23-TA-2204
Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē"
Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma
4. panta 18. punktu, 26. panta otro daļu, 31. panta otro daļu, 41. panta otro daļu un 52. pantu
4. panta 18. punktu, 26. panta otro daļu, 31. panta otro daļu, 41. panta otro daļu un 52. pantu
1.
Izdarīt Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 8. nr.; 2024, 162. nr.; 2025, 135. nr.) šādus grozījumus:
1.1.
izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā redakcijā:
"Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 18. punktu, 26. panta otro daļu, 31. panta otro daļu, 41. panta otro daļu un 52. pantu";
1.2.
papildināt ar 1.1.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
"1.1.1 nosacījumus un kārtību izglītojamo uzņemšanas organizēšanai un norisei valsts ģimnāzijās pamatizglītības otrā posma izglītības programmas 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē, kā arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē;";
1.3.
izteikt 4.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.2. Akadēmiskās informācijas centra izsniegtu izziņas kopiju par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam atbilst vai ir pielīdzināms attiecīgajā ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments vai dokuments, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi, uzrādot vadītājam oriģinālu;";
1.4.
papildināt ar 7.1 punktu šādā redakcijā:
"7.1 Valsts ģimnāzija atbilstoši tās noteiktiem un ar pašvaldību saskaņotiem izglītojamo uzņemšanas noteikumiem, uzņemot izglītojamos pamatizglītības otrā posma izglītības programmas 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē, ir tiesīga:
7.11. rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos atbilstoši valsts pamatizglītības standartam;
7.12. organizēt izglītojamo iepriekšējā mācību gada noslēgumā mācību priekšmetos iegūto vērtējumu konkursu, arī nerīkojot iestājpārbaudījumus;
7.13. organizēt zināšanu un prasmju pārbaudījumu atbilstoši valsts pamatizglītības standartam tiem izglītojamiem, kuriem iepriekš apgūtajā izglītības programmā nav bijis ietverts kāds no šā punkta pirmajā vai otrajā apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem.";
7.11. rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos atbilstoši valsts pamatizglītības standartam;
7.12. organizēt izglītojamo iepriekšējā mācību gada noslēgumā mācību priekšmetos iegūto vērtējumu konkursu, arī nerīkojot iestājpārbaudījumus;
7.13. organizēt zināšanu un prasmju pārbaudījumu atbilstoši valsts pamatizglītības standartam tiem izglītojamiem, kuriem iepriekš apgūtajā izglītības programmā nav bijis ietverts kāds no šā punkta pirmajā vai otrajā apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem.";
1.5.
papildināt ar 7.2 punktu šādā redakcijā:
"7.2 Lai nodrošinātu vienotu pieeju izglītojamo uzņemšanai valsts ģimnāziju īstenoto pamatizglītības otrā posma izglītības programmu 7. klasē, pašvaldība, kuras teritorijā ir vairākas valsts ģimnāzijas, ir tiesīga:
7.21. organizēt visās valsts ģimnāzijās vienotus iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos atbilstoši valsts pamatizglītības standartam, savukārt pašvaldības teritorijā esošās valsts ģimnāzijas ir tiesīgas papildus organizēt iestājpārbaudījumus tikai tajos mācību priekšmetos, kuros tos nav organizējusi pašvaldība;
7.22. savā padotībā esošajām valsts ģimnāzijām noteikt vienotu izglītojamo uzņemšanas kārtību, kā arī vienotu iestājpārbaudījumu norises kārtību, laiku, mācību priekšmetus, kuros paredzēts vienots iestājpārbaudījums, un rezultātu paziņošanas kārtību.";
7.21. organizēt visās valsts ģimnāzijās vienotus iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos atbilstoši valsts pamatizglītības standartam, savukārt pašvaldības teritorijā esošās valsts ģimnāzijas ir tiesīgas papildus organizēt iestājpārbaudījumus tikai tajos mācību priekšmetos, kuros tos nav organizējusi pašvaldība;
7.22. savā padotībā esošajām valsts ģimnāzijām noteikt vienotu izglītojamo uzņemšanas kārtību, kā arī vienotu iestājpārbaudījumu norises kārtību, laiku, mācību priekšmetus, kuros paredzēts vienots iestājpārbaudījums, un rezultātu paziņošanas kārtību.";
1.6.
papildināt ar 7.3 punktu šādā redakcijā:
"7.3 Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, tai skaitā valsts ģimnāzijas, atbilstoši to noteiktiem un ar dibinātāju saskaņotiem izglītojamo uzņemšanas noteikumiem, uzņemot izglītojamos konkursa kārtībā vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē, kā konkursa atlases kritēriju ņem vērā pamatizglītības sertifikātā norādīto mācību sasniegumu vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā un papildus ir tiesīgas:
7.31. rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, lai atbilstoši attiecīgajam valsts izglītības standartam padziļināti izvērtētu izglītojamo zināšanas un prasmes;
7.32. ņemt vērā izglītojamo pamatizglītības ieguvi apliecinošajā izglītības dokumentā vai liecībā norādīto vērtējumu attiecīgajos mācību priekšmetos, arī nerīkojot iestājpārbaudījumus.";
7.31. rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, lai atbilstoši attiecīgajam valsts izglītības standartam padziļināti izvērtētu izglītojamo zināšanas un prasmes;
7.32. ņemt vērā izglītojamo pamatizglītības ieguvi apliecinošajā izglītības dokumentā vai liecībā norādīto vērtējumu attiecīgajos mācību priekšmetos, arī nerīkojot iestājpārbaudījumus.";
1.7.
papildināt ar 7.4 punktu šādā redakcijā:
"7.4 Lai nodrošinātu vienotu pieeju izglītojamo uzņemšanai valsts ģimnāziju īstenoto vispārējās vidējās izglītības programmu 10. klasē un atbilstoši valsts pamatizglītības standartam padziļināti izvērtētu izglītojamo zināšanas un prasmes, pašvaldība, kuras teritorijā ir vairākas valsts ģimnāzijas, ir tiesīga organizēt visās valsts ģimnāzijās vienotus iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, savukārt pašvaldības teritorijā esošās valsts ģimnāzijas ir tiesīgas papildus rīkot iestājpārbaudījumus tikai tajos mācību priekšmetos, kuros tos nav organizējusi pašvaldība.";
1.8.
papildināt ar 7.5 punktu šādā redakcijā:
"7.5 Izstrādājot šo noteikumu 7.1 un 7.3 punktā minētos uzņemšanas noteikumus, pašvaldības vispārējās izglītības iestādei, tai skaitā valsts ģimnāzijai, jāņem vērā izglītības pieejamības nodrošināšana, ja tā ir vienīgā vispārējās vidējās izglītības iestāde pašvaldībā.";
1.9.
papildināt ar 7.6 punktu šādā redakcijā:
"7.6 Uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē un ievērojot šo noteikumu 7.3 un 7.4 punktā noteikto:
7.61. izglītojamiem, kuri nav kārtojuši centralizētos eksāmenus, pamatizglītības sertifikātā norādīto vērtējumu aizstāj ar pamatizglītības ieguvi apliecinošajā izglītības dokumentā norādīto vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā;
7.62. izglītojamie, kuriem pamatizglītības programmā nav bijis ietverts šā punkta pirmajā apakšpunktā minētais mācību priekšmets, kārto izglītības iestādes dibinātāja vai izglītības iestādes ar tās dibinātāja atļauju izstrādātu zināšanu un prasmju pārbaudījumu atbilstoši valsts pamatizglītības standartam;
7.63. pašvaldība ir tiesīga savā padotībā esošajām izglītības iestādēm, tostarp valsts ģimnāzijām, noteikt vienotu kārtību izglītojamo uzņemšanai vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē, kā arī vienotu iestājpārbaudījumu norises kārtību, laiku, mācību priekšmetus, kuros paredzēts vienots iestājpārbaudījums, un rezultātu paziņošanas kārtību;
7.64. ja izglītojamo uzņemšanai tiek piemēroti šo noteikumu 7.3 punktā noteiktie papildu uzņemšanas pasākumi, pamatizglītības sertifikātā norādītais vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā ir vienāds vai lielāks par papildu uzņemšanas pasākumu rezultātu kopsummu atbilstoši izglītības iestādes noteiktiem un ar dibinātāju saskaņotiem izglītojamo uzņemšanas noteikumiem.";
7.61. izglītojamiem, kuri nav kārtojuši centralizētos eksāmenus, pamatizglītības sertifikātā norādīto vērtējumu aizstāj ar pamatizglītības ieguvi apliecinošajā izglītības dokumentā norādīto vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā;
7.62. izglītojamie, kuriem pamatizglītības programmā nav bijis ietverts šā punkta pirmajā apakšpunktā minētais mācību priekšmets, kārto izglītības iestādes dibinātāja vai izglītības iestādes ar tās dibinātāja atļauju izstrādātu zināšanu un prasmju pārbaudījumu atbilstoši valsts pamatizglītības standartam;
7.63. pašvaldība ir tiesīga savā padotībā esošajām izglītības iestādēm, tostarp valsts ģimnāzijām, noteikt vienotu kārtību izglītojamo uzņemšanai vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē, kā arī vienotu iestājpārbaudījumu norises kārtību, laiku, mācību priekšmetus, kuros paredzēts vienots iestājpārbaudījums, un rezultātu paziņošanas kārtību;
7.64. ja izglītojamo uzņemšanai tiek piemēroti šo noteikumu 7.3 punktā noteiktie papildu uzņemšanas pasākumi, pamatizglītības sertifikātā norādītais vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā ir vienāds vai lielāks par papildu uzņemšanas pasākumu rezultātu kopsummu atbilstoši izglītības iestādes noteiktiem un ar dibinātāju saskaņotiem izglītojamo uzņemšanas noteikumiem.";
1.10.
izteikt 17. punktu šādā redakcijā:
"17. Šo noteikumu 16. punktā minētais ierobežojums par izglītojamo iekļaušanu apvienotajā klasē neattiecas uz speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem īstenošanu speciālās izglītības iestādē un vispārējās izglītības iestādes speciālās izglītības klasē.";
1.11.
izteikt 18. punktu šādā redakcijā:
"18. Izglītojamo integrē (iekļauj) vispārizglītojošajā klasē (grupā) pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteiktās speciālās izglītības programmas apguvei, un izglītības iestāde nodrošina, ka vispārizglītojošajā klasē (grupā) kopumā ir ne vairāk kā četri minētie izglītojamie, no kuriem ne vairāk kā viens izglītojamais ir ar garīgās attīstības traucējumiem vai ne vairāk kā viens izglītojamais ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Šajā punktā minētais ierobežojums neattiecas uz izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas ieslodzījuma vietās.";
1.12.
izteikt 19. punktu šādā redakcijā:
"19. Izglītojamo var iekļaut apvienotajā klasē:
19.1. vispārējās pamatizglītības programmas apguvei izglītības iestādēs, kurās mācību process visās klasēs tiek organizēts, izmantojot tikai alternatīvās pedagoģijas metodes, kas izglītības procesa organizēšanā paredz klašu apvienošanu, nodrošinot ne vairāk kā trīs pamatizglītības pirmā posma klašu apvienošanu. Minētais ierobežojums neattiecas uz šo noteikumu 16. punktu;
19.2. vispārējās izglītības programmas apguvei izglītības iestādēs, kuras šīs programmas īsteno ieslodzījuma vietās, nodrošinot, ka apvienotajā klasē iekļauj 1 – 6. klases, 7 – 9. klases un 10 – 12. klases izglītojamos.";
19.1. vispārējās pamatizglītības programmas apguvei izglītības iestādēs, kurās mācību process visās klasēs tiek organizēts, izmantojot tikai alternatīvās pedagoģijas metodes, kas izglītības procesa organizēšanā paredz klašu apvienošanu, nodrošinot ne vairāk kā trīs pamatizglītības pirmā posma klašu apvienošanu. Minētais ierobežojums neattiecas uz šo noteikumu 16. punktu;
19.2. vispārējās izglītības programmas apguvei izglītības iestādēs, kuras šīs programmas īsteno ieslodzījuma vietās, nodrošinot, ka apvienotajā klasē iekļauj 1 – 6. klases, 7 – 9. klases un 10 – 12. klases izglītojamos.";
1.13.
izteikt 21. punktu šādā redakcijā:
"21. Vadītājs, pamatojoties uz iesniegumu par uzņemšanu un tam pievienotajiem dokumentiem, kā arī saskaņā ar izglītības iestādes izveidotās izglītojamā mācību snieguma vērtēšanas komisijas (triju attiecīgās izglītības jomas pedagogu sastāvā) diagnosticētajām izglītojamā mācīšanās vajadzībām un plānoto mācīšanās procesu, eksterņa statusā ir tiesīgs uzņemt pilngadīgu personu, kura pašizglītības formā viena mācību gada laikā secīgi apgūst valsts pamatizglītības vai valsts vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām noteikto mācību priekšmeta (kursa) saturu vai tā daļu, vai kārto valsts pārbaudes darbus, nosakot, ka izglītojamais:
21.1. iegūst vai uzlabo vērtējumus vispārējās pamatizglītības mācību priekšmetos vai valsts pārbaudes darbos, lai saņemtu dokumentu par vispārējās pamatizglītības apguvi;
21.2. iegūst vai uzlabo vērtējumus vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetos (kursos) vai valsts pārbaudes darbos, lai saņemtu dokumentu par vispārējās vidējās izglītības apguvi;
21.3. pēc vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības ieguves uzlabo iepriekš iegūtos vērtējumus vispārējās izglītības mācību priekšmetos (kursos) vai valsts pārbaudes darbos, ko apliecina izglītības iestādes izsniegts attiecīgs dokuments.";
21.1. iegūst vai uzlabo vērtējumus vispārējās pamatizglītības mācību priekšmetos vai valsts pārbaudes darbos, lai saņemtu dokumentu par vispārējās pamatizglītības apguvi;
21.2. iegūst vai uzlabo vērtējumus vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetos (kursos) vai valsts pārbaudes darbos, lai saņemtu dokumentu par vispārējās vidējās izglītības apguvi;
21.3. pēc vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības ieguves uzlabo iepriekš iegūtos vērtējumus vispārējās izglītības mācību priekšmetos (kursos) vai valsts pārbaudes darbos, ko apliecina izglītības iestādes izsniegts attiecīgs dokuments.";
1.14.
izteikt 24. punktu šādā redakcijā:
"24. Ja izglītojamais, kurš iepriekš ir ieguvis izglītību Latvijā un kurš ir atgriezies no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes, izglītojamais kurš iepriekš nav ieguvis izglītību Latvijā un ir pārcēlies no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, citas valsts izglītojamais, kurš iepriekš nav ieguvis izglītību Latvijā, vai izglītojamais, kurš ir mācījies starptautiskās skolas īstenotā starptautiskā izglītības programmā Latvijā, ir pieteikts uzņemšanai izglītības programmā, izglītības iestāde:
24.1. iepazīstas ar Akadēmiskās informācijas centra izsniegtu izziņu par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam atbilst vai ir pielīdzināms attiecīgajā ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments (neattiecas uz starptautiskās skolas īstenotu starptautiskās izglītības programmu Latvijā), iepriekš iegūto izglītību apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi, un izglītojamā apgūto mācību saturu un mācību sniegumu;
24.2. ar vadītāja rīkojumu izveido izglītojamā mācību snieguma vērtēšanas komisiju triju pedagogu sastāvā, kas, pieaicinot izglītojamo un nepilngadīga izglītojamā vecāku vai atbildīgo amatpersonu, nosaka izglītojamā valodu prasmes līmeni un apgūtā mācību satura līmeni, lai diagnosticētu izglītojamā mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu;
24.3. ar vadītāja rīkojumu uzņem izglītojamo izglītības programmā viņa vecumam atbilstošā klasē;
24.4. ar vadītāja rīkojumu nosaka viena līdz divu mācību gadu laikā īstenojamos atbalsta pasākumus mācību priekšmeta "Latviešu valoda" vai "Literatūra", vai "Latviešu valoda un literatūra" apguvei un valsts valodas prasmes pilnveidei citos mācību priekšmetos, pamatojoties uz noteikto izglītojamā latviešu valodas prasmes līmeni un apgūtā mācību satura līmeni.";
24.1. iepazīstas ar Akadēmiskās informācijas centra izsniegtu izziņu par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam atbilst vai ir pielīdzināms attiecīgajā ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments (neattiecas uz starptautiskās skolas īstenotu starptautiskās izglītības programmu Latvijā), iepriekš iegūto izglītību apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi, un izglītojamā apgūto mācību saturu un mācību sniegumu;
24.2. ar vadītāja rīkojumu izveido izglītojamā mācību snieguma vērtēšanas komisiju triju pedagogu sastāvā, kas, pieaicinot izglītojamo un nepilngadīga izglītojamā vecāku vai atbildīgo amatpersonu, nosaka izglītojamā valodu prasmes līmeni un apgūtā mācību satura līmeni, lai diagnosticētu izglītojamā mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu;
24.3. ar vadītāja rīkojumu uzņem izglītojamo izglītības programmā viņa vecumam atbilstošā klasē;
24.4. ar vadītāja rīkojumu nosaka viena līdz divu mācību gadu laikā īstenojamos atbalsta pasākumus mācību priekšmeta "Latviešu valoda" vai "Literatūra", vai "Latviešu valoda un literatūra" apguvei un valsts valodas prasmes pilnveidei citos mācību priekšmetos, pamatojoties uz noteikto izglītojamā latviešu valodas prasmes līmeni un apgūtā mācību satura līmeni.";
1.15.
izteikt 25. punktu šādā redakcijā:
"25. Izdarot attiecīgu ierakstu liecībā un izglītojamo mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālā, izglītojamo ar vadītāja rīkojumu pārceļ vispārējās izglītības programmas nākamajā klasē, ja:
25.1. 1. – 3. klases izglītojamais mācību gada noslēgumā visos mācību priekšmetu noteiktajos sasniedzamajos rezultātos ir saņēmis vērtējumus vai pēc noteikto papildu mācību pasākumu un pēcpārbaudījumu norises nav saņēmis pamatotu pedagoģiskās padomes ieteikumu par atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē;
25.2. 4. – 8. klases izglītojamais mācību gada noslēgumā visos mācību priekšmetos ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par četrām ballēm, vai ne vairāk kā viena mācību priekšmeta pēcpārbaudījumā ir saņēmis vērtējumu, kas ir zemāks par četrām ballēm;
25.3. 10. – 11. klases izglītojamais mācību gada noslēgumā vai mācību priekšmeta (kursa) apguves noslēgumā visos mācību priekšmetos (kursos) ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par četrām ballēm.";
25.1. 1. – 3. klases izglītojamais mācību gada noslēgumā visos mācību priekšmetu noteiktajos sasniedzamajos rezultātos ir saņēmis vērtējumus vai pēc noteikto papildu mācību pasākumu un pēcpārbaudījumu norises nav saņēmis pamatotu pedagoģiskās padomes ieteikumu par atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē;
25.2. 4. – 8. klases izglītojamais mācību gada noslēgumā visos mācību priekšmetos ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par četrām ballēm, vai ne vairāk kā viena mācību priekšmeta pēcpārbaudījumā ir saņēmis vērtējumu, kas ir zemāks par četrām ballēm;
25.3. 10. – 11. klases izglītojamais mācību gada noslēgumā vai mācību priekšmeta (kursa) apguves noslēgumā visos mācību priekšmetos (kursos) ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par četrām ballēm.";
1.16.
izteikt 28. punktu šādā redakcijā:
"28. Ja vecāks, pilngadīgs izglītojamais vai atbildīgā amatpersona apstrīd izglītojamā mācību snieguma vērtējumu mācību priekšmetā (kursā) gadā, mācību priekšmeta (kursa) apguves noslēgumā vai pēcpārbaudījumos un vienošanās ar attiecīgā mācību priekšmeta (kursa) pedagogu nav panākta, vecākam, pilngadīgajam izglītojamam vai atbildīgajai amatpersonai ir tiesības divu nedēļu laikā pēc attiecīgā vērtējuma paziņošanas iesniegt rakstisku iesniegumu vadītājam par attiecīgā vērtējuma pārskatīšanu. Šādā gadījumā:
28.1. vadītājs ar rīkojumu izveido apelācijas komisiju ne mazāk kā triju pedagogu sastāvā, iekļaujot tajā vismaz vienu attiecīgā mācību priekšmeta pedagogu, izņemot pedagogu, kura izliktais vērtējums tiek apstrīdēts;
28.2. ja izglītības iestādē nav cita attiecīgā mācību priekšmeta pedagoga, šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minēto komisiju izveido un rīkojumu izdod izglītības iestādes dibinātājs;
28.3. apelācijas komisija, pamatojoties uz valsts pamatizglītības vai valsts vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām, pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmā noteiktajām prasībām un izglītojamā mācību snieguma izvērtējumu, kā arī ņemot vērā mācību priekšmeta pedagoga viedokli, pārskata attiecīgo vērtējumu, ja nepieciešams, organizē pārbaudījumu un sniedz rakstisku atzinumu vadītājam;
28.4. vadītājs pieņem lēmumu par izglītojamā mācību snieguma vērtējuma apstiprināšanu attiecīgajā mācību priekšmetā un informē par to vecāku, pilngadīgo izglītojamo vai atbildīgo amatpersonu.";
28.1. vadītājs ar rīkojumu izveido apelācijas komisiju ne mazāk kā triju pedagogu sastāvā, iekļaujot tajā vismaz vienu attiecīgā mācību priekšmeta pedagogu, izņemot pedagogu, kura izliktais vērtējums tiek apstrīdēts;
28.2. ja izglītības iestādē nav cita attiecīgā mācību priekšmeta pedagoga, šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minēto komisiju izveido un rīkojumu izdod izglītības iestādes dibinātājs;
28.3. apelācijas komisija, pamatojoties uz valsts pamatizglītības vai valsts vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām, pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmā noteiktajām prasībām un izglītojamā mācību snieguma izvērtējumu, kā arī ņemot vērā mācību priekšmeta pedagoga viedokli, pārskata attiecīgo vērtējumu, ja nepieciešams, organizē pārbaudījumu un sniedz rakstisku atzinumu vadītājam;
28.4. vadītājs pieņem lēmumu par izglītojamā mācību snieguma vērtējuma apstiprināšanu attiecīgajā mācību priekšmetā un informē par to vecāku, pilngadīgo izglītojamo vai atbildīgo amatpersonu.";
1.17.
izteikt 32. punktu šādā redakcijā:
"32. Papildu mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi pēc mācību gada noslēguma izglītojamam, kuru nav iespējams pārcelt nākamajā klasē atbilstoši šo noteikumu 25. punktam, ir obligāti:
32.1. 1. – 3. klasē visos mācību priekšmetu noteiktajos sasniedzamajos rezultātos, par kuriem nav saņemts vērtējums vai par kuriem ir saņemts pedagoģiskās padomes ieteikums attiecībā uz izglītojamam nepieciešamajiem papildu mācību pasākumiem;
32.2. 4. – 8. klasē visos mācību priekšmetos, kuros izglītojamā mācību snieguma vērtējums mācību gada noslēgumā ir bijis zemāks par četrām ballēm vai nav saņemts.";
32.1. 1. – 3. klasē visos mācību priekšmetu noteiktajos sasniedzamajos rezultātos, par kuriem nav saņemts vērtējums vai par kuriem ir saņemts pedagoģiskās padomes ieteikums attiecībā uz izglītojamam nepieciešamajiem papildu mācību pasākumiem;
32.2. 4. – 8. klasē visos mācību priekšmetos, kuros izglītojamā mācību snieguma vērtējums mācību gada noslēgumā ir bijis zemāks par četrām ballēm vai nav saņemts.";
1.18.
izteikt 34. punktu šādā redakcijā:
"34. Pēcpārbaudījuma vērtējumu noformē eksāmena protokola veidā. Izglītojamā mācību priekšmeta pēcpārbaudījumā iegūto vērtējumu pielīdzina gada vērtējumam attiecīgajā mācību priekšmetā. Ja pēcpārbaudījumā iegūtais vērtējums ir zemāks nekā attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtais gada vērtējums vai vērtējums nav iegūts, tad piemērojams gada vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā.";
1.19.
izteikt 41. punktu šādā redakcijā:
"41. Vadītājs, pamatojoties uz vecāka vai pilngadīga izglītojamā iesniegumu, izdod rīkojumu par izglītojamo neatskaitīšanu no izglītības iestādes, kā arī nodrošina informācijas par izglītojamā statusu aktualizēšanu informācijas sistēmā:
41.1. uz laiku līdz četriem gadiem, ja izglītojamais devies līdzi vecākam, kas:
41.1.1. nosūtīts pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs;
41.1.2. dienē profesionālajā dienestā un nosūtīts pildīt dienestu vai piedalīties karjeras kursos ārvalstīs;
41.1.3. ārvalstīs uzsācis trešā cikla augstākās izglītības studijas;
41.2. uz laiku līdz vienam gadam, ja izglītojamais plāno vai uzsācis mācības ārvalstīs apmaiņas programmas ietvaros.";
41.1. uz laiku līdz četriem gadiem, ja izglītojamais devies līdzi vecākam, kas:
41.1.1. nosūtīts pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs;
41.1.2. dienē profesionālajā dienestā un nosūtīts pildīt dienestu vai piedalīties karjeras kursos ārvalstīs;
41.1.3. ārvalstīs uzsācis trešā cikla augstākās izglītības studijas;
41.2. uz laiku līdz vienam gadam, ja izglītojamais plāno vai uzsācis mācības ārvalstīs apmaiņas programmas ietvaros.";
1.20.
papildināt ar 41.1 punktu šādā redakcijā:
"41.1 Šo noteikumu 41. punktā noteikto pienākumu īsteno pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē. To nepiemēro, ja šo noteikumu 41. punktā minētajā termiņā izglītojamais maina izglītības pakāpes."
2.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds