22-TA-1727
Kara upuru apbedījumu likums
InodaļaVISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1.
pants.
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
kara upuris ir Latvijas Republikas teritorijā bruņoto konfliktu darbību rezultātā kritusi vai mirusi bruņotajiem spēkiem piederīga persona, karagūsteknis, kaujā kritis vai nogalināts partizāns, pretošanās kustības dalībnieks; masu terora akciju laikā nogalināta persona; filtrācijas, internēto vai deportēto personu nometnēs mirušais vai nogalinātais;
2)
kara upuru apbedījums ir kara upuru mirstīgo atlieku atrašanās vieta Latvijas Republikas teritorijā;
3)
kara upuru apbedījumu vieta ir dabā neatzīmēts kara upuru mirstīgo atlieku iespējamais apbedījums vai vieta, par kuru ir liecības par apbedījumu esamības iespējamību;
4)
kara upuru kapsēta un atsevišķa kapuvieta ir kara upuru apbedījumu vieta, kurai ir dabā noteiktas robežas un konstatēta apbedījuma esamība;
5)
kara upuru apbedījumu reģistrs ir kara upuru apbedījumu vietu, kara upuru kapsētu un atsevišķu kapa vietu uzskaites un informācijas sistēma;
6)
apbedījumu vietas izpēte ir darbības, kuru rezultāts ir apbedījuma esamības vai neesamības konstatācija (zondāžas, kontrolšurfi, mērījumi, izmantojot aparatūru augsnes blīvuma noteikšanai);
7)
pārapbedīšana ir kara upuru mirstīgo atlieku ekshumācija vai izcelšana, identifikācija vai piederības noskaidrošana un mirstīgo atlieku apbedīšana šim nolūkam paredzētā vietā;
8)
kara upuru apbedījumam nepiemērota vieta ir parks, zaļā zona, blīvi apdzīvots rajons ārpus kapsētas, kā arī vieta, kur notiek ar kara upuru piemiņas saglabāšanu nesaistīti sabiedriski pasākumi vai kur atrodas ar apbedījumu nesaistīta būve, kā arī cita vieta, kas izslēdz cieņas pilnu attieksmi pret kara upuru apbedījumu;
9)
militārais artefakts ir kara upuru apbedījuma vietā atrasts sens priekšmets, militārs atradums.
2.
Likuma mērķis ir noteikt kara upuru apbedījumu tiesisko stāvokli Latvijas Republikas teritorijā, nodrošināt Latvijas Republikas teritorijā esošo kara upuru apbedījumu juridisko aizsardzību, kā arī sekmēt kara upuru piemiņas saglabāšanu un cieņas pilnu attieksmi pret kara upuru mirstīgajām atliekām.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt kara upuru apbedījumu tiesisko stāvokli Latvijas Republikas teritorijā, nodrošināt Latvijas Republikas teritorijā esošo kara upuru apbedījumu juridisko aizsardzību, kā arī sekmēt kara upuru piemiņas saglabāšanu un cieņas pilnu attieksmi pret kara upuru mirstīgajām atliekām.
IInodaļaKara upuru apbedījumu organizēšana, reģistrācija, uzturēšana, aizsardzība, pārapbedīšana
3.
pants.
Kara upuru apbedījumu saglabāšanas organizēšana
(1)
Kara upuru apbedījumu saglabāšanu organizē Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisija (turpmāk – atbildīgā komisija). Ministru kabinets nosaka atbildīgās komisijas sastāvu un darba organizāciju.
(2)
Vietējās pašvaldības, fiziskas un juridiskas personas bez atbildīgās komisijas atļaujas nav tiesīgas veikt kara upuru pārapbedījumus, veikt renovācijas un remontdarbus kara upuru apbedījuma vietās, kapsētās, kā arī ierīkot jaunas kara upuru apbedījuma vietas.
(3)
Atbildīgajai komisijai ir šādi uzdevumi:
1)
nodrošināt kara upuru apbedījumu reģistra vešanu un uzturēšanu;
2)
uzraudzīt normatīvo aktu ievērošanu kara upuru kapsētu un atsevišķu kapavietu saglabāšanas jomā un dot norādījumus par kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu uzturēšanu un saglabāšanu;
3)
ierosināt vai dod atzinumu par jaunas kara upuru kapsētas un kapuvietas izveidošanu, kā arī par kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietas iekļaušanu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā;
4)
saskaņot renovācijas un remontdarbus kara upuru apbedījuma vietās, kapsētās, kā arī jaunas kara upuru apbedījuma vietas;
5)
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumu par atļauju izsniegšanu fiziskām un juridiskām personām kara upuru apbedījumu vietu izpētei;
6)
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumus par rīcību jaunatklātas kara upuru apbedījuma vietas vai kara upuru mirstīgo atlieku atrašanas gadījumā;
7)
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegt atļaujas kara upuru pārapbedīšanai;
8)
Likumā noteiktajā kārtībā izdot administratīvos aktus par šā likuma 5. pantā un 6. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās kārtības neievērošanu.
(4)
Šā panta pirmajā daļā minēto valsts pārvaldes uzdevumu ar līgumu var deleģēt biedrībai vai nodibinājumam.
(5)
Atbildīgās komisijas izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4.
pants.
Kara upuru apbedījumu reģistrs
(1)
Fiziskās un juridiskās personas informāciju kara upuru reģistram sniedz bez maksas.
(2)
Informācijas par kara upuru apbedījumiem apzināšanas kārtību, kara upuru apbedījumu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, reģistra vešanas un uzturēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā izsniedzamas ziņas no reģistra un izsniedzamo ziņu apjomu nosaka Ministru kabinets.
5.
pants.
Kara upuru kapsētu un kapuvietu uzturēšana un publiskā pieejamība
(1)
Fiziskās un juridiskās personas nodrošina, lai atbilstoši šī likuma mērķim tiktu saglabātas un uzturētas kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietas, kas atrodas to īpašumā (valdījumā).
(2)
Fizisko un juridisko personu, kuru īpašumā (valdījumā) atrodas kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietas, pienākums ir:
1)
ievērot normatīvos aktus, kā arī atbildīgās komisijas norādījumus par kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu izmantošanu, uzturēšanu un saglabāšanu, kā arī par kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietas iekļaušanu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā;
2)
informēt atbildīgo komisiju par katru bojājumu vai prettiesisku darbību, kas notikusi īpašumā (valdījumā) esošā kara upuru kapsētā vai atsevišķā kapuvietā;
3)
nodrošināt netraucētu piekļuvi pie kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietas.
(3)
Kara upuru kapsētu un kapuvietu uzturēšanu nodrošina fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā (valdījumā) atrodas kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietas, ja starptautiskos līgumos nav noteikts savādāk.
(4)
Kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu uzturēšanas un saglabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
6.
pants.
Kara upuru apbedījuma vietu aizsardzība
(1)
Kara upuru apbedījumu vietu izpētes veikšanai fiziskās un juridiskās personas saņem atļauju no atbildīgās komisijas.
(2)
Kara upuru apbedījuma vietas vai kara upuru mirstīgo atlieku atrašanas gadījumā, atradējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā informē atbildīgo komisiju.
(3)
Saņemot šī panta otrajā daļā noteikto informāciju, atbildīgā komisija pieņem lēmumu par tālāko rīcību, kas veicama, lai nodrošinātu kara upuru piemiņas saglabāšanu un cieņas pilnu attieksmi pret kara upuru mirstīgajām atliekām.
(4)
Militāros artefaktus, kas saistīti ar kara upuru apbedījumu vai var atvieglot kara upuru mirstīgo atlieku identificēšanu, bez maksas nodod atbildīgajai komisijai, kas pēc kara upuru mirstīgo atlieku identificēšanas pieņem lēmumu par tālāko rīcību ar iegūto informāciju, dokumentiem un priekšmetiem.
(5)
Šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētā lēmuma saturu, pieņemšanas termiņus un kritērijus, kā arī nosacījumus rīcībai jaunatklātas kara upuru apbedījuma vietas vai kara upuru mirstīgo atlieku atrašanas gadījumā nosaka Ministru kabinets.
7.
pants.
Kara upuru pārapbedīšana
(1)
Ja starptautiskos līgumos nav noteikts citādi, atļaujas kara upuru pārapbedīšanai izsniedz atbildīgā komisija, ņemot vērā fiziskās vai juridiskās personas, kuras īpašumā (valdījumā) atrodas kara upuru mirstīgās atliekas, pašvaldības, kuras teritorijā atrodas kara upuru mirstīgās atliekas, un kara upura tuvinieku, ja tādi zināmi, viedokli. Fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā (valdījumā) atrodas kara upuru mirstīgās atliekas, ļauj pārapbedīšanai nepieciešamās darbības veikt bez maksas.
(2)
Kara upura tuvinieki var iniciēt atbildīgajai komisijai kara upura pārapbedīšanu, iesniedzot pamatojumu, ja, viņuprāt, apbedījums neatrodas cieņpilnā vietā un nesekmē tā piemiņas saglabāšanu. Lai izsniegtu atļauju, atbildīgā komisija izvērtē iesniegto pamatojumu.
(3)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izsniedz atļaujas kara upuru pārapbedīšanai, gadījumus, kad ir veicama pārapbedīšana, kā arī kritērijus pārapbedīšanas vietas noteikšanai.
(4)
Kara upuru pārapbedīšanu neveic kara upuru apbedījumam nepiemērotā vietā. Ja būvniecības, teritorijas labiekārtošanas vai citu darbību rezultātā kara upuru apbedījuma vieta kļūst par kara upuru apbedījumam nepiemērotu vietu, attiecīgo darbu veicējs ierosina kara upuru pārapbedīšanu.
(5)
Kara upuru pārapbedījumus veic saskaņā ar atbildīgās komisijas izstrādātu sarakstu, kas nosaka tam paredzētas vietas. Ja kara upura tuviniekiem ir piederīgie, viņi ir tiesīgi veikt pārapbedīšanu tās ģimenes kapos.
(6)
Ja starptautiskos līgumos nav noteikts citādi, visus izdevumus, kas saistīti ar kara upuru pārapbedīšanu sedz persona, kura ierosinājusi pārapbedīšanu.
IIInodaļaAdministratīvie pārkāpumi kara upuru apbedījumu saglabāšanas un aizsardzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
8.
pants.
Kara upuru apbedījumu saglabāšanas un aizsardzības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteikto kara upuru apbedījumu saglabāšanu un aizsardzības prasību nepildīšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz divtūkstoš naudas soda vienībām.
9.
pants.
Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 8. pantā minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības policija vai Valsts policija.
Pārejas noteikumi
1. Ziņas par kara upuru apbedījumiem, kas apzināti līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim, fiziskās un juridiskās personas sniedz atbildīgajai komisijai līdz 2023. gada 28. februārim.
2. Fiziskās un juridiskās personas sniedz datus par to īpašumā (valdījumā) esošo kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu to iekļaušanai Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā līdz 2023. gada 28. februārim.
3. Ministru kabinets līdz 2023. gada 1. janvārim izdod šā likuma 3.panta pirmajā daļā, 4. panta otrajā daļā, 5.panta ceturtajā daļā, 6.panta piektajā daļā un 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus.
2. Fiziskās un juridiskās personas sniedz datus par to īpašumā (valdījumā) esošo kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu to iekļaušanai Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā līdz 2023. gada 28. februārim.
3. Ministru kabinets līdz 2023. gada 1. janvārim izdod šā likuma 3.panta pirmajā daļā, 4. panta otrajā daļā, 5.panta ceturtajā daļā, 6.panta piektajā daļā un 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus.
Likums stājas spēkā 2023. gada 31. janvārī.
Ministrs V. Uzvārds