24-TA-2092
Rail Baltica projekta īstenošanas likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likuma mērķis
(1)
Šā likuma mērķis ir nodrošināt nacionālo interešu objekta — elektrificētas Eiropas standarta platuma (1435 mm) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar to saistīto būvju būvniecības Latvijas Republikas teritorijas ietvaros (turpmāk — Rail Baltica projekts) sekmīgu un savlaicīgu īstenošanu atbilstoši Rail Baltica projekta īstenošanas tvērumam un ieviešanas struktūrai, pirmajā posmā līdz 2030. gada 31. decembrim nodrošinot funkcionālu Eiropas sliežu platuma pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras Latvijas posma savienojumu ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku, bet otrajā posmā pēc 2031. gada 1. janvāra nodrošinot atlikušā Rail Baltica projekta tvēruma Latvijas teritorijā īstenošanu atbilstoši pieejamam finansējumam.
(2)
Rail Baltica projekta īstenošana šā likuma izpratnē ir darbību kopums, kas ietver nekustamo īpašumu atsavināšanu un dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras būvju projektēšanu, būvdarbu uzsākšanu un veikšanu. Rail Baltica īstenošanas teritorija atbilst publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju un tā ir iekļauta teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā tīmekļvietnē www.tapis.gov.lv.
(3)
Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūra nodrošina:
1)
pasažieru un bagāžas pārvadājumus un kravu pārvadājumus;
2)
militārpersonu un militāro kravu pārvadājumus (militārie pārvadājumi tiek veikti gan militārā apdraudējuma gadījumā, gan miera laikā).
2.
pants.
Rail Baltica projekta finansējums
(1)
Rail Baltica projekta īstenošanu finansē no:
1)
Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem;
2)
valsts budžeta līdzekļiem;
3)
Ziemeļatlantijas līguma organizācijas budžeta programmām militāro spēju stiprināšanai.
(2)
Rail Baltica projekta īstenošanu var finansēt arī no citiem finansēšanas avotiem.
(3)
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētos līdzekļus aizliegts izlietot citiem mērķiem.
IInodaļaInstitūciju kompetence
3.
pants.
Rail Baltica projekta ieviešanā iesaistīto institūciju kompetence Latvijā
(1)
Ministru kabinets apstiprina Rail Baltica projekta tvērumu, tā ieviešanas kārtas, budžetu un projekta ieviešanas termiņu.
(2)
Ministru kabinets nodrošina starpnozaru jautājumu koordināciju.
(3)
Satiksmes ministrija veido transporta nozares politiku Rail Baltica projekta ieviešanai, koordinē un pārrauga Rail Baltica projekta ieviešanu.
(4)
Rail Baltica projekta Latvijas posma ieviešanas koordinācijai Satiksmes ministrija izveido Vadības grupu, kurā tiek iekļauti pārstāvji no Satiksmes ministrijas, akciju sabiedrības "RB Rail", sabiedrības ar ierobežotu atbildību „EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” un valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš". Vadības grupas darbā var pieaicināt arī ekspertus no citām institūcijām.
(5)
Rail Baltica projekta īstenošana Latvijas teritorijā tiek deleģēta sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”, veicot šādus pārvaldes uzdevumus:
1)
organizēt un pārraudzīt Eiropas sliežu platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību (veikt iepirkumu organizēšanu, projektēšanas, būvdarbu un būvuzraudzības līgumu vadību);
2)
veikt Rail Baltica projekta finansējuma administrēšanu;
3)
nodrošina jebkāda veida kustama un nekustama īpašuma, kas nepieciešams Rail Baltica infrastruktūras izveidošanai un ekspluatācijai, iegūšanu valsts īpašumā, kā arī citu nepieciešamo tiesību (valdījuma, lietošanas u.c. tiesību) iegūšanu valstij Satiksmes ministrijas personā.
4)
nodrošināt valsts publiskās lietošanas Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju veikšanu.
(6)
Satiksmes ministrija pilnvaro "RB Rail AS" veikt Rail Baltica projekta koordinatora funkciju līdz Rail Baltica projekta pabeigšanai un pilnas tehniskās funkcionalitātes sasniegšanai, pildot starptautiskajos līgumos, starpresoru līgumos un pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju savstarpējos līgumos noteiktās funkcijas.
(7)
Finanšu ministrija sniedz atbalstu Satiksmes ministrijai valsts budžeta finansējuma, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu piesaistei, ka arī citu finansēšanas instrumentu piesaistei Rail Baltica projekta īstenošanai.
(8)
Ārlietu ministrija nodrošina atbalstu starptautisko līgumu slēgšanai Rail Baltica projekta īstenošanai.
(9)
Tieslietu ministrija nodrošina atbalstu starptautisko juridisko saistību izvērtēšanā Rail Baltica projekta īstenošanai.
(10)
Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina atbalstu ārvalstu un citu finanšu instrumentu finansēto klimata un enerģētikas projektu plānošanā, vērtēšanā, ieviešanā Rail Baltica projekta īstenošanai.
(11)
Aizsardzības ministrija nodrošina atbalstu valsts aizsardzības un militārās mobilitātes jautājumu koordinēšanā Rail Baltica projekta īstenošanai.
(12)
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nodrošina atbalstu reģionālās attīstības stratēģijas izstrādē Rail Baltica projekta īstenošanai.
(13)
Ekonomikas ministrija nodrošina atbalstu būvniecības jautājumos Rail Baltica projekta īstenošanai.
(14)
Lai nodrošinātu efektīvu starpnozaru sadarbību transporta, valsts aizsardzības, enerģētikas, vides aizsardzības, tautsaimniecības attīstības un aizsardzības un finanšu nozarē, kā arī šo jautājumu koordināciju veiksmīgai Rail Baltica projekta īstenošanai un uzraudzībai Ministru kabinets izveido Rail Baltica projekta īstenošanas uzraudzības padomi (turpmāk – Uzraudzības padome). Uzraudzības padomi vada finanšu ministrs. Uzraudzības padomē ir iekļauts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, satiksmes ministrs, ārlietu ministrs, tieslietu ministrs, klimata un enerģētikas ministrs, aizsardzības ministrs, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs, ekonomikas ministrs, kultūras ministrs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis un Latvijas Darba dēvēju konfederācijas pārstāvis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis. Uzraudzības padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
(15)
Satiksmes ministrija vienu reizi gadā informē Saeimu un divas reizes gadā – Ministru kabinetu – par Rail Baltica projekta ieviešanas progresu.
4.
pants.
Rail Baltica projekta infrastruktūras piederība un pārvaldība
(1)
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pārbūvētās un jaunradītās būves pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā. Ja pirms attiecīgās būves pārbūves vai nojaukšanas tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir bijusi cita persona, tad pēc būves pārbūves vai citas identiskas vai līdzvērtīgas būves uzbūvēšanas nojauktās būves vietā šī persona turpina būt attiecīgās būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Tas nav uzskatāms par ieguldījumu attiecīgās personas īpašumā, ja pārbūvētā vai uzbūvētā būve ir identiska vai līdzvērtīga būvei pirms pārbūves vai nojauktajai būvei. Ja attiecināms, šādā gadījumā īpašumtiesības uz attiecīgo pārbūvēto vai uzbūvēto būvi ir reģistrējamas tā sākotnējam īpašniekam, neatkarīgi no tā, kas ir būvniecības ierosinātājs.
(2)
Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modelis integrē Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru (1435 mm) un nodrošina tās savstarpēju saderību ar 1520 milimetru sliežu ceļa platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, attīstot vienu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.
(3)
Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modelis ir neatkarīgs no pārvadātājiem, un pēc iespējas nodrošina vienotu ar pārējām Baltijas valstīm pieeju Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai visās Baltijas valstīs.
IIInodaļaBūvdarbiem nepieciešamie priekšizpētes, sagatavošanās darbi un būvdarbi
5.
pants.
Tehnisko vai īpašo noteikumu prasības
(1)
Rail Baltica projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver nevienu no šādām prasībām:
1)
par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuru būvniecības pienākums Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros neizriet no normatīvajiem aktiem;
2)
kuras nav nepieciešamas un lietderīgas, lai nodrošinātu būves vai tās daļas līdzšinējo funkciju;
3)
prasības par juridiska rakstura darbību veikšanu, kas atšķiras no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tostarp par trešo personu saskaņojuma saņemšanu normatīvajos aktos neparedzētos gadījumos.
(2)
Būvniecības ierosinātājam ir tiesības, konstatējot kādas tehnisko noteikumu prasības neatbilstību šī panta pirmajai daļai, neievērot šo neatbilstošo prasību, būvprojekta dokumentācijai pievienojot attiecīgu paziņojumu. Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņem motivētu lēmumu, izskatot būvniecības ierosinātāja paziņojumu un būvprojekta dokumentāciju. Šis lēmums nav apstrīdams atsevišķi no lēmuma par atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi izdarīšanu vai atteikumu izdarīt šo atzīmi.
(3)
Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir atzinusi, ka neatbilstība konstatēta pamatoti, tad attiecīgās prasības neievērošana nevar būt šķērslis izdarīt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.
(4)
Būvvaldes vai institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, lēmumu par atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi izdarīšanu var apstrīdēt tehnisko noteikumu izdevējs, bet lēmumu par atteikumu izdarīt šo atzīmi var apstrīdēt būvniecības ierosinātājs. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur izdarītās atzīmes darbību un nav šķērslis turpmāko būvniecības procesa darbību veikšanai.
(5)
Tehnisko vai īpašo noteikumu derīguma termiņš ir pieci gadi. Tehnisko noteikumu derīguma termiņa laikā tehnisko noteikumu izdevējs nav tiesīgs bez saskaņošanas ar būvniecības ierosinātāju izdot jaunus vai izdarīt grozījumus tehniskajos noteikumos attiecīgās būvniecības ieceres realizācijai.
(6)
Šis pants neattiecas uz Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.
6.
pants.
Publiskā apspriešana
Attiecībā uz Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību netiek rīkota publiskā apspriešana.
7.
pants.
Būvprojekta izmaiņas
(1)
Izmaiņas būvprojektos, kuri izstrādāti šī likuma mērķa sasniegšanai, ir jāsaskaņo ar būvvaldi vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, tikai tajos gadījumos, kad izmaiņas paredz būvdarbus ārpus iepriekš saskaņotajām Rail Baltica infrastruktūras un ar to saistīto infrastruktūras būvju novietojuma robežām. Ar izmaiņām var paredzēt arī būvprojektā neparedzētus pirmās vai otrās grupas inženierbūvju, pirmās grupas ēkas vai otrās grupas palīgēkas būvdarbus.
(2)
Persona, kurai izdota būvatļauja, šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā būvniecības informācijas sistēmā informē būvvaldi vai institūciju, kas pilda būvvaldes funkcijas, par izmaiņu veikšanu.
(3)
Ja būvdarbu laikā būvniecības procesa dalībnieki vienojas par izmaiņām būvprojektā, būvdarbus pārtrauc būvē vai tās daļā, kuru skar izmaiņas, līdz izmaiņu būvprojektā pievienošanai un apstiprināšanai būvniecības informācijas sistēmā, ja būvniecības process noris, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu.
(4)
Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pieprasīt veikt papildu izvērtējumu vai sniegt papildu informāciju, ja tai ir pamatotas šaubas par izmaiņu būvprojektā atbilstību normatīvo aktu prasībām.
8.
pants.
Nacionālo interešu objekta teritorijas izmantošanas nosacījumu un tajā ietverto ierobežojumu nekustamā īpašuma izmantošanai termiņš
Ja ir saņemta vismaz viena būvatļauja Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai, būvniecība attiecībā uz visu Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru ir uzsākta un teritorijas izmantošanas nosacījumi Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai nepieciešamajām teritorijām, ietverot ierobežojumus nekustamā īpašuma izmantošanai, Zemes pārvaldības likuma 5.panta sestās daļas izpratnē ir spēkā līdz visas Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecības pabeigšanai.
9.
pants.
Rīcība ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošiem pieminekļiem
(1)
Ja Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā atrodas kultūras piemineklis vai tā aizsardzības zona, Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota persona nodrošina, ka attiecīgajā teritorijā tiek veikta kultūrvēsturisko vērtību apzināšana, izpēte, kultūras pieminekļa fiksācija un būvniecības ietekmes uz kultūras pieminekli novērtējums. Attiecīgo dokumentāciju un objektīvi argumentētu pamatojumu kultūras pieminekļa izslēgšanai no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota persona iesniedz Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei.
(2)
Lēmumu par kultūras pieminekļa izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta pēc Satiksmes ministrijas ierosinājuma pieņem Ministru kabinets, noskaidrojot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes viedokli un vietējas nozīmes kultūras pieminekļa gadījumā, konsultējoties ar pašvaldību, kuras teritorijā attiecīgais piemineklis atrodas.
(3)
Ministru kabinets izslēdz kultūras pieminekli no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, ja izpildās šādi kritēriji:
1)
īstenojot samērīgus pasākumus dzelzceļa infrastruktūras izvietošanai, nav iespējams savienot kultūras pieminekļa pastāvēšanu ar Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izveidi;
2)
kultūras pieminekli nav iespējams vai nav lietderīgi pārvietot uz citu vietu vai vismaz daļēji saglabāt.
(4)
Ja pieņemts lēmums par kultūras pieminekļa izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izdod nosacījumus kultūras pieminekļa izpētei, fiksācijai, pārvietošanai vai kultūras pieminekļa vērtīgāko daļu vai fragmentu demontāžai un saglabāšanai.
10.
pants.
Rīcība ar Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā esošiem aizsargājamiem kokiem
Ja Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā atrodas aizsargājams koks, aizsargājamā dendroloģiskajā stādījumā augošs koks vai aizsargājamā alejā augošs koks (turpmāk visi kopā — aizsargājamais koks), to var nocirst, ja izpildās šādi kritēriji:
1)
aizsargājamā koka pastāvēšanu nav iespējams savienot ar Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izveidi;
2)
saņemts pozitīvs kokkopja (arborista) rakstveida atzinums, ja šāda atzinuma nepieciešamību noteikusi Dabas aizsardzības pārvalde;
3)
saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja.
11.
pants.
Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums
(1)
Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums (no dienas, kad būvatļaujā vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par visu tajā ietverto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, līdz būves nodošanai ekspluatācijā) Rail Baltica projekta ietvaros būvējamām būvēm, kurām veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, ir astoņi gadi.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minēto termiņu iespējams pagarināt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas termiņu attiecīgās kategorijas būvei.
12.
pants.
Topogrāfiskā plāna derīguma termiņš
Rail Baltica projekta ietvaros izbūvējamās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un ar tās būvniecību saistīto būvju projektēšanai sagatavotā topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir četri gadi, skaitot no datuma, kad tas reģistrēts vietējās pašvaldības datubāzē.
13.
pants.
Rīcība ar bezmantinieku mantu un bezīpašnieka lietām
(1)
Ja Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams tāds nekustamais īpašums, kura īpašnieks ir miris, Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotais personai ir tiesības Notariāta likumā noteiktajā kārtībā un atbilstoši noteikumiem par mantojuma lietu vešanas kārtību lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos un lūgt aizgādnības nodibināšanu mantojumam.
(2)
Ja par bezmantinieku mantu, uz kuru pieteiktas kreditoru pretenzijas, atzīts Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams nekustams īpašums, un tā atsavināšanu normatīvajos aktos paredzētos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs neturpina, zvērināts tiesu izpildītājs, nosūta Satiksmes ministrijai paziņojumu, ka lieta par bezmantinieku mantu tiek izbeigta, un nekustamais īpašums pāriet tās rīcībā.
(3)
Ja Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamais nekustamais īpašums ir atzīts par bezīpašnieka lietu vai tādu bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteikti kreditoru prasījumi vai pretenzijas, tad šādu mantu nodod Satiksmes ministrijas valdījumā.
14.
pants.
Rīcība ar rezerves zemes fonda zemi
Valstij piekrīt un, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā tiek ierakstīta tāda neapbūvēta rezerves zemes fondā ieskaitīta un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantota zeme, kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta īstenošanai.
15.
pants.
Kompensācija nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā
Rezerves zemes fondā ieskaitīto zemi var izmantot arī kā atlīdzības kompensāciju par Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamā privātpersonas nekustamā īpašuma atsavināšanu.
16.
pants.
Servitūta nodibināšana un tā paziņošanas kārtība
(1)
Par labu valstij Satiksmes ministrijas personā uz šā likuma pamata var tikt nodibināts servitūts uz citām personām piederošo nekustamo īpašumu, ja tas atrodas Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā un nepieciešams priekšizpētes darbu veikšanai. Servitūtu var nodibināt līdz brīdim, kad Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona paziņo, ka servitūts vairs nav nepieciešams priekšizpētes darbu veikšanai. Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona informē nekustamā īpašuma īpašnieku (tiesisko valdītāju), ka uz tam piederošo nekustamo īpašumu ir nodibināts servitūts un tiks uzsākti Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamie priekšizpētes darbi, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosūtot rakstveida paziņojumu ne vēlāk kā 30 dienas pirms priekšizpētes darbu uzsākšanas. Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona informē nekustamā īpašuma īpašnieku (tiesisko valdītāju), ka uz tam piederošo nekustamo īpašumu nodibinātais servitūts ir izbeidzies, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosūtot rakstveida paziņojumu ne vēlāk kā 30 dienas pēc priekšizpētes darbu beigšanas.
(2)
Par labu valstij Satiksmes ministrijas personā uz šā likuma pamata var tikt nodibināts servitūts uz citām personām piederošo nekustamo īpašumu, ja tas atrodas Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā un nepieciešams būvdarbiem nepieciešamo sagatavošanās darbu un būvdarbu veikšana un šī servitūta ietvaros uzbūvēto būvju uzturēšanai. Servitūts tiek nodibināts līdz brīdim, kad īpašuma tiesības uz atsavināto īpašumu tiek nostiprinātas uz valsts vārda zemesgrāmatā. Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona informē nekustamā īpašuma īpašnieku (tiesisko valdītāju), ka uz tam piederošo nekustamo īpašumu ir nodibināts servitūts un tiks uzsākti Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamie darbi, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosūtot rakstveida paziņojumu ne vēlāk kā 30 dienas pirms Rail Baltica projekta īstenošanas darbu uzsākšanas, kā arī nosūtot paziņojumu kreditoram, ja uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatā ir nostiprināta hipotēka.
17.
pants.
Rīcība ar servitūtu aprobežotajā teritorijā un zaudējumu atlīdzināšana
(1)
Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku (tiesisko valdītāju) veikt priekšizpētes darbus teritorijā, kurai šā likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktā kārtībā nodibināts servitūts. Par priekšizpētes darbu veidu, laiku, izmeklējamo teritoriju un kontaktinformāciju nekustamā īpašuma īpašnieks (tiesiskais valdītājs) tiek informēts 18. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.
(2)
Pēc priekšizpētes darbiem Satiksmes ministrijas pilnvarotā persona nodrošina nekustamā īpašuma sakārtošanu, atjaunojot attiecīgo zemes platību tās iepriekšējā stāvoklī. Nekustamā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) atlīdzina priekšizpētes darbu laikā nodarītos zaudējumus, ja tādi radušies, Civillikumā noteiktajā kārtībā.
(3)
Būvdarbiem nepieciešamie sagatavošanās darbi šā likuma izpratnē ietver zemes ierīcības projekta izstrādi, zemes kadastrālo uzmērīšanu, atmežojamās meža zemes skici, atļauju saņemšanu koku ciršanai, koku un krūmu ciršanu, atmežošanu, augsnes virskārtas noņemšanu, pagaidu ēku un inženierbūvju ierīkošanu, arheoloģiskās un inženiertehniskās izpētes, tehniskajos vai īpašajos noteikumos paredzētās izpētes, meliorācijas sistēmu būvniecību un uzturēšanu, kā arī pirmās grupas inženierbūvju demontāžu, aizsardzību un pārbūvi gadījumos, kad ir saņemts saskaņojums no attiecīgās inženierbūves īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai turētāja, un citus sagatavošanas darbus.
(4)
Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotajai personai ir tiesības uzsākt būvdarbiem nepieciešamos sagatavošanās darbus un būvdarbus Rail Baltica projekta risinājumu skartajā nekustamajā īpašumā pēc tam, kad Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota persona ir paziņojusi par servitūta nodibināšanu šā likuma 18. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Papildus jau noteiktajam būvdarbiem nepieciešamos sagatavošanās darbus atļauts uzsākt, ja ir izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā un būvdarbu veicēja izstrādātu un būvdarbu ierosinātāja apstiprināts darbu veikšanas projekts. Dokumentācija, kas vajadzīga būvdarbiem nepieciešamo sagatavošanas darbu uzsākšanas atzinuma saņemšanai un būvdarbu sagatavošanas darbu kontrolei, tiek sagatavota un uzturēta digitāli un elektroniski apstiprināta, to neiesniedzot Būvniecības informācijas sistēmā.
(5)
Tās būves, kuras šajā pantā noteiktajā kārtībā ir uzbūvētas Rail Baltica projekta ietvaros, pirms pabeigts nekustamā īpašuma atsavināšanas process, tiek ierakstītas zemesgrāmatā vienlaikus ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu uz atsavināto nekustamo īpašumu.
(6)
No šā panta ceturtajā daļā minēto darbu uzsākšanas līdz servitūta izbeigšanai šā likuma 18. pantā paredzētajā kārtībā nekustamā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona maksā atlīdzību par servitūta tiesību izlietošanu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un tā izmaksāšanu nekustamā īpašuma īpašniekam. Zaudējumus, kas radušies nekustamā īpašuma īpašniekam par servitūta tiesību izlietošanu, atlīdzina saskaņā ar Civillikumu. Atlīdzību ieskaita nekustamā īpašuma īpašnieka maksājumu kontā par katru ceturksni, ja ar nekustamā īpašuma īpašnieku nav noslēgta citāda vienošanās.
(7)
Jebkuri darbi atsavināmajā nekustamajā īpašumā tiek plānoti un veikti tādā veidā, lai neradītu šķēršļus atlīdzības par atsavināmo nekustamo īpašumu noteikšanai. Pirms šā panta ceturtajā daļā minēto darbu uzsākšanas Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona nodrošina īpašuma apsekošanu kopā ar īpašuma vērtētāju, lai konstatētu īpašuma stāvokli taisnīgas atlīdzības un atlīdzības par servitūta tiesību izlietošanu noteikšanai. Citas personas īpašuma atsavināšana ir pabeidzama ne vēlāk kā līdz būves nodošanai ekspluatācijā.
(8)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un tā izmaksāšanu nekustamā īpašuma īpašniekam.
(9)
Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotajai personai ir tiesības Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās būves projektēt un būvēt uz vairākām neapvienotām zemes vienībām. Ja normatīvie akti paredz nepieciešamību zemes vienības zem attiecīgās būves apvienot, Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotajai personai ir pienākums šādas zemes vienības apvienot līdz būvdarbu pabeigšanai.
(10)
Strīds par servitūta noteikšanu neietekmē Rail Baltica projekta īstenošanas darbu uzsākšanu. Aizliegts likt šķēršļus Rail Baltica projekta īstenošanai vai jebkādā veidā traucēt attiecīgo darbu veicējus.
(11)
Ja nekustamā īpašuma īpašnieka dzīvesvieta nav zināma vai viņš nav sniedzis informāciju par savu maksājumu kontu, atlīdzību ieskaita šim nolūkam atvērtā maksājumu kontā un pēc pieprasījuma izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam vai saistību un tiesību pārņēmējiem. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks, viņa mantinieki vai saistību un tiesību pārņēmēji 10 gadu laikā no atlīdzības ieskaitīšanas dienas nav lūguši to izmaksāt, atlīdzību ieskaita valsts budžetā.
18.
pants.
Piekļuve darbu veikšanas vietai
(1)
Ja pie Rail Baltica infrastruktūras izbūves darbu veikšanas vietas vai būvdarbiem nepieciešamo priekšizpētes vai sagatavošanās darbu īstenošanas vietas nevar piekļūt no valsts autoceļa vai no pašvaldības ceļa, darbu veicējam ir tiesības pārvietoties pa privātpersonām piederošajiem ceļiem un citu nekustamo īpašumu teritoriju.
(2)
Ja darbu laikā ir nepieciešams lietot citus nekustamos īpašumus, darbu veicējs attiecīgo nekustamo īpašumu īpašniekus rakstveidā informē par darbu uzsākšanu ne vēlāk kā 10 dienas pirms to uzsākšanas.
(3)
Aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt darbu veikšanu un darbiniekus, kuri šos darbus veic.
(4)
Pēc darbu veikšanas trešo personu īpašumā esošās zemes platības tiek sakārtotas tā, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tiek atlīdzināti darbu veikšanas laikā nodarītie zaudējumi. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina Civillikumā noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.
19.
pants.
Inženierkomunikāciju un meliorācijas objektu izbūve
(1)
Rail Baltica projekta ietvaros paredzēto inženierkomunikāciju, tostarp cauruļvadu, gaisvadu līniju un pazemes kabeļu būvniecība trešajām personām piederošā zemē un tiem nepieciešamo aizsargjoslu apgrūtinājumu noteikšana veicama tādā kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, kas regulē attiecīgo objektu būvniecību un to aizsargjoslu noteikšanu, paredzot arī atlīdzības izmaksu, ja minētajā normatīvajā aktā tāda ir paredzēta, un tiesības uz zaudējumu atlīdzību Civillikumā noteiktajā kārtībā, taču projektēšanas, būvdarbu un aizsargjoslu noteikšanas saskaņošana ar zemes īpašnieku (vai tiesisko valdītāju) jebkurā gadījumā ir aizstājama ar zemes īpašnieka (vai tiesiskā valdītāja) informēšanu gan projektēšanas laikā, paziņojot, ka tiek projektēta inženierbūve, gan pēc nodošanas ekspluatācijā, datus iesniedzot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.
(2)
Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības veikt meliorācijas sistēmu un to atsevišķu būvju uzturēšanas un atjaunošanas darbus, kā arī pārbūvi un jaunu (aizvietojošu) būvniecību trešajām personām piederošā zemē tiktāl, cik tas nepieciešams, lai būtu iespējams realizēt projektu, nodrošinot vienotu ūdens noteci, vienu mēnesi pirms darbu uzsākšanas rakstveidā informējot zemes īpašnieku par veicamajiem darbiem. Minēto meliorācijas objektu uzturēšanu, atjaunošanu un būvniecību trešajām personām piederošā zemē finansē Satiksmes ministrija. Meliorācijas sistēmu aizsargjoslu noteikšanai tiek piemēroti šā panta pirmās daļas noteikumi. Datu iesniegšana Meliorācijas kadastra sistēmas pārzinim notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(3)
Zemes īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) un būves īpašniekam ir tiesības saņemt informāciju par viņam piederošajā (turējumā esošajā) nekustamajā īpašumā paredzēto inženiertīklu un meliorācijas objektu novietojumu.
20.
pants.
Projektēšanas nosacījumu izpilde
(1)
Lai saņemtu atzīmi par visu būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, būvniecības ierosinātājs Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniedz:
1)
būvprojektu, kas ir saskaņots ar būvniecības ierosinātāju;
2)
tās vietējās pašvaldības, kuras administratīvajā teritorija paredzēta būvniecība, būvvaldes tehniskos noteikumus par projektēšanu un būvniecību vai izziņu, ka pašvaldībai nav iebildumu par attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras būvniecību, izņemot gadījumu, ja dzelzceļa infrastruktūras objekts tiek atjaunots;
3)
saistītās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju tehniskos noteikumus par pieslēgšanos dzelzceļa infrastruktūrai (nav nepieciešami, ja dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un būvniecības ierosinātājs ir viena persona);
4)
prasības par institūciju un inženiertīklu īpašnieku saskaņojumiem attiecībā uz pieslēgumu (atslēgumu) un to šķērsojumu tehniskajiem noteikumiem;
5)
noslēgtu līgumu par verificēšanas veikšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību;
6)
noslēgtu līgumu par būvprojekta ekspertīzes veikšanu un pozitīvu būvprojekta ekspertīzes veicēja ziņojumu par būvprojektā ietverto būvkonstrukciju slodžu un konstrukciju aprēķinu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Būvprojekta ekspertīzes veicēja ziņojums var tikt papildināts ar norādījumiem par būvprojekta turpmākajā detalizācijas procesā veicamajiem papildinājumiem un precizējumiem.
(2)
Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izdara atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja ir iesniegti šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti, izsniedz elektroniskā veidā ar drošu elektronisko parakstu ārpus Būvniecības informācijas sistēmas.
(3)
Būvprojekta detalizācija tādā līmenī, kas ietver visus būvdarbu veikšanai nepieciešamos konstruktīvos risinājumus un mezglus, lai nodrošinātu būves atbilstību Būvniecības likumā noteiktām būtiskām prasībām, ir izstrādājama līdz atzīmes saņemšanai būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.
21.
pants.
Būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde
Lai saņemtu atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi visam dzelzceļa infrastruktūras objektam vai atsevišķai tā kārtai, būvniecības ierosinātājs Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniedz nepieciešamo informāciju un šādus dokumentus:
1)
ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu būvprojektu, kas ir saskaņots atbilstoši šā likuma 20. panta pirmās daļas 2. - 4. punktos minētajiem tehniskajiem noteikumiem, un ir izdarīta atzīme par būvatļaujā noteikto projektēšanas nosacījumu izpildi;
2)
būvprojekta verificēšanas dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību;
3)
būvprojekta ekspertīzes atzinumu, ja ir veikta būvprojekta ekspertīze;
4)
zemes gabala īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības un apbūves tiesības apliecinošos dokumentus, ja šādas tiesības ir mainījušās no būvatļaujas izsniegšanas brīža un attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;
5)
informāciju par atbildīgo būvdarbu vadītāju vai tā aizvietotāju un būvuzraugu vai tā aizvietotāju (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības joma, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma, būvuzraudzības un autoruzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš un līguma summa);
6)
būvuzraudzības plānu (ja tiek veikta būvuzraudzība);
7)
apdrošinātāja izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises (kopijas);
8)
dokumentus par darba aizsardzības koordinatora norīkošanu, ja to paredz darba aizsardzības normatīvie akti;
9)
dokumentus par būvdarbu uzraudzības nodrošināšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību.
22.
pants.
Vides procedūru veikšana
Likumā noteiktās vides procedūras ir tiesības veikt vienlaikus ar projektēšanas darbiem, bet ne vēlāk kā līdz atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi saņemšanai jau ierosinātā būvniecības procesa ietvaros.
23.
pants.
Zemes sadalīšana un kadastrālā uzmērīšana
(1)
Zemes sadalīšanu Rail Baltica projektam nepieciešamās daļas nodalīšanai veic, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas vai tās pilnvarotās personas izstrādātu zemes sadales projektu. Zemes sadales projektu ar nekustamā īpašuma īpašnieku nesaskaņo, saskaņošanas procedūru aizstāj ar zemes īpašnieka informēšanu.
(2)
Zemes sadales projekts ir grafisks materiāls, kas ir izstrādāts digitālā veidā vektordatu formātā (*.dwg, *.dgn vai *.shp datņu formātā) Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā mērogā 1:10000, 1:5000, 1:2000, 1:1000, 1:500 vai 1:250, kā kartogrāfisko pamatni izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskos datus.
(3)
Zemes sadales projektā norāda:
1)
sadalāmās zemes vienības robežu grafisko attēlojumu, kadastra apzīmējumu un platību;
2)
Rail Baltica projektam nepieciešamās jaunizveidojamās zemes vienības robežas grafisko attēlojumu un platību;
3)
paliekošās jaunizveidojamās zemes vienības robežas grafisko attēlojumu un platību.
4)
piekļuves risinājumu paliekošai jaunizveidojamai zemes vienībai, ja tāds paredzams.
(4)
Zemes sadales projektu īsteno, veicot vienkāršoto zemes kadastrālo uzmērīšanu normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā noteiktajā kārtībā, neatkarīgi no zemes vienības atrašanās vietas, sadalāmās zemes vienības platības un jaunizveidojamo zemes vienību platībām. Veicot zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu, robežu izvērtē un kadastrālo uzmērīšanu veic tām jaunizveidojamām zemes vienībām, kuras ir nepieciešamas Rail Baltica projekta īstenošanai. Jaunizveidojamām zemes vienībām, kuras nav nepieciešamas Rail Baltica projekta īstenošanai, robežu izvērtē un atjauno robežposmiem, kuros tiks noteikti jauni robežpunkti. Kadastrālo uzmērīšanu veic tikai sadalošajām projektētām robežām, pārējās robežas pārzīmē.
(5)
Projektēto zemes vienību kadastra apzīmējumus Valsts zemes dienestam pieprasa zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veicējs.
(6)
Zemes sadales projekta īstenošanai nepieciešamā pašvaldības lēmuma pieņemšanai par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu jaunizveidojamām zemes vienībām ierosina Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona.
24.
pants.
Aizsargjoslu un tauvas joslu nodibināšana
Par aizsargjoslām un tauvas joslām, kas nodibināmas Rail Baltica infrastruktūras kā nacionālo interešu objekta ietvaros izbūvējamiem autoceļiem, inženierkomunikācijām, hidrotehniskām būvēm un ūdensteču posmiem, apgrūtinātā nekustamā īpašuma īpašnieks informējams, ne vēlāk kā līdz attiecīgā objekta nodošanai ekspluatācijā ievietojot grafisko (ģeotelpisko) informāciju Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā. Šā panta nosacījumi nav attiecināmi uz informēšanu par tādiem apgrūtinājumiem, kas tiek nodibināti šā likuma 17. pantā paredzētajā kārtībā.
25.
pants.
Zemes atmežošana un koku ciršana
(1)
Koku un krūmu ciršanas tiesības nekustamajā īpašumā ietilpstošā meža zemē un ārpus meža, uz ko nodibināts servitūts saskaņā ar šī likuma 16. pantu vai Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu, ir akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" un Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotajai personai. Ciršanas tiesības var pārpilnvarot.
(2)
Valsts meža dienests pēc Satiksmes ministrijas vai tās pilnvarotās personas pieprasījuma izsniedz Meža valsts reģistrā reģistrēto informāciju un dokumentus par privātpersonām piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, attiecībā uz kuriem Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota persona ir uzsākusi atsavināšanas procesu. Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotajai personai ir tiesības par saviem līdzekļiem organizēt meža inventarizāciju nekustamajos īpašumos, attiecībā uz kuriem uzsākts atsavināšanas process, un īpašnieka vārdā iesniegt datus Valsts meža dienestam, ja īpašnieks nepiekrīt iepriekš minēto darbību veikšanai.
(3)
Satiksmes ministrijai ir tiesības saņemt apliecinājumus koku ciršanai, kas nepieciešama Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūvei, pēc tam, kad Satiksmes ministrija pieņēmusi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā minēto lēmumu par atlīdzības apmēru. Satiksmes ministrijas Valsts meža dienesta izsniegto apliecinājumu koku ciršanai privātpersonām piederošajos nekustamajos īpašumos apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šo apliecinājumu darbību.
(4)
Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona sagatavo un iesniedz akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" darba uzdevumu koku un krūmu ciršanai Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā. Akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži” darbus uzsāk, kad dabā marķētas (redzamas) koku un krūmu ciršanas robežas. Ja ar nekustamā īpašuma īpašnieku atsavināšanas procesa ietvaros ir panākta vienošanās, ka nekustamā īpašuma īpašnieks patur koksnes produktus savā īpašumā, tad darba uzdevumā norāda minēto īpašnieka vēlmi koksnes produktus saglabāt savā īpašumā un vietu, kur šie koksnes produkti novietojami, nepārsniedzot 1 km attālumu no cirsmas.
(5)
Uz šajā likumā minētajiem Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūves darbiem neattiecas Meža likumā noteiktā kompensācija atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanai un kompensācijas aprēķina process nav jāveic. Satiksmes ministrija iesniedz Valsts meža dienestam nepieciešamo informāciju meža zemes izslēgšanai no Meža valsts reģistra.
(6)
Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūves darbiem zaudējumu atlīdzība par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā netiek noteikta un kompensācijas aprēķina process nav jāveic. Satiksmes ministrija iesniedz pašvaldībā nepieciešamo informāciju koku ciršanas darbu veikšanai.
(7)
Izgatavojot atmežojamās meža zemes skici, tā sagatavojama saskaņā ar projektētājiem risinājumiem, Būvprojekta izstrādei nepiesaista mērnieku atmežojamās zemes robežas uzmērīšanai, izņemot situācijās, ja atmežošana plānota Zemkopības ministrijas valdījumā esošās zemēs. Robežas noteikšanu apvidū un atzīmēšanu ar pagaidu robežzīmēm veic pirms ciršanas darbu uzsākšanas.
26.
pants.
Vispārizplatīto derīgo izrakteņu ieguves piešķiršana dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai, rekonstrukcijai un uzturēšanai
(1)
Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras un citu ar to saistīto būvju būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas vajadzībām nepieciešamos derīgos izrakteņus saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm" drīkst iegūt dzelzceļa zemes nodalījuma joslā bez īpašas atļaujas un maksas.
(2)
Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras un citu ar to saistīto būvju būvniecībai, rekonstrukcijai un uzturēšanai nepieciešamos derīgos izrakteņus Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var iegūt saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm".
(3)
Rail Baltica projekta būvniecības procesa zemes darbos (ārpus derīgo izrakteņu atradnēm) netiek veikta derīgo izrakteņu ieguve. Būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas procesu ietvaros dzelzceļa zemes nodalījuma joslā izrakto augsni, smiltis un grunti, kas nav izmantojama būvniecībā, rekonstrukcijā un uzturēšanā, turpmāk var atkārtoti izmantot izraktu teritoriju atjaunošanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā vai būvniecībā (izraktu tilpņu aizpildīšanā) un šāda izmantošana ir uzskatāma par atkritumu reģenerāciju.
Pārejas noteikumi
1.
Šā likuma 11. pantā paredzētais maksimālais būvdarbu termiņš attiecas arī uz tām Rail Baltica projekta ietvaros būvējamo būvju būvatļaujām, kas izdotas četru gadu laikā pirms šā likuma spēkā stāšanās.
2.
Šā likuma 12. pantā paredzētais topogrāfiskā plāna derīguma termiņš attiecas arī uz tiem Rail Baltica projektam sagatavotajiem topogrāfiskajiem plāniem, kas reģistrēti vietējās pašvaldības datubāzē četru gadu laikā pirms šā likuma spēkā stāšanās.
3.
Šā likuma nosacījumi attiecas arī uz tām būvatļaujām, kas izdotas pirms šā likuma spēkā stāšanās.
4.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Rail Baltica projekta īstenošanas likums (Latvijas Vēstnesis, 2022, 211.A. nr., 2023, 125 nr.).
Likums stājas spēkā
Ministrs V. Uzvārds