MK vēstule

Ministru kabinets ir saņēmis Saeimas 2023. gada 12. janvāra paziņojumu, ar kuru Ministru kabinetam izvērtēšanai, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju, ir nosūtīts 10 434 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem" (turpmāk – iesniegums).

Ministru kabinets ir iepazinies ar iesniegumu un sniedz šādu izvērtējumu.

Ar likumu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (pieņemts 2021. gada 16. novembrī) tika īstenota atlīdzības reforma, kuras kopējais mērķis bija uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, sakārtojot atlīdzības sistēmu, kas nebija mainīta kopš 2010. gada.

Atlīdzības reforma bija nepieciešama, lai nodrošinātu tās pareizu piemērošanu, tai skaitā likvidētu piemaksas augsti kvalificētiem speciālistiem un vadītājiem, aizstājot tās ar mēnešalgu. Salīdzinošajā pētījumā par atalgojuma apmēru darba tirgus atalgojuma eksperti norādīja uz kopējās atalgojuma tendences kritiski zemo līmeni valsts pārvaldē (Salīdzinošais pētījums par atalgojuma apmēru. Datu aktualizēšana, 2019. SIA "Fontes Vadības konsultācijas", pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/media/814/download).

Tādējādi tika novērsta atalgojuma sistēmas neprognozējamība, kuras dēļ augsta līmeņa speciālisti un pieredzējuši vadītāji aizgāja no darba valsts pārvaldē. Kā piemēru atlīdzības reformas nepieciešamībai var minēt lielo nodarbināto mainību, piemēram, Būvniecības valsts kontroles birojā. Vidējais gada laikā amatu atstājušo personu skaits bija 33 % (no tiem zemākais aizgājušo darbinieku īpatsvars bija 18 %, bet augstākais – 50 % no attiecīgās amatu grupas amatu skaita). Pārskatot mēnešalgu apmēru Būvniecības valsts kontroles birojā, 90 % nodarbināto vidēji mēnešalga tika palielināta par 498 euro (jeb vidēji par 32,7 %), kā arī par 50 % ir samazinājies atbrīvoto nodarbināto skaits, vērtējot pret 2022. gada I pusgadu. 

Atlīdzības reforma paredz uzlabot atlīdzības konkurētspēju, nosakot mēnešalgu mērķa līmeni valsts pārvaldē atbilstoši 80 % (vidēji) no privātajā sektorā maksātā darba samaksas līmeņa, kā arī mainīt proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un ieviest citus mūsdienīgus darba samaksas risinājumus.

Līdz ar to atlīdzības reforma noteica pienākumu iestādēm amatpersonu un darbinieku mēnešalgu noteikšanai izstrādāt iestādes iekšējo darba samaksas sistēmu, kurā viens no svarīgiem aspektiem ir katra nodarbinātā darba sniegums. Vienlaikus reforma padara atlīdzības noteikšanu daudz vienkāršāku – primāri nosakot mēnešalgas apmēru atbilstoši darba sniegumam un iestādei pieejamajiem finanšu resursiem, bet piemaksas – tikai atsevišķos gadījumos. Tādējādi nodarbinātajam tiek nodrošināta arī stabilitāte un viņa regulāro ienākumu prognozējamība.

Atlīdzības reforma tika veikta arī saistībā ar Satversmes tiesas 2017. gada 26. oktobra spriedumā lietā Nr.  2016-31-01 "Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas un 6.¹ panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam" paustajām atziņām, ka ir nepieciešams nodrošināt atlīdzības līdzsvaru starp valsts varas atzariem – tiesu varu, likumdevējvaru un izpildvaru –, nosakot vienādu mēnešalgu visām valsts augstākajām amatpersonām – Ministru prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Satversmes tiesas priekšsēdētājam, kā arī Valsts prezidentam.

Līdzsvarojot varas atzarus un nosakot koeficientus, tika ņemti vērā ne tikai līdz šim noteikto koeficientu lielumi valsts augstākajām amatpersonām, bet arī tas, ka valsts pārvalde ir vienota, visas valsts pārvaldes institūcijas, tai skaitā atvasinātas publiskas personas, ir izkārtotas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā augstākā institūcija atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 58. pantam ir Ministru kabinets. Tādējādi visas tiešās pārvaldes iestādes ir izkārtotas hierarhiskā kārtībā tādā veidā, ka tās tieši vai ar citas tiešās pārvaldes iestādes starpniecību ir Ministru kabineta padotībā. Savukārt Ministru kabinets padotību īsteno ar Ministru kabineta locekļa (Ministru prezidenta vai ministra) starpniecību.

Tādējādi atlīdzības reforma paredzēja atalgojuma pieaugumu visiem līmeņiem, jo valsts pārvaldē amatpersonas iekļautas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena amatpersona ir citas amatpersonas padotībā.

Ievērojot minēto, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikts, ka valsts institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka tā, lai mēnešalga nepārsniegtu Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Savukārt pašvaldības institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalga nedrīkst pārsniegt attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētājam noteikto maksimālo mēnešalgu.

Pārskatot hierarhiski visu varas atzaru atlīdzības sistēmu, kā arī ņemot vērā noteikto virzību uz konkurētspējīgas atlīdzības noteikšanu, kura salāgota ar atbildību un darba sniegumu, kā arī lai spētu piesaistīt pēc iespējas augsti kvalificētus vadītājus arī no privātā sektora, atlīdzības reforma paredz, ka tiešās valsts pārvaldes iestādēs, lai noteiktu mēnešalgu vadītājam, ņem vērā arī iestādes veidu (augstāka iestāde vai padotības iestāde), iestādē esošo amata vietu skaitu un iestādes gada administrējamo budžeta izdevumu apmēru. Savukārt, nosakot atalgojumu pašvaldību deputātiem, ņem vērā, vai tie ir ievēlēti galvaspilsētas domē, valstspilsētas domē, novada domē, kuras administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000, vai novada domē, kuras administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 20 000.

Papildus norādāms, ka atlīdzības reforma paredz, ka turpmāk amatpersonas (darbinieka) ar tirgus koeficientu reizinātais mēnešalgas apmērs nedrīkstēs pārsniegt Ministru prezidenta mēnešalgu, kā arī amatpersonas (darbinieka) mēnešalga kopā ar piemaksu (piemaksām) nedrīkstēs pārsniegt Ministru prezidenta mēnešalgu.

Ministru kabinets, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju, sagatavotās makroekonomiskās prognozes un pieejamos resursus fiskālās telpas nodrošināšanai, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālos nosacījumus vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanai, saistībā ar atlīdzības izdevumiem ir nodrošinājis šādu pasākumu ieviešanu:

1) likumā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 2023. gadam paredzēti līdzekļi 25 261 217 euro apmērā valsts tiešās pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu, ka no 2023. gada 1. aprīļa nodarbinātajiem mēnešalga nav zemāka par noteiktās mēnešalgu grupas intervāla minimumu. Turpmāko gadu laikā ir plānots pakāpeniski palielināt atlīdzību nodarbināto grupām, kurām pašlaik nepietiek līdzekļu, lai sasniegtu skalas viduspunktu, ņemot vērā, ka valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem mēnešalgu maksimums tika noteikts, pieņemot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu 2010. gadā;

2) tā kā saskaņā ar makroekonomiskām prognozēm un Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem par 2022. gada patēriņa cenu indeksa (inflācijas) un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredzētu, ka bāzes algas pieaugumam 2024. gadā būtu jābūt +12,4 %, salīdzinot ar 2023. gadu, ko ietekmētu straujais inflācijas pieaugums (+17,3 %) un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums (+7,5 %), Ministru kabinets pirms likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 2. lasījuma iesniedza priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

"Noteikt, ka gadījumā, ja, aprēķinot 2024. vai 2025. gada valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) bāzes mēnešalgu, finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalgu, elektronisko sakaru un enerģētikas nozares bāzes mēnešalgu vai ostas valdes priekšsēdētāja bāzes mēnešalgu, iegūst skaitli, kas ir lielāks par 6, tad kārtējā gada attiecīgo bāzes mēnešalgu indeksē ar skaitli 6."

Minētais regulējums par bāzes mēnešalgas pieauguma mazinošo mehānismu, izvēloties skaitli 6, noteikts, jo tas atbilda vidējam darba samaksas pieaugumam pēdējos gados.

Tādējādi, ja saglabājas lēns valsts kopējās ekonomiskās izaugsmes pieauguma temps, tad attiecīgi publiskajam sektoram, kurš ir tieši atkarīgs no privātā sektora un valsts kopējās izaugsmes, tiek ierobežots kopējais atlīdzības izaugsmes temps.

Secināms, ka iestādes primāri vērtējušas tās rīcībā esošos resursus, kuri varētu tikt novirzīti atlīdzības palielināšanai. Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" izstrādes procesā". Izdevumu pārskatīšana deva iespēju atsevišķās iestādēs no 2023. gada 1. janvāra pārskatīt un palielināt atlīdzību nodarbinātajiem. Vērtējot atlīdzības reformas sākuma periodā paveikto, secināms, ka laikposmā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. oktobrim mēnešalgas valsts tiešās pārvaldes iestādēs kopumā tika pārskatītas 31,43 % no aizņemtajām amata vietām un vidējais pieauguma apmērs bija amplitūdā no 46,20 euro līdz 981,16 euro (vidēji 376,16 euro). Atbilstoši iestāžu sniegtajiem datiem valsts tiešās pārvaldes iestādēs lielākajai daļai nodarbināto darba samaksa ir amplitūdā no 700 līdz 1500 euro (bruto) (26,8 tūkst.), savukārt darba samaksa virs 3000 euro (bruto) noteikta 2,8 tūkst. nodarbināto. Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, secināms, ka arī pašvaldību darbiniekiem atsevišķās pašvaldībās ir bijis mēnešalgu pieaugums (ja salīdzina 2022. gada II ceturkšņa un IV ceturkšņa attiecīgos datus) – pieaugums bijis pat 10–13 % robežās (Alūksnes, Ādažu, Salaspils novads, Daugavpils pilsēta) (datu avots: Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie ceturkšņa dati par nodarbinātajiem un atlīdzību no 2-darbs-pašvaldības veidlapām).

Pēc Ministru kabineta ieskata, pašlaik ir svarīgi saglabāt reformas kopējo virzību – stiprināt hierarhisku atlīdzības sistēmu, kurā augstākā atlīdzība ir augstākajām valsts amatpersonām un pārējo amatpersonu (darbinieku) atlīdzība ir pakārtota tam, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp varas atzariem un veidojot skaidru, saprotamu un paredzamu sistēmu, kas palīdz nodrošināt efektīvu valsts pārvaldes darbu.