi un noskaidro, vai adoptējamā bērna nodošana pirmsadopcijas aprūpē atbilst bērna interesēm;
39.3.
izvērtē, vai adoptētāja ģimene spēj nodrošināt bērna vajadzības, pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam.
40.
Bērnu aprūpes iestādes vadītājs vai bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par adoptējamā bērna ārpusģimenes aprūpi, ja bērns atrodas aizbildņa vai audžuģimenes aprūpē, nekavējoties nosūta bāriņtiesai, kas atbilst adoptētāja dzīvesvietai, informāciju par adoptējamā bērna ikdienas vajadzībām, adoptējamā bērna dzimšanas apliecības kopiju, tās rīcībā esošo informāciju par adoptējamā veselības stāvokli un dokumentu, kas apliecina vecāku piekrišanu adopcijai vai to, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:
40.1.
vecākiem likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības;
40.2.
vecāki ir miruši.
41.
Bāriņtiesa 15 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts adoptētāja iesniegums par adoptējamā bērna ņemšanu pirmsadopcijas aprūpē, lemj par pirmsadopcijas aprūpes kārtību un vietu Latvijā.
42.
Bērns pirmsadopcijas aprūpē ir jāņem ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad bāriņtiesā iesniegts iesniegums par adoptējamā bērna ņemšanu pirmsadopcijas aprūpē, izņemot gadījumu, ja adoptējamā bērna interesēm atbilst vēlāka nodošana pirmsadopcijas aprūpē. Līdz adoptējamā bērna nodošanai pirmsadopcijas aprūpē adoptētājs ar viņu regulāri sazinās.
43.
Bāriņtiesa informē adoptētāju par atbalsta saņemšanas iespējām, tostarp adoptējamam bērnam, un pieņem lēmumu par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē adoptētāja dzīvesvietā Latvijā uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Bāriņtiesa 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta ministrijai un adoptējamā likumiskajam pārstāvim lēmuma norakstu.
44.
Bērnu aprūpes iestāde vai bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par adoptējamā bērna ievietošanu audžuģimenē vai aizbildņa iecelšanu, adoptējamā bērna personas lietā izdara atzīmi par viņa nodošanu pirmsadopcijas aprūpē un izsniedz adoptētājam apliecinātu adoptējamā bērna dzimšanas apliecības kopiju un bērnu aprūpes iestādes vai bāriņtiesas rīcībā esošu informāciju par viņa veselības stāvokli, attīstību, ikdienas vajadzībām un citiem apstākļiem, kas adoptētājam jāņem vērā, nodrošinot adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpi.
45.
Adoptētāja deklarētajai dzīvesvietai atbilstošā bāriņtiesa pēc adoptējamā bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē veic ģimenes izpēti, lai konstatētu, vai ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas starp adoptētāju un adoptējamo bērnu izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības. Bāriņtiesa izpētes laikā:
45.1.
apmeklē ģimeni vismaz trīs reizes, kā arī noskaidro bērna un adoptētāja viedokli;
45.2.
ja nepieciešams, pieprasa ziņas no citām valsts vai pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām vai piesaista citus speciālistus;
45.3.
pārrunā ar adoptētāju aprūpē nodotā bērna tiesības zināt savu izcelšanos un adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērna labvēlīgai attīstībai.
46.
Bāriņtiesa, veicot ģimenes izpēti pirmsadopcijas aprūpes laikā:
46.1.
noskaidro un izvērtē:
46.1.1.
adoptētāja un adoptējamā bērna personības iezīmes, saderību un savstarpējās attiecības;
46.1.2.
adoptējamā bērna attiecības ar citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām;
46.1.3.
adoptētāja mājokļa un saimniecības īpatnības;
46.1.4.
adoptētāja spēju izaudzināt adoptējamo bērnu;
46.1.5.
adoptētāja un adoptējamā bērna savstarpējo piemērotību;
46.2.
izvērtē no adoptētāja, atbalsta centra un valsts un pašvaldību iestādēm saņemto informāciju par adoptētājam un adoptējamam bērnam sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstu, ja attiecināms.
46.1
Ja adoptējamam bērnam vai adoptētāja ģimenei pirmsadopcijas aprūpes laikā ir nepieciešams atbalsts, bāriņtiesa un atbalsta centrs informē adoptētāju par tā saņemšanas iespējām.
46.2
Adoptētājs nekavējoties ziņo savas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesai un bērna likumiskajam pārstāvim, ja pirmsadopcijas aprūpes laikā:
46.21.
ir izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un adoptētāju vai citu nedalītā saimniecībā dzīvojošu personu;
46.22.
ir plānota bērna izceļošana no valsts;
46.23.
bērnam ir pasliktinājusies veselība vai ir konstatēti būtiski veselības traucējumi;
46.24.
bērns ir cietis nelaimes gadījumā;
46.25.
bērns nopietni apdraud savu veselību vai attīstību, lietojot alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas;
46.26.
bērns patvaļīgi aizgājis no ģimenes;
46.27.
bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu;
46.28.
bērns ir miris;
46.29.
adoptētāja rīcībā ir cita informācija, kas var būtiski ietekmēt turpmāko bērna pirmsadopcijas aprūpi.
47.
Ja bāriņtiesa pirmsadopcijas aprūpes laikā konstatē, ka turpmākā aprūpe adoptētāja ģimenē neatbilst adoptējamā bērna interesēm, tā nekavējoties nodrošina viņam atbilstošu ārpusģimenes aprūpi. Bāriņtiesa var atkārtoti lemt par adoptētāja piemērotību adopcijai.
48.
Ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu adoptētāja ģimenē, tā izvērtē arī nepieciešamību adoptētājam saņemt psihologa atzinumu, lai turpinātu adopcijas procesu ar nākamo bērnu. Bāriņtiesa 10 darbdienu laikā nosūta ministrijai lēmuma norakstu.
49.
Bāriņtiesa pirmsadopcijas aprūpes termiņa beigās apkopo ģimenes izpētes rezultātus un izvērtē, vai adopcija šajā ģimenē ir adoptējamā bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu, kā arī 10 darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta ministrijai lēmuma norakstu.
50.
Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir adoptējamā bērna interesēs, tā pagarina pirmsadopcijas aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā un adoptētājam izsniedz adoptējamā bērna dokumentus iesniegšanai tiesā, lietā atstājot to apliecinātas kopijas.
51.
Adoptētājs triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm, iesniedz tiesā pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. Ja pieteikums noteiktajā termiņā tiesā nav iesniegts, bāriņtiesa, uzklausot adoptētāju un noskaidrojot adoptējamā bērna viedokli, izvērtē nepieciešamību atkārtoti lemt par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm.
52.
Pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā adoptējamā bērna likumiskais pārstāvis adoptētājam izsniedz adoptējamā bērna dzimšanas apliecības oriģinālu.
52.1
Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā tiesa sprieduma norakstu nekavējoties nosūta ministrijai.
53.
Lai pārliecinātos par bērna dzīves apstākļiem un iekļaušanos ģimenē pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas ne retāk kā divas reizes gadā vērtē bērna aprūpi ģimenē, tostarp:
53.1.
veic dzīves apstākļu pārbaudi un pārrunas ar adoptētājiem, bērnu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošajām personām, sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu un noformē sarunas protokolu;
53.2.
ja nepieciešams, pieprasa ziņas no citām valsts vai pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām vai piesaista citus speciālistus;
53.3.
ja adoptētajam bērnam vai adoptētāja ģimenei ir nepieciešams atbalsts, informē adoptētāju par tā saņemšanas iespējām;
53.4.
ja nepieciešams, pārrunā ar adoptētāju adoptētā bērna tiesības zināt savu izcelšanos un adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērna labvēlīgai attīstībai.
VII.Adoptējamā bērna uzturnauda pirmsadopcijas aprūpes laikā
54.
Pirmsadopcijas aprūpes laikā bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā adoptējamais bērns atrodas adoptētāja aprūpē, adoptētājam izmaksā:
54.1.
bērnu aprūpes iestāde, ja bērns atrodas bērnu aprūpes iestādē;
54.2.
pašvaldība, ja bērns atrodas audžuģimenē. Pašvaldība pārtrauc pabalsta izmaksu audžuģimenei adoptējamā bērna uzturam ar dienu, kad bāriņtiesa viņu nodevusi pirmsadopcijas aprūpē. Pirmsadopcijas aprūpes laikā pabalstu adoptējamā bērna uzturam adoptētājam izmaksā ar dienu, kad bāriņtiesa adoptējamo bērnu nodevusi pirmsadopcijas aprūpē;
54.3.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja adoptējamais bērns atrodas aizbildņa ģimenē. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārtrauc pabalsta izmaksu aizbildnim adoptējamā bērna uzturam ar dienu, kad bāriņtiesa adoptējamo bērnu nodevusi pirmsadopcijas aprūpē. Pirmsadopcijas aprūpes laikā pabalstu adoptējamā bērna uzturam adoptētājam izmaksā ar dienu, kad bāriņtiesa viņu nodevusi pirmsadopcijas aprūpē.
55.
Adoptējamā bērna uzturnaudas izmaksu adoptētājam pārtrauc:
55.1.
ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu;
55.2.
ar dienu, kad bāriņtiesa pieņem lēmumu par pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu.
VIII.Adoptējamā bērna adopcija uz ārvalstīm un ārvalsts kompetentās iestādes darbība Latvijā
56.
Ja adoptējamo bērnu paredzēts adoptēt uz ārvalsti, kompetentā bāriņtiesa ir tā, kura pieņēmusi lēmumu par adoptējamā ārpusģimenes aprūpi.
57.
Adoptējot bērnu uz ārvalsti, piemēro šo noteikumu V, VI un VII nodaļā minētās prasības, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.
58.
Ārzemnieks, kam nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstī dzīvojoša persona (turpmāk – ārvalsts adoptētājs) var adoptēt:
58.1.
otra laulātā bērnu;
58.2.
bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes, ja bērnu adoptē viņa radinieki;
58.3.
bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē.
59.
Ja adoptējamais bērns tiek adoptēts uz ārvalsti:
59.1.
kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos (turpmāk – konvencija), ārvalsts adoptētāja dokumentus ministrijā iesniedz konvencijas centrālā iestāde vai oficiāli atzītā institūcija darbam adopcijas jomā Latvijā (turpmāk – kompetentā iestāde);
59.2.
kurai nav saistoša konvencija vai ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu par tiesisko sadarbību adopcijas jomā, dokumentus ministrijā iesniedz ārvalsts adoptētājs, pievienojot tiem attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes apliecinājumu, ka tā piekrīt konkrētā bērna adopcijai un šajā ārvalstī adopcija tiks atzīta.
60.
Lai ārvalstī oficiāli atzītā institūcija varētu uzsākt darbību adopcijas jomā Latvijā, tā iesniedz ministrijā:
60.1.
attiecīgās ārvalsts centrālās iestādes apliecinājumu par institūcijas spēju pienācīgi veikt tai uzticētos pienākumus ārvalstī un Latvijā, tai skaitā ievērot tiesību aktos noteiktās prasības un nodrošināt, ka to dara arī institūcijas pārstāvētie ārvalsts adoptētāji;
60.2.
apstiprinājumu, ka ārvalsts adoptētājs apgūs mācību programmu atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam un tiks informēts par Latvijas kultūru, tradīcijām un paražām;
60.3.
informāciju par maksimālajām izmaksām, kas ārvalsts adoptētājam būs jāsedz par institūcijas pakalpojumiem, tai skaitā par adopcijas lietas sagatavošanu un iesniegšanu Latvijā, tulkošanas pakalpojumiem, izdevumiem, kas saistīti ar ceļošanu un uzturēšanos Latvijā līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā, un citiem iespējamiem izdevumiem;
60.4.
apliecinājumu, ka pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā tā nodrošinās šo noteikumu 82. punktā noteikto prasību izpildi.
(Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 766; 60.4. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu 2. punktu)
61.
Ministrija mēneša laikā izvērtē iesniegtos dokumentus un atzīst ārvalstī oficiāli atzīto institūciju par tiesīgu darboties adopcijas jomā Latvijā vai sniedz pamatotu atteikumu.
62.
Ja ministrija kompetentās iestādes darbībā konstatē būtiskus pārkāpumus adopcijas jomā, ministrija lemj par kompetentās iestādes darbības pārtraukšanu Latvijā.
63.
Adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt adoptējamā bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots ārpusģimenes aprūpē, pēc tam, kad ir saņemts Ārvalstu adopcijas komisijas (turpmāk – komisija) atzinums, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm, ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu.
(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 535 redakcijā)
63.1
Ja bāriņtiesa konstatē, ka adoptējamā bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē Latvijā nav iespējams nodrošināt, un tās rīcībā ir informācija, ka adopcijas reģistrā ir ziņas par ārvalsts adoptētāju, kurš adopcijas pieteikumā ir paudis vēlmi šādu bērnu adoptēt, tā pirms šo noteikumu 63. punktā minētā lēmuma pieņemšanas iesniedz ministrijā komisijai adresētu rakstveida pieprasījumu atzinuma sniegšanai par bērna adopcijas uz ārvalsti atbilstību Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Bāriņtiesa pieprasījumam pievieno:
63.11.
dokumenta kopiju, kas apliecina, ka bērns ir adoptējams;
63.12.
bāriņtiesas lēmuma norakstu par bērna ārpusģimenes aprūpi;
63.13.
ziņas par esošo un iepriekšējiem ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzējiem, tostarp iemesliem ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēju maiņai;
63.14.
tā dokumenta kopiju, kas apliecina bērna viedokli par ārvalstu adopciju, ja bērns, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi, ir spējīgs to formulēt, vai informāciju par apstākļiem, kuru dēļ bērna viedokli nav iespējams noskaidrot;
63.15.
tā dokumenta kopiju, kas apliecina bērna likumiskā pārstāvja viedokli par bērna adopciju uz ārvalstīm;
63.16.
tā dokumenta kopiju, kas apliecina bāriņtiesas un citu institūciju veiktās darbības, lai nodrošinātu adoptējamā bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē;
63.17.
lēmuma norakstu par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos, ja attiecināms;
63.18.
ziņas par vecākiem, brāļiem (pusbrāļiem), māsām (pusmāsām), vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns uztur personiskas attiecības un tiešus kontaktus, tostarp šādu attiecību un kontaktu biežumu un nozīmīgumu bērnam;
63.19.
bērnu raksturojošu informāciju, tostarp ziņas par bērna veselības stāvokli, saskarsmes un uzvedības iezīmēm, aprūpes un attīstības vajadzībām;
63.110.
citus dokumentus un būtisku informāciju, kurai var būt nozīme komisijas atzinuma sniegšanā.
(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 535 redakcijā)
63.2
Bāriņtiesa mēneša laikā no dienas, kad tā ir saņēmusi komisijas atzinumu par bērna adopcijas uz ārvalsti atbilstību Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm, pieņem lēmumu par to, vai Latvijā ir iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un ir pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm. Bāriņtiesa 10 darbdienu laikā nosūta ministrijai pieņemtā lēmuma norakstu.
(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 535 redakcijā)
63.3
Ja šo noteikumu 63.2 punktā minētais atzinums satur attiecīgas norādes, bāriņtiesa nekavējoties veic nepieciešamās darbības, lai varētu nodrošināt adoptējamā bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē Latvijā. Pēc darbību veikšanas, konstatējot, ka adoptējamam bērnam nav iespējams nodrošināt audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē Latvijā, bāriņtiesa atkārtoti iesniedz komisijai šo noteikumu 63.1 punktā minēto pieprasījumu.
(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 535 redakcijā)
63.4
Ja bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu, kurā konstatēts, ka nav pieļaujama adoptējamā bērna adopcija uz ārvalstīm, tā var atkārtoti iesniegt šo noteikumu 63.1 punktā minēto pieprasījumu, ja ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi.
(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 535 redakcijā)
64.
Kompetentā iestāde vai ārvalsts adoptētājs ministrijā iesniedz:
64.1.
šo noteikumu 17. punktā minētos dokumentus;
64.2.
attiecīgās valsts kompetentās iestādes sagatavotu adoptētāja ģimenes izpētes materiālu;
64.3.
izziņu par sodāmību;
64.4.
dokumentu, kas apliecina, ka adoptētājs ir apguvis mācību programmu, kas atbilst šo noteikumu 3. pielikumā minētajai programmai, un pievieno dokumentu, kurā norādīts apgūtās mācību programmas saturs un stundu skaits;
64.5.
dokumentu, kurā adoptētājs apliecina, ka nodrošinās šo noteikumu 82. punktā minēto prasību izpildi.
(Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 766; 64.5. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu 2. punktu)
65.
Šo noteikumu 64. punktā minētos dokumentus ministrijā iesniedz divos eksemplāros un pievieno to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.
66.
Ja adoptētāja ģimenes izpētes materiālos nav norādīts to derīguma termiņš, uzskatāms, ka to derīguma termiņš ir trīs gadi no dienas, kad stājies spēkā lēmums par adoptētāja atzīšanu. Kompetentā iestāde lēmuma spēkā esības laikā reizi gadā pārbauda būtisku informāciju par adoptētāju un iesniedz to ministrijā.
67.
Ja dokumentu izvērtēšanas procesā ministrija konstatē, ka trūkst kāda no šo noteikumu 64. punktā minētajiem dokumentiem, ministrija lūdz to iesniegt mēneša laikā.
68.
Ministrija izvērtē iesniegto dokumentu atbilstību normatīvajiem aktiem un mēneša laikā nosūta apliecinājumu par dokumentu pieņemšanu vai pamatotu atteikumu dokumentus pieņemt.
69.
Kompetentā iestāde vai ārvalsts adoptētājs sešu mēnešu laikā pēc dokumentu derīguma termiņa beigām ministrijā iesniedz atjaunotus adopcijas lietas dokumentus.
70.
Ja iesniegtie dokumenti atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ministrija informāciju par adoptējamiem bērniem sniedz, tiklīdz viņiem tiek meklēti adoptētāji ārvalstī. Ministrija informāciju par adoptējamo bērnu sniedz ārvalsts adoptētāju pārstāvošajai kompetentajai iestādei ārvalstī vai ārvalsts adoptētājam personīgi.
71.
Kompetentā iestāde vai ārvalsts adoptētājs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemta vēstule, kurā sniegta informācija par adoptējamo bērnu, informē ministriju, vai adoptētājs vēlas iepazīties ar adoptējamo bērnu personīgi vai nevēlas.
72.
Ja kompetentā iestāde vai ārvalsts adoptētājs 10 darbdienu laikā neinformē par vēlmi personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu, konkrētais adopcijas process netiek turpināts un ministrija informāciju par adoptējamo bērnu sniedz citam adoptētājam.
73.
Ja ārvalsts adoptētājs vēlas personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu, ministrija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 71. punktā minētā termiņa notecējuma sagatavo atļauju adoptētājam personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu. Kompetentā iestāde nodrošina, ka ārvalsts adoptētājs 30 dienu laikā pēc minētās atļaujas reģistrācijas ierodas personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu un viņa lietu, kā arī informāciju par bērna bioloģisko ģimeni, kas neatklāj personas identitāti, tostarp veselības datiem. Izņēmuma gadījumā, ja tam ir pamatoti iemesli, šo termiņu var pagarināt līdz 30 dienām, iepriekš saskaņojot ar ministriju.
74.
Ministrija nosūta bāriņtiesai, kura pieņēmusi lēmumu par adoptējamā bērna ārpusģimenes aprūpi, ārvalsts adoptētāja iesniegto dokumentu vienu eksemplāru.
75.
Lai konstatētu, ka pēc adopcijas starp adoptētāju un adoptējamo bērnu veidosies patiesas bērna un vecāku attiecības, bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par adoptējamā bērna ārpusģimenes aprūpi, vismaz trīs reizes aprūpes laikā novērtē adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpi adoptētāja dzīvesvietā Latvijā, izvērtējot ārvalsts adoptētāja un adoptējamā bērna savstarpējo piemērotību, un pieņem atbilstošu lēmumu.
76.
Bāriņtiesa pagarina pirmsadopcijas aprūpi līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā pagaidu uzturēšanās vietā Latvijā vai ārvalsts adoptētāja dzīvesvietas valstī.
77.
Bāriņtiesa ārvalsts adoptētājam kopā ar lēmuma norakstu izsniedz adopcijas dokumentus, lietā atstājot to apliecinātas kopijas. Bāriņtiesa lēmuma norakstu un apliecinātu adoptējamā dzimšanas apliecības kopiju 10 darbdienu laikā nosūta ministrijai.
78.
Labklājības ministrs mēneša laikā pēc tam, kad saņemts bāriņtiesas lēmums par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm un adoptētāja iesniegums, izsniedz adopcijas atļauju vai pamatotu atteikumu to izsniegt. Adopcijas atļauja ir derīga trīs mēnešus no tās izsniegšanas dienas. Ja adopcijas atļaujas derīguma termiņš ir beidzies pēc dokumentu iesniegšanas rajona (pilsētas) tiesā, uzskatāms, ka tā ir derīga.
79.
Ja pirmsadopcijas aprūpe līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā turpinās adoptētāja dzīvesvietas valstī, kompetentā iestāde vai ārvalsts adoptētājs līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā iesniedz bāriņtiesā vismaz vienu ziņojumu par adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpi ārvalstī.
80.
Ārvalsts adoptētājs atbilstoši šo noteikumu 51. punktam adopcijas apstiprināšanai iesniedz pieteikumu tiesā un dokumentiem pievieno labklājības ministra izsniegto adopcijas atļauju.
81.
Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā tiesa sprieduma norakstu nekavējoties nosūta ministrijai.
82.
Kompetentā iestāde vai ārvalsts adoptētājs pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā:
82.1.
līdz adoptētā bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai iesniedz ministrijā un bāriņtiesā, kas lēmusi par bērna ārpusģimenes aprūpi, vismaz vienu bērna fotogrāfiju un pēcadopcijas ziņojumu atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam un pievieno tam notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība. Pirmos divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā pēcadopcijas ziņojumus iesniedz divas reizes gadā, turpmāk – reizi gadā;
82.2.
līdz adoptētā bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai nodrošina bāriņtiesai, kas lēmusi par bērna ārpusģimenes aprūpi, iespēju sazināties ar adoptēto bērnu ar video starpniecību vai telefoniski;
82.3.
triju darbdienu laikā informē ministriju par bērna izņemšanu no adoptētāja ģimenes, bērna nonākšanu sociālā dienesta, tiesas vai tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā vai citu būtisku informāciju, kas var turpmāk ietekmēt bērna uzturēšanos ārvalsts adoptētāja ģimenē.
(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 766 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu 2. punktu)
IX.Noslēguma jautājumi
83.
Atbilstoši konvencijai kompetentajai iestādei sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās jāiesniedz ministrijā šo noteikumu 60.2., 60.3. un 60.4. apakšpunktā minētie dokumenti. Ja minētie dokumenti ministrijā netiks iesniegti, kompetentajai iestādei nav tiesību iesniegt jaunas adoptētāju lietas.
84.
Šo noteikumu 23.8., 64.1., 64.4. un 64.5. apakšpunkts stājas spēkā sešus mēnešus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.
85.
Ja adoptētājs, kurš par piemērotu adopcijai atzīts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, izsaka vēlmi apgūt adoptētāju mācību programmu, bāriņtiesa nodrošina viņam šo iespēju.
86.
Ja ārvalsts adoptētāja lieta ministrijā iesniegta līdz dienai, kad stājas spēkā šo noteikumu 23.8. apakšpunkts, uz ārvalsts adoptētāju neattiecas pienākums apgūt adoptētāju mācību programmu. Ja adoptētājs, kurš par piemērotu adopcijai atzīts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, izsaka vēlmi apgūt šo noteikumu 23.8. apakšpunktā minēto mācību programmu, kompetentā iestāde nodrošina viņam šo iespēju un attiecīgos dokumentus pievieno adoptētāja lietai.
87.
Ārvalsts adoptētājs var adoptēt audžuģimenē ievietoto bērnu, ja viņš atbilstoši šo noteikumu 70. punktam ir saņēmis no ministrijas informāciju par audžuģimenē ievietoto adoptējamo bērnu pirms šo noteikumu spēkā stāšanās.
88.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 11. marta noteikumus Nr. 111 "Adopcijas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 45. nr.; 2005, 80. nr.; 2009, 104. nr.).
89.
Ārvalstī oficiāli atzītās institūcijas, kuras līdz 2020. gada 31. decembrim ministrija ir atzinusi par tiesīgām darboties adopcijas jomā Latvijā, līdz 2021. gada 31. janvārim iesniedz ministrijā šo noteikumu 60.4. apakšpunktā minēto apliecinājumu par šo noteikumu 82. punktā minēto prasību izpildes nodrošināšanu.
(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 766 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu 2. punktu)
90.
Šo noteikumu 82. punktā minētās prasības ir attiecināmas uz tām ārvalsts adoptētāja lietām, kas ministrijā iesniegtas pēc 2020. gada 31. decembra.
(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 766 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu 2. punktu)
91.
Ministrija saistībā ar lietām, kurās adopcija apstiprināta tiesā pirms 2020. gada 31. decembra un bērns nav sasniedzis 18 gadu vecumu, nosūta kompetentajām iestādēm un ārvalsts adoptētājiem lūgumu sniegt informāciju par gadījumiem, kad iestājies kāds no 82.3. apakšpunktā minētajiem apstākļiem.
(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 766 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu 2. punktu)
92.
Bāriņtiesa, kura līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šo noteikumu 63. punktā, kas paredz nepieciešamību tai pirms lēmuma par bērna adopciju uz ārvalstīm pieņemšanas saņemt komisijas atzinumu, ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru ir atzīts, ka ir pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm, iesniedz šo noteikumu 63.1 punktā minēto pieprasījumu komisijai, ja bāriņtiesas rīcībā ir informācija, ka adopcijas reģistrā ir ziņas par ārvalsts adoptētāju, kurš adopcijas pieteikumā ir paudis vēlmi šādu bērnu adoptēt. Saņemot komisijas atzinumu, ka adopcijas process uz ārvalsti:
92.1.
atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm, bāriņtiesa atkārtoti nepieņem minēto lēmumu;
92.2.
neatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm, bāriņtiesa mēneša laikā no atzinuma saņemšanas brīža lemj par minētā lēmuma atcelšanu.
(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 535 redakcijā)
93.
Šo noteikumu 23.8. apakšpunktā noteiktais pienākums apgūt adoptētāja mācību programmu nav attiecināms uz audžuģimeni, kura vēlas adoptēt savā audžuģimenē ievietoto bērnu, un adoptētāju, kurš ir apguvis šo programmu un atkārtoti vēlas adoptēt bērnu, ja persona adopcijas pieteikumu bāriņtiesā ir iesniegusi līdz 2024. gada 9. septembrim. Ja persona izsaka vēlmi apgūt adoptētāju mācību programmu, bāriņtiesa nodrošina viņam šo iespēju.
94.
Šo noteikumu 82.1. apakšpunktā noteiktā prasība pievienot pēcadopcijas ziņojumam notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā nav attiecināma uz ārvalsts adoptētāju, ja tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu ir stājies spēkā līdz 2024. gada 9. septembrim.
1.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 30. oktobra
noteikumiem Nr.667
Vecāka (aizbildņa) piekrišana adopcijai
2.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 30. oktobra
noteikumiem Nr.667
Divpadsmit gadu vecumu sasnieguša bērna piekrišana adopcijai
3.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 30. oktobra
noteikumiem Nr.667
Prasības adoptētāju mācību programmas saturam un kritēriji mācību programmas izstrādei
Pielikums nosaka prasības ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem un kompetentajai iestādei potenciālo adoptētāju mācību programmas izstrādei, kā arī mācību programmas kvalitātes novērtēšanas procesa un mācību programmas īstenotāju – lektoru – kvalifikācijas prasības. Apmācību programmas īstenotāji, izstrādājot mācību programmu, ievēro šīs prasības un ir tiesīgi noteikt katras mācību tēmas ilgumu, to sadalījumu un secību, kā arī izmantojamās metodes, tai skaitā piemērojot modulāro apmācības sistēmu.
1. Mācību programmas mērķis – sniegt potenciālajiem adoptētājiem zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas pilnvērtīgai bērna aprūpei un audzināšanai.
2. Mācību programmas uzdevumi – mācību programma ietver izglītošanos mācību grupā, saistot to ar praktisku darbību. Mācību programma virzīta uz kompetenču attīstību: bērna aprūpe un aizsardzība; bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana; bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana; drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana; sadarbība jeb darbs profesionālā komandā.
3. Mācību programmas ilgums – vismaz 40 akadēmiskās stundas (teorētiskās un praktiskās nodarbības) un vismaz 16 akadēmiskās stundas (prakse – pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, piemēram, brīvprātīgais darbs bērnu aprūpes iestādē, krīzes centrā, dienas centrā, bērnu nometnēs trenera pavadībā). Prakses daļa tiek organizēta individuāli katrai ģimenei. Mācību programmas prakses daļas apguve 16 stundu apjomā nav nepieciešama, ja personai ir iepriekšēja pieredze ārpusģimenes aprūpē esoša bērna aprūpē un audzināšanā (aizbildnība, audžuģimene, viesģimene, adopcija, brīvprātīgais vai profesionālais darbs bērnu aprūpes iestādē vai krīzes centrā) vai persona vēlas adoptēt otra laulātā bērnu, izņemot gadījumu, ja persona ir izteikusi vēlmi to apgūt.
4. Mācību programmas forma – kombinēti klātienē un attālināti, ar uzsvaru uz klātienes nodarbībām un aktīvu iesaistīšanos grupas darba procesā. Mācības attālinātā formā pieļaujamas ne vairāk kā 30 % no teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām paredzētā akadēmisko stundu skaita. Mācību programmas prakse – pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem – ir organizējama klātienē. Nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru – personu, kam ir pieredze bērnu ārpusģimenes aprūpē un audzināšanā, vai speciālistu darbā ar šādām ģimenēm. Lai mācību procesā varētu īstenot atbalsta komponenti un veidot grupas savstarpēju mijiedarbību, vēlamais dalībnieku skaits grupā 7–15 personas.
5. Mācību programmas metodes – lekcijas, videomateriāli vai mācību filmu demonstrēšana, darbs grupā, darbs pāros, lomu spēles, sociālo situāciju izspēle, diskusijas, refleksijas u. c.
6. Mācību programmas apguves kvalitātes novērtēšana – apmācāmie, kuri apguvuši mācību programmu un ieguvuši nepieciešamo zināšanu un prasmju novērtējumu, kārto noslēguma pārbaudījumu, kas ietver daudzpakāpju novērtēšanu:
6.1. potenciālā adoptētāja kompetenču pašvērtējums;
6.2. lektora un mentora atgriezeniskā saite – novērtējums;
6.3. grupas atgriezeniskā saite;
6.4. teorētisko un praktisko zināšanu novērtēšana – zināšanu tests un sociālās situācijas analīze;
6.5. vismaz 90 % apmeklējums un dalība grupas procesā.
Apliecību par mācību programmas apguvi saņem persona, kura teorētisko un praktisko zināšanu novērtējumā ieguvusi ne mazāk kā 7 balles (10 ballu vērtējuma skalā) un pozitīvu vērtējumu pārējās noslēguma pārbaudījuma pozīcijās.
7. Dokuments, kas apliecina sekmīgu mācību programmas apguvi, – apliecība.
8. Mācību programma:
| Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm |
Mācību programmas rezultāts | Kvalifikācijas prasības lektoram |
|
1. Bērna aprūpe un aizsardzība: 1.1. Bērna ienākšana ģimenē, mājas vide, drošība 1.2. Drošību apdraudošie riski un bērnu iepazīstināšana ar tiem 1.3. Veselības aprūpe, veselības veicināšana un slimību profilakse, tai skaitā higiēna un uzturs 1.4. Fiziskās, emocionālās, seksuālās vardarbības un pamešanas novārtā riski, faktori un pazīmes |
Izpratne par bērna fiziskajām un emocionālajām pamatvajadzībām. Prasme nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošu aprūpi un uzraudzību | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā |
|
2. Bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana: 2.1. Bērna augšanas un attīstības stadijas, vajadzības, vecumposmu īpatnības atbilstoši attīstības jomām 2.1.1 Bērnu un jauniešu seksuālā un reproduktīvā veselība 2.2. Bērna pozitīvā disciplinēšana 2.3. Traumatiskas pieredzes (tai skaitā šķiršanās, zaudējuma, vardarbības un pamešanas novārtā) ietekme uz bērnu attīstību, uzvedību un piesaisti 2.4. Traumatiskas pieredzes pārvarēšanas stratēģijas un metodes 2.5. Kavētas attīstības cēloņi un risinājumi 2.6. Bērna pašaprūpes prasmju attīstīšana 2.7. Bērna identitāte un tās atklāšanas nozīmīgums bērna labvēlīgai attīstībai, dzīves gājums, kultūra un pieredze 2.8. Piesaiste: piesaistes loma, veidošanās, piesaistes attīstības problemātiskie aspekti 2.9. Zaudējums, sērošana, ar to saistītie izaicinājumi, reakcijas, vajadzības |
Izpratne par bērna attīstības vajadzībām,vecumposmu attīstības īpatnībām, spēja novērot un atpazīt kavētas attīstības pazīmes. Spēja saprast pārdzīvotās traumas un to ietekmi uz bērna attīstību un uzvedību. Prasme atbilstoši reaģēt uz bērna vajadzībām un nodrošināt tās. Veicināta izpratne par bērna kavētas attīstības novēršanu. Spēja veidot saikni ar bērnu un sniegt drošības sajūtu | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā |
|
3. Bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana: 3.1. Cieņpilna attieksme pret bērna izcelsmes ģimeni un citām piesaistes personām 3.2. Bērnam nozīmīgu attiecību atbalstīšana un turpināšana 3.3. Bērna saskarsmes ar izcelsmes ģimeni nodrošināšana, ar to saistītās bērnu reakcijas 3.4. Ģimenes nozīmīgums, māsu un brāļu savstarpējās saiknes nozīmīgums |
Izpratne par bērnam nozīmīgu saikņu ietekmi. Prasme stiprināt bērna saiknes un veicināt attiecību uzturēšanu ar bērna izcelsmes ģimeni un citām bērnam nozīmīgām personām | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā |
|
4. Drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana*: 4.1. Ilglaicīgu un pastāvīgu attiecību nozīme, plānošana 4.2. Ģimenes atkalapvienošanās kā primārais bērna labklājības mērķis 4.3. Pārejas process ģimeņu maiņas gadījumā 4.4. Sagatavošana patstāvīgai dzīvei |
Izpratne par drošas piesaistes nozīmi un ietekmi uz bērna attīstību. Prasme radīt bērnam drošu ģimenisku vidi un spēja veidot atbalstošas mūžilgas attiecības | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā |
|
5. Sadarbība jeb darbs profesionālā komandā: 5.1. Bērnu tiesību aizsardzības tiesiskais regulējums, normatīvie akti 5.2. Bērnu tiesību aizsardzības organizāciju pakalpojumi un pilnvaras 5.3. Atbalsta centru darbība, pakalpojumi 5.4. Uzņemošo ģimeņu formu atšķirīgās lomas, tiesības, pienākumi, vēsture 5.5. Ētikas un komunikācijas principi profesionāļu sadarbībā 5.6. Sadarbība, līdzdalība profesionālajās interešu grupās 5.7. Savu stipro pušu un vajadzību apzināšanās, apmierināšana 5.8. Profesionālās komandas definīcija un nepieciešamās prasmes, komandas darba vadlīnijas, nozīme bērna vajadzību nodrošināšanā 5.9. Bērna aprūpes plānošanas pamatprincipi |
Izpratne par komandas darba principiem. Spēja darboties komandā un sadarboties ar speciālistiem un organizācijām bērna labklājības nodrošināšanai | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā, karitatīvajā sociālajā darbā vai jurisprudencē un pieredze bērnu tiesību aizsardzības jomā |
Piezīme. * Adoptētāju mācību programmā tiek akcentēta mūžilgu attiecību veidošana ar adoptētāju ģimeni.
4.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 30. oktobra
noteikumiem Nr.667
Pēcadopcijas ziņojuma veidlapa
(Pielikums MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 766 redakcijā)