24-TA-1960
Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā
Izdarīt Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 117., 204. nr.; 2013, 188. nr.; 2014, 257. nr.; 2015, 124. nr.; 2016, 52., 91. nr.; 2017, 253. nr.; 2020, 110A. nr.; 2022, 128. nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt visā likuma tekstā pēc vārda “laulātais” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “partneris” (attiecīgā locījumā).
2.
Izteikt 2.1 panta nosaukumu un tekstu šādā redakcijā:
“2.1 pants. Pagaidu un izdošanas apcietinājuma izpildes pamats
(1) Izdodamās personas pagaidu apcietinājuma izpildes pamats ir izmeklēšanas tiesneša lēmums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu.
(2) Izdodamās personas izdošanas apcietinājuma izpildes pamats ir izmeklēšanas tiesneša lēmums par izdošanas apcietinājuma piemērošanu.”
“2.1 pants. Pagaidu un izdošanas apcietinājuma izpildes pamats
(1) Izdodamās personas pagaidu apcietinājuma izpildes pamats ir izmeklēšanas tiesneša lēmums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu.
(2) Izdodamās personas izdošanas apcietinājuma izpildes pamats ir izmeklēšanas tiesneša lēmums par izdošanas apcietinājuma piemērošanu.”
3.
Izteikt 3. panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Šā likuma normas piemēro arī personai, kura soda izciešanai pārņemta no ārvalsts vai kura ievietota izmeklēšanas cietumā un kurai piemērots:
1) pagaidu apcietinājums;
2) izdošanas apcietinājums.”
“(2) Šā likuma normas piemēro arī personai, kura soda izciešanai pārņemta no ārvalsts vai kura ievietota izmeklēšanas cietumā un kurai piemērots:
1) pagaidu apcietinājums;
2) izdošanas apcietinājums.”
4.
5.2 pantā:
izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Uz aploksnes norāda procesa virzītāju, no kura saņemts dokuments, tā apcietinātā, kuram dokuments izsniedzams, vārdu un uzvārdu, dzimšanas gadu, dokumenta nosaukumu vai numuru un nodod aploksni izmeklēšanas cietuma amatpersonai izsniegšanai apcietinātajam.";
"Uz aploksnes norāda procesa virzītāju, no kura saņemts dokuments, tā apcietinātā, kuram dokuments izsniedzams, vārdu un uzvārdu, dzimšanas gadu, dokumenta nosaukumu vai numuru un nodod aploksni izmeklēšanas cietuma amatpersonai izsniegšanai apcietinātajam.";
papildināt pirmās daļas trešo teikumu aiz esošā teksta ar vārdiem "ja procesa virzītājs to ir lūdzis".
izslēgt otrajā daļā vārdus “pa pastu”.
5.
Papildināt likumu ar 5.3 un 5.4 pantu šādā redakcijā:
"5.3 pants. Informācijas izsniegšanas ierobežojumi
(1) Apcietinātajam neizsniedz ieslodzījuma izpildes laikā radītu dokumentu, viņu ar to neiepazīstina un nenorāda šādas neiepazīstināšanas iemeslus, ja dokuments satur:
1) informāciju par ieslodzīto, kurš ir palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu;
2) informāciju par ieslodzīto, kurš ir bijis tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, kriminālsodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, viņa laulātais, partneris vai pirmās pakāpes radinieks;
3) informāciju par citu ieslodzīto šķirtas turēšanas iemesliem;
4) informāciju, kuras nonākšana pie apcietinātā vai citas personas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā vai radīt viņa vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu;
5) informāciju par iestāžu preventīvo darbību jauna noziedzīga nodarījuma un ieslodzījuma vietas iekšējās kārtības noteikumu pārkāpuma novēršanai;
6) informāciju par apcietināto, kura sniegta tiesībsargājošām iestādēm, bāriņtiesai, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienestam, Veselības inspekcijai;
7) starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādāto informāciju, kā arī protokolā iekļauto informāciju.
(2) Citu šā panta pirmajā daļā neminētu ieslodzījuma izpildes laikā sagatavotu dokumentu apcietinātajam izsniedz tad, ja to paredz šis likums vai citi normatīvie akti, vai pēc apcietinātā pieprasījuma.
(3) Uz šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu neattiecas Informācijas atklātības likuma nosacījumi.
5.4 pants. Izmeklēšanas cietuma rīcība apcietinātā nāves gadījumā
(1) Par apcietinātā nāvi izmeklēšanas cietuma priekšnieks vienas darbdienas laikā rakstveidā, kā arī telefoniski, ja tas ir iespējams, paziņo mirušā apcietinātā radiniekiem, laulātajam vai partnerim un informē par mirušā atrašanās vietu, kā arī par mirušā apcietinātā mantām, dokumentiem, kas glabājas izmeklēšanas cietumā, un viņa personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem naudas līdzekļiem.
(2) Mirušā apcietinātā miršanas apliecību un dzimšanas apliecību, ja tā ir izmeklēšanas cietuma rīcībā, izsniedz viņa radiniekiem, laulātajam vai partnerim, ja saņemts pamatots iesniegums ar lūgumu izsniegt minētos dokumentus.”
(1) Apcietinātajam neizsniedz ieslodzījuma izpildes laikā radītu dokumentu, viņu ar to neiepazīstina un nenorāda šādas neiepazīstināšanas iemeslus, ja dokuments satur:
1) informāciju par ieslodzīto, kurš ir palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu;
2) informāciju par ieslodzīto, kurš ir bijis tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, kriminālsodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, viņa laulātais, partneris vai pirmās pakāpes radinieks;
3) informāciju par citu ieslodzīto šķirtas turēšanas iemesliem;
4) informāciju, kuras nonākšana pie apcietinātā vai citas personas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā vai radīt viņa vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu;
5) informāciju par iestāžu preventīvo darbību jauna noziedzīga nodarījuma un ieslodzījuma vietas iekšējās kārtības noteikumu pārkāpuma novēršanai;
6) informāciju par apcietināto, kura sniegta tiesībsargājošām iestādēm, bāriņtiesai, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienestam, Veselības inspekcijai;
7) starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādāto informāciju, kā arī protokolā iekļauto informāciju.
(2) Citu šā panta pirmajā daļā neminētu ieslodzījuma izpildes laikā sagatavotu dokumentu apcietinātajam izsniedz tad, ja to paredz šis likums vai citi normatīvie akti, vai pēc apcietinātā pieprasījuma.
(3) Uz šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu neattiecas Informācijas atklātības likuma nosacījumi.
5.4 pants. Izmeklēšanas cietuma rīcība apcietinātā nāves gadījumā
(1) Par apcietinātā nāvi izmeklēšanas cietuma priekšnieks vienas darbdienas laikā rakstveidā, kā arī telefoniski, ja tas ir iespējams, paziņo mirušā apcietinātā radiniekiem, laulātajam vai partnerim un informē par mirušā atrašanās vietu, kā arī par mirušā apcietinātā mantām, dokumentiem, kas glabājas izmeklēšanas cietumā, un viņa personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem naudas līdzekļiem.
(2) Mirušā apcietinātā miršanas apliecību un dzimšanas apliecību, ja tā ir izmeklēšanas cietuma rīcībā, izsniedz viņa radiniekiem, laulātajam vai partnerim, ja saņemts pamatots iesniegums ar lūgumu izsniegt minētos dokumentus.”
6.
Izslēgt 6. panta trešās daļas 2. punktā vārdus “atgriešanās apliecību vai”.
7.
Papildināt 7. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:
“(2) Lai nodrošinātu bērna labāko interešu ievērošanu un sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu ģimenē, izmeklēšanas cietuma administrācija ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc nepilngadīgā apcietinātā ievietošanas izmeklēšanas cietumā nosūta paziņojumu par nepilngadīgā apcietinātā atrašanos izmeklēšanas cietumā nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim, kā arī bāriņtiesai un pašvaldībai atbilstoši nepilngadīgā likumiskā pārstāvja deklarētajai dzīvesvietai. Paziņojumā norāda nepilngadīgā apcietinātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja apcietinātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), izmeklēšanas cietuma nosaukumu un datumu, no kura nepilngadīgais ievietots izmeklēšanas cietumā.
(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.”
“(2) Lai nodrošinātu bērna labāko interešu ievērošanu un sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu ģimenē, izmeklēšanas cietuma administrācija ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc nepilngadīgā apcietinātā ievietošanas izmeklēšanas cietumā nosūta paziņojumu par nepilngadīgā apcietinātā atrašanos izmeklēšanas cietumā nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim, kā arī bāriņtiesai un pašvaldībai atbilstoši nepilngadīgā likumiskā pārstāvja deklarētajai dzīvesvietai. Paziņojumā norāda nepilngadīgā apcietinātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja apcietinātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), izmeklēšanas cietuma nosaukumu un datumu, no kura nepilngadīgais ievietots izmeklēšanas cietumā.
(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.”
8.
Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:
“9.pants. Neatļauto mantu un naudas atsavināšana
Naudu un mantas, kuras apcietinātais labprātīgi nav nodevis, atsavina. Atsavinātā nauda un mantas, kurus apcietinātais nav labprātīgi nodevis, uzskatāmas par valstij piekritīgu mantu, un izmeklēšanas cietums ar to rīkojas šajā likumā noteiktajā kārtībā.”
“9.pants. Neatļauto mantu un naudas atsavināšana
Naudu un mantas, kuras apcietinātais labprātīgi nav nodevis, atsavina. Atsavinātā nauda un mantas, kurus apcietinātais nav labprātīgi nodevis, uzskatāmas par valstij piekritīgu mantu, un izmeklēšanas cietums ar to rīkojas šajā likumā noteiktajā kārtībā.”
9.
Izslēgt 11. panta sestajā daļā vārdus "un psiholoģisko saderību".
10.
Papildināt likumu ar 11.2 un 11.3 pantu šādā redakcijā:
"11.2 Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes
(1) Apcietinājuma izpildes laikā Ieslodzījuma vietu pārvalde organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, lai kopā ar citām iesaistītajām institūcijām kompetences ietvaros koordinētu pasākumus un aktivitātes ar mērķi mazināt risku, ka nepilngadīgais apcietinātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.
(2) Ieslodzījuma vietu pārvalde organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmi pēc nepilngadīgā apcietinātā ievietošanas izmeklēšanas cietumā, informējot procesa virzītāju par sanāksmes laiku, darba kārtību un iespēju piedalīties tajā.
(3) Starpinstitūciju sadarbības sanāksmi var organizēt atkārtoti.
(4) Ministru kabinets nosaka uz starpinstitūciju sadarbības sanāksmi uzaicināmās institūcijas un personas, to pienākumus, starpinstitūciju sadarbības sanāksmes sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtību, lēmumu pieņemšanas kārtību, protokola sagatavošanas un izsniegšanas kārtību, glabāšanas termiņus, kā arī par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un glabāšanas termiņu.
11.3 pants. Personas datu apstrāde starpinstitūciju sadarbības sanāksmē
(1) Starpinstitūciju sadarbības sanāksmē tās dalībnieki, lai sasniegtu šā likuma 11.2 panta pirmajā daļā paredzēto mērķi:
1) sniedz informāciju par institūcijas kompetences ietvaros īstenotajiem pasākumiem darbā ar nepilngadīgo apcietināto, par institūcijas darbības ietvaros vai uzaicinātās personas konstatētajiem nepilngadīgā apcietinātā atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskiem, sniedz institūcijas vai uzaicinātās personas rīcībā esošo informāciju par nepilngadīgo apcietināto, cietušo, nepilngadīgā apcietinātā ģimenes locekļiem, iespējami apdraudēto personu;
2) sniedz informāciju par īstenotajiem pasākumiem cietušā interešu aizstāvības nodrošināšanai un turpmāk īstenojamiem pasākumiem;
3) vienojas par katras iesaistītās institūcijas kompetences jomā veicamajiem pasākumiem un aktivitātēm.
(2) Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizēšanas un norises laikā sanāksmes dalībnieki sniedz šā panta pirmajā daļā noteiktos nepilngadīgā apcietinātā, cietušā, nepilngadīgā apcietinātā ģimenes vai mājsaimniecības locekļu, iespējami apdraudēto personu personas datus, ciktāl šī apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu šā likuma 11.2 panta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanu.
(3) Lai nodrošinātu starpinstitūciju sadarbības sanāksmes dalībnieku interešu aizsardzību un šā likuma 11.2 panta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanu:
1) starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādātajai informācijai, kā arī protokolā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss;
2) starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā iegūto informāciju var izsniegt iesaistīto institūciju pārstāvjiem atbilstoši kompetencei vai citām personām, ja tas noteikts likumā. Psihologam, ārstniecības personai, fiziskajai personai vai juridiskās personas pārstāvim, kas piedalījās starpinstitūciju sadarbības sanāksmē, atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, tiek sniegta informācija, kas attiecas uz nepilngadīgajam apcietinātajam nepieciešamajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem, vai cita likumā noteikta informācija.
(4) Uz šā panta trešajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu neattiecas Informācijas atklātības likuma nosacījumi."
(1) Apcietinājuma izpildes laikā Ieslodzījuma vietu pārvalde organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, lai kopā ar citām iesaistītajām institūcijām kompetences ietvaros koordinētu pasākumus un aktivitātes ar mērķi mazināt risku, ka nepilngadīgais apcietinātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.
(2) Ieslodzījuma vietu pārvalde organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmi pēc nepilngadīgā apcietinātā ievietošanas izmeklēšanas cietumā, informējot procesa virzītāju par sanāksmes laiku, darba kārtību un iespēju piedalīties tajā.
(3) Starpinstitūciju sadarbības sanāksmi var organizēt atkārtoti.
(4) Ministru kabinets nosaka uz starpinstitūciju sadarbības sanāksmi uzaicināmās institūcijas un personas, to pienākumus, starpinstitūciju sadarbības sanāksmes sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtību, lēmumu pieņemšanas kārtību, protokola sagatavošanas un izsniegšanas kārtību, glabāšanas termiņus, kā arī par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un glabāšanas termiņu.
11.3 pants. Personas datu apstrāde starpinstitūciju sadarbības sanāksmē
(1) Starpinstitūciju sadarbības sanāksmē tās dalībnieki, lai sasniegtu šā likuma 11.2 panta pirmajā daļā paredzēto mērķi:
1) sniedz informāciju par institūcijas kompetences ietvaros īstenotajiem pasākumiem darbā ar nepilngadīgo apcietināto, par institūcijas darbības ietvaros vai uzaicinātās personas konstatētajiem nepilngadīgā apcietinātā atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskiem, sniedz institūcijas vai uzaicinātās personas rīcībā esošo informāciju par nepilngadīgo apcietināto, cietušo, nepilngadīgā apcietinātā ģimenes locekļiem, iespējami apdraudēto personu;
2) sniedz informāciju par īstenotajiem pasākumiem cietušā interešu aizstāvības nodrošināšanai un turpmāk īstenojamiem pasākumiem;
3) vienojas par katras iesaistītās institūcijas kompetences jomā veicamajiem pasākumiem un aktivitātēm.
(2) Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizēšanas un norises laikā sanāksmes dalībnieki sniedz šā panta pirmajā daļā noteiktos nepilngadīgā apcietinātā, cietušā, nepilngadīgā apcietinātā ģimenes vai mājsaimniecības locekļu, iespējami apdraudēto personu personas datus, ciktāl šī apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu šā likuma 11.2 panta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanu.
(3) Lai nodrošinātu starpinstitūciju sadarbības sanāksmes dalībnieku interešu aizsardzību un šā likuma 11.2 panta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanu:
1) starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādātajai informācijai, kā arī protokolā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss;
2) starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā iegūto informāciju var izsniegt iesaistīto institūciju pārstāvjiem atbilstoši kompetencei vai citām personām, ja tas noteikts likumā. Psihologam, ārstniecības personai, fiziskajai personai vai juridiskās personas pārstāvim, kas piedalījās starpinstitūciju sadarbības sanāksmē, atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, tiek sniegta informācija, kas attiecas uz nepilngadīgajam apcietinātajam nepieciešamajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem, vai cita likumā noteikta informācija.
(4) Uz šā panta trešajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu neattiecas Informācijas atklātības likuma nosacījumi."
11.
13. pantā:
izteikt pirmās daļas 10. punktu šādā redakcijā:
"10) saņemot izmeklēšanas cietuma priekšnieka atļauju, glabāt un lietot personisko sadzīves tehniku.";
"10) saņemot izmeklēšanas cietuma priekšnieka atļauju, glabāt un lietot personisko sadzīves tehniku.";
papildināt ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā:
"(21) Ministru kabinets nosaka izmeklēšanas cietumā atļautās apcietināto personiskās sadzīves tehnikas sarakstu, daudzumu un izmantošanas laiku un kārtību.
(22) Šī panta 2.1 daļā minētās sadzīves tehnikas tehniskos parametrus (piemēram, izmēru, kontaktligzdu skaitu), funkcionalitāti un izmantošanas sezonalitāti nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks ar rīkojumu. Izdevumus par personiskās sadzīves elektroiekārtas patērēto elektroenerģiju sedz apcietinātais, apmaksājot attiecīgu Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu.
(23) Par izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmumu attiecībā uz personisko sadzīves tehniku var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams."
"(21) Ministru kabinets nosaka izmeklēšanas cietumā atļautās apcietināto personiskās sadzīves tehnikas sarakstu, daudzumu un izmantošanas laiku un kārtību.
(22) Šī panta 2.1 daļā minētās sadzīves tehnikas tehniskos parametrus (piemēram, izmēru, kontaktligzdu skaitu), funkcionalitāti un izmantošanas sezonalitāti nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks ar rīkojumu. Izdevumus par personiskās sadzīves elektroiekārtas patērēto elektroenerģiju sedz apcietinātais, apmaksājot attiecīgu Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu.
(23) Par izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmumu attiecībā uz personisko sadzīves tehniku var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams."
papildināt ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:
"(7) Pamatojoties uz apcietinātā iesniegumu, ar izmeklēšanas cietuma priekšnieka atļauju satikšanos ar radinieku, laulāto vai partneri var aizstāt ar videosaziņu izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē uz laiku līdz 15 minūtēm.
(8) Apcietinātajam, kuram nodibināta aizgādnība, papildus šajā likumā minētajam ir tiesības uz vienu satikšanos mēnesī vai tiesības uz videosaziņu ar aizgādni izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 15 minūtēm. Izmeklēšanas cietuma priekšnieks, ņemot vērā apcietinātā norādīto vēlamo saziņas veidu, kā arī izmeklēšanas cietuma materiāltehnisko nodrošinājumu, nosaka saziņas ar aizgādni veidu.”
"(7) Pamatojoties uz apcietinātā iesniegumu, ar izmeklēšanas cietuma priekšnieka atļauju satikšanos ar radinieku, laulāto vai partneri var aizstāt ar videosaziņu izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē uz laiku līdz 15 minūtēm.
(8) Apcietinātajam, kuram nodibināta aizgādnība, papildus šajā likumā minētajam ir tiesības uz vienu satikšanos mēnesī vai tiesības uz videosaziņu ar aizgādni izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 15 minūtēm. Izmeklēšanas cietuma priekšnieks, ņemot vērā apcietinātā norādīto vēlamo saziņas veidu, kā arī izmeklēšanas cietuma materiāltehnisko nodrošinājumu, nosaka saziņas ar aizgādni veidu.”
12.
13.1 pantā:
aizstāt sestajā daļā vārdus "drošības apsvērumu dēļ" ar vārdiem "lai novērstu ieslodzījuma vietas, sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu";
izslēgt sestajā daļā vārdus "vai fiziska norobežojuma apstākļos";
aizstāt septītajā daļā vārdu "izpildi" ar vārdu "darbību".
13.
Izteikt 13.2 panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Izmeklēšanas cietuma priekšnieka norīkota amatpersona vai darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pārbauda šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Fizisko personu reģistrā."
"Izmeklēšanas cietuma priekšnieka norīkota amatpersona vai darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pārbauda šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Fizisko personu reģistrā."
14.
Papildināt likumu ar 13.4 pantu šādā redakcijā:
"13.4 pants. Apmeklējuma vai satikšanās norise fiziska norobežojuma apstākļos
(1) Lai novērstu likumpārkāpumu izdarīšanu, novērstu bēgšanas mēģinājumu, neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu apcietinātajam un citas darbības, kas var apdraudēt drošību vai kārtību izmeklēšanas cietumā, sabiedrības drošību vai citu personu tiesības, pirmos trīs mēnešus pēc apcietinātā ievietošanas izmeklēšanas cietumā šajā likumā noteiktās personas apcietināto apmeklē vai satikšanās notiek fiziska norobežojuma apstākļos.
(2) Apcietinātā, kurš atrodas izmeklēšanas cietumā, kur izvietoti nepilngadīgie apcietinātie, apmeklējums vai satikšanās notiek bez fiziska norobežojuma, izņemot šā panta trešajā un piektajā daļā noteiktos gadījumus.
(3) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa notecēšanas vai attiecībā uz šā panta otrajā daļā minētajiem apcietinātajiem izmeklēšanas cietuma priekšnieks pieņem lēmumu par apcietinātā apmeklējuma vai satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos tikai tad, ja:
1) veicot apmeklētāja pārmeklēšanu, viņa mantu un apģērba pārbaudi pirms vai pēc apmeklējuma vai satikšanās ar konkrētu apcietināto, tiek atrasti izmeklēšanas cietumā neatļauti priekšmeti vai vielas;
2) veicot apcietinātā pārmeklēšanu, viņa mantu un apģērba pārbaudi pirms vai pēc apmeklējuma vai satikšanās pie apcietinātā tiek atrasti izmeklēšanas cietumā neatļauti priekšmeti vai vielas;
3) apmeklējuma vai satikšanās laikā tiek konstatēts izmeklēšanas cietumā neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanas mēģinājums;
4) pēc apmeklējuma vai satikšanās apcietinātajam konstatē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu vai apcietinātais pēc apmeklējuma vai satikšanās atsakās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai viņš ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;
5) apmeklētājs iepriekš ir atteicies no pārmeklēšanas vai viņa apģērba un mantu pārbaudes pēc satikšanās vai apmeklējuma.
(4) Šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos izmeklēšanas cietuma priekšnieks pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) apmeklējumu vai satikšanos norisi fiziska norobežojuma apstākļos uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem;
2) apcietinātā apmeklējumu vai satikšanos norisi fiziskā norobežojuma apstākļos ar noteiktu personu uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem.
(5) Lai novērstu apdraudējumu izmeklēšanas cietuma amatpersonām un darbiniekiem, personām, kas ieradušās izmeklēšanas cietumā profesionālo pienākumu pildīšanai, vai citām personām, izmeklēšanas cietuma priekšnieks var pieņemt lēmumu par apcietinātā apmeklējuma vai satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos, ja to lūdz apmeklētājs vai ir saņemta informācija par iespējamu ieslodzītā, citas personas, ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošības apdraudējumu.
(6) Izlemjot jautājumu par apmeklējuma vai satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos, izmeklēšanas cietuma priekšnieks ņem vērā:
1) apcietinātā iepriekš veiktos uzbrukumus, to mēģinājumus vai izteiktos draudus ieslodzījuma vietas amatpersonām, darbiniekiem vai citām personām;
2) tādu apcietinātā uzvedību, kas var apdraudēt savu vai citu personu drošību vai veselību;
3) likumpārkāpuma izdarīšanas risku;
4) informāciju par apcietinātā bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumiem;
5) apcietinātā pieļautos pārkāpumus, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai izmeklēšanas cietumā neatļautu priekšmetu vai vielu lietošanu, nodošanu, glabāšanu, izplatīšanu;
6) informāciju (ja tāda ir) par apmeklētāja iepriekš veiktajiem likumpārkāpumiem, tai skaitā tādiem, kas saistīti ar izmeklēšanas cietumā neatļautu vielu vai priekšmetu ienešanu, glabāšanu vai nodošanu vai saņemšanu no ieslodzītajiem.
(7) Šajā pantā minētos izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma 13.1 panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma darbību."
"13.4 pants. Apmeklējuma vai satikšanās norise fiziska norobežojuma apstākļos
(1) Lai novērstu likumpārkāpumu izdarīšanu, novērstu bēgšanas mēģinājumu, neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu apcietinātajam un citas darbības, kas var apdraudēt drošību vai kārtību izmeklēšanas cietumā, sabiedrības drošību vai citu personu tiesības, pirmos trīs mēnešus pēc apcietinātā ievietošanas izmeklēšanas cietumā šajā likumā noteiktās personas apcietināto apmeklē vai satikšanās notiek fiziska norobežojuma apstākļos.
(2) Apcietinātā, kurš atrodas izmeklēšanas cietumā, kur izvietoti nepilngadīgie apcietinātie, apmeklējums vai satikšanās notiek bez fiziska norobežojuma, izņemot šā panta trešajā un piektajā daļā noteiktos gadījumus.
(3) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa notecēšanas vai attiecībā uz šā panta otrajā daļā minētajiem apcietinātajiem izmeklēšanas cietuma priekšnieks pieņem lēmumu par apcietinātā apmeklējuma vai satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos tikai tad, ja:
1) veicot apmeklētāja pārmeklēšanu, viņa mantu un apģērba pārbaudi pirms vai pēc apmeklējuma vai satikšanās ar konkrētu apcietināto, tiek atrasti izmeklēšanas cietumā neatļauti priekšmeti vai vielas;
2) veicot apcietinātā pārmeklēšanu, viņa mantu un apģērba pārbaudi pirms vai pēc apmeklējuma vai satikšanās pie apcietinātā tiek atrasti izmeklēšanas cietumā neatļauti priekšmeti vai vielas;
3) apmeklējuma vai satikšanās laikā tiek konstatēts izmeklēšanas cietumā neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanas mēģinājums;
4) pēc apmeklējuma vai satikšanās apcietinātajam konstatē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu vai apcietinātais pēc apmeklējuma vai satikšanās atsakās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai viņš ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;
5) apmeklētājs iepriekš ir atteicies no pārmeklēšanas vai viņa apģērba un mantu pārbaudes pēc satikšanās vai apmeklējuma.
(4) Šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos izmeklēšanas cietuma priekšnieks pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) apmeklējumu vai satikšanos norisi fiziska norobežojuma apstākļos uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem;
2) apcietinātā apmeklējumu vai satikšanos norisi fiziskā norobežojuma apstākļos ar noteiktu personu uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem.
(5) Lai novērstu apdraudējumu izmeklēšanas cietuma amatpersonām un darbiniekiem, personām, kas ieradušās izmeklēšanas cietumā profesionālo pienākumu pildīšanai, vai citām personām, izmeklēšanas cietuma priekšnieks var pieņemt lēmumu par apcietinātā apmeklējuma vai satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos, ja to lūdz apmeklētājs vai ir saņemta informācija par iespējamu ieslodzītā, citas personas, ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošības apdraudējumu.
(6) Izlemjot jautājumu par apmeklējuma vai satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos, izmeklēšanas cietuma priekšnieks ņem vērā:
1) apcietinātā iepriekš veiktos uzbrukumus, to mēģinājumus vai izteiktos draudus ieslodzījuma vietas amatpersonām, darbiniekiem vai citām personām;
2) tādu apcietinātā uzvedību, kas var apdraudēt savu vai citu personu drošību vai veselību;
3) likumpārkāpuma izdarīšanas risku;
4) informāciju par apcietinātā bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumiem;
5) apcietinātā pieļautos pārkāpumus, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai izmeklēšanas cietumā neatļautu priekšmetu vai vielu lietošanu, nodošanu, glabāšanu, izplatīšanu;
6) informāciju (ja tāda ir) par apmeklētāja iepriekš veiktajiem likumpārkāpumiem, tai skaitā tādiem, kas saistīti ar izmeklēšanas cietumā neatļautu vielu vai priekšmetu ienešanu, glabāšanu vai nodošanu vai saņemšanu no ieslodzītajiem.
(7) Šajā pantā minētos izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma 13.1 panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma darbību."
15.
14. pantā:
papildināt ar 12. punktu šādā redakcijā:
“12) segt izdevumus par medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai, ja tajā konstatēta alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme”;
“12) segt izdevumus par medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai, ja tajā konstatēta alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme”;
papildināt ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:
“(2) Ja apcietinātajam medicīniskajā pārbaudē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai konstatēta alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekme, izmeklēšanas cietuma priekšnieks pieņem lēmumu par pilngadīgā apcietinātā pienākumu samaksāt medicīniskās pārbaudes izdevumus. Lēmumu par pilngadīgā apcietinātā pienākumu samaksāt medicīniskās pārbaudes izdevumus izpilda Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Minētais lēmums ir apstrīdams Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Izdevumi par šā panta otrajā daļā minēto nepilngadīgam apcietinātajam veikto medicīnisko pārbaudi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.”
“(2) Ja apcietinātajam medicīniskajā pārbaudē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai konstatēta alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekme, izmeklēšanas cietuma priekšnieks pieņem lēmumu par pilngadīgā apcietinātā pienākumu samaksāt medicīniskās pārbaudes izdevumus. Lēmumu par pilngadīgā apcietinātā pienākumu samaksāt medicīniskās pārbaudes izdevumus izpilda Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Minētais lēmums ir apstrīdams Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Izdevumi par šā panta otrajā daļā minēto nepilngadīgam apcietinātajam veikto medicīnisko pārbaudi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.”
16.
15. pantā:
papildināt ceturto daļu pēc vārda "iestādi" ar vārdiem "Ieslodzījuma vietu pārvaldi".
izteikt ceturtās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:
“Apcietinātā saraksti, kura tiek nosūtīta pa pastu un kuras sūtīšanas izmaksas tiek segtas no izmeklēšanas cietuma līdzekļiem, nosūta kā vienkāršo pasta sūtījumu.”;
“Apcietinātā saraksti, kura tiek nosūtīta pa pastu un kuras sūtīšanas izmaksas tiek segtas no izmeklēšanas cietuma līdzekļiem, nosūta kā vienkāršo pasta sūtījumu.”;
izslēgt piekto daļu.
17.
Aizstāt 16. pantā vārdu "trim" ar vārdu "četriem".
18.
18. pantā:
papildināt ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Izmeklēšanas cietums sedz izdevumus par nepilngadīgā apcietinātā telefonsarunām ar radiniekiem, laulāto un partneri.”;
"(11) Izmeklēšanas cietums sedz izdevumus par nepilngadīgā apcietinātā telefonsarunām ar radiniekiem, laulāto un partneri.”;
aizstāt ceturtajā daļā vārdu "eksāmenu" ar vārdiem "valsts pārbaudījumu".
papildināt sesto daļu pēc vārda “normas” ar vārdiem “izņemot šā likuma 14. panta trešajā daļā noteikto”.
19.
Izslēgt 19. panta sestajā daļā vārdus "pirtī vai".
20.
20.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Naudu, ko apcietinātais iemaksā izmeklēšanas cietuma kasē vai saņem ar pārvedumu, viņam neizsniedz, bet ieskaita Valsts kasē atvērtajā Ieslodzījuma vietu pārvaldes deponēto līdzekļu kontā.”
“(1) Naudu, ko apcietinātais iemaksā izmeklēšanas cietuma kasē vai saņem ar pārvedumu, viņam neizsniedz, bet ieskaita Valsts kasē atvērtajā Ieslodzījuma vietu pārvaldes deponēto līdzekļu kontā.”
aizstāt ceturtajā daļā vārdus "Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā" ar vārdiem "Valsts kasē atvērtajā Ieslodzījuma vietu pārvaldes deponēto līdzekļu kontā";
izteikt ceturtās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:
“Citā valūtā saņemto naudu izmeklēšanas cietums glabā un izsniedz to apcietinātajam viņa atbrīvošanas dienā.”
“Citā valūtā saņemto naudu izmeklēšanas cietums glabā un izsniedz to apcietinātajam viņa atbrīvošanas dienā.”
21.
Izteikt 22. panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"No valsts budžeta neapmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus apcietinātie saņem Ārstniecības likumā, Veselības aprūpes finansēšanas likumā un šajā likumā noteiktajā kārtībā."
"No valsts budžeta neapmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus apcietinātie saņem Ārstniecības likumā, Veselības aprūpes finansēšanas likumā un šajā likumā noteiktajā kārtībā."
22.
22.1 pantā:
izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Apcietināto veselības aprūpi nodrošina izmeklēšanas cietumā (ambulatorā veselības aprūpe) vai Latvijas Cietumu slimnīcā (stacionārā veselības aprūpe)."
"Apcietināto veselības aprūpi nodrošina izmeklēšanas cietumā (ambulatorā veselības aprūpe) vai Latvijas Cietumu slimnīcā (stacionārā veselības aprūpe)."
sestajā daļā:
papildināt pēc vārda "priekšmetus" ar vārdiem "un medikamentus noteiktos gadījumos";
papildināt pēc vārda "pastaigu" ar vārdiem "tiesības uz videosaziņu";
papildināt pēc vārda "vēstules" ar vārdiem "no privātpersonām";
papildināt ar teikumu šādā redakcijā:
"Apcietinātais, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, var satikties ar radiniekiem, laulāto, partneri un citām personām atbilstoši normatīvajiem aktiem par apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas kārtību."
"Apcietinātais, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, var satikties ar radiniekiem, laulāto, partneri un citām personām atbilstoši normatīvajiem aktiem par apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas kārtību."
papildināt ar septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Izmeklēšanas cietums nodrošina iestādē nepieciešamo pasākumu veikšanu infekcijas slimību gadījumos. Apcietinātos, kuri ir saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā, ārstē Latvijas Cietumu slimnīcā."
"(7) Izmeklēšanas cietums nodrošina iestādē nepieciešamo pasākumu veikšanu infekcijas slimību gadījumos. Apcietinātos, kuri ir saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā, ārstē Latvijas Cietumu slimnīcā."
23.
Izteikt 22.3 pantu šādā redakcijā:
"22.3 pants. Apcietinātā tiesības ambulatorās veselības aprūpes laikā izmeklēšanas cietumā
(1) Izmeklēšanas cietumā ambulatoro veselības aprūpi apcietinātajam nodrošina saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.
(2) Laikposmā, kamēr apcietinātais saņem ambulatoro veselības aprūpi izmeklēšanas cietumā, šajā likumā minētās tiesības viņš īsteno atbilstoši ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām."
"22.3 pants. Apcietinātā tiesības ambulatorās veselības aprūpes laikā izmeklēšanas cietumā
(1) Izmeklēšanas cietumā ambulatoro veselības aprūpi apcietinātajam nodrošina saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.
(2) Laikposmā, kamēr apcietinātais saņem ambulatoro veselības aprūpi izmeklēšanas cietumā, šajā likumā minētās tiesības viņš īsteno atbilstoši ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām."
24.
22.4 pantā:
papildināt trešo daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:
“11) nosūtīt un saņemt vēstules šajā likumā noteiktajā kārtībā”;
“11) nosūtīt un saņemt vēstules šajā likumā noteiktajā kārtībā”;
aizstāt trešās daļas 4. punktā vārdus "lietot personisko televizoru un radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām)" ar vārdiem "ar izmeklēšanas cietuma priekšnieka atļauju lietot personisko sadzīves tehniku".
izslēgt trešās daļas 10. un 11. punktu.
25.
Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
“VI nodaļa. Apcietināto sociālā rehabilitācija un garīgā aprūpe”.
“VI nodaļa. Apcietināto sociālā rehabilitācija un garīgā aprūpe”.
26.
Izteikt 23. panta tekstu jaunā redakcijā:
"(1) Apcietināto sociālās rehabilitācijas galvenie līdzekļi ir sociāli lietderīgas nodarbes — izglītības apguve, izglītojoši pasākumi, nodarbinātība un psiholoģiskā palīdzība.
(2) Ministru kabinets nosaka apcietināto sociālās rehabilitācijas īstenošanas kārtību."
"(1) Apcietināto sociālās rehabilitācijas galvenie līdzekļi ir sociāli lietderīgas nodarbes — izglītības apguve, izglītojoši pasākumi, nodarbinātība un psiholoģiskā palīdzība.
(2) Ministru kabinets nosaka apcietināto sociālās rehabilitācijas īstenošanas kārtību."
27.
Papildināt 24. pantu pēc vārda “apcietinātie” ar vārdiem “sociālās rehabilitācijas ietvaros”.
28.
Izteikt 25. panta tekstu šādā redakcijā:
"Sociālās rehabilitācijas ietvaros apcietināto var iesaistīt izglītojošos pasākumos."
"Sociālās rehabilitācijas ietvaros apcietināto var iesaistīt izglītojošos pasākumos."
29.
26. pantā:
papildināt ar 4.1 daļu šādā redakcijā:
"(41) Apcietināto aizliegts nodarbināt:
1) darbos, kas saistīti ar videotehniku, datortehniku vai sakaru tehniku ieslodzījuma vietā (izņemot gadījumu, kad tiek izgatavotas atsevišķas šo iekārtu detaļas);
2) amatos, kas saistīti ar finanšu līdzekļu izmantošanu vai materiālo atbildību;
3) amatos, kuros apcietinātā pakļautībā būtu izmeklēšanas cietuma personāls vai citi ieslodzītie;
4) darbos, kas veicami interneta vidē;
5) naktsmieram paredzētajā laikā, izņemot gadījumu, kad tas ir saistīts ar izmeklēšanas cietumam vai komersantam ieslodzījuma vietā tehnoloģiski nepieciešamo funkciju veikšanu;
6) darbos, kuros var būt pieejami citas personas dati.
"(41) Apcietināto aizliegts nodarbināt:
1) darbos, kas saistīti ar videotehniku, datortehniku vai sakaru tehniku ieslodzījuma vietā (izņemot gadījumu, kad tiek izgatavotas atsevišķas šo iekārtu detaļas);
2) amatos, kas saistīti ar finanšu līdzekļu izmantošanu vai materiālo atbildību;
3) amatos, kuros apcietinātā pakļautībā būtu izmeklēšanas cietuma personāls vai citi ieslodzītie;
4) darbos, kas veicami interneta vidē;
5) naktsmieram paredzētajā laikā, izņemot gadījumu, kad tas ir saistīts ar izmeklēšanas cietumam vai komersantam ieslodzījuma vietā tehnoloģiski nepieciešamo funkciju veikšanu;
6) darbos, kuros var būt pieejami citas personas dati.
papildināt ar astoto daļu šādā redakcijā:
“(8) Apcietinātajam no aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi izdara ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi, bet pensijas vecumu sasniegušo apcietināto, apcietināto, kas ir personas ar I vai II invaliditātes grupu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to apcietināto sieviešu personiskās naudas uzskaites kartē, kuru bērni uzturas ar mātēm izmeklēšanas cietumā, — vismaz 40 procentus no aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi. Civilprocesa likumā noteiktais ieturējumu apmērs no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem nav attiecināms uz šajā pantā noteiktajiem ieturējumiem no apcietinātajiem aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi."
“(8) Apcietinātajam no aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi izdara ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi, bet pensijas vecumu sasniegušo apcietināto, apcietināto, kas ir personas ar I vai II invaliditātes grupu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to apcietināto sieviešu personiskās naudas uzskaites kartē, kuru bērni uzturas ar mātēm izmeklēšanas cietumā, — vismaz 40 procentus no aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi. Civilprocesa likumā noteiktais ieturējumu apmērs no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem nav attiecināms uz šajā pantā noteiktajiem ieturējumiem no apcietinātajiem aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi."
30.
28. pantā:
aizstāt otrajā un piektajā daļā vārdus "vai sabiedrības drošības" ar vārdiem "sabiedrības drošības vai krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma";
papildināt piekto daļu pēc vārdiem "vai sabiedrības drošību" ar vārdiem "procesa virzītāja noteikto tikšanās un saziņas ierobežojumu ievērošanu, krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu";
papildināt sesto daļu pēc vārda "uzrāda" ar vārdu "derīgu".
31.
Aizstāt 29. panta 5. punktā vārdus “izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē” ar vārdiem "šajā likumā noteiktajā kārtībā".
32.
30. pantā:
aizstāt pirmās daļas 1.1 punktā vārdus "atņemt personīgo televizoru vai radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām)" ar vārdiem "aizliegt izmantot personisko sadzīves tehniku";
izslēgt ceturto daļu.
33.
32. pantā:
papildināt ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Apcietinātajam par rupju vai sistemātisku izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu var piemērot atkārtotu ievietošanu soda izolatorā, par kuras sākumu uzskatāma iepriekšējā soda izciešanas pēdējā diena. Secīgas atkārtotas ievietošanas soda izolatorā ilgums pilngadīgajiem apcietinātajiem nedrīkst pārsniegt 14 diennaktis, savukārt nepilngadīgajiem apcietinātajiem — trīs diennaktis.";
"(11) Apcietinātajam par rupju vai sistemātisku izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu var piemērot atkārtotu ievietošanu soda izolatorā, par kuras sākumu uzskatāma iepriekšējā soda izciešanas pēdējā diena. Secīgas atkārtotas ievietošanas soda izolatorā ilgums pilngadīgajiem apcietinātajiem nedrīkst pārsniegt 14 diennaktis, savukārt nepilngadīgajiem apcietinātajiem — trīs diennaktis.";
aizstāt trešajā daļā vārdu "zīdaini" ar vārdiem ""bērnu līdz viena gada vecumam".
34.
34. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Apcietinātajam, kuru ievieto soda izolatorā, atļauts ņemt līdzi personiskās higiēnas piederumus, netonētās optiskās brilles, kontaktlēcas un to kopšanas līdzekļus, rakstāmpiederumus, aploksnes, vienu grāmatu un ar tiesvedību saistītos dokumentus un pierakstus, kā arī ar izmeklēšanas cietuma ārstniecības personas atļauju – medicīniskās preces, tehniskos palīglīdzekļus un zāles. Grāmatu var apmainīt reizi nedēļā."
"(1) Apcietinātajam, kuru ievieto soda izolatorā, atļauts ņemt līdzi personiskās higiēnas piederumus, netonētās optiskās brilles, kontaktlēcas un to kopšanas līdzekļus, rakstāmpiederumus, aploksnes, vienu grāmatu un ar tiesvedību saistītos dokumentus un pierakstus, kā arī ar izmeklēšanas cietuma ārstniecības personas atļauju – medicīniskās preces, tehniskos palīglīdzekļus un zāles. Grāmatu var apmainīt reizi nedēļā."
papildināt otro daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:
"7) saņemt sūtījumus vai pienesumus."
"7) saņemt sūtījumus vai pienesumus."
papildināt ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Šā panta otrajā daļā noteiktie saziņas aizliegumi neattiecas uz saziņu ar aizstāvi. Ar izmeklēšanas cietuma priekšnieka atļauju apcietināto var apmeklēt garīdznieks vizuālās kontroles apstākļos."
"(21) Šā panta otrajā daļā noteiktie saziņas aizliegumi neattiecas uz saziņu ar aizstāvi. Ar izmeklēšanas cietuma priekšnieka atļauju apcietināto var apmeklēt garīdznieks vizuālās kontroles apstākļos."
papildināt trešo daļu pēc vārda "laulāto" ar vārdiem "un nodrošina uzsāktās izglītības apguvi".
35.
35. pantā:
izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
3) vardarbība pret citu ieslodzīto;
3) vardarbība pret citu ieslodzīto;
papildināt ar 3.1 punktu šādā redakcijā:
31) cietsirdīga vai pazemojoša izturēšanās vai attieksme pret citiem ieslodzītajiem;
31) cietsirdīga vai pazemojoša izturēšanās vai attieksme pret citiem ieslodzītajiem;
izteikt 6. punktu šādā redakcijā:
"6) apcietinātajam neatļautu informācijas vai saziņas līdzekļu, to sastāvdaļu vai priekšmetu, kas nodrošina saziņu, izmantošana vai glabāšana";
"6) apcietinātajam neatļautu informācijas vai saziņas līdzekļu, to sastāvdaļu vai priekšmetu, kas nodrošina saziņu, izmantošana vai glabāšana";
papildināt ar 9. un 10. punktu šādā redakcijā:
"9) ieslodzīto grupējumu organizēšana vai piedalīšanās tajos, lai pretotos izmeklēšanas cietuma administrācijas likumīgai rīcībai, pakļautu sev vai ietekmētu citus ieslodzītos;
10) citu ieslodzīto kūdīšana uz pārkāpumiem."
"9) ieslodzīto grupējumu organizēšana vai piedalīšanās tajos, lai pretotos izmeklēšanas cietuma administrācijas likumīgai rīcībai, pakļautu sev vai ietekmētu citus ieslodzītos;
10) citu ieslodzīto kūdīšana uz pārkāpumiem."
36.
Izslēgt 39. panta 6. punktu.
37.
40. pantā:
izslēgt otrās daļas otro teikumu;
izslēgt trešajā daļā vārdu “dārglietas”.
38.
Papildināt likumu ar 40.1 pantu šādā redakcijā:
“40.1 pants. Informācijas nosūtīšana Nacionālajam veselības dienestam
(1) Lai bloķētu apcietinātā reģistrāciju ģimenes ārsta pacientu sarakstā pēc ievietošanas izmeklēšanas cietumā, kā arī lai atceltu bloķēto reģistrāciju pēc apcietinātā atbrīvošanas no izmeklēšanas cietuma, Ieslodzījuma vietu pārvalde nosūta informāciju Nacionālajam veselības dienestam.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda apcietinātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja apcietinātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), datumu, kad apcietinātais ievietots izmeklēšanas cietumā un atbrīvots no tā, un nosūta to piecu darbdienu laikā no dienas, kad apcietinātais ievietots izmeklēšanas cietumā vai atbrīvots no tā.
(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija."
“40.1 pants. Informācijas nosūtīšana Nacionālajam veselības dienestam
(1) Lai bloķētu apcietinātā reģistrāciju ģimenes ārsta pacientu sarakstā pēc ievietošanas izmeklēšanas cietumā, kā arī lai atceltu bloķēto reģistrāciju pēc apcietinātā atbrīvošanas no izmeklēšanas cietuma, Ieslodzījuma vietu pārvalde nosūta informāciju Nacionālajam veselības dienestam.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda apcietinātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja apcietinātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), datumu, kad apcietinātais ievietots izmeklēšanas cietumā un atbrīvots no tā, un nosūta to piecu darbdienu laikā no dienas, kad apcietinātais ievietots izmeklēšanas cietumā vai atbrīvots no tā.
(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija."
39.
Izteikt 41. panta tekstu jaunā redakcijā:
“(1) Lai nodrošinātu bērna labākās intereses un sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu ģimenē, izmeklēšanas cietuma administrācija par nepilngadīgā apcietinātā atbrīvošanu no izmeklēšanas cietuma informē likumisko pārstāvi un bāriņtiesu atbilstoši nepilngadīgā likumiskā pārstāvja deklarētajai dzīvesvietai, kā arī nosūta informāciju pašvaldībai atbilstoši nepilngadīgā likumiskā pārstāvja deklarētajai dzīvesvietai sociālās korekcijas programmas izstrādei un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem uzsākto pasākumu turpināšanai sabiedrībā. Informācijā norāda nepilngadīgā apcietinātā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja apcietinātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), izmeklēšanas cietuma nosaukumu un atbrīvošanas datumu.
(2) Par tāda nepilngadīgā apcietinātā atbrīvošanu no izmeklēšanas cietuma, kuram nav vecāku vai aizbildņu, informē attiecīgo bāriņtiesu un pašvaldību, lai tā šo nepilngadīgo iekārtotu dzīvesvietā un risinātu viņa sociālā nodrošinājuma problēmas. Informācijā norāda nepilngadīgā apcietinātā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja apcietinātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), izmeklēšanas cietuma nosaukumu un atbrīvošanas datumu.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju nosūta ne vēlāk kā desmit darbdienas pirms paredzamās nepilngadīgā apcietinātā atbrīvošanas no izmeklēšanas cietuma, vai nekavējoties, ja saņemts nolēmums, kas ir pamats apcietinātā atbrīvošanai no izmeklēšanas cietuma.
(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju."
“(1) Lai nodrošinātu bērna labākās intereses un sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu ģimenē, izmeklēšanas cietuma administrācija par nepilngadīgā apcietinātā atbrīvošanu no izmeklēšanas cietuma informē likumisko pārstāvi un bāriņtiesu atbilstoši nepilngadīgā likumiskā pārstāvja deklarētajai dzīvesvietai, kā arī nosūta informāciju pašvaldībai atbilstoši nepilngadīgā likumiskā pārstāvja deklarētajai dzīvesvietai sociālās korekcijas programmas izstrādei un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem uzsākto pasākumu turpināšanai sabiedrībā. Informācijā norāda nepilngadīgā apcietinātā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja apcietinātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), izmeklēšanas cietuma nosaukumu un atbrīvošanas datumu.
(2) Par tāda nepilngadīgā apcietinātā atbrīvošanu no izmeklēšanas cietuma, kuram nav vecāku vai aizbildņu, informē attiecīgo bāriņtiesu un pašvaldību, lai tā šo nepilngadīgo iekārtotu dzīvesvietā un risinātu viņa sociālā nodrošinājuma problēmas. Informācijā norāda nepilngadīgā apcietinātā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja apcietinātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), izmeklēšanas cietuma nosaukumu un atbrīvošanas datumu.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju nosūta ne vēlāk kā desmit darbdienas pirms paredzamās nepilngadīgā apcietinātā atbrīvošanas no izmeklēšanas cietuma, vai nekavējoties, ja saņemts nolēmums, kas ir pamats apcietinātā atbrīvošanai no izmeklēšanas cietuma.
(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju."
40.
Papildināt likumu ar 41.1 pantu šādā redakcijā:
“41.1 pants. Rīcība ar apcietinātā mantu un naudu
(1) Atsavināto naudu, kuru apcietinātais labprātīgi nav nodevis, pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju ieskaita Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kasē atvērtajā kontā apcietināto sadzīves apstākļu uzlabošanai un par to sastāda aktu.
(2) Ja apcietinātais atbrīvošanas dienā atstāj izmeklēšanas cietumā tam piederošas mantas, izmeklēšanas cietumā tās uzglabā trīs mēnešus pēc apcietinātā atbrīvošanas. Pēc minētā termiņa beigām apcietinātā atstātās mantas ir uzskatāmas par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij.
(3) Miruša apcietinātā pārtikas produkti ir uzskatāmi par valstij piekritīgu mantu, un izmeklēšanas cietums to iznīcina triju darba dienu laikā un par to sastāda aktu.
(4) Miruša apcietinātā mantas un apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē esošos naudas līdzekļus izmeklēšanas cietumā uzglabā divus gadus. Pamatojoties uz mirušā apcietinātā mantinieka iesniegumu un uzrādot mantojuma apliecību, mirušā apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, mirušā apcietinātā mantas izsniedz mantiniekam. Par naudas un mantu izsniegšanu sastāda aktu un to pievieno mirušā apcietinātā personas lietai.
(5) Pēc šā panta ceturtajā daļā minētā termiņa beigām mirušā apcietinātā mantas un nauda ir uzskatāma par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij.
(6) Šajā pantā minēto valstij piekritīgo mantu, kura ir nevērtīga, izplatīšanai aizliegta vai lietošanai nederīga, kurai ir beidzies derīguma termiņš vai kuras realizācijai paredzamie izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus, izmeklēšanas cietums iznīcina Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka noteiktajā kārtībā un par to sastāda aktu. Pārējo valstij piekritīgo mantu izmeklēšanas cietums nodod tālākai rīcībai kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu atbilstoši normatīvajos aktos par rīcību ar valstij piekritīgo mantu noteiktajai kārtībai un par to sastāda aktu.
“41.1 pants. Rīcība ar apcietinātā mantu un naudu
(1) Atsavināto naudu, kuru apcietinātais labprātīgi nav nodevis, pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju ieskaita Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kasē atvērtajā kontā apcietināto sadzīves apstākļu uzlabošanai un par to sastāda aktu.
(2) Ja apcietinātais atbrīvošanas dienā atstāj izmeklēšanas cietumā tam piederošas mantas, izmeklēšanas cietumā tās uzglabā trīs mēnešus pēc apcietinātā atbrīvošanas. Pēc minētā termiņa beigām apcietinātā atstātās mantas ir uzskatāmas par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij.
(3) Miruša apcietinātā pārtikas produkti ir uzskatāmi par valstij piekritīgu mantu, un izmeklēšanas cietums to iznīcina triju darba dienu laikā un par to sastāda aktu.
(4) Miruša apcietinātā mantas un apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē esošos naudas līdzekļus izmeklēšanas cietumā uzglabā divus gadus. Pamatojoties uz mirušā apcietinātā mantinieka iesniegumu un uzrādot mantojuma apliecību, mirušā apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, mirušā apcietinātā mantas izsniedz mantiniekam. Par naudas un mantu izsniegšanu sastāda aktu un to pievieno mirušā apcietinātā personas lietai.
(5) Pēc šā panta ceturtajā daļā minētā termiņa beigām mirušā apcietinātā mantas un nauda ir uzskatāma par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij.
(6) Šajā pantā minēto valstij piekritīgo mantu, kura ir nevērtīga, izplatīšanai aizliegta vai lietošanai nederīga, kurai ir beidzies derīguma termiņš vai kuras realizācijai paredzamie izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus, izmeklēšanas cietums iznīcina Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka noteiktajā kārtībā un par to sastāda aktu. Pārējo valstij piekritīgo mantu izmeklēšanas cietums nodod tālākai rīcībai kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu atbilstoši normatīvajos aktos par rīcību ar valstij piekritīgo mantu noteiktajai kārtībai un par to sastāda aktu.
41.
Izslēgt 43. panta pirmajā daļā vārdu “alkohola”.
42.
Papildināt pārejas noteikumus ar 7. punktu šādā redakcijā:
“7. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 11.2 panta ceturtajā daļā un 23. panta otrajā daļā minētos noteikumus.”
“7. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 11.2 panta ceturtajā daļā un 23. panta otrajā daļā minētos noteikumus.”
Likums stājas spēkā
Ministrs V. Uzvārds