Loading [MathJax]/extensions/tex2jax.js

Noteikumi

22-TA-186
Pārtikas uzņēmumā izmantojamā dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības
Izdoti saskaņā ar
Pārtikas aprites uzraudzības likuma
 4. panta otro un ceturto daļu un
19. panta piekto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka pārtikas uzņēmumā izmantojamā dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības un kārtību, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība šo noteikumu prasībām.
2.
Noteikumos lietotie termini:
2.1.
dzeramais ūdens – viss virszemes un pazemes ūdens neapstrādātā veidā vai pēc speciālas sagatavošanas, ko:
2.1.1.
izmanto pārtikas uzņēmumos, lai izgatavotu, pārstrādātu, konservētu vai realizētu produktus vai vielas, kas domātas lietošanai pārtikā;
2.1.2.
pārtikas uzņēmumā pilda pudelēs vai citos traukos un kas paredzēts izplatīšanai. Šāda produkta tirdzniecības nosaukums ir “dzeramais ūdens” (turpmāk – fasēts dzeramais ūdens);
2.2.
pārtikas uzņēmums – atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra Regulas  (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu 3. panta 2. punktā noteiktajam;
2.3.
dzeramā ūdens monitorings – dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes parametru noteikšana pārtikas uzņēmumā šo noteikumu 5. punktā  noteiktajās atbilstības vietās, laboratoriski pārbaudot dzeramo ūdeni, lai pārliecinātos par dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu prasībām.
3.
Noteikumi neattiecas uz dabīgo minerālūdeni, kas atbilst noteikumos par dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni noteiktajām prasībām.
4.
Pārtikas uzņēmuma atbildība par ēkas iekšējiem ūdensvadiem ir noteikta normatīvajos aktos par būvnormatīviem, kā arī Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā.
5.
Dzeramais ūdens šo noteikumu  1. pielikumā noteiktajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām atbilst šādās vietās pārtikas uzņēmumā:
5.1.
vietā, kur dzeramo ūdeni iepilda pudelēs vai citos traukos, ja dzeramais ūdens tiek fasēts;
5.2.
vietā, kur izmanto dzeramo ūdeni.
6.
Konstatējot dzeramā ūdens neatbilstību šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām prasībām, pārtikas uzņēmums īsteno korektīvus pasākumus, lai novērstu neatbilstību vai iespējamos draudus cilvēku veselībai.
II.Pārtikas uzņēmumā dzeramajā ūdenī izmeklējamie rādītāji un to noteikšanas biežums
7.
Lai nodrošinātu atbilstību dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasībām, pārtikas uzņēmums veic dzeramā ūdens monitoringu:
7.1.
kārtējo monitoringu, lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens mikrobioloģiskajiem, organoleptiskajiem un fizikāli ķīmiskajiem rādītājiem atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 1.punktā noteiktajiem rādītājiem;
7.2.
auditmonitoringu, lai noteiktu, vai dzeramais ūdens atbilst visiem šo noteikumu 2. pielikuma 2.punktā noteiktajiem rādītājiem;
7.3.
radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, ja uzsākta darbība ar jaunu ūdens ieguves avotu,  lai iegūtu informāciju par radioaktīvo vielu koncentrāciju dzeramajā ūdenī atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 3.punktā noteiktajiem rādītājiem.
8.
Pārtikas uzņēmumi katru gadu līdz 1.janvārim izstrādā dzeramā ūdens monitoringa programmu, saskaņo to ar Veselības inspekciju (turpmāk – inspekcija) un atbilstoši tai īsteno dzeramā ūdens monitoringu. Inspekcija uztur informāciju par saskaņotajām dzeramā ūdens monitoringa programmām.
9.
Šo noteikumu 8. punktā noteiktā prasība neattiecas uz pārtikas uzņēmumiem:
9.1.
kuriem dzeramo ūdeni piegādā centralizētajā ūdensapgādes sistēmā;
9.2.
ar savu ūdens ieguves vietu vietu (piemēram, dziļurbums, aka), kuri veic tikai kārtējo monitoringu.
10.
Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests), veicot pārbaudi pārtikas uzņēmumā, pārliecinās, ka dzeramā ūdens monitoringa programma ir saskaņota ar inspekciju. 
11.
Pārtikas uzņēmumu ūdensapgādes sistēmām, kuru gada vidējais diennaktī piegādātā (pildītā) ūdens daudzums nepārsniedz 100 kubikmetru, auditmonitoringā var nenoteikt attiecīgus rādītājus vai samazināt paraugu ņemšanas biežumu, bet ne retāk kā līdz vienam paraugam sešu gadu periodā, ja pārtikas uzņēmumam ir pierādījumi vai ja inspekcijai ir pietiekama un pamatota informācija par:
11.1.
noteiktai ģeogrāfiskai teritorijai raksturīgo ūdens kvalitāti;
11.2.
iepriekšējās dzeramā ūdens testēšanas rezultātiem (vismaz divus gadus pēc kārtas rezultāti ir bijuši stabili un labāki, nekā noteikts šo noteikumu 1. pielikumā);
11.3.
ūdens sagatavošanas un apstrādes tehnoloģijām un sistēmas tehnisko specifikāciju, kura nepieļauj konkrētā ūdens paraugu ņemšanas vietā tādu vielas koncentrāciju, kas varētu pārsniegt attiecīgā rādītāja maksimāli pieļaujamo normu.
12.
Šo noteikumu 7. 7. punktā noteiktos dzeramā ūdens monitoringu neveic šādi pārtikas uzņēmumi:
12.1.
mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas neražo pārtiku un nenodarbojas ar tās sagatavošanu vai apstrādi, pārtikai nonākot tiešā saskarē ar dzeramo ūdeni;
12.2.
augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumi, kas produktu apstrādē neizmanto dzeramo ūdeni;
12.3.
mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas dzeramo ūdeni izmanto tikai karsto dzērienu, piemēram, kafijas un tējas pagatavošanai, un to ņem no centralizētās ūdens apgādes sistēmas;
12.4.
zvejas, zvejas produktu transporta, zvejas produktu apstrādes un zvejas produktu saldētājkuģi.
13.
Pārtikas uzņēmumos veic dzeramā ūdens monitoringu saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu, ievērojot noteikto ūdens paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas minimālo biežumu. Monitoringā var samazināt noteikto ūdens paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas minimālo biežumu saskaņā ar šo noteikumu 11. un 34. punktā noteikto.
14.
Dzeramā ūdens paraugus monitoringam un kontrolei ņem šādās vietās:
 
14.1.
vietā, kur pārtikas uzņēmumā dzeramo ūdeni iepilda pudelēs vai citos traukos, ja dzeramais ūdens tiek fasēts;
14.2.
vietā, kur pārtikas uzņēmumā izmanto dzeramo ūdeni.
15.
Ūdens piegādātājs pēc pārtikas uzņēmuma pieprasījuma informē to par dzeramā ūdens testēšanas rezultātiem ārējā ūdensapgādes tīklā un sadales sistēmā.
16.
Dzeramā ūdens monitoringu organizē pārtikas uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs. Dzeramā ūdens monitoringa izmaksas sedz pārtikas uzņēmums.
III.Pārtikas uzņēmuma dzeramajā ūdenī izmeklējamie radioaktīvo vielu rādītāji
17.
Pārtikas uzņēmums, kam ir sava ūdens ieguves vieta, uzsākot jauna ūdens piegādes avota izmantošanu, nosaka šo noteikumu 1.pielikuma 4. punktā minētos radioaktīvo vielu rādītājus.
18.
Ja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, īstenojot radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, ir konstatējis radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstību šo noteikumu prasībām, tostarp pēc dzeramā ūdens apstrādes radionuklīdu līmeņa samazināšanai, pārtikas uzņēmums monitoringa programmā iekļauj radioaktīvo vielu rādītāju kontroli.
19.
Pārtikas uzņēmums radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa rezultātus elektroniski nosūta inspekcijai un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, kas tos iekļauj radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa rezultātos.
20.
Ja pastāv risks dzeramajā ūdenī pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā vai tritija rādītāja vērtību 100 Bq/l, pārtikas uzņēmums vienu reizi gadā īsteno šo radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu.
21.
Ja konstatēta radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstība šo noteikumu 1.pielikuma 4.punktā minētajām vērtībām, rīkojas saskaņā ar noteikumiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu. Korektīvās darbības īsteno bez sīkākas izvērtēšanas, ja radona koncentrācija pārsniedz 1000 Bq/l.
22.
Ja izmeklējamā paraugā ir pārsniegta radioaktīvo vielu rādītāju vērtība, inspekcija, saskaņojot ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru (turpmāk - Radiācijas drošības centrs), nosaka turpmāko paraugu ņemšanas biežumu, lai nodrošinātu, ka mērāmie lielumi raksturo vidējo aktivitātes koncentrāciju visa gada laikā. Šos mērījumus nodrošina pārtikas uzņēmums.
23.
Ja dzeramais ūdens ir apstrādāts radionuklīdu līmeņa samazināšanai, inspekcija, saskaņojot ar Radiācijas drošības centru, nosaka turpmāko monitoringa biežumu attīrīšanas efektivitātes kontrolei. Šos mērījumus nodrošina pārtikas uzņēmums.
24.
Ja konstatēta radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstība šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā minētajām vērtībām, Radiācijas drošības centrs informē inspekciju un dienestu par iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai un turpmāko rīcību, lai aizsargātu cilvēkus pret jonizējošo starojumu. Inspekcija un dienests nodrošina, ka iedzīvotājiem tiek paziņots par apdraudējumu un īstenotajām korektīvajām darbībām, kā arī par visiem piesardzības pasākumiem, kas jāievēro, lai pasargātu cilvēkus no jonizējošā starojuma.
IV.Riska novērtējuma izmantošana pārtikas uzņēmuma dzeramā ūdens monitoringa izstrādē
25.
Dzeramā ūdens riska novērtējums ir brīvprātīgs.
26.
Ja ir veikts riska novērtējums, var atkāpties no šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem rādītājiem un šo noteikumu 3. pielikumā minētā paraugu ņemšanas biežuma atbilstoši šo noteikumu  33. un 34. punktā noteiktajam​​​​​​.
27.
Nacionālā standartizācijas institūcija savā tīmekļvietnē pēc Zemkopības ministrijas ieteikuma publicē to standartu sarakstu, kurus var piemērot dzeramā ūdens riska novērtējumā.
28.
Ja tiek piemēroti šo noteikumu 27. punktā minētie standarti, uzskatāms, ka dzeramā ūdens riska izvērtējums atbilst šajā nodaļā noteiktajām būtiskajām prasībām, kuras aptver šie standarti vai to daļas.
29.
Riska novērtējumā var izmantot ūdens stāvokļa monitoringa rezultātus, kas iegūti saskaņā ar noteikumiem par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringa programmu izstrādei.
30.
Kompetentā iestāde dzeramā ūdens riska novērtējumā pārtikas uzņēmumā ir valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts BIOR).
31.
Dzeramā ūdens riska novērtējumam izmanto institūta BIOR tīmekļvietnē pieejamo dzeramā ūdens riska novērtēšanas veidni.
32.
Riska novērtējumu īsteno pārtikas uzņēmums vai institūts BIOR pēc vienošanās ar pārtikas uzņēmumu. 
33.
Pārtikas uzņēmums, pamatojoties uz riska novērtējuma rezultātiem, monitoringā var paplašināt šo noteikumu 2.pielikuma 1. un 2. punktā noteikto rādītāju sarakstu un palielināt šo noteikumu 3.pielikumā noteikto paraugu ņemšanas un analīžu biežumu, ja:
33.1.
ar šo noteikumu 2.pielikumā noteikto rādītāju sarakstu vai 3.pielikumā noteikto analīžu biežumu nepietiek, lai pārbaudītu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu prasībām;
33.2.
rodas aizdomas par apdraudējumu cilvēku veselībai, lai kontrolētu šo noteikumu 2.pielikuma 1. un 2. punktā neiekļautus rādītājus.
34.
Pārtikas uzņēmums, pamatojoties uz riska novērtējuma rezultātiem, monitoringā var saīsināt šo noteikumu 2. pielikuma 1. un 2. punktā noteikto rādītāju sarakstu un samazināt šo noteikumu 3. pielikumā  noteikto paraugu ņemšanas biežumu, izņemot attiecībā uz Escherichia coli un zarnu enterokokiem, ja ievēroti šādi nosacījumi:
34.1.
paraugu ņemšanas un analīžu biežums noteikts kopsakarā ar rādītāja izcelsmi, kā arī tā koncentrācijas mainību un ilgtermiņa tendenci;
34.2.
lai samazinātu attiecīgā rādītāja paraugu ņemšanas minimālo biežumu, tā rezultāti par paraugiem, kas vismaz trīs gadus ievākti reprezentatīvos paraugu ņemšanas punktos, nepārsniedz 60 procentu no šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās vērtības;
34.3.
jebkura no saraksta izņemamā rādītāja rezultāti par paraugiem, kas vismaz trīs gadus ievākti šo noteikumu 5. 5. punktā norādītajās vietās, nepārsniedz 30 procentu no šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās vērtības;
34.4.
attiecīgā rādītāja izņemšana no monitoringa rādītāju saraksta pamatota ar rezultātu, kas iegūts riska novērtējumā, kura pamatā ir dzeramā ūdens ieguves vietu monitoringa vai dzeramā ūdens monitoringa rezultāti un kurš apstiprina, ka cilvēku veselība ir pasargāta no jebkādas nelabvēlīgas ietekmes, ko izraisa dzeramā ūdens piesārņojums;
34.5.
riska novērtējumā apstiprinās maza varbūtība par kāda saprātīgi paredzama faktora ietekmi uz dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos.
35.
Dzeramā ūdens riska novērtējumu pastāvīgi pārskata un vismaz reizi sešos gados atjauno.
V.Dzeramā ūdens monitoringa programmu izpildes kontrole
36.
Pārtikas uzņēmums, izņemot uzņēmumu, kam dzeramo ūdeni nodrošina ūdens piegādātājs pa publisko ūdensapgādes sistēmu, par monitoringa rezultātiem elektroniski informē inspekciju valsts pārvaldes pakalpojuma portālā, izmantojot e-pakalpojumu “Dzeramā ūdens testēšanas pārskatu iesniegšana Veselības inspekcijai”, un dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību.
37.
Ja monitoringā  konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šo noteikumu prasībām, pārtikas uzņēmums nekavējoties elektroniski par to informē dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību un inspekciju un radioaktīvo vielu neatbilstību gadījumā – arī Radiācijas drošības centru.
38.
Pārtikas uzņēmumi dzeramā ūdens laboratoriskās analīzes veic laboratorijā, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar noteikumiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditētā laboratorijā.
39.
Dzeramo ūdeni pārbauda ar metodēm, kas norādītas šo noteikumu 4.pielikumā, ņemot vērā, ka:
39.1.
laboratorijai ir tiesības izmantot metodes, kas nav minētas šo noteikumu 4.pielikuma 1. punktā, ja iegūtie rezultāti ir salīdzināmi ar rezultātiem, ko iegūst ar šo noteikumu 4.​​​pielikumā  minētajām testēšanas metodēm, un ja ar citu testēšanas metodi sasniedzama līdzvērtīga rezultātu noteikšanas robeža, precizitāte un ticamība;
39.2.
šo noteikumu 4.pielikuma  2. punktā minēto rādītāju noteikšanai var izmantot jebkuru analīzes metodi, ja vien tā atbilst šo noteikumu 4. pielikumā noteiktajām prasībām.
40.
Nacionālā standartizācijas institūcija savā tīmekļvietnē pēc Zemkopības ministrijas ieteikuma publicē to standartu sarakstu, kurus var piemērot dzeramā ūdens paraugu transportēšanai un paraugu ņemšanai.
41.
Ja tiek piemēroti šo noteikumu 40. punktā minētie standarti, uzskatāms, ka dzeramā ūdens paraugu transportēšana, paraugu ņemšana, paraugu konservēšana un glabāšana, kā arī paraugu ņemšana no sagatavošanas iekārtām un cauruļvadu sadales sistēmām atbilst šajā nodaļā noteiktajām būtiskajām prasībām, kuras aptver šie standarti vai to daļas.
42.
Ja konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šajos noteikumos noteiktajām prasībām vai parametriem, kas nav noteikti šo noteikumu 1.pielikumā, vai radušās pamatotas aizdomas par šajos noteikumos neminētu patogēno mikroorganismu un toksisko vielu iespējamo klātbūtni dzeramajā ūdenī tādā daudzumā, kas apdraud cilvēku veselību:
42.1.
dienests nekavējoties lemj par turpmāko rīcību, izvērtējot iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai atkarībā no pārsniegtajiem rādītājiem un maksimālo vērtību pārsniegšanas pakāpes;
42.2.
dienestam ir tiesības ierobežot vai aizliegt dzeramā ūdens lietošanu atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likumam, kā arī piemērot administratīvo sodu.
43.
Dienests, ja nepieciešams, nodrošina patērētāju informēšanu par fasēta dzeramā ūdens izplatīšanas aizliegumu.
VI.Minimālās prasības līdzekļiem un materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni
44.
Apstrādes ķimikālijas un filtrēšanas līdzekļi, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni:
44.1.
ne tieši, ne netieši nepasliktina dzeramā ūdens kvalitāti un pēc apstrādes ķimikāliju un filtrēšanas līdzekļu lietošanas dzeramais ūdens atbilst šo noteikumu  1.pielikumā noteiktajām prasībām;
44.2.
nelabvēlīgi neietekmē ūdens krāsu, smaržu vai garšu;
44.3.
nejauši neveicina mikroorganismu augšanu;
44.4.
nepiesārņo ūdeni augstākā līmenī nekā tas nepieciešams, ņemot vērā paredzēto mērķi.
45.
Pārtikas uzņēmumi savas iekārtas dezinficē atbilstoši uzņēmuma paškontroles sistēmā noteiktajām procedūrām.
46.
Minimālās prasības materiāliem, kurus ir paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei, apstrādei, glabāšanai vai sadalei jaunās iekārtās vai esošajās iekārtās, ja tiek veikts to remonts vai rekonstrukcija, un kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni ir noteiktas normatīvajos aktos par būvnormatīviem.
VII.Noslēguma jautājumi
47.
Šie noteikumi stājas spēkā 2023. gada 13. janvārī.
48.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumus Nr. 671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 228. nr.; 2018, 206. nr.).
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Eiropas parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Direktīvas 2020/2184/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija);
2)
Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīvas 2013/51/EURATOM, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-186 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-186 Nr]
Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības
2.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-186 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-186 Nr]
Pārtikas uzņēmumu dzeramā ūdens monitorings un to rādītāji
3.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-186 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-186 Nr]
Ūdens paraugu ņemšanas un analīžu minimālais biežums ūdenim pārtikas uzņēmumos dzeramā ūdens monitoringam
4.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-186 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-186 Nr]
Dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes rādītāju noteikšanas metodes
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk