Ieviešot Valsts aizsardzības dienestu (turpmāk – VAD), viens no būtiskiem elementiem VAD iesaukšanas procesa godīguma un caurskatāmības nodrošināšanā ir VAD iesaukšanas kontroles komisija. Šī komisija kontrolē un pārskata Aizsardzības ministrijas (turpmāk – AiM) pieņemtos lēmumus, kā arī pieņem lēmumus par iesaukšanu civilajā (alternatīvajā) dienestā. Būtiski, ka vismaz pusi no komisijas sastāva veido personas, kuras nav nodarbinātas Nacionālajos bruņotajos spēkos (turpmāk – NBS), AiM un tās padotībā esošajās iestādēs.
Ministru kabineta 2023. gada 6. jūlija rīkojumā Nr. 420 ''Par valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisiju'' šī komisija ir noteikta septiņu locekļu sastāvā – no NBS ir divi locekļi (NBS kapelānu dienesta pārstāvis un psihologu dienesta pārstāvis), savukārt pārējie komisijas locekļi ir no citām nozarēm – no Latvijas Studentu apvienības, Reliģijas lietu konsultatīvās padomes, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas un Tiesībsarga biroja.
Tiesībsarga izvēli komisijas sastāvā no AiM puses noteica divi faktori. Pirmkārt, Valsts aizsardzības dienesta likuma virzības laikā gan Ministru kabinetā, gan pēc tam – Saeimā – tiesībsargs nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kas bija vērsti uz dienesta godīgākiem īstenošanas principiem. Tas palīdzēja pilnveidot plānoto dienestu, īpaši attiecībā uz VAD civilā (alternatīvā) dienesta ieviešanas kārtību. Otrkārt, papildus tam būtisks apsvērums pārstāvja iekļaušanai bija fakts, ka savulaik atbilstoši Obligātā militārā dienesta likuma 26. panta 10. punktam kontroles komisijas sastāvā veiksmīgi darbojās Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvis.
Tiesībsargs šī gada aprīlī un jūnijā (viedoklis norādīts Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP) Ministru kabineta noteikumu projektos Nr. 23‑TA‑899 ''Valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisijas nolikums'' un Nr. 23‑TA‑1292 ''Par valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisiju'' jūnijā) vērsa uzmanību, ka tiesībsargam nebūtu jābūt komisijas sastāvā. Tiesībsarga ieskatā, dalība komisijā apdraud tiesībsarga institūta neatkarību un ir pretrunā ar Tiesībsarga likumā noteiktajām tiesībsarga funkcijām un uzdevumiem. Šie paustie tiesībsarga apsvērumi netika ņemti vērā, jo, Aizsardzības ministrijas ieskatā, Tiesībsarga likuma 11. pantā noteiktās tiesībsarga funkcijas, piemēram, veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē, būtu normatīvi atbilstošs pamatojums dalībai komisijā.
Pēcāk no tiesībsarga jūlijā tika saņemta vēstule ar papildu argumentāciju, kas uzstāja par tiesībsarga pārstāvja izslēgšanu no VAD kontroles komisijas. Tiesībsargs uzsvēra, ka ir nepieciešams ņemt vērā tiesībsarga darbības pamatprincipus un tā lomu sistēmiskā valsts pārvaldes institūciju darbības cilvēktiesību jomas uzraudzībā. Balsstiesību noteikšana tiesībsargam VAD kontroles komisijā nav pieļaujama šādu iemeslu dēļ: a) tiesībsargam kā neatkarīgai cilvēktiesību aizsardzības institūcijai nav paredzēts mandāts pieņemt privātpersonām saistošus valsts pārvaldes lēmumus, tiesībsarga atzinumiem saskaņā ar Tiesībsarga likuma 25. panta ceturto daļu ir rekomendējošs raksturs; b) paredzot šādu pienākumu, tiek apdraudēts tiesībsarga pienākums veikt neatkarīgu valsts pārvaldes lēmumu kontroles īstenošanu; c) tiek ietekmēta tiesībsarga reputācija sabiedrībā kā neatkarīgam cilvēktiesību aizstāvim. Visbeidzot tiesībsargs uzsvēra, ka tā darbība pamatā balstās sistemātisku, nevis individuālu gadījumu vērtēšanu. Vairākos ārējos normatīvos aktos ir ierakstīts, ka tiesībsargam ir padomdevēja tiesības (piemēram, Tieslietu padomes sēdē, Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas sēdē), tomēr visos šajos gadījumos vienotais apstāklis ir jautājuma sistemātiskums, nevis individuālu gadījumu risināšana.
Ņemot vērā minēto papildu argumentāciju, AiM piekrīt ņemt vērā tiesībsarga iebildumus un svītrot tiesībsarga pārstāvi no VAD iesaukšanas kontroles komisijas, turpmāk komisijā atstājot sešus locekļus. Attiecīgi grozījumi ir ietverti Ministru kabineta rīkojuma projektā Nr. 23-TA-1930.
Pielikumā: