MK vēstule

Ministru kabinets 2024. gada 21. maijā saņēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (turpmāk – komisija) vēstuli Nr. 142.1.9/8-15-14/24, kurā tika pausts aicinājums rast risinājumu vietējā ražojuma preču īpatsvara palielināšanai pārtikas preču mazumtirdzniecībā, mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējās komunikācijas uzlabošanai un moderna digitāla pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīka ieviešanai un līdz 2024. gada 2. decembrim iesniegt komisijai informāciju par iespējamajiem risinājumiem.

Ņemot vērā komisijas aicinājumu rast attiecīgus risinājumus pārtikas preču mazumtirdzniecībā, Ministru kabinets ar 2024. gada 11. jūlija vēstuli Nr. 24-TA-1496 informēja komisiju par turpmāk īstenojamiem pasākumiem un uzdotajiem uzdevumiem Konkurences padomei, Zemkopības ministrijai un Ekonomikas ministrijai.

Pēc iesaistīto iestāžu izvērtējumu un priekšlikumu apkopošanas Ministru kabinets ir sagatavojis un sniedz komisijai informāciju par paveikto un apzinātajiem iespējamajiem risinājumiem.

1. VIETĒJĀ RAŽOJUMA PREČU ĪPATSVARS PĀRTIKAS PREČU MAZUMTIRDZNIECĪBĀ

1.1. Konkurences padomes izvērtējums par aktuālo situāciju Latvijas mazumtirdzniecības tīklos attiecībā uz vietējā ražojuma preču īpatsvaru pārtikas preču mazumtirdzniecībā

Konkurences padome saskaņā ar Konkurences likuma 9. panta piektās daļas 1. punktu izsūtīja informācijas pieprasījumus 11 mazumtirdzniecības ķēdēm ar lūgumu iesniegt aktuālos datus par nacionālo produktu īpatsvaru sadalījumā pa divpadsmit preču kategorijām – alkoholiskie dzērieni, dzērieni, dārzeņi, gaļa, iepakotā pārtika, konditoreja, maize, olas, piena produkti, saldētā pārtika, svaigi augļi un ogas, zivis un jūras produkti.

Līdz izvērtējuma sagatavošanas dienai Konkurences padome saņēma atbildes no 10 mazumtirdzniecības ķēdēm, no kurām deviņas (sabiedrība ar ierobežotu atbildību “RIMI LATVIA”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “MAXIMA Latvija”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvian Retail Management”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “SKAI BALTIJA”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Lidl Latvija”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “IEPIRKUMU GRUPA”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “BALTSTOR”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “SPAR Latvija”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ELVI Latvija”) iesniedza konkrētus datus, savukārt sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Neatkarīgo Tirgotāju Kooperācija” paskaidroja, ka atšķirībā no veikalu tīkliem vai citām kooperācijām, kurās tiek izmantota centralizēta sortimenta vadības programma, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Neatkarīgo Tirgotāju Kooperācija” ir neatkarīgu tirgotāju apvienība un nestrādā zem vienotas programmas sistēmas, līdz ar to datus iesniegt nevar.

Dati no mazumtirdzniecības ķēdēm apkopoti par mainīgiem īsākiem un garākiem periodiem, bet kopējais īpatsvara atzīmējamais periods ir no 2024. gada maija līdz 2024. gada augustam.

Izvērtējot sniegtos datus, konstatējams, ka preču īpatsvars ir mainīgs katrā no mazumtirdzniecības ķēdēm, kā arī katrā no kategorijām. Tāpat vērā ņemams ir fakts, ka apkopotā informācija ir par laika periodu, kad svaigajiem dārzeņiem ir tikai pats sezonas sākums Latvijā, tāpat tas attiecināms arī uz svaigu augļu un ogu kategoriju. Mazumtirgotāji arī norāda, ka svētku laiks būtiski ietekmē atsevišķu kategoriju noietu, līdz ar to arī var novērot izmaiņas Latvijas produkcijas īpatsvarā, piemēram, Lieldienās – olu kategorijai, Ziemassvētkos – konditorejai, iepakotai pārtikai, Līgo svētkos – alkoholisko dzērienu kategorijā.

Kopumā mazumtirdzniecības ķēdes norāda, ka attiecībā uz dārzeņu kategoriju un svaigu augļu un ogu kategoriju Latvijā audzētās produkcijas sezonalitāte būtiski ietekmē Latvijas produkcijas īpatsvaru – ja Latvijā audzētā produkcija pieejama pietiekamā daudzumā, tad mazumtirdzniecības ķēdes izvēlas Latvijā audzētu produkciju.

Tā, piemēram, Latvijā audzētu dārzeņu īpatsvars ir viens no svārstīgākajiem starp visām apskatītajām pārtikas preču grupām, t. i., svārstības novērotas robežās no 10 līdz 70 %. Savukārt lielākajā daļā mazumtirdzniecības ķēžu Latvijā audzētie augļi un ogas veido mazāk nekā 5 % no kopējā piedāvājuma – tikai divās mazumtirdzniecības ķēdēs to īpatsvars ir no 30 līdz 40 %.

Tāpat secināts, ka lielākā daļa mazumtirdzniecības ķēžu dod priekšroku Latvijā ražotajai gaļai, proti, Latvijā ražotās gaļas īpatsvars kopējā gaļas piedāvājumā veikalu plauktos ir virs 60 %.

Arī maizes kategorijā mazumtirdzniecības ķēdes izvēlas galvenokārt Latvijā ražoto maizi, kas daļēji skaidrojams arī ar tās īso derīguma termiņu un līdz ar to nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas īsāku piegādes laiku līdz konkrētai tirdzniecības vietai. Latvijā ražotās maizes īpatsvars kopējā maizes kategorijā astoņās mazumtirdzniecības ķēdēs veido virs 80 %.

Detalizēta informācija par Konkurences padomes izvērtējumu saistībā ar aktuālo situāciju Latvijas mazumtirdzniecības tīklos attiecībā uz vietējā ražojuma preču īpatsvaru pārtikas preču mazumtirdzniecībā ir iekļauta pielikumā (skat. 1. pielikumu).

1.2. Zemkopības ministrijas informācija par citu valstu pieredzi attiecībā uz vietējo produktu īpatsvara palielināšanu veikalu plauktos

Lai pilnvērtīgi izanalizētu citu valstu pieredzi attiecībā uz vietējo produktu īpatsvara palielināšanu veikalu plauktos, Zemkopības ministrija pasūtīja pētījumu “Vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumi Eiropas Savienības valstīs” ar mērķi izvērtēt Latvijas pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumus Eiropas Savienības valstīs, lai palīdzētu Latvijas pārtikas produktiem atrast pieprasījumu ar lielāko pievienoto vērtību un reizē saņemt maksimālo aizsardzību vietējā tirgū. Pētījumu veica Agroresursu un ekonomikas institūts un tas Lauku atbalsta dienestā bija jāiesniedz līdz 2024. gada 5. decembrim. Pētījuma gala rezultāti tiks prezentēti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Ministru kabinets, pamatojoties uz pētījuma darba variantu, sniedz nelielu ieskatu pētījumā.

Pētījumam tika noteikti šādi darba uzdevumi:

1) identificēt Eiropas Savienības (ES) valstu piemērotos vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumus un mērķus to īstenošanai (piemēram, vai tie ir ekonomiski, vides, kultūras vai sociālās dabas);

2) identificēt ES valstu mazumtirgotāju un arī sabiedrisko organizāciju darbības vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumu īstenošanā;

3) izvērtēt vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumu ietekmi uz ES valstu ekonomiku, tostarp, vai tie ierobežo citu valstu produktu importu vai arī veicina vietējo pārtikas produktu noietu;

4) izvērtēt ES valstu īstenoto pasākumu ietekmi uz pārtikas produktu cenu mazumtirdzniecībā;

5) izvērtēt ES valstu piemēroto pasākumu saderību ar ES tiesību aktiem par vienoto tirgu un konkurences tiesībām;

6) izvērtēt, kādi vietējo pārtikas produktu veicināšanas vai aizsardzības pasākumi būtu visefektīvāk izmantojami Latvijā (valsts, sabiedrisko organizāciju un mazumtirgotāju līmenī).

Pētījumā tiek padziļināti izvērtētas vairākas ES valstis, lai izprastu to izmantotos instrumentus vietējās pārtikas sistēmas atbalstā. Lai izprastu visu sistēmu kopumā, padziļinātai izpētei tika izvēlētas tās valstis, kurās izvērtē pārtikas izcelsmi, – Francija, Vācija, Zviedrija un Itālija. Francija ir vēsturiski zināma kā sava vietējā tirgus aizsargātāja, tāpēc izvērtējumā tika padziļināti pētīta Francijas pieredze. Reizē informācija tika papildināta vēl ar datiem par Nīderlandi, jo Francijas pētnieki norādīja, ka Nīderlande savā izaugsmē ir apsteigusi Franciju, kā arī datiem par Spāniju, jo Spānijā ir izveidotas Labās prakses vadlīnijas mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbības veicināšanā. Katra no izvērtētajām valstīm ir izvēlējusies pilnīgi atšķirīgus risinājumus, tomēr tie visi lielākoties ir veidoti uz ilgtspējīgas pārtikas koncepta pamata.

Pētījuma rezultātā apzinātos pasākumus vietējo pārtikas produktu noieta veicināšanai var iedalīt trīs grupās:

1) valstiski ieviesti pasākumi;

2) mazumtirgotāju īstenoti pasākumi;

3) sabiedrisko organizāciju īstenoti pasākumi.

Valstiski ieviestie pasākumi:

• zaļais publiskais iepirkums (ZPI);
• nacionālās pārtikas stratēģijas;
• bioloģisko produktu veicināšana;
• piegādātāju un mazumtirgotāju savstarpējā sadarbība (līgumi, labās prakses kodekss);
• īso piegāžu ķēžu atbalsts;
• vietējo produktu marķējumi.

Mazumtirgotāju īstenotie pasākumi:

• vietējo un reģionālo produktu piedāvājums;

Vācijas “EDEKA” uzņēmuma gada pārskatā tiek norādīts, ka tieši reģionālo produktu piedāvājums ir uzņēmuma atšķirības zīme. Trešā daļa no uzņēmuma piedāvātajiem produktiem ir vietējie vai reģionālie produkti. Francijas un Spānijas lielveikalu ķēdēs 85–92 % no augļu un dārzeņu piedāvājuma ir vietējie produkti.

• īsās piegādes ķēdes, piedāvājot produktus no netālām distancēm no veikala atrašanās vietas;
• bioloģisko produktu piedāvājums;

Francijas “Carrefour” norāda, ka 80 % no uzņēmuma ekoloģisko produktu zīmola “Carrefour Bio” ir ražoti Francijā un vairāk nekā 500 produkti ir ražoti no Francijā audzētiem vai ražotiem produktiem.

• sadarbība ar piegādātājiem;

Lai nodrošinātu, ka mazumtirgotāji pārdod vietējo produkciju, to ir nepieciešams iegādāties no vietējiem ražotājiem, veidojot ar tiem stabilu sadarbību: Nīderlandē un Francijā tika veikta pāreja uz ilgtermiņa sadarbības līgumiem.

• produktu pārdošanas veicināšana;

2024. gada otrajā ceturksnī “ICA Zviedrija” uzsāka savu vērienīgāko mārketinga kampaņu, kas ietver komunikāciju TV, radio, internetā un veikalos, lai popularizētu Zviedrijā ražotu pārtiku.

Francijā, Vācijā, Nīderlandē un Zviedrijā mazumtirgotāji pie vietējās izcelsmes produktiem gan akciju bukletu piedāvājumos, gan interneta veikalos pievieno valsts karodziņu, lai īpaši norādītu, ka šie produkti ir no savas valsts.

• produktu novietojums;

Mazumtirdzniecības tīklos ir svarīgs arī produktu novietojums, lai nodrošinātu maksimālu klientu interesi un vēlmi iegādāties produktus. Lai varētu vieglāk atrast reģionālos produktus, bieži tiek izmantots speciāls plaukts vai atdalīta vieta.

• apmācīti darbinieki, kas rūpējas par produktu kvalitāti un svaigumu.

Sabiedrisko organizāciju īstenotie pasākumi:

• īso piegādes ķēžu veicināšana;
• dalība pārtikas kvalitātes standartu un bioloģisko sertifikāciju izstrādē;
• bioloģisko produktu veicināšana;
• izglītojošo kampaņu organizēšana.

2. PASĀKUMI PĀRTIKAS PREČU MAZUMTIRGOTĀJU UN PIEGĀDĀTĀJU SAVSTARPĒJĀS SADARBĪBAS UZLABOŠANAI, T. SK. PIEGĀDĀTĀJU UN PĀRTIKAS PREČU MAZUMTIRGOTĀJU SADARBĪBAS KODEKSA VAI MEMORANDA NOSLĒGŠANAS VEICINĀŠANA, LABĀS PRAKSES VADLĪNIJU IZSTRĀDE

Ar Zemkopības ministrijas 2024. gada 13. septembra rīkojumu Nr. 124 “Par darba grupas izveidi” tika izveidota darba grupa (turpmāk – darba grupa), tās sastāvā iekļaujot Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Konkurences padomes, lauksaimnieku, pārtikas ražotāju un mazumtirgotāju nevalstisko organizāciju, kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvjus, lai izvērtētu iespējas īstenot pasākumus pārtikas preču mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējās sadarbības uzlabošanai un sagatavot priekšlikumus (koncepciju) moderna digitāla pārtikas preču iepirkuma groza mazumtirdzniecības cenu salīdzināšanas rīka ieviešanai (skat. 2. pielikumu).

Sadarbības uzlabošana starp vietējiem pārtikas ražotājiem un mazumtirgotājiem ir būtiska gan ražotājiem, gan mazumtirgotājiem, jo tā var palīdzēt uzlabot produktu pieejamību, nodrošināt stabilākas cenas un stiprināt savstarpējo uzticēšanos. Šāda sadarbība var veicināt ilgtermiņa attiecības, kas balstās uz abpusēju izdevīgumu. 

Arī Latvijas pārtikas ražotāju un mazumtirgotāju iepriekšējā sadarbības pieredze liecina, ka ir iespējams brīvprātīgi vienoties par dažādu problēmjautājumu risinājumiem. 

Atbalstot iniciatīvu no 2018. gada 1. janvāra piemērot pievienotās vērtības nodokļa samazināto 5 % likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, 2017. gada 19. oktobrī tika noslēgts sadarbības memorands ar tirgotāju organizācijām. Sadarbības memoranda mērķis bija aizsargāt un sekmēt patērētāju pirktspēju, kā arī veicināt Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu pārdošanu, godprātīgi piemērojot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi 5 % apmērā.

 Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kas bija izraisījusi neprognozējamu pārtikas ražošanas izejvielu un resursu cenu palielinājumu, lai veicinātu pirmās nepieciešamības preču pieejamību patērētājiem, 2022. gada 14. aprīlī tika noslēgts sadarbības memorands starp vadošajām Latvijas pārtikas ražotāju un tirgotāju organizācijām. Šī memoranda ietvaros tirgotāju puse citstarp apņēmās ievērot saprātīgu uzcenojumu pārtikas precēm un nepiemērot soda sankcijas.

Taču jānorāda, ka ir bijis arī ne tik veiksmīgas sadarbības piemērs. 2023. gada vasarā tika uzsākta diskusija par vēl viena sadarbības memoranda noslēgšanu starp ražotājiem un tirgotājiem, lai stiprinātu Latvijas izcelsmes pārtikas produktu lielāku pārstāvību mazumtirdzniecības vietās un ierobežotu uzcenojumu politiku. Diemžēl puses tā arī nenonāca pie pieņemama kopsaucēja un vienošanās netika panākta. 

Līdz ar to secināms, ka brīvprātīgas vienošanās (sadarbības memorandi vai citas sadarbības formas) var būt ļoti noderīgi instrumenti, lai uzlabotu sadarbību starp pārtikas ražotājiem un mazumtirgotājiem. Taču šādiem dokumentiem ir jābalstās uz savstarpēju izdevīgumu un brīvprātīgu piedalīšanos, lai veicinātu uzticēšanos, pārredzamību un ilgtermiņa partnerattiecības, kas abām pusēm palīdz attīstīties. Lai šādi dokumenti būtu efektīvi, tiem jābūt balstītiem uz konkrētiem mērķiem un principiem.

Darba grupas ietvaros tika izskatīts arī jautājums par brīvprātīgu pasākumu pārtikas preču mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējās sadarbības uzlabošanai ieviešanu Latvijā.

Konkurences padome iepazīstināja ar tās veikto pētījumu par Latvijas produktu īpatsvaru Latvijas mazumtirgotāju veikalu tīklos. Apkopotā informācija liecina, ka Latvijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu īpatsvars kopējā kategoriju piedāvājumā ir svārstīgs no vienas piegādes ķēdes uz citu, tomēr vienlaikus ir arī tādas preču kategorijas, kurās iezīmējas vienotas tendences, piemēram, maizes kategorijā vidējais Latvijas produkcijas īpatsvars ir virs 80 %.

Tika apkopoti mazumtirgotāju priekšlikumi valsts institūcijām un piegādātājiem par darbībām, kuras sekmētu Latvijas izcelsmes pārtikas produktu īpatsvara palielināšanos veikalos. Attiecībā uz piegādātājiem mazumtirgotāji norāda uz šādām nepieciešamajām darbībām:

1) izrādīt lielāku interesi iesaistīties preču veicināšanas pasākumos;

2) analizēt un vērtēt iemeslus, lai maksimāli samazinātu gadījumus, kad produkcija netiek piegādāta;

3) minimizēt izmaksas, lai Latvijas produkcijas iepirkuma cenas būtu konkurētspējīgākas;

4) elastīgi sekot tirgus tendencēm un būt atvērtākiem sadarbības izmaiņām kopējas izaugsmes un apjoma kāpuma sasniegšanai, kā arī uzņemties atbildību pret savu produktu gala pircēju un izvairīties palielināt savu peļņu bez ekonomiska pamatojuma, aktīvāk izskatīt iespējas ražot privātās preču zīmes pārtikas preces;

5) būt aktīvākiem un, ja nav iespēju nodrošināt apjomus visam tīklam kopumā, tad izmantot iespēju piedāvāt preces arī reģionālā līmenī.

Ir apkopoti arī Latvijas pārtikas ražotāju priekšlikumi, kas sekmētu Latvijas izcelsmes pārtikas produktu īpatsvara palielināšanos veikalos. Attiecībā uz mazumtirgotājiem pārtikas ražotāji norāda uz šādiem aspektiem:

1) izvietot vietējās izcelsmes produktus labi redzamās vietās plauktos;

2) izpildīt prognozētos pasūtījumus;

3) uzlabot lojalitāti vietējiem produktiem;

4) veicināt svaigu produktu pirkšanu tieši no ražotāja, ražotāju organizācijas/kooperatīva;

5) piemērot zemāku uzcenojumu vietējiem produktiem;

6) slēgt ar vietējiem ražotājiem ilgtermiņa līgumus;

7) aktīvāk strādāt pie mazumtirgotāju un ražotāju kopīgiem mārketinga pasākumiem.

Apkopotie pušu priekšlikumi ļauj secināt, ka jau šobrīd pastāv atsevišķi jautājumi, kurus abas puses grib risināt, piemēram, jautājums par Latvijas produktu reklāmas un mārketinga pasākumiem.

Vērtīgi ir aplūkot arī citu valstu mazumtirgotāju brīvprātīgās prakses, kas jau pierādījušas sevi darbībā, stiprinot vietējās piegādes ķēdes, ilgtspēju un tirgus caurspīdīgumu.

Jaunākā tendence citu valstu mazumtirdzniecībā ir tā, ka tirdzniecībā tiek piedāvāti produkti no tuvākās apkārtnes. Piemēram, mazumtirdzniecības tīkls “EDEKA” Vācijā, Rūras reģionā, piedāvā pārtikas produktus, kas ražoti 30 km rādiusā[1]. Arī Francijas “Carrefour” plāno veidot speciālu piedāvājumu produktiem, kas tiek piegādāti veikaliem 50 km attālumā, nosaucot tās par īpaši īsām piegādes ķēdēm[2]. Savukārt “Carrefour” Spānijā ir izveidojis 0 km piegādes līgumu ar mazajiem un reģionālajiem tomātu audzētājiem. Tomāti nogatavojas audzēšanas vietās un 24 stundu laikā nonāk veikalu plauktos[3]. Tāpat tiek nodrošināta aktīva vietējo un reģionālo produktu iepirkšana lielā daļā pārtikas produktu kategoriju – 92 % no svaigajiem produktiem tiek audzēti Spānijā[4].

“Mercadona” Spānijā apņēmusies iepirkt vairāk no Spānijas ražotājiem vietēji audzētos augļus un dārzeņus. Vairāk nekā 85 % “Mercadona” augļu un dārzeņu piedāvājuma veido vietējās izcelsmes produkti[5].

Labās prakses kodekss pārtikas iepirkumos Spānijā nosaka vadlīnijas, lai veicinātu godīgas, pārredzamas un līdzsvarotas attiecības pārtikas piegādes ķēdē. Tās mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām iesaistītajām pusēm, sākot no ražotājiem līdz mazumtirgotājiem, ievērojot Spānijas un Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku. Kopumā uz 2024. gada 1. oktobri Labās prakses kodeksam bija pievienojusies 261 organizācija[6].

Latvijas pārtikas ražotāji un mazumtirgotāji ir pauduši gatavību sadarboties brīvprātīgu memorandu (vai citu sadarbības formu) attīstīšanā par jautājumiem, kur puses var identificēt kopīgus saskarsmes punktus, piemēram, par Latvijas produktu reklāmas un mārketinga pasākumiem. Vienlaikus būtu nepieciešams izvērtēt arī citu valstu pieredzi ar iespēju pielāgot to Latvijas situācijai. Darbs pie šī jautājuma būtu jāturpina, lai identificētu potenciālo ietvaru šāda veida dokumentam. 

Pastāv uzskats, ka brīvprātīga pieeja var nozīmēt, ka nav juridiska spēka obligāti izpildīt šādu dokumentu nosacījumus. Ja viena no pusēm neievēro noteikumus, tad otrai pusei nav viegli piespiest tos ievērot, kas savukārt var radīt problēmas sadarbībā. Tādēļ darba grupas ietvaros tika aktualizēts jautājums attiecībā uz memorandu vai labas prakses kodeksu darbības nodrošināšanas pastiprināšanu normatīvajos aktos, paredzot atbildību par to neievērošanu.

Pārtikas ražotāji norāda, ka pirmšķietami piekrīt šādai pieejai. Savukārt mazumtirgotāji uzskata, ka brīvprātīgas vienošanās darbības nodrošināšana nebūtu nostiprināma normatīvajos aktos un tam sadarbības partnerim, kurš nespēj pildīt šādu vienošanos, no tās ir jāatsakās, par to informējot pārējos vienošanās dalībniekus.

Latvijas pārtikas ražotājiem un mazumtirgotājiem nav vienota viedokļa par brīvprātīgas vienošanās (memorandi, labas prakses kodeksi) izpildes nodrošināšanas noteikšanu normatīvajos aktos. Jautājums ir jāskata kompleksi, izvērtējot gan ieguvumus, gan arī trūkumus šāda veida regulējumam. No vienas puses, tas varētu stimulēt memoranda nosacījumu izpildi, taču, no otras puses, šāda pieeja potenciāli varētu atturēt no šādas vienošanās slēgšanas.

Mazumtirgotāji un arī pārtikas ražotāji ir norādījuši, ka būtu nepieciešams uzturēt pastāvīgu dialogu starp abām pusēm un arī valsts institūcijām, lai risinātu aktuālos jautājumus jau pirmssākumos. Šāds pastāvīgs dialogs varētu spēlēt nozīmīgu lomu, īpaši ņemot vērā sarežģīto un bieži vien nevienmērīgo attiecību dinamiku starp pārtikas ražotājiem un mazumtirgotājiem.

Ņemot vērā identificēto nepieciešamību pēc šāda pastāvīga formāta, Zemkopības ministrija ierosināja kā platformu šāda veida diskusijām izmantot jau izveidoto Pārtikas nozares padomi. Šim nolūkam būtu nepieciešams papildināt padomes ietvaros izskatāmo jautājumu loku un sastāvu, veicot izmaiņas Ministru kabineta 2011. gada 9. augusta noteikumos Nr. 624 “Pārtikas nozares padomes nolikums”.

Pārtikas nozares padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt konkurētspējīgas un ilgtspējīgas pārtikas nozares attīstību. Padomes galvenais uzdevums ir starpinstitūciju/organizāciju līmenī izvērtēt ar pārtikas nozari saistītus jautājumus un par tiem sniegt viedokli (arī Ministru kabinetam, Saeimas komisijām un ministrijām). Tajā tiek izskatīts plašs ar pārtikas nozari izskatāmo jautājumu loks, piemēram, dzērienu depozīta sistēmas darbība, uztura normas, darbaspēka problēmas, atbalsts pārtikas nozares uzņēmumiem eksporta tirgu apgūšanai un citi.

 Šobrīd darbam padomē ir deleģēti 19 pārstāvji no valsts pārvaldes institūcijām, pārtikas ražotāju, tirgotāju un sabiedrības veselības organizācijām, kas nodrošina demokrātisku visu iesaistīto pušu līdzvērtīgu pārstāvību.

Latvijas pārtikas ražotāji un mazumtirgotāji atbalsta Zemkopības ministrijas iniciatīvu, ka Pārtikas nozares padomes ietvaros nevalstisko organizāciju un valsts institūciju līmenī varētu tikt risināti abām pusēm interesējoši jautājumi, tostarp par brīvprātīgu sadarbības memorandu noslēgšanu. 

3. PRIEKŠLIKUMI MODERNA DIGITĀLA PĀRTIKAS PREČU IEPIRKUMA GROZA MAZUMTIRDZNIECĪBAS CENU SALĪDZINĀŠANAS RĪKA IEVIEŠANAI, CITU VALSTU LABĀ PRAKSE UN IESPĒJA VEIKT REGULĀRU PĀRTIKAS PREČU CENU IZMAIŅU MONITORINGU UN ANALĪZI

Konkurences padome ir veikusi izpēti par digitāla cenu salīdzināšanas rīka izmantošanu ES valstīs (skat. 3. un 4. pielikumu).

No visām aptaujātajām dalībvalstīm atbildes sniedza 19 dalībvalstis, no kurām 14 dalībvalstis norādīja, ka digitālais cenu salīdzināšanas rīks tajās pastāv. Piecās dalībvalstīs digitālais cenu salīdzināšanas rīks nepastāv, tomēr divas dalībvalstis to plāno ieviest. Cenu salīdzināšanas rīka izveidotāji un uzturētāji katrā dalībvalstī atšķiras – šo rīku uztur gan privātpersonas, gan patērētāju asociācijas, gan arī valsts institūcijas. Tāpat arī datu ievades variācijas var būt dažādas, katra ar savām priekšrocībām un trūkumiem. Izvērtējot sniegto informāciju, secināms, ka, ieviešot digitālo cenu salīdzināšanas rīku, rodas ieguvumi un priekšrocības. Vienlaikus jāizvērtē un jāņem vērā arī potenciālie izaicinājumi, lai nodrošinātu, ka salīdzināšana ir ērta šī rīka lietotājiem, aptver plašu mazumtirgotāju un produktu klāstu, ietver datus, kas ir iepriekš pārbaudīti un ticami. 

Attiecībā uz digitālā rīka nepieciešamību un nozīmīgumu procesā iesaistītajām pusēm ir atšķirīgi viedokļi, taču tas ir skaidrojams ar dažādo izpratni par attiecīgā rīka sasniedzamajiem mērķiem. Ja par digitālā rīka mērķi tiek izvirzīta vietējā ražojuma preču īpatsvara palielināšana mazumtirdzniecībā, tad šāda rīka ieviešana var nesasniegt šo mērķi. Raugoties no šāda minētā mērķa skatpunkta, iesaistīto pušu apkopotie viedokļi liecina par šādiem digitālā rīka izaicinājumiem:

1) nerada ieguvumus vietējiem ražotājiem – var palielināt zemākas cenas spiedienu uz ražotajiem;

2) var palielināt pieprasījumu pēc zemākas cenas importa produktiem un mazināt produktu kvalitātes nozīmi;

3) palielina administratīvo slogu mazumtirgotājiem;

4) prasa finanšu ieguldījumus no valsts budžeta vai mazumtirgotāju puses.

Vienlaikus jāatzīmē, ka digitālā rīka pamatmērķis ir caurspīdīguma un atklātības veicināšana. Patērētājiem kļūstot labāk informētiem par preču cenām, tiktu atvieglotas iespējas izvēlēties un iegādāties lētākās preces. Šāda informācija arī ļautu sekot līdzi preču cenu izmaiņu tendencēm. Turklāt preču cenu caurspīdīgums dotu arī pozitīvu efektu uz vietējiem ražotājiem, jo atspoguļotu to konkurētspējas līmeni un stimulētu vietējos ražotājus kopā ar politikas veidotājiem veidot tādu uzņēmējdarbības vidi, kas caur efektivitātes un produktivitātes stiprināšanu veicinātu vietējo ražotāju konkurētspēju ne tikai nacionālā līmenī, bet arī eksporta tirgos.

Digitālā rīka izveide veicinātu ikdienas patēriņa pārtikas preču cenu samazinājumu tirdzniecības vietās, kas būtu viens no elementiem risinājumu kompleksā. Lai virzītos uz šī mērķa sasniegšanu, būtu jālemj par šādiem aspektiem: 

1) Ietveramā informācija

Nepieciešams definēt pārtikas produktus (preču grozu) un to kategorijas, kas tiks ietvertas cenu monitoringā.

Būtu jāatspoguļo cena, par kuru preci iespējams iegādāties konkrētā tirdzniecības vietā. Papildus būtu nosakāms pienākums tirgotājam pārdot preci par norādīto cenu.

Apsverama arī konkrēta produkta cenas dinamikas atspoguļošana konkrētā tirdzniecības vietā un periodā, kas ļautu sekot līdzi cenu izmaiņām, akciju biežumam, kā arī produktu akcijas cenas un cenu veidojošo komponenšu atspoguļošana, nodrošinot ietvertās informācijas ticamību.

2) Funkcionalitāte

Šobrīd tiek vērtētas dažādas iespējas attiecībā uz to, kas varētu būt cenu salīdzināšanas rīka uzturētājs, proti, šo rīku varētu uzturēt gan privātais sektors, gan arī potenciāli kāda no publiskā sektora institūcijām, tai skaitā kā viens no variantiem tiek vērtēts Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Digitālā rīka aprakstu varētu sadalīt vairākās daļās: tirgotāju datubāze, datubāze integrācijai ar GS1 vai kādu citu portālu (no kura iegūtu informāciju par produktiem u. c.), rīka uzturētāja saskarne un tā preču datubāze un attiecīgi lietotāju saskarne autorizētiem un neautorizētiem lietotājiem.

Galvenā prasība ir radīt patērētājiem draudzīgu rīku, kas ļauj ērti filtrēt, meklēt (nosaukums, produkta kategorija, tirdzniecības vietas u. c.) un salīdzināt viena vai vairāku produktu cenas starp dažādiem tirgotājiem, pārskatīt cenu vēsturi (cenu izmaiņas laika gaitā). Savukārt digitālajam rīkam ir jābūt veidotam uz modernām tehnoloģijām, kas neizies no aprites tuvākajos gados. Tajā jānodrošina datu normalizācija, lai dažādu avotu dati tiek standartizēti un vienoti. Tāpat ir arī jānodrošina kvalitātes kontrole, lai būtu iespējams konstatēt anomālijas datos, kā arī pārbaudīt to precizitāti.

3) Tiesiskais regulējums

Lai cenu salīdzināšanas rīks būtu ticams un tiesiski pamatots, nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz noteikt subjektu loku, definēt pienākumus un atbildības, kā arī paredzēt ar datiem saistīto apsvērumu noregulējumu. 

Apstāklis, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu šādi digitālie rīki darbojas vai to ieviešana tiek plānota, liecina par to, ka šāds rīks ir noderīgs un kalpo tā definētajam mērķim, proti, sekmē preču cenu caurspīdīgumu un atklātību mazumtirdzniecībā, kas atvieglo patērētājiem iespējas izvēlēties un iegādāties lētākās preces.

4. PRIEKŠLIKUMI PAMATA PĀRTIKAS PREČU GROZA CENAS SAMAZINĀŠANAI

Ņemot vērā a) komisijas aktualizētos izaicinājumus pārtikas preču mazumtirdzniecībā, b) jau ilgstoši pārtikas preču mazumtirdzniecībā novērotās noturīgi augstās cenas situācijā, kur būtiska daļa no mājsaimniecību izdevumiem tiek veltīta pārtikas preču iegādei – mazāk turīgāko iedzīvotāju vidū pārsniedzot pat 30 % no kopējiem mājsaimniecības izdevumiem, un to, ka Latvijas iedzīvotāji pārtikas iegādei tērē par 10 % vairāk nekā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, c) Konkurences padomes īstenotās padziļinātās mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības ietvaros (olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes tirgus uzraudzībā) novēroto tendenci trešdaļai no tirgus uzraudzībā ietvertajiem mazumtirgotājiem Latvijā ražotām precēm piemērot vidēji lielākus uzcenojumus, salīdzinot ar citās valstīs ražotām līdzvērtīgām precēm, prioritārs uzdevums būtu panākt, ka ikdienas patēriņa pārtikas preces ir pieejamas visai sabiedrībai par pieņemamu cenu atbilstoši Latvijas iedzīvotāju pirktspējas līmenim, izmantojot vietējā ražojuma pārtikas preces kā būtisku elementu šī mērķa sasniegšanai.

Izvirzīto mērķu sasniegšanai tiek strādāts pie risinājumiem šādos virzienos:

1) pamata pārtikas preču groza cenu samazināšana;

2) atšķirīgas cenu veidošanas attieksmes novēršana starp vietējām un importētām pārtikas precēm;

3) pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecību līdzsvarošana;

4) vietējo ražotāju konkurētspējas stiprināšana.

Tirdzniecības nozares pārstāvji tika iepazīstināti ar iepriekš minētajiem konceptuālajiem priekšlikumiem, aicinot viņus uz konkrētu rīcību un alternatīviem priekšlikumiem ikdienas pārtikas preču cenu samazināšanai tirdzniecības vietās un vietējās produkcijas noieta veicināšanai.

Norādāms, ka, lai līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, kā arī novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un šobrīd izskatīšanai Ministru kabinetā ir iesniegti grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, ar kuriem paredzēts:

• noteikt pircējam pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem;
• precizēt jau esošo negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidu attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem (preču sortimenta vienpusēju grozīšanu);
• pārskatīt atbildību par likuma pārkāpumu īstenošanu (paceļot naudas soda apmēru līdz četriem procentiem no tirgus dalībnieka neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā);
• definēt, kas ir lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognoze un aizliegt vienpusēju sankciju piemērošanu par līguma noteikumu pārkāpumiem (ieviešot “spoguļattēla principu”);
• noteikt, ka lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam ir jānorēķinās par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, ne ilgāk kā 20 dienās pēc to piegādes.

[1] Edeka 2023. gada pārskats. Pieejams: https://geschaeftsbericht.edeka/gb/unternehmensbericht_edeka-verbund_2023-2.pdf

[2] Carrefour 2023. gada uzņēmuma gada pārskats. Skatīts 20.09.2024. Pieejams: www.carrefour.com/fr/news/2023/champsdesrencontres

[3] Valencia Fruits. Skatīts 26.06.2023. Pieejams: https://valenciafruits.com/carrefour-es-unico-distribuidor-ofrece-tomate-origen-espana-anio/

[4] Carrefour 2023. gada pārskats. Pieejams: https://hola.carrefour.es/documents/128780182/0/COMPROMISO+CON+LA+ECONOMIA+LOCAL_def.pdf/0360319a-ce70-b78d-6494-2d01faea0986

[5] Valencia Fruits mājaslapa. Skatīts 04.06.2024. Pieejams: https://valenciafruits.com/mercadona-85-surtido-frescos-mercadona-es-origen-nacional/

[6] Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación. Code of Good Business Practices in Food Contracting. Pieejams: https://www.mapa.gob.es/es/alimentacion/temas/cadena-alimentaria/codigobuenaspracticas%5Ben_tcm30-379788.pdf