MK vēstules projekts

Saistībā ar Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (turpmāk – Komisija) 2023. gada 25. janvāra vēstuli Nr. 142.1.9/6-5-14/23, kurā Komisija lūdz veikt noteiktas darbības Valsts kontroles atbilstības revīzijā “Vai valstī definētā rīcībpolitika civilās aizsardzības jomā var nodrošināt efektīvas civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas izveidi atbilstoši Eiropas Savienības līmenī atzītai labajai praksei un pieņemtajiem tiesību aktiem?” (Nr. 2.4.1-2/2021) (turpmāk - atbilstības revīzija Nr. 2.4.1-2/2021) konstatēto trūkumu novēršanai, Ministru kabinets informē par minētajiem jautājumiem.

1. Komisija aicina stiprināt civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas koordinējošo un uzraudzības funkciju, lai kontrolētu preventīvo un gatavības pasākumu pietiekamību un atbilstību reaģēšanai uz iespējamajiem apdraudējumiem.

Valsts kontrole atbilstības revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ietvaros ir sniegusi ieteikumus – lai skaidri noteiktu civilās aizsardzības sistēmā un katastrofu pārvaldīšanā iesaistīto institūciju kompetences katastrofas pārvaldīšanas pasākumu koordinēšanā, vadīšanā un izpildē, novērstu dažādu katastrofu pārvaldīšanā un krīžu vadībā iesaistīto institūciju kompetenču pārklāšanos un lai katastrofas pārvaldīšanas subjektiem noteiktā kompetence katastrofu pārvaldīšanā būtu praktiski īstenojama, Iekšlietu ministrijai veikt izvērtējumu par iesaistīto institūciju atbildības sadalījumu, kompetenču pārklāšanos un to īstenošanas iespējām un rosināt attiecīgus tiesību aktu grozījumus, kā arī – lai sekmētu civilās aizsardzības prasību ievērošanu un uzlabotu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzdevumu izpildi civilās aizsardzības prasību kontroles jomā, Iekšlietu ministrijai izvērtēt, vai normatīvajos aktos nav nepieciešamas izmaiņas, kas paredzētu atbildību par civilās aizsardzības prasību neievērošanu.

Lai izpildītu minēto, Iekšlietu ministrija ir paredzējusi izvērtēt civilās aizsardzības sistēmā un katastrofu pārvaldīšanā iesaistīto institūciju atbildības sadalījumu, kompetenču pārklāšanos, to īstenošanas iespējas un civilās aizsardzības sistēmas subjektu koordinējošo funkciju. Tiks sagatavoti attiecīgi grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, tai skaitā par administratīvās atbildības civilās aizsardzības jomā noteikšanu.

2. Komisija aicina pārvērtēt Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktos termiņus un saīsināt tos, kuru ieviešanai nav nepieciešams vairāku gadu periods.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 24. panta sestā daļa noteic – katastrofas pārvaldīšanas subjekts reizi gadā līdz 20. janvārim izvērtē savas iespējas vajadzības gadījumā sniegt starptautisko palīdzību katastrofas skartai vai krīzes situācijā nonākušai valstij un iesniedz attiecīgo informāciju Iekšlietu ministrijai kopā ar informāciju par valsts civilās aizsardzības plāna izpildi un priekšlikumiem par valsts civilās aizsardzības plānā nepieciešamajiem grozījumiem. Savukārt Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 16. panta otrā daļa noteic, ka Iekšlietu ministrija izvērtē valsts civilās aizsardzības plāna izpildi, katru gadu līdz 1. maijam iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu informatīvo ziņojumu un, ja nepieciešams, valsts civilās aizsardzības plāna grozījumu projektu.

Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (turpmāk – VUGD) izvērtēja ministriju iesniegtos priekšlikumus par Valsts civilās aizsardzības plānā nepieciešamajiem grozījumiem un šobrīd gatavo grozījumus Valsts civilās aizsardzības plānā, ņemot vērā arī Valsts kontroles atbilstības revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojumā ”Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība” norādītos trūkumus attiecībā uz Valsts civilās aizsardzības plānu. Grozījumu Valsts civilās aizsardzības plānā izstrādes gaitā tiek pārvērtēti arī katastrofu pārvaldīšanas pasākumu izpildes termiņi, pēc iespējas tos saīsinot un nosakot konkrētāk.

3. Komisija aicina pārskatīt Valsts materiālo rezervju pilnveidošanas, uzglabāšanas, uzturēšanas un atjaunošanas principus, pilnveidojot pašvaldību vietu un lomu šajā sistēmā, kā arī pašvaldību tiesības uz valsts materiālo rezervju pieejamību katastrofu gadījumā.

Ar Iekšlietu ministrijas 2023. gada 2. janvāra rīkojumu Nr. 1-2/4 “Par darba grupu civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanai” ir izveidota darba grupa, kurai uzdots īstenot pasākumus civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanai, tostarp valsts materiālo rezervju sistēmas pilnveidošanai, vienlaikus ieviešot Valsts kontroles atbilstības revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojumā “Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība” sniegtos ieteikumus.

Papildus tam VUGD īstenotā Eiropas Komisijas Civilās aizsardzības finanšu instrumenta programmas TRACK1 projekta “Valsts materiālo rezervju un nozares materiāltehnisko līdzekļu resursu veidošana un pārvaldīšana katastrofu pārvaldīšanas pasākumu īstenošanai un nozares apdraudējumu pārvarēšanai” (ECHO/SUB/2022/TRACK1/884407/LV) ietvaros paredzēts veikt izpēti par valsts materiālo rezervju un citu materiālo resursu, kas nepieciešami katastrofu pārvaldīšanas pasākumu īstenošanai un nozaru apdraudējumu pārvarēšanai, plānošanas, veidošanas un pārvaldīšanas sistēmu. Pētījuma gaitā paredzēts:

1) analizēt un salīdzināt Latvijas un citu Eiropas Ekonomikas zonas valstu (vismaz piecu valstu) normatīvos aktus un plānošanas dokumentus civilās aizsardzības, valsts materiālo rezervju un mobilizācijas jomā, kuri nosaka valsts materiālo rezervju un citu materiālo resursu plānošanu, veidošanu un pārvaldīšanu, tostarp attiecībā uz pašvaldību līdzdalību minētajos procesos;

2) veikt novērtējumu par esošo valsts materiālo rezervju un citu materiālo resursu plānošanas, veidošanas un pārvaldīšanas sistēmu Latvijā, tostarp mobilizācijas vajadzībām;

3) izvērtēt privātpersonu un citu valstu pieredzi un labo praksi, nodrošinot tiem katastrofu pārvaldīšanas pasākumu īstenošanai un citu apdraudējumu pārvarēšanai nepieciešamo materiālo resursu plānošanu, veidošanu un pārvaldīšanu;

4) izstrādāt priekšlikumus valsts materiālo rezervju un citu materiālo resursu plānošanas, veidošanas un pārvaldīšanas sistēmas pilnveidei, kas balstīti uz analizētās informācijas un izpētes rezultātiem, kā arī uz starptautisko labo praksi;

5) izstrādāt stratēģisku, sistemātisku un metodisku pieeju, kas balstīta uz riska novērtējumu valsts materiālo rezervju un citu materiālo resursu plānošanai, veidošanai un pārvaldīšanai, nodrošinot noteiktos kritērijos balstītu šo materiālo resursu plānošanu, veidošanu un pārvaldīšanu. 

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2019. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 268 “Valsts materiālo rezervju izmantošanas un pārbaudes kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 268) ir noteikta kārtība, kādā nodrošināma valsts materiālo rezervju izmantošana, tostarp regulējumā ir noteikta kārtība, kādā pieprasāmas izmantošanai valsts materiālās rezerves. Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 268 pašvaldības institūcija var pieprasīt izmantošanai valsts materiālās rezerves Valsts materiālo rezervju likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto pasākumu, izņemot humānās palīdzības sniegšanu, īstenošanai, tajā skaitā krīzes situāciju pārvarēšanas pasākumu īstenošanai, nosūtot pieprasījumu VUGD uz diennakts operatīvo e-pasta adresi ovp@vugd.gov.lv. Pēc pieprasījuma saņemšanas VUGD sazinās ar attiecīgo valsts materiālo rezervju glabātāju, lai noskaidrotu pieprasīto materiālo resursu esību un tās amatpersonas kontaktinformāciju, kura ir tiesīga lemt par atļauju izmantot valsts materiālās rezerves. Saņemot attiecīgo informāciju no VUGD, pašvaldības institūcijai ir jāiesniedz pieprasījums lēmuma pieņēmējam, norādot nepieciešamo materiālo resursu veidu, apjomu, izmantošanas mērķi, vietu un laikposmu. Kad saņemta atļauja izmantot valsts materiālās rezerves, tās institūcijas, kuras glabāšanā atrodas attiecīgās valsts materiālās rezerves, uzdevums ir tās izsniegt. Pēc valsts materiālo rezervju izmantošanas pašvaldības institūcijai jānodrošina to atdošana tam valsts materiālo rezervju glabātājam, kas izsniedza pieprasītās valsts materiālās rezerves, savukārt par valsts materiālo rezervju bojājumu, pilnīgu vai daļēju izlietošanu vai to nozaudēšanas gadījumā pašvaldības institūcijai rakstiski jāinformē attiecīgais valsts materiālo rezervju glabātājs. Atbilstoši Valsts materiālo rezervju likuma 4. panta otrās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā un 2. punkta "e" apakšpunktā noteiktajam attiecīgajai nozares ministrijai vai tās noteiktai par valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu atbildīgajai institūcijai (institūcijai, kuras uzskaitē ir attiecīgās valsts materiālās rezerves) ir pienākums nodrošināt izlietoto valsts materiālo rezervju norakstīšanu un atjaunināšanu attiecīgajam mērķim piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros.

4. Komisija aicina paredzēt valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu nepieciešamo Valsts materiālo rezervju nodrošināšanai un informēt komisiju, kāds līdzekļu apjoms tiek plānots Iekšlietu ministrijai un Ekonomikas ministrijai funkciju izpildei.

Iekšlietu ministrijā izdevumi valsts materiālo rezervju iegādei un atjaunošanai tiek plānoti valsts budžeta apakšprogrammā 40.04.00 “Valsts materiālās rezerves”. Izdevumi  2019. gadā sastādīja 118 107 euro, 2020. gadā – 102 553 euro, 2021. gadā izdevumi netika veikti, 2022. gadā – 142 000 euro un  2023. gadā plānoti izdevumi 41 471 euro.

Attiecībā uz rezervju veidošanu pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā norādām, ka atbilstoši Mobilizācijas likuma 9. panta 6.¹ punktam Ministru kabinets izdod kārtību par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā. Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 755 “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā” noteica Ekonomikas ministrijas pienākumu plānot finansējumu pirmās nepieciešamības rūpniecības preču iegādei un  veikt iepirkumu par atlikto piegāžu līgumu noslēgšanu vai plānot finanses preču iegādei valsts materiālajās rezervēs.

Atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 26. jūlija noteikumu Nr. 547 “Noteikumi par atliktajām piegādēm” 5. punktam atliktās piegādes plāno, ja:

- nav izveidotas valsts materiālās rezerves vai nav ekonomiski lietderīgi tās veidot;

- valsts tautsaimniecība nevar nodrošināt NBS, valsts civilās aizsardzības sistēmu, kā arī tautsaimniecībai svarīgus objektus un iedzīvotājus ar nepieciešamajiem materiālajiem resursiem un pakalpojumiem.

Izvērtējot piegāžu ķēžu drošības riskus Ekonomikas ministrija pieņēma lēmumu 2023. gada budžetam un 2023.–2025. gada budžeta ietvaram virzīt priekšlikumu par finansējuma piešķīrumu pirmās nepieciešamības rūpniecības preču iegādei valsts materiālajās rezervēs. Šādu pieeju atbalstīja arī Aizsardzības ministrija. Ekonomikas ministrija sagatavoja priekšlikumu valsts budžeta prioritārajam pasākumam – iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā. Finansējumu paredzēts izlietot iedzīvotāju nodrošināšanai ar Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 755 “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā” noteiktajām pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm. Vadoties pēc NATO standartiem, pirmajā gadā paredzēts iegādāties preces iedzīvotāju skaitam, kas atbilst 2 % no kopējā valsts iedzīvotāju skaita (pieņemot, ka Latvijas teritorijā atrodas 2 000 000 iedzīvotāju). 2024. un 2025. gadā paredzēts papildus iegādāties preces vēl 2 % no Latvijas iedzīvotāju skaita katru gadu, tādējādi 2025. gadā sasniedzot 6 % no iedzīvotāju skaita (120 000 iedzīvotāju). Preces ir paredzētas trīs mēnešu periodam. Preču iegādei pieprasītais finansējums 2023.–2025. gadā – 12 445 960 euro katru gadu. Papildus ik gadu, sākot ar 2026. gadu, nepieciešams finansējums 1 244 596 euro apmērā, lai atjaunotu preču rezerves, tostarp aizstātu preces, kurām ir beidzies vai tuvojas beigām derīguma termiņš.

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija nodrošinās centralizētu pirmās nepieciešamības rūpniecības preču iegādi, bet rezervju glabāšanu un izsniegšanu iedzīvotājiem nodrošinās pašvaldības, tādējādi tiks nodrošināts, ka rezervju uzglabāšana netiek koncentrēta vienā vietā. Tiek izvērtēta iespēja preču iegādi un loģistiku uzticēt valsts kapitālsabiedrībai.  

Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025.”. Ministru kabinets atbalstīja finansējumu pirmās nepieciešamības preču iepirkumam kā vienreizēju pasākumu (ārpus fiskālās telpas, tiks plānots 74. resorā un pārdalīts pēc Ministru kabineta un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmuma), attiecīgi 2023. gadā – 6 222 980 euro, 2024. un 2025. gadā – 12 445 960 euro katru gadu.