24-TA-2394
Govju veneriskās kampilobakteriozes uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma
25.panta 17.punktu
25.panta 17.punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka govju veneriskās kampilobakteriozes (C.fetus) (turpmāk – kampilobakterioze) uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtību govju, aitu un kazu sugas dzīvniekiem (turpmāk – dzīvnieki), izņemot tos, kas dzīvo savvaļā.
2.
Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nekavējoties vienas dienas laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, ziņo praktizējošam veterinārārstam par dzīvnieku saslimšanu vai dzīvniekiem, kas rada aizdomas par inficēšanos ar kampilobakteriozes ierosinātāju, un govīm, aitām un kazām, kurām noticis aborts.
3.
Praktizējošam veterinārārstam aizliegts ārstēt dzīvniekus, kas ir slimi ar kampilobakteriozi.
4.
Kampilobakteriozes laboratorisko izmeklēšanu veic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" vai akreditēta laboratorija, izmantojot metodes, kuras par kampilobakteriozi apstiprinošām atzinusi Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija.
5.
Paraugus kampilobakteriozes noteikšanai paņem praktizējošs veterinārārsts saskaņā ar šo noteikumu pielikumu. Izdevumus par vaislas buļļu, teķu un āžu (dzīvnieki, kas tiek izmantoti dabīgai lecināšanai vai spermas iegūšanai) spermas vai smegmas laboratoriskajiem izmeklējumiem sedz dzīvnieku īpašnieks vai turētājs saskaņā ar akreditētas laboratorijas cenrādi vai normatīvo aktu par Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi. Izdevumus par praktizējoša veterinārārsta sniegtajiem pakalpojumiem – paraugu ņemšanu, transportēšanu – un ar tiem saistītās izmaksas sedz dzīvnieku īpašnieks vai turētājs saskaņā ar praktizējoša veterinārārsta rēķinu.
6.
Izdevumus par govju, aitu un kazu abortīvo augļu laboratoriskajiem izmeklējumiem un praktizējoša veterinārārsta sniegtajiem pakalpojumiem sedz no Pārtikas un veterinārajam dienestam (turpmāk – dienests) kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
7.
Kampilobakteriozes uzraudzība, kontrole un apkarošana notiek saskaņā ar dienesta sagatavoto un apstiprināto kampilobakteriozes valsts uzraudzības un apkarošanas programmu. Dienests valsts uzraudzības un apkarošanas programmā iekļauj:
7.1.
kampilobakteriozes aprakstu;
7.2.
aprakstu par dienesta inspektoru darbībām kampilobakteriozes uzraudzībā un apkarošanā;
7.3.
paraugu ņemšanas plānu.
8.
Dienests kampilobakteriozes valsts uzraudzības un apkarošanas programmas īstenošanai Lauku atbalsta dienestam līdz kārtējā gada 1. septembrim sniedz informāciju par vaislas buļļiem ņemamo paraugu skaitu un to atlases kritērijiem.
9.
Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 31. oktobrim lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā ievieto informāciju par reģistrētajiem vaislas buļļiem, no kuriem nepieciešams ņemt paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem nākamajā gadā. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs pēc minētās informācijas iegūšanas nodrošina attiecīgo vaislas buļļu laboratorisko izmeklēšanu līdz nākamā gada 31. decembrim.
II.Kampilobakteriozes uzraudzības un kontroles kārtība
10.
Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir atbildīgs par to, ka visus viņa novietnē esošos vaislas buļļus, kas ir vecāki par 12 mēnešiem, kā arī govis, aitas un kazas, kurām noticis aborts, laboratoriski izmeklē, lai noteiktu kampilobakteriozes ierosinātāja klātbūtni. Kampilobakteriozes ierosinātāja laboratorisko kontroli veic:
10.1.
divas reizes gadā vaislas buļļiem, kas atrodas mākslīgās apsēklošanas stacijās, izmeklējot spermas vai smegmas paraugus trīs reizes ar 10 dienu intervālu;
10.2.
vienu reizi gadā vaislas buļļiem, kas tiek turēti dabīgai govju lecināšanai, izmeklējot spermas vai smegmas paraugus vienu reizi.
11.
Vaislas buļļus atļauts izmantot vaislai, bet govis, aitas un kazas, kurām noticis aborts, – vaislai un piena iegūšanai, ja laboratoriskajos izmeklējumos nav konstatēts kampilobakteriozes ierosinātājs.
12.
Ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nenodrošina dzīvnieku laboratorisko izmeklēšanu kampilobakteriozes noteikšanai, dienesta inspektors pieņem lēmumu par attiecīgās novietnes dzīvnieku pārvietošanas, dzīvnieku produktu (spermas) pārvietošanas vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu aprites aizliegumu. Lēmumu par attiecīgās novietnes dzīvnieku pārvietošanas, dzīvnieku produktu (spermas) pārvietošanas vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu aprites aizliegumu dienesta inspektors pieņem nākamajā gadā līdz 31. janvārim, ja viņš pārbaudē konstatē, ka Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā nav reģistrēti dzīvnieka laboratorisko izmeklējumu rezultāti.
III.Kampilobakteriozes apkarošanas kārtība
13.
Novietnē, kurā konstatēta kampilobakterioze (turpmāk – inficēta novietne), dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir atbildīgs par šādu prasību izpildi un ierobežojumu ievērošanu:
13.1.
slimos dzīvniekus izolē no veselajiem vietās, kur veselajiem nav iespēju inficēties ar kampilobakteriozes ierosinātāju, un divu nedēļu laikā, skaitot no dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu kustības ierobežojumu noteikšanas dienas, nosūta uz kautuvi;
13.2.
mēneša laikā pēc slimo dzīvnieku nosūtīšanas uz kautuvi novietni, tās aprīkojumu un inventāru praktizējoša veterinārārsta uzraudzībā tīra, mazgā un dezinficē ar līdzekļiem, kas iznīcina kampilobakteriozes ierosinātāju. Transportlīdzekļus, rampas un pārejas mazgā un dezinficē pēc slimo dzīvnieku pārvadāšanas;
13.3.
slimos sieviešu kārtas dzīvniekus slauc atsevišķi no veselajiem, un to pienu atļauts izbarot novietnē esošajiem dzīvniekiem pēc 15 minūšu ilgas karsēšanas temperatūrā, kas nav zemāka par 70 oC, vai vienu minūti ilgas vārīšanas;
13.4.
pakaišus, kūtsmēslus un vircu apstrādā vai pārstrādā dienesta inspektora vai pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulā (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr.1774/2002 (turpmāk – Regula Nr.1069/2009), un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulā (EK) Nr.142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – Regula Nr.142/2011), noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus, un nodrošina kampilobakteriozes ierosinātāja iznīcināšanu;
13.5.
sieviešu kārtas dzīvnieku apsēklošanai izmanto spermu, kas iegūta no veseliem dzīvniekiem;
13.6.
novietnēs, kurās sieviešu kārtas dzīvnieku apsēklošanai izmanto dabīgo lecināšanas metodi, apsēklošanai izmanto veselus dzīvniekus.
14.
Tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas laikā ievēro šādu vispārīgu kārtību:
14.1.
dezinfekcijas līdzekļus lieto saskaņā ar dezinfekcijas produkta iepakojumam pievienoto dezinfekcijas produkta ražotāja sagatavoto anotāciju noteiktā koncentrācijā, lai iznīcinātu kampilobakteriozes ierosinātāju;
14.2.
dezinfekcijas līdzekļu iedarbīgumu pārbauda katru reizi pirms lietošanas, jo līdzekļu ilgstošas glabāšanas laikā zūd to efektivitāte;
14.3.
dezinfekcijas un dezinsekcijas līdzekļus izvēlas, ievērojot dezinficējamo objektu virsmas un dezinsekcijai pakļautās platības īpašības;
14.4.
dezinfekcijas līdzekļu lietošanas laikā:
14.4.1.
līdzekli izsmidzina uz dezinficējamā objekta tā, lai nodrošinātu dezinfekcijas līdzekļa caursūkšanos (ja dezinficē pakaišus, mēslus un vircu);
14.4.2.
pirms dezinfekcijas grīdu, rampas, pārejas, sienas un virsmas rūpīgi mazgā un tīra, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētus līdzekļus;
14.4.3.
pēc virsmu tīrīšanas un mazgāšanas saskaņā ar ražotāja ieteikumiem dezinfekcijas līdzekļus uzklāj un atstāj uz minimālās iedarbības laiku;
14.4.4.
mazgāšanai izmantoto ūdeni apstrādā, lai nodrošinātu kampilobakteriozes ierosinātāja tālāku neizplatīšanos;
14.5.
pēc virsmu mazgāšanas uz tām uzklāj dezinfekcijas šķīdumu. Ja dezinfekcijas laikā dezinfekcijas šķīdumu izsmidzina, izmantojot spiediena iekārtas, attiecīgās virsmas pasargā no atkārtotas piesārņošanas;
14.6.
pēc mazgāšanas mazgā un dezinficē dezinfekcijas procesā lietoto ekipējumu un piesārņotos priekšmetus, bet vienreizējās lietošanas priekšmetus iznīcina;
14.7.
pēc dezinfekcijas pasākumu veikšanas nodrošina apstākļus, lai dezinficētās virsmas netiktu atkārtoti piesārņotas ar kampilobakteriozes ierosinātāju.
15.
Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs mākslīgās apsēklošanas stacijā no aprites izņem visu spermu, kas iegūta no slimā vaislas buļļa.
16.
No slimā vaislas buļļa mākslīgās apsēklošanas stacijā iegūto spermu saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem pārstrādā vai likvidē Regulā Nr. 142/2011 noteiktajā kārtībā.
17.
Ja ir apstiprināta aitu vai kazu saslimšana ar kampilobakteriozi, praktizējošs veterinārārsts nekavējoties uzsāk epizootoloģisko izmeklēšanu (noskaidro infekcijas slimības izplatīšanās avotu, cēloņus un ceļus) un novietnē, kurā atrodas slimās aitas vai kazas, teķiem vai āžiem paņem spermas vai smegmas paraugus saskaņā ar šo noteikumu pielikumu. Laboratoriskajiem izmeklējumiem par kampilobakteriozes ierosinātāja klātbūtni tiek pakļauti visi ganāmpulkā esošie teķi vai āži.
18.
Praktizējošs veterinārārsts 20 dienas pēc mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumiem novietnē esošiem dzīvniekiem:
18.1.
izlases veidā veic klīnisko izmeklēšanu;
18.2.
buļļiem, teķiem, āžiem izlases veidā paņem spermas vai smegmas paraugus un atkārtoti pārbauda kampilobakteriozes ierosinātāja klātbūtni.
20.
Kampilobakteriozes apkarošanas pasākumu laikā dzīvniekus nokauj kautuvē. Klīniski veselo nokauto dzīvnieku gaļu atļauts izmantot svaigu vai izmantot pārtikas produktu iegūšanai, ja saskaņā ar Komisijas 2019. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) 2019/627, ar ko nosaka vienotu praktisku kārtību lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālo kontroļu veikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2017/625 un attiecībā uz oficiālajām kontrolēm groza Komisijas regulu (EK) Nr. 2074/2005, 11., 12., 14.–21. un 24. panta prasībām notikušajā pirmskaušanas apskatē un pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē nav konstatētas tādas izmaiņas audos, kuru dēļ gaļu ir aizliegts izmantot svaigu vai izmantot turpmākai pārstrādei.
Pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija
noteikumiem Nr.507
Paraugu ņemšanas kārtība
I. Paraugu ņemšana buļļiem, teķiem un āžiem
1. Buļļiem, teķiem un āžiem ņem spermas vai smegmas paraugus kampilobakteriozes laboratoriskai diagnostikai.
2. Buļļu, teķu un āžu smegmas paraugus var iegūt, izmantojot šādas metodes:
2.1. nokasījumu metodi (ar sausu un sterilu priekšmetu, atbīdot prepuciju uz augšu, paņem izdalījumu paraugu no dzimumlocekļa virsmas, lietojot atbilstošu transporta barotnes aprīkojumu);
2.2. noskalojumu metodi (izmanto sterilus šķīdumus, ko ievada paraugu ņemšanas dobumā, un iegūto saturu atsūc un ievieto transportēšanai piemērotā sterilā traukā):
2.2.1. no mākslīgās vagīnas pēc spermas savākšanas procedūras. Šajā gadījumā mākslīgo vagīnu skalo ar 20–30 ml sterilu fosfāta sāls buferšķīdumu;
2.2.2. no prepucija maisa. Prepucija maisā ievada 20–30 ml sterila fosfāta sāls buferšķīduma, to 15–20 sekundes masē un iegūto saturu savāc.
3. Spermas paraugu savāc spermas savākšanas procedūras laikā sterilā traukā pēc iespējas aseptiskos apstākļos.
II. Paraugu ņemšana govīm, aitām un kazām
4. Govīm, aitām un kazām paraugus kampilobakteriozes laboratoriskai diagnostikai ņem, izmantojot aspirācijas metodi vai noskalojumu metodi vai ņemot placentas vai abortīvā augļa paraugus.
5. Aspirācijas metodi piemēro šādi:
5.1. vulvas apvidu nomazgā un notīra;
5.2. sterilu vakuumu radošu ierīci ievieto vagīnas dobumā tā, lai tās priekšējais gals atduras pret dzemdes kaklu;
5.3. ierīci viegli bīda ārā un iekšā makstī un ievelk gļotādas radītos izdalījumus;
5.4. ņemto paraugu pārnes sterilā traukā, no kura to savāc ar atbilstošu transporta barotnes aprīkojumu.
6. Noskalojumu metodi piemēro šādi:
6.1. vagīnas dobumu skalo ar 20–30 ml sterila fosfāta sāls buferšķīduma;
6.2. šķīdumu ar šļirci, kura pievienota pipetei, četras līdz piecas reizes ievada vagīnas dobumā un atsūc no tā;
6.3. pēc parauga savākšanas pipetes saturu pārnes sterilā traukā.
7. Placentas vai abortīvā augļa paraugus ņem no aborta audu materiāliem – placentas un augļa aknām, plaušām un kuņģa satura.
III. Paraugu transportēšana
8. Paraugus, kas atrodas atbilstošā transporta barotnē, nogādā testēšanas laboratorijā 48 stundu laikā.
9. Paraugus, kas atrodas sterilos traukos (piemēram, plastmasas maisiņā, konteinerā, urīna trauciņā), nogādā testēšanas laboratorijā paraugu ņemšanas dienā.
10. Paraugus transportēšanas laikā novieto tumšā vietā + 4 °C līdz + 10 °C temperatūrā.