26-TA-201
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Izdarīt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2017, 156. nr.; 2018, 249. nr.; 2019, 62., 118. nr.; 2020, 29. nr.; 2021, 65.A, 193., 200. nr.; 2022, 69. nr.; 2023, 87., 247. nr.; 2025, 244.) šādus grozījumus:
1.
1. pantā:
papildināt ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
"(51) Attiecināmais jūras transporta kuģis ir kravas kuģis, pasažieru kuģis, speciāliem nolūkiem paredzēts kuģis (velkonis, bagarkuģis, ledlauzis, glābšanas kuģis, mācību un pētnieciskais kuģis, kabeļu licējs) un kuģis, kas paredzēts valsts dienestu funkciju (valsts robežas apsardzība, vides aizsardzība, avāriju novēršana) veikšanai. Attiecināmais jūras transporta kuģis atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:
a) ar to veic jūras transporta darbību;
b) tā neto tilpība ir vismaz 100 vienības vai lielāka;
c) tas ir sertificēts saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem;
d) tas atbilst Latvijai saistošo Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) konvenciju prasībām, kā arī atbilst nacionālo normatīvo aktu prasībām vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvo aktu prasībām attiecībā uz jūrnieku drošību, apmācību, sertificēšanu, profesionālo kvalifikāciju, darba un atpūtas laiku, veselības atbilstību darbam uz kuģa un sociālo aizsardzību;
e) uz kuģa tiek nodarbināti jūrnieki, kuriem ir atbilstoši 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumu (turpmāk – STCW konvencija) prasībām izsniegts kvalifikācijas sertifikāts un tie ir izgājuši drošības pamatkursa apmācību.
Bagarkuģis ir attiecināmais jūras transporta kuģis, ja bagarēšanas darbu rezultātā iegūto materiālu transportē dziļjūrā un šādas darbības aizņem vairāk nekā 50% no bagarkuģa ikgadējā darbības laika, kā arī, ja bagarkuģis ir reģistrēts Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.
Velkonis ir attiecināmais jūras transporta kuģis, ja vairāk nekā 50% no vilkšanas un stumšanas operācijām, ko konkrētajā gadā faktiski veicis velkonis, ir jūras transports, kā arī, ja velkonis ir reģistrēts Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Velkoņa gaidīšanas laiku proporcionāli (pro rata) attiecina uz vilkšanas un stumšanas darbībām, kas kvalificējas kā jūras transports, un citām vilkšanas un stumšanas darbībām, kas nav uzskatāmas par jūras transportu, tostarp ostu manevri, pietauvošanas palīdzība, vilkšana iekšējos ūdeņos un ar šīm darbībām saistītais gaidīšanas laiks. Ja velkonis gaida nākamo reisu vilkšanai vai glābšanai jūrā, šo laiku pieskaita darbībām jūrā.";
a) ar to veic jūras transporta darbību;
b) tā neto tilpība ir vismaz 100 vienības vai lielāka;
c) tas ir sertificēts saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem;
d) tas atbilst Latvijai saistošo Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) konvenciju prasībām, kā arī atbilst nacionālo normatīvo aktu prasībām vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvo aktu prasībām attiecībā uz jūrnieku drošību, apmācību, sertificēšanu, profesionālo kvalifikāciju, darba un atpūtas laiku, veselības atbilstību darbam uz kuģa un sociālo aizsardzību;
e) uz kuģa tiek nodarbināti jūrnieki, kuriem ir atbilstoši 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumu (turpmāk – STCW konvencija) prasībām izsniegts kvalifikācijas sertifikāts un tie ir izgājuši drošības pamatkursa apmācību.
Bagarkuģis ir attiecināmais jūras transporta kuģis, ja bagarēšanas darbu rezultātā iegūto materiālu transportē dziļjūrā un šādas darbības aizņem vairāk nekā 50% no bagarkuģa ikgadējā darbības laika, kā arī, ja bagarkuģis ir reģistrēts Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.
Velkonis ir attiecināmais jūras transporta kuģis, ja vairāk nekā 50% no vilkšanas un stumšanas operācijām, ko konkrētajā gadā faktiski veicis velkonis, ir jūras transports, kā arī, ja velkonis ir reģistrēts Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Velkoņa gaidīšanas laiku proporcionāli (pro rata) attiecina uz vilkšanas un stumšanas darbībām, kas kvalificējas kā jūras transports, un citām vilkšanas un stumšanas darbībām, kas nav uzskatāmas par jūras transportu, tostarp ostu manevri, pietauvošanas palīdzība, vilkšana iekšējos ūdeņos un ar šīm darbībām saistītais gaidīšanas laiks. Ja velkonis gaida nākamo reisu vilkšanai vai glābšanai jūrā, šo laiku pieskaita darbībām jūrā.";
papildināt ar 6.1 daļu šādā redakcijā:
"(61) Bagarkuģis ir kuģis, kas īpaši būvēts vai aprīkots tikai bagarēšanas darbu veikšanai.";
izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(12) Jūras transports ir preču vai pasažieru pārvadājumi ar attiecināmajiem jūras transporta kuģiem pa jūru ārpus Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem, starp ostām Latvijas Republikas teritorijā, starp ostām Latvijas Republikas teritorijā un ārvalstu ostām, kā arī starp ostām Latvijas Republikas teritorijā un atkrastes iekārtām.";
papildināt ar 12.1 un 12.2 daļu šādā redakcijā:
"(121) Jūras transporta pamatdarbība ir:
1) pasažieru un preču pārvadājumi par samaksu;
2) restorānu, kafejnīcu un bāru darbība uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem, ja ēdiens un dzērieni ir paredzēti tikai tūlītējai lietošanai uz kuģa;
3) kuģa fraktēšana uz berbouta līguma pamata, ja ievēroti turpmāk minētie nosacījumi:
a) kuģa fraktēšana uz berbouta līguma pamata attiecināma uz pagaidu jaudas pārpalikumu, kuru tonnāžas nodokļa maksātājs īslaicīgi neizmanto savās kuģniecības darbībās;
b) berbouta līgums nepārsniedz trīs gadus;
c) uz berbouta līguma pamata fraktēti kuģi veido ne vairāk kā 50 % no attiecināmajiem jūras transporta kuģiem, kuri iekļauti tonnāžas nodokļa aprēķinā.
Minētie nosacījumi nav jāpiemēro, ja berbouta līgumu slēdz koncerna ietvaros.
4) kuģa nodošana uz laika vai reisa fraktēšanas līguma pamata, ja uz šāda līguma pamata fraktēti kuģi veido ne vairāk kā 75 % no attiecināmajiem jūras transporta kuģiem, kuri iekļauti tonnāžas nodokļa aprēķinā;
5) attiecināmā jūras transporta kuģa stratēģiskā, komerciālā un tehniskā vadīšana un apkalpes komplektēšanas vadīšana, kuru veic uz kuģa menedžmenta līguma pamata, ja ievēroti turpmāk minētie nosacījumi:
a) iekšzemes uzņēmums nodrošina apkalpes komplektēšanas vadīšanu un tehnisko vadīšanu;
b) 75 % no kuģiem pārvalda no Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;
c) vismaz 51 % no nodarbinātajiem birojā ir Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņi;
d) nosacījumi par jūrnieku apmācību saskaņā ar STCW konvencijas un normatīvo aktu prasībām par jūrnieku sertificēšanu.
(122) Jūras transporta papilddarbība ir:
1) viesnīcu darbība, ja tā saistīta ar viesnīcas darbības pakalpojumiem, kuri tiek sniegti uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem;
2) kazino un veikalu darbība, sadzīves pakalpojumu sniegšana uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem;
3) attiecināmo jūras transporta kuģu iekraušana, izkraušana, apgāde un citu pakalpojumu sniegšana šiem kuģiem, ja pakalpojumus sniedz tonnāžas nodokļa maksātājam piederošajiem kuģiem, neiekļaujot pakalpojumu sniegšanu trešajām personām;
4) attiecināmo jūras transporta kuģu un ar to izmantošanu saistītā aprīkojuma un būvju, ieskaitot ēkas un telpas, kurās tonnāžas nodokļa maksātājs veic savu saimniecisko darbību, atsavināšana.";
1) pasažieru un preču pārvadājumi par samaksu;
2) restorānu, kafejnīcu un bāru darbība uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem, ja ēdiens un dzērieni ir paredzēti tikai tūlītējai lietošanai uz kuģa;
3) kuģa fraktēšana uz berbouta līguma pamata, ja ievēroti turpmāk minētie nosacījumi:
a) kuģa fraktēšana uz berbouta līguma pamata attiecināma uz pagaidu jaudas pārpalikumu, kuru tonnāžas nodokļa maksātājs īslaicīgi neizmanto savās kuģniecības darbībās;
b) berbouta līgums nepārsniedz trīs gadus;
c) uz berbouta līguma pamata fraktēti kuģi veido ne vairāk kā 50 % no attiecināmajiem jūras transporta kuģiem, kuri iekļauti tonnāžas nodokļa aprēķinā.
Minētie nosacījumi nav jāpiemēro, ja berbouta līgumu slēdz koncerna ietvaros.
4) kuģa nodošana uz laika vai reisa fraktēšanas līguma pamata, ja uz šāda līguma pamata fraktēti kuģi veido ne vairāk kā 75 % no attiecināmajiem jūras transporta kuģiem, kuri iekļauti tonnāžas nodokļa aprēķinā;
5) attiecināmā jūras transporta kuģa stratēģiskā, komerciālā un tehniskā vadīšana un apkalpes komplektēšanas vadīšana, kuru veic uz kuģa menedžmenta līguma pamata, ja ievēroti turpmāk minētie nosacījumi:
a) iekšzemes uzņēmums nodrošina apkalpes komplektēšanas vadīšanu un tehnisko vadīšanu;
b) 75 % no kuģiem pārvalda no Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;
c) vismaz 51 % no nodarbinātajiem birojā ir Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņi;
d) nosacījumi par jūrnieku apmācību saskaņā ar STCW konvencijas un normatīvo aktu prasībām par jūrnieku sertificēšanu.
(122) Jūras transporta papilddarbība ir:
1) viesnīcu darbība, ja tā saistīta ar viesnīcas darbības pakalpojumiem, kuri tiek sniegti uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem;
2) kazino un veikalu darbība, sadzīves pakalpojumu sniegšana uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem;
3) attiecināmo jūras transporta kuģu iekraušana, izkraušana, apgāde un citu pakalpojumu sniegšana šiem kuģiem, ja pakalpojumus sniedz tonnāžas nodokļa maksātājam piederošajiem kuģiem, neiekļaujot pakalpojumu sniegšanu trešajām personām;
4) attiecināmo jūras transporta kuģu un ar to izmantošanu saistītā aprīkojuma un būvju, ieskaitot ēkas un telpas, kurās tonnāžas nodokļa maksātājs veic savu saimniecisko darbību, atsavināšana.";
izslēgt trīspadsmito daļu;
papildināt ar 24.1 daļu šādā redakcijā:
"(241) Velkonis ir kuģis, kas īpaši būvēts vai aprīkots vilkšanai vai stumšanai.";
2.
2. pantā:
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Tonnāžas nodokļa maksātājs ir iekšzemes uzņēmums:
1) kura īpašumā, kopīpašumā, turējumā uz berbouta līguma pamata vai uz laika vai reisa fraktēšanas līguma pamata ir attiecināmais jūras transporta kuģis, ja pakalpojumus sniedz tonnāžas nodokļa maksātājam piederošajiem kuģiem, neiekļaujot pakalpojumu sniegšanu trešajām personām;
2) kurš attiecināmo jūras transporta kuģi izmanto jūras transportā;
3) kurš ar attiecināmo jūras transporta kuģi veic jūras transporta pamatdarbības un jūras transporta papilddarbības, ievērojot šā likuma 4.panta deviņpadsmitajā daļā noteiktos ierobežojumus ienākumu proporcijai no jūras transporta papilddarbības.”;
1) kura īpašumā, kopīpašumā, turējumā uz berbouta līguma pamata vai uz laika vai reisa fraktēšanas līguma pamata ir attiecināmais jūras transporta kuģis, ja pakalpojumus sniedz tonnāžas nodokļa maksātājam piederošajiem kuģiem, neiekļaujot pakalpojumu sniegšanu trešajām personām;
2) kurš attiecināmo jūras transporta kuģi izmanto jūras transportā;
3) kurš ar attiecināmo jūras transporta kuģi veic jūras transporta pamatdarbības un jūras transporta papilddarbības, ievērojot šā likuma 4.panta deviņpadsmitajā daļā noteiktos ierobežojumus ienākumu proporcijai no jūras transporta papilddarbības.”;
papildināt ar 6.1 daļu, 6.2 daļu un 6.3 daļu šādā redakcijā:
"(61) Lai iekšzemes uzņēmums kļūtu par tonnāžas nodokļa maksātāju, ir jāizpildās šādiem nosacījumiem:
1) vismaz 25 % no iekšzemes uzņēmuma attiecināmajiem jūras transporta kuģiem ir jābūt reģistrētiem Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;
2) iekšzemes uzņēmumam trīs gadu laikā no tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas jāpalielina attiecināmo jūras transporta kuģu, kas reģistrēti Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, proporcija līdz 60 % no iekšzemes uzņēmuma kopējo attiecināmo jūras transporta kuģu skaita, kas iekļaujami ar tonnāžas nodokli apliekamās bāzes aprēķinā;
3) kuģu administrēšanas darbības tiek veiktas vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu teritorijā;
4) iekšzemes uzņēmuma pārvaldāmie kuģi un apkalpes atbilst Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), Starptautiskajās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL), STCW konvencijas un Konvencijas par darbu jūrniecībā (MLC, 2006) prasībām, kā arī arī atbilst nacionālo normatīvo aktu prasībām vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvo aktu prasībām attiecībā uz jūrnieku drošību, apmācību, sertificēšanu, profesionālo kvalifikāciju, darba un atpūtas laiku, veselības atbilstību darbam uz kuģa un sociālo aizsardzību.
(62) Tonnāžas nodokļa maksāja statusu Valsts ieņēmumu dienests piešķir līdz 2031. gada 31. decembrim.
(63) Iekšzemes uzņēmums iegūto tonnāžas nodokļa maksātāja statusu ir tiesīgs mainīt ne agrāk kā 10 taksācijas gadus pēc tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas, bet ne vēlāk kā 2042. gada 1.janvārī. ";
1) vismaz 25 % no iekšzemes uzņēmuma attiecināmajiem jūras transporta kuģiem ir jābūt reģistrētiem Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;
2) iekšzemes uzņēmumam trīs gadu laikā no tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas jāpalielina attiecināmo jūras transporta kuģu, kas reģistrēti Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, proporcija līdz 60 % no iekšzemes uzņēmuma kopējo attiecināmo jūras transporta kuģu skaita, kas iekļaujami ar tonnāžas nodokli apliekamās bāzes aprēķinā;
3) kuģu administrēšanas darbības tiek veiktas vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu teritorijā;
4) iekšzemes uzņēmuma pārvaldāmie kuģi un apkalpes atbilst Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), Starptautiskajās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL), STCW konvencijas un Konvencijas par darbu jūrniecībā (MLC, 2006) prasībām, kā arī arī atbilst nacionālo normatīvo aktu prasībām vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvo aktu prasībām attiecībā uz jūrnieku drošību, apmācību, sertificēšanu, profesionālo kvalifikāciju, darba un atpūtas laiku, veselības atbilstību darbam uz kuģa un sociālo aizsardzību.
(62) Tonnāžas nodokļa maksāja statusu Valsts ieņēmumu dienests piešķir līdz 2031. gada 31. decembrim.
(63) Iekšzemes uzņēmums iegūto tonnāžas nodokļa maksātāja statusu ir tiesīgs mainīt ne agrāk kā 10 taksācijas gadus pēc tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas, bet ne vēlāk kā 2042. gada 1.janvārī. ";
3.
papildināt 3. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Tonnāžas nodokļa piemērošanai taksācijas periods ir kalendārais gads."
4.
4. pantā:
izteikt septiņpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(17) Par ienākumiem, kurus guvis tonnāžas nodokļa maksātājs no darbībām, uz kurām neattiecas tonnāžas nodoklis, ar nodokli apliekamo bāzi nosaka un nodokli maksā vispārējā kārtībā. Tonnāžas nodokļa maksātājs veic dalītu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti attiecībā uz visiem darījumiem, kuri veikti sākot ar dienu, kurā nodokļa maksātājs ieguvis tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, nodalot ar dažādām darbībām (jūras transporta darbības un citas saimnieciskās darbības, jūras transporta pamatdarbības un jūras transporta papilddarbības) saistītās izmaksas un ieņēmumus.";
papildināt ar 17.1 daļu šādā redakcijā:
"(171) Par ienākumiem no jūras transporta pamatdarbības un papilddarbības, par kuriem iekšzemes uzņēmums maksā tonnāžas nodokli, nevar piešķirt citu atbalstu, ieskaitot nodokļu atlaides."
izteikt deviņpadsmito, divdesmito un divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā:
"(19) Tonnāžas nodoklis attiecas tikai uz jūras transporta darbībām par katru attiecināmo jūras transporta kuģi atsevišķi, ievērojot šādus ierobežojumus:
1) tonnāžas nodoklis attiecas uz jūras transporta pamatdarbību pilnā apmērā;
2) tonnāžas nodoklis attiecas uz jūras transporta papilddarbību, ja tā kopumā nepārsniedz 50 % no ienākumiem, kas gūti no jūras transporta pamatdarbības;
3) attiecībā uz bagarkuģiem un velkoņiem – tonnāžas nodoklis attiecas tikai uz ienākumiem, kas gūti no attiecināmajām bagarēšanas un vilkšanas darbībām.”
(20) Ar tonnāžas nodokli apliekamo objektu par katru attiecināmo jūras transporta kuģi aprēķina euro, reizinot kuģa neto tonnāžu (tilpību, kas izteikta tilpības vienībās) ar koeficientu (katru atsevišķo tonnāžas daļu reizina ar attiecīgajai daļai noteikto koeficientu, iegūtos rezultātus saskaita un summu reizina ar to taksācijas periodā ietilpstošo kalendāra dienu skaitu).
(21) Koeficients (izteikts euro uz tilpības vienību) piemērojams šādā apmērā:
1) 0,005 - tonnāžai līdz 1000 tilpības vienībām;
2) 0,004 - tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības;
3) 0,0022 - tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības;
4) 0,001 - tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.".
1) tonnāžas nodoklis attiecas uz jūras transporta pamatdarbību pilnā apmērā;
2) tonnāžas nodoklis attiecas uz jūras transporta papilddarbību, ja tā kopumā nepārsniedz 50 % no ienākumiem, kas gūti no jūras transporta pamatdarbības;
3) attiecībā uz bagarkuģiem un velkoņiem – tonnāžas nodoklis attiecas tikai uz ienākumiem, kas gūti no attiecināmajām bagarēšanas un vilkšanas darbībām.”
(20) Ar tonnāžas nodokli apliekamo objektu par katru attiecināmo jūras transporta kuģi aprēķina euro, reizinot kuģa neto tonnāžu (tilpību, kas izteikta tilpības vienībās) ar koeficientu (katru atsevišķo tonnāžas daļu reizina ar attiecīgajai daļai noteikto koeficientu, iegūtos rezultātus saskaita un summu reizina ar to taksācijas periodā ietilpstošo kalendāra dienu skaitu).
(21) Koeficients (izteikts euro uz tilpības vienību) piemērojams šādā apmērā:
1) 0,005 - tonnāžai līdz 1000 tilpības vienībām;
2) 0,004 - tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības;
3) 0,0022 - tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības;
4) 0,001 - tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.".
Papildināt 17.panta septīto daļu aiz vārdiem "Aprēķināto nodokli" ar vārdiem "un tonnāžas nodokli".
5.
Papildināt pārejas noteikumus ar 54.punktu šādā redakcijā:
"54. Grozījumi šā likuma 1. panta divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā, 2. panta sestajā daļā, 4. panta septiņpadsmitajā, deviņpadsmitajā, divdesmitajā un divdesmit pirmajā daļā un 17.panta septītajā daļā, kā arī šā likuma 1. panta 5.1, daļa, 6.1 daļa, 12.1 daļa, 12.2 daļa un 24.1 daļa, 2. panta 6.1 daļa, 6.2 daļa un 6.3 daļa, 4.panta 17.1 daļa piemērojama ar 2028. gada 1. janvāri, ja uzņēmumu ienākumu nodokļa maksātājs tonnāžas nodokļa maksātāja statusu ir ieguvis pirms 2027. gada 1. janvāra."
Likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Ministrs V. Uzvārds