23-TA-1455
Noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām.
Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.1 panta trešo daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
dzīvnieku patversmes (turpmāk – patversme) reģistrācijas un apstiprināšanas, darbības apturēšanas, kā arī reģistrācijas un apstiprināšanas anulēšanas kārtību;
1.2.
dzīvnieku viesnīcas (turpmāk – viesnīca) reģistrācijas, darbības apturēšanas, kā arī reģistrācijas anulēšanas kārtību;
1.3.
prasības telpām, aprīkojumam un inventāram, kā arī personālam;
1.4.
prasības dzīvnieku uzņemšanai un reģistrācijai;
1.5.
prasības dzīvnieku turēšanai, barošanai, dzirdināšanai un fiziskām nodarbībām;
1.6.
dzīvnieku atsavināšanas kārtību patversmē;
1.7.
dzīvnieku aprites pārskatu sagatavošanas kārtību;
1.8.
prasības veterinārmedicīniskai aprūpei un praktizējoša veterinārārsta pienākumus;
1.9.
prasības blakusproduktu savākšanai un uzglabāšanai;
1.10.
dezinfekcijas kārtību.
2.
Papildus šajos noteikumos noteiktajām prasībām patversmē un viesnīcā nodrošina dzīvnieku veselības un aizsardzības jomas regulējošajos normatīvajos aktos attiecīgajai dzīvnieku sugai noteikto labturības prasību ievērošanu, kā arī pilda dzīvnieku īpašniekam un turētājam atbilstošos pienākumus, kā arī blakusproduktu savākšanu un uzglabāšanu patversmē veic saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.275 “Prasības tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam”.
II.II. Patversmes reģistrācijas un apstiprināšanas, darbības apturēšanas, kā arī reģistrācijas un apstiprināšanas anulēšanas kārtība, kā arī dzīvnieku viesnīcas reģistrācijas, darbības apturēšanas un reģistrācijas anulēšanas kārtība.
3.
Persona pirms patversmes vai viesnīcas darbības uzsākšanas Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – dienests) iesniedz iesniegumu patversmes vai viesnīcas reģistrēšanai, norādot šādu informāciju:
3.1.
fiziskai personai —vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru, juridiskai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, komercreģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā, juridisko adresi, elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru, kontaktpersonas — vārdu, uzvārdu, personas kodu, elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru;
3.2.
maksimālo dzīvnieku skaitu un dzīvnieku sugas, kuras ir plānots izmitināt patversmē vai viesnīcā;
3.3.
nekustamā īpašuma adresi, kurā tiks ierīkota patversme vai viesnīca, un kadastra numuru un objekta kadastra apzīmējumu zemes vienībai, būvei (ja patversme vai viesnīca atrodas visā būvē), telpu grupai (ja patversme vai viesnīca atrodas būves telpu grupā), kā arī plānu teritorijai un telpām, kurās darbosies patversme vai viesnīca;
4.
Dienests apstrādā personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi), lai atzītu vai reģistrētu patversmi vai viesnīcu, izsniegtu atzīšanas vai reģistrācijas apliecību, kā arī izdarītu izmaiņas uzraudzības objektu reģistrā un sazinātos ar patversmi vai viesnīcu. Personas datus uzglabā piecus gadus pēc patversmes vai viesnīcas svītrošanas no uzraudzības objektu reģistra.
5.
Ja attiecīgās būves vai telpu grupas lietošanas veids, kas reģistrēts nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, atbilst veicamajai darbībai, dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 4. un 6.punktā minētās informācijas saņemšanas pārbauda patversmi vai viesnīcu. Patversmes vai viesnīca dienesta inspektoram uzrāda šādu dokumentu oriģinālus (vai kopijas):
5.1.
apliecina tiesības darboties attiecīgajā nekustamajā īpašumā, ja īpašuma vai lietošanas tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā, kā arī plānu teritorijai un telpām, kurās darbosies patversme vai viesnīca;
5.2.
praktizējošu veterinārārstu noslēgtu līgumu par patversmē vai viesnīcā esošo dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi;
5.3.
pašvaldības saskaņojumu patversmes vai viesnīcas darbībai norādītajā adresē.
5.4.
informāciju par attiecīgās būves vai telpu grupas pieņemšanu ekspluatācijā ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un tajā reģistrētais būves vai telpu grupas lietošanas veids atbilst veicamajai darbībai.
6.
Patversmes, kuras veic darbības ar dzīvnieku pārvietošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, dienests apstiprina patversmi saskaņā ar Komisijas 2019. gada 28. jūnija Deleģētās regulas (ES) 2019/2035, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 noteiktajām prasībām.
7.
Ja patversme vai viesnīca atbilst šo noteikumu prasībām, dienests datus par patversmi vai viesnīcu (šo noteikumu 3.1. un 3.3.apakšpunktā minētā informācija) ievada dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un informē par to vietējo pašvaldību.
8.
Patversmei ir pienākums par ziņu sniegšanu dienestam, ja mainās šo noteikumu 3. un 5. punktā minētā informācija.
9.
Dienests pieņem lēmumu anulēt patversmes reģistrāciju vai atzīšanu vai viesnīcas reģistrāciju un svītro no dienesta reģistra, ja:
9.1.
saņemts paziņojums par darbības pārtraukšanu;
9.2.
pieņemts lēmums par darbības apturēšanu un dienesta noteiktajā termiņā nav novērsis konstatētās neatbilstības vai ja darbība ir apturēta atkārtoti;
9.3.
konstatē, ka sniegtā informācija dienestam ir nepilnīga vai nepatiesa.
III.Prasības dzīvnieku turēšanai, barošanai, dzirdināšanai, prasības personālam, telpām, aprīkojumam un inventāram, dezinfekcijas kārtība.
10.
Patversme vai viesnīca nodrošina:
10.1.
sugas dzīvnieku fizioloģiskajām un zoopsiholoģiskajām vajadzībām atbilstošus turēšanas apstākļus un aizsardzību pret dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanos;
10.2.
veterinārmedicīnisko aprūpi, nepieļaujot dzīvnieka ciešanas;
10.3.
dzīvnieku kopēju apmācību higiēnas, dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā, ko veic veterinārārsts. Dzīvnieku kopējs ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar dzīvnieku labturības prasībām;
10.4.
vismaz vienu kopēju uz 20 suņiem un vismaz vienu kopēju uz 30 kaķiem;
10.5.
dzīvnieku ēdināšanu ar nebojātu barību atbilstoši sugai, svaram un fizioloģiskajām vajadzībām un ar svaigu dzeramo ūdeni;
10.6.
darba kārtības noteikumu izstrādi un ievērošanu;
11.
Patversmē un viesnīcā iekārto:
11.1.
sprostus, aplokus un telpas dzīvnieku turēšanai;
11.2.
telpu vai atsevišķu vietu telpā dzīvnieku barības glabāšanai un barības gatavošanai;
11.3.
telpu vai nodalītu vietu telpā pakaišu (ja dzīvniekiem izmanto pakaišus), dezinfekcijas līdzekļu un inventāra glabāšanai;
11.4.
sanitāro mezglu.
12.
Telpās, kurās tur dzīvniekus:
12.1.
sienas ir gludas, tīrāmas, mazgājamas un dezinficējamas;
12.2.
grīdas ir gludas, izturīgas pret mehāniskiem bojājumiem, tīrāmas, mazgājamas, dezinficējamas un nav slidenas;
12.3.
durvis un logi ir aprīkoti tā, lai nepieļautu dzīvnieku patvaļīgu izkļūšanu no telpas.
13.
Dzīvnieku kopšanai un aprūpei izmantojamais aprīkojums ir viegli tīrāms un dezinficējams.
14.
Dzīvnieka turēšanai paredzētais sprosts ir:
14.1.
aprīkots ar guļamvietu;
14.2.
numurēts;
14.3.
izturīgs pret mehāniskiem, ķīmiskiem bojājumiem, izgatavots no nerūsējoša un dzīvnieku veselībai nekaitīga materiāla;
14.4.
aprīkots ar plāksnīti, kurā norādīta šo noteikumu 37.3., 37.4. un 37.5.apakšpunktā minētā informācija par dzīvnieku.
15.
Traukus, ko izmanto dzīvnieku dzirdināšanai un ēdināšanai, mazgā katru dienu. Ja dzīvnieku barošanai nelieto sauso barību, traukus, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai, mazgā pēc katras ēdienreizes.
16.
Barības glabāšanas un barības gatavošanas telpas vai vietu telpā nodrošina pret dzīvnieku iekļūšanu tajās un pret mitrumu. Minētajās telpās nodrošina arī barības uzglabāšanai atbilstošu temperatūru.
17.
Dzīvniekam iekārto ērtu, tīru un sausu guļamvietu. Izmantotie paklāji ir tīri, sausi un apstrādāti pret parazītiem.
18.
Dzīvnieka turēšanas vietu (sprostus, aplokus, telpas) tīra ne retāk kā reizi dienā.
19.
Sprostu un telpu, kurā tiks ievietots cits dzīvnieks, kā arī attiecīgo inventāru pirms tā izmantošanas citam dzīvniekam tīra, mazgā un dezinficē.
20.
Dzīvnieku kopējs katru dienu pārbauda dzīvniekus un informē patversmes vai viesnīcas īpašnieku par pārmaiņām dzīvnieka uzvedībā un veselībā.
21.
Par dzīvnieka ievietošanu patversmē ziņo praktizējošam veterinārārstam un nodrošina, ka 72 stundu laikā pēc ievietošanas patversmē dzīvnieks tiek klīniski izmeklēts.
22.
Patversmē atsevišķi izvieto:
22.1.
dažādu sugu un psiholoģiski nesaderīgus dzīvniekus;
22.2.
dzīvnieku mazuļus un pieaugušos dzīvniekus, ja vien dzīvnieku mazuļus nebaro māte;
22.3.
sieviešu kārtas dzīvniekus un vīriešu kārtas dzīvniekus, ja tie nav sterilizēti;
22.4.
agresīvos dzīvniekus;
22.5.
barojošās mātes ar viņu mazuļiem;
22.6.
dzīvniekus, kuru turēšanu atsevišķi ir noteicis praktizējošs veterinārārsts;
22.7.
katru patversmē ievietoto dzīvnieku līdz praktizējoša veterinārārsta veiktai klīniskai izmeklēšanai, izņemot šo noteikumu 22.5.apakšpunktā minētos dzīvniekus un dzīvniekus, kas līdz ievietošanai patversmē turēti kopā.
23.
Patversmē papildus šo noteikumu 11.punktā minētajām telpām iekārto:
23.1.
karantīnas telpu ar norādi “Karantīna”;
23.2.
dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes telpu.
24.
Karantīnas telpu:
24.1.
izmanto slimo vai tādu dzīvnieku turēšanai, par kuru saslimšanu ir radušās aizdomas;
24.2.
nodrošina ar atsevišķu ieeju, pie kuras ir brīdinājuma uzraksts “Karantīna”.
25.
Karantīnas telpā izvietoto dzīvnieku mītņu kopšanai lieto tikai šim nolūkam paredzēto inventāru.
26.
Karantīnas telpā drīkst uzturēties tikai apkalpojošais personāls.
27.
Karantīnas ilgumu un pārvietošanas ierobežojumus nosaka praktizējošs veterinārārsts.
IV.Prasības veterinārmedicīniskai aprūpei un praktizējoša veterinārārsta pienākumi dzīvnieku uzņemšanai, reģistrācijai patversmē un dzīvnieka atsavināšanai.
28.
Praktizējošs veterinārārsts:
28.1.
veic dzīvnieka klīnisko izmeklēšanu pēc dzīvnieka ievietošanas patversmē un nekavējošu palīdzības sniegšanu dzīvniekam ar redzamām slimības vai veselības traucējumu pazīmēm;
28.2.
nodrošina slima dzīvnieka veterinārmedicīnisko aprūpi un, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos eitanazē dzīvnieku;
28.3.
saskaņā ar veterinārmedicīnu regulējošiem normatīvajiem aktiem vakcinē suņus, kaķus, mājas (istabas) seskus un savvaļas plēsēju kārtas dzīvniekus pret trakumsērgu;
28.4.
veic dzīvnieku apstrādi pret ārējiem un iekšējiem parazītiem;
28.5.
ja nepieciešams, nosaka dzīvniekam individuālu diētu.
29.
Patversmē patur tikai tos savvaļas dzīvniekus, kas pēc rehabilitācijas perioda vai pārziemošanas spēs adaptēties dabiskos apstākļos vai turēšanai nebrīvē saskaņā ar dabas aizsardzību un medības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
30.
Patversme diennakts laikā pēc savvaļas medījamā dzīvnieka ievietošanas patversmē par to informē Valsts meža dienestu, bet par savvaļas nemedījamā dzīvnieka uzņemšanu — Dabas aizsardzības pārvaldi.
31.
Patversme nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas stundas laikā pēc dzīvnieka ievietošanas patversmē pārbauda mājas (istabas) dzīvnieka identifikāciju un reģistrāciju Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – datu centrs) mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē (turpmāk – datubāze) un pēc tam rīkojas šādi:
31.1.
ja pēc mājas (istabas) dzīvnieka identifikācijas un reģistrācijas datiem ir iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku vai turētāju, nekavējoties paziņo dzīvnieka īpašniekam par mājas (istabas) dzīvnieka saņemšanas laiku un vietu;
31.2.
ja pēc mājas (istabas) dzīvnieka identifikācijas un reģistrācijas datiem ir iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku vai turētāju, bet nav iespējams ar viņu sazināties, paziņo par mājas (istabas) dzīvnieku pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā tas reģistrēts un kura rīkojas saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā;
31.3.
ja 24 stundu laikā pēc paziņošanas īpašnieks neierodas pēc mājas (istabas) dzīvnieka, praktizējošs veterinārārsts datubāzē reģistrē mājas (istabas) dzīvnieka atrašanās vietu, nemainot mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas vietu, un norāda patversmes adresi, datumu un laiku, kad dzīvnieks ievietots patversmē;
31.4.
ja pēc mājas (istabas) dzīvnieka identifikācijas un reģistrācijas datiem nav iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku vai turētāju, nodrošina patversmē uzņemtā mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka vai turētāja meklēšanu;
31.5.
ja suns vai kaķis nav apzīmēts ar mikroshēmu un nav reģistrēts datubāzē, praktizējošs veterinārārsts 72 stundu laikā to apzīmē at mikroshēmu un reģistrē datubāzē, norādot patversmi kā suņa vai kaķa turētāju, un noformē tam mājas (istabas) dzīvnieka pasi, izņemot, ja Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir nodevusi suni vai kaķi patversmei glabāšanā;
31.6.
ja aģentūra suni vai kaķi ir nodevusi glabāšanā patversmē, bet tas nav apzīmēts un reģistrēts datubāzē, tad praktizējošs veterinārārsts 72 stundu laikā to apzīmē, reģistrē datubāzē un norāda patversmi kā dzīvnieka glabāšanas vietu līdz turpmākā lēmuma pieņemšanai par dzīvnieku;
31.7.
ja aģentūra nodevusi glabāšanai patversmē suni vai kaķi, kas ir apzīmēts un reģistrēts datubāzē, tad praktizējošs veterinārārsts 72 stundu laikā norāda patversmi kā dzīvnieka glabāšanas vietu līdz turpmākā lēmuma pieņemšanai par dzīvnieku.
32.
Patversmes drīkst atdot suni vai kaķi līdzšinējam īpašniekam, atsavināt suni citai personai vai citai dienestā reģistrētai patversmei tikai tad, ja suns vai kaķis ir apzīmēts ar mikroshēmu, reģistrēts datubāzē un tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase.
33.
Praktizējošs veterinārārsts, apzīmējot ar mikroshēmu un reģistrējot suni vai kaķi, kā arī datubāzē reģistrējot mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas vietas maiņu, ievēro normatīvos aktus par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.
34.
Praktizējošs veterinārārsts nekavējoties reģistrē datubāzē notikumu ar dzīvnieku, ja saskaņā ar šo noteikumu 32.punktu reģistrētajam mājas (istabas) dzīvniekam 14 dienu laikā ir atradies īpašnieks vai turētājs.
35.
Ja 14 dienu laikā sunim vai kaķim nav atradies īpašnieks vai turētājs, piecpadsmitajā dienā pēc suņa vai kaķa ievietošanas patversmē kā suņa vai kaķa īpašnieku datubāzē reģistrē patversmi, izņemot gadījumu, ja aģentūra nodevusi suni vai kaķi patversmē glabāšanā.
36.
Persona, kurai mājas (istabas) dzīvnieku dzīvnieks ir atdots vai atsavināts, vai dienestā reģistrēta patversme, kurai tas nodots turēšanā, nodrošina patiesas un aktuālas informācijas reģistrēšanu datubāzē.
V.Dzīvnieku aprites pārskatu sagatavošanas kārtība patversmē.
37.
Patversmē iekārto un uztur vienotu dzīvnieku reģistru. Informāciju par dzīvnieku reģistrā glabā trīs gadus pēc dzīvnieka uzņemšanas patversmē. Reģistrā iekļauj šādu informāciju:
37.1.
dzīvnieka uzņemšanas datums un laiks;
37.2.
persona, kura nodod dzīvnieku patversmē (vārds, uzvārds), vai ziņas par apstākļiem, kādos dzīvnieks ir paņemts (vieta, datums, situācijas raksturojums);
37.3.
dzīvniekam piešķirtais kārtas numurs patversmē;
37.4.
dzīvnieka suga;
37.5.
dzīvnieka vārds un mikroshēmā, tetovējumā vai gredzenā (putniem) norādītais identitātes numurs (ja ir);
37.6.
dzīvnieka apraksts (dzimums, vecums, šķirne, krāsa un īpašās pazīmes);
37.7.
dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas datums un rezultāti;
37.8.
dzīvniekam veiktā ārstēšana un lietotie medikamenti;
37.9.
dzīvniekam veiktās vakcinācijas, apstrāde pret iekšējiem un ārējiem parazītiem;
37.10.
dzīvniekam veiktās ķirurģiskās manipulācijas (arī sterilizācija);
37.11.
ziņas par personu, kurai dzīvnieks atdots:
37.11.1.
fiziskās personas vārds, uzvārds, deklarētās dzīvesvietas adrese un tālruņa numurs;
37.11.2.
juridiskās personas veids, nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un tālruņa numurs;
37.12.
dzīvnieka eitanāzijas pamatojums un datums;
37.13.
atdotajam sunim implantētajā mikroshēmā norādītais identitātes numurs;
37.14.
papildus šo noteikumu 37.7., 37.8., 37.9., 37.10. un 37.12. apakšpunktā minētajai informācijai – attiecīgā praktizējošā veterinārārsta vārds un uzvārds.
38.
Patversmes īpašnieks, norādot patversmes nosaukumu un adresi, reizi gadā sniedz dienestam informāciju par:
38.1.
uzņemto dzīvnieku sugu un skaitu;
38.2.
atdoto dzīvnieku sugu un skaitu, atsevišķi norādot:
38.2.1.
dzīvnieka īpašniekam vai turētājam atdotos dzīvniekus;
38.2.2.
citas personas īpašumā atdotos dzīvniekus;
38.2.3.
turēšanā citai patversmei nodotos dzīvniekus;
38.3.
eitanazēto un mirušo dzīvnieku sugu un skaitu;
38.4.
savvaļā atlaisto dzīvnieku sugu un skaitu;
38.5.
sterilizēto dzīvnieku sugu un skaitu.
39.
Ja dzīvnieki patversmē uzturas ilgāk par 14 dienām, dzīvniekus apstrādā pret iekšējiem un ārējiem parazītiem.
VI.Prasības dzīvnieku uzņemšanai un turēšanai viesnīcās.
40.
Nododot dzīvnieku turēšanai viesnīcā, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzrāda:
40.1.
mājas (istabas) dzīvnieka:
40.1.1.
mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību, ja dzīvnieka pastāvīgā turēšanas vieta ir dalībvalstī;
40.1.2.
veterināro (veselības) sertifikātu, valsts pilnvarota veterinārārsta izdotu apliecinošu dokumentu par dzīvnieka veselības stāvokli vai Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasi, ja dzīvnieka pastāvīgā turēšanas vieta ir valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts;
40.2.
savvaļas sugas dzīvnieka izcelsmi apliecinošu dokumentu un sniedz rakstisku informāciju par turēšanas apstākļiem. Viesnīcas īpašnieks nodrošina turēšanas apstākļus, kas atbilst dzīvnieka īpašnieka vai turētāja norādītajiem turēšanas apstākļiem.
41.
Suni, kaķi un mājas (istabas) sesku viesnīcā uzņem, ja tas ir apzīmēts un reģistrēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.
42.
Suņi, kaķi un mājas (istabas) sesku viesnīcā uzņem, ja tie ir vakcinēti pret trakumsērgu saskaņā ar veterinārmedicīnu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
43.
Viesnīcā iekārto un uztur vienotu dzīvnieku reģistru. Informāciju par dzīvnieku reģistrā glabā gadu pēc dzīvnieka uzņemšanas viesnīcā. Reģistrā iekļauj šādu informāciju:
43.1.
dzīvnieka īpašnieka vai turētāja vārds, uzvārds, deklarētās dzīvesvietas adrese un tālruņa numurs;
43.2.
dzīvnieka uzņemšanas datums un laiks;
43.3.
dzīvnieka suga, šķirne un dzimums;
43.4.
dzīvnieka vārds un mikroshēmā, tetovējumā vai gredzenā (putniem) norādītais identitātes numurs (ja ir);
43.5.
dzīvnieka īpašās pazīmes (ja tādas ir konstatētas);
43.6.
datums, kad dzīvnieks atdots tā īpašniekam vai turētājam.
44.
14 dienu laikā pēc tam, kad beidzies līgumā noteiktais termiņš dzīvnieka turēšanai viesnīcā, viesnīcas īpašnieks rakstiski informē dzīvnieka īpašnieku par nodomu neizņemto dzīvnieku atdot patversmē vai citai personai vai paturēt dzīvnieku viesnīcā, vai to eitanazēt. Ja viesnīcas īpašnieks saņem rakstisku atteikumu no vietējās pašvaldības patversmes pieņemt dzīvnieku, tad viesnīcas īpašniekam, ne ātrāk kā pēc 14 dienām, kad beidzies līgumā noteiktais termiņš dzīvnieka turēšanai viesnīcā, ir tiesības paturēt dzīvnieku viesnīcā, atdot citai personai vai eitanazēt.
VII.Īpašās prasības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai patversmē
45.
Savvaļas sugu dzīvniekus tur saskaņā ar Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes ieteikumiem.
46.
Savvaļā izlaiž tikai tos savvaļas plēsēju kārtas dzīvniekus, kuri ir vakcinēti pret trakumsērgu.
47.
Plēsēju kārtas dzīvniekus tur atbilstoši kaķu turēšanas prasībām saskaņā ar noteikumiem par mājas (istabas) dzīvnieku labturību un aizsardzību.
48.
Nagaino kārtas dzīvniekus tur aplokos. Vienam dzīvniekam nodrošina platību, kas nav mazāka par 10 kvadrātmetriem. Žoga augstums ir ne mazāks par diviem metriem. Aplokā ir nojume dzīvnieku aizsardzībai pret nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.
49.
Roņus tur sprostos. Vienam dzīvniekam nodrošina platību, kas nav mazāka par trim kvadrātmetriem, no kuras trešdaļu aizņem baseins. Roņa turēšanas vietā ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par 5 °C.
50.
Gulbjus tur slēgtos (no augšas ar sietu norobežotos) sprostos. Vienam dzīvniekam nodrošina platību, kas nav mazāka par pieciem kvadrātmetriem, no kuras trešdaļu aizņem baseins. Gulbja turēšanas vietā temperatūra nedrīkst būt zemāka par 0 °C.
51.
Stārķus tur sprostos. Vienam dzīvniekam nodrošina platību, kas nav mazāka par trim kvadrātmetriem. Stārķa turēšanas vietā temperatūra nedrīkst būt zemāka par 0 °C.
VIII.Īpašās prasības suņu turēšanai patversmēs un viesnīcās.
52.
Ja suni tur sprostā, starp atsevišķiem sprostiem nodrošina tādu attālumu vai izveido šķērssienu, lai dzīvnieki nenonāktu kontaktā viens ar otru.
53.
Turot suni sprostā vai telpā, tam nodrošina šo noteikumu pielikumā "Suņu turēšanas minimāla platība" noteikto platību.
54.
Turot suni aplokā, nodrošina viņa fizioloģijai atbilstošu teritoriju.
IX.Īpašās prasības kaķu turēšanai patversmēs un viesnīcās.
55.
Kaķi drīkst turēt tikai telpā.
56.
Ja kaķi tur individuālā sprostā (kas novietots telpā), sprosts nedrīkst būt mazāks par kvadrātmetru.
57.
Ja kaķi tur sprostā, tam nodrošina pastaigas ārpus patversmes vai viesnīcas telpām īpaši ierīkotā laukumā. Pastaigu laukumu ierīko tā, lai tas būtu no visām pusēm iežogots un lai dzīvniekam tiktu nodrošināta nepieciešamā kustību brīvība.
58.
Turot kaķi telpā, nodrošina:
58.1.
platību, kas nav mazāka par 4,5 kvadrātmetriem;
58.2.
guļamvietu vismaz 90 centimetru augstumā no zemes;
58.3.
telpas griestu augstumu vismaz 1,8 metrus.
59.
Kaķim nodrošina piemērotus priekšmetus nagu asināšanai.
60.
Kaķa tualeti tīra un mazgā vismaz reizi dienā, ja tajā nelieto īpašas smiltis.
X.Noslēguma jautājumi.
61.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumus Nr. 407 "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 83., 148. nr.; 2008, 179. nr.; 2010, 42. nr.; 2011, 99. nr.; 2022, 10. nr.).
62.
Patversme vai viesnīca, kas darbojas būvē vai telpu grupā, kurai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēts būves vai telpu grupas lietošanas veids vai tas norādīts neatbilstoši veiktajai darbībai, līdz 2025. gada 1. janvārim (viena gada laikā) aktualizē datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
63.
Dienests pieņem lēmumu par patversmes vai viesnīcas reģistrācijas anulēšanu dienesta uzraudzības objektu reģistrā, ja patversme vai viesnīca šo noteikumu 62. punktā minētajā termiņā nav aktualizējusi datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
64.
Patversme vai viesnīca, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta līdz 2023.gada 31.decembrim dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā veic pārreģistrāciju atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām.
65.
Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-1455 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-1455 Nr]
Suņu turēšanas minimālā platība.
Patversmē vai viesnīcā, ja suns tiek turēts sprostā vai citā telpā, telpas platībai, ņemot vērā suņa lielumu, jābūt vismaz šādai:
| Suņu skaits | Platība (m2) un suņa svars |
| Līdz 5 kg | Līdz 10 kg | Līdz 20 kg | Līdz 30 kg | Līdz 40 kg | Līdz 50 kg | |
| 1 | 2,0 | 3,0 | 3,5 | 4,0 | 4,5 | 5,0 |
| 2 | 2,5 | 3,5 | 4,5 | 5,0 | 5,5 | 7,0 |
| 3 | 3,0 | 4,0 | 5,5 | 6,0 | 6,5 | 8,0 |
| 4 | 3.5 | 4,5 | 6,5 | |||
| 5 | 4,0 | 5,0 | 7,5 | |||
| 6 | 4,5 | 5,5 | ||||
| 7 | 5,0 | 6,0 |
Piezīmes.
1. Suņa turēšanai patversmē individuālā sprostā sprosta platība var būt līdz 50% mazāka par tabulā noteiktajiem izmēriem. Šāda izmēra sprostā suni var turēt līdz 72 stundām.
2. Suņa turēšanas sprosta vai citas telpas augstumam jābūt vismaz vienādam ar tajā turamā suņa garumu no krūtīm līdz astes sākumam reizinātam ar divi. Ja tajā pašā sprostā tiek turēti vairāki suņi, sprosta augstums tiek noteikts pēc lielākā suņa.
3. Ja atšķirtus 8–16 nedēļas vecus kucēnus tur sprostā vai citā telpā, telpas platībai, ņemot vērā kucēna svaru, jābūt vismaz šādai:
| Kucēnu svars kopā (kg) | Platība (m²) |
| 10 | 3,0 |
| 20 | 3,5 |
| 30 | 4,5 |