MK vēstules projekts

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (turpmāk – Komisija) 2023. gada 30. maija vēstulē Nr. 142.1.9/6-25-14/23 aicināja Ministru kabinetu sagatavot nepieciešamos grozījumus tiesiskajā regulējumā, lai paātrinātu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras (turpmāk – ārējās robežas infrastruktūra) izbūves vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu.

Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets norāda, ka saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma (turpmāk – Izbūves likums) 2. pantu ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo teritoriju nosaka Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo zemes kadastrālo uzmērīšanu organizē Nodrošinājuma valsts aģentūra. Nodrošinājuma valsts aģentūra sagatavo un izsniedz darba uzdevumu mērniekam vai komersantam, kas nodarbina mērnieku.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka pirms ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzsākšanas pastāvēja nepieciešamība iegūt valsts īpašumā citu personu īpašumā esošu zemi un minētais aizņēma ilgstošu laika periodu, kā arī iespējamību, ka personas var nepiekrist zemes atsavināšanai, tādējādi kavējot gan atsavināšanas, gan ārējās robežas infrastruktūras izbūves procesu, Izbūves likumā tika paredzēts īpašs tiesiskais regulējums. Proti, Izbūves likuma 3. panta pirmajā daļā noteikts, ka ar šo likumu par labu valstij Iekšlietu ministrijas personā tiek nodibināts servitūts[1] uz citām personām piederošo zemi, kura nepieciešama, lai nodrošinātu nepieciešamo ārējās robežas infrastruktūras objektu izbūvi. Servitūts tiek nodibināts līdz brīdim, kad zeme tiek atsavināta atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām. Tāpat norādāms, ka, lai nekavētu ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzsākšanu, Izbūves likuma 3. panta otrajā daļā ir ietverts noteikums, ka strīds par servitūta noteikšanu neietekmē ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu uzsākšanu.

Servitūta noteikšanas nepieciešamība ar Izbūves likumu saistāma ar vajadzību bez kavēšanās uzsākt ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbus, tiklīdz ir noteiktas ar servitūtu apgrūtinātās teritorijas, kā arī ievērojot Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta devītās daļas pirmajā teikumā noteikto, ka valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz zemi valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā.

Ievērojot minēto, atbilstoši Izbūves likuma 3. panta otrajai daļai Nodrošinājuma valsts aģentūra informē personu, ka uz tai piederošo zemi ir noteikts servitūts un ka tiks uzsākti ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbi. Savukārt saskaņā ar Izbūves likuma 3. panta trešo daļu Nodrošinājuma valsts aģentūra pēc personas informēšanas par ārējās robežas infrastruktūras izbūvi nekavējoties uzsāk nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu. Šāds regulējums Izbūves likumā ir ietverts, lai, ņemot vērā, ka servitūta noteikšana aprobežo privātpersonai Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu, nodrošinātu, ka privātpersonas īpašuma tiesību aprobežojums ar servitūtu ir īslaicīgs un attiecīgais nekustamais īpašums pēc iespējas ātrāk tiktu atsavināts Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 105. panta ceturto teikumu īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

Līdz ar to ārējās robežas infrastruktūras izbūvei privātpersonu īpašumā esošie nekustamie īpašumi tiek atsavināti, ievērojot Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteikto atsavināšanas procedūru, kā arī nosakot attiecīgu taisnīgu atlīdzību. Tādējādi, lai būtu iespējams veikt ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamā nekustamā īpašuma novērtēšanu un varētu noteikt arī nekustamā īpašuma tirgus vērtību atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 20.  un 22. pantā, kā arī Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumos Nr. 204 ''Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu'' 4. nodaļā noteiktajam, ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajiem īpašumiem ir jābūt kadastrāli uzmērītiem, ievērojot normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā noteikto.

Vienlaikus Ministru kabinets vērš uzmanību, ka atbilstoši Izbūves likuma 3. panta ceturtajai daļai jebkuri darbi nekustamajā īpašumā tiek plānoti un veikti tādā veidā, lai neradītu šķēršļus noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību un zaudējumus, kas atlīdzināmi nekustamā īpašuma īpašniekam atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām. Tāpat norādāms, ka atbilstoši Izbūves likuma 3. panta piektajai daļai zaudējumi, kas atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, tiek atlīdzināti atbilstoši Sabiedrības vajadzībām neieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam. Tādējādi pirms ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu uzsākšanas, ja nav vēl pabeigts nekustamā īpašuma atsavināšanas process, ir iegūstama visa informācija, kas nepieciešama taisnīgas atlīdzības noteikšanai atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām.

Vienlaikus ņemams vērā apstāklis, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūve tiek veikta valsts robežas joslas ietvaros, kā arī teritorijā, kurā ietilpst patrulēšanas josla, robežzīmju uzraudzības josla, kā arī citās teritorijās, kas nepieciešamas ārējas robežas infrastruktūras izbūvei. Attiecīgi ārējās robežas infrastruktūras izbūvei ir nepieciešamas salīdzinoši šauras joslas, kas ir daļa no privātpersonu īpašumā esošā nekustamā īpašuma.

Ārējās robežas infrastruktūras izbūve ir laikietilpīgs process, kas saistīts ar būvniecības sagatavošanas darbiem pirms būvdarbu uzsākšanas, būvniecības procesu (tostarp projektēšanu un būvdarbiem), kā arī minēto procesu ietvaros veicamām darbībām un procedūrām. Pirms būvniecības uzsākšanas nepieciešams veikt visus sagatavošanās darbus, piemēram, noteikt ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas, izstrādāt būvprojektu, veikt ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas attīrīšanu no apauguma. Tāpat būvniecības dokumentu izstrāde, saskaņošana un iesniegšana,  kā arī citas darbības, kas veicamas ārējās robežas infrastruktūras izbūves ietvaros, aizņem zināmu laika periodu. Turklāt arī pašu būvdarbu veikšana ārējās robežas infrastruktūras izbūves ietvaros aizņem zināmu laika periodu.

Būtiski ir uzsvērt, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūves ietvaros svarīga ir arī sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām institūcijām, kuras saistībā ar ārējās robežas infrastruktūras izbūves procesu pieņem kādus lēmumus, izsniedz atļaujas, sniedz nepieciešamo informāciju vai veic citas darbības (piemēram, izsniedz būvatļauju, izsniedz mērniekam normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā minēto informāciju). Ņemot vērā, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūve ir svarīgs projekts, kas vērsts uz valsts drošības garantēšanu, ar minētā projekta īstenošanu saistītie jautājumi ir risināmi pēc iespējas ātrāk. Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī citas institūcijas nepieciešamos iesniegumus, jautājumus izskata un lēmumus pieņem pēc iespējas ātrāk, Izbūves likuma 7. pants nosaka, ka valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī citas institūcijas visus iesniegumus un jautājumus, kas saistīti ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo darbu saskaņošanu, nodrošināšanu un veikšanu, tostarp ārējās robežas izbūvei nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī ārējās robežas infrastruktūras būvju nodošanu ekspluatācijā, izskata un lēmumus pieņem prioritārā kārtībā, ja tas iespējams. Šāda prioritārā kārtība nodrošina, ka saistībā ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi iesniegtais iesniegums vai jautājums tiek izskatīts pēc iespējas īsākā termiņā, tādējādi būtiski nekavējot ārējās robežas infrastruktūras izbūves procesu. Vienlaikus Ministru kabinets norāda, ka Izbūves likuma 7. pantā noteiktā prioritārā kārtība attiecināma arī uz tām institūcijām, kas ir iesaistītas ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā.

Ievērojot minēto, konstatējams, ka ar Izbūves likumu radītais īpašais tiesiskais regulējums jau ir vērsts uz iespējami ātru un tiesisku ārējās robežas infrastruktūras būvniecības procesa nodrošināšanu (tajā skaitā izbūvei nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu) un šobrīd nav identificēti tajā nepieciešamie grozījumi.

[1] Saskaņā ar Civillikuma 1130. pantu servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.