MK vēstules projekts

<<=TAP_NOS_PAK_DATUMS>>
21-TA-1402
19.10.2021.
142.9/8-20-13/21
Latvijas Republikas Saeimai
info@saeima.lv
Par būvniecības nozares izvērtējumu

Ministru kabinets ir iepazinies ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (turpmāk – komisija) 2021. gada 19. oktobra vēstuli Nr. 142.9/8-20-13/21, kurā komisija aicina Ministru kabinetu, plānojot valsts investīciju būvniecības projektu realizāciju, vērtēt būvniecības nozares kapacitāti un laikus informēt nozari par plānotajiem projektiem. Atbildot uz komisijas aicinājumu, informējam par Ekonomikas ministrijas veikto regulāro nozares izvērtējumu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem par septembri būvniecības izmaksas ir palielinājušās par 10 %. Tai skaitā būvmateriālu cenas palielinājušās par 14,3 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas par 6,2 %, bet strādnieku darba samaksa ir pieaugusi par 5 %, salīdzinot ar 2020. gada septembri. Savukārt 2021. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni, būvniecības produkcijas apjomi salīdzināmajās cenās ir samazinājušies par 3,3 %. Produkcijas apjoma kritumu ietekmējis jaunu projektu trūkums, aktīvo būvobjektu skaita un apjoma samazinājums, kā arī atsevišķu projektu pārskatīšana būvizmaksu kāpuma dēļ, īpaši būtiski pieaugot kokmateriālu un metālu cenām. Kopumā šī gada trijos ceturkšņos būvniecības produkcijas apjomi gada griezumā ir par 4,1 % mazāki nekā 2020. gada trijos ceturkšņos.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām un būvniecības nozares pārstāvjiem seko līdzi nozares attīstības tendencēm. Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 23. aprīļa sēdē (protokols Nr. 21 23. § 3. punkts) dotajam uzdevumam Ekonomikas ministrija katru gadu veic pētījumu par prognozētajām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē tuvākajos gados un to ietekmi uz tautsaimniecību. Pētījuma mērķis ir iegūt datus kārtējā budžeta veidošanas procesa nodrošināšanai, lai laikus varētu novērtēt riskus saistībā ar valsts plānotajiem ieguldījumiem infrastruktūrā (valsts investīcijas). Pētījuma rezultāti un ieteikumi tiek prezentēti Ministru kabinetā.

Ņemot vērā, ka šobrīd būvniecības nozare izjūt būtiskus traucējumus, kas ir saistīti ar Covid-19 pandēmijas globālo ietekmi, Ekonomikas ministrija plāno uzsākt kārtējo pētījumu par prognozētajām cenu pieauguma tendencēm jau 2022. gada sākumā, tai skaitā novērtējot nozares pārkaršanas riskus, kas ir saistīti ar darbaspēka nepietiekamību. Pētījuma rezultāti tiks prezentēti Ministru kabinetā, kā arī nosūtīti Finanšu ministrijai kā par valsts budžeta plānošanu atbildīgajai institūcijai.

Stratēģiska valsts investīciju plānošana ir vitāli svarīga nozares izteiktā izaugsmes cikliskuma mazināšanai. Esošā situācija, kad atsevišķos gados būvniecības apjomu pieauguma tempi sasniedza divciparu skaitli, bet tad vairākus gadus sekoja būvniecības apjomu kritums, kavē nozares kapacitātes stiprināšanu – uzņēmuma vidēja termiņa stratēģiju veidošanu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, cilvēkkapitāla attīstību un pasūtījumu veidošanu izglītības iestādēm.

Būvniecības nozares attīstību ietekmē ne tikai būvprojektu un publiskā finansējuma pieejamība, bet arī darbaspēka pieejamība. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gadā būvniecībā bija nodarbināti 76 tūkstoši cilvēku. Lai pārvarētu Covid-19 pandēmiju, valdība ir lēmusi par obligātu prasību vakcinēties nodarbinātajiem arī privātajā sektorā no 2021. gada 15. decembra. Pēc stāvokļa uz 2021. gada 17. oktobri būvniecības nozarē bija vakcinēti 49 % jeb tikai katrs otrais nodarbinātais, raisot pamatotas bažas par darbaspēka pietiekamību. Savukārt nepilna mēneša laikā – uz 2021. gada 14. novembri – vakcinācijas aptvere būvniecībā nodarbinātajiem ir pieaugusi līdz 74 %. Ekonomikas ministrijas ieskatā, uzturot esošo vakcinācijas tempu, prasība vakcinēties visiem darbiniekiem nebūtu uzskatāma par tik būtisku risku būvniecības nozares iespējamai pārkaršanai kā nesabalansētas finanšu plūsmas pa gadiem. Ekonomikas ministrijas ieskatā, galvenais risks ir saistīts ar izaicinājumu sabalansēt finansējuma pieejamību 2022. un 2023. gadā ar būvniecības nozares potenciālajām jaudām saistībā ar nākamā perioda ES struktūrfondu, RailBaltic un Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma pieejamību, kur vismaz daļa no aktivitātēm ietver arī būvniecības projektus.

Komisija vēstulē Ministru kabinetam ir akcentējusi arī nepieciešamību par regulārām diskusijām ar nozari. Informējam, ka kopš 2014. gada ir izveidota Latvijas Būvniecības padome. Tā ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības  līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz Ekonomikas ministrijai un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības  starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. Padome  informē sabiedrību par aktualitātēm būvniecības jomā un veicina būvniecības jautājumu integrēšanu nozaru politikā.

Pielikumā: <<=NOSŪTĀMĀS_PAKOTNES_PIELIKUMI>>

<<=TAP_AMATS#1>> <<=TAP_PARAKSTS#1>>