MK vēstules projekts

Par vardarbības novēršanu izglītības iestādēs

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Izglītības kvalitātes valsts dienestu ir iepazinusies ar Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vēstuli un tai pievienotajiem dokumentiem (TAP portāla ID 23-AP-UZ-8263[1]) un informē par šobrīd jau iniciētiem normatīvo aktu grozījumiem, kā arī turpmāk nepieciešamiem normatīvo aktu grozījumiem saistībā ar vardarbības novēršanu izglītības iestādēs.

Ar mērķi mazināt un novērst vardarbību izglītības iestādēs šobrīd ir spēkā šāds normatīvais regulējums:

Izglītības likuma 29.panta 6.punkts – “Izglītības iestādes dibinātājs, pēc tam, kad no izglītības iestādes vadītāja saņemta informācija par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, nodrošina šīs informācijas izvērtēšanu un, ja nepieciešams, iesniegšanu tiesībaizsardzības institūcijām, kā arī sniedz atbalstu situācijas risināšanai izglītības iestādē.”;

Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 17.punkts – pašvaldība nodrošina bērnu tiesību aizsardzību izglītības jomā, savukārt pašvaldības izglītības pārvalde saskaņā ar 18.panta otrās daļas 13. un 14.punktu nodrošina bērnu un jauniešu audzināšanas darbu, sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām veido atbalsta pasākumu sistēmu pašvaldības izglītojamiem un viņu ģimenēm.

Izglītības likuma 30.panta 3.⁶ daļa – Izglītības iestādes vadītājs: izvērtē informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informē izglītības iestādes dibinātāju un risina situāciju izglītības iestādē;

Izglītības likuma 52.panta pirmās daļas 8.punkts – pedagogam ir tiesības vardarbības gadījumā saņemt izglītības iestādes vadītāja un dibinātāja atbalstu;

Izglītības likuma 54.panta 5.punkts – izglītojamā pienākums ir nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību;

Izglītības likuma 58.panta pirmajā daļā minēti vairāki vecāku pienākumi:

• 2.punkts – vecāku pienākums sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, ievērot izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus, vispārējās uzvedības un ētikas normas;
• 4.punkts – vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākums ir informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.

2023. gada 22.augustā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, kuri šobrīd tiek papildināti (informācija par noteikumu grozījumiem atrodama vēstules nākamajā sadaļā).

Tāpat izstrādāts un 2023. gada 15. februārī Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā publicēts Informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās vardarbības nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību, kurā piedāvāti vairāki risinājumi vardarbības novēršanai izglītības iestādēs.[2]

2023.gadā Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju ir izstrādājusi un aprobējusi vadlīnijas ņirgāšanās izplatības mazināšanai pedagogiem un izglītības iestāžu atbalsta personālam divām vecuma grupām, kā arī rekomendācijas vecākiem. [3] Vadlīnijās iekļauta teorētiskā informācija par ņirgāšanos, tās veidiem, izpausmēm un sekām, kā arī informācija un metodiskie norādījumi par ņirgāšanās profilaksi izglītības iestādē un novēršanu trīs līmeņos. Vadlīnijas ir balstītas uz citu valstu pieredzi, pieejamajiem pētījumiem un ņirgāšanās novēršanas programmām. Vadlīnijas ir saskaņojusi Izglītības un zinātnes ministrija un Psihologu sertifikācijas padome, to saturs ir piemērots Latvijas izglītības videi un ir pielāgots izglītības iestādēm, kurās apgūst speciālās izglītības programmas. 

Vienlaikus, lai pilnveidotu vecāku, likumisko pārstāvju, audžuvecāku un citu audzināšanā iesaistīto personu zināšanas un prasmes par ņirgāšanos izglītības vidē, izstrādātas rekomendācijas "Kā pasargāt bērnu no ņirgāšanās". Rekomendācijas paredzētas visiem bērna vecumposmiem un ir veidotas saskaņā ar izstrādātajām vadlīnijām.

Lai stiprinātu visu iesaistīto pušu atbildību un tiesības vardarbības novēršanai izglītības iestādēs, šobrīd izskatīšanā ir šādi normatīvo aktu grozījumi un iniciatīvas:

1. Grozījumi Izglītības likumā (iesniedzējs – Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, reģ. Nr. 436/Lp14)[4]: priekšlikums paredz grozīt Izglītības likuma 30.panta 3.⁶ daļu, nosakot, ka izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju izglītības iestādē. Tāpat grozījumos paredzēts, ka gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas par vardarbības draudiem vai aizliegtu vielu/priekšmetu ienešanu izglītības iestādē, izglītības iestādes vadītājam ir tiesības pārbaudīt izglītojamā personiskās mantas viņa klātbūtnē. Grozījumi 2023.gada 14.decembrī pieņemti Saeimā 1. lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz 2.lasījumu – 2024. gada 1. marts. Saistībā ar minēto iniciatīvo Izglītības un zinātnes ministrija gatavo vairākus priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidei, kurus plānots iesniegt līdz 2024.gada 1.martam.
2. Grozījumi Izglītības likumā (iesniedzējs – Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, reģ. Nr. 436/Lp14)[5]: priekšlikums paredz grozīt Izglītības likuma 66.1 pantu, nosakot, ka vecākus, kuri apzināti nesniedz informāciju izglītības iestādei normatīvajos aktos paredzēto nepieciešamo informāciju, var administratīvi sodīt. Grozījumi 2023.gada 14.decembrī pieņemti Saeimā 1. lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz 2.lasījumu – 2024. gada 1. marts.
3. Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta 2023.gada 22.augusta noteikumos Nr.474 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, paredzot izglītības iestādes vadītājam tiesības pieņemt lēmumu nepieciešamības gadījumā nodrošināt izglītojamam individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi un īstenošanu citā telpā vai citā laikā izglītības iestādes pedagoga klātbūtnē vai attālinātās mācības atbilstoši normatīvajam aktam par attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību līdz konkrētā gadījuma izskatīšanai, bet ne ilgāk kā līdz vienam mēnesim. Par pieņemto lēmumu vadītājs nekavējoties informē vecāku un dibinātāju[6]. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi grozījumus arī Ministru kabineta 2022.gada 8.februāra noteikumos Nr.111 „Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība”, nosakot atšķirīgus attālināto mācību īstenošanas nosacījumus vardarbīgam izglītojamam[7]. Abi normatīvie akti šobrīd atrodas saskaņošanas procesā.
4. Tieslietu ministrija piedāvā  ieviest jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – bērna ievietošana "Terapeitiskajā mājā".  "Terapeitiskajā mājā" bērnu būs iespējams ievietot tikai gadījumā, ja vienlaikus tiks konstatēti šādi apstākļi:

• 1) bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu;
• 2) bērns apdraud savu vai citu cilvēku veselību vai dzīvību (piemēram, paškaitējoša uzvedība, apreibinošo vielu lietošana, vardarbība un agresija pret citiem, seksuāla riska uzvedība, patstāvīga bēgšana no mājām vai ārpusģimenes aprūpes iestādes u.c. gadījumi);
• 3) ir izsmelti visi zemākas intensitātes intervences līdzekļi vai to īstenošana sabiedrībā nav iespējama (piemēram, bērns nepārtraukti klaiņo un nav iespējams bērnu iesaistīt sociālās uzvedības korekcijas pasākumos, vai tie nav iespējami vidē, kurā bērns ikdienā atrodas). 

Jaunveidojamajā iestādē bērniem – augsta riska pusaudžiem – tiks piedāvāta terapijā balstīta palīdzība un iespēja kvalificētu speciālistu vadībā strādāt ar savām uzvedības problēmām, lai veiksmīgi atgrieztos ikdienas dzīvē, sabiedrībā, kā arī cita starpā arī izglītības iestādē. Šobrīd informatīvais ziņojums par terapeitiskās iestādes izveidošanu ir iesniegts Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā tālākai virzībai (tiesību akta lietas ID 23-TA-2944).

5. Attiecībā uz Tiesībsarga aktualizēto nepieciešamību pilnveidot tiesību normas, lai bāriņtiesas aktīvāk dotu uzdevumus vecākiem, kuru bērnam ir problemātiska uzvedība, saņemt speciālistu konsultācijas, informējam, ka Labklājības ministrija sadarbībā ar Bērnu aizsardzības centru un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju šobrīd strādā pie vairāku grozījumu izstrādes Bāriņtiesu likumā un to starpā tiks izdiskutētas tiesību normas attiecībā uz bāriņtiesu pienākumu un tiesībām nosūtīt bērnu vai vecāku konsultācijas saņemšanai pie ģimenes ārsta, psihologa vai cita speciālista, lai tādējādi nodrošinātu palīdzību bērnam.

Papildus nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi, kas tostarp minēti Informatīvajā ziņojumā par emocionālās un fiziskās vardarbības nepieļaušanu izglītības iestādē:

1. Grozījumi Izglītības likumā, ka katrai izglītības iestādei ir jāievieš kāda no vardarbības mazināšanas/novēršanas programmām (no nacionālā līmenī apstiprināta saraksta) vai ir jāizstrādā sava vardarbības mazināšanas programma, kā arī katrā izglītības iestādē tiek izveidota speciāla drošības komanda. Izglītības iestādes var izvēlēties arī īstenot Veselības ministrijas izstrādātās vadlīnijas ņirgāšanās izplatības mazināšanai izglītības vidē. Papildus tam normatīvajos aktos ir jānosaka, ka izglītības iestādes dibinātājam ir jāsniedz atbalsts vardarbības mazināšanas vadlīniju vai programmas iedzīvināšanai/īstenošanai, kā arī jāparedz, ka izglītības iestādei ir tiesības pieprasīt iesaisti un saņemt nepieciešamo atbalstu vardarbības novēršanai no pašvaldības, Valsts policijas vai pašvaldības policijas un citām institūcijām. Papildus jānosaka, ka, iesaistot institūcijas, izglītības pārvaldes uzņemas koordinējošu lomu un ir atbildīgas par pozitīva rezultāta sasniegšanu. Šādi tiktu nodrošināts, ka katram bērnam/jaunietim ir pieejams atbalsts atbilstoši vardarbības mazināšanas programmā paredzētajam rīcības modelim. Atbildīgais – Izglītības un zinātnes ministrija. Termiņš 2025.gada 31.decembris.
2. Grozījumi Izglītības likumā, nosakot, ka izglītības iestādei ir tiesības no ārstniecības iestādes, sociālā dienesta vai iepriekšējās izglītības iestādes, kurā mācījies izglītojamais, saņemt informāciju par izglītojamā veselību, uzvedību un citiem apstākļiem, kuriem ir nozīme izglītības procesā. Līdz ar informācijas pieejamību ir jāatrunā izglītības iestādes tiesības šos datus apstrādāt, nosacījumi informācijas lietošanai un konfidencialitātes jautājumi. Par šādas iniciatīvas realizēšanai nepieciešamajiem risinājumiem visu iesaistīto pušu vienotai rīcībai mērķa sasniegšanai ir jāorganizē diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm. Atbildīgais – Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju, Veselības ministriju. Termiņš 2024.gada 31.decembris.
3. Papildus nepieciešams vienoties par šādiem iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem:

• Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides prasības, tostarp nepieciešamo speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apjoms, ir noteikts Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumos Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”, līdz ar to ir nepieciešams šajā normatīvajā aktā izstrādāt grozījumus, kas paredzētu līdzvērtīgu zināšanu saturu, apjomu un kārtību zināšanu apguvei, kā tas tiek paredzēts citiem speciālistiem, izglītības programmas satura izstrādē sadarbojoties ar Bērnu aizsardzības centru. Atbildīgais – Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju un Bērnu aizsardzības centru. Termiņš 2024.gada 31.decembris.
• Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 12.septembra noteikumos Nr.545 “Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā”, lai pilnveidotu institūciju izpratni par institūciju sadarbību vardarbības gadījumos, definētu stratēģiskās sadarbības grupas un individuālo gadījumu izskatīšanas sadarbības grupas uzdevumus, sadarbības grupas sasaukšanas termiņu krīzes situācijās un citiem būtiskiem jautājumiem. Atbildīgais – Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, termiņš 2024.gada 31.decembris.
• Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra sēdē dotajam valdības uzdevumam: Ministru kabineta noteikumi "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.8. pasākuma "IKT sistēmu modernizācija labākas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi (Nr. 531, prot. Nr.44, 49.§ 6.punkts) “Valsts kancelejai sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāt un līdz 2024. gada 30. martam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu bērnu attīstības vajadzību atbalstam, kas nosaka agrīna preventīva atbalsta sistēmas darbības mērķi, uzdevumus un principus, vietu un lomu valsts pārvaldes iekārtā un sasaisti ar publiskās pārvaldes īstenotajām politikas jomām, darbības jomas, sistēmā ietilpstošo pakalpojumu kvalitātes standartu izstrādes un reģistrēšanas kārtību, atbildību sadalījumu multiprofesionālu pakalpojumu attīstīšanā un nodrošināšanā bērniem un ģimenēm, informācijas aprites kārtību starp iesaistītajām institūcijām bērnu attīstības vajadzību atbalstam, finansēšanas principus un nosacījumus sistēmas darbībai no valsts un pašvaldību budžetiem.”.

[1] https://vktap.mk.gov.lv/tasks/circulation_headers/76a14a36-8e70-4cba-bfb0-84ec58d218a1

[2] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/646058d7-55d8-43df-b416-bc4a79d74b80

[3] https://esparveselibu.lv/izstradatas-vadlinijas-un-rekomendacijas-nirgasanas-izplatibas-mazinasanai-izglitibas-vide

[4] https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/63D6547BB4A09CEDC2258A60004B6C86?OpenDocument

[5] https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/63D6547BB4A09CEDC2258A60004B6C86?OpenDocument

[6] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/53089790-d3e6-4b59-88c2-a1772e5ed62e

[7] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/b0082b73-d7d1-4bf8-8bc1-2ddd94f3141d