24-TA-440
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.11. pasākuma "Studiju procesa digitalizācija" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.11. pasākuma "Studiju procesa digitalizācija" (turpmāk – pasākums) pirmo un otro projektu iesniegumu atlases kārtu;
1.2.
pasākuma mērķi;
1.3.
pasākuma pirmajai un otrajai kārtai plānoto un pieejamo finansējumu;
1.4.
prasības Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2.
Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1.
akadēmiskais personāls – Latvijas augstākās izglītības institūcijā akadēmiskajos amatos ievēlētas personas, kā arī akadēmiskajos amatos neievēlētas personas (viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti vai vieslektori, viesasistenti), tai skaitā ārvalstu akadēmiskais personāls;
2.2.
administratīvais personāls – studiju prorektori, studiju programmu vadītāji, digitalizācijas aģenti, digitalizācijas procesus veicinošais atbalsta personāls u.c. personāls, izņemot akadēmisko personālu, kas tiešā veidā ir saistīts ar studiju organizēšanu, pārvaldīšanu un uzraudzību un ietekmē augstskolas virzību uz digitālo transformāciju;
2.3.
augstskola – saskaņā ar Augstskolu likumu valsts vai privātpersonas dibināta un noteiktā kārtībā Latvijas Republikā reģistrēta un akreditēta augstskola (zinātnes universitāte, mākslu un kultūras universitāte, lietišķo zinātņu universitāte un lietišķo zinātņu augstskola);
2.4.
digitālie risinājumi – programmas, lietotnes, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīki, digitālie mācību līdzekļi, tiešsaistes materiāli u.c., kas tiek izmantoti mācīšanas un mācīšanās procesā, lai padarītu to kvalitatīvāku un efektīvāku, nodrošinātu studentcentrētu mācību procesu un veicinātu personalizētu mācīšanos. Digitālie risinājumi nodrošina atbalstu zināšanu apguvē, tostarp attīstot virtuālās studiju vides, piemēram, simulatorus un digitālās laboratorijas, mākslīgā intelekta tehnoloģiju integrāciju studiju procesā, nodrošina efektīvāku atgriezenisko saiti, paaugstina studiju efektivitāti un kvalitāti, sekmē resursu koplietošanu;
2.5.
pedagoģiski digitālās kompetences – zināšanu, prasmju un attieksmes konsekventa pielietošana, kas nepieciešama, lai plānotu studiju procesu, izstrādātu studiju saturu un vadītu mācīšanās un mācīšanas procesu dažādās pieejās un veidos (tīmekļa bagātinātā, kombinētā, tostarp apvērstā, hibrīdā, hibrīdfleksiblā, kā arī attālinātā un tiešsaistes mācīšanās, tālmācība), kā arī nepārtraukti novērtētu un pārskatītu tehnoloģiju bagātinātu studiju vidi, pamatojoties teorijās, pētījumos un izvērtētā pieredzē.
3.
Pasākuma mērķis ir augstskolās ieviest digitālos risinājumus, tai skaitā koplietošanas risinājumus, studentcentrēta studiju procesa nodrošināšanai un studiju kvalitātes uzlabošanai.
4.
Pasākuma mērķa grupa ir augstskolas, studējošie, akadēmiskais personāls, administratīvais personāls un biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs", kas pilda pārvaldes uzdevumu izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus.
5.
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
5.1.
iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 5;
5.2.
rezultāta rādītājs – iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – 5.
5.3.
nacionālais rādītājs – studējošo īpatsvars, kas ir apmierināti ar augstskolas digitālā satura un digitālo pakalpojumu kvalitāti, - vismaz 60 procenti.
6.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija.
7.
Pasākuma pirmās un otrās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 33 438 762 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 28 422 947 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 5 015 815 euro.
8.
Maksimālais attiecināmais ESF Plus finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
9.
Ja šo noteikumu 11. punktā minētais projekta iesniedzējs ir privāto tiesību juridiskā persona, projekta iesniedzējs projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu nodrošina no projekta iesniedzēja privātā finansējuma (projekta iesniedzēja rīcībā esošie līdzekļi, kredītresursi vai citi finanšu resursi, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tai skaitā finansējums, par kuru nav saņemts nekāds valsts vai pašvaldības galvojums, vai valsts vai pašvaldības kredīts ar atvieglotiem nosacījumiem).
10.
Pasākuma ietvaros ESF Plus finansējumu piešķir granta veidā.
II.Pirmās kārtas īstenošanas nosacījumi
11.
Pirmajā kārtā projekta iesniedzējs ir augstskola, kas sagatavo projekta iesniegumu un projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajā kārtībā iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi. Ja sadarbības iestāde apstiprina projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs ir finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs).
12.
Pirmo kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.
13.
Projekta iesniedzējs pirmajā kārtā iesniedz vienu projekta iesniegumu.
14.
Pirmajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais publiskais attiecināmais finansējums ir 10 000 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 8 500 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 500 000 euro.
15.
Pirmās kārtas projektā līdz 2029. gada 31. decembrim ir uzkrājami dati par šādiem nacionālajiem rādītājiem:
15.1.
studējošo, kas turpina studijas nākamajā semestrī, īpatsvars pret kopējo studējošo skaitu (procenti);
15.2.
akadēmiskā personāla skaits, kas pilnveidojis digitālās kompetences, tai skaitā pedagoģiski digitālās kompetences;
15.3.
piešķirto mikrokvalifikāciju skaits (izsniegto sertifikātu vai apliecību skaits).
16.
Pirmās kārtas projekta iesniedzējs projekta īstenošanai var piesaistīt vienu vai vairākus sadarbības partnerus – augstskolu, zinātnisko institūciju, privāto vai publisko organizāciju, projekta iesniegumā pamatojot to izvēli, nepieciešamību un norādot to iesaisti atbalstāmo darbību īstenošanā (ja attiecināms).
17.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno sadarbības partnera apliecinājumu par gatavību piedalīties projekta īstenošanā. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas projekta iesniedzējs ar katru sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu (ja attiecināms), kurā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
18.
Projekta minimālais kopējais attiecināmais finansējums ir 300 000 euro.
19.
Projekta maksimālais kopējais attiecināmais finansējums ir:
19.1.
2 500 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) augstskolā kopējais studējošo skaits pārsniedz 10 000;
19.2.
1 000 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) augstskolā kopējais studējošo skaits ir no 5 000 līdz 10 000 (ieskaitot);
19.3.
700 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) augstskolā kopējais studējošo skaits ir no 1000 līdz 5 000 (ieskaitot);
19.4.
500 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) augstskolā kopējais studējošo skaits ir mazāks par 1 000.
20.
Pirmās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
20.1.
digitālo tehnoloģisko risinājumu, tai skaitā koplietošanas risinājumu, ieviešana studentcentrēta mācību procesa nodrošināšanai;
20.2.
studiju satura digitalizācija, tai skaitā studiju satura un metodikas izstrāde mācīšanas un mācīšanās procesiem dažādās pieejās un veidos (tīmekļa bagātinātā, kombinētā, tostarp apvērstā, hibrīdā, hibrīdfleksiblā, kā arī attālinātā un tiešsaistes mācīšanās, tālmācība);
20.3.
akadēmiskā personāla digitālo kompetenču, tai skaitā pedagoģiski digitālo kompetenču paaugstināšana;
20.4.
projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
20.5.
komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.
21.
Šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minēto digitālo tehnoloģisko risinājumu ieviešanai studentcentrēta mācību procesa nodrošināšanai ir atbalstāmas šādas darbības:
21.1.
mācību vadības sistēmu (e-studiju vides) modernizācija, adaptīvās mācību pārvaldības sistēmas ieviešana un pilnveide;
21.2.
studiju programmu vadības, tai skaitā plānošanas, izstrādes un pilnveides, sistēmu attīstība;
21.3.
studējošo mācību rezultātu novērtēšanas, tai skaitā attālināto pārbaudījumu novērtēšanas, tehnoloģiju ieviešana;
21.4.
mākslīgā intelekta risinājumu integrācija studiju procesā, virtuālās studiju vides attīstība;
21.5.
datu analītikas, tai skaitā mācību analītikas risinājumu ieviešana un attīstība;
21.6.
digitālo risinājumu ieviešanai nepieciešamā tehniskā aprīkojuma nodrošināšana.
22.
Šo noteikumu 20.3. apakšpunktā minēto akadēmiskā personāla digitālo kompetenču, tai skaitā pedagoģiski digitālo kompetenču, paaugstināšanai ir atbalstāmas šādas darbības, kas ir saistītas ar šo noteikumu 20.1. un 20.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu:
22.1.
mācību pasākumi, tai skaitā kursi un semināri, docētāju digitālo kompetenču, tai skaitā pedagoģiski digitālo kompetenču, paaugstināšanai;
22.2.
konsultatīvais atbalsts docētājiem jauno digitālo risinājumu, tai skaitā tehnoloģisko risinājumu ieviešanai;
22.3.
pieredzes apmaiņas pasākumi, tai skaitā progresīvāko ārvalstu augstskolu pieredzes pārņemšanas pasākumi.
23.
Šo noteikumu 21.6. apakšpunktā minētā tehniskā aprīkojuma nodrošināšanai ir atbalstāmas šādas darbības, kas ir saistītas ar šo noteikumu 20.1. un 20.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu:
23.1.
tehniskā aprīkojuma, kas saistīts ar programmatūru, datu glabāšanas iekārtām un sistēmām, iegāde;
23.2.
esošo datu centru datu masīvu papildināšana un esošo datu masīvu veiktspējas palielināšana;
23.3.
iegādātā tehniskā aprīkojuma uzstādīšana, konfigurēšana, pielāgošana, testēšana un apkalpojošā personāla instruktāža;
23.4.
tehniskā aprīkojuma iepirkumu dokumentācijas sagatavošana un iepirkumu nodrošināšana.
24.
Pirmās kārtas projektā plāno šādas izmaksu pozīcijas:
24.1.
projekta tiešās attiecināmās izmaksas šo noteikumu 20. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai:
24.1.1.
projekta vadības personāla izmaksas, izņemot virsstundas, šo noteikumu 20.4. un 20.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
24.1.2.
projekta īstenošanas personāla, tai skaitā ekspertu, speciālistu, konsultantu, tostarp ārvalstu, izmaksas, izņemot virsstundas, šo noteikumu 20.1., 20.2., 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
24.1.3.
jaunradītu darba vietu aprīkojuma izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja personāls ir nodarbināts saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu;
24.1.4.
iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";
24.1.5.
ārvalstu komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta īstenošanas personālam šo noteikumu 20.1., 20.2. un 20.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, un finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera akadēmiskajam personālam šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumu, ja tie ir pamatoti un saistīti ar projekta īstenošanu;
24.1.6.
transporta izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai;
24.1.7.
transportlīdzekļu noma projekta īstenošanas un vadības personālam šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
24.1.8.
pakalpojumu un piegādes izmaksas šo noteikumu 20.1., 20.2., 20.3. un 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, tai skaitā mākoņpakalpojumu izmaksas;
24.1.9.
tehniskā aprīkojuma un inventāra iegādes izmaksas šo noteikumu 20.1. un 20.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ja to iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzēto digitālo tehnoloģisko risinājumu ieviešanai;
24.1.10.
licenču iegādes izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu iegādes izmaksas šo noteikumu 20.1. un 20.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai licenču darbības periodā, kas nepārsniedz projekta īstenošanas laiku;
24.1.11.
projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas;
24.2.
projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 24.1.1. un 24.1.2. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Netiešo izmaksu vienoto likmi piemēro personāla izmaksām, kuras radušās uz darba līguma pamata.
25.
Šo noteikumu 24.1.9. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
26.
Plānojot šo noteikumu 24.1.1. un 24.1.2. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku, vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības un īstenošanas personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku.
27.
Ja šo noteikumu 24.1.8. apakšpunktā minētais pakalpojuma sniedzējs ir fiziska persona un tā nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbināta persona, attiecināmas ir arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
28.
Finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne ātrāk kā dienā, kad noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.
29.
Sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas pēc šo noteikumu 17. punktā minētā sadarbības līguma noslēgšanas.
30.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina dubultā finansējuma riska neiestāšanos un pasākuma ietvaros plānotā atbalsta nepārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, tai skaitā projekta ietvaros plānotajām atbalstāmajām darbībām nodrošina sinerģiju, papildinātību un nepārklāšanos ar citām augstskolas studiju digitalizācijas iniciatīvu un e-risinājumu ieviešanas atbalsta programmām.
31.
Sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlasē nodrošina atbilstošu Eiropas Komisijas ekspertu datubāzē iekļautu ekspertu piesaisti, izmantojot šādus atlases kritērijus:
31.1.
ekspertam ir vismaz maģistra grāds;
31.2.
ekspertam pēdējo četru gadu laikā ir bijusi pieredze augstākās izglītības digitālās transformācijas pētniecībā vai augstākās izglītības digitalizācijas projektu īstenošanā, piemēram, informācijas sistēmu un tehnoloģiju izstrādē un integrēšanā augstākās izglītības studiju procesā;
31.3.
ekspertam ir vēlama pieredze Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vai citos līdzvērtīgos starptautiskā līmeņa pētījumos augstākajā izglītībā.
32.
Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta sadarbības partnera pienākumu izpildi projekta īstenošanā un projekta sadarbības partneru īstenotajām funkcijām projektā, tai skaitā nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos un pasākuma ietvaros plānotā atbalsta nepārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.
33.
Ja saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu finansējuma saņēmējam ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Maksimālais avansa apjoms nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ESF Plus finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Finansējuma saņēmējam, kuriem ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas statuss un kuri projektu īsteno tiem deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā ESF Plus finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Finansējuma saņēmējam, kas ir privātpersonu dibināta augstskola, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 90 procenti no projektā paredzētā ESF Plus finansējuma.
34.
Īstenojot pirmās kārtas projektu, finansējuma saņēmējs Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā uzkrāj datus par šo noteikumu 15. punktā minēto nacionālo rādītāju izpildi, tai skaitā informāciju par 15.1. un 15.3. apakšpunktā minēto nacionālo rādītāju, iesniedzot starpposma maksājumu pieprasījumu un informāciju par 15.2. apakšpunktā minēto nacionālo rādītāju, iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu.
35.
Pirmajā kārtā tiek īstenots projekts, kas nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
III.Otrās kārtas īstenošanas nosacījumi
36.
Otro kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
37.
Otrajā kārtā projekta iesniedzējs ir biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs", kas sagatavo projekta iesniegumu un projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajā kārtībā iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi. Ja sadarbības iestāde apstiprina projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs ir finansējuma saņēmējs.
38.
Projekta iesniedzējs otrajā kārtā iesniedz vienu projekta iesniegumu.
39.
Otrajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 23 438 762 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 19 922 947 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 525 815 euro.
40.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno sadarbībā ar zinātnes universitātēm: Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti.
41.
Projekta iesniedzējs pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē ar katru šo noteikumu 40. punktā minēto sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
42.
Bez šo noteikumu 40. punktā projektā minētajiem sadarbības partneriem projekta iesniedzējs projekta īstenošanai var piesaistīt arī citus sadarbības partnerus – augstskolas, kuru atlasi veic pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi, atbilstoši projekta iesniedzēja izstrādātiem un līdz projekta iesnieguma iesniegšanai sadarbības iestādē ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņotiem atlases nosacījumiem un kārtībai.
43.
Finansējuma saņēmējs ar šo noteikumu 42. punktā minēto atlases rezultātā izvēlēto sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
44.
Otrajā kārtā līdz 2029. gada 31. decembrim ir uzkrājami dati par šādiem nacionālajiem rādītājiem:
44.1.
augstskolu skaits, kuras izmanto vienoto studiju vadības sistēmu;
44.2.
augstskolu skaits, kurās ir ieviesta integrētā digitālo resursu un bibliotēkas vadības sistēma;
44.3.
augstskolu skaits, kurās ir ieviesta studiju procesa novērtēšanas sistēma;
44.4.
augstskolu skaits, kurās ir ieviesta studējošo prakses pārvaldības sistēma;
44.5.
augstskolu skaits, kurās ir ieviesta personas datu izmantošanas piekrišanas pārvaldības sistēma;
44.6.
ar studiju procesu saistītā augstskolu administratīvā personāla skaits, kas pilnveidojis kompetences augstskolas digitālās transformācijas jomā.
45.
Otrajā kārtā līdz 2025. gada 31. decembrim ir sasniedzams nacionālais rādītājs – izveidots vienots studiju un mācību kursu reģistrs.
46.
Otrās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
46.1.
šo noteikumu 42. punktā minēto sadarbības partneru atlases nosacījumu un kārtības izstrāde un sadarbības partneru atlase;
46.2.
vienotas studiju vadības sistēmas ieviešana nacionālajā un institucionālajā līmenī;
46.3.
vienota studiju un mācību kursu reģistra izveide un attīstība efektīvākai un vienotai augstskolu mācību pakalpojumu (kursu) pārvaldībai, mācību pakalpojumu dažādošanai un studiju procesa elastības uzlabošanai, tai skaitā mūžizglītības piedāvājuma nodrošināšanai:
46.3.1.
mācību pakalpojumu un kursu reģistrācijas, koplietošanas un integrācijas labāko prakšu apkopošana, Latvijas apstākļiem atbilstošo risinājumu izvēle;
46.3.2.
vienota studiju un mācību kursu reģistra koplietošanas un sadarbības organizatorisko risinājumu izstrāde, tai skaitā izmantojamo tehnoloģisko un datu struktūru standartu atlase, izstrāde vai pielāgošana, sadarbības procedūru un nosacījumu izstrāde, koplietošanas un sadarbības organizatorisko pasākumu ieviešana partnerinstitūcijās;
46.3.3.
vienotā studiju un mācību kursu reģistra izveides risinājumu iepirkšana, konfigurēšana un adaptācija;
46.3.4.
augstskolu kā mācību pakalpojumu sniedzēju datu pārneses konfigurēšana un saskaņošana ar vienoto studiju un mācību kursu reģistru;
46.3.5.
vienotā studiju un mācību kursu reģistra datu glabāšanas infrastruktūras izveide;
46.3.6.
vienotā studiju un mācību kursu reģistra attīstība un uzturēšana;
46.4.
vienoto atbalsta sistēmu izstrāde un ieviešana augstskolu studiju procesa digitalizācijai:
46.4.1.
integrētās augstskolu digitālo resursu un bibliotēku vadības sistēmas ieviešana dažādu informācijas resursu efektīvai izmantošanai un pārvaldībai;
46.4.2.
studiju procesa novērtēšanas sistēmas ieviešana, tai skaitā novērtējuma anketu satura veidošana, nodrošinot savlaicīgu atgriezenisko saiti studiju procesa un kvalitātes nepārtrauktai uzlabošanai;
46.4.3.
vienotās studējošo prakses pārvaldības sistēmas ieviešana, nodrošinot vienotu pieeju prakšu meklēšanai, pieteikšanai un pārvaldībai;
46.4.4.
personas datu izmantošanas piekrišanas pārvaldības sistēmas ieviešana studējošo pētījumu veikšanai, nodrošinot skaidru un pārredzamu informāciju par datu apstrādes procesiem, veicinot dalībnieku informētību;
46.5.
ar studiju procesu saistītā augstskolas administratīvā personāla (studiju prorektori, studiju programmu vadītāji, digitalizācijas aģenti, digitalizācijas procesus veicinošais atbalsta personāls) kompetenču pilnveide digitālās transformācijas jomā, ieskaitot pedagoģiski digitālās kompetences un tādas kompetences, kas nepieciešamas digitālo tehnoloģiju atbalstīta studiju procesa un mācību pakalpojumu izveidošanai, organizēšanai, pārvaldīšanai, uzraudzībai un izvērtēšanai, tajā skaitā pieredzes apmaiņas pasākumi ar ārvalstu augstskolām;
46.6.
projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
46.7.
komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.
47.
Šo noteikumu 46.2., 46.3. un 46.4. apakšpunktā minēto sistēmu un risinājumu ieviešana ietver arī ar to izveidi un ieviešanu saistīto prasību un biznesa procesu analīzi un izstrādi, tehnisko standartu, datu struktūru, procedūru un nosacījumu, pārvaldības risinājumu izstrādi un ieviešanu, tai skaitā labāko prakšu analīzi, sistēmu arhitektūras/integrācijas risinājumu izveidi, sistēmu izstrādi vai iegādi, pielāgošanu katra sadarbības partnera vajadzībām, biznesa procesu maiņu saistībā ar digitalizāciju (iekšējās procedūras), datu sagatavošanu, pārnešanu un pārvaldību, sistēmu integrāciju, augstskolu sadarbības procedūru izveidi digitalizēto pakalpojumu sniegšanai, sistēmu lietotāju un apkalpojošā personāla apmācību.
48.
Otrās kārtas projektā plāno šādas izmaksu pozīcijas:
48.1.
projekta tiešās attiecināmās izmaksas šo noteikumu 46. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai:
48.1.1.
projekta vadības personāla izmaksas, izņemot virsstundas, šo noteikumu 46.6. un 46.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
48.1.3.
jaunradītu darba vietu aprīkojuma izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja personāls ir nodarbināts saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu;
48.1.4.
iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 46.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";
48.1.5.
ārvalstu komandējumu izmaksas projekta vadītājam un projekta īstenošanas personālam šo noteikumu 46.2., 46.3., 46.4. un 46.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, kā arī augstskolu administratīvajam personālam šo noteikumu 46.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir skaidri saistāmas ar projekta rezultāta sasniegšanu;
48.1.6.
transporta izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) šo noteikumu 46.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai;
48.1.7.
transportlīdzekļu noma projekta īstenošanas un vadības personālam šo noteikumu 46.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
48.1.8.
ar apmācību, semināru, diskusiju un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, tai skaitā telpu īres izmaksas (ja projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešams īrēt telpas ārpus finansējuma saņēmēja vai projekta īstenošanas sadarbības partnera juridiskās un faktiskās uzturēšanās adreses) un izdales materiālu nodrošinājuma izmaksas, šo noteikumu 46.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
48.1.9.
pakalpojumu un piegādes izmaksas šo noteikumu 46.2., 46.3., 46.4., 46.5. apakšpunktā minētās darbības īstenošanai, tai skaitā projekta īstenošanas personāla izmaksas šo noteikumu 46.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
48.1.10.
licenču iegādes izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu iegādes izmaksas šo noteikumu 46.2., 46.3. un 46.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai licenču darbības periodā, kas nepārsniedz projekta īstenošanas laiku;
48.1.11.
projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas;
48.2.
projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 48.1.1. un 48.1.2. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Netiešo izmaksu vienoto likmi piemēro personāla izmaksām, kuras radušās uz darba līguma pamata.
49.
Plānojot šo noteikumu 48.1.1. un 48.1.2. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku, vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības un īstenošanas personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku.
50.
Ja šo noteikumu 48.1.9. apakšpunktā minētais pakalpojuma sniedzējs ir fiziska persona un tā nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbināta persona, attiecināmas ir arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
51.
Sadarbības partnerim ir attiecināmas šo noteikumu 48.1.2., 48.1.9. un 48.1.10. apakšpunktā minētās izmaksas.
52.
Finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
53.
Šo noteikumu 40. punktā minētajam sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas pēc šo noteikumu 41. punktā minētā sadarbības līguma noslēgšanas, bet ne agrāk kā no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu. Šo noteikumu 42. punktā minētajam sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas pēc šo noteikumu 43. punktā minētā sadarbības līguma noslēgšanas.
54.
Ja saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu finansējuma saņēmējam ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Maksimālais avansa apjoms nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ESF Plus finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 95 procenti no projektam piešķirtā ESF Plus un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.
55.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina dubultā finansējuma riska neiestāšanos un pasākuma otrās kārtas ietvaros plānotā atbalsta nepārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.
56.
Otrajā kārtā tiek īstenots projekts, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. Atbalsts sadarbības partneriem nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Sadarbības partnerim nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
IV.Pasākuma īstenošanas nosacījumi
57.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas un darbību veidu skaidru nodalīšanu no citu finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera darbību finanšu plūsmām un darbību veidiem, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un pārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem.
58.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. novembrim.
59.
Ja projekta īstenošanas gaitā radies izmaksu sadārdzinājums, finansējuma saņēmējs to sedz no saviem līdzekļiem.
60.
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, izvērtējot iespējas īstenot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un inovatīvu publisko iepirkumu. Atbalstāma ir vides prasību un inovatīva risinājuma integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums).
61.
Finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu (iekšējo kārtību), ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismiem.
62.
Pievienotās vērtības nodoklis uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem.
63.
Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
64.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām un publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu.
65.
Finansējuma saņēmējs Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā uzkrāj datus par vismaz viena horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju.
66.
Finansējuma saņēmējs savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par projekta īstenošanas gaitu un aktualizē to, tiklīdz pieejama jaunākā informācija, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos.
67.
Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds