Noteikumu projekts

24-TA-2634
Noteikumi par augsnes klasifikāciju
Izdoti saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 8. punktu
1.
Noteikumi nosaka Latvijas augsnes klasifikāciju.
2.
Augsni klasificē atbilstoši šo noteikumu ​1.pielikumam, iedalot tipos un apakštipos.
3.
Augsnes klasifikācijas apzīmējuma struktūru veido:
3.1.
augsnes tips (burtu koda ar divām zīmes);
3.2.
augsnes apakštips (burtu kods ar trīs zīmēm, no kurām pirmās divas zīmes atbilst tipa apzīmējumam).
4.
Augsne vienlaicīgi var piederēt tikai vienam tipam un tam pakārtotam apakštipam atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem kritērijiem.
5.
Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[24-TA-2634 Dt]
noteikumiem Nr.
[24-TA-2634 Nr]
Augsnes tipu un apakštipu iedalījums
Augsnes tipa apzīmējums

Augsnes tips

 Augsnes apakštipa apzīmējums Augsnes apakštips
HS Kūdraugsne HSt Tipiskā kūdraugsne
HSs

Skābā tipiskā kūdraugsne
HSi

Trūdaini kūdrainā kūdraugsne
HSb

Apraktā kūdraugsne
HSd

Skābā trūdaini kūdrainā kūdraugsne
HSh

Trūdainā kūdraugsne
HSa

Skābā trūdainā kūdraugsne
NI

Nepilnīgi izveidotā augsne

 NIe

Erodētā augsne
NIj

Neizveidotā augsne
AN

Antropogēnā augsne

ANt

Kultūraugsne
ANu Tehnogēnā augsne
ANb Apraktā augsne
ANp Rekultivētā augsne

GL

Glejaugsne

GLg

Velēnu glejotā augsne
GLh Trūdainā glejotā augsne
GLm Trūdaini kūdrainā glejotā augsne
GLv Velēnu glejaugsne
GLr Trūdainā glejaugsne
GLn Trūdaini kūdrainā glejaugsne
GLi Kūdrainā glejaugsne
PG

Podzolētā glejaugsne

PGt

Tipiskā podzola glejotā augsne
PGg Velēnu podzolētā glejotā augsne
PGh Trūdainā podzolētā glejotā augsne
PGm Trūdaini kūdrainā podzolētā glejotā augsne
PGv Velēnu podzolētā glejaugsne
PGr Trūdainā podzolētā glejaugsne
PGn Trūdaini kūdrainā podzolētā glejaugsne
PGi Kūdrainā podzolētā glejaugsne
GV

Virsēji glejotā augsne

GVc

Kontaktglejotā augsne
GVx Pseidoglejotā augsne
GVd Trūdainā pseidoglejotā augsne
GVo Trūdaini kūdrainā pseidoglejotā augsne
GVj Kūdrainā pseidoglejotā augsne
GVg Velēnu virsēji glejotā augsne
GVh Trūdainā virsēji glejotā augsne
GVm Trūdaini kūdrainā virsēji glejotā augsne
GVi Kūdrainā virsēji glejotā augsne
PS

Virsēji glejotā podzolētā augsne

PSc

Kontaktglejotā podzolētā augsne
PSx Pseidoglejotā podzolētā augsne
PSd Trūdainā pseidoglejotā podzolētā augsne
PSo Trūdaini kūdrainā pseidoglejotā podzolētā augsne
PSj Kūdrainā pseidoglejotā podzolētā augsne
PSg Velēnu virsēji glejotā podzolētā augsne
PSh Trūdainā virsēji glejotā podzolētā augsne
PSm Trūdaini kūdrainā virsēji glejotā podzolētā augsne
PSi Kūdrainā virsēji glejotā podzolētā augsne
VK

Velēnu karbonātaugsne

VKh

Trūdainā velēnu karbonātaugsne
VKe Erodētā velēnu karbonātaugsne
VKz Rendzīna
VKt Tipiskā velēnu karbonātaugsne
VKl Lesivētā karbonātaugsne
VKi Izskalotā velēnu karbonātaugsne
PV

Podzolaugsne

PVe

Erodētā podzolaugsne
PVh Trūdainā podzolaugsne
PVl Lesivētā podzolaugsne
PVv Velēnu podzolaugsne
PP

Pseidopodzolaugsne

PPe

Erodētā pseidopodzolaugsne
PPh Trūdainā pseidopodzolaugsne
PPl Lesivētā pseidopodzolaugsne
PPv Velēnu pseidopodzolaugsne
PO

Podzols

POo

 Ortšteina podzols
POf Iluviālā humusa podzols
POt Tipiskais podzols
AL

Uznesumu augsne

ALd

Koluviālā augsne
ALv Velēnu aluviālā augsne
ALh Trūdainā uznesumu augsne
ALo Trūdaini kūdrainā uznesumu augsne
ALi

Kūdrainā uznesumu augsne

 

 

2.
pielikums
Ministru kabineta
[24-TA-2634 Dt]
noteikumiem Nr.
[24-TA-2634 Nr]
Augsnes tipu un augsnes apakštipu noteikšanas kritēriji
Augsnes tips

Augsnes tipa kritēriji

Augsnes apakštips

Augsnes apakštipa kritēriji
Kūdraugsne

• 0 – 100 cm slānī organiskais materiāls kumulatīvi ≥ 60 cm (ja tas pēc apjoma satur ≥ 75 % sūnu šķiedru) vai ≥ 40 cm;

 

• Organiskais materiāls sākas < 40 cm no augsnes virspuses		 Tipiskā kūdraugsne

• 0 – 30 cm slānī organiskais materiāls ir vāji līdz ļoti vāji sadalīts;

• Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv ≥ 2/3 (no apjoma) identificējamu augu daļu;

• ≥ 50 % organiskajā materiālā pH KCl ≥ 5,0
Skābā tipiskā kūdraugsne

• 0 – 30 cm slānī organiskais materiāls ir vāji līdz ļoti vāji sadalīts;

• Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv ≥ 2/3 (no apjoma) identificējamu augu daļu;

• ≥ 50 % organiskajā materiālā pH KCl < 5,0
Trūdaini kūdrainā kūdraugsne

• 0 – 30 cm slānī organiskais materiāls ir vidēji līdz stipri sadalīts;

• Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv < 2/3 līdz ≥ 1/6 (no apjoma) identificējamu augu daļu;

• ≥ 50 % organiskajā materiālā pH KCl ≥ 5,0
Skābā trūdaini kūdrainā kūdraugsne

• 0 – 30 cm slānī organiskais materiāls ir vidēji līdz stipri sadalīts;

• Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv < 2/3 līdz ≥ 1/6 (no apjoma) identificējamu augu daļu;

• ≥ 50 % organiskajā materiālā pH KCl < 5,0
Trūdainā kūdraugsne

• 0 – 30 cm slānī organiskais materiāls ir vidēji līdz stipri sadalīts;

• Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv < 1/6 (no apjoma) identificējamu augu daļu;

• ≥ 50 % organiskajā materiālā pH KCl ≥ 5,0
Skābā trūdainā kūdraugsne

• 0 – 30 cm slānī organiskais materiāls ir ļoti stipri sadalīts;

• Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv < 1/6 (no apjoma) identificējamu augu daļu;

• ≥ 50 % organiskajā materiālā pH KCl < 5,0

Apraktā kūdraugsne

•Virsējā slāņa biezums ≥ 20 cm;

• Virsējā slāņa organisko vielu saturs ≤ 15 %

Nepilnīgi izveidotā augsne

• Vāji izveidoti ģenētiskie horizonti;

 

• Sekls (< 25 cm) augsnes profils;

 

• A horizonta biezums ≤ 5 cm

Erodētā augsne

• A, E un B horizonti erozijas rezultātā ir nonesti, un daļēji skarts arī C horizonts, vai;

• Ap horizontā organisko vielu saturs ≤ 1,0 %

Neizveidotā augsne

 - 

Antropogēnā augsne

• Cilvēka darbības rezultātā izmainītas tādā pakāpē, ka zaudējušas savas sākotnējās, dabiskās īpašības, vai;

 

• mākslīgi veidots substrāts, kas pilda augsnes funkcijas, vai;

 

• augsnes profilā vērojami apraktie horizonti, kuri veidojušies cilvēka darbības rezultātā (neskaitot cilvēka veicinātos ūdens, vēja vai agrotehniskās erozijas procesus), un kuri ir saglabājuši savas sākotnējās, pirms aprakšanas izveidotās ģenētiskās īpašības

Kultūraugsne

• A horizonta biezums ≥ 30 cm;

• A horizonta organisko vielu saturs > 3,0 %;

• A horizonta augiem izmantojamais P2O5 nodrošinājums ir augsts vai ļoti augsts;

• 0 – 100 cm slānī pH KCl ≥ 6,0;

• Īpašības ir veidojušās cilvēka darbības rezultātā

Tehnogēnā augsne

 • Substrāts, kurš ir veidojies kā mākslīgi uzbērts augsnes slānis uz augsnes pamatnes vai tehnogēnās kārtas.

Apraktā augsne

 • 0 – 100 cm slānī ir apraktie horizonti, kas saglabājuši savas sākotnējās, pirms aprakšanas izveidotās ģenētiskās īpašības.

Rekultivētā augsne

 • Veidojusies no uzbērta slāņa uz izstrādātiem karjeriem, vai izstrādāti kūdras ieguves lauki, kuru virskārtā atstāta kūdra.
Glejaugsne

• 0 – 40 cm no minerālaugsnes virspuses seklu gruntsūdeņu vai kapilārās apmales ietekmē sākas ≥ 25 cm biezs slānis, kuram atsevišķās vietās ir reducējoši apstākļi un/vai vērojams gleja krāsu salikums vai augsnē ir izveidojies slānis, kurā viscaur ir gleja pazīmes un reducējoši apstākļi;

 

• Ja A horizonts ir > 40 cm, tad reducējoši apstākļi turpinās zem tā līdz 65 cm dziļumam un dziļāk, veidojot ≥ 10 cm biezu slāni;

 

• Karbonātu sākšanās dziļums < 60 cm, vai;

 

A horizontā un/vai zem tā esošajā horizontā pH KCl > 5,5

Velēnu glejotā augsne

• 0 – 40 cm slānī nav vienlaidus Br un Cr horizonts;

• A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %

Trūdainā glejotā augsne

• 0 - 40 cm slānī nav vienlaidus Br un Cr horizonts;

A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %

Trūdaini kūdrainā glejotā augsne

• 0 - 40 cm slānī nav vienlaidus Br un Cr horizonts;

• A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %

Velēnu glejaugsne

• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts;

• A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %

Trūdainā glejaugsne

• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts;

• A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %

Trūdaini kūdrainā glejaugsne

• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts;

• A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %

Kūdrainā glejaugsne

• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts;

• H horizontā organisko vielu saturs > 35 %

Podzolētā glejaugsne

• Podzolēšanās pazīmes;

 

• Karbonātu sākšanās ≥ 60 cm;

 

• A horizontā un/vai tūlīt zem tā esošajā horizontā pH KCl ≤ 5,5

Tipiskā podzola glejotā augsne

• A horizonts nav vai tā biezums ir ≤ 5 cm;

• Zem O vai OA horizonta atrodas El vai Bl horizonts

Velēnu podzolētā glejotā augsne

• 0 - 40 cm slānī nav vienlaidus Bl un Cl horizonts;

• A horizontā ir organisko vielu saturs ≤ 10 %

Trūdainā podzolētā glejotā augsne

• 0 - 40 cm slānī nav vienlaidus Bl un Cl horizonts;

• A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %

Trūdaini kūdrainā podzolētā glejotā augsne

• 0 - 40 cm slānī nav vienlaidus Bl un Cl horizonts;

• A horizontā organisko vielu saturs > 25 %

Velēnu podzolētā glejaugsne

• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts;

• A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %

Trūdainā podzolētā glejaugsne

• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts;

• A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %

Trūdaini kūdrainā podzolētā glejaugsne

• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts;

• A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %

Kūdrainā podzolētā glejaugsne

• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts;

• H horizontā organisko vielu saturs > 35 %

Virsēji glejotā augsne

• 0 – 75 cm no zemes virsas (neskaitot A horizontu, ja tajā glejošanās pazīmes nav identificējamas) ir gleja krāsu salikums un reducējoši apstākļi;

 

• ≥ 25 cm biezs glejots slānis;

 

• Glejotā slāņa virsma ≥ 25 % apjomā ir ar glejošanās pazīmēm vai kontaktglejošanos pēkšņas granulometriskā sastāva maiņas rezultātā;

 

• Glejošanos izraisa blīva augsnes sakārta vai divdaļīgs cilmiezis;

 

• Karbonātu sākšanās dziļums < 60 cm, vai;

 

• A horizontā un/vai tūlīt zem tā esošajā horizontā pH KCl > 5,5

Kontaktglejotā augsne

• Veidojusies uz divdaļīga cilmieža;

• Virskārtai < 75 cm dziļumā ir rupjāks granulometriskais sastāvs nekā apakškārtai;

• Glejošanās sākas ± 5 cm abu šo kārtu saskarsmes vietā (kontaktglejošanās);

• Glejošanās turpinās augsnes slānī virs vai zem tās;

• Glejošanās pakāpe ≥ 50 % no augsnes apjoma (vidējais svērtais);

• Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi

Pseidoglejotā augsne

• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās;

• Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma;

• Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi;

• A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %

Trūdainā pseidoglejotā augsne

• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās;

• Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma;

• Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi;

• A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %

Trūdaini kūdrainā pseidoglejotā augsne

• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās;

• Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma;

• Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi;

• A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %

Kūdrainā pseidoglejotā augsne

• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās;

• Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma;

• Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi;

• H horizontā organisko vielu saturs > 35 %

Velēnu virsēji glejotā augsne

• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās;

• Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem.

• A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %.

Trūdainā virsēji glejotā augsne

• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās;

• Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem;

• A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %

Trūdaini kūdrainā virsēji glejotā augsne

• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās.

• Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem.

• A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %.

Kūdrainā virsēji glejotā augsne

• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās.

• Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem.

• H horizontā organisko vielu saturs > 35 %

Virsēji glejotā podzolētā augsne

• 0 – 75 cm no zemes virsas (neskaitot A horizontu, ja tajā glejošanās pazīmes nav identificējamas) ir gleja krāsu salikums un reducējoši apstākļi;

 

• ≥ 25 cm biezs glejots slānis;

 

• Glejotā slāņa virsma ≥ 25 % apjomā ir ar glejošanās pazīmēm vai kontaktglejošanos pēkšņas granulometriskā sastāva maiņas rezultātā;

 

• Glejošanos izraisa blīva augsnes sakārta vai divdaļīgs cilmiezis;

 

• Karbonātu sākšanās dziļums ≥ 60 cm;

 

• A horizontā un/vai tūlīt zem tā esošajā horizontā pH KCl ≤ 5,5

Kontaktglejotā podzolētā augsne

• Veidojusies uz divdaļīga cilmieža;

• Virskārtai < 75 cm dziļumā ir rupjāks granulometriskais sastāvs nekā apakškārtai;

• Glejošanās sākas ± 5 cm abu šo kārtu saskarsmes vietā (kontaktglejošanās);

• Glejošanās turpinās augsnes slānī virs vai zem tās;

• Glejošanās pakāpe ≥ 50 % no augsnes apjoma (vidējais svērtais);

Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi

Pseidoglejotā podzolētā augsne

• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās.

• Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma.

• Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi.

• A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %.

Trūdainā pseidoglejotā podzolētā augsne

• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās;

• Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma;

• Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi;

• A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %

Trūdaini kūdrainā pseidoglejotā podzolētā augsne

• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās;

• Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma;

• Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi;

• A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %

Kūdrainā pseidoglejotā podzolētā augsne

• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās;

• Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma;

• Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi;

• H horizontā organisko vielu saturs > 35 %

Velēnu virsēji glejotā podzolētā augsne

• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās;

• Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem;

• A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %

Trūdainā virsēji glejotā podzolētā augsne

• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās;

•Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem;

•A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %

Trūdaini kūdrainā virsēji glejotā podzolētā augsne

• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās;

• Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem;

• A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %

Kūdrainā virsēji glejotā podzolētā augsne

• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās;

• Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem;

• H horizontā organisko vielu saturs > 35 %

Velēnu karbonātaugsne

• Bez hidromorfisma pazīmēm;

 

• Veidojusies uz karbonātus saturošiem cilmiežiem;

 

• Karbonātu sākšanās dziļums < 60 cm

Trūdainā velēnu karbonātaugsne

 • 0 – 25 cm slānī organisko vielu saturs > 10 %

Erodētā velēnu karbonātaugsne

• Erozijas rezultātā pilnīgi vai daļēji ir nonests A horizonts;

• A vai AB horizonta biezums < 15 cm, vai;

• 0 – 25 cm slānī organisko vielu saturs ≤ 1,0 %

Rendzīna

• 0 – 75 cm skelets ≥ 80 % no augsnes apjoma, vai;

• Sekls (< 25 cm) augsnes profils (ieskaitot A un B horizontus), kura A horizonts uzguļ kaļķakmens, dolomīta, ģipšakmens, ezerkaļķu, smilšakmens slānim vai rupjas grants nogulumiem

Tipiskā velēnu karbonātaugsne

• Karbonātu sākšanās dziļums < 30 cm;

• Nav Bt horizonts

Lesivētā karbonātaugsne

• Ģenētiskie horizonti (E vai EB un Bt) ir labi diferencēti;

• Bt horizontā izteikta māla akumulācija;

• E vai EB horizonts, kas veidojies lesivēšanās procesā

Izskalotā velēnu karbonātaugsne

 • Karbonātu sākšanās dziļums > 30 cm
Podzolaugsne

• Bez hidromorfisma pazīmēm;

 

• A horizonta biezums ≥ 5 un ≤ 50 cm;

 

• Karbonātu sākšanās dziļums ≥ 60 cm;

 

• A horizontā un/vai tūlīt zem tā esošajā horizontā pH KCl ≤ 5,5

Erodētā podzolaugsne

• Erozijas rezultātā pilnīgi vai daļēji ir nonests A horizonts;

• A horizonta biezums < 15 cm, vai;

• 0 – 25 cm slānī organisko vielu saturs ≤ 1,0 %

Trūdainā podzolaugsne

 • A horizontā organisko vielu saturs > 10 %

Lesivētā podzolaugsne

• Ģenētiskie horizonti ir labi diferencēti (E vai EB un Bt);

• Bt horizontā izteikta māla akumulācija

Velēnu podzolaugsne

 • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %

Pseidopodzolaugsne

• Bez hidromorfisma pazīmēm;

 

• A horizonta biezums ≥ 5 un ≤ 50 cm;

 

• Karbonātu sākšanās dziļums ≥ 60 cm;

 

• A horizontā un/vai tūlīt zem tā esošajā horizontā pH KCl > 5,5

Erodētā pseidopodzolaugsne

• Erozijas rezultātā pilnīgi vai daļēji ir nonests A horizonts;

• A horizonta biezums < 15 cm, vai;

• 0 – 25 cm slānī organisko vielu saturs ≤ 1,0 %

Trūdainā pseidopodzolaugsne

 • A horizontā organisko vielu saturs > 10 %;

Lesivētā pseidopodzolaugsne

• Ģenētiskie horizonti ir labi diferencēti (E vai EB un Bt);

• Bt horizontā izteikta māla akumulācija

Velēnu pseidopodzolaugsne

 • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
Podzols

• Bez A horizonta, vai;

 

• A horizonta biezums ≤ 5 cm;

 

• Ģenētiskie horizonti (E, B) ir labi diferencēti;

 

• Dabiskos apstākļos (nekaļķots) augsnes virsējos minerālajos horizontos (A, E vai Bs) līdz 30 cm dziļumam pH KCl ≤ 5,5

Ortšteina podzols

 • Bhs horizontā ir vienlaidus blīvs ≥ 5 cm ortšteina slānis

Iluviālā humusa podzols

 • Bhs horizonts ir necementēts, tumši brūnā vai sarkani brūnā krāsā ar iluviālo humusu vai rūsas kārtu

Tipiskais podzols

 - 

Uznesumu augsne

• Veidojusies no aluviāliem vai limniskiem nogulumiem ,k kuros saskatāma stratifikācija – neviendabīgs augsnes granulometriskais sastāvs un organisko vielu slāņojums, vai;

 

• Veidojusies izteikta reljefa apstākļos, no ≥ 50 cm bieziem koluviāliem nogulumiem.

Koluviālā augsne

 • No reljefa augstākajām vietām nonests koluviālais materiāls > 50 cm

Velēnu aluviālā augsne

 • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %

Trūdainā uznesumu augsne

• Virskārtā ≥ 30 cm slānī ir HAh un/vai Ah, Ap horizonti;

• 0-30 cm slānī organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %

Trūdaini kūdrainā uznesumu augsne

• Virskārtā ≥ 30 cm slānī ir HAh un/vai Ah, Ap horizonti;

• 0-30 cm slānī organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %

Kūdrainā uznesumu augsne

• Virskārtā ≥ 30 cm slānī ir H un/vai HAh horizonti;

• 0-30 cm slānī organisko vielu saturs > 35 %.

 

A horizonts – minerālais trūdvielu akumulācijas horizonts;

 

AB horizonts – minerālā trūdvielu akumulācijas horizonta un iluviālā horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks minerālais trūdvielu akumulācijas horizontam;

 

Ah horizonts – nesajaukts minerālais trūdvielu akumulācijas horizonts;

 

Ap horizonts – sajaukts minerālais trūdvielu akumulācijas horizonts;

 

B horizonts – iluviālais jeb ieskalošanās horizonts;

 

BE horizonts – iluviālā horizonta un eluviālā horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks iluviālajam horizontam;

 

BC horizonts – iluviālā horizonta un augsnes cilmieža pārejas horizonts, kas līdzīgāks iluviālajam horizontam;

 

Bhs horizonts – iluviālais horizonts ar organisko vielu akumulāciju un trīsvērtīgā dzelzs un/vai alumīnija akumulāciju;

 

Bl horizonts – iluviālais horizonts ar plankumiem, ko rada glejošanās;

 

Br horizonts – iluviālais horizonts ar izteiktu reducēšanos;

 

Bs horizonts – iluviālais horizonts ar trīsvērtīgā dzelzs un/vai alumīnija akumulāciju;

 

Bt horizonts – iluviālais horizonts ar māla akumulāciju;

 

C horizonts – augsnes cilmiezis;

 

CA horizonts – augsnes cilmieža un minerālā trūdvielu akumulācijas horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks augsnes cilmiezim;

 

Cl horizonts – augsnes cilmiezis ar plankumiem, ko rada glejošanās;

 

Cr horizonts – augsnes cilmiezis ar izteiktu reducēšanos;

 

E horizonts – eluviālais jeb izskalošanās horizonts;

 

EB horizonts – eluviālā horizonta un iluviālā horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks eluviālajam horizontam;

 

El horizonts – eluviālais horizonts ar plankumiem, ko rada glejošanās;

 

H horizonts – kūdras horizonts;

 

HAh horizonts – kūdras horizonta un nesajaukta minerālā trūdvielu akumulācijas horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks augsnes cilmiezim;

 

O horizonts – organisko vielu jeb nedzīvās zemsegas horizonts;

 

OA horizonts – organisko vielu horizonta un minerālā trūdvielu akumulācijas horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks organisko vielu horizontam;

 

Augiem izmantojamais P2O5 – augiem izmantojamais fosfors pēc Ēgnera-Rīma metodes;

 

Gleja krāsu salikums – augsnē ir glejots B, BC vai BE horizonts;

 

Hidromorfisma pazīmes – gleja plankumi aizņem < 25 % no jebkura horizonta virsmas atseguma līdz 75 cm dziļumam;

 

Karbonāti – augsne puto uzlejot 1 M sālsskābi;

 

Organiskais materiāls – augnses slānis, kurā organisko vielu saturs ≥ 35 %;

 

pH KCl – augsnes reakcija 1M kālija hlorīda šķīdumā;

 

Reducējoši apstākļi – augsnē ir vienlaidus gleja horizonts vai augsne pastāvīgi atrodas zem gruntsūdens līmeņa.