Ministru kabinets ir iepazinies ar tiesībsarga vietnieces I. Piļānes vēstuli par nepieciešamību izvērtēt nekustamo īpašumu apgrūtinājumu un kompensāciju sistēmu. Vēstulē lūgts veikt visaptverošu to normatīvo aktu savstarpējo analīzi un salīdzinājumu, kuros paredzētas kompensācijas par tiesību uz īpašumu ierobežojumiem, lai identificētu gadījumus, kuros kompensācijas apmērs nav taisnīgs, neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam vai konstatējamas citas nepilnības.
Ministru kabinets jau iepriekš informēja, ka Latvijā nekustamo īpašumu aprobežojumu un kompensāciju jomā pastāv decentralizēta sistēma. Par aprobežojumu noteikšanas pamatu un kompensācijas kritērijiem atbild attiecīgās nozares ministrija, kuras kompetencē ir konkrētā politikas joma. Šo pieeju nav plānots mainīt.
Izvērtējot tiesībsarga vietnieces I. Piļānes atkārtotajā vēstulē paustos apsvērumus, Ministru kabinets informē, ka ir uzdevis atbildīgajām ministrijām veikt to kompetencē esošo normatīvo aktu analīzi, kas regulē īpašumu apgrūtinājumu un kompensāciju sistēmu. Tieslietu ministrijai savukārt ir uzdots apkopot ministriju viedokļus un līdz 2026. gada 1. decembrim iesniegt Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu ar secinājumiem un priekšlikumiem par turpmāk veicamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka Satversmē noteiktie kritēriji pamattiesību ievērošanai vienlīdz tiek ievēroti neatkarīgi no nozares, kurā paredzēts nekustamā īpašuma apgrūtinājums. Ministru kabinets aicina Tiesībsarga biroju uz sadarbību šī izvērtējuma ietvaros.
Pamatojoties uz veikto izvērtējumu, kā arī ņemot vērā valsts kopējās prioritātes un pieejamos budžeta resursus, Ministru kabinets lems par turpmāko rīcību, lai pilnveidotu nekustamo īpašumu apgrūtinājumu un kompensāciju sistēmu.
Pielikumā: