aizsardzības likuma 31. panta otro daļu
23.1. novērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu, tai skaitā noskaidro visu nedalītā saimniecībā dzīvojošo personu viedokli par bērna adopciju;
23.2. noskaidro ģimenes dzīves apstākļus, sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu un izvērtē ģimenes materiālo stāvokli;
23.3. pieprasa informāciju no Sodu reģistra par personu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām;
23.4. izvērtē šo noteikumu 17.6. apakšpunktā un 23.1 punktā minētos dokumentus un informāciju;
23.5. ja persona pēdējo divu gadu laikā pastāvīgi (ilgāk par vienu gadu) ir dzīvojusi ārvalstīs, bāriņtiesa pieprasa personai iesniegt attiecīgās valsts sodu reģistrā iekļautās ziņas par personu;
23.6. noskaidro, vai personai nav ierobežota rīcībspēja;
23.7. nosūta personu pie psihologa ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrā (turpmāk – atbalsta centrs) vai bāriņtiesā, lai saņemtu atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par personas piemērotību adoptētāja statusam;
23.8. nosūta personu apgūt adoptētāja mācību programmu atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam. Adoptētāja mācību programma nav jāapgūst, ja persona ir sekmīgi apguvusi adoptētāja, aizbildņa vai audžuģimenes mācību programmu, izņemot gadījumu, ja bāriņtiesa, uzsākot personas izvērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 23. un 26. punktam, ir atzinusi, ka personai nepieciešams apgūt adoptētāja mācību programmu;
23.9. (Svītrots)
23.10. noskaidro personas viedokli par bērna tiesībām zināt savu izcelšanos un adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērnam.";
25.11. laulības šķiršanu;
25.12. stāšanos laulībā;
25.13. spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru personai vai otram laulātajam ir ierobežota rīcībspēja;
25.14. spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru otrs laulātais ir izsludināts par mirušu;
25.15. laulātā nāvi;
25.16. laulātā izsludināšanu meklēšanā;
25.17. Civillikuma 163. panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu iestāšanos;
25.18. citu būtisku informāciju, kas var būt šķērslis bērna adopcijai.";
39.1. izskaidro bērnam veicamās darbības un noskaidro bērna viedokli par viņa nodošanu pirmsadopcijas aprūpē, ja bērns spēj to formulēt, kā arī sniedz informāciju par atbalsta saņemšanas iespējām. Bāriņtiesa var lūgt minētās darbības veikt citai bāriņtiesai;
39.2. sazinās ar bērna likumisko pārstāvi un noskaidro, vai adoptējamā bērna nodošana pirmsadopcijas aprūpē atbilst bērna interesēm;
39.3. izvērtē, vai adoptētāja ģimene spēj nodrošināt bērna vajadzības, pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam.";
45.1. apmeklē ģimeni vismaz trīs reizes, kā arī noskaidro bērna un adoptētāja viedokli;
45.2. ja nepieciešams, pieprasa ziņas no citām valsts vai pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām vai piesaista citus speciālistus;
45.3. pārrunā ar adoptētāju aprūpē nodotā bērna tiesības zināt savu izcelšanos un adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērna labvēlīgai attīstībai.";
46.1. noskaidro un izvērtē:
46.1.1. adoptētāja un adoptējamā bērna personības iezīmes, saderību un savstarpējās attiecības;
46.1.2. adoptējamā bērna attiecības ar citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām;
46.1.3. adoptētāja mājokļa un saimniecības īpatnības;
46.1.4. adoptētāja spēju izaudzināt adoptējamo bērnu;
46.1.5. adoptētāja un adoptējamā bērna savstarpējo piemērotību;
46.2. izvērtē no adoptētāja, atbalsta centra un valsts un pašvaldību iestādēm saņemto informāciju par adoptētājam un adoptējamam bērnam sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstu, ja attiecināms.";
46.21. ir izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un adoptētāju vai citu nedalītā saimniecībā dzīvojošu personu;
46.22. ir plānota bērna izceļošana no valsts;
46.23. bērnam ir pasliktinājusies veselība vai ir konstatēti būtiski veselības traucējumi;
46.24. bērns ir cietis nelaimes gadījumā;
46.25. bērns nopietni apdraud savu veselību vai attīstību, lietojot alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas;
46.26. bērns patvaļīgi aizgājis no ģimenes;
46.27. bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu;
46.28. bērns ir miris;
46.29. adoptētāja rīcībā ir cita informācija, kas var būtiski ietekmēt turpmāko bērna pirmsadopcijas aprūpi.";
53.1. veic dzīves apstākļu pārbaudi un pārrunas ar adoptētājiem, bērnu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošajām personām, sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu un noformē sarunas protokolu;
53.2. ja nepieciešams, pieprasa ziņas no citām valsts vai pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām vai piesaista citus speciālistus;
53.3. ja adoptētajam bērnam vai adoptētāja ģimenei ir nepieciešams atbalsts, informē adoptētāju par tā saņemšanas iespējām;
53.4. ja nepieciešams, pārrunā ar adoptētāju adoptētā bērna tiesības zināt savu izcelšanos un adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērna labvēlīgai attīstībai.";
"3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 30. oktobra
noteikumiem Nr. 667
Prasības adoptētāju mācību programmas saturam un kritēriji mācību programmas izstrādei
Pielikums nosaka prasības ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem un kompetentajai iestādei potenciālo adoptētāju mācību programmas izstrādei, kā arī mācību programmas kvalitātes novērtēšanas procesa un mācību programmas īstenotāju – lektoru – kvalifikācijas prasības. Apmācību programmas īstenotāji, izstrādājot mācību programmu, ievēro šīs prasības un ir tiesīgi noteikt katras mācību tēmas ilgumu, to sadalījumu un secību, kā arī izmantojamās metodes, tai skaitā piemērojot modulāro apmācības sistēmu.
1. Mācību programmas mērķis – sniegt potenciālajiem adoptētājiem zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas pilnvērtīgai bērna aprūpei un audzināšanai.
2. Mācību programmas uzdevumi – mācību programma ietver izglītošanos mācību grupā, saistot to ar praktisku darbību. Mācību programma virzīta uz kompetenču attīstību: bērna aprūpe un aizsardzība; bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana; bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana; drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana; sadarbība jeb darbs profesionālā komandā.
3. Mācību programmas ilgums – vismaz 40 akadēmiskās stundas (teorētiskās un praktiskās nodarbības) un vismaz 16 akadēmiskās stundas (prakse – pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, piemēram, brīvprātīgais darbs bērnu aprūpes iestādē, krīzes centrā, dienas centrā, bērnu nometnēs trenera pavadībā). Prakses daļa tiek organizēta individuāli katrai ģimenei. Mācību programmas prakses daļas apguve 16 stundu apjomā nav nepieciešama, ja personai ir iepriekšēja pieredze ārpusģimenes aprūpē esoša bērna aprūpē un audzināšanā (aizbildnība, audžuģimene, viesģimene, adopcija, brīvprātīgais vai profesionālais darbs bērnu aprūpes iestādē vai krīzes centrā) vai persona vēlas adoptēt otra laulātā bērnu, izņemot gadījumu, ja persona ir izteikusi vēlmi to apgūt.
4. Mācību programmas forma – kombinēti klātienē un attālināti, ar uzsvaru uz klātienes nodarbībām un aktīvu iesaistīšanos grupas darba procesā. Mācības attālinātā formā pieļaujamas ne vairāk kā 30 % no teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām paredzētā akadēmisko stundu skaita. Mācību programmas prakse – pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem – ir organizējama klātienē. Nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru – personu, kam ir pieredze bērnu ārpusģimenes aprūpē un audzināšanā, vai speciālistu darbā ar šādām ģimenēm. Lai mācību procesā varētu īstenot atbalsta komponenti un veidot grupas savstarpēju mijiedarbību, vēlamais dalībnieku skaits grupā 7–15 personas.
5. Mācību programmas metodes – lekcijas, videomateriāli vai mācību filmu demonstrēšana, darbs grupā, darbs pāros, lomu spēles, sociālo situāciju izspēle, diskusijas, refleksijas u. c.
6. Mācību programmas apguves kvalitātes novērtēšana – apmācāmie, kuri apguvuši mācību programmu un ieguvuši nepieciešamo zināšanu un prasmju novērtējumu, kārto noslēguma pārbaudījumu, kas ietver daudzpakāpju novērtēšanu:
6.1. potenciālā adoptētāja kompetenču pašvērtējums;
6.2. lektora un mentora atgriezeniskā saite – novērtējums;
6.3. grupas atgriezeniskā saite;
6.4. teorētisko un praktisko zināšanu novērtēšana – zināšanu tests un sociālās situācijas analīze;
6.5. vismaz 90 % apmeklējums un dalība grupas procesā.
Apliecību par mācību programmas apguvi saņem persona, kura teorētisko un praktisko zināšanu novērtējumā ieguvusi ne mazāk kā 7 balles (10 ballu vērtējuma skalā) un pozitīvu vērtējumu pārējās noslēguma pārbaudījuma pozīcijās.
7. Dokuments, kas apliecina sekmīgu mācību programmas apguvi, – apliecība.
8. Mācību programma:
Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm |
Mācību programmas rezultāts | Kvalifikācijas prasības lektoram |
1. Bērna aprūpe un aizsardzība: 1.1. Bērna ienākšana ģimenē, mājas vide, drošība 1.2. Drošību apdraudošie riski un bērnu iepazīstināšana ar tiem 1.3. Veselības aprūpe, veselības veicināšana un slimību profilakse, tai skaitā higiēna un uzturs 1.4. Fiziskās, emocionālās, seksuālās vardarbības un pamešanas novārtā riski, faktori un pazīmes |
Izpratne par bērna fiziskajām un emocionālajām pamatvajadzībām. Prasme nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošu aprūpi un uzraudzību | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā |
2. Bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana: 2.1. Bērna augšanas un attīstības stadijas, vajadzības, vecumposmu īpatnības atbilstoši attīstības jomām 2.1.1 Bērnu un jauniešu seksuālā un reproduktīvā veselība 2.2. Bērna pozitīvā disciplinēšana 2.3. Traumatiskas pieredzes (tai skaitā šķiršanās, zaudējuma, vardarbības un pamešanas novārtā) ietekme uz bērnu attīstību, uzvedību un piesaisti 2.4. Traumatiskas pieredzes pārvarēšanas stratēģijas un metodes 2.5. Kavētas attīstības cēloņi un risinājumi 2.6. Bērna pašaprūpes prasmju attīstīšana 2.7. Bērna identitāte un tās atklāšanas nozīmīgums bērna labvēlīgai attīstībai, dzīves gājums, kultūra un pieredze 2.8. Piesaiste: piesaistes loma, veidošanās, piesaistes attīstības problemātiskie aspekti 2.9. Zaudējums, sērošana, ar to saistītie izaicinājumi, reakcijas, vajadzības |
Izpratne par bērna attīstības vajadzībām,vecumposmu attīstības īpatnībām, spēja novērot un atpazīt kavētas attīstības pazīmes. Spēja saprast pārdzīvotās traumas un to ietekmi uz bērna attīstību un uzvedību. Prasme atbilstoši reaģēt uz bērna vajadzībām un nodrošināt tās. Veicināta izpratne par bērna kavētas attīstības novēršanu. Spēja veidot saikni ar bērnu un sniegt drošības sajūtu | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā |
3. Bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana: 3.1. Cieņpilna attieksme pret bērna izcelsmes ģimeni un citām piesaistes personām 3.2. Bērnam nozīmīgu attiecību atbalstīšana un turpināšana 3.3. Bērna saskarsmes ar izcelsmes ģimeni nodrošināšana, ar to saistītās bērnu reakcijas 3.4. Ģimenes nozīmīgums, māsu un brāļu savstarpējās saiknes nozīmīgums |
Izpratne par bērnam nozīmīgu saikņu ietekmi. Prasme stiprināt bērna saiknes un veicināt attiecību uzturēšanu ar bērna izcelsmes ģimeni un citām bērnam nozīmīgām personām | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā |
4. Drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana*: 4.1. Ilglaicīgu un pastāvīgu attiecību nozīme, plānošana 4.2. Ģimenes atkalapvienošanās kā primārais bērna labklājības mērķis 4.3. Pārejas process ģimeņu maiņas gadījumā 4.4. Sagatavošana patstāvīgai dzīvei |
Izpratne par drošas piesaistes nozīmi un ietekmi uz bērna attīstību. Prasme radīt bērnam drošu ģimenisku vidi un spēja veidot atbalstošas mūžilgas attiecības | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā |
5. Sadarbība jeb darbs profesionālā komandā: 5.1. Bērnu tiesību aizsardzības tiesiskais regulējums, normatīvie akti 5.2. Bērnu tiesību aizsardzības organizāciju pakalpojumi un pilnvaras 5.3. Atbalsta centru darbība, pakalpojumi 5.4. Uzņemošo ģimeņu formu atšķirīgās lomas, tiesības, pienākumi, vēsture 5.5. Ētikas un komunikācijas principi profesionāļu sadarbībā 5.6. Sadarbība, līdzdalība profesionālajās interešu grupās 5.7. Savu stipro pušu un vajadzību apzināšanās, apmierināšana 5.8. Profesionālās komandas definīcija un nepieciešamās prasmes, komandas darba vadlīnijas, nozīme bērna vajadzību nodrošināšanā 5.9. Bērna aprūpes plānošanas pamatprincipi |
Izpratne par komandas darba principiem. Spēja darboties komandā un sadarboties ar speciālistiem un organizācijām bērna labklājības nodrošināšanai | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā, karitatīvajā sociālajā darbā vai jurisprudencē un pieredze bērnu tiesību aizsardzības jomā |
Piezīme. * Adoptētāju mācību programmā tiek akcentēta mūžilgu attiecību veidošana ar adoptētāju ģimeni."