23-TA-2976
Grozījumi Nacionālās drošības likumā
Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3. nr.; 2002, 1., 12. nr.; 2003, 12., 23. nr.; 2004, 9. nr.; 2005, 2., 10., 11. nr.; 2006, 1., 14., 24. nr.; 2007, 9., 10., 16. nr.; 2008, 11. nr.; 2009, 2., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 76. nr.; 2013, 61. nr.; 2014, 105., 114. nr.; 2016, 48., 249. nr.; 2017, 64., 106., 132. nr.; 2018, 204. nr.; 2020, 240.A nr.; 2021, 104., 246. nr.; 2022, 41.A, 120., 204., 211.A nr.; 2024, 70. nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 13.panta pirmo daļu ar devīto un desmito punktu šādā redakcijā:
“9) īsteno vienotā kontaktpunkta funkcijas pārrobežu sadarbībai, kā arī koordinē sadarbību ar Eiropas Komisiju kritiskās infrastruktūras noturības jautājumos;
10) īsteno sadarbību ar valsts drošības iestādēm, valsts un pašvaldību institūcijām, kritiskās infrastruktūras īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kā arī pārrobežu sadarbību kritiskās infrastruktūras noturības nodrošināšanā.”
10) īsteno sadarbību ar valsts drošības iestādēm, valsts un pašvaldību institūcijām, kritiskās infrastruktūras īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kā arī pārrobežu sadarbību kritiskās infrastruktūras noturības nodrošināšanā.”
2.
22.2 pantā :
1. papildināt ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(2.1) Kritiskās infrastruktūras incidents ir kritiskās infrastruktūras iznīcināšana vai darbības traucējumi, kas ietekmē vai var ietekmēt valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu.";
"(2.1) Kritiskās infrastruktūras incidents ir kritiskās infrastruktūras iznīcināšana vai darbības traucējumi, kas ietekmē vai var ietekmēt valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu.";
2. izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Atsevišķu kritisko infrastruktūru, kas sniedz vienādus vai līdzīgus būtiski svarīgu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanas pakalpojumus sešās vai vairāk Eiropas Savienības dalībvalstīs vai sešām vai vairāk Eiropas Savienības dalībvalstīm, var noteikt par Eiropas mērogā īpaši nozīmīgu kritisko infrastruktūru.”;
"(3) Atsevišķu kritisko infrastruktūru, kas sniedz vienādus vai līdzīgus būtiski svarīgu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanas pakalpojumus sešās vai vairāk Eiropas Savienības dalībvalstīs vai sešām vai vairāk Eiropas Savienības dalībvalstīm, var noteikt par Eiropas mērogā īpaši nozīmīgu kritisko infrastruktūru.”;
3. papildināt ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
“(3.1) Par kritiskās infrastruktūras īpašnieku, patieso labuma guvēju vai tiesisko valdītāju nevar būt tāda persona, kas atbalsta valstis vai personas, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, tajā skaitā sniedz informatīvu (propagandas) atbalstu tām.";
“(3.1) Par kritiskās infrastruktūras īpašnieku, patieso labuma guvēju vai tiesisko valdītāju nevar būt tāda persona, kas atbalsta valstis vai personas, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, tajā skaitā sniedz informatīvu (propagandas) atbalstu tām.";
4. papildināt ar 3.2 daļu šādā redakcijā:
“(3.2) Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, (turpmāk – Krievijai vai Baltkrievijai piederīgās personas) nevar kļūt par A, B un C kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mēroga īpaši nozīmīgās infrastruktūras īpašnieku, tiesisko valdītāju vai patieso labuma guvēju, kā arī Krievijai vai Baltkrievijai piederīgām personām aizliegts ieņemt amatus A, B un C kritiskās infrastruktūras un Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras pārvaldes struktūrās. Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi nevar tikt nodarbināti vai sniegt pakalpojumu A, B un C kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā, ja pakalpojuma sniegšana ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskām iekārtām. Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi var veikt darbu A, B un C kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā tikai izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju.";
“(3.2) Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, (turpmāk – Krievijai vai Baltkrievijai piederīgās personas) nevar kļūt par A, B un C kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mēroga īpaši nozīmīgās infrastruktūras īpašnieku, tiesisko valdītāju vai patieso labuma guvēju, kā arī Krievijai vai Baltkrievijai piederīgām personām aizliegts ieņemt amatus A, B un C kritiskās infrastruktūras un Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras pārvaldes struktūrās. Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi nevar tikt nodarbināti vai sniegt pakalpojumu A, B un C kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā, ja pakalpojuma sniegšana ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskām iekārtām. Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi var veikt darbu A, B un C kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā tikai izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju.";
5. papildināt ar 3.3 daļu šādā redakcijā:
"(3.3) Valsts drošības iestāde savas kompetences ietvaros pēc kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedz atzinumu par darbiniekiem un izvēlētiem pretendentiem pieņemšanai attiecīgajā darbā, un komersanta, kurš sniedz nozīmīgu pakalpojumu kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā vai kuram ir piekļuve kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, īpašnieku, valdes locekļu, darbinieku un darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai izvēlēto pretendentu atbilstību darbam kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā vai piekļuvei tai. Ja ir saņemts negatīvs valsts drošības iestādes atzinums, kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs liedz personai piekļuvi A, B un C kritiskajai infrastruktūrai vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgai kritiskajai infrastruktūrai un tās funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.";
"(3.3) Valsts drošības iestāde savas kompetences ietvaros pēc kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedz atzinumu par darbiniekiem un izvēlētiem pretendentiem pieņemšanai attiecīgajā darbā, un komersanta, kurš sniedz nozīmīgu pakalpojumu kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā vai kuram ir piekļuve kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, īpašnieku, valdes locekļu, darbinieku un darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai izvēlēto pretendentu atbilstību darbam kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā vai piekļuvei tai. Ja ir saņemts negatīvs valsts drošības iestādes atzinums, kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs liedz personai piekļuvi A, B un C kritiskajai infrastruktūrai vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgai kritiskajai infrastruktūrai un tās funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.";
6. izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs veic atbilstīgus un samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās kritiskās infrastruktūras noturību, tajā skaitā bez liekas kavēšanas informē kompetento valsts drošības iestādi par incidentiem. Noturība šā likuma izpratnē nozīmē kritiskās infrastruktūras spēju izvairīties no incidentiem, aizsargāties pret tiem, reaģēt uz tiem, pretoties tiem, mazināt vai absorbēt tos, pielāgoties tiem un pārvarēt tos. Kritiskajā infrastruktūrā, kuras tiesiskais valdītājs ir Nacionālie bruņotie spēki, noturības pasākumus īsteno saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteikto. Valsts apdraudējuma gadījumā kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības īstenošanu vismaz minimālā apjomā.”;
“(4) Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs veic atbilstīgus un samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās kritiskās infrastruktūras noturību, tajā skaitā bez liekas kavēšanas informē kompetento valsts drošības iestādi par incidentiem. Noturība šā likuma izpratnē nozīmē kritiskās infrastruktūras spēju izvairīties no incidentiem, aizsargāties pret tiem, reaģēt uz tiem, pretoties tiem, mazināt vai absorbēt tos, pielāgoties tiem un pārvarēt tos. Kritiskajā infrastruktūrā, kuras tiesiskais valdītājs ir Nacionālie bruņotie spēki, noturības pasākumus īsteno saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteikto. Valsts apdraudējuma gadījumā kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības īstenošanu vismaz minimālā apjomā.”;
7. papildināt piekto daļu pēc vārda “Eiropas” ar vārdiem “mērogā īpaši nozīmīgas”;
8. izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Ministru kabinets nosaka kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu, darbības nepārtrauktības, noturības plānošanas un īstenošanas, incidentu paziņošanas kārtību, kā arī noturības pasākumus.”.
“(6) Ministru kabinets nosaka kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu, darbības nepārtrauktības, noturības plānošanas un īstenošanas, incidentu paziņošanas kārtību, kā arī noturības pasākumus.”.
3.
Papildināt 22.4 panta pirmās daļas pirmo punktu pēc vārda "Eiropas” ar vārdiem “mērogā īpaši nozīmīgas”.
4.
Papildināt likumu ar 36.1 pantu šādā redakcijā:
"36.1 pants. Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģija
(1) Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģiju izstrādā, lai noteiktu stratēģiskos mērķus un politikas pasākumus nolūkā sasniegt un uzturēt augstu kritiskās infrastruktūras noturības līmeni.
(2) Kritisko infrastruktūras noturības stratēģiju ne retāk ka reizi četros gados:
1) izstrādā Iekšlietu ministrija sadarbībā ar pārējām ministrijām un valsts drošības iestādēm;
2) apstiprina Ministru kabinets.
(3) Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģijas saturu nosaka Ministru kabinets.".
"36.1 pants. Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģija
(1) Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģiju izstrādā, lai noteiktu stratēģiskos mērķus un politikas pasākumus nolūkā sasniegt un uzturēt augstu kritiskās infrastruktūras noturības līmeni.
(2) Kritisko infrastruktūras noturības stratēģiju ne retāk ka reizi četros gados:
1) izstrādā Iekšlietu ministrija sadarbībā ar pārējām ministrijām un valsts drošības iestādēm;
2) apstiprina Ministru kabinets.
(3) Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģijas saturu nosaka Ministru kabinets.".
5.
Papildināt likumu ar 36.2 pantu šādā redakcijā:
“36.2 pants. Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējums.
(1) Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējums ir visaptverošs izvērtējums, kura rezultātā tiek noteikta kritiskās infrastruktūras incidenta izraisītu zaudējumu vai traucējumu iespējamība, potenciālo incidentu veids un apjoms, kā arī tos veicinoši faktori.
(2) Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējumu ne retāk ka reizi četros gados:
1) izstrādā Iekšlietu ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un valsts drošības iestādēm;
2) apstiprina Ministru kabinets.
(3) Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējuma saturu nosaka Ministru kabinets.".
“36.2 pants. Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējums.
(1) Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējums ir visaptverošs izvērtējums, kura rezultātā tiek noteikta kritiskās infrastruktūras incidenta izraisītu zaudējumu vai traucējumu iespējamība, potenciālo incidentu veids un apjoms, kā arī tos veicinoši faktori.
(2) Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējumu ne retāk ka reizi četros gados:
1) izstrādā Iekšlietu ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un valsts drošības iestādēm;
2) apstiprina Ministru kabinets.
(3) Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējuma saturu nosaka Ministru kabinets.".
6.
Papildināt likumu ar VII nodaļu šādā redakcijā:
"VII nodaļa. Administratīvie pārkāpumi kritiskās infrastruktūras incidentu jomā un kompetence administratīvā pārkāpumā procesā.
46. pants. Neziņošana, nepienācīga vai nepatiesa ziņošana par kritiskās infrastruktūras incidentu
Par neziņošanu, nepienācīgu vai nepatiesu ziņošanu par kritiskās infrastruktūras incidentu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.
47. pants. Kompetence administratīvā pārkāpuma procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 46. pantā minēto pārkāpumu veic Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija, ja kritiskā infrastruktūra atrodas Nacionālo bruņoto spēku valdījumā, vai pārējos gadījumos - Valsts policija."
"VII nodaļa. Administratīvie pārkāpumi kritiskās infrastruktūras incidentu jomā un kompetence administratīvā pārkāpumā procesā.
46. pants. Neziņošana, nepienācīga vai nepatiesa ziņošana par kritiskās infrastruktūras incidentu
Par neziņošanu, nepienācīgu vai nepatiesu ziņošanu par kritiskās infrastruktūras incidentu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.
47. pants. Kompetence administratīvā pārkāpuma procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 46. pantā minēto pārkāpumu veic Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija, ja kritiskā infrastruktūra atrodas Nacionālo bruņoto spēku valdījumā, vai pārējos gadījumos - Valsts policija."
7.
papildināt pārejas noteikumus ar 30., 31. un 32. punktu šādā redakcijā:
“30. Ministru kabinets līdz 2026. gada 17.janvārim apstiprina pirmo šā likuma 36.1 pantā minēto Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģiju.
31. Ministru kabinets līdz 2026. gada 17.janvārim apstiprina pirmo šā likuma 36.2 pantā minēto Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējumu.
32. Ministru kabinets līdz 2025. gada 30.jūnijam izdod šā likuma 22.2 panta sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti Ministru kabineta 2021. gada 6.jūlija noteikumi Nr.508 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība".”
“30. Ministru kabinets līdz 2026. gada 17.janvārim apstiprina pirmo šā likuma 36.1 pantā minēto Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģiju.
31. Ministru kabinets līdz 2026. gada 17.janvārim apstiprina pirmo šā likuma 36.2 pantā minēto Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējumu.
32. Ministru kabinets līdz 2025. gada 30.jūnijam izdod šā likuma 22.2 panta sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti Ministru kabineta 2021. gada 6.jūlija noteikumi Nr.508 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība".”
8.
Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:
"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Padomes 2008.gada 8.decembra direktīvas 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2022/2557 par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu.”.
"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Padomes 2008.gada 8.decembra direktīvas 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2022/2557 par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu.”.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Ministrs V. Uzvārds