Noteikumu projekts

23-TA-2771
Individuālo lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 15.1 panta ceturto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka individuālās lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru, to piekabju un maināmo velkamo iekārtu, kā arī pašgājējmašīnu (turpmāk arī – transportlīdzeklis) atbilstības novērtēšanas kārtību un tehniskās prasības.
2.
Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1.
individuālā transportlīdzekļa apstiprinājums – dokuments, ar kuru inspicēšanas institūcija oficiāli apliecina, ka konkrētais transportlīdzeklis atbilst šajos noteikumos noteiktajām nacionālajām prasībām;
2.2.
traktortehnika – pašgājējs transportlīdzeklis, kas atbilst ceļu satiksmes likumā minētajam, un piemēro traktoram un pašgājējmašīnai;
2.3.
pašgājējmašīna – īpaši izgatavots pašgājējs transportlīdzeklis, kas raksturīgs traktortehnikai, kuras izgatavotājs speciālo konstruktīvo un funkcionālo īpatnību dēļ pašgājējmašīnu ir paredzējis lietošanai speciāliem darbiem un kuras veids minēts šo noteikumu 1. pielikumā individuālo transportlīdzekļu veidi grupās un apakšgrupās, un atbilst pašgājējmašīnai, kas noteikta Latvijas standartā par traktortehnikas un tās velkamo transportlīdzekļu grupām un definīcijām;
2.4.
traktors – pašgājējs transportlīdzeklis, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (turpmāk – regula Nr. 167/2013) 3. panta 8. punktā minētajai definīcijai un 4. pantā noteiktajai riteņtraktora vai kāpurķēžu traktora kategorijai;
2.5.
piekabe – velkamais transportlīdzeklis, kas atbilst regulas Nr. 167/2013 3. panta 9. punktā minētajai definīcijai un 4. pantā noteiktajai piekabes kategorijai;
2.6.
maināma velkamā iekārta – velkamais transportlīdzeklis, kas atbilst regulas Nr. 167/2013 3. panta 10. punktā minētajai definīcijai un 4. pantā noteiktajai maināmas velkamās iekārtas kategorijai;
2.7.
aprīkojums – jebkurš produkts, kas nav detaļa un ar ko var papildināt transportlīdzekli vai ko var uzstādīt uz tā;
2.8.
sistēma – apvienotu ierīču bloks, kas transportlīdzeklī pilda vienu vai vairākas īpašas funkcijas;
2.9.
detaļa – izstrādājums, ko izmanto transportlīdzekļa montāžai, kā arī rezerves daļa;
2.10.
rezerves daļas – izstrādājumi, ko uzstāda transportlīdzeklī vai uz tā, lai aizvietotu šā transportlīdzekļa oriģinālās detaļas, un kas ietver tādus produktus kā smēreļļas, kuras nepieciešamas transportlīdzekļa izmantošanai, izņemot degvielu;
2.11.
agregāts – iekārta vai mašīna, vai to kopums, kas uzstādīts (piestiprināts vai uzmontēts) uz transportlīdzekļa konkrētai funkcionalitātei vai kas papildina transportlīdzekļa funkcionalitāti;
2.12.
mezgls – salikta vai nokomplektēta ierīce vai ierīču detaļu kopums transportlīdzekļa sistēmā vai konstrukcijā;
2.13.
atsevišķa tehniska vienība – ierīce, ko izmanto kā transportlīdzekļa daļu;
2.14.
vadības ierīce – jebkura ierīce, kuras tieša iedarbināšana spēj mainīt transportlīdzekļa vai jebkura ar to saistīta aprīkojuma režīmu vai darbību;
2.15.
posmaina transportlīdzekļa locīkla – mehānisms vai ierīce, kas savieno vienu nesošā rāmja vai galvenās šasijas daļu ar otru un kustīgajā savienojumā vai centrālajā šarnīrā griežoties ap kopēju ģeometrisko vai centrālo asi ļauj mainīt stāvokli vienai nesošā rāmja vai galvenās šasijas daļai pret otru un riteņu vai kāpurķēžu virzienu;
2.16.
tehniskas un konstruktīvas izmaiņas – tehniskas izmaiņas, kuras izdarītas transportlīdzekļa lietošanas laikā un skar iepriekš apstiprinātā vai atzītā transportlīdzekļa konstruktīvos risinājumus un kuru dēļ mainās transportlīdzekļa  tehniskie dati  un galvenie konstruktīvie parametri, lietošanas mērķis vai veids un kuras dēļ var tikt mainīts transportlīdzekļa tips vai grupa, vai apakšgrupa, vai kategorija;
2.17.
rūpnieciski ražots transportlīdzeklis – rūpnieciskos ražošanas procesos montēts un izgatavots transportlīdzeklis paredzētajai lietošanai, kurš identificējams pēc tā ražotāja markas un modeļa atpazīstamības tirgū un transportlīdzekļa tehniskajiem datiem un kuram nav izdarītas tehniskas un konstruktīvas izmaiņas;
2.18.
sakomplektēts transportlīdzeklis – individuāli konstruēts, montēts un izgatavots transportlīdzeklis pēc rūpnieciski ražota transportlīdzekļa konkrētā modeļa uzbūves īpatnībām un konstruktīvajiem risinājumiem paredzētajai lietošanai vai transportlīdzeklis, kuram izdarītas tehniskas un konstruktīvas izmaiņas un kurš ir identificējams un klasificējams kā rūpnieciski ražots transportlīdzeklis;
2.19.
pašizgatavots transportlīdzeklis – individuāli konstruēts, montēts un izgatavots transportlīdzeklis, kas nav identificējams un klasificējams kā rūpnieciski ražots vai sakomplektēts transportlīdzeklis;
2.20.
transportlīdzekļa ražotājs – jebkurš izgatavotājs, kurš ražošanas vai izgatavošanas procesos ir izgatavojis transportlīdzekli un kura transportlīdzeklis klasificējams kā rūpnieciski ražots vai pašizgatavots;
2.21.
 transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) – fiziska vai juridiska persona, kurai pieder transportlīdzeklis un kura ir līdzatbildīga par transportlīdzekļa atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no tā, vai attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir vai nav tieši iesaistīta transportlīdzekļa konstruēšanas, izgatavošanas vai sakomplektēšanas posmos vai procesos;
2.22.
indikatīvi mērījumi – mērījumi, kas kalpo par pamatu esošās situācijas izvērtēšanai, ar mērinstrumentiem, kuru mērījumi atbilst mazāk stingriem datu kvalitātes mērķiem nekā stacionāri vai laboratorijas mērījumi;
2.23.
stacionāri mērījumi – mērījumi, kurus ar speciālām diagnostikas iekārtām vai mērierīcēm veic kompetents transportlīdzekļa tehniskās kontroles veicējs tehniskās apskates stacijā vai tam paredzētajā pārbaudes vietā, lai noteiktu transportlīdzekļa atbilstību tehniskajām prasībām;
2.24.
laboratorijas mērījumi – mērījumi kurus ar speciālām diagnostikas iekārtām vai mērierīcēm veic testēšanas laboratorija kas attiecīgajā jomā ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, lai iegūtu precīzus pārbaužu rezultātus vai datus par transportlīdzekli;
2.25.
transportlīdzekļa tehniskā ekspertīze – transportlīdzekļa pārbaude, kurā kompetents pārbaudes veicējs transportlīdzekli identificē, vizuāli novērtē tā tehnisko stāvokli, veic indikatīvus mērījumus un pārbauda funkcionalitāti, lai pārliecinātos par transportlīdzekļa atbilstību tehniskajai dokumentācijai un tehniskajām un funkcionalitātes prasībām.
3.
 Šie noteikumi neattiecas uz:
3.1.
transportlīdzekli, kas paredzēts lietošanai bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā, ugunsdzēsībā, sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestos, sportam, izklaidei, ostās un jūras, kā arī iekšējo ūdeņu kuģošanas, dzelzceļa vai gaisa (lidostu) transportam;
3.2.
transportlīdzekli, kam piešķirts tipa apstiprinājums;
3.3.
transportlīdzekli, kas reģistrēts ārvalstīs un uz noteiktu laiku ievests Latvijā;
3.4.
transportlīdzekli, kas ievests no citas valsts kā rūpnieciski ražots vai sakomplektēts un neatbilst normatīvajos aktos par transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību noteiktajām prasībām tajā gadā, kad transportlīdzeklis Eiropas Savienībā pirmoreiz laists tirgū vai nodots ekspluatācijā;
3.5.
transportlīdzekli, kas ievests no citas valsts kā rūpnieciski ražots vai sakomplektēts un neatbilst normatīvajos aktos par transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību noteiktajām prasībām tajā gadā, kad transportlīdzeklis Eiropas Savienībā pirmoreiz laists tirgū vai nodots ekspluatācijā;
3.6.
maināmo mašīnu, kas noteikta regulas Nr. 167/2013 2. panta 2. punktā;
3.7.
tehnoloģiskiem agregātiem – piekabēm (velkamiem tehnoloģiskiem agregātiem);
3.8.
motorizētiem pašgājējiem ar diviem vai vairāk riteņiem vai kāpurķēžu šasijām, kurus pavada operators vai uz kuriem tas atrodas, lai pārvietotos, piemēram, mauriņa pļāvēju, motobloku vai motobloku savienojumā ar piekabi, kā arī aerokamanām;
3.9.
motociklu, triciklu, kvadriciklu, kas izgatavots kā L kategorijas transportlīdzeklis, kā arī pasažieru un kravu pārvadāšanai izgatavotu N un M kategorijas mehānisko transportlīdzekli neatkarīgi no tā aprīkojuma vai pielāgojuma paredzētajai funkcionalitātei un ceļa vai bezceļa apstākļiem.
4.
Individuālā transportlīdzekļa atbilstību katram transportlīdzeklim atsevišķi novērtē inspicēšanas institūcija (turpmāk – institūcija), kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību traktortehnikas, tās velkamo transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas jomā.
5.
Zemkopības ministrija sadarbībā ar standartizācijas tehnisko komiteju iesniedz nacionālajā standartizācijas institūcijā publicēšanai tās tīmekļvietnē https://www.lvs.lv/ to piemērojamo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.
6.
Traktoru, piekabju un maināmo velkamo iekārtu tirgus uzraudzības funkcijas pilda Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (turpmāk – aģentūra), bet pašgājējmašīnām – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sadarbībā ar valsts iestādēm, transportlīdzekļa īpašnieku (turētāju) un institūciju.
7.
Latvijā atzīst un reģistrē transportlīdzekli, kas ražots jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Turcijā, ja par to ir izsniegts attiecīgajā valstī atzīts atbilstību apliecinošs dokuments dalībvalstu savstarpējai atzīšanai un vienota tirgus prasību īstenošanai – jebkurš transportlīdzekļa apstiprinājums vai sertifikāts, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 167/2013.
8.
Saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprina:
8.1.
no jebkura transportlīdzekļa jaunām vai lietotām sistēmām, atsevišķām tehniskām vienībām, konstrukcijām un detaļām pašizgatavotu vai sakomplektētu transportlīdzekli, kas nav bijis reģistrēts, ja sakomplektētais transportlīdzeklis atbilst normatīvajos aktos par transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību noteiktajām prasībām, kad tas Eiropas Savienībā pirmoreiz ir laists tirgū vai nodots ekspluatācijā;
8.2.
no citas valsts ievestu lietotu, iepriekš nereģistrētu transportlīdzekli, kas atbilst normatīvajos aktos par transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību noteiktajām prasībām, kad transportlīdzeklis Eiropas Savienībā pirmoreiz ir laists tirgū vai nodots ekspluatācijā, vai transportlīdzeklim izdarītas tehniskas un konstruktīvas izmaiņas, ja par tām dalībvalstu savstarpējai atzīšanai un vienota tirgus prasību īstenošanai nav izsniegts atbilstību apliecinošs dokuments;
8.3.
transportlīdzekli, kas reģistrēts Ceļu satiksmes drošības direkcijas transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, ja tam izdarītas tehniskas un konstruktīvas izmaiņas.
II.Individuālā transportlīdzekļa apstiprināšanas kārtība
9.
Transportlīdzekļu izgatavošana vai sakomplektēšana ir atļauta bez iepriekšējas saskaņošanas, pamatojoties uz šo noteikumu I nodaļā minētajiem vispārīgiem jautājumiem un ievērojot šo noteikumu 2. pielikumā minētās būtiskās tehniskās prasības.
10.
Izgatavotā vai sakomplektētā un aprīkotā transportlīdzekļa atbilstības novērtēšanai un apstiprināšanai transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) iesniedz institūcijā šādus dokumentus:
10.1.
iesniegumu individuālā transportlīdzekļa apstiprināšanai (iesnieguma veidlapas paraugs – institūcijas tīmekļvietnē), saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu ;
10.2.
īpašumtiesības apliecinošu dokumentu kopijas – pirkuma līgumu, preču pavadzīmi, rēķinu, iepirkuma aktu, mantojuma vai iegādes apliecinājumu, un deklarāciju par transportlīdzekļa piederību (iesnieguma veidlapas paraugs –  institūcijas tīmekļvietnē), saskaņā ar šo noteikumu (4. pielikumu );
10.3.
transportlīdzekļa tehniskajā dokumentācijā norādāmo informāciju, saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu ;
10.4.
dokumentu, kas apliecina, ja transportlīdzeklis iepriekš bijis reģistrēts, ir noņemts no uzskaites norakstīšanai vai kura reģistrācija nav spēkā;
10.5.
dokumentu, kas apliecina (ja nepieciešams), ka iegādātā transportlīdzekļa ievešana Eiropas Savienībā no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ir noformēta normatīvajos aktos par muitas lietām noteiktajā kārtībā.
11.
Institūcija 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē iesniegtos dokumentus un norādāmo informāciju par apstiprināšanai paredzēto transportlīdzekli. Ja iesnieguma izvērtēšanas laikā institūcija konstatē, ka transportlīdzeklis neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām vai trūkst kāds no šo noteikumu 10.2., 10.3., 10.4. vai 10.5. apakšpunktā minētajiem dokumentiem vai norādāmā informācija par transportlīdzekli, institūcija sagatavo paziņojumu, kurā norāda konstatētās nepilnības, un to izsniedz transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam).
12.
Pēc paziņojuma saņemšanas transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) viena mēneša laikā pēc paziņojuma izsniegšanas datuma novērš konstatētās nepilnības un attiecīgos dokumentus vai informāciju iesniedz institūcijai izvērtēšanai. Ja šajā termiņā transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) nenovērš konstatētās nepilnības, institūcija iesniegumu atzīst par neiesniegtu un pēc pieprasījuma atdod to atpakaļ transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam). Saņemtos attiecīgos dokumentus vai informāciju institūcija pievieno iepriekš iesniegtajiem dokumentiem un izvērtē septiņu darbdienu laikā.
13.
Ja iesniegtie dokumenti un norādāmā informācija par transportlīdzekli ir pietiekami un atbilst šo noteikumu prasībām, institūcija to paziņo transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam) un vienojas par transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes (turpmāk arī – ekspertīze) vietu un laiku.
14.
Transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) institūcijai ekspertīzē uzrāda apstiprināšanai paredzēto transportlīdzekli bez kravas, aprīkotu paredzētajai lietošanai, sagatavotu darba kārtībā un savienojumā (sastāvā) ar traktortehniku vai velkamo transportlīdzekli, lai pārbaudītu transportlīdzekli un tā funkcionalitāti, kad transportlīdzekļi ir savstarpēji savienoti. Ja traktortehnika nav paredzēta lietošanai sastāvā ar velkamo transportlīdzekli, transportlīdzekļu sastāvu ekspertīzē neuzrāda.
15.
Institūcija transportlīdzekļa tehniskajā ekspertīzē:
15.1.
identificē transportlīdzekli un piešķir tam unikālu transportlīdzekļa identifikācijas numuru, ko iestrādā metāliskā plāksnītē, kura satur šo noteikumu 6. pielikumā noteikto informāciju. Plāksnīti piestiprina pie nesošā rāmja vai tamlīdzīgu konstrukciju daļām transportlīdzekļa priekšdaļas kreisajā pusē redzamā vietā, kas nav aizsegta ar citām transportlīdzekļa daļām, lai to viegli var pamanīt. Institūcija unikālu transportlīdzekļa identifikācijas numuru nepiešķir, ja rūpnieciski ražots nesošais rāmis vai galvenā šasija vai tamlīdzīga konstrukciju daļa ir marķēta ar numuru, kurš atpazīstams kā transportlīdzekļa identifikācijas numurs, kas ir viegli un skaidri saskatāms un piešķirts vai iestrādāts rūpnieciskās ražošanas procesos;
15.2.
vizuāli pārbauda transportlīdzekļa tehnisko stāvokli, aprīkojumu un vienlaikus veic arī indikatīvus mērījumus (mēra transportlīdzekļa gabarītizmērus, konstrukciju izmērus, aprīkojuma un agregātu izvietojuma izmērus vai attālumus, kuru mērīšanai var piekļūt bez montāžas instrumentu palīdzības), lai pārliecinātos par transportlīdzekļa atbilstību individuālo transportlīdzekļu būtiskajām tehniskajām prasībām un saderību ar tehniskajā dokumentācijā norādīto informāciju;
15.3.
pārbauda transportlīdzekļa, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību un agregātu funkcionalitāti, ko pārbaudes apstākļos demonstrē transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) vai tā norīkota persona. Institūcija veic indikatīvus mērījumus, piemēram, mēra skaņas intensitāti traktortehnikas radītajiem trokšņiem, maksimālo tehniski pieļaujamu ātrumu, transportlīdzeklim vai transportlīdzekļu sastāvam pagriešanās rādiusu un bremzēšanas ceļa garumu. Ja iepriekš veikta transportlīdzekļa attiecīgā funkcionalitātes pārbaude (stacionāri vai laboratorijas mērījumi), kuru prasību izpildi apliecina institūcijā iesniegts spēkā esošs dokuments, tad attiecīgās funkcionalitātes prasību uzskata par izpildītu un tās pārbaudi neveic;
15.4.
fiksē fotouzņēmumos, piemēram, transportlīdzekli kopskatā no labās un kreisās puses un aptuveni 45 grādu leņķī no priekšpuses un aizmugures, transportlīdzekļu sastāvu no kreisās vai labās puses, transportlīdzekļa identifikācijas numuru un tā atrašanās vietu, tiltu vai asu, kabīnes vai virsbūves, vai aizsargrāmja un aizsargkonstrukcijas stiprinājumus atbalstu vietās, riepas izmēru un slodzes apzīmējumus, sakabes ierīces, motora ražotāja marķējumu vai apzīmējumu, vadības ierīces un kontrolierīces izvietojumu vai atrašanās vietu, kā arī konstatētās neatbilstības;
15.5.
konstatēto norāda individuālā transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes ziņojumā (turpmāk – ziņojums) un to sagatavo divos eksemplāros. Sagatavotā ziņojuma vienu eksemplāru atstāj glabāšanai inspicēšanas institūcijā, bet otru eksemplāru izsniedz transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam).
16.
Ja ekspertīzes laikā institūcija konstatē, ka transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis neatbilst šo noteikumu 2. pielikumā minētajām individuālo transportlīdzekļu būtiskajām tehniskajām prasībām vai ir būtiska neatbilstība ar informāciju iesniegtajos dokumentos, transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) viena mēneša laikā pēc ziņojuma izsniegšanas datuma novērš konstatētās nepilnības un attiecīgos dokumentus vai informāciju iesniedz institūcijā izvērtēšanai. Saņemtos dokumentus vai informāciju institūcija pievieno iepriekš iesniegtajiem dokumentiem un izvērtē piecu darbdienu laikā. Ekspertīzē konstatētās funkcionalitātes neatbilstības transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) novērš, un transportlīdzekli atkārtoti uzrāda ekspertīzei iepriekš vienojoties ar institūciju par tās vietu un laiku. Ja šajā termiņā transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) nenovērš konstatētās nepilnības, institūcija iesniegumu atzīst par neiesniegtu un pēc pieprasījuma atdod to atpakaļ transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam).
17.
Ekspertīzes laikā fiksētos fotouzņēmumus institūcija trīs darbdienu laikā pēc ekspertīzes pievieno glabāšanai ne mazāk kā 10 gadu institūcijas elektroniskajā vidē izveidotā transportlīdzekļa īpašnieka (turētāja) tehniskajā datnē. Fiksētajos fotouzņēmumos, ja nepieciešams, informāciju var viegli saskatīt un skaidri saprast.
18.
Ja transportlīdzeklis atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, institūcija piecu darbdienu laikā sagatavo individuālā transportlīdzekļa apstiprinājumu (7. pielikums), kurā norāda attiecīgo informāciju un ziņojumā norādīto unikālo apstiprinājuma numuru kā apstiprināšanai paredzētā transportlīdzekļa kārtas numuru, un sagatavoto apstiprinājumu izsniedz transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam). Šim apstiprinājumam kopija un viens ziņojuma eksemplārs ne mazāk kā 10 gadu glabājas institūcijā, otrs – pie transportlīdzekļa īpašnieka (turētāja).
19.
Institūcija pēc transportlīdzekļa īpašnieka (turētāja) pieprasījuma šo noteikumu 11. punktā, 15.5. apakšpunkā un 18. punktā  minētos dokumentus – paziņojumu, individuālā transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes ziņojumu, individuāla transportlīdzekļa apstiprinājumu – izsniedz elektroniska dokumenta veidā atbilstoši elektronisko dokumentu apriti regulējošajiem normatīvo aktu prasībām.
III.Transportlīdzekļu reģistrācijas un lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība
20.
Pēc šo noteikumu 19. punktā  minētā apstiprinājuma izdošanas datuma transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) piecu darbdienu laikā aģentūrā uzsāk apstiprinātā transportlīdzekļa reģistrēšanu traktortehnikas, tās piekabes un maināmās velkamās iekārtas reģistrācijas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja transportlīdzekļa reģistrēšana netiek uzsākta piecu darbdienu laikā vai ar aģentūru saskaņotā termiņā, apstiprinājums zaudē spēku un transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) atkārtoti veic šo noteikumu 10. punktā minētās darbības.
21.
Ja aģentūra institūcijas izsniegtā apstiprinājuma datos konstatē nesakritību ar transportlīdzekļa patieso tehnisko stāvokli vai ekspertīzē nav ievērots rūpnieciskās ražošanas procesos ražotāja piešķirtais un iestrādātais transportlīdzekļa identifikācijas numurs, kas ir viegli un skaidri saskatāms uz nesošā rāmja vai galvenās šasijas vai tamlīdzīgām konstrukciju daļām, transportlīdzekļa reģistrācija tiek atteikta.
22.
Aģentūra transportlīdzekļa reģistrācijas atteikumu paziņo transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam) mutiski vai – pēc pieprasījuma – rakstveidā, norādot konstatēto datu neatbilstību un laiku, līdz kuram tā novēršama, ja vien transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) nepierāda transportlīdzekļa datu atbilstību, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc reģistrācijas atteikuma.
23.
Ja aģentūra konstatē viltojuma pazīmes institūcijas izsniegtajā apstiprinājumā vai rūpnieciskās ražošanas  procesos vai institūcijas piešķirtajam un iestrādātajam identifikācijas numuram, aģentūra rīkojās saskaņā ar aģentūras un Valsts policijas starpresoru vienošanos.
24.
Institūcijas lēmumu var apstrīdēt Zemkopības ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
25.
Zemkopības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
IV.Noslēguma jautājums
26.
Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-2771 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-2771 Nr]
Individuālo transportlīdzekļu veidi grupās un apakšgrupās
Nr.p.k. Transportlīdzekļu grupa

Transportlīdzekļu apakšgrupa
1. Traktors

riteņtraktors;

kāpurķēžu traktors;

šasija;

sedlu sēžas lauksaimniecības vai mežsaimniecības visurgājējs (ATV);

blakussēžas lauksaimniecības vai mežsaimniecības visurgājējs (SbS).
2. Lauksaimniecības pašgājējmašīna

graudaugu kombains;

lopbarības sagatavošanas pašgājējmašīna;

tehnisko kultūru novākšanas pašgājējmašīna;

augu aizsardzības pašgājējmašīna.
3. Mežsaimniecības pašgājējmašīna

pievedējmašīna (forvarders);

treilēšanas pāšgājējmašīna;

koku gāšanas – atzarumošanas – sagarumošanas pašgājējmašīna (hārvesters);

šķeldotājs.
4. Ekskavators (pašgājējmašīna)

riteņu ekskavators

kāpurķēžu ekskavators.
5. Iekrāvējs (pašgājējmašīna)

frontālais iekrāvējs;

teleskopiskais iekrāvējs;

dakšu iekrāvējs.
6. Universālā pašgājējmašīna

kompakt-iekrāvējs;

ekskavators-iekrāvējs.
7. Buldozers (pašgājējmašīna)

riteņu buldozers;

kāpurķēžu buldozers.
8. Ceļu būves pašgājējmašīna

veltnis;

blietēšanas riteņveltnis;

ceļu pamatnes stabilizētājs – reciklers;

skrēpers;

asfalta frēze;

asfalta ieklājējs;

pašizgāzējs – dampers;

greiders.
9. Komunālā pašgājējmašīna ceļu vai ietvju kopšanas pašgājējmašīna.
10. Speciālā pašgājējmašīna

cauruļu licējs;

celšanas pašgājējmašīna;

cita speciālā pašgājējmašīna.
11.

Piekabe

(piekabināma vai pusuzkarināma)

treileris;

kokvedēja;

kokvedēja ar hidromanipulatoru;

cisterna;

cisterna ar uzkares ierīci (maināmām mašīnām vai agregātiem);

kūtsmēslu izkliedētāja;

minerālmēslu izkliedētāja;

lauksaimniecības produkcijas pārkraušanai;

kravas kaste;

kravas kaste ar hidromanipulatoru;

kravas pašizgāzēja;

kravas pašizgāzēja ar hidromanipulatoru;

stabu vedēja;

spoles vedēja;

kravas platforma;

kravas platforma ar kraušanas iekārtu vai agregātu.
12.

Maināma velkamā iekārta

(piekabināma vai pusuzkarināma)

isterna ar uzkares ierīci (maināmām mašīnām vai agregātiem);

šķeldotāja;

siena, zālāju prese;

kokvedēja ar hidromanipulatoru;

siena, zālāju savācēja;

lauku vai koku un krūmu smidzinātāja;

minerālmēslu izkliedētāja;

greiders;

veltnis;

skrēpers.

Piezīme.

Ja izgatavotais transportlīdzeklis savu speciālo konstruktīvo un funkcionālo īpatnību dēļ neatbilst minētajiem transportlīdzekļu veidiem apakšgrupās, vai nav piederīgs to raksturam, tad norāda, tās galveno specifisko vai raksturīgāko funkciju īpatnību.

2.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-2771 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-2771 Nr]
Individuālo transportlīdzekļu būtiskās tehniskās prasības
Nr. p. k. Prasību apraksts
1.

Vispārīgās prasības
1.1. Individuālais transportlīdzeklis (turpmāk arī – transportlīdzeklis) atbilst šo noteikumu prasībām, kā arī normatīvajos aktos par ceļu satiksmes noteikumiem noteiktajam attiecībā uz pieļaujamajiem transportlīdzekļa vai to sastāva gabarītiem ar kravu vai bez tās, faktisko masu, ass slodzi un aprīkojumu ar pazīšanas zīmēm. Ja transportlīdzeklis pārsniedz attiecīgajos normatīvajos aktos minētos lielumus (gabarīta izmērus, faktisko masu vai ass slodzes), tad transportlīdzeklis ir aprīkots ar apzīmējumiem un bākuguni, kas noteikti noteikumos par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem.
1.2. Transportlīdzeklim, kas aprīkots ar augu aizsardzības lietošanas iekārtu, tā atbilst normatīvo aktu prasībām par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām, un tās pārbaudē prasību izpildi apliecina institūcijai iesniegts attiecīgais dokuments vai fotouzņēmums no uzlīmes uz iekārtas.
1.3. Transportlīdzeklis, kas nav paredzēts dalībai ceļu satiksmē, atbilst šo noteikumu prasībām, izņemot prasībām, kas attiecas uz aprīkojumu ar virzienrādītājiem un avārijas gaismas signalizāciju, atpakaļgaitas, miglas (ja tādi ir), tuvās un tālās gaismas lukturiem, stiklu apskalotājiem, pazīšanās un avārijas apstāšanās zīmēm, kā arī normatīvajos aktos par ceļu satiksmes noteikumiem minētajiem lielumiem par transportlīdzekļa gabarītu izmēriem, faktisko masu vai ass slodzēm.
1.4. Transportlīdzekļa sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām un aprīkojumam, to konstrukciju daļām vai elementiem un stiprinājumiem nav stiprību vai drošību ietekmējošu bojājumu, piemēram, formas deformācija (liece, vērpe), plīsums, lūzums, palielināts izdilums, materiālu korozija vai trupe, kā arī netrūkst paredzēto stiprinājumu vai savienojumu ar metinājumiem vai stiprinājumu elementiem vai detaļām, piemēram, kronšteinu, tapu (sprosttapu), savienotājuzmavu vai skavu, skrūvju, uzgriežņu vai kniežu. Nekustīgajos savienojumos vai stiprinājumos nav pieļaujama brīvkustība.
1.5. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas ir ražotas rūpnieciski un tām izdarītas konstruktīvas izmaiņas, ko nav paredzējis tās izgatavotājs rūpnieciskās ražošanas procesos, vai tās ir pašizgatavotas un nav identificējamas un klasificējamas kā rūpnieciski ražotas, tad konstrukciju daļas vai elementi pēc to ģeometriskās formas, izmēriem, izvietojuma un skaita atbilst stiprinājumu elementiem vai detaļām vai metinājumu savienojumos un sader ar tiem, lai nodrošinātu to stiprību un izturību visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā.
1.6.

Transportlīdzekļa sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķu tehnisku vienību un aprīkojuma konstrukciju daļas, kuras paredzēts izjaukt, nomontēt vai atvienot (turpmāk – komplektējošās sastāvdaļas) ar montāžas instrumentu palīdzību, nav piestiprinātas vai savienotas ar metinājumu, ko nav paredzējis to izgatavotājs.
1.7.

Transportlīdzekļa konstrukciju daļu vai elementu asās malas, pret kurām var gūt traumu, ir apstrādātas. Aizsardzībai pret bojāšanos, to virsmas ir pārklātas ar aizsargmateriāliem, piemēram, grunti, krāsu vai laku.
1.8. Transportlīdzekļa hidrauliskās, degvielas un pneimatiskās sistēmas ir hermētiskas, no tām nav šķidrumu, gāzu vai gaisa noplūdes. Jebkādu pārspiedienu vai spiedienu, kas pārsniedz darba spiedienu sistēmā, kompensē piemērotas ierīces (drošības vārsti, ventiļi utt.). Saspiesta gaisa sistēmās ir rezervuārs, kas aizsargāts ar pretvārstu. Cauruļvadi un elastīgās šļūtenes ir rūpnieciski ražotas, piemērotas attiecīgās sistēmas ķēdē un novietotas un nostiprinātas tā, lai novērstu to mehānisku bojāšanos un berzes radītu bojājumu risku, un, ja tāds pastāv, to var uzskatīt par nenozīmīgu. Elastīgās hidrauliskās šļūtenes, kas atrodas traktortehnikas vadītāja (turpmāk – vadītājs) vai pasažiera sēdekļa tuvumā, ir izvietotas vai aizsargātas tā, lai to bojājumu gadījumā netiktu apdraudēts vadītājs vai pasažieris.
1.9. Intensīvai darba videi vai transportam paredzēts transportlīdzeklis, kuram uzstādīts agregāts (piemēram, hidromanipulators, celtnis, iekrāvējs, vinča, transportieris, urbis u. c.) ir aprīkots ar pazīšanās zīmēm, signāliem vai informatīviem brīdinājumiem, kas ir viegli un skaidri saskatāmi agregāta darbības rādiusā esošai personai vai drošā attālumā citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
1.10. Traktortehnika ir aprīkota ar avārijas apstāšanās zīmi, tās konstrukcija nodrošina zīmes stabilu novietošanu uz brauktuves.
1.11. Transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmei paredzētā montēšanas vieta ir plakana taisnstūrveida virsma attiecīgajai numura zīmes formai, kuras virsma vismaz ir, 255 mm platumā un 165 mm augstumā vai 520 mm platumā un 120 mm augstumā. Numura zīmei paredzētā montēšanas virsma parasti atrodas perpendikulāri pret transportlīdzekļa garenvirziena simetrijas vidusplakni. Numura zīmei paredzētā montēšanas virsmas laukuma apakšējā mala nav zemāk par 0,3 m virs zemes (transportlīdzeklim bez kravas), bet augšējā mala, kas ir atkarīga no transportlīdzekļa konstruktīvā risinājuma, – ne augstāk par 4 m virs zemes. Numura zīmes montēšanas virsmas laukums ir labi pārskatāms, nav aizsegts ar citām transportlīdzekļa sastāvdaļām vai konstrukciju daļām, un tā laukuma virsma ir vērsta vertikāli. Ja nepieciešams uzlabot redzamību atkarībā no montēšanas vietas atrašanās augstuma, virsmas laukums no vertikāles var būt nedaudz vērsts slīpumā uz augšu vai leju.
1.12. Transportlīdzekļa veids atbilst attiecīgajai grupai un apakšgrupai, kas noteikta Latvijas standartā par traktortehnikas un tās velkamo transportlīdzekļu grupām un definīcijām, vai regulas Nr. 167/2013 4. pantā noteiktajai transportlīdzekļu kategorijai.
2. Nesošais rāmis vai galvenā šasija
2.1. Slodzi nesošās konstrukcijas, piemēram, nesošajam rāmim garensijas un šķērssijas, vai galvenai šasijai korpuss kurš apvieno riteņu asi, vai to kopums un posmainam transportlīdzeklim locīkla, un to konstrukciju, pastiprinājuma vai stiprinājumu elementi vai detaļas un savienojumu izpildījums nodrošina konstrukcijai integritāti visā ekspluatācijas laikā. Nesošais rāmis vai galvenās šasijas korpuss vai to kopums ir identificējams un klasificējams kā rūpnieciski ražots, sakomplektēts vai pašizgatavots.
2.2. Rūpnieciski ražotajam nesošajam rāmim vai galvenai šasijai nav tādu konstruktīvu izmaiņu, kas mazina rāmja stiprību un izturību ekspluatācijā paredzētajām slodzēm.
2.3. Nesošo rāmi saīsinot vai pagarinot, savienojumos izmantotie vai savienotie konstrukciju elementi ir saderīgi pēc to ģeometriskās formas, izmēriem un pastiprinājuma materiāliem, tie atbilstoši izvietoti, savienoti un nostiprināti ar metināšanu, bultskrūvēm vai kniedēm, kuru skaits, izmēri, izvietojums un izpildījums nodrošina savienojuma stiprību un izturību ekspluatācijā paredzētajām slodzēm.
2.4.

Rāmja konstrukcijā slodzi nesošajām garensijām un šķērssijām un to pastiprinājuma vai stiprinājumu elementiem vai detaļām nav stiprību vai izturību ietekmējošu bojājumu.
2.5.

Jebkādi izmantotie konstrukciju, pastiprinājuma vai stiprinājumu elementi vai detaļas, ir izgatavoti no mašīnbūvniecībā paredzētiem, saderīgiem un izturīgiem konstrukciju materiāliem.
2.6.

Ja nesošā rāmja vai galvenās šasijas konstrukcijas ir papildinātas ar citām konstrukcijām uz kurām  uzstādīts agregāts (piemēram, hidromanipulators, celtnis, iekrāvējs, vinča, transportieris, urbis u. c.), tās konstrukcijas un stiprinājumu elementi vai detaļas un izpildījums nodrošina stiprību un izturību visā ekspluatācijas laikā.
3.

Kabīne vai virsbūve vai aizsargrāmis
3.1. Traktortehnika ir aprīkota ar kabīni vai virsbūvi vai aizsargrāmi, kas traktortehnikas aprīkojumā ir paredzēta, kā apgāšanās aizsargkonstrukcija (nav obligāti transportlīdzeklim, kas aprīkots ar seglveida sēdekli un stūres stieni), kuru konstrukcijas stiprību paredz, lai mazinātu iespējamību, ka vadītājs tiktu saspiests, ja traktortehnika apgāztos. Kabīne vai virsbūve, vai aizsargrāmis ir identificējami un klasificējami kā rūpnieciski ražoti, sakomplektēti vai pašizgatavoti.
3.2. Kabīne vai virsbūve vai aizsargrāmis nodrošina vadītājam brīvu telpu, kas ir pietiekami liela, lai aizsargātu vadītāju sēdus stāvoklī vai nu konstrukcijas aizsargrāmī, vai arī apgabalā, kuru norobežo vairākas taisnes, kas no kabīnes vai virsbūves vai aizsargrāmja konstrukciju daļām savienojas ar kādu traktortehnikas daļu ārējām malām, kuru daļas spēj atbalstīt traktortehniku, kad tās saskartos ar zemes virsmu, ja traktortehnika apgāztos.
3.3. Aizsargrāmis sastāv no vismaz diviem statņiem un vismaz viena šķērselementa un to stiprinājumiem. Statņi un šķērselementi ir izgatavoti no tērauda caurulēm. Statņi ir vertikāli vērsti vai nedaudz ieslīpi vai liekti un zemākajos punktos vai stiprinājumos ir izvietoti vadītāja vietas vai telpas, vai sēdekļa priekšā vai aizmugurē vai kombinācijā, kurā divi statņi ir priekšā un divi – aizmugurē.
3.4. Aizsargrāmja statņi pa vertikāli augstākajā punktā ir savienoti ar šķērselementu, kura stiprība ir vismaz līdzvērtīga statņiem  un kurš ir vērsts garenvirzienā horizontāli un izvietots perpendikulāri pret traktortehnikas garenvirziena simetrijas vidusplakni. Ja statņi atrodas vadītāja vietas vai telpas, vai sēdekļa priekšā un aizmugurē, statņu augstākajā punktā pa vertikāli priekšas, sānu un aizmugures daļās ir savienoti ar horizontāliem šķērselementiem, kuru stiprība ir vismaz līdzvērtīga statņiem. Savienoti statņi un šķērselementi veido rāmi, kura daļas nodrošina brīvu telpu drošā attālumā virs vadītāja galvas.
3.5. Aizsargrāmja horizontālo šķērselementu apakšējās gareniskās daļas, kas saskaras ar horizontālu plakni, tās daļas vai jebkuras cietas virsmas augstums virs vadītāja sēdekļa sēžamās virsmas polsterējuma, ko mēra no tās pa vertikāli, kad vadītājs ir sēdus stāvoklī un viņa svars nav mazāks par 75 kg, nedrīkst atrasties tuvāk par 1,05 m.
3.6. Kabīnes vai virsbūves konstrukciju drošs attālums virs vadītāja galvas atbilst rūpnieciski ražotai kabīnei vai virsbūvei tās izgatavošanas gadā noteiktajām prasībām vai pēc analoģijas ar aizsargrāmi, kas noteikts šā pielikuma 3.5. apakšpunktā.
3.7. Kabīne vai virsbūve vai aizsargrāmis ir uzstādīts uz traktortehnikas rāmja vai galvenās šasijas slodzi nesošām daļām un nostiprināts ar stiprinājumu elementiem vai detaļām (piemēram, kronšteiniem, savienotājuzmavām vai skavām, skrūvēm, uzgriežņiem, gumijas balstiem vai amortizatoriem), ko paredzējis kabīnes vai virsbūves vai aizsargrāmja izgatavotājs; nav pieļaujami metinājumi. Stiprinājumu elementi vai detaļas, to veids, skaits un izvietojums atbilst kabīnes vai virsbūves vai aizsargrāmja izgatavotāja paredzētajam stiprinājuma elementu vai detaļu veidam, skaitam un izvietojumam.
3.8. Kabīnei vai virsbūvei vai aizsargrāmim un to konstrukcijām nav stiprību ietekmējošu konstruktīvu izmaiņu vai bojājumu. Konstrukcijām un stiprinājumu elementiem vai detaļām nav pieļaujamas stiprību ietekmējošas brīvkustības.
3.9. Noslēgtas kabīnes vai virsbūves izgatavotāja paredzētajām veramām vai bīdāmām daļām (piemēram, logiem un durvīm), kuras no tām var uzskatīt par avārijas izeju (izņemot T2 vai C2 un T4.1 vai C4.1 kategorijas traktoriem) ir nodrošināta to ātra atvēršana vai atbīdīšana no iekšpuses, minimālie izmēri, lai tajā varētu ietilpināt elipsi, tās mazākajai asij ir vismaz 440 mm un lielākajai asij – vismaz 640 mm. T2 vai C2 un T4.1vai C4.1 kategorijas traktoriem, kas aprīkoti ar slēgtu kabīni vai virsbūvi, kura neatbilst iepriekš minētajiem avārijas izeju minimālajiem izmēriem, ir vismaz divas durvis. Pietiekama izmēra logu var apzīmēt kā avārijas izeju, ja tas izgatavots no plīstoša stikla un to var izsist ar kabīnē vai virsbūvē novietotu šim nolūkam paredzētu rīku.
3.10. Kabīnei vai virsbūvei ir uzstādīts konstrukcijā paredzētais stiklojums, kas nodrošina traktortehnikā esošajiem cilvēkiem augsta līmeņa drošību un vadītājam ļoti labu redzamību jebkuros izmantošanas apstākļos ne tikai uz priekšu, bet arī atpakaļ un uz sāniem ar gaismas caurlaidību, kas nav mazāka par 70 %. Stiklojums ir atbilstoši nostiprināts, un tam nav ceļa redzamību ietekmējošu bojājumu, piemēram, plaisu, skrāpējumu vai matējuma.
3.11. Ja stikli ir apstrādāti vai pārklāti ar materiāliem, piemēram, aizsardzībai pret saules stariem un šie materiāli ietekmē ceļa redzamību, to atbilstību gaismas caurlaidībai, kas noteikta šā pielikuma 3.10. apakšpunktā, apliecina institūcijai iesniegts dokuments, ko izsniedzis attiecīgā materiāla ražotājs vai pārbaudes veicējs.
3.12. Ja vadītājam papildu redzamību nodrošina uzstādītās videokameras, kas uztver nepieciešamo skatu ārpus kabīnes vai virsbūves, ekrāna attēls ir pastāvīgi bez traucējumiem redzams tiešas saules vai citas spilgtas gaismas apstākļos, kad izšķirtspējas attālumā un redzamības diapazonā skats atbilst kritiskajam objektam (parasti attālumam zemes līmenī). Redzamību ekrānā ir iespējams pielāgot vides apstākļiem manuāli vai automātiski. Ekrāns ir izvietots un uzstādīts tā, lai transporta stāvoklī braukšanai virzienā uz priekšu pēc iespējas ērtākai izmantošanai būtu vērsts pret vadītāju un ceļa redzamībai nenosedz stiklotās logu daļas, vadības ierīces un kontroles ierīces.
3.13. Kontroles ierīces, kas vadītājam palīdz kontrolēt transportlīdzekli, atrodas viegli un skaidri saskatāmā vietā, un arī tumšajā diennakts laikā to redzamību nodrošina tām paredzētais apgaismojums. Kontroles ierīces pilda tām paredzētās funkcijas.
3.14.

Ja traktortehnikas maksimālais ātrums pārsniedz 40 km/h, tās aprīkojumā ir spidometrs.
3.15.

Traktortehnikai kabīnes vai virsbūves priekšējam stiklam (vējstiklam) ir stikla tīrītājs (nav obligāti transportlīdzeklim, kas aprīkots ar seglveida sēdekli un stūres stieni), kas darbojas paredzētajos tīrīšanas režīmos un pēc izslēgšanas atgriežas sākuma stāvoklī, un neietekmē ceļa redzamību. Stikla tīrītāju slotiņas nav bojātas un nodrošina efektīvu stikla tīrīšanu.
3.16. Traktortehnikai, kas paredzēta lietošanai ceļu satiksmē, aprīkojumā ir stiklu apskalotāji (nav obligāti transportlīdzeklim, kas aprīkots ar seglveida sēdekli un stūres stieni), kas nodrošina tiem paredzēto funkcionalitāti.
3.17. Traktortehnikas kreisajā un labajā pusē ir piestiprināti vienāda izmēra regulējami atpakaļskata sānu spoguļi bez bojājumiem, tie ļauj vadītājam skaidri saskatīt skatu uz aizmuguri, sānos vai priekšā, lai varētu novērot brauktuvi, un to neaizsedz traktortehnikas ierīces, konstrukcijas vai pasažieri. Spoguļu stiprinājumi nodrošina to stabilitāti parastos braukšanas apstākļos.
3.18. Traktortehnikas vadītāja sēdeklis ir rūpnieciski ražots un paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļos, kā arī pienācīgi nostiprināts ar tam paredzētajiem stiprinājumu elementiem vai detaļām. Sēdeklis ir ar atbalstu vadītāja mugurai (izņemot transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar seglveida sēdekli un stūres stieni), ar labu atsperojumu (tas viegli spēj ieņemt iepriekšējo formu un stāvokli) vibrāciju absorbēšanai un triecienu mazināšanai, kas var rasties vai ko var saņemt vadītājs, vadot transportlīdzekli.
3.19. Sēdeklis traktortehnikas vadītajam (izņemot transportlīdzekļiem, kas aprīkots ar seglveida sēdekli un stūres stieni) ir regulējams uz priekšu, atpakaļ un, ja nepieciešams, arī uz augšu, leju un slīpumā vai grozāms ap vertikālo asi, kā arī fiksējams. Sēdeklis fiksētā stāvoklī patvaļīgi nemainās. Vadītājam ir iespējams sēdekļa stāvokli pielāgot tā, ka viņš var ērti un efektīvi vadīt traktortehniku, viegli aizsniegt vadības ierīces un saskatīt kontroles ierīces.
3.20.

Traktortehnikas sēdekļi (izņemot transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar seglveida sēdekli un stūres stieni) ir aprīkoti ar rūpnieciski ražotu regulējamu drošības jostu un tai paredzētajām regulēšanas un fiksēšanas ierīcēm. Jostai, regulēšanas un fiksēšanas ierīcēm nav stiprību ietekmējošu bojājumu.
3.21. Sēdekļiem ar divpunktu, diagonālo vai trīspunktu drošības jostu regulēšanas ierīce ļauj pielāgot (savilkt, nospriegot) drošības jostu transportlīdzekļa lietotājam (vadītājam, pasažieriem), ierobežojot tā kustības pret sēdekļa novietojumu. Divpunktu drošības josta nodrošina iespēju personai aizsprādzēt jostu pāri klēpim iegurņa zonā, bet diagonālā drošības josta, kas šķērso krūškurvja priekšpusi no gurna līdz pretējās puses plecam, ir aizsprādzējama pa diagonāli. Trīspunktu drošības josta sastāv no klēpja siksnas un diagonālās siksnas. Fiksēšanas ierīce ir viegli un ātri atverama.
3.22. Noslēgtai kabīnei vai virsbūvei ir apsildes sistēma apvienojumā ar slēgtā nodalījuma ventilācijas sistēmu, kura nodrošina siltā gaisa plūsmu, kas paredzēts, lai atkausētu aizsalušus vējstiklus vai novērstu stiklu aizsvīšanu ceļa redzamībai, un kura filtrē pievadīto gaisu, lai kabīnē vai virsbūvē ieplūstu svaigs gaiss (pozitīvā starpība).
3.23. Vadītājam atrodoties sēdeklī sēdus stāvoklī (turpmāk – vadītāja vietā), izvirzītās konstrukciju daļas un izvietotie piederumi netraucē transportlīdzekļa vadīšanu, bet vadības ierīces savā starpā un attiecībā pret citām daļām ir konstruētas, izvietotas un aprīkotas tā, lai mazinātu iespēju gūt traumas un novērstu to nejaušu iedarbināšanu.
3.24. Traktortehnikas pakāpieni vai kāpšļi un rokturi nodrošina brīvu piekļuvi vadītāja vietai, un tiem nav stiprību ietekmējošu bojājumu. Uz pakāpieniem vai kāpšļiem ir rievots vai grumbuļains tērauds, siets, režģis vai neslīdoša palielinātas berzes materiāla pārklājums, lai novērstu kāju paslīdēšanu uz tiem. Zemākais pakāpiens vai kāpslis atrodas ne augstāk kā 0,55 m virs zemes, bet attālums starp divu kāpšļu virsmām nepārsniedz 0,3 m. Riteņu rumbas, rumbu vākus vai aploces neizmanto par pakāpieniem vai kāpšļiem.
3.25. Rokturi ir uzstādīti tā, lai vadītājs, iekāpjot vai izkāpjot no savas vietas, varētu saglabāt trīspunktu kontakta atbalstu. Rokturu satveršanas zemākā daļa nedrīkst atrasties augstāk par 1,5 m no zemes virsmas. Rokturis ir jāuzstāda 0,85–1,1 m augstumā virs augšējā pakāpiena vai kāpšļa. Jānodrošina vismaz 3 cm atstarpe, lai varētu ievietot roku starp rokturi un blakusesošām daļām (izņemot stiprinājuma punktus). Traktortehnikas rokturi ir vismaz 11 cm garumā.
3.26. Vietas, ko izmanto piekļūšanai vadītāja vietā vai pasažiera sēdeklī, ir brīvas, piemēram, no detaļām, kas var traumēt vadītāju. Ja tajās atrodas kāds šķērslis, piemēram, sajūga pedālis, tad ir pakāpiens vai kāju balsts, lai droši piekļūtu vadītāja vietai.
3.27. Vadītāja vietā kāju atbalstīšanai uz grīdas vai pie kāju balstiem nedrīkst būt uz āru izvirzītu daļu vai piederumu, kas varētu ievainot vadītāju, ja traktortehnika apgāžas, lai tās daļas nevarētu iesprostot vadītāja kāju vai pēdu.
3.28. Kāju atbalstīšanai uz grīdas vai uz kāju balstiem to virsma ir neslīdīga, piemēram, rievota, grumbuļaina vai pārklāta ar neslīdošu vai palielinātas berzes materiālu, kas ir ierobežots vai nostiprināts pret tā noslīdēšanu no attiecīgās virsmas.
3.29. Pedāļi (īpaši sajūgam un bremzēm) kāju pēdas atbalstīšanai ir piemērotā izmērā, bez plaisām un bojājumiem un drošā attālumā viens no otra. Pedāļu virsma ir neslīdīga, piemēram, rievota, grumbuļaina vai pārklāta ar neslīdošu vai palielinātas berzes materiālu un viegli tīrāma.
3.30. Traktortehnikas pedāļi, sviras, kloķi darba vai transporta apstākļos ir bez tādām brīvkustībām, kas var mainīt vai ietekmēt transportlīdzekļa funkcionalitāti vai kas rada trokšņus. Pedāļiem vai svirām nav remontmetinājumu, ja to nav paredzējis pedāļu vai sviru izgatavotājs.
3.31. Noslēgtai kabīnei vai virsbūvei atvērumi vai spraugas (ja ir) ir aizdarītas vai aizpildītas ar pakojuma vai blīvējuma materiāliem, lai kabīnē vai virsbūvē mazinātu motora vai mehānismu radītos trokšņus, bet virsmas, piemēram, griesti, griestu lūka un tamlīdzīgas kabīnes vai virsbūves konstrukciju daļas, ir nosegtas ar troksni absorbējošu materiālu, lai neradītu skaņu, akustiskus apstākļus vai trokšņus.
3.32. Traktortehnikai ir skaņas signālierīce, kas darbināma no vadītāja vietas ar strāvu vai saspiestu gaisu un signalizēšanas laikā emitē nepārtrauktu vai vienveidīgu skaņu.
4. Stūres iekārta
4.1. Transportlīdzeklim konstruētā stūres iekārtā (stūres vadības ierīce, stūres mehānisms, vadāmie riteņi ar pneimatiskajām riepām vai kāpurķēdēm) viss aprīkojums, lai mainītu transportlīdzekļa pārvietošanās (braukšanas) virzienu, ir darba kārtībā un nodrošina funkcionalitāti.
4.2. Stūres vadības ierīces (stūres rats, stūres stienis vai rokas vadības sviras diferenciālai stūrēšanai) daļu, ko tieši darbina vadītājs, lai mainītu transportlīdzekļa virzienu, ir viegli satverama un lietojama, tai nav bojājumu un stūrēšanu ietekmējošas brīvkustības.
4.3. Līdz ar stūres rata izgriešanu līdz galam pa labi un līdz galam pa kreisi bez ieķīlēšanās un bez vibrācijām stūres mehānismā vienlaikus vienādi abos virzienos mainās vadāmo riteņu pagrieziena leņķis, vai posmainam transportlīdzeklim ar locīklu riteņu vai kāpurķēžu virziens.
4.4. Transportlīdzeklim, kas aprīkots ar stūres stieni, kad to izgriež līdz galam pa labi un līdz galam pa kreisi bez ieķīlēšanās un brīvkustībām stūres mehānismā, vienlaikus vienādi abos virzienos mainās vadāmo riteņu vai kāpurķēžu pagrieziena leņķis.
4.5. Stūres stiepņi nekādā stūres rata pagrieziena leņķī nepieskaras pie citām transportlīdzekļa daļām. Stūres stiepņiem un svirām nav plaisu, lūzumu, deformāciju un brīvkustības. Stiepņi un sviras ir atbilstoši nostiprināti ar stiepņu regulēšanai paredzētiem stiprinājumu elementiem vai detaļām, nodrošinot pret to atskrūvēšanos.
4.6. Kāpurķēžu vai riteņu (asu) diferenciālai stūrēšanai ar rokas vadības svirām pārvietošanās virziena maiņu panāk, radot atšķirīgu griešanās (rotācijas) ātrumu vai virzienu starp labās un kreisās puses vadāmiem riteņiem vai kāpurķēdēm, un to panāk vai nu ar mehānisku sastāvdaļu kopumu, piemēram, bremzēm un diferenciāli, vai ar atsevišķu pārvades līniju uz kreiso un labo pusi, piemēram, ar atdalītiem hidrostatiskajiem pārvadiem.
4.7. Stūres vadības ierīces pakāpeniskas (bez krasa pavērsiena) stūrēšanas laikā vadāmo riteņu griešanās ātrums un virziens nodrošina vienmērīgu griešanos bez krasām pārejām.
4.8. Stūres mehānisms ir mehānisks, hidraulisks, pneimatisks, elektrisks vai jaukta tipa, bet ne pilnībā pneimatisks vai elektrisks. Stūres mehānisma sastāvdaļām, kas ir savienotas un veido funkcionālu saikni starp stūres vadības ierīci un vadāmajiem riteņiem, ir iespēja viegli piekļūt to apkopes vajadzībām.
4.9.

Stūres mehānisma sastāvdaļas ir nostiprinātas, un nav pieļaujami metinājumi stūres mehānismu komplektējošām sastāvdaļām. Stūres šarnīriem nav palielinātas brīvkustības, tie ir atbilstoši nostiprināti, nodrošinot pret to atskrūvēšanos. Putekļu aizsargi ir bez bojājumiem un atbilstoši nostiprināti.
4.10.

Hidrauliski darbināms stūres mehānisms ir aprīkots ar vienu vai vairākām spiediena ierobežošanas ierīcēm, kas aizsargā visu ķēdi sistēmā, lai nepārsniegtu maksimālo darba spiedienu.
4.11. Ja velkamam transportlīdzeklim ir stūrēšanas sistēma, tā nodrošina velkamā transportlīdzekļa riteņu virziena maiņu uz abām pusēm vienādi un stūrēšana neietekmē (nemazina) traktortehnikas stūres iekārtā sistēmas efektivitāti stūrēšanas laikā.
5.

Tilti vai asis, balstiekārta, riteņi
5.1. Transportlīdzekļa tilti vai asis ir nostiprināti atbilstošās stiprinājuma vietās un vienādā augstumā tilta vai ass pretējās pusēs pret rāmi vai galvenās šasijas slodzi nesošām daļām ar saderīgiem stiprinājumu elementiem vai detaļām (piemēram, ar kronšteiniem, savienotājuzmavām vai skavām, skrūvēm un uzgriežņiem); metināšana nav pieļaujama.
5.2. Tilta vai ass stiprinājumu elementi vai detaļas, to veids, skaits un izvietojums nodrošina tilta vai ass integritāti ar transportlīdzekļa balstiekārtu, rāmi vai galvenās šasijas slodzi nesošām daļām. Transportlīdzekļa vienas ass pretējās pusēs nav atšķirīgas konstrukcijas, stiprinājumu vai savienojumu. Nav pieļaujama brīvkustība tilta nekustīgajos savienojumos - stiprinājumu elementos vai detaļās.
5.3.

Transportlīdzekļa tilti vai asis, to novietojums vai attālums starp tiltu vai asu centriem vai līdz transportlīdzekļa priekšgalam vai aizmugurei (līdz konstrukcijas daļu vistālāk izvirzītajam punktam) un riteņu šķērsbāze nodrošina transportlīdzekļa stabilitāti pret apgāšanos uz sāniem un aizmuguri visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā.
5.4. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar hidropneimatisku, hidraulisku, pneimatisku vai mehānisku balstiekārtu vai no slodzes atkarīgu automātiskas līmeņošanas ierīci, ko paredzējis tās izgatavotājs. Tilta vai ass balstiekārta un atsperojums reaģē uz svārstībām pieļaujamās vai paredzētajās tās gājiena vai svārstību robežās. To konstatē, kad transportlīdzeklis pārvietojas kustības virzienos uz priekšu, atpakaļgaitā un bremzē parastos vai nelabvēlīgos (uz nelīdzenas brauktuves virsmas ar izciļņiem un padziļinājumiem) transportlīdzekļa lietošanas apstākļos.
5.5. Balstiekārta un tās daļas nodrošina transportlīdzekļa netraucētu manevrētspēju kustības virzienā uz priekšu un atpakaļgaitā ar pagriešanos uz labo un kreiso pusi. Transportlīdzeklis vai transportlīdzekļu sastāvs uz lauka vai līdzenas brauktuves virsmas spēj vienādi uz abām pusēm pagriezties par 360 grādiem pa apli ar 12,50 m lielu ārējo rādiusu un 5,30 m lielu iekšējo rādiusu vai mazākā, bet uz abām pusēm vienādā rādiusā. Riteņu balstiekārtas ģeometrijā nav braukšanu taisnvirzienā ietekmējošas konstruktīvas izmaiņas. Atsperojums nav ievērojami zaudējis funkcionālās īpašības nolietojuma dēļ.
5.6.

Balstiekārtas šarnīri ir bez plaisām, lūzumiem, deformācijām vai ievērojamiem korozijas bojājumiem, kas var ietekmēt to funkcionalitāti vai stiprību. Balstiekārtas šarnīros nav palielinātas brīvkustības. Balstiekārtā atsperojums, šarnīri un amortizatori pēc savas uzbūves vienas ass pretējās pusēs neatšķiras.
5.7. Transportlīdzekļa maksimālās pilnās masas sadalījums uz tiltu vai asi statiskajā, vertikālajā slodzē (kg), ko uz ceļa virsmas var pārnest tilta vai ass riteņi neatkarīgi no riepu vai kāpurķēžu nestspējas, nepārsniedz tehniski pieļaujamo maksimālo tilta vai ass slodzi.
5.8.

Riteņu pneimatiskās riepas ātruma slodze ir izteikta un atzīmēta uz riepām, atbilst attiecīgajam atsauces ātrumam un ir izteikta ar ātruma kategorijas simbolu, kas norāda maksimālo ātrumu, pie kura riepa var izturēt slodzi, un kas noteikts šā apakšpunkta tabulas sarakstā.

 

Ātruma kategorijas simboli un atsauces ātrumi (km/h) saraksts

Ātruma kategorijas simbols A2 A4 A6 A7 A8 A9 B C D
Atsauces ātrums (km/h) 10 20 30 35 40 45 50 60 65
5.9.

Pneimatisko riepu slogojuma vai masas nestspēja ir izteikta un atzīmēta uz riepām kā riepu kravnesības vai masas nestspējas indekss (ciparu kods – skaitlis), kas norāda, cik lielai slodzei paredzētas riepas pie ātruma atbilstošajā ātruma kategorijā, kurš atbilst tās riepas kravnesības vai masas nestspējas indeksam (KI), kas noteikts šā apakšpunkta tabulas sarakstā.

 

Riepai kravnesības indeksi (KI) un atbilstošās pieļaujamās slodzes masas (kg) saraksts

Kods (KI) (kg) Kods (KI) (kg) Kods (KI) (kg) Kods (KI) (kg)
1 46,2 51 195 101 825 151 3450
2 47,5 52 200 102 850 152 3550
3 48,7 53 206 103 875 153 3650
4 50 54 212 104 900 154 3750
5 51,5 55 218 105 925 155 3875
6 53 56 224 106 950 156 4000
7 54,5 57 230 107 975 157 4125
8 56 58 236 108 1000 158 4250
9 58 59 243 109 1030 159 4275
10 60 60 250 110 1060 160 4500
11 61,5 61 257 111 1090 161 4625
12 63 62 265 112 1120 162 4750
13 65 63 272 113 1150 163 4875
14 67 64 280 114 1180 164

5000
15 69 65 290 115 1215 165 5150
16 71 66 300 116 1250 166 5300
17 73 67 307 117 1285 167 5450
18 75 68 315 118 1320 168 5600
19 77,5 69 325 119 1360 169 2800
20 80 70 335 120 1400 170 6000
21 82,5 71 345 121 1450 171 6150
22 85 72 355 122 1500 172 6300
23 87,5 73 365 123 1550 173 6500
24 90 74 375 124 1600 174 6700
25 92,5 75 387 125 1650 175 6900
26 95 76 400 126 1700 176 7100
27 97,5 77 412 127 1750 177 7300
28 100 78 425 128 1800 178 7500
29 103 79 437 129 1850 179 7750
30 106 80 450 130 1900 180 8000
31 109 81 462 131 1950 181 8250
32 112 82 475 132 2000 182 8500
33 115 83 487 133 2060 183 8750
34 118 84 500 134 2120 184 9000
35 121 85 515 135 2180 185 9250
36 125 86 530 136 2240 186 9500
37 128 87 545 137 2300 187 9750
38 132 88 560 138 2360 188 10 000
39 136 89 580 139 2430 189 10 300
40 140 90 600 140 2500 190 10 600
41 145 91 615 141 2575 191 10 900
42 150 92 630 142 2650 192 11 200
43 155 93 650 143 2725 193 11 500
44 160 94 670 144 2800 194 11 800
45 165 95 690 145 2900 195 12 150
46 170 96 710 146 3000 196 12 500
47 175 97 730 147 3075 197 12 850
48 180 98 750 148 3150 198 13 200
49 185 99 775 149 3250 199 13 600
50 190 100 800 150 3350 200 14 000

 
5.10.

Transportlīdzekļa maksimālās pilnās masas sadalījums uz tilta vai ass riteņiem ar pneimatiskajām riepām, masas summa (kg), kā arī maksimālais ātrums, kāds paredzēts braukšanai pa ceļu, nepārsniedz transportlīdzekļa ekspluatācijā paredzētajām riepām pieļaujamo masas nestspēju (kg) un maksimālo ātrumu (km/h).
5.11.

Transportlīdzekļa tilta vai ass riteņiem un pneimatiskajām riepām vai kāpurķēdēm (gumijas vai metāla), dzenošajiem ratiem vai režģu riteņiem, atbalsta ruļļiem vai cilindriem nav stiprību ietekmējošu bojājumu, un to skaits, izvietojums, veids, izmēri un stiprinājumi ir saderīgi un vienas ass pretējās pusēs neatšķiras.
5.12.

Tilta vai ass riteņi vai rati un atbalsta ruļļi ir atbilstoši nostiprināti un griešanās laikā neieķīlējas, tiem nav pieļaujama palielināta brīvkustība vai stiprību ietekmējoši bojājumi.
5.13. Riepas vai kāpurķēdes griešanās kustību netraucē tuvumā esošas transportlīdzekļa konstrukcijas vai daļas nodalījumā, kurā griežas riepa vai kāpurķēde un kuras attālums starp riepas vai kāpurķēdes kontūru un transportlīdzekļa konstrukciju daļām vai nodalījumā ir tāds, lai netraucētu griešanos, ievērojot arī tādus apstākļus vai novirzes, ko var radīt balstiekārtas un stūres sistēmas (stūrēšanas) darbība transportlīdzekļa parastas lietošanas laikā.
5.14. Ja velkamā transportlīdzekļa tehniskie raksturlielumi to paredz, uzstādītais tilts vai ass ir aprīkojumā ar bremzēm.
6. Motors, transmisija
6.1.

Motora (dzinēja) mehāniskā enerģija nodrošina traktortehnikas virzes kustību vai agregāta darbību ar iekšdedzes (dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes), elektrisko vai hibrīda motoru. Motors ir identificējams pēc tā ražotāja piešķirtā marķējuma vai apzīmējuma.
6.2. Motoram (dzinējam) nav tādu izmaiņu, kuras nav paredzējis motora ražotājs vai kuras negatīvi ietekmē motora funkcionālo drošumu vai atgāzu izplūdes emisiju raksturlielumus.
6.3. Motors ir nostiprināts ar stiprinājumu elementiem vai detaļām (piemēram, kronšteiniem, gumijas balstiem vai amortizatoriem, savienotājuzmavām vai skavām, skrūvēm, uzgriežņiem), ko paredzējis motora ražotājs un kam nav stiprību ietekmējošu bojājumu. Motora stiprinājumi, to izvietojums un skaits atbilst motora ražotāja paredzētajiem stiprinājumu elementiem vai detaļām, to izvietojumam un skaitam.
6.4. Motora (dzinēja) rotējošās daļas (piemēram, ģeneratora, ventilatora vai sūkņa piedziņas daļas), kas neatrodas aiz motora pārsega, ir aprīkotas ar aizsargierīci, kura atrodas tieši bīstamās daļas priekšā un pasargā no saskares ar bīstamo daļu, lai netīša pieskaršanās rotējošajām daļām to darbības laikā neradītu traumas.
6.5.

Motora pārsegam ir tā atbalstīšanai paredzētas konstrukciju daļas vai bloķēšanas ierīces, lai neļautu motora pārsegam nokrist, kad tas ir atvērtā stāvoklī. Motora pārsegu aizvērtā stāvoklī ir iespēja fiksēt, lai to, ja nepieciešams, var atvērt ātri un viegli bez montāžas instrumentiem. Motora darbības laikā pārsegs ir aizvērts un fiksētā stāvoklī nerada trokšņus.
6.6. Motora pārsegu, ja nepieciešams, aprīko ar trokšņu mazināšanu absorbējošiem materiāliem. Materiāli trokšņu mazināšanai ir nostiprināti, lai tie nesaskartos ar rotējošām daļām un karstām virsmām.
6.7.

Motora atgāzu izplūdes sistēmas karstās virsmas nepieskaras vai neatrodas bīstami tuvu elektriskajiem vadiem vai degvielas un bremžu sistēmas cauruļvadiem, kas var ietekmēt to tiešu bojāšanos.
6.8. Motora karstās virsmas ir izolētas vai drošā attālumā no pakāpieniem un rokturiem vai ir tieši sasniedzamas no vadītāja vietas.
6.9. Atgāzu izplūdes sistēmas elementi ir atbilstoši un drošā attālumā izvietoti un nostiprināti. Atgāzu izplūdes sistēmā ir trokšņu slāpētājs (klusinātājs). Atgāzu izplūdes atvere vērsta tādā virzienā, lai traktortehnikas parastas lietošanas laikā izplūdes gāzes neplūst tieši uz vadītāja vietu vai vadītāja kabīnē vai virsbūvē.
6.10.

Motoru nevar iedarbināt, ja sajūga mehānisms nav atvienots (nav iedarbināts sajūga pedālis vai svira transmisijas īslaicīgai atvienošanai no motora), vai transmisijas vadības ierīces pārnesumu maiņas vai virziena maiņas (turpgaitas, atpakaļgaitas) vadības svira nav pārslēgta neitrālā pozīcijā, lai nesāktos nekontrolēta traktortehnikas vai jebkura tam pievienota agregāta kustība.
6.11. Lai nepieļautu motora nejaušu un neatļautu iedarbināšanu, ir viens vai vairāki papildu nodrošinājumi, piemēram, aizslēdzama kabīne vai virsbūve, aizslēdzams akumulatora atvienošanas slēdzis, aizdedzes vai iedarbināšanas slēdzis ar izņemamu atslēgu, aizslēdzams pārsegs virs aizdedzes vai iedarbināšanas slēdža, aizdedzes drošības ierīce vai iedarbināšanas bloķētājs aktivizējams ar elektronisku karti.
6.12. Traktortehnikai ar palaides motoru iedarbināšanas bloķēšanas iekārtu iespējams darbināt no vadītāja vietas, un tā darbojas paredzētajā režīmā.
6.13. Nav pieļaujama ievērojama dūmošana, kas radusies motora izdiluma vai motora sistēmu neatbilstošas darbības dēļ, ja motors iesildīts līdz darba temperatūrai. Motora atgāzu izplūdes, dzesēšanas un eļļošanas sistēma ir hermētiska.
6.14.

Vadības ierīces, piemēram, pārnesumu turpgaitas, atpakaļgaitas vai diferenciāļa bloķēšanai, ir viegli aizsniedzamas no vadītāja vietas un nodrošina tām paredzēto funkcionalitāti, viegli ieslēdzas un izslēdzas.
6.15. Akseleratora un sajūga vadības ierīce pēc to atbrīvošanas brīvi atgriežas sākotnējā stāvoklī. Šī prasība neattiecas uz rokas vadības akseleratoriem (motora apgriezienu regulatora sviru), kas paredzēti vienmērīgai vai vēlamajai motora apgriezienu iestatīšanai.
6.16. Transmisijas mehānismi (piemēram, sajūgs, pārnesumkārba, sadales kārba, galvenais pārvads, diferenciālis, sānu pārvads, kardānpārvads) nodrošina traktortehnikas turpgaitas un atpakaļgaitas virzes kustību bez triecieniem mehānismos. Sajūgs nodrošina laidenu gaitas uzsākšanu un vieglu pārnesumu pārslēgšanu.
6.17. Pārnesumkārba, sadales kārba, galvenais pārvads, diferenciālis, sānu pārvads un kardānpārvads, kuri no tiem paredzēti un uzstādīti izgatavotajam transportlīdzeklim, ir atbilstoši nostiprināti to stiprinājumos pret mehānismu sastāvdaļām, kuras uzstādītas transportlīdzekļa izgatavošanā, lai transportlīdzeklim nodrošinātu paredzēto funkcionalitāti. Kardānpārvads ir rūpnieciski ražots, tā pagarināšana ko nav paredzējis ražotājs ir aizliegta.
6.18.

Mehānismu daļas, kas izraisa troksni, vibrāciju vai sakarst, ir izolētas vai drošā attālumā no vadītāja sēdekļa.
6.19.

Skaņas intensitāti traktortehnikas radītajiem trokšņiem, kam pakļauts traktortehnikas vadītājs, kad traktortehnika bez kravas nekustīgi stāv uz vietas, mēra no vadītāja vietas ar ierīci, kas izmantojama trokšņu vai skaņas intensitātes mērīšanai. Šī ierīce novietojama pēc iespējas tuvāk starp sēdekli un stūres vadības ierīci virs sēdekļa virsmas 70–90 cm augstumā tā, lai mikrofona membrāna būtu vērstu uz priekšu vai uz visstiprāko trokšņu pusi. Mērījumu laikā apkārtējā vidē nav blakus trokšņu, kas būtiski varētu ietekmēt indikatīvos mērījumus, kā, piemēram, lietus, krusa, brāzmains vējš. Aprīkojums, kas darbojas autonomi (piemēram, logu tīrītāji, gaisa ventilators, radio, jūgvārpsta), kuru trokšņi vai skaņa var ietekmēt mērījumus, mērījumu laikā ir izslēgti. Katram trokšņu vai skaņas intensitātes mērījumam, kad motors darbojas gan tukšgaitā, gan ar maksimāliem apgriezieniem, atvēl vismaz 10 sekundes, un šajā laikā motora apgriezienu regulatora svira vai pedālis ir iestatīts nemainīgā stāvoklī. Aprēķinātais vidējais rezultāts mērījumu laikā uztvertajiem trokšņu vai skaņas intensitātes maksimālajiem rādījumiem starp motora tukšgaitu un maksimāliem apgriezieniem nepārsniedz 89 dB. Ja nepieciešams, indikatīvos mērījumus atkārto, ievērojot iepriekš minētos nosacījumus.
7. Degvielas, eļļas tvertnes
7.1.

Degvielas (dīzeļdegvielas, biodegvielas, benzīna vai gāzes) tvertne ir rūpnieciski ražota un nostiprināta ar tās izgatavotāja paredzētiem stiprinājumiem. Stiprinājumiem nav stiprību ietekmējošu bojājumu.
7.2. Degvielas un eļļas tvertnes novietojums un stiprinājumi nodrošina, lai tvertnes nerīvētos ne stiprinājumos, ne pret asām un citām transportlīdzekļa daļām, tā novēršot tiešu tvertnes bojāšanos un degvielas noplūdes vai aizdegšanās draudus.
7.3.

Degvielas un eļļas tvertnes nav tiešā saskarē vai bīstamā tuvumā pie karstām virsmām, vai pie izvirzītām asām konstrukciju daļām.
7.4.

Tvertnes novietotas tā, lai ar transportlīdzekļa konstrukcijas daļām pēc iespējas vairāk būtu aizsargātas no ārējo faktoru (piemēram, akmeņu, ledus vai dubļu šļakatu) nelabvēlīgās iedarbības transportlīdzekļa lietošanas laikā vai pret triecieniem no priekšas vai aizmugures tiešas sadursmes ceļu satiksmes negadījumā.
7.5. Tvertnes neveido virsmu (piemēram, grīdu, sienu) un neatrodas kabīnē vai virsbūvē, vai telpā kurā atrodas vadītājs vai pasažieris.
7.6. Degvielas tvertnes uzpildes atvere (kakliņš) neatrodas transportlīdzekļa kravas nodalījumā, kabīnē vai virsbūvē, vai telpā kurā atrodas vadītājs vai pasažieris.
8. Sakabes, vilkšanas ierīces
8.1. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar tam paredzēto sakabes ierīci (ja, paredzēta), lai traktortehniku un velkamo transportlīdzekli savienotu sastāvā. Sakabes ierīce ir rūpnieciski ražota un atbilst transportlīdzeklim ekspluatācijā paredzētajām slodzēm.
8.2.

Sakabes ierīces novietojums paralēli horizontālai plaknei ir saderīgs ar transportlīdzekļa nesošā rāmja vai kravas nodalījuma konstrukciju novietojumu pret horizontālo plakni.
8.3. Transportlīdzekļa sakabes ierīce ir atbilstoši nostiprināta, kā paredzējis tās izgatavotājs. Sakabes ierīcei nav stiprību ietekmējošu bojājumu vai palielināta nodiluma izraisītas brīvkustības.
8.4. Ja transportlīdzekļa aprīkojumā paredzēta trīspunktu sakabes – uzkares ierīce vai apakšējās savienojošās strēles, to sistēmu daļām, ja nepieciešams, ir regulējamas atsaites, lai ierobežotu uzkares ierīces vai to strēles pret vertikālām vai sāniskām svārstībām.
8.5.

Trīspunktu sakabes vai uzkares ierīces ar to mehānismu daļām nodrošina funkcionalitāti paredzētajā darba gājienā un ierīces noturēšanu paceltā stāvoklī vai fiksēšanu pret tās lejupslīdi, lai būtu droši pārvietot uzkabinātu vai uzkarinātu maināmu mašīnu vai agregātu.
8.6. Traktortehnikas priekšā ir uzstādīta vilkšanas ierīce, kas paredzēta savienojuma nodrošināšanai starp traktortehniku un velkošo transportlīdzekli (traktortehnika), lai vilktu traktortehniku tad, ja tā nevar būt pašgājējs.
8.7. Vilkšanas ierīce ir, piemēram, vinča ar vilkšanas trosi, žokļveida ierīce ar tapu (sprosttapu) vai ierīce ar āķi, pie kura ir iespējams droši nostiprināt vai sakabināt ar vilkšanas stieni vai trosi.
8.8.

Vinčas piedziņa darbināma ar vadības ierīci, lai trosi varētu iztīt no vilkšanas ierīces vai satīt vilkšanas ierīcē, un tā funkcionē pēc principa “turi nospiestu, lai darbotos”.
8.9. Transportlīdzekļu sastāvā sakabinātiem transportlīdzekļiem sakabes ierīcēs ar tapu (sprosttapu) tā ir droši fiksēta, lai transportlīdzekļa lietošanas laikā nebūtu iespējama nejauša sakabes ierīces vai tapas atkabināšanās.
8.10. Sakabes ierīces hidrauliskais pacelšanas mehānisms ir darbināms ar vadības ierīci, kas nodrošina, ka sakabes ierīces mehānisma pacelšana vai nolaišana funkcionē pēc principa “turi nospiestu, lai darbotos”.
8.11. Pusuzkarināmā velkamā transportlīdzekļa sakabes jūgstienis ir aprīkots ar konstrukciju vai mehānisku ierīci jūgstieņa atbalstīšanai pret zemi, kad tas ir nepieciešams. Sakabes jūgstieņa atbalstīšanai pret zemi, tās atbalsta konstrukcijai vai mehāniskai ierīcei stiprību paredz tādai slodzei, lai noturētu no traktortehnikas atkabinātu velkamā transportlīdzekļa jūgstieni virs zemes, kad velkamais transportlīdzeklis piekrauts vismaz līdz tā tehniski pieļaujamai maksimālajai pilnai masai.
8.12. Piekabināmā velkamā transportlīdzekļa sakabes jūgstieni atkabinātam transportlīdzeklim virs zemes notur atsaite vai atsperojums, ar kuru, ja nepieciešams, var mainīt sakabes ierīces augstumu virs zemes.
8.13.

Ja transportlīdzekli paredzēts sakabināt lietošanai sastāvā ar citu transportlīdzekli, tad transportlīdzekļa paredzēto funkciju nodrošināšanai ir pastāvīgi izbūvēti vai izvietoti viegli aizsniedzami pieslēgumi savienojošās līnijās (piemēram, elektriskie, pneimatiskie, hidrauliskie) tā, lai tos, ja nepieciešams, ātri un viegli varētu savienot vai atvienot.
8.14. R1 un S1 kategorijas velkamajiem transportlīdzekļiem, kuriem nav bremžu sistēmas, transportlīdzekļa sakabes jūgstienis līdz ar sakabes ierīci ir aprīkots ar papildu sakabi (drošības ķēdi vai trosi), kuras stiprība paredzēta velkamā transportlīdzekļa jūgstieņa noturēšanai, ja notiek sakabes ierīces avārija (atvienošanās), liedzot sakabes ierīcei vai jūgstienim pieskarties pie zemes.
8.15. R1, R2, R3a, S1 un S2a kategorijas velkamajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar inerces bremzēšanas sistēmu, ir uzstādīta drošības ierīce, ķēde vai trose, kas sakabei atvienojoties, spēj iedarbināt velkamā transportlīdzekļa bremzes.
8.16. Drošības ķēde vai trose ir piestiprināta pie velkamā transportlīdzekļa pēc iespējas tuvāk sakabes ierīcei tā, lai ķēdes vai troses garums pagriezienos netraucē citām transportlīdzekļu daļām. Drošības ķēde vai trose nodrošina nelielu stūrējošu iedarbību uz velkamo transportlīdzekli līdz brīdim, kad transportlīdzekļu sastāvs, kas pārvietojas ar kravu vai bez tās, tiek apturēts.
8.17. Velkamo transportlīdzekli drīkst neaprīkot ar drošības ķēdi vai trosi, ja transportlīdzekļa sakabes drošības ierīce vai sistēma spēj iedarbināt tā bremzes, sakabes ierīcei avarējot (atvienojoties), vai ja līdz ar sakabes ierīci no transportlīdzekļa atvienojas arī bremžu sistēmas hidrauliskais vai pneimatiskais pieslēgums no savienojošās līnijas savienojuma, kura atvienošanās nodrošina velkamā transportlīdzekļa bremzēšanu.
8.18.

Transportlīdzekļiem ar hidraulisko bremžu sistēmu nodrošina, lai sakabes ierīces avārijas (atvienošanās) brīdī pieslēgums savienojošā līnijā atvienojas ar nebūtisku bremžu šķidruma noplūdi.
9. Bremzes
9.1. Traktortehnika ir aprīkota ar izgatavotāja paredzēto darba bremžu un stāvbremzes sistēmu, kas nodrošina paredzēto funkcionalitāti.
9.2. Velkamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar tā izgatavotāja paredzēto darba bremžu un stāvbremzes sistēmu, kas nodrošina paredzēto funkcionalitāti. Prasība par aprīkojumu darba bremzēm un stāvbremzei nav obligāta R1 kategorijas transportlīdzeklim, kura tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz 2500 kg, un S1 kategorijas transportlīdzeklim, kura tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz 4500 kg.
9.3.

Ja tomēr šā pielikuma 9.2. apakšpunktā minētie R1 un S1 kategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar to ražotāja paredzēto darba bremžu sistēmu, tā nodrošina tai paredzēto funkcionalitāti.
9.4.

R1 un S1 kategorijas transportlīdzekļi, kuru ražotājs nav paredzējis darba bremžu un stāvbremzes sistēmu, ir aprīkoti ar vismaz diviem speciāliem riteņu paliktņiem, kas izgatavoti no metāla, plastmasas vai gumijas. Riteņu paliktņi ir stacionāri nostiprināti uz velkamā transportlīdzekļa konstrukciju daļām un ierobežoti pret to izkrišanu transportēšanas laikā.
9.5. R3a un S2a kategorijas velkamie transportlīdzekļi, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 8000 kg, vai R1, R2 un S1 kategorijas transportlīdzekļi drīkst būt aprīkoti ar inerces bremzēšanas sistēmu. Ja R1a, R2a, R3a, S1a vai S2a kategorijas transportlīdzeklis nepārsniedz maksimālo tehniski pieļaujamo ātrumu 30 km/h, tad bremzēšana ar inerces bremzēm iedarbojas, bet ne obligāti uz visiem riteņiem. R1a, R2a, R3a, S1a vai S2a kategorijas transportlīdzekļiem, kuru maksimālais tehniski pieļaujamais ātrumu pārsniedz 30 km/h, bet nepārsniedz 40 km/h, bremzēšana ar inerces bremzēm iedarbojas uz visiem riteņiem.
9.6. R3, R4 un S2 kategorijas velkamie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar transportlīdzekļa ražotāja paredzēto darba bremžu un stāvbremžu sistēmām, kuras nodrošina tām paredzēto funkcionalitāti. Darba bremžu sistēma var būt nepārtraukta vai daļēji pārtraukta, un tai ir visas turpmāk minētās īpašības. Piemēram, nepārtrauktai bremzēšanai paredzētā enerģija, ko izmanto sakabināto transportlīdzekļu bremzēšanai, tiek pievadīta no viena avota, bet daļēji pārtrauktai bremzēšanai – no diviem dažādiem avotiem (piemēram, hidrauliskā sūkņa, gaisa kompresora), un, bremzējot gan vienā, gan otrā veidā, vadības ierīci (parasti bremžu pedāli) vadītājs no savas vietas pakāpeniski iedarbina ar vienu kustību, turklāt bremžu iekārta sakabināto transportlīdzekļu sastāvā esošo transportlīdzekļu bremzēšanu nodrošina vienlaicīgi (saskaņoti) vai tā, kā noteikts šā pielikuma 9.16. apakšpunktā.
9.7. Transportlīdzeklim ar riteņiem un pneimatiskajām riepām, ja tā maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums nepārsniedz 40 km/h, darba bremžu sistēma darbojas uz visiem vismaz viena tilta vai ass riteņiem. Ar seglveida sēdekli un stūres stieni aprīkotam transportlīdzeklim, kura maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums nepārsniedz 40 km/h, darba bremžu sistēma darbojas vismaz uz pakaļējo tiltu vai asi. Transportlīdzeklim, kura maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums pārsniedz 40 km/h, darba bremžu sistēma darbojas uz visiem riteņiem. Tomēr transportlīdzekļiem ar vienu bremzējamo tiltu vai asi un pastāvīgu pilnpiedziņu vai piedziņas automātisku iedarbošanos uz visiem pārējiem tiltiem vai asīm bremzēšanas laikā visi riteņi uzskatāmi par bremzētiem.
9.8. Traktortehnikai ar kāpurķēdēm, kuras maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums nepārsniedz 40 km/h, darba bremžu sistēma darbojas vismaz uz vienu kāpurķēdes atbalsta rulli vai kāpurķēžu šasijas dzenošo ratu katrā traktortehnikas pusē. Ja traktortehnikai ir kāpurķēdes vai to kombinācija ar riteņiem un pneimatiskajām riepām un tās maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums pārsniedz 40 km/h, darba bremžu sistēma darbojas uz visiem traktortehnikas kāpurķēžu atbalsta ruļļiem vai kāpurķēžu šasijas dzenošiem ratiem, kā arī uz riteņiem ar pneimatiskajām riepām.
9.9.

Transportlīdzekļa bremžu sistēmā mezgli, cauruļvadi un šļūtenes ir rūpnieciski ražotas, un savienojumi nav metināti vai lodēti, jo to nav paredzējis ražotājs. Lokanām šļūtenēm nav plaisu vai stiprību ietekmējošu bojājumu. Konstruētā bremžu sistēma nodrošina sistēmas hermētiskumu.
9.10. Hidrauliskā vai pneimatiskā bremžu sistēmā uzkrāto enerģiju, kāda nepieciešama bremžu funkcionalitātei, nodrošina zem spiediena esošs hidrauliskais šķidrums vai gaiss, kas tiek uzkrāts vienā vai vairākās enerģijas uzkrāšanas ierīcēs vai balonos, kurus uzpilda viens vai vairāki hidrauliskie sūkņi vai gaisa kompresori un kuri ir novietoti tā, lai pēc nepieciešamības tiem varētu viegli piekļūt apkopes vajadzībām.
9.11. Bremžu sistēmā enerģijas uzkrāšanas ierīce vai balons uz transportlīdzekļa ir nekustīgi nostiprināti, un tiem nav stiprību ietekmējošu bojājumu vai remontmetinājumu. Kondensāta izlaišanas krāni vai vārsti un atgaisošanas ierīces ir darba kārtībā.
9.12.

Darba bremžu pedāļi vai sviras un to funkcija nav atkarīga no stāvbremžu vadības ierīces (piemēram, sviras) arī tad, ja tām ir kopīgas sastāvdaļas.
9.13. Pārbaudot darba bremžu pedāļa vai sviras funkcionalitāti, vadītājs no vadītāja vietas nospiež bremžu pedāli vai sviru, un pēc to atslogošanas pedālis vai svira brīvi atgriežas sākumstāvoklī. Darba bremžu pedālim vai svirai nav bremzēšanu ietekmējošas brīvkustības.
9.14. Darba bremžu sistēmas sastāvdaļu kopums un to funkcija ļauj vadītājam kontrolēt transportlīdzekļu pārvietošanās kustības ātrumu un droši, ātri un efektīvi spēj apstādināt transportlīdzekli pie jebkura ātruma un noslodzes un jebkurā kritumā vai kāpumā.
9.15. Pārbaudot ceļu satiksmē paredzēta transportlīdzekļa bremzēšanu uz brauktuves, kad transportlīdzeklis vai transportlīdzekļu sastāvs pārbaudes apstākļos iespēju robežās pārvietojas pieļaujamā ātrumā taisnā virzienā uz priekšu, vadītājs, nenoņemot rokas no stūres vadības ierīces, spēj iedarbināt darba bremžu sistēmu, lai transportlīdzekli vai transportlīdzekļu sastāvu pakāpeniski (bez riteņu bloķēšanās) apstādinātu. Ja nepieciešams, pārbaudi atkārto, ievērojot iepriekš minētos nosacījumus.
9.16. Pārbaudot ceļu satiksmē paredzēta transportlīdzekļa bremzēšanas ceļa garumu uz brauktuves, kas nav ar kritumu vai kāpumu, kad transportlīdzeklis vai transportlīdzekļu sastāvs pārbaudes apstākļos iespēju robežās pieļaujamā ātrumā pārvietojas taisnā virzienā uz priekšu, vadītājs, nenoņemot rokas no stūres vadības ierīces, spēj iedarbināt darba bremžu sistēmu, lai transportlīdzekli vai transportlīdzekļu sastāvu strauji apstādinātu. Pēc straujas apstādināšanas transportlīdzeklim vai transportlīdzekļu sastāvam nav novirzes no kustības taisnā virziena (ja novirze tomēr pastāv, tad tikai tāda, ko var uzskatīt par nenozīmīgu). Velkamā transportlīdzekļa bremzēšanai ar hidraulisko vai pneimatisko bremžu sistēmu bremzēšanas ceļa garums ir garāks par traktortehnikas bremzēšanas ceļa garumu, bet savstarpēji savienotiem velkamiem transportlīdzekļiem tas ir vienāds vai sastāvā uz aizmuguri tālākajam transportlīdzeklim – garāks. Velkamajam transportlīdzeklim, kas aprīkots ar inerces bremžu sistēmu, tās inerces spēks, ko rada velkamā transportlīdzekļa tuvošanās traktortehnikai, nodrošina velkamā transportlīdzekļa bremzēšanu. Ja nepieciešams, pārbaudi atkārto, ievērojot iepriekš minētos nosacījumus.
9.17. Transportlīdzekļa hidrauliskā vai pneimatiskā darba bremžu sistēma nodrošina vienmērīgu riteņu bremzēšanu starp riteņiem, kas atrodas pretējās pusēs uz viena tilta vai ass.
9.18. Transportlīdzekļa stāvbremzes sistēmas sastāvdaļu kopums un to funkcija ļauj noturēt transportlīdzekli vai attiecīgajam transportlīdzeklim noturēt sastāvu stacionārā stāvoklī uz jebkuras brauktuves vai laukumā ar kāpumu vai kritumu vismaz 10 grādu slīpumā pat vadītāja prombūtnes laikā. Stāvbremzes sistēma nodrošina transportlīdzekļa bremzēšanas efektivitāti.
9.19. Transportlīdzeklim, kuru nevar identificēt un klasificēt kā pašizgatavotu vai sakomplektētu, bremžu sistēmas funkcionalitātes prasību izpildi apliecina institūcijai iesniegts laboratorijas mērījumu dokuments.
10.

Elektroiekārtas
10.1.

Elektriskas vai elektroniskas ierīces vai šo ierīču kopums un saistītie elektriskie savienojumi 6, 12 vai 24 V elektrosistēmas elektriskajās ķēdēs nodrošina elektroiekārtu funkcionalitāti bez traucējumiem.
10.2.

Visās traktortehnikas elektrosistēmas elektriskajās ķēdēs ir drošinātāji aizsardzībai pret pārslodzēm, izņemot elektriskajās ķēdēs ar lielu strāvas stiprumu, piemēram, startera ķēdē, augstsprieguma dzirksteļaizdedzes sistēmā.
10.3. Transportlīdzekļa elektriskie vadi vai kabeļi ir bez bojājumiem un aizsargāti gan pret saskari ar smērvielām un degvielu, gan tad, ja tie atrodas saskarē ar abrazīvām virsmām. Elektriskie vadi vai kabeļi ir izvietoti stacionāri un, ja nepieciešams, nostiprināti tā, lai nekādas to daļas nav saskarē ar izplūdes gāzu sistēmu, kustīgām vai rotējošām daļām vai asām malām, kas var ietekmēt vai radīt vadu vai kabeļu bojājumus vai īssavienojumu (īsslēgumu).
10.4. Traktortehnika ir aprīkota ar pastāvīgi pievienotu atbilstošu kontaktligzdu, kas paredzēta elektriskajiem savienojumiem starp transportlīdzekļiem (piemēram, automobiļiem piekabju savienojumā parasti izmantotā kontaktligzda ar septiņiem kontaktiem), kuri paredzēti savienošanai ar velkamo transportlīdzekli, kā arī uzkabināmu vai uzkarināmu mehānismu pievienošanai (ja paredzēts), lai nodrošinātu nepieciešamo 6, 12 vai 24 V nominālo barošanas spriegumu elektroiekārtu vai ierīču funkcionalitātei.
10.5. Velkamā transportlīdzekļa aprīkojumā ir kontaktdakša, kā arī kontaktligzda, ja velkamais transportlīdzeklis paredzēts savienošanai sastāvā ar citu velkamo transportlīdzekli. Savienojumi nodrošina elektriskos savienojumos elektroiekārtu vai ierīču funkcionalitāti.
10.6. Kontaktligzda vai kontaktdakša un tās stiprinājumi ir bez bojājumiem un fiksējas savienotā stāvoklī. Nav pieļaujama šā savienojuma patvaļīga atvienošanās.
10.7. Akumulatori izvietoti tā, lai tos varētu pienācīgi apkalpot, aizsniedzot no zemes vai platformas, un ir nekustīgi nostiprināti, lai tie paliktu savā vietā un būtu hermetizēti pret elektrolīta izšļakstīšanos vai izlīšanu, ja transportlīdzeklis apgāztos.
10.8.

Akumulators neatrodas kabīnē vai virsbūvē, vai telpā kurā atrodas vadītājs. Akumulators atrodas atsevišķā nodalījumā, kas savienots ar atmosfēru elektrolīta izgarojumu vēdināšanai. Akumulatora novietojums neietekmē ceļa redzamību transportlīdzekļa vadītājam un netraucē vadības ierīču darbināšanu.
10.9. Akumulatoru elektriskās neiezemētās spailes ir aizsargātas vai drošā attālumā no transportlīdzekļa daļām, kuras var izraisīt īssavienojumu. Akumulatoru spailes nav bojātas, un to savienojumi ar jaudas vadiem ir nostiprināti nekustīgi bez jebkādiem starpelementiem.
10.10. Transportlīdzekļa elektrisko ķēdi no akumulatora var viegli atvienot, izmantojot elektrosistēmas izolatoru vai tādu ierīci, kas paredzēta šim nolūkam, piemēram, ar traktortehnikas aizdedzes atslēgu vai slēdzi. Elektriskās ķēdes atvienošanai no akumulatora tās vieta ir viegli pieejama, elektriskie savienojumi ir izolēti vai neatrodas bīstamu (īssavienojumam) daļu tuvumā.
11.

Gaismas ierīces
11.1. Gaismu izstarojošas ierīces (lukturi), kuru konstrukcijā paredzēta kvēlspuldze vai diožu LED elementi, un gaismu atstarojošas ierīces vai atpakaļatstarotāji (turpmāk – atstarotāji), un gaismu atstarojošas pazīšanas zīmes atbilst transportlīdzekļa aprīkojumā paredzētajām zīmēm. Lukturi, atstarotāji un zīmes ir atbilstoši izvietoti un nostiprināti.
11.2. Lukturos un atstarotājos izkliedētājs ir tīrs. Lukturiem, atstarotājiem un pazīšanas zīmēm nav bojājumu, piemēram, lūzumu vai plaisu, korozijas, matējuma, atstarojošā krāsa nav izbalējusi, un nav ievērojamu bojājumu vai tādu, kas būtiski mazina lukturu, atstarotāju un pazīšanas zīmju efektivitāti.
11.3.

Lukturos nav pieļaujama nekādu šķidrumu, pārklājumu un gaismas filtru izmantošana, ne arī atstarojošo optisko elementu un filtru krāsošana ar krāsu vai laku. Papildu stiprinājumu elementu vai detaļu uzstādīšana ir atļauta, ja tie nemaina vai neietekmē luktura gaismas staru kūli.
11.4. Lukturi vai atstarotāji nav aizsegti ar citām transportlīdzekļa sastāvdaļām vai konstrukcijām, izņemot speciālus caurskatāmus lukturu aizsargus. Ja lukturu redzamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem aizsedz transportlīdzekļa sastāvdaļas vai konstrukcijas, tad ir uzstādīti papildu vai dublējoši, piemēram, tuvo, gabarītu, virzienrādītāju un bremzēšanas gaismu izstarojoši, lukturi un atstarotāji, nodrošinot to redzamību un paredzēto funkcionalitāti bez traucējumiem.
11.5.

Visi transportlīdzekļu lukturi un atstarotāji ir atbilstoši uzstādīti un nostiprināti pie nekustīgām transportlīdzekļa sastāvdaļām vai konstrukcijām tā, lai braukšanas laikā neizraisītu lukturu vai atstarotāju svārstības, kas var ietekmēt gaismas izkliedi vai radīt raustītas gaismas efektus.
11.6. Lukturi ar vienādām funkcijām ir atbilstoši izvietoti un nostiprināti transportlīdzekļa kreisajā un labajā pusē. Ja lukturu ražotājs paredzējis lukturus uzstādīt uz transportlīdzekļa konkrēti kreisajā vai labajā pusē, tad tie ir atbilstoši izvietoti un nostiprināti attiecīgajā transportlīdzeklim paredzētajā pusē.
11.7. Transportlīdzekļa priekšā vai aizmugurē nostiprinātiem lukturiem vai atstarotājiem gaismu izstarojošā vai atstarojošā virsma ir vērsta virzienā uz priekšu vai aizmuguri, kā to paredzējis lukturu izgatavotājs. Lukturi, kas veido pāri (piemēram, tuvās, tālās, miglas, gabarītu, bremžu, atpakaļgaitas vai virzienrādītāju gaismas lukturi un atstarotāji), ir izvietoti un nostiprināti gan savstarpēji simetriski, gan simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.
11.8.

Sānu atstarotāji un sānu gabarītgaismas lukturi, kas uzstādīti transportlīdzekļa sānos, ir izvietoti un nostiprināti savstarpēji simetriski, un to izstarojošā vai atstarojošā virsma ir vērsta virzienā uz sāniem.
11.9. Lai nepieļautu citu ceļu satiksmes dalībnieku maldināšanu, uz transportlīdzekļa uzstādītie lukturi un atstarotāji, kas vērsti virzienā uz priekšu, neizstaro nekādu sarkanu gaismu, bet tie, kas vērsti virzienā uz aizmuguri, neizstaro nekādu baltu gaismu, ja vien izgatavotājs transportlīdzeklim nav paredzējis atpakaļgaitas lukturi un baltas krāsas sānu pazīšanas zīmes, kā arī darba lukturus tikai darba zonas vai darba procesa apgaismošanai.
11.10.

Visi lukturi, atstarotāji un pazīšanas zīmes ir ar starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kas veido apli, kurā ir burts E kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu.
11.11.

Lukturos uzstādītas to izgatavotāja paredzētas vienāda tipa, jaudas un krāsas kvēlspuldzes vai diožu LED moduļiem elementi, kas nodrošina paredzēto gaismas signālu funkcionalitāti.
11.12. Traktortehnika ir aprīkota ar vismaz diviem tuvo baltu gaismu izstarojošiem galvenajiem lukturiem ceļa apgaismošanai traktortehnikas priekšā, un lukturu marķējuma apzīmējumā papildus ir burti vai burti un simboli, piemēram, C, HC, CR vai M, C/R, HCR, HC/R, C-AS, C-BS, WC-CS, WC-DS, WC-ES, CR-BS, WCR-SC, SC, WCR-DS, WCR-ES, SCR, SC/R, DC, DCR. Lukturiem ar plastikāta izkliedētāju papildus burti PL. Tuvās gaismas lukturu korpusā drīkst būt iebūvētas vai savienotas gabarītgaismas vai tālās gaismas, ko paredzējis lukturu izgatavotājs. Tuvās gaismas lukturi nodrošina paredzēto funkcionalitāti.
11.13. Traktortehnika ir aprīkota ar vismaz diviem tālo baltu gaismu izstarojošiem galvenajiem lukturiem tāla ceļa posma apgaismošanai traktortehnikas priekšā un lukturu marķējuma apzīmējumam papildus ir burti vai burti un simboli, piemēram, R, HR, CR vai M, C/R, HCR, HC/R, R-BS, WR-CS, WR-DS, WR-ES, CR-BS, WCR-SC, SR, WCR-DS, WCR-ES, SCR, SC/R, DR, DCR. Lukturiem ar plastikāta izkliedētāju papildus burti PL. Tālās gaismas lukturu korpusā drīkst būt iebūvētas vai savienotas gabarītgaismas vai tuvās gaismas, ko paredzējis lukturu izgatavotājs.  Tālās gaismas lukturi nodrošina paredzēto funkcionalitāti.
11.14.

Galvenie tuvās un tālās gaismas lukturi ir uzstādīti pēc iespējas tuvāk traktortehnikas priekšgalā un ir vērsti virzienā uz priekšu. Šo lukturu stiprinājumi ir tādi, lai lukturu stāvokli varētu regulēt.
11.15.

Tuvās un tālās gaismas lukturi ir izvietoti pēc iespējas tuvāk traktortehnikas priekšgalā un vismaz 0,5 m augstumā virs zemes. Traktortehnikai, kuras maksimālais platums nepārsniedz 1,3 m, lukturu augstumu var samazināt līdz 0,35 m virs zemes, bet ne augstāk par 1,5 m. Augstumu virs zemes drīkst palielināt līdz 2,5 m, ja traktortehnikas uzbūves vai ekspluatācijas apstākļu dēļ nav iespējams ievērot 1,5 m augstumu.
11.16. Ja tuvās gaismas lukturus aizsedz traktortehnikas sastāvdaļas vai konstrukcijas, ir atbilstoši uzstādīti papildu vai dublējoši divi tuvās gaismas lukturi, kas novietoti ne augstāk kā 4,0 m virs zemes.
11.17.

Tālās gaismas lukturu apgaismojošās virsmas ārmalas neatrodas traktortehnikas galējai ārmalai tuvāk par tuvās gaismas lukturu apgaismojošās virsmas ārmalām.
11.18.

Līdz ar tuvās gaismas lukturu ieslēgšanu vienlaikus ieslēdzas visi tuvās gaismas lukturi, gabarītgaismas lukturi un valsts numura zīmei paredzētās vietas (laukuma) apgaismojums.
11.19. Tālās gaismas lukturi nav ieslēdzami atsevišķi un nedeg pastāvīgi, ja nav vismaz ieslēgti gabarītgaismas lukturi un valsts numura zīmei paredzētās vietas (laukuma) apgaismojums. Šī prasība neattiecas uz galvenajiem tālās vai tuvās gaismas lukturiem, ja to gaismas brīdinājuma signālus veido galveno tālās gaismas lukturu ieslēgšanās un izslēgšanās ar īsiem intervāliem vai galveno tuvās gaismas lukturu ieslēgšanās ar īsiem intervāliem, vai pārmaiņus galveno tālās un tuvās gaismas lukturu ieslēgšanās ar īsiem intervāliem. Elektriskais slēgums ir tāds, lai līdz ar tālās gaismas ieslēgšanu ieslēgtos gaismas signāls vai indikators, kas informē vadītāju par ieslēgtām tālajām gaismām.
11.20.

Līdz ar tālās gaismas pārslēgšanu uz tuvajām gaismām pārslēdzas visi tālās gaismas lukturi.
11.21. Traktortehnikai drīkst būt uzstādīti divi priekšējie baltu gaismu izstarojoši miglas lukturi vai lukturi, kas ir selektīvi (izteikti) dzeltenā krāsā, kā arī viens vai divi pakaļējie sarkanu gaismu izstarojoši miglas lukturi. Miglas lukturu marķējuma apzīmējumā ir burts F ar cipariem, piemēram, 1, 2, vai 3, aiz tā vai bez tiem.
11.22. Priekšējie miglas lukturi ir uzstādīti pēc iespējas tuvāk traktortehnikas priekšgalā, ir vērsti virzienā uz priekšu un atrodas ne zemāk kā 0,25 m un ne augstāk kā 1,2 m virs zemes. Miglas lukturu augstums nepārsniedz tuvās gaismas lukturu augstumu.
11.23.

Priekšējie miglas lukturi ir vērsti virzienā uz priekšu, un to stiprinājumi ir tādi, lai lukturu stāvokli varētu regulēt.
11.24. Līdz ar priekšējo miglas lukturu ieslēgšanu ieslēdzas arī uzstādītie priekšējie miglas lukturi. Miglas lukturi ir ieslēdzami vienīgi tad, kad jau ieslēgti gabarītgaismas lukturi un valsts numura zīmei paredzētās vietas (laukuma) apgaismojums.
11.25. Līdz ar pakaļējo miglas lukturu ieslēgšanu ieslēdzas uzstādītie pakaļējie miglas lukturi. Pakaļējie miglas lukturi ir ieslēdzami vienīgi tad, kad jau ieslēgti tuvās gaismas lukturi vai priekšējie miglas lukturi, gabarītgaismas lukturi un valsts numura zīmei paredzētās vietas (laukuma) apgaismojums. Elektriskais slēgums ir tāds, lai vienlaikus ar miglas lukturiem ieslēgtos arī gaismas signāls vai indikators, kas informē vadītāju par ieslēgtiem miglas lukturiem.
11.26. Traktortehnikai pēc iespējas tuvāk priekšgalam ir uzstādīti vismaz divi baltu gaismu izstarojoši priekšējie gabarītgaismas lukturi, kuru marķējumā ir burts A.
11.27. Velkamais transportlīdzeklis, kura platums pārsniedz 1,6 m un maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums pārsniedz 40 km/h, ir aprīkots ar vismaz diviem vienādiem baltu gaismu izstarojošiem priekšējiem gabarītgaismas lukturiem.
11.28. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar vismaz diviem vienādiem sarkanu gaismu izstarojošiem pakaļējiem gabarītgaismas lukturiem, kas uzstādīti pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa aizmugures daļām, un to marķējumā ir burts R ar ciparu 1 vai 2 aiz tā vai bez cipara.
11.29. Gabarītgaismas lukturu apgaismojošā virsmas ārmala atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes un ne tālāk par 0,4 m no transportlīdzekļa galējās ārmalas. Starp kreisās un labās puses attiecīgo lukturu apgaismojošo virsmu iekšmalām attālums nav mazāks par 0,5 m. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 0,4 m, ja transportlīdzekļa gabarītplatums ir mazāks par 1,4 m.
11.30. Transportlīdzekļa gabarītgaismas lukturu apgaismojošā virsma atrodas ne zemāk kā 0,4 m un ne augstāk kā 2,5 m virs zemes. Transportlīdzeklim, kura maksimālais platums nepārsniedz 1,3 m, gabarītgaismas lukturu augstums ir vismaz 0,25 m virs zemes.
11.31. Pakaļējie gabarītgaismas lukturi atrodas ne tālāk kā 1,0 m no transportlīdzekļa pakaļgala vai galējām aizmugurējām konstrukciju daļām.
11.32. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar kontūrgaismas, sānu gabarītgaismas vai darba lukturiem, tie nodrošina paredzēto funkcionalitāti un neietekmē tuvās un tālās gaismas (galveno) lukturu darbību.
11.33.

Kontūrgaismas lukturis (ja tāds uzstādīts) ir novietots uz pašas ārmalas pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa augšai, lai skaidri norādītu transportlīdzekļa platumu. Kontūrgaismas lukturi papildina transportlīdzekļa priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus, lai pievērstu uzmanību transportlīdzekļa apjomam.
11.34. Priekšējiem baltu gaismu izstarojošiem kontūrgaismas lukturiem marķējumā ir burti, piemēram, A vai AM. Pakaļējiem sarkanu gaismu izstarojošiem kontūrgaismas lukturiem marķējumā ir burti, piemēram, R vai RM, ar cipariem 1 vai 2 aiz burtiem vai bez cipariem.
11.35. Sānu gabarīgaismas lukturus (ja tādi ir) izmanto, lai brīdinātu par transportlīdzekļa klātbūtni, un tie izstaro dzeltenu gaismu, kad uz transportlīdzekli skatās no sāniem, tomēr galējais pakaļējais sānu gabarītgaismas lukturis, kas vērsts virzienā uz aizmuguri, var būt sarkans, ja tas ir savietots ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi un pakaļējo kontūrgaismas lukturi vai ja tā gaismu izstarojošā virsma ir apvienota vai kopēja ar pakaļējo atstarotāju.
11.36. Sānu gabarītgaismas lukturi ir izvietoti un nostiprināti ne zemāk kā 0,25 m un ne augstāk kā 2,5 m virs zemes. Viens sānu gabarītgaismas lukturis ir uzstādīts transportlīdzekļa garuma vidējā trešdaļā, un galējais priekšējais sānu gabarītgaismas lukturis atrodas ne tālāk par 3,0 m no transportlīdzekļa priekšpuses. Attālums starp diviem blakusesošiem sānu gabarītgaismas lukturiem nepārsniedz 3,0 m. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas, uzbūves vai ekspluatācijas apstākļu dēļ šādu prasību nav iespējams izpildīt, šo attālumu drīkst palielināt līdz 4,0 m. Attālums starp galējo pakaļējo sānu gabarītgaismas luktura gaismu izstarojošo virsmu un transportlīdzekļa pakaļgalu vai līdz galējām aizmugurējām konstrukciju daļām pa horizontāli nepārsniedz 1,0 m. Ja transportlīdzekļa garums nepārsniedz 6,0 m, ir viens sānu gabarītgaismas lukturis, kas atrodas transportlīdzekļa garuma pirmajā trešdaļā vai transportlīdzekļa garuma pēdējā trešdaļā.
11.37. Elektriskie slēgumi ir tādi, lai, ieslēdzot priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus, kontūrgaismas lukturus, ja tādi ir, sānu gabarītgaismas lukturus, ja tādi ir, un priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus, kā arī valsts numura zīmei paredzētās vietas (laukuma) apgaismojumam lukturus varētu ieslēgt un izslēgt tikai vienlaikus. Šo nosacījumu nepiemēro, ja tie tiek izmantoti kā stāvgaismas lukturi, kad ir ieslēgti priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi, kā arī sānu gabarītgaismas lukturi, kas ir kombinēti vai savstarpēji savietoti ar minētajiem lukturiem.
11.38. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar darba lukturiem, kas paredzēti darba zonas vai darba procesa apgaismošanai, tos ieslēdz neatkarīgi no visiem pārējiem lukturiem. Līdz ar darba lukturu ieslēgšanu ieslēdzas arī gaismas signāls vai indikators, kas informē vadītāju par ieslēgtiem darba lukturiem, un šis indikators nav kombinēts vai savstarpēji savietots ne ar vienu citu indikatoru.
11.39. Transportlīdzeklis drīkst būt aprīkots ar vienu vai diviem atpakaļgaitas lukturiem, kas nepieciešami ceļa apgaismošanai transportlīdzekļa aizmugurē un citu ceļu satiksmes dalībnieku brīdināšanai par to, ka transportlīdzeklis brauc atpakaļgaitā vai gatavojas to darīt. Lukturi ir uzstādīti transportlīdzekļa aizmugurē, vērsti virzienā uz aizmuguri un atrodas ne zemāk par 0,25 m un ne augstāk par 1,2 m virs zemes. Ja transportlīdzekļa uzbūve vai ekspluatācijas apstākļi nepieļauj lukturus izvietot tā, lai tie atrastos līdz 1,2 m augstumam, izvietošanas augstumu ir atļauts palielināt līdz 4,0 m.
11.40. Atpakaļgaitas lukturu novietojums pārsniedz 2,0 m augstumu, un tie ir vērsti nedaudz slīpi uz leju, lai apgaismotu ceļu transportlīdzekļa aizmugurē un brīdinātu citus ceļu satiksmes dalībniekus par to, ka transportlīdzeklis brauc atpakaļgaitā vai gatavojas to darīt. Šie lukturi ieslēdzas tikai tad, kad ir ieslēgts atpakaļgaitas pārnesums un darbojas traktortehnikas motors (dzinējs).
11.41. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar vienu vai vairākiem baltu gaismu izstarojošiem lukturiem valsts numura zīmei paredzētās vietas (laukuma) apgaismošanai, un tie izvietoti tā, lai efektīvi apgaismotu numura zīmei paredzēto vietu (laukumu), ievērojot šā pielikuma 1.11. apakšpunktā minētos numura zīmei (plāksnei) paredzētos vietas izmērus. Lukturu marķējumā ir burti, piemēram, L vai LM.
11.42. Numura zīmei paredzētās vietas (laukuma) apgaismošanai lukturi ieslēdzas reizē ar visiem gabarītgaismas lukturiem.
11.43.

Traktortehnika ir aprīkota ar vismaz diviem priekšējiem virzienrādītāju lukturiem, kuru marķējumā ir cipars un burts, piemēram, 1a vai 1b.
11.44. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar vismaz diviem pakaļējiem virzienrādītāju lukturiem, kuru marķējumā ir cipars un burts, piemēram, 2a vai 2b.
11.45. Virzienrādītāju lukturi ir uzstādīti vismaz 0,35 m augstumā, bet ne augstāk kā 2,5 m virs zemes, un papildu uzstādītie virzienrādītāju lukturi līdz 4,0 m augstumam.
11.46.

Virzienrādītāju lukturiem apgaismojošās virsmas ārējā mala atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, bet ne tālāk par 0,4 m no transportlīdzekļa galējās ārmalas. Attālums starp kreisās un labās puses lukturu apgaismojošās virsmas iekšējām malām nav mazāks par 0,5 m, bet attālums starp apgaismojošo virsmu ārējām malām nepārsniedz 1,6 m.
11.47.

Līdz ar labās vai kreisās puses virzienrādītāju ieslēgšanu vienlaikus sinhroni ieslēdzas un mirgo visi labās vai kreisās puses virzienrādītāji. Visi virzienrādītāju lukturi izstaro mirgojošu dzeltenu gaismu.
11.48. Traktortehnika ir aprīkota ar avārijas gaismas signalizāciju. Līdz ar avārijas gaismas signalizācijas ieslēgšanu tās mirgošanas režīmā vienlaikus sinhroni mirgo visi virzienrādītāju lukturi (arī velkamajam transportlīdzeklim, kas paredzēts to sastāvā).
11.49. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar vismaz diviem vienādiem sarkanu gaismu izstarojošiem bremzēšanas signāllukturiem, kuru marķējumā ir burts un cipars, piemēram, S1, S2, S3, vai S4.
11.50.

Bremzēšanas signāllukturu attālums starp kreisās un labās puses lukturu virsmu iekšējām malām nav mazāks par 0,5 m. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 0,4 m, ja transportlīdzekļa gabarītplatums nepārsniedz 1,4 m.
11.51.

Bremzēšanas lukturu augstums ir vismaz 0,4 m, bet ne vairāk kā 2,5 m virs zemes. Ja ir uzstādīti papildu bremžu signāllukturi, to augstums virs zemes nepārsniedz 4,0 m.
11.52. Līdz ar bremžu pedāļa nospiešanu iedegas visi bremzēšanas signāllukturi, un tie darbojas nepārtrauktā režīmā līdz brīdim, kad bremžu pedālis tiek atlaists (atslogots).
11.53.

Transportlīdzeklis (nav obligāti traktortehnikai) ir aprīkots ar diviem vai četriem baltiem vai bezkrāsainiem priekšējiem atstarotājiem, bet ne trijstūra formā. Priekšējie atstarotāji ir nostiprināti transportlīdzekļa priekšpusē un vērsti virzienā uz priekšu. Atstarotāju marķējumā ir apzīmējums, piemēram, IA, IB, vai IVA.
11.54.

Traktortehnikai priekšējie atstarotāji neatrodas tālāk par 0,4 m no traktortehnikas galējās ārmalas, bet velkamajam transportlīdzeklim šis attālums nepārsniedz 0,15 m. Attālums starp atstarotāju iekšējām malām nav mazāks par 0,6 m. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 0,4 m, ja traktortehnikas gabarītplatums nepārsniedz 1,3 m.
11.55. Priekšējie atstarotāji atrodas ne zemāk kā 0,3 m un ne augstāk kā 1,5 m virs zemes.
11.56. Transportlīdzeklis (nav obligāti traktortehnikai, kuras garums nepārsniedz 6,0 m ir aprīkots ar sānu atstarotājiem oranžā krāsā vai dzintarkrāsā, bet ne trijstūra formā. Sānu atstarotāji ir nostiprināti transportlīdzekļa kreisajā un labajā pusē un vērsti virzienā uz sāniem. Atstarotāju marķējumā ir apzīmējums, piemēram, IA, IB, vai IVA.
11.57. Sānu atstarotājs atrodas ne tālāk par 3,0 m no transportlīdzekļa priekšgala vai priekšējo konstrukciju daļas, un tas pats atstarotājs vai otrs atstarotājs atrodas ne tālāk kā 3,0 m no pakaļgala vai līdz galējām aizmugurējām konstrukciju daļām. Attālums starp abu vienā transportlīdzekļa pusē esošu atstarotāju iekšējām malām nepārsniedz 6,0 m.
11.58.

Sānu atstarotājs atrodas ne zemāk par 0,4 m un ne augstāk par 0,9 m virs zemes. Ja nav iespējams ievērot 0,9 m augstumu, augšējo robežu drīkst palielināt ne vairāk kā līdz 1,5 m, ja nav iespējams ievērot 0,9 m augstumu, neizmantojot stiprinājumus, kurus var viegli sabojāt vai saliekt.
11.59. Traktortehnika ir aprīkota ar diviem vai četriem pakaļējiem atstarotājiem sarkanā krāsā, bet ne trijstūra formā. Pakaļējie atstarotāji ir nostiprināti transportlīdzekļa aizmugurē un vērsti virzienā uz aizmuguri. Atstarotāju marķējumā ir apzīmējums, piemēram, IA, IB, vai IVA.
11.60. Traktortehnikas pakaļējie atstarotāji neatrodas tālāk par 0,4 m no traktortehnikas galējās ārmalas. Attālums starp atstarotāju iekšējām malām nav mazāks par 0,6 m. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 0,4 m, ja traktortehnikas platums ir mazāks par 1,3 m.
11.61.

Traktortehnikas divi pakaļējie atstarotāji ir nostiprināti ne zemāk kā 0,4 m un ne augstāk kā 0,9 m virs zemes, bet, ja traktortehnikas maksimālais platums nepārsniedz 1,3 m, – vismaz 0,25 m virs zemes. Ja nav iespējams ievērot 0,9 m augstumu, neizmantojot stiprinājumus, kurus var viegli sabojāt vai saliekt, augšējā robeža nedrīkst pārsniegt 1,2 m. Pārējie divi atstarotāji atrodas ne augstāk par 2,5 m virs zemes.
11.62.

Velkamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar diviem vai četriem pakaļējiem atstarotājiem sarkanā krāsā, un to apgaismojošā virsma ir trijstūra (vienādmalu trīsstūra) formā. Trijstūra atstarotāju marķējumā ir apzīmējums, piemēram, IIIA vai IIIB.
11.63. Trijstūra atstarotāja virsotne ir vērsta uz augšu. Trijstūra atstarotājs neatrodas tālāk par 0,4 m no velkamā transportlīdzekļa galējās ārmalas. Attālums starp atstarotāju iekšējām malām nav mazāks par 0,6 m. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 0,4 m, ja velkamā transportlīdzekļa gabarītplatums nepārsniedz 1,3 m.
11.64. Velkamā transportlīdzekļa pakaļējie atstarotāji ir nostiprināti ne zemāk kā 0,4 m un ne augstāk kā 0,9 m virs zemes, bet velkamam transportlīdzeklim, kura maksimālais platums nepārsniedz 1,3 m, – vismaz 0,25 m virs zemes. Ja nav iespējams ievērot 0,9 m augstumu, neizmantojot stiprinājumus, kurus var viegli sabojāt vai saliekt, augšējā robeža nedrīkst pārsniegt 1,2 m augstumu.
11.65. Atstarotāju atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuru citu priekšējo, sānu vai aizmugurējo lukturu virsmu, ja tās marķējumā ir attiecīgais apzīmējums, piemēram, IA, IB, IIIA, IIIB vai IVA.
11.66. Transportlīdzeklis, kura maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums nepārsniedz 30 km/h, ir aprīkots ar pazīšanas zīmi “Lēngaitas transportlīdzeklis” – trīsstūrveida plāksni ar nošķeltiem stūriem un tai raksturīgo zīmējumu, kas pārklāts ar atstarojošu un fluorescējošu materiālu. Zīme ir izvietota un nostiprināta transportlīdzekļa aizmugurē citiem ceļu satiksmes dalībniekiem redzamā vietā, kas vadītājam neaizsedz skatu (ceļa redzamību) uz aizmuguri un netraucē nevienas ierīces funkcionalitāti.
11.67. Labāk pamanāmam transportlīdzeklim papildu vai dublējošu atstarotāju vai pazīšanas zīmi atļauts uzstādīt, nesamazinot atstarojošās virsmas laukumu.
11.68. Traktortehnikai (izņemot transportlīdzeklim, kas aprīkots ar seglveida sēdekli un stūres stieni) ir nodrošināts apgaismojums (lampa), ko izmanto papildu apgaismojuma radīšanai, lai atvieglotu vadītāja vai pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu vai iekraušanas darbības.
12.

Aizsargkonstrukcijas un aizsargierīces
12.1. Piekabe ir aprīkota ar aizmugures aizsargkonstrukciju vai konstruēta tā, lai piekabes pakaļgala sastāvdaļas, ievērojot to formu un īpašības, var uzskatīt par tādām, kas veido vai aizstāj aizmugures aizsargkonstrukciju, lai nodrošinātu efektīvu pakaļējās daļas aizsardzību pret M1 un N1 mehānisko transportlīdzekļu (vieglo automobiļu) pabraukšanu apakšā no aizmugures. Prasība par aizmugures aizsargkonstrukciju nav obligāta piekabēm, kas īpaši konstruētas ļoti garu nedalāmu kravu, piemēram, stabu, baļķu vai kokmateriālu, vešanai, kā arī piekabēm, kuru lietošanas mērķis vai veids un paredzētā transportlīdzekļa ekspluatācija nav saderīga ar pakaļējās daļas apakšpuses aizsardzību.
12.2. Aizmugures aizsargkonstrukcija vai piekabes sastāvdaļas, kas veido aizmugurējo aizsargkonstrukciju, platumā uz katru pusi nav vairāk kā par 10 cm šaurākas nekā pakaļējais tilts vai ass visā to platumā kopā ar riepām (izņemot riepu izliekumu pie pašas zemes). Aizmugures aizsargkonstrukcijas platums nepārsniedz 2,55 m, tās apakšējā daļa neatrodas augstāk par 0,55 m virs zemes, un tā neatrodas tālāk par 0,45 m līdz transportlīdzekļa pakaļgalam vai galējām aizmugurējām konstrukciju daļām pa horizontāli.
12.3. Aizmugures aizsargkonstrukcija sastāv no šķērssijas un savienojošām sastāvdaļām, kuras konstrukcija ar stiprinājumu elementiem vai detaļām (piemēram, kronšteiniem, skrūvēm, savienotājuzmavām vai skavām, uzgriežņiem) ir piestiprināta pie nesošā rāmja garensijām vai jebkuriem to aizstājējiem, un to stiprinājumos nav pieļaujamas brīvkustības. Šķērssijas šķērsgriezuma augstums ir vismaz 10 cm. Šķērssijas sānu gali nav atliekti uz aizmuguri, un tiem nav asu ārējo malu.
12.4. Efektīvai aizsardzībai pret vieglo automobiļu pabraukšanu apakšā no aizmugures šķērssijai vai transportlīdzekļa sastāvdaļai, kas veido aizmugures aizsargkonstrukciju, efektīvai daļaai virsmas laukums ir vismaz 0,35 m2.
12.5. R3b vai R4b kategorijas piekabe , kuru maksimālais ātrums pārsniedz 40 km/h ir aprīkoti ar sānu aizsargierīci, kas paredzēta, lai efektīvi nodrošinātos pret iespēju zem minēto transportlīdzekļu sāniem un riteņiem pakļūt neaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem (gājējiem, riteņbraucējiem, motociklistiem). Sānu aizsargierīce ir stingri piestiprināta ar stiprinājumu elementiem vai detaļām pie nesošā rāmja konstrukciju daļām abās transportlīdzekļa sānu pusēs. Šī prasība par aprīkojumu ar sānu aizsargierīci nav obligāta piekabēm, kas ir īpaši konstruētas ļoti garu nedalāmu kravu vešanai, vai tad, ja praktisku iemeslu dēļ piekabei nav iespējams uzstādīt šādas sānu aizsargierīces.
12.6.

Sānu aizsargierīces ārējā virsma sastāv no nepārtrauktas gareniskas plakanas plāksnes vai stieņa vai no vairākām horizontāli gareniskām plāksnēm vai stieņiem, vai to kombinācijas. Ja sānos uzstādītas vairākas horizontālas gareniskas plāksnes vai stieņi, kas veido nepārtrauktu sānu aizsargierīci visā tās garumā, atstarpe starp plāksnēm vai stieņiem pa vertikāli nav lielāka par 0,3 m.
12.7.

R3b kategorijas piekabes sānu aizsargierīces plāksnēm vai stieņiem ir plakana virsma vismaz 5 cm platumā pa vertikāli, bet R4b kategorijas piekabei – vismaz 10 cm platumā pa vertikāli.
12.8. Sānu aizsargierīces priekšējo galējo malu visā tās augstumā nosedz vertikāls elements, un šā elementa ārējās un uz priekšu vērstās virsmas platums ir vismaz 5 cm uz aizmuguri.
12.9.

Sānu aizsargierīces plāksnes vai stieņi ir izgatavoti no metāla vai cita piemērota pret triecieniem izturīga materiāla. Sānu aizsargierīcei un tās stiprinājumiem nav pieļaujamas brīvkustības.
12.10. Sānu aizsargierīce nepalielina piekabes platumu, un tās ārējās virsmas pamatdaļa katrā transportlīdzekļa pusē (sānos) neatrodas tālāk kā 15 cm uz iekšu no ārējās sānu malas, neieskaitot riepu izliekumu pie zemes.
12.11.

Sānu aizsargierīces apakšējā mala nevienā punktā vai tās daļā neatrodas augstāk par 0,55 m virs zemes.
12.12.

Sānu aizsargierīces plākšņu vai stieņu ārējā virsma ir gluda, pamatā plakana vai ar horizontāliem ielocījumiem un pēc iespējas nepārtraukta visā tās garumā, un blakus esošās plāksnes vai stieņu daļas drīkst pārklāties tikai tad, ja pārklājuma mala ir vērsta atpakaļ vai uz leju, vai arī starp tām, mērot garenvirzienā, pieļaujama ne vairāk kā 2,5 cm plata atstarpe.
12.13. Sānu aizsargierīces ārējai virsmai nav konstrukcijas daļu, stiprinājumu elementu vai detaļu izvirzījumu uz āru, un bultskrūvju vai kniežu galvas nav izvirzītas tālāk kā par 1,0 cm no plāksnes vai stieņu ārējās virsmas. Visas ārējās malas un stūri ir noapaļoti.
12.14. Ja R3b vai R4b kategorijas piekabināmai piekabei attālums starp tiltu vai asu centriem ir 3,0 m vai lielāks, tad sānu aizsargierīces priekšējā mala neatrodas tālāk par 0,5 m atpakaļ no riteņa riepas vistālākās aizmugurējās daļas, kas atrodas pirms sānu aizsargierīces. Ja attālums starp tiltu vai asu centriem ir mazāks par 3,0 m, tad sānu aizsargierīces priekšējā mala atrodas ne tālāk par 0,25 m atpakaļ no riteņa riepas vistālākās aizmugurējās daļas, kas atrodas pirms sānu aizsargierīces.
12.15. R3b vai R4b kategorijas pusuzkarināmai piekabei sānu aizsargierīce ir visā tās pieļaujamā garumā. Sānu aizsargierīces pakaļējā mala ir ne tālāk par 0,3 m uz priekšu no tā riteņa riepas vistālāk uz priekšu, kas atrodas tieši aiz tās, bet aizsargierīces priekšējā mala atrodas ne tālāk par kravas nodalījuma priekšgalu, lai nodrošinātu normālu piekabes manevrējamību.
12.16. Sānu aizsargierīces augšējā mala neatrodas zemāk par 0,35 m zem piekabes kravas nodalījuma balstiem vai platformas, kuru šķērso vai ar kuru saskaras vertikālā plakne, kas ir tangenciāla pret riepu ārējo virsmu, neņemot vērā to izliekumu saskarē ar zemi, ja vien minētā plakne nešķērso kravas nodalījuma balstus vai platformu, jo tad sānu aizsargierīces augšējā mala ir vienā līmenī ar kravas nodalījuma balstiem vai platformas ārējo virsmu. Ja minētā plakne tomēr šķērso kravas nodalījuma balstus vai platformu, kas atrodas augstāk par 1,3 m virs zemes tās vertikālā līmenī, tad sānu aizsargierīces augšējā mala atrodas ne zemāk par 0,95 m virs zemes.
12.17.

Ja piekabe ir aprīkoti ar izbīdāmiem atbalstiem papildu stabilitātes nodrošināšanai iekraušanas, izkraušanas vai citu funkciju vajadzībām, kurām transportlīdzeklis paredzēts, to sānu aizsargierīcēm var būt papildu atstarpes tajās vietās, kurās tās ir vajadzīgas izbīdāmiem atbalstiem.
12.18.

Sānu aizsargierīci nedrīkst izmantot bremžu, gaisa vai hidraulisko cauruļvadu piestiprināšanai.
12.19.

Ja piekabei sāni ir konstruēti un aprīkoti tā, ka transportlīdzekļa sastāvdaļas savas formas un īpašību dēļ aizstāj šajos noteikumos minētās prasības par sānu aizsargierīcēm, tad šo prasību var uzskatīt par izpildītu.
12.20. Transportlīdzeklis, kura maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums pārsniedz 40 km/h, ir aprīkots ar pretšļakatu aizsargierīcēm (turpmāk – dubļusargi), ja to funkcijas nepilda citas transportlīdzekļa sastāvdaļas vai konstrukciju daļas, kas nodrošina tādu pašu vai līdzvērtīgu aizsardzību, lai tie, cik vien iespējams, pasargātu citus ceļu satiksmes dalībniekus no riteņu riepu izsviestiem akmeņiem, dubļiem, ledus, sniega un ūdens.
12.21.

Traktortehnikas dubļusargi virs riteņu riepām nosedz vismaz divas trešdaļas no riepas platuma, bet dubļusarga priekšējā un pakaļējā mala riteņus aptver vismaz 90 grādu leņķī.
12.22. Velkamais transportlīdzeklis, kura maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums pārsniedz 40 km/h, ir aprīkots ar dubļusargiem, kas nosedz visu riepas platumu, un dubļusarga priekšējā mala vai konstrukcijas daļa riteņus aptver vismaz 30 grādu leņķī virzienā uz priekšu, bet dubļusarga pakaļējā mala vai konstrukcijas daļa nosedz vismaz 60 grādu leņķī virzienā uz aizmuguri no vertikālās plaknes, kas iet cauri riteņu centram.
12.23. Jebkuras transportlīdzekļa mehānismu rotējošās daļas (piemēram, piedziņas vārpstas vai kardānpārvadi, piedziņas daļas, ķēde vai siksna un jūgvārpsta), kurām to darbības laikā netīšām var pieskarties un gūt traumas, atrodas zem pārsega vai ir aprīkotas ar aizsargu vai aizsargierīci, kas atrodas tieši bīstamās daļas priekšā un drošā attālumā tā, lai, cik vien iespējams, pasargātu no saskares ar bīstamo daļu. Kardānpārvads ir rūpnieciski izgatavots, darbojas netraucēti, un tam paredzētais aizsargs ir nostiprināts pret rotēšanu.
12.24. Traktortehnika, kas paredzēta mežsaimniecības darbiem vai mežizstrādei, piemēram, koku, baļķu vai zaru ieguvei cirsmās, kraušanai un izvešanai vai daļējai apstrādei, pārkraušanai krautuvēs vai kraušanai transportlīdzekļos tālākai transportēšanai (kravas vešanai), īpaši traktortehnika, ar kuru savienojumā darbina mežsaimniecības mašīnu vai agregātu, kas paredzēts zaru, baļķu vai koku zāģēšanai vai kniebšanai, kraušanai ar greiferi vai celšanai ar trosēm, vai vilkšanai ar vinču, vai kokmateriālu treilēšanai ar ķēdēm vai trosēm, ir konstruēta un aprīkota ar īpašu aizsargkonstrukciju (turpmāk – aizsargkonstrukcija) un aizsargierīcēm traktortehnikas un tās vadītāja efektīvai aizsardzībai pret krītošiem vai caurdurošiem objektiem mežistrādes darba vides apstākļos.
12.25. Aizsargkonstrukcija un aizsargierīces aizsardzībai pret krītošiem vai caurdurošiem objektiem (piemēram, zariem, baļķiem vai koku daļām) nodrošina aizsardzību kabīnes vai virsbūves konstrukcijām, priekšējiem, aizmugurējiem un sānu aizmugurējiem stikliem, motoram (dzinējam), tā karterim un dzesēšanas radiatoram, kā arī degvielas un eļļas tvertnēm, kuras to izgatavošanā nav paredzētas traktortehnikai mežsaimniecības darbos.
12.26. Mežsaimniecības traktortehnikai aprīkojumā var nebūt aizsargkonstrukcija, ja traktortehnikas sastāvdaļas vai konstrukcijas un aprīkojums nodrošina tādu pašu vai lielāku aizsardzību pret krītošiem un caurdurošiem objektiem nekā aizsargkonstrukcija.
12.27. Aizsargkonstrukcija sastāv no komplektējošām daļām, piemēram, statņiem, šķērselementiem, bet aizsargierīces ir ar sietu vai režģi un bruņas vai plāksnes un stiprinājumu elementiem vai detaļām. Aizsargkonstrukcija un aizsargierīces ir izgatavotas no stiprībai nepieciešamā metāla.
12.28.

Aizsargkonstrukcijas statņi ir izgatavoti no tērauda caurulēm, kas vērstas vertikāli vai nedaudz ieslīpi vai liekti to elementu vai konstrukciju daļās. Statņu izvietojums zemākajos punktos vai stiprinājumos ir šāds: vismaz divi motoram (dzinējam) un dzesēšanas radiatora pārsegam no priekšpuses un, ja nepieciešams, vēl divi arī no aizmugures, bet kabīnei vai virsbūvei – vismaz divi priekšas un divi aizmugures daļā. Izvietotie statņi ir izvirzīti uz sāniem tā, lai aizsegtu motora, dzesēšanas radiatora pārsegu un kabīni vai virsbūvi no priekšas, aizmugures un sāniem.
12.29. Statņi ir piestiprināti uz traktortehnikas nesošā rāmja vai galvenās šasijas slodzi nesošām daļām ar stiprinājumu elementiem vai detaļām (piemēram, kronšteiniem, savienotājuzmavām vai skavām, skrūvēm, uzgriežņiem).
12.30. Statņi, kas izvietoti kabīnes vai virsbūves priekšpusē un aizmugurē, pa vertikāli statņu augstākajos galējos punktos vai to daļās, kas atrodas augstumā virs kabīnes vai virsbūves konstrukciju daļām, ir savienoti stiprinājumos ar statņu stiprībai vismaz līdzvērtīgiem šķērselementiem, kas gareniski vērsti horizontāli. Virs kabīnes vai virsbūves konstrukciju daļām ir vismaz divi perpendikulāri izvietoti horizontālie šķērselementi un vēl vismaz divi – paralēli vai nedaudz ieslīpi pret traktortehnikas garenvirzienu.
12.31. Horizontālie šķērselementi ir savstarpēji savienoti galējos punktos vai daļās ar metināšanu vai ar stiprinājumu elementiem vai detaļām. Savienotie horizontālie šķērselementi veido stingru rāmi virs kabīnes vai virsbūves konstrukciju daļām, kas ir izvirzītas uz priekšu, aizmuguri un sāniem, lai efektīvi aizsargātu kabīni vai virsbūvi no augšas, priekšas, aizmugures un sāniem. Savienojumos vai stiprinājumos nav pieļaujamas brīvkustības.
12.32. Motora (dzinēja) dzesēšanas radiatora pārsega priekšējās sānu daļās, kā arī, ja nepieciešams, aizmugures daļās izvietotie statņi pa vertikāli to augstākajos punktos vai daļās, kas atrodas augstumā virs pārsega konstrukciju daļām, ir savienoti ar statņu stiprībai vismaz līdzvērtīgiem šķērselementiem, kas ir vērsti horizontāli garenvirzienā vai ieslīpi virzienā uz augšu vai sāniem, tā aizsargājot motora un dzesēšanas radiatora pārsegu pret krītošiem priekšmetiem no priekšas, augšas un sāniem, kā arī (ja tie uzstādīti aizmugurē) no aizmugures. Pārsega priekšējie statņi un savienojošie šķērselementi vai pārsegam priekšējie un aizmugurējie statņi un savienojošie šķērselementi drīkst būt izgatavoti tādā konstrukcijā, kas veido to kopumu, izvietoti abās pārsega sānu pusēs un virs pārsega savienoti ar vismaz diviem tādas pašas stiprības horizontāliem šķērselementiem, kas aizsargā pārsegu no priekšas, augšas un sāniem, kā arī (ja uzstādīti) no aizmugures.
12.33. Ja nepieciešams, aizsargkonstrukcijas stiprībai savienojošos šķērselementus nostiprina pie kabīnes vai virsbūves statņiem vai horizontāliem šķērselementiem ar stiprinājumu elementiem vai detaļām (piemēram, kronšteiniem, savienotājuzmavām vai skavām, skrūvēm, uzgriežņiem). Savienojošo šķērselementu stiprinājumos nav pieļaujamas brīvkustības.
12.34. Ja aizsargkonstrukcijas stiprībai ir nepieciešami jebkādi papildu pastiprinājuma vai stiprinājumu elementi vai detaļas vai statņi, tie netraucē traktortehnikas apkalpošanu un neaizsedz ceļa redzamību. Papildu statņus (ja nepieciešams) nostiprina uz nesošā rāmja vai galvenās šasijas konstrukciju daļām ar stiprinājumu elementiem vai detaļām.
12.35. Pie aizsargkonstrukcijas statņiem un šķērselementiem ir nostiprinātas aizsargierīces ar sietu vai režģi. Tās parasti sastāv no rāmja konstrukcijas ar stiprinājumiem un sietu vai stieņiem, kas veido režģi vai rūtis.
12.36. Aizsargierīces ar sietu vai režģi atrodas motora (dzinēja) pārsega priekšā, virs kabīnes vai virsbūves jumta, kabīnes vai virsbūves aizmugures un sānu aizmugures daļās (sānu aizmugurējiem logiem), kā arī priekšā sānu stiklojumu rūtīm, kas paredzētas, piemēram, brauktuves daļas novērošanai tieši zem traktortehnikas.
12.37. Aizsargierīces ar sietu vai režģi ir nostiprinātas ar stiprinājumu elementiem vai detaļām, piemēram, kronšteiniem, savienotājuzmavām vai skavām, skrūvēm, uzgriežņiem. Aizsargierīču stiprinājumos nav pieļaujamas brīvkustības.
12.38. Aizsargkonstrukcijas statņi, šķērselementi un aizsargierīces ar sietu vai režģi, to skaits vai biežums un izvietojums neietekmē vai vadītājam neaizsedz ceļa redzamību ne tikai uz priekšu, bet arī atpakaļ un uz sāniem.
12.39. Jebkuras aizsargkonstrukcijas iekšējās daļas, kas vērstas pret traktortehnikas kabīnes vai virsbūves un motora pārsega konstrukciju ārējām malām vai daļām, nodrošina brīvu telpu drošā attālumā, kas nav mazāks par 10 cm jebkurā punktā vai konstrukciju daļā.
12.40.

Aizsargkonstrukcija netraucē motora pārsega atvēršanu un fiksēšanu atvērtā un aizvērtā stāvoklī.
12.41.

Aizsargkonstrukcija ir konstruēta tā, lai tās daļas ar montāžas instrumentiem būtu iespējams nomontēt vai atvienot no traktortehnikas apkalpošanas vai apkopes vajadzībām.
12.42. Motora (dzinēja) karterim ir aizsargierīce (metāla bruņas vai plāksne), kuras stiprība mežsaimniecības darbos nodrošina aizsardzību pret caurdurošiem objektiem, kā arī pret zaru vai koku daļu iesprūšanu starp karteri un bruņām vai plāksni.
12.43. Ja nepieciešama papildu aizsardzība motora sānu daļām un degvielas vai eļļas tvertnei, tieši priekšā bīstamajai daļai ir aizsargierīces, piemēram, metāla bruņas vai plāksne vai rāmis ar sietu vai režģi.
12.44. Aizsargkonstrukcijas daļas (statņi, šķērselementi, aizsargierīces) neaizsedz tuvās un tālās gaismas lukturus, ne arī atstarotājus, ja tiem nav uzstādīti papildu vai dublējoši lukturi un atstarotāji. Virzienrādītāju, bremzēšanas un gabarītgaismas lukturi drīkst būt izvietoti aiz aizsargierīces sieta vai režģa tā, lai lukturu gaismu izstarojošais signāls būtu viegli saskatāms citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
12.45.

Piekļūšanai vadītāja vietā traktortehnikas aprīkojumā papildus drīkst būt atlokāms vai paceļams kāpslis saskaņā ar šā pielikuma 3.24. apakšpunktā noteikto.
12.46.

Mežsaimniecības darbiem paredzēta transportlīdzekļa riteņu diskiem ir ventiļu aizsargi.
13. Kravas nodalījums
13.1. Transportlīdzeklim, kas paredzēts ceļu satiksmē kravu vešanai kravas nodalījumā (piemēram, kastē, cisternā, uz platformas vai kravas balstiem), kravas nodalījums ir izvietots simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenvirziena simetrijas vidusplakni.
13.2. Kravas nodalījuma izvirzītās konstrukciju daļas uz priekšu, sāniem, aizmuguri vai augstumā, kā arī attālums līdz vistālākajam uz aizmuguri tilta vai ass centram, to izvirzījumi vai attālumi nepārsniedz lielumus, kas var ietekmēt transportlīdzekļa stabilitāti parastas lietošanas laikā.
13.3. Kravas nodalījuma balstrāmis vai jebkuras kravas nodalījuma slodzi nesošās konstrukciju daļas (piemēram, garensijas ar šķērssijām vai bez tām) balstās uz transportlīdzekļa nesošā rāmja vai galvenās šasijas konstrukciju daļām, kas nodrošina kravas nodalījuma vienmērīgu slodzes sadalījumu visā kravas nodalījuma garumā.
13.4. Balstrāmi vai jebkuras kravas nodalījuma slodzi nesošās konstrukciju daļas pret to nobīdi vai noslīdēšanu no rāmja vai galvenās šasijas slodzi nesošām konstrukciju daļām ierobežo vai notur konstrukcijas vai stiprinājumu elementi vai detaļas, kas nodrošina to izturību visā ekspluatācijas laikā.
13.5. Transportlīdzeklis ar kravas kasti, tās sānu malas (turpmāk – borti), kas neļauj nokrist kravai, ir droši nostiprinātas. Ja borti ir noņemami vai atgāžami, to konstrukciju daļas vai elementi neļauj bortiem noslīdēt vai nokrist, un tie ir fiksēti ar slēgierīcēm. Slēgierīces fiksācijas elementi un to konstrukcija nodrošina tām paredzēto funkcionalitāti, piemēram, atslēdz, aizslēdz, fiksē. Bortu ārējai virsmai nav asu konstrukcijas daļu vai elementu izvirzījumu uz āru.
13.6. Kravas kastes grīdas virsma ir līdzena. Sānu bortu augšējā mala nav augstāka par priekšējā borta augšējo malu. Ne grīdā un bortos, ne arī to savienojumu vietās nav spraugu vai atvērumu, pa kuriem var izbirt kravas materiāls.
13.7.

Transportlīdzeklis ar platformu, tās grīda vai kravas atbalsta virsma atrodas ne augstāk kā 1,5 m no zemes. Platformas kravas nodalījums drīkst būt izgatavots ar kravu ierobežojošām konstrukcijām, kas neļauj nokrist kravai vai ierobežo tās noslīdēšanu no platformas grīdas vai kravas atbalsta virsmas un kas vadītājam netraucē kravas redzamību kravas nodalījumā.
13.8. T4.3. kategorijas traktoriem platformas garums nepārsniedz traktora priekšējo vai pakaļējo riteņu šķērsbāzi (atkarībā no tā, kura no tām ir lielāka) vairāk kā 2,5 reizes.
13.9. Transportlīdzeklim ar uzstādītu cisternu tā ir rūpnieciski ražota un izgatavota tikai šķidru vielu pārvadāšanai. Cisterna ir piestiprināta ar stiprinājumu elementiem vai detaļām (piemēram, balstu konstrukcijām, kronšteiniem, savienotājuzmavām vai skavām, skrūvēm, uzgriežņiem) uz transportlīdzekļa nesošā rāmja vai galvenās šasijas konstrukciju daļām. Cisternas stiprinājumu elementu vai detaļu skaits un izvietojums atbilst cisternas ražotāja paredzētajam stiprinājumu elementu vai detaļu skaitam, formai un izvietojumam.
13.10. Cisternas konstrukcijā ir atvere vai lūka, kas paredzēta apkopes vajadzībām un noslēdzama ar vāku, kuras konstrukcija nodrošina atveres vai lūkas hermētisku noslēgšanu. Vāks ir aprīkots ar ierīcēm vai stiprinājumu elementiem vai detaļām, lai novērstu nejaušu vāka aizvēršanu.
13.11. Cisternai ir pietiekama izmēra un novietojuma atveres, lai varētu iztīrīt tās iekšpusi. Atveres, kas atrodas cisternas augšējā daļā, ir lielākas par 400 mm diametrā vai par 300 x 400 mm, ja tās nav apaļas un noslēgtas ar režģi, ko var noņemt tikai ar instrumentu palīdzību. Režģa atveres nepārsniedz minētos izmērus.
13.12. Tvertnēm, kuru tilpums ir vienāds vai lielāks par 6000 l, ir pretpārsprieguma starpsienas, ko paredzējis tvertnes ražotājs.
13.13.

Cisterna ir aprīkota ar tās iztukšošanai vai šķidruma iztecināšanai paredzētu hermētiski noslēdzamu ierīci, kura atrodas viegli pieejamā vietā un kuras konstrukcija nodrošina tās noslēgšanu vai bloķēšanu pret nejaušu vai neparedzētu iedarbināšanu vai atvēršanu. Cisternas aprīkojumā ir līmeņrādis vai tilpuma kontrolierīce, kas nodrošina to funkcionalitāti.
13.14.

Ja nepieciešams, cisternas iztukšošanai vai šķidruma iztecināšanai aprīkojumā ir šļūtenes, kas nostiprinātas pret izkrišanu transportēšanas laikā.
13.15.

Ja kravas nodalījumam nepieciešams piekļūt apkopes vai apkalpošanas vajadzībām, aprīkojumā ir iekāpšanas un izkāpšanas līdzekļi, piemēram, kāpnes, pakāpieni vai kāpšļi un rokturi.
13.16.

Ir iekāpšanas un izkāpšanas līdzekļi piekļūšanai pie kravas nodalījuma sānu augšējās malas, piemēram, bortiem, kas ir augstāk par 1,5 m no zemes vai kuru augstums, mērot no kravas nodalījuma grīdas virsmas, pārsniedz 0,9 m, kā arī platformām grīda vai kravas atbalsta virsma ir augstāk par 1,0 m no zemes.
13.17. Pakāpieni vai kāpšļi ir drošā attālumā, lai būtu aizsniedzams viens vai vairāki viegli pieejami un satverami rokturi kāpšanas augstumā. Pakāpienu vai kāpšļu un rokturu vai margu konstrukcijas vai daļas nav izvirzītas ārpus transportlīdzekļa gabarītizmēru sānu malām. Pakāpieni vai kāpšļi atbilst prasībām pēc analoģijas, kas noteikts par traktortehnikas pakāpieniem vai kāpšļiem saskaņā ar šā pielikuma 3.24. apakšpunktu.
13.18. Transportlīdzekļiem ar kravas nodalījumu un kravas izgāšanas funkciju, kad vadītājam ir jāstrādā zem mehānisma paceltām kravas nodalījuma konstrukcijām apkopes vajadzībām, ir mehānisks balsts vai bloķēšanas ierīce, kas nodrošina kravas nodalījuma atbalstīšanu vai fiksēšanu pret nejaušu tā nolaišanos.
13.19. Zem mehānisma paceltām kravas nodalījuma konstrukcijām ir nodrošināta iespēja vadīt bloķēšanas ierīci vai mehānisko balstu no vietas, kas atrodas ārpus bīstamajām zonām. Mehāniskā balsta vai bloķēšanas ierīces vadīšanai tās daļa, ko satver vadītājs ārpus bīstamajām zonām, lai vadītu mehānisko balstu vai bloķēšanas ierīci, ir apzīmēta ar krāsu, kura kontrastē ar transportlīdzekļa pamatkrāsu, vai ir uzstādīta drošības zīme tās vietas tuvumā, no kuras paredzēts darbināt mehānisko balstu vai bloķēšanas ierīci.
13.20. Mehānisko balstu spēj noturēt, ierobežot vai fiksēt ierīces vai konstrukciju daļas, kas mehāniskajam balstam, kad tas ir atbalstīts pret kravas nodalījumu, neļauj noslīdēt vai nokrist un izdurties cauri kravas nodalījuma konstrukciju daļām.
13.21.

Transportlīdzeklim ar kravas platformu vai kasti un kravas izgāšanas funkciju pacelšanas un nolaišanas vadības ierīces ir darbināmas no vadītāja vietas.
13.22. Kravas nodalījuma pacelšanas, nolaišanas un transportlīdzekļu bremzēšanas sistēmu nedrīkst vadīt viena un tā pati hidrauliskā vadības sistēma.
13.23. Transportlīdzekļiem ar kravas izgāšanas funkciju kravas nodalījuma pacelšanas augstumu ierobežo hidrauliskās sistēmas bloķēšanas ierīce vai ierobežotājs (ķēde vai trose), lai ierobežotu kravas nodalījuma augstumu paceltā stāvoklī vai augstākās pieļaujamās robežās, kas nodrošina pret kravas nodalījuma apgāšanos uz sāniem vai aizmuguri, kad kravas nodalījums pacelts līdz galam vai tā maksimālajam augstumam.
13.24. Hidrauliskās sistēmas bloķēšanas ierīce vai kravas nodalījuma ierobežotājs (ķēde vai trose) nodrošina kravas nodalījuma pacelšanas augstuma ierobežošanas funkciju vai ierobežo kravas nodalījuma augstumu paceltā stāvoklī, kas nepārsniedz augstākās pieļaujamās robežas.
13.25.

Kokvedējam, kas paredzēts zaru, baļķu vai koku vešanai, kravas nodalījums ir konstruēts ar kravas balstiem, statņiem, atbalsta sienu un stiprinājumu elementiem vai detaļām.
13.26. Kravas balsti, uz kuriem novieto kravu (zarus, baļķus vai kokus), ir horizontāli vērsti un izvietoti perpendikulāri pret kokvedēja garenvirziena simetrijas vidusplakni. Visiem kravas balstiem kravas atbalsta virsma ir vienādā augstumā vai līmenī.
13.27.

Kravas balsti ir piestiprināti uz transportlīdzekļa nesošā rāmja vai galvenās šasijas konstrukciju daļām ar stiprinājumu elementiem vai detaļām (piemēram, kronšteiniem, skavām, skrūvēm, starplikām, uzgriežņiem). Kravas balstiem un kravas statņiem var būt kopīgas konstrukciju daļas, kas savstarpēji savienojas, vai konstrukcija, kas veido balstu un statņu kopumu. Kravas balstu stiprinājumos nav pieļaujamas brīvkustības.
13.28. Kokvedēja kravas statņi, kas neļauj nokrist kravai uz sāniem, ir taisni vai liekti metāla stieņi vai caurules, kas veido kravas statņus. Kravas statņi ir vērsti vertikāli vai ar nelielu novirzi no vertikāles (visi mazliet ieslīpi) uz kravas nodalījuma pusi.
13.29. Kravas statņu zemākajos punktos vai konstrukciju daļās visi statņi savstarpēji savienojas ar kravas balstiem un ir nostiprināti vai fiksēti pret to izkrišanu, bet konstrukcija, kas veido statņu un balstu kopumu, savienojas ar transportlīdzekļa nesošo rāmi vai galvenās šasijas konstrukciju daļām un ir piestiprināta ar stiprinājumu elementiem vai detaļām.
13.30.

Kravas nodalījumā visi kravas statņi ir vienādi vismaz pēc to ģeometriskās formas un izmēriem.
13.31. Kokvedēja atbalsta siena ir vertikāli vērsta konstrukcija, kas veido sienu, un izvietota pret transportlīdzekļa garenvirziena simetrijas vidusplakni kravas nodalījuma priekšgalā, nodrošinot efektīvu aizsardzību, lai kravas nodalījumā iekrautais kravas materiāls, piemēram, zari, baļķi vai koki, neietriektos traktortehnikas kabīnē vai virsbūvē.
13.32. Atbalsta sienas konstrukcija sastāv no rāmja, kurā nostiprinātas plāksnes vai stieņi, kas izvietoti garenvirzienā vertikāli, horizontāli vai ieslīpi un veido režģi vai rūtis. Atstarpe starp katru vismaz vienā virzienā (vertikāli, horizontāli vai ieslīpi) izvietotu plāksni vai stieni nav lielāka par 5 cm.
13.33. Atbalsta sienas zemākā daļa, kas spēj ierobežot kravu, nav augstāka par kravas balstu vai kravas atbalsta virsmas daļu, bet atbalsta sienas augstums vai augstākā konstrukcijas daļa nav zemāka par kravas statņu augstumu. Atbalsta sienas konstrukcijas platums ir visā kravas nodalījuma platumā vai veido tās konstrukcijas daļu, kas spēj atbalstīt visu kravu kravas nodalījumā, tostarp kravas statņu izvirzījumus uz sānu malām.
13.34. Atbalsta siena ir piestiprināta uz transportlīdzekļa nesošā rāmja vai galvenās šasijas konstrukciju daļām ar stiprinājumu elementiem vai detaļām (piemēram, kronšteiniem, savienotājuzmavām vai skavām, skrūvēm, uzgriežņiem); metināšana nav pieļaujama.
13.35. Kravas atbalsta sienas stiprībai vai izturībai pret tās atgāšanos drīkst būt papildu pastiprinājuma elementi (piemēram, stieņi vai plāksnes), kas vērsti horizontāli kokvedēja garenvirzienā no priekšējiem statņiem līdz atbalsta sienas konstrukcijas rāmim. Pastiprinājuma elementi ir nostiprināti ar stiprinājumu elementiem vai detaļām; metināšana nav pieļaujama.
13.36.

Ceļu satiksmē paredzētiem transportlīdzekļiem, kuru kravas nodalījums konstruēts ar platformu vai kravas balstiem, kravas nostiprināšanai transportlīdzekļa sānu daļās pretējās pusēs ir aizkabināšanas vietas, aiz kurām paredzēts aizkabināt saites, ķēdes vai troses āķi vai cilpu.
13.37. Kravas nostiprināšanai paredzētās aizkabināšanas vietas kokvedējam atrodas pie nesošā rāmja garensijas konstrukciju daļām, bet kravas platformai – uz tās virsmas sānu malās vai pie kravas nodalījuma balstiem vai nesošā rāmja garensijas daļām. Kravas nostiprināšanai paredzētās aizkabināšanas vietas vai to konstrukciju daļas transportlīdzekļa platumā nav izvirzītas ārpus gabarītizmēru sānu malām.
13.38. Ja kokvedēja kravas nodalījumā iekraujamās kravas paredzētais garums nepārsniedz 3,0 m, katrā kravas nodalījuma sānu daļā pretējās pusēs ir vismaz viena kravas nostiprināšanai paredzēta aizkabināšanas vieta. Ja kravas nodalījumā iekraujamās kravas paredzētais garums pārsniedz 3,0 m, katrā kravas nodalījuma sānu pretējā pusē ir vismaz divas kravas nostiprināšanai paredzētas aizkabināšanas vietas, kuru attālums vienai no otras kravas nodalījuma sānos nepārsniedz 3,0 m.
13.39. Kravas nostiprināšanai paredzētas aizkabināšanas vietas un to konstrukcijas ir pietiekamas stiprības, lai izturētu tādas slodzes, kas nepieciešamas kravas nostiprināšanai, un saitei, ķēdei vai trosei ierobežo āķa vai cilpas nobīdi vai noslīdēšanu uz priekšu vai sāniem.
13.40. Transportlīdzekļa kravas nodalījuma konstrukciju daļas (piemēram, savienotas garensijas un šķērssijas, kas veido rāmi vai karkasu, grīdas klājums, sienas vai borti, kravas balsti un statņi, mehāniskie balsti, cisternu lūkas, ķēdes vai troses) ir atbilstoši nostiprinātas, tām nav stiprību ietekmējošu bojājumu, un tās nav ievērojami deformētas vai izliektas.
14. Agregāti
14.1.

Agregāti (piemēram, hidromanipulators, celtnis, iekrāvējs, vinča, transportieris, urbis u. c.), kuriem transportlīdzekļa izgatavošanā ir izbūvētas speciālas konstrukcijas kas paredzētas agregātiem vai kuri paredzēti transportlīdzekļa aprīkojumā ir uzstādīti uz transportlīdzekļa, atbilstoši izvietoti un piestiprināti ar stiprinājumu elementiem vai detaļām, ko paredzējis agregāta izgatavotājs, lai nodrošinātu agregātu ekspluatāciju paredzētajām slodzēm.
14.2. Mezgli un agregāti ir saderīgi, lai nodrošinātu paredzētās funkcijas.
14.3.

Uzstādītie agregāti nerada pēkšņas vai negaidītas kustības, kas agregātu izvietojuma vai funkcionalitātes apstākļu dēļ būtiski ietekmē vai apdraud transportlīdzekļa vai agregāta stabilitāti.
14.4. Agregātus nav iespējams iedarbināt netīši vai negaidīti, un agregāti vai to sastāvdaļas kustība nemainās nekontrolētā veidā.
14.5.

Agregātu vadības ierīces ir skaidri redzamas, saprotamas un nodrošina tām paredzēto funkcionalitāti.
14.6.

Agregātus, kurus ar vadības ierīcēm darbina ārpus traktortehnikas kabīnes vai telpas no kuras nevada traktortehniku, agregāta kustības apturēšanai ārkārtas situācijās ir avārijas apturēšanas ierīce (slēdzis, sprūdierīce vai bloķēšanas ierīce), kas efektīvi funkcionē un raida apturēšanas komandu, un enerģijas padeve attiecīgajam mehānismam vai agregātam tiek pārtraukta līdz brīdim, kad bīstamā situācija ir novērsta vai apturēšanas komanda atcelta.
14.7.

Motora atgāzu izplūdes atvere ir vērsta tā, lai izplūdes gāzes neplūst tieši uz vadītāja vai operatora darba zonu vai vadības vietu, no kuras vadītājs vai operators darbina agregātu.
14.8. Agregāta daļas, pa kurām pārvietojas vai uz kurām atrodas cilvēks, ir konstruētas tā, lai novērstu cilvēka slīdēšanu vai krišanu uz šīm daļām vai no tām. Ja nepieciešams, šīs daļas aprīko ar rokturiem vai margām, kas dod iespēju cilvēkam noturēt stabilitāti.

 

3.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-2771 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-2771 Nr]
Iesnieguma veidlapas paraugs individuālā transportlīdzekļa apstiprināšanai
 

(transportlīdzekļa īpašnieka (turētāja) nosaukums vai vārds, uzvārds un adrese)

 

 

(reģistrācijas Nr. vai personas kods, e-pasta adrese, tālruņa numurs)

 

Iesniegums individuālā transportlīdzekļa apstiprināšanai

 

 

                                                                          (sagatavošanas vieta)

 

 

(inspicēšanas institūcijas nosaukums un (juridiskā adrese))

 

 

     (iesniegšanas datums)

 

Vispārīga informācija

Transportlīdzekļa marka  
Transportlīdzekļa modelis  
Transportlīdzekļa ražošanas (izgatavošanas) gads  
Transportlīdzekļa ražotājs (izgatavotāja nosaukums vai vārds, uzvārds)  
Vēlamā transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes vieta (adrese)  

 

Pielikumi:

1) īpašumtiesības apliecinoši dokumenti (kopiju skaits)1;  
2) deklarācija par individuālā transportlīdzekļa piederību (rūpnieciski ražotam, sakomplektētam vai pašizgatavotam transportlīdzeklim);  

3) tehniskajā dokumentācijā norādītā informācija (lapu skaits);

  

4) stacionāro vai laboratorijas mērījumu rezultātu kopijas (lapu skaits)2;

  
5) dokuments, kas apliecina, ka transportlīdzekļa ievešana ir noformēta par muitas lietām noteiktajā kārtībā (kopiju lapu skaits)3.  

Parakstot šo iesniegumu (pieteikumu), transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) apņemas par transportlīdzekli tā atbilstības vērtēšanai iesniegt pielikuma dokumentus un attiecīgo informāciju, norādītajā vietā (adresē) uzrādīt transportlīdzekļa tehniskajā ekspertīzē sagatavotu transportlīdzekli darba kārtībā un savienojumā (ja paredzēts savienošanai sastāvā) ar traktortehniku vai velkamo transportlīdzekli, kā arī samaksāt par transportlīdzekļa atbilstības novērtēšanas vai apstiprināšanas darbībām.

 

Institūcija transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam) izsniedz dokumentus – elektroniska dokumenta veidā  vai papīra formātā   (vajadzīgo atzīmē ).

 

Transportlīdzekļa īpašnieka (turētāja)    

                                                                                                                          (paraksts4)                                                                    (vārds, uzvārds)

Piezīmes.

1 Norāda īpašumtiesības apliecinošo dokumentu nosaukumu, piemēram, pirkuma līgums, preču pavadzīme, rēķins, iepirkuma akts, mantojuma vai iegādes apliecinājums, par transportlīdzekli vai tā sastāvdaļām, piemēram, tiltiem vai asīm, rāmi vai karkasu, kabīni vai virsbūvi, kravas nodalījumu, agregātu.

2 Norāda, ja transportlīdzeklim ir veikti stacionāri vai laboratorijas mērījumi.

3 Ja transportlīdzeklis ievests Eiropas Savienībā no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, norāda dokumentu, kas apliecina, ka transportlīdzekļa ievešana ir noformēta normatīvajos aktos par muitas lietām noteiktajā kārtībā.

4 Dokumenta rekvizītu “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

4.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-2771 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-2771 Nr]
Iesnieguma veidlapas paraugs deklarācijai par individuālā transportlīdzekļa piederību
 

(transportlīdzekļa īpašnieka (turētāja) nosaukums vai vārds, uzvārds un adrese)

 

 

(reģistrācijas Nr. vai personas kods, e-pasta adrese un tālruņa numurs)

 

Deklarācija par individuālā transportlīdzekļa piederību

 

   

                                     (datums)                                                                                                          (sagatavošanas vieta)

 

Ar parakstu apliecinu, ka:

1) individuālā rūpnieciski ražota  sakomplektēta  vai pašizgatavota  (vajadzīgo atzīmē ) transportlīdzekļa atbilstības novērtēšanai vai apstiprināšanai pieteiktais transportlīdzeklis, tā sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, aprīkojums un agregāti ir manā īpašumā (valdījumā) un nav iegūts ar pretlikumīgām darbībām;

2) transportlīdzeklis nav ar apgrūtinājumiem un tam nav uzlikti aizliegumi;

3) individuālā transportlīdzekļa atbilstības novērtēšanai vai apstiprināšanai iesniegumā iesniegtā informācija ir pilnīga un patiesa.

 

Īpašumtiesības apliecinošo dokumentu datums un numurs:  

 

 

Transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs)    

                                                                                                  (paraksts*)                                                             (vārds, uzvārds)

Piezīme.

* Dokumenta rekvizītu “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

5.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-2771 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-2771 Nr]
Transportlīdzekļa tehniskajā dokumentācijā norādāmā informācija
Nr.p.k. Pozīcija Norādāmā informācija, skaidrojums
1. Vispārīga informācija par transportlīdzekli
1.1.

Marka

Rūpnieciski ražota vai sakomplektēta transportlīdzekļa apzīmējums pēc tā ražotāja markas vai fabrikas vai firmas zīmes, kas nodrošina tā atpazīstamību tirgū.

Uz transportlīdzekļa uzstādītā mašīna vai agregāts, kas maina lietošanas mērķi vai papildina funkcionalitāti – nemaina transportlīdzekļa piederību tā ražotāja markai vai fabrikas vai firmas zīmei.

Ja transportlīdzeklis nav rūpnieciski ražots vai sakomplektēts, tad norāda, ka tas ir pašizgatavots.
1.2.

Modelis

Rūpnieciski ražota vai sakomplektēta transportlīdzekļa nosaukums ar burtiem, cipariem vai to kombināciju, kas transportlīdzekli nošķir no vienas markas citiem modeļiem un nodrošina tā atpazīstamību tirgū.

Ja transportlīdzeklis un tā uzbūves kopums nav rūpnieciski ražots vai sakomplektēts, tad norāda transportlīdzekļa nosaukumu vai apzīmējumu ar burtiem, cipariem vai to kombināciju, ko paredzējis pašizgatavota transportlīdzekļa izgatavotājs.
1.3. Veids

Norāda konkrēto apstiprināšanai paredzēto transportlīdzekļa veidu, kas noteikts šo noteikumu 1. pielikumā individuālo transportlīdzekļu veidi grupās un apakšgrupās, piemēram, traktors - riteņtraktors, traktors - šasija, lauksaimniecības pašgājējmašīna – graudu kombains, lauksaimniecības pašgājējmašīna – augu aizsardzības pašgājējmašīna, mežsaimniecības pašgājējmašīna – pievedējmašīna (forvarders), mežsaimniecības pašgājējmašīna – šķeldotājs, ekskavators (pašgājējmašīna) – riteņu ekskavators, iekrāvējs (pašgājējmašīna) – frontālais iekrāvējs, buldozers (pašgājējmašīna) – kāpurķēžu buldozers, ceļu būves pašgājējmašīna – veltnis, ceļu būves pašgājējmašīna – skrēpers, komunālā pašgājējmašīna – ceļu vai ietvju kopšanas pašgājējmašīna, piekabe (piekabināma vai pusuzkarināma) – treileris, piekabe (piekabināma vai pusuzkarināma) – kokvedēja ar hidromanipulatoru, piekabe (piekabināma vai pusuzkarināma) – cisterna, piekabe (piekabināma vai pusuzkarināma) – kravas pašizgāzēja, maināma velkamā iekārta (piekabināma vai pusuzkarināma) - minerālmēslu izkliedētāja, maināma velkamā iekārta (piekabināma vai pusuzkarināma) – veltnis, vai cits kas minēts pielikumā.

Piekabes tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas attiecība pret pašmasu ir vienāda ar 3,0 vai lielāka par 3,0.

Maināmas velkamās iekārtas tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas attiecība pret pašmasu ir mazāka par 3,0.

Piekabināma piekabe vai maināma velkamā iekārta neslogo velkošo transportlīdzekli ar vertikālo slodzi.

Pusuzkarināma piekabe vai maināma velkamā iekārta, kurai daļa vertikālās slodzes ir pārnesta uz velkošo transportlīdzekli (traktortehniku).
1.4. Identifikācijas numurs Ja transportlīdzeklim uz nesošā rāmja vai galvenās šasijas vai tamlīdzīgām konstrukciju daļām ir iestrādāts rūpnieciskās ražošanas procesos piešķirts transportlīdzekļa identifikācijas numurs, tad norāda šo numuru un tā atrašanās vietu fotouzņēmumos.
1.5. Krāsojuma tonis Ja transportlīdzeklim uz nesošā rāmja vai galvenās šasijas vai tamlīdzīgām konstrukciju daļām ir iestrādāts rūpnieciskās ražošanas procesos piešķirts transportlīdzekļa identifikācijas numurs, tad norāda šo numuru un tā atrašanās vietu fotouzņēmumos.
1.6. Pašmasa darba kārtībā, kg

Transportlīdzekļa pašmasa darba kārtībā ir parastai lietošanai sagatavots transportlīdzeklis, tā masa bez kravas, ieskaitot standartaprīkojumu, dzesēšanas šķidrumu, smēreļļas, degvielu, instrumentus un traktortehnikai vadītāju (par kura svaru pieņem 75 kg, izņemot neobligātas papildierīces).

Lai noteiktu transportlīdzekļa pašmasu darba kārtībā, transportlīdzeklis ir svērts un to apliecina institūcijai iesniegšanai pievienots dokuments vai informācija par nosvērtu transportlīdzekli vai fotouzņēmumi mērījumiem svēršanas laikā un to informāciju var viegli saskatīt un skaidri saprast.

Norāda transportlīdzekļa pašmasu, kg ………..
1.7. Maksimālā pilnā masa, kg

Transportlīdzekļa maksimālā pilnā masa ir transportlīdzeklis ar kravu, piekrauts līdz tā tehniski pieļaujamai maksimālajai pilnajai masai.

Norāda transportlīdzekļa maksimālo pilno masu, kg ………..
2.  Transportlīdzekļa lietošanas mērķis vai veids
2.1. Lietošanai ceļu satiksmē Norāda, vai transportlīdzeklis ir vai nav paredzēts lietošanai ceļu satiksmē.
2.2. Lietošanai sastāvā Norāda, vai transportlīdzeklis ir vai nav paredzēts lietošanai sastāvā ar velkamo transportlīdzekli vai ar jebkuru maināmu mašīnu vai agregātu.
2.3. Lietošanai lauksaimniecības darbos Norāda transportlīdzekļa paredzēto lietošanu lauksaimniecības darbos ar traktortehniku, piekabi vai maināmo velkamo iekārtu, piemēram, graudaugu kulšanai, zālāju pļaušanai, lopbarības sagatavošanai, lopu pārvadāšanai, siena ruļļu ietīšanai, kravu vešanai ar izgāšanas vai pārkraušanas funkciju, ūdens iesūkšanai un pievešanai, minerālmēslu, kūtsmēslu vai šķidrā mēslojuma izvešanai un izkliedēšanai, augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanai, augsnes apstrādei, kūdras ieguvei purvos u. c.
2.4. Lietošanai mežsaimniecības darbos Norāda transportlīdzekļa paredzēto lietošanu mežsaimniecības darbos ar traktortehniku, piekabi vai maināmo velkamo iekārtu, piemēram, koku, baļķu vai zaru ieguvei cirsmās ar zāģēšanu vai kniebšanu, kraušanai ar greiferi, celšanai ar trosēm, vilkšanai ar vinču, treilēšanai ar ķēdēm vai trosēm, daļējai apstrādei ar smalcināšanai vai šķeldas ieguvei, apaļkoku kraušanai krautuvēs, kravu vešanai ar izgāšanas funkciju u. c.
2.5.

Lietošanai speciālos darbos, piemēram komunālās saimniecības, karjeras vai ceļu būves darbos

Norāda transportlīdzekļa paredzēto lietošanu speciālos darbos, piemēram:

1) lietošanai komunālās saimniecības darbos ar traktortehniku, piekabi vai maināmo velkamo iekārtu, piemēram, zāles pļaušanai, ceļu vai ietvju slaucīšanai vai tīrīšanai, lapu, gružu vai atkritumu savākšanai, kravu vešanai ar izgāšanas vai pārkraušanas funkciju u. c.;

2) lietošanai karjeras vai ceļu būves darbos ar traktortehniku, piekabi vai maināmo velkamo iekārtu, piemēram, smilts, grants vai akmeņu stumšanai, kraušanai, apstrādei sijājot vai drupinot, ceļu greiderēšanai vai blietēšanai, kravu vešanai ar izgāšanas funkciju u. c.
3. Transportlīdzekļa konstruktīvā daļa
3.1.  

Atspoguļo transportlīdzekļa gabarītizmērus (neieskaita izvirzījumus, piemēram, spoguļus, lukturus, atstarotājus un riepu izliekumu pie zemes), sastāvdaļu attālumus vai izvietojumu un konstrukcijas izmērus, kad transportlīdzeklis ir bez kravas sagatavots darba kārtībā paredzētajai lietošanai.

Rasējumos vai fotouzņēmumos un aprakstā norāda transportlīdzekļa izmērus, piemēram:

1) garums, cm ………..;

2) platums, cm ………..;

3) augstums, cm ………..;

4) riteņu šķērsbāze, cm ………..;

5) klīrenss, cm ………..;

6) tiltu vai asu attālumi starp to centriem, cm ………..;

7) mērot pa horizontāli, priekšējā tilta vai ass centra attālums līdz transportlīdzekļa priekšgalam vai priekšējām konstrukciju daļām un tā paša vai tuvākā pakaļējā tilta vai ass centra attālums līdz transportlīdzekļa pakaļgalam vai aizmugurējām konstrukciju daļām, cm ………..;

8) mērot pa horizontāli, transportlīdzekļa tuvākā tilta vai ass centra attālums līdz sakabes ierīcei vai tās savienojumam transportlīdzekļu savstarpējai savienošanai, cm ………..;

9) transportlīdzekļa kravas nodalījuma garums, cm ………..;

10) kravas nodalījuma maksimālais garums transportlīdzeklim, kas paredzēts garu koku vai baļķu vešanai, cm ………..;

11) transportlīdzekļa kravas nodalījuma platums vai diametrs, cm ………..;

12) transportlīdzekļa kravas nodalījuma augstums, cm ………..;

13) transportlīdzeklis ar kravas platformu vai kravas balstiem, kravas nostiprināšanai vai aizkabināšanai paredzētās konstrukciju vietas, to attālums pret transportlīdzekļa gabarītizmēriem, cm ………..;

14) uz transportlīdzekļa uzstādīta agregāta (piemēram, hidromanipulatora, celtņa, iekrāvēja, vinčas, transportiera, urbja u. c.) balstu daļas vai stiprinājumu izvietojums vai attālums pret transportlīdzekļa gabarītizmēriem, cm ………..;

15) attiecīgās transportlīdzekļa sastāvdaļas – nesošā rāmja vai galvenās šasijas, kabīnes vai virsbūves, aizsargrāmja, aizsargkonstrukcijas, kravas nodalījuma balstu, balstrāmja un sakabes jūgstieņa konstrukcijas ar izmēriem, cm ……….. . Rasējumus vai fotouzņēmumus un aprakstu par šajā apakšpunktā minētajām transportlīdzekļa sastāvdaļām, ja tās ir rūpnieciski ražotas un tām nav veiktas konstruktīvas izmaiņas, konstrukcijas ar izmēriem var arī nenorādīt.
3.2. Transportlīdzekļa principiālās blokshēmas (piemēram, elektriskā, pneimatiskā, hidrauliskā un degvielas sistēma)

Norāda transportlīdzekļa attiecīgo sistēmu (piemēram, elektrisko, pneimatisko, hidraulisko, degvielas), kuras sastāvdaļas un to sakari attēloti ar nosacītiem apzīmējumiem vai attēliem (shematiski).

Hidraulisko, pneimatisko, elektrisko, vai degvielas sistēmu shematiski nenorāda, ja rūpnieciski ražota vai sakomplektēta transportlīdzekļa attiecīgajā sistēmā nav būtisku izmaiņu, kas nemaina sistēmu vai transportlīdzekļa funkcionalitāti, kuru nav paredzējis sistēmas vai tā transportlīdzekļa ražotājs, kam sistēma bijusi uzstādīta.
3.3.

Transportlīdzekļa izgatavošanas procesā izmantoto paša vai citu ražotāju izgatavotas sastāvdaļas vai konstrukcijas apraksts

Ja transportlīdzekļa izgatavošanai izmantotas citu ražotāju izgatavotas transportlīdzekļu sastāvdaļas vai  konstrukcijas, kas iepriekš bijušas uzstādītas vai uzmontētas vai paredzētas uzstādīšanai citā transportlīdzeklī, tad aprakstā norāda tā transportlīdzekļa marku un modeli, no kura attiecīgā sastāvdaļa vai konstrukcija iegūta.

Iegūtās transportlīdzekļa sastāvdaļas vai konstrukcijas drīkst būt tilti vai asis, balstiekārta, nesošais rāmis un galvenā šasija, kabīne vai virsbūve, vai aizsargrāmis, aizsargkonstrukcija, kravas nodalījums, kravas nodalījuma balstrāmis vai jebkuras kravas nodalījuma slodzi nesošās konstrukciju daļas, jūgstienis, sakabes ierīce, motors, pārnesumkārba, sadales kārba vai degvielas tvertne u. c.
3.4.

Transportlīdzekļa sastāvdaļas un aprīkojuma apraksts

Fotouzņēmumos un aprakstā norāda transportlīdzekļa sastāvdaļas un aprīkojumu, piemēram:

1) ir vai nav dzenošie tilti vai asis; ja ir, tad kuri secībā no priekšpuses uz aizmuguri;

2) riteņu skaits un riepu izmērs, slodzes un ātruma apzīmējums, kas norādīts uz riepām;

3) kāpurķēžu veids (metāla vai gumijas), to skaits un izmēri (garums, platums);

4) balstiekārta – hidropneimatiska, hidrauliska, pneimatiska, mehāniska vai no slodzes atkarīgu automātiskas līmeņošanas ierīci;

5) stūres mehānisms – mehānisks, hidraulisks, pneimatisks, elektrisks vai jaukta tipa;

6) darba bremžu un stāvbremzes sistēma – pneimatiska, hidrauliska vai inerces;

7) motora marka un modelis;

8) motora marķējuma vai apzīmējuma atrašanās vieta uz motora;

9) motors, piemēram, iekšdedzes (dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes), elektriskais vai hibrīda;

10) motora enerģijas (jaudas) avots – dīzeļdegviela, biodegviela, benzīns, sašķidrinātā naftas gāze, dabasgāze vai elektroenerģija;

11) degvielas un eļļas tvertņu stiprinājumi uz transportlīdzekļa;

12) akumulatoru skaits un stiprinājumi;

13) kabīnes vai virsbūves, aizsargrāmja un aizsargkonstrukcijas stiprinājumi uz transportlīdzekļa nesošā rāmja vai galvenās šasijas konstrukciju daļām;

14) sakabes un vilkšanas ierīces stiprinājumi;

15) kravas nodalījuma stiprinājumi un ierobežotāji pret kravas nodalījuma nobīdi vai noslīdēšanu no transportlīdzekļa nesošā rāmja vai galvenās šasijas.
4. Transportlīdzekļa ekspluatācija
4.1. Nosacījumi kas nodrošina vai ierobežo transportlīdzekļa ekspluatāciju

Fotouzņēmumos vai aprakstā norāda, kas nodrošina vai ierobežo transportlīdzekļa ekspluatāciju, piemēram:

1) maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums, km/h ………..;

2) kravas nodalījuma maksimālais tehniski pieļaujamais tilpums, l vai m3………..;

3) transportlīdzekļa maksimālās pilnās masas sadalījums uz tiltu vai asi statiskajā, vertikālajā slodzē kg……….., kuru uz ceļa virsmas var radīt tilta vai ass riteņi neatkarīgi no riepu vai kāpurķēžu nestspējas;

4) sakabes ierīcēm maksimālā tehniski pieļaujamā vertikālā slodze, kg ……….., vai slodze, ar kādu paredzēts sakabi slogot ekspluatācijas laikā, kg ………..;

5) rotācijas režīmi jūgvārpstas izmantošanai, apgr./min ………..;

6) pārnesumkārbas pārnesumi uz priekšu un atpakaļ;

7) degvielas un eļļas tvertnes maksimālais tilpums, l ………..;

8) kokvedēja kravas nodalījumā iekraušanai paredzēto baļķu vai koku lielākais garums, m ………..;

9) motora pretiedarbināšanas sistēma saistīta ar transmisiju – tās sistēmas funkcijas raksturojums;

10) motora nominālā jauda, kW/apgr./min ……….., ko paredzējis motora ražotājs pie nominālajiem motora apgriezieniem;

11) lai nepiederoša persona neiedarbinātu transportlīdzekļa motoru, piemēram, ir aizslēdzama kabīne vai virsbūve, aizslēdzams akumulatora atvienošanas slēdzis, aizdedzes vai iedarbināšanas slēdzis ar izņemamu atslēgu, aizslēdzams pārsegs virs aizdedzes vai iedarbināšanas slēdža, aizdedzei drošības ierīce vai iedarbināšanas bloķētājs aktivizējams ar elektronisku karti;

12) nominālais barošanas spriegums 6, 12, vai 24 V elektroiekārtu vai ierīču funkcionalitātei;

13) ja uz transportlīdzekļa uzstādīts agregāts (piemēram, hidromanipulators, celtnis, iekrāvējs, vinča, transportieris, urbis u. c.) – tā tehniskie vai vispārīgie raksturlielumi vai veiktspēja, ko paredzējis tās ražotājs;

14) apkalpošanas vai apkopes vajadzībām piekļūšanai pie kravas tilpnes nodrošinātie risinājumi, piemēram, kāpnes, rokturi, margas, traps vai platforma;

15) kravas nodalījums ar kravas izgāšanas funkciju (uz sāniem vai aizmuguri);

16) kravas nodalījuma pacelšanas augstumu ierobežojoša hidrauliskās sistēmas bloķēšanas ierīce vai ierobežotājs (ķēde vai trose);

17) kravas nodalījums ar kravu izgāšanas funkciju, kravas nodalījuma atbalstīšanai paceltā stāvoklī ir mehāniskais balsts vai bloķēšanas ierīce;

18) kontroles ierīces un to pielietojums;

19) pieslēgumi savienojošās līnijās (piemēram, elektriskie, pneimatiskie, hidrauliskie), kas nodrošina traktortehnikas un velkamo transportlīdzekļu savienošanu funkciju nodrošināšanai sastāvā;

20) videokameras, kas uztver skatu ārpus transportlīdzekļa, to uztveršanas skats, kas nepieciešams redzamībai.
4.2.

Drošības prasības pirms ekspluatācijas un tās laikā

Lai mazinātu vai novērstu transportlīdzekļa nepareizas izmantošanas izraisīto apdraudējumu dzīvībai, veselībai vai apkārtējai videi, norāda, kas ir jāievēro vai par ko ir jāpārliecinās pirms transportlīdzekļa ekspluatācijas vai tās laikā, piemēram:

1) riteņu riepās ieteicamais gaisa spiediens, bar ……….., vai kPa ……….. Spiediens riepās ir atkarīgs no apkārtējās vides temperatūras, transportlīdzekļa kravas, ātruma un ekspluatācijas apstākļiem;

2) kas jāieslēdz vai jāizslēdz, lai iedarbinātu un apturētu motoru (dzinēju);

3) kas jāievēro vai kura kontrolierīce brīdina, kad motora (dzinēja) darbība ir jāaptur;

4) uzstādīta agregāta avārijas apturēšanas ierīce (slēdzis, sprūdierīce vai bloķēšanas ierīce), kas paredzēta agregāta vai tā sastāvdaļu kustības apturēšanai ārkārtas situācijās, tās atrašanās vieta un funkcionalitāte;

5) uzstādītu agregātu vadības ierīces un pozīcijas, kas nodrošina funkcionalitāti;

6) citas īpašas daļas (ja ir), nosacījumi, kā nevajadzētu lietot.
5 Aizsardzības pasākumu apraksts
5.1.

Aizsardzības pasākumi

Aizsardzības pasākumu mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Norāda drošības līdzekļus vai pasākumus, piemēram:

1) vai ventilācijas sistēmā ir vai nav gaisa filtri, lai ventilācijas sistēma pievadīto gaisu filtrētu un iegūtu svaigu gaisu (pozitīvu starpību) kabīnē vai virsbūvē, un vai tie ir maināmi;

2) kādi pasākumi ir jāīsteno, lai mazinātu trokšņu vai vibrāciju ietekmi uz vadītāju, tam strādājot ar traktortehniku vidē, kurā ir paaugstināts trokšņu vai vibrācijas līmenis.
6.  Stacionārie vai laboratorijas mērījumi
6.1. Stacionāro vai laboratorijas mērījumu rezultāti

Par transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas pārbaudes (stacionāri vai laboratorijas mērījumi) norāda, kas ir pārbaudīts  un pievieno to mērījumu rezultātu kopijas šādos gadījumos:

1) ja izgatavotais transportlīdzeklis ir klasificējams kā rūpnieciski ražots transportlīdzeklis un tā izgatavošanas (ražošanas) datums ir pēc datuma, kad stājušies spēkā šie noteikumi, transportlīdzekļa bremžu sistēmas funkcionalitātes prasību izpildei pievieno dokumentu ar laboratorijas mērījumu rezultātiem vai datiem, kuri apliecina bremžu sistēmas funkcionalitātes atbilstību;

2) ja traktortehnikas kabīnei vai virsbūvei stikli ir apstrādāti vai pārklāti ar saules staru aizsardzību, tad pievieno dokumentu ar stacionāru mērījumu rezultātiem vai kas apliecina vismaz 70 % gaismas caurlaidību ceļa redzamībai.

Transportlīdzeklim, kas aprīkots ar augu aizsardzības lietošanas iekārtu, tās atbilstību normatīvo aktu prasībām par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas pārbaudi un prasību izpildi apliecina institūcijai iesniegšanai pievienots attiecīgais dokuments vai fotouzņēmums no uzlīmes uz iekārtas.

 

6.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-2771 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-2771 Nr]
Individuālā transportlīdzekļa identifikācijas numura plāksnīte

 

1. XXX – institūcijas identifikācija ar nosaukumu, burtiem, cipariem, simbolu vai to kombināciju.

2. XXXXXX – transportlīdzekļa identifikācijas numurs, kas sastāv no sešiem cipariem:

  2.1. pirmie četri cipari – institūcijas piešķirts apstiprināšanai paredzētā transportlīdzekļa kārtas numurs;

  2.2. pēdējie divi cipari – piešķiršanas gadskaitļa pēdējie cipari.

3. Plāksnītei ir vismaz divi urbumi, kas paredzēti tās piestiprināšanai ar kniedēm pie transportlīdzekļa.

7.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-2771 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-2771 Nr]
Individuālā transportlīdzekļa apstiprinājums
 

(Inspicēšanas institūcijas nosaukums, izdošanas vieta)

 

   

                      (izdošanas datums)                                  (apstiprinājuma numurs)

 

Izsniegts

(transportlīdzekļa īpašnieka vai turētāja nosaukums)

 

Individuālā transportlīdzekļa apstiprinājums apliecina, ka transportlīdzeklis atbilst Ministru kabineta 2016. gada 16. novembra noteikumu Nr. 731 "Individuālo lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" prasībām.

Transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati:

Marka  
Modelis  
Tips vai grupa  
Apakšgrupa (veids)1  
Kategorija  
Identifikācijas numurs un tā atrašanās vieta  

Ražošanas (izlaiduma vai izgatavošanas) gads

  

Pašmasa darba kārtībā, kg

  
Maksimālā pilnā masa, kg  

Nominālā motora (dzinēja) jauda, kW

  

Krāsojuma tonis (pamatkrāsa un papildkrāsa)

  
Nosacījums reģistrēšanai

Transportlīdzeklis reģistrējams tikai Latvijas Republikā

 

Transportlīdzekļa galvenie konstruktīvie parametri:

Garums, cm  
Garenbāze, cm  
Platums, cm  

Riteņu šķērsbāze, cm

  

Augstums, cm

  
Klīrenss, cm  
Tilti vai asis, to skaits (gb), dzenoši vai nedzenoši to secība no priekšas uz aizmuguri  
Attālumi starp tiltu vai asu centriem (cm), vai tilta vai ass centra attālums līdz transportlīdzekļa priekšgalam un aizmugures konstrukciju daļām (cm)  
Tiltu balstiekārta, piemēram, mehāniska (neelastīga, balansējoša, vai elastīga atsperēs), hidropneimatiska, hidrauliska vai pneimatiska, vai no slodzes atkarīga automātiskas līmeņošanas ierīce, secībā no priekšas uz aizmuguri  
Pilnās masas sadalījums uz tiltiem vai asīm, kg  
Riteņu vai kāpurķēžu skaits, gb  
Slodzi nesošās konstrukcijas, piemēram, nesošajam rāmim ir garensijas un šķērssijas to skaits (gb), vai galvenās šasijas korpuss kurš apvieno riteņu asis, vai to kopums, vai posmains transportlīdzeklis ar locīklu. Rūpnieciski ražotu konstrukciju izmaiņas, piemēram saīsinātas, pagarinātas vai papildinātas ar citām konstrukcijām  
Traktortehnikai ir kabīne vai virsbūve, vai aizsargrāmis - apgāšanās aizsargkonstrukcijas. Kabīne vai virsbūve ir vaļēja vai slēgta, durvju un logu skaits (gb), vai aizsargrāmim statņu un šķērselementu skaits, gb  
Motors (dzinējs), piemēram, iekšdedzes (dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes), elektrisks vai hibrīda  
Degvielas veids, tvertņu skaits, gb, un kopējais tilpums, l  

Maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums, km/h.

  
Stūres mehānisms, piemēram, mehānisks, hidraulisks, pneimatisks, elektrisks vai jaukta tipa. Stūres pastiprinātāja marka un modelis  
Sakabes ierīces, piemēram, trīspunktu uzkare, tapveida sakabe, lodgalvas vai lodšarnīra sakabe, segli, lodgalvas vai lodšarnīra sakabes galva vai jūgkāsis dīseles pievienošanai ar slēgierīci, seglu ierīces tapa, neautomātiska žokļveida sakabe ar sprostu, automātiska žokļveida sakabe ar sprostu, vai sakabes cilpa  
Darba bremzes un stāvbremzes sistēma, piemēram, mehāniska, hidrauliska, pneimatiska vai jaukta tipa  
Kravas nodalījums ar vai bez kravas izgāšanas vai izkraušanas mehānismiem vai agregātiem, un kravas nodalījuma maksimālais tehniski pieļaujamais tilpums, m3  
Kokvedēju transportlīdzeklim kravas statņu un atbalsta sienas konstrukciju augstums, cm  
Transportlīdzekļa aizsargkonstrukcijas un aizsargierīces  
Transportlīdzeklim uzstādītie agregāti, piemēram, hidromanipulators, celtnis, iekrāvējs, vinča, transportieris, urbis u. c  

Nominālais barošanas spriegumu 6, 12 vai 24 V

  

 

Transportlīdzekļa lietojums un mērījumi:

Lietošanas mērķis vai veids

  
Stacionāri vai laboratorijas mērījumi un tās iestādes nosaukums2  

 

Pēc individuāla transportlīdzekļa apstiprinājuma izdošanas datuma transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) piecu darbdienu laikā uzsāk Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā apstiprinātā transportlīdzekļa reģistrēšanu.

 

Institūcijas paraksttiesīgā persona  

                                                                                   (amats, vārds, uzvārds, paraksts3)

Z. v.

Piezīmes:

1 Ja velkamais transportlīdzeklis, tad norāda arī piekabināms vai pusuzkarināms.

2 Par transportlīdzekli, kam paredzētistacionāri vai laboratorijas mērījumi, norāda, kas tieši ir pārbaudīts vaimērīts, un tās iestādes nosaukumu, kura veikusi stacionārus vai laboratorijas mērījumus.

3 Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.