22-TA-3178
Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā
Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:
1.
Papildināt 5. panta pirmās daļas 4. punktu pēc vārda "darbu" ar vārdiem "un probācijas uzraudzību".
2.
Aizstāt 8. pantā vārdus "resocializāciju un tiesisku uzvedību" ar vārdiem "resocializācijas procesu un radot priekšnoteikumus personas tiesiskai uzvedībai".
3.
"12.1 pants. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes kriminālsodu izpildes laikā
Kriminālsodu izpildes laikā kriminālsodu izpildes iestādes organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmes šajā kodeksā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizē, lai kriminālsodu izpildes iestāžu un citu iesaistīto institūciju kompetences ietvaros koordinētu pasākumus un aktivitātes, ar mērķi mazināt risku, ka notiesātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.
12.2 pants. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmju organizēšanā iesaistītās iestādes un to organizēšanas kārtība
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizē Valsts probācijas dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Valsts policija attiecībā uz personām, kurām iestāde nodrošina kriminālsoda izpildi, ja:
1) persona ir notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;
2) persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību;
3) notiesātajam ir konstatētas radikalizācijas pazīmes;
4) notiesātais ir nepilngadīgs probācijas klients.
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes var organizēt arī šī panta pirmajā daļā neminētos gadījumos par nepilngadīgu notiesāto, notiesāto ar garīgās veselības traucējumiem vai notiesāto, kuram ir konstatēts ļoti augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks, kā arī gadījumos, ja notiesātā jauna noziedzīga nodarījuma risku mazināšanai nepieciešama citu institūciju iesaiste, lai nodrošinātu koordinētus pasākumus un aktivitātes.
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmi var organizēt jebkurā kriminālsoda izpildes procesa brīdī. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmi obligāti organizē pirms kriminālsoda izpildes beigām attiecībā uz šī panta pirmajā daļā minētajiem notiesātajiem.
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes var organizēt arī atkārtoti par vienu un to pašu notiesāto.
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmēs pēc Valsts probācijas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vai Valsts policijas uzaicinājuma piedalās Valsts drošības dienesta, pašvaldības sociālā dienesta, bāriņtiesas, pašvaldības policijas, Bērnu aizsardzības centra pārstāvji, kā arī psihologs, ārstniecības persona, fiziska persona vai juridiskas personas pārstāvis, kas var sniegt nepieciešamo informāciju izskatāmajā jautājumā.
Dalībai starpinstitūciju sadarbības sanāksmē par nepilngadīgo probācijas klientu var pieaicināt nepilngadīgo notiesāto un nepilngadīgā notiesātā likumisko pārstāvi un ģimenes locekļus.
Dalībai starpinstitūciju sadarbības sanāksmē pieaicina Valsts drošības dienesta pārstāvi, ja sanāksmi organizē par šī panta pirmās daļas 3. punktā minēto personu vai personu, kas notiesāta par ar terorismu saistīta nozieguma izdarīšanu.
Dalībai starpinstitūciju sadarbības sanāksmē pieaicina Bērnu aizsardzības centra pārstāvi, ja sanāksmi organizē:
1) par notiesāto, kurš, būdams nepilngadīgs, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgu personu;
2) par notiesāto, kurš izcieš sodu par noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgu personu un nesadarbojas ar kriminālsodu izpildes institūciju;
3) ja starpinstitūciju sadarbības sanāksmes ietvaros tiek konstatēts nepilngadīgā labāko interešu aizskārums vai apdraudējums;
4) ja inspekcijas dalība nepieciešama bāriņtiesu darba uzraudzības un metodiskās vadības ietvaros atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka bāriņtiesas darbību.
Dalībai starpinstitūciju sadarbības sanāksmē par nepilngadīgo probācijas klientu pieaicina pašvaldības speciālistu, kurš pašvaldībā atbild par profilakses lietas iekārtošanu un uzvedības sociālās korekcijas programmas izstrādi probācijas klientam.
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtību, lēmumu pieņemšanas kārtību, kā arī protokola sagatavošanas kārtību un glabāšanas termiņus nosaka Ministru kabinets.
Par personu ar radikalizācijas pazīmēm šā kodeksa izpratnē uzskata personu, kura, pamatojoties uz ideoloģiska, politiska, reliģiska, sociāla, ekonomiska un personīga rakstura iemesliem, pakāpeniski pieņem vardarbīgu ekstrēmismu.
Vardarbīgs ekstrēmisms izpaužas kā tādu darbību popularizēšana, atbalstīšana un veikšana, kuras var novest pie terorisma un kuru mērķis ir aizstāvēt ideoloģiju, kas sludina rases, nacionālo, etnisko vai reliģisko pārākumu vai noliedz demokrātijas pamatprincipus un pamatvērtības.
12.3 pants. Personas datu apstrāde starpinstitūciju sadarbības sanāksmē
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā tās dalībnieki, lai sasniegtu šā kodeksa 12.1 panta otrajā daļā paredzēto mērķi:
1) sniedz informāciju par institūcijas kompetences ietvaros īstenotajiem pasākumiem darbā ar notiesāto, par institūcijas darbības ietvaros vai uzaicinātās personas konstatētajiem notiesātā atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskiem, sniedz institūcijas vai uzaicinātās personas rīcībā esošo informāciju par notiesāto, cietušo, notiesātā ģimenes locekļiem, iespējami apdraudēto personu;
2) sniedz informāciju par īstenotajiem pasākumiem cietušā interešu aizstāvības nodrošināšanai un turpmāk īstenojamiem pasākumiem;
3) vienojas par katras iesaistītās institūcijas kompetences jomā veicamajiem pasākumiem un aktivitātēm.
Sēdes protokolu nosūta tikai šā kodeksa 12.2 panta pirmajā un piektajā daļā minētajām institūcijām.
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizēšanas un norises laikā sanāksmes dalībnieki apstrādā šī panta pirmajā daļā noteiktos notiesātā, cietušā, notiesātā ģimenes vai mājsaimniecības locekļu, iespējami apdraudēto personu personas datus, lai nodrošinātu šā kodeksa 12.1 panta otrajā daļā minētā mērķa sasniegšanu.
Lai nodrošinātu starpinstitūciju sadarbības sanāksmes dalībnieku interešu aizsardzību un šā kodeksa 12.1 panta otrajā daļā minētā mērķa sasniegšanu, starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādātajai informācijai, kā arī protokolā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss. Katra institūcija apstrādā starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā saņemtos personas datus savas kompetences ietvaros.
Lai nodrošinātu starpinstitūciju sadarbības sanāksmes dalībnieku interešu aizsardzību un šā kodeksa 12.1 panta otrajā daļā minētā mērķa sasniegšanu, starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādāto informāciju izsniedz tikai institūciju pārstāvjiem atbilstoši kompetencei vai citām personām, ja tas noteikts likumā. Psihologam, ārstniecības personai, fiziskai personai vai juridiskās personas pārstāvim, kas piedalījās starpinstitūciju sadarbības sanāksmē, atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, tiek sniegta informācija, kas attiecas uz notiesātajam nepieciešamajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem, vai cita likumā noteikta informācija."
Papildināt otro nodaļu ar 12.1, 12.2 un 12.3 pantu šādā redakcijā:
"12.1 pants. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes kriminālsodu izpildes laikā
Kriminālsodu izpildes laikā kriminālsodu izpildes iestādes organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmes šajā kodeksā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizē, lai kriminālsodu izpildes iestāžu un citu iesaistīto institūciju kompetences ietvaros koordinētu pasākumus un aktivitātes, ar mērķi mazināt risku, ka notiesātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.
12.2 pants. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmju organizēšanā iesaistītās iestādes un to organizēšanas kārtība
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizē Valsts probācijas dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Valsts policija attiecībā uz personām, kurām iestāde nodrošina kriminālsoda izpildi, ja:
1) persona ir notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;
2) persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību;
3) notiesātajam ir konstatētas radikalizācijas pazīmes;
4) notiesātais ir nepilngadīgs probācijas klients.
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes var organizēt arī šī panta pirmajā daļā neminētos gadījumos par nepilngadīgu notiesāto, notiesāto ar garīgās veselības traucējumiem vai notiesāto, kuram ir konstatēts ļoti augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks, kā arī gadījumos, ja notiesātā jauna noziedzīga nodarījuma risku mazināšanai nepieciešama citu institūciju iesaiste, lai nodrošinātu koordinētus pasākumus un aktivitātes.
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmi var organizēt jebkurā kriminālsoda izpildes procesa brīdī. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmi obligāti organizē pirms kriminālsoda izpildes beigām attiecībā uz šī panta pirmajā daļā minētajiem notiesātajiem.
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes var organizēt arī atkārtoti par vienu un to pašu notiesāto.
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmēs pēc Valsts probācijas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vai Valsts policijas uzaicinājuma piedalās Valsts drošības dienesta, pašvaldības sociālā dienesta, bāriņtiesas, pašvaldības policijas, Bērnu aizsardzības centra pārstāvji, kā arī psihologs, ārstniecības persona, fiziska persona vai juridiskas personas pārstāvis, kas var sniegt nepieciešamo informāciju izskatāmajā jautājumā.
Dalībai starpinstitūciju sadarbības sanāksmē par nepilngadīgo probācijas klientu var pieaicināt nepilngadīgo notiesāto un nepilngadīgā notiesātā likumisko pārstāvi un ģimenes locekļus.
Dalībai starpinstitūciju sadarbības sanāksmē pieaicina Valsts drošības dienesta pārstāvi, ja sanāksmi organizē par šī panta pirmās daļas 3. punktā minēto personu vai personu, kas notiesāta par ar terorismu saistīta nozieguma izdarīšanu.
Dalībai starpinstitūciju sadarbības sanāksmē pieaicina Bērnu aizsardzības centra pārstāvi, ja sanāksmi organizē:
1) par notiesāto, kurš, būdams nepilngadīgs, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgu personu;
2) par notiesāto, kurš izcieš sodu par noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgu personu un nesadarbojas ar kriminālsodu izpildes institūciju;
3) ja starpinstitūciju sadarbības sanāksmes ietvaros tiek konstatēts nepilngadīgā labāko interešu aizskārums vai apdraudējums;
4) ja inspekcijas dalība nepieciešama bāriņtiesu darba uzraudzības un metodiskās vadības ietvaros atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka bāriņtiesas darbību.
Dalībai starpinstitūciju sadarbības sanāksmē par nepilngadīgo probācijas klientu pieaicina pašvaldības speciālistu, kurš pašvaldībā atbild par profilakses lietas iekārtošanu un uzvedības sociālās korekcijas programmas izstrādi probācijas klientam.
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtību, lēmumu pieņemšanas kārtību, kā arī protokola sagatavošanas kārtību un glabāšanas termiņus nosaka Ministru kabinets.
Par personu ar radikalizācijas pazīmēm šā kodeksa izpratnē uzskata personu, kura, pamatojoties uz ideoloģiska, politiska, reliģiska, sociāla, ekonomiska un personīga rakstura iemesliem, pakāpeniski pieņem vardarbīgu ekstrēmismu.
Vardarbīgs ekstrēmisms izpaužas kā tādu darbību popularizēšana, atbalstīšana un veikšana, kuras var novest pie terorisma un kuru mērķis ir aizstāvēt ideoloģiju, kas sludina rases, nacionālo, etnisko vai reliģisko pārākumu vai noliedz demokrātijas pamatprincipus un pamatvērtības.
12.3 pants. Personas datu apstrāde starpinstitūciju sadarbības sanāksmē
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā tās dalībnieki, lai sasniegtu šā kodeksa 12.1 panta otrajā daļā paredzēto mērķi:
1) sniedz informāciju par institūcijas kompetences ietvaros īstenotajiem pasākumiem darbā ar notiesāto, par institūcijas darbības ietvaros vai uzaicinātās personas konstatētajiem notiesātā atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskiem, sniedz institūcijas vai uzaicinātās personas rīcībā esošo informāciju par notiesāto, cietušo, notiesātā ģimenes locekļiem, iespējami apdraudēto personu;
2) sniedz informāciju par īstenotajiem pasākumiem cietušā interešu aizstāvības nodrošināšanai un turpmāk īstenojamiem pasākumiem;
3) vienojas par katras iesaistītās institūcijas kompetences jomā veicamajiem pasākumiem un aktivitātēm.
Sēdes protokolu nosūta tikai šā kodeksa 12.2 panta pirmajā un piektajā daļā minētajām institūcijām.
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizēšanas un norises laikā sanāksmes dalībnieki apstrādā šī panta pirmajā daļā noteiktos notiesātā, cietušā, notiesātā ģimenes vai mājsaimniecības locekļu, iespējami apdraudēto personu personas datus, lai nodrošinātu šā kodeksa 12.1 panta otrajā daļā minētā mērķa sasniegšanu.
Lai nodrošinātu starpinstitūciju sadarbības sanāksmes dalībnieku interešu aizsardzību un šā kodeksa 12.1 panta otrajā daļā minētā mērķa sasniegšanu, starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādātajai informācijai, kā arī protokolā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss. Katra institūcija apstrādā starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā saņemtos personas datus savas kompetences ietvaros.
Lai nodrošinātu starpinstitūciju sadarbības sanāksmes dalībnieku interešu aizsardzību un šā kodeksa 12.1 panta otrajā daļā minētā mērķa sasniegšanu, starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādāto informāciju izsniedz tikai institūciju pārstāvjiem atbilstoši kompetencei vai citām personām, ja tas noteikts likumā. Psihologam, ārstniecības personai, fiziskai personai vai juridiskās personas pārstāvim, kas piedalījās starpinstitūciju sadarbības sanāksmē, atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, tiek sniegta informācija, kas attiecas uz notiesātajam nepieciešamajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem, vai cita likumā noteikta informācija."
4.
Izteikt 13. panta tekstu šādā redakcijā:
"Brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Notiesātie brīvības atņemšanas sodu var izciest arī izmeklēšanas cietumā izveidotā slēgtā cietuma, atklātā cietuma vai audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā.
Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt gan slēgtā, gan atklātā cietuma, gan audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļas, gan izmeklēšanas cietuma nodaļas."
Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt gan slēgtā, gan atklātā cietuma, gan audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļas, gan izmeklēšanas cietuma nodaļas."
5.
13.2 pantā:
papildināt ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:
"Ar ieslodzījuma vietas priekšnieka lēmumu var organizēt nodaļas vienas soda izciešanas režīma pakāpes ietvaros, vienkopus grupējot notiesātos ar līdzīgām vajadzībām vai ņemot vērā citu noteiktu kritēriju (pazīmi), ja tas var veicināt kriminālsoda izpildes mērķa sasniegšanu. Vienas nodaļas ietvaros vienkopus var grupēt arī notiesātos, kas izcieš sodu dažādās soda izciešanas režīma pakāpēs, ja tas nepieciešams noteiktu notiesāto resocializācijas vajadzību nodrošināšanai.";
uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu.
papildināt ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:
"Ar ieslodzījuma vietas priekšnieka lēmumu var organizēt nodaļas vienas soda izciešanas režīma pakāpes ietvaros, vienkopus grupējot notiesātos ar līdzīgām vajadzībām vai ņemot vērā citu noteiktu kritēriju (pazīmi), ja tas var veicināt kriminālsoda izpildes mērķa sasniegšanu. Vienas nodaļas ietvaros vienkopus var grupēt arī notiesātos, kas izcieš sodu dažādās soda izciešanas režīma pakāpēs, ja tas nepieciešams noteiktu notiesāto resocializācijas vajadzību nodrošināšanai.";
uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu.
6.
Aizstāt 15. panta devītajā daļā skaitli un vārdus "21 dienas laikā pēc tam, kad tā saņēmusi tiesas informāciju par sprieduma izpildi" ar skaitli un vārdiem "10 dienu laikā pēc tam, kad notiesātais uzsācis soda izpildi brīvības atņemšanas iestādē".
7.
Papildināt kodeksu ar 15.4 pantu šādā redakcijā:
"15.4 pants. Notiesātā piekļuve dokumentiem
Notiesātajam neizsniedz un viņu neiepazīstina ar ieslodzījuma izpildes laikā radītu dokumentu un nenorāda šādas neiepazīstināšanas iemeslus, ja dokuments satur:
1) informāciju par ieslodzīto, kurš ir palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu;
2) informāciju par ieslodzīto, kurš ir bijis tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, kriminālsodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, bijušais nodarbinātais, viņa laulātais vai pirmās pakāpes radinieks;
3) informāciju par citu ieslodzīto šķirtas turēšanas iemesliem;
4) informāciju, kuras nonākšana pie notiesātā vai citas personas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā vai radīt viņa vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu;
5) informāciju par iestāžu preventīvo darbību jauna noziedzīga nodarījuma, soda izciešanas režīma vai izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumu pārkāpuma novēršanai;
6) informāciju par notiesātā risku un vajadzību novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu par riska līmeni;
7) informāciju par notiesātā atbilstību dalībai resocializācijas programmā.
Citu šī panta pirmajā daļā neminētu ieslodzījuma izpildes laikā sagatavotu dokumentu notiesātajam izsniedz tad, ja to paredz šis kodekss vai citi normatīvie akti vai
pēc notiesātā pieprasījuma.
Šī panta pirmajā daļā minēto dokumentu izsniegšanai netiek piemēroti Informācijas atklātības likuma nosacījumi."
Notiesātajam neizsniedz un viņu neiepazīstina ar ieslodzījuma izpildes laikā radītu dokumentu un nenorāda šādas neiepazīstināšanas iemeslus, ja dokuments satur:
1) informāciju par ieslodzīto, kurš ir palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu;
2) informāciju par ieslodzīto, kurš ir bijis tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, kriminālsodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, bijušais nodarbinātais, viņa laulātais vai pirmās pakāpes radinieks;
3) informāciju par citu ieslodzīto šķirtas turēšanas iemesliem;
4) informāciju, kuras nonākšana pie notiesātā vai citas personas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā vai radīt viņa vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu;
5) informāciju par iestāžu preventīvo darbību jauna noziedzīga nodarījuma, soda izciešanas režīma vai izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumu pārkāpuma novēršanai;
6) informāciju par notiesātā risku un vajadzību novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu par riska līmeni;
7) informāciju par notiesātā atbilstību dalībai resocializācijas programmā.
Citu šī panta pirmajā daļā neminētu ieslodzījuma izpildes laikā sagatavotu dokumentu notiesātajam izsniedz tad, ja to paredz šis kodekss vai citi normatīvie akti vai
pēc notiesātā pieprasījuma.
Šī panta pirmajā daļā minēto dokumentu izsniegšanai netiek piemēroti Informācijas atklātības likuma nosacījumi."
8.
Izteikt 41. panta trešo daļu šādā redakcijā:
"Notiesātos slēgtajā cietumā un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē – arī no resocializācijas pasākumiem brīvajā laikā."
9.
Papildināt kodeksu ar 41.2 pantu šādā redakcijā:
"41.2 pants. Notiesātā uzvedības noteikumi brīvības atņemšanas iestādē
Notiesātajam ir tiesības:
1) glabāt priekšmetus un pārtikas produktus brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā sortimentā un daudzumā;
2) vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas vai darbinieka ar mutisku vai rakstisku iesniegumu;
3) uz pieņemšanu pie brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas vai darbinieka dienas kārtībā noteiktajā laikā. Pēc notiesātā lūguma amatpersona vai darbinieks viņu pieņem bez citu personu klātbūtnes;
4) lūgt kapelānu, lai viņš pieaicina notiesātā konfesijas garīdznieku;
5) sniegt rakstisku paskaidrojumu par soda izciešanas režīma pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem vai citos gadījumos.
Notiesātajam, kas ir iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, ir tiesības vērsties pie Olaines cietuma priekšnieka ar iesniegumu izbeigt vienošanos par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā.
Notiesātajam ir pienākums:
1) ievērot noteikto dienas kārtību un ugunsdrošības noteikumus;
2) saudzīgi izturēties pret brīvības atņemšanas iestādes īpašumu;
3) uzturēt kārtībā kameras, dzīvojamās telpas, koplietošanas telpas un darba vietas;
4) ievērot personisko higiēnu;
5) noteiktā rindas kārtībā uzkopt kameras, dzīvojamās telpas, vienības, koplietošanas telpas, kurās uzturas;
6) no celšanās līdz naktsmieram uzturēt savu guļamvietu atbilstoši brīvības atņemšanas iestādē noteiktajam vienotajam paraugam;
7) saņemt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju lietot personisko sadzīves tehniku;
8) būt pieklājīgam saskarsmē ar citiem notiesātajiem, administrācijas pārstāvjiem un apmeklētājiem, sastopoties ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonām vai darbiniekiem un citām personām, kuras apmeklē brīvības atņemšanas iestādi, sveicināt viņus pieceļoties, uzrunāt ar "jūs" un lietot vārdu "kungs" ("kundze");
9) nostāties norādītajā vietā, ja notiesātos kamerā vai dzīvojamā telpā apmeklē brīvības atņemšanas iestādes amatpersona;
10) saskaņā ar ārstniecības personas norādījumiem pakļauties nepieciešamajai medicīniskajai izmeklēšanai, apsekošanai, sanitārajai apstrādei, vakcinācijai un medicīniskajām darbībām infekcijas slimības izplatības ierobežošanai;
11) lietot zāles tūlīt pēc to saņemšanas brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pārstāvja klātbūtnē vai ārstniecības personas klātbūtnē;
12) izpildīt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu likumīgās prasības;
13) pakļauties pārbaudei, lai konstatētu, vai nav lietots alkohols, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas;
14) pakļauties pārmeklēšanai;
15) apmaksāt Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtos maksas pakalpojumus normatīvajos aktos par Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā kārtībā un apmērā;
16) nēsāt atpazīšanas zīmi.
Notiesātajam, kas ir iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, ir pienākums:
1) ievērot vienošanos par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā;
2) piedalīties resocializācijas pasākumos atbilstoši resocializācijas plānam un atkarību mazināšanas pasākumu kopumā paredzētajiem iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī līdzdarboties risku un vajadzību izvērtēšanā.
Notiesātajam ir aizliegts:
1) patvaļīgi atstāt nodaļas (iecirkņa) teritoriju, dzīvojamo telpu vai kameru;
2) patvaļīgi atrasties objektos vai telpās;
3) iegādāties, izgatavot, lietot vai glabāt priekšmetus un vielas, kas brīvības atņemšanas iestādē ir aizliegtas, priekšmetus, kas pārsniedz brīvības atņemšanas iestādē atļauto skaitu (daudzumu), kā arī bojātas elektroierīces un mantas, kuru lietošana apdraud notiesātā un apkārtējo veselību un dzīvību;
4) smēķēt neatļautā vietā;
5) atsavināt vai nodot lietošanā citiem personiskās mantas, izstrādājumus vai vielas, kā arī iegādāties vai pieņemt tās no citiem;
6) glabāt spēļu kārtis un spēlēt spēles, lai gūtu materiālu vai citāda veida labumu (azartspēles);
7) tetovēt sevi vai citu ieslodzīto;
8) lietot lamuvārdus;
9) izvietot dzīvojamā telpā, kamerā vai vienībā attēlus, izņemot fotogrāfijas ietvarā;
10) aizklāt savu guļamvietu un veikt citus pasākumus, kas traucē veikt notiesāto uzraudzību;
11) patvaļīgi iekārtot guļamvietu citā telpā, kā arī savstarpēji apmainīties guļamvietām ar citu notiesāto;
12) patvaļīgi mainīt dzīvojamās telpas vai kameras aprīkojuma izvietojuma vietas;
13) patvaļīgi pārvietot brīvības atņemšanas iestādes īpašumu;
14) tīši kaitēt cita ieslodzītā veselībai;
15) fiziski iespaidot vai citādā veidā pazemot citas personas;
16) izmantot brīvības atņemšanas iestādē neatļautus saziņas veidus un līdzekļus;
17) iegādāties, glabāt un izmantot literatūru, brošūras, bukletus un cita veida informāciju par cīņas sporta veidiem, ieročiem un pornogrāfiju;
18) traucēt apkārtējo mieru.
Notiesātajam, kas ir iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, ir aizliegts bez darbinieku atļaujas sazināties ar notiesātajiem, kas izvietoti citā nodaļā.
Notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju var izmantot un glabāt personiskos mūzikas instrumentus, materiālus un instrumentus māksliniecisko un lietišķās mākslas izstrādājumu izgatavošanai, kā arī citus priekšmetus, kas nepieciešami notiesātā jaunrades iniciatīvu īstenošanai."
Notiesātajam ir tiesības:
1) glabāt priekšmetus un pārtikas produktus brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā sortimentā un daudzumā;
2) vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas vai darbinieka ar mutisku vai rakstisku iesniegumu;
3) uz pieņemšanu pie brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas vai darbinieka dienas kārtībā noteiktajā laikā. Pēc notiesātā lūguma amatpersona vai darbinieks viņu pieņem bez citu personu klātbūtnes;
4) lūgt kapelānu, lai viņš pieaicina notiesātā konfesijas garīdznieku;
5) sniegt rakstisku paskaidrojumu par soda izciešanas režīma pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem vai citos gadījumos.
Notiesātajam, kas ir iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, ir tiesības vērsties pie Olaines cietuma priekšnieka ar iesniegumu izbeigt vienošanos par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā.
Notiesātajam ir pienākums:
1) ievērot noteikto dienas kārtību un ugunsdrošības noteikumus;
2) saudzīgi izturēties pret brīvības atņemšanas iestādes īpašumu;
3) uzturēt kārtībā kameras, dzīvojamās telpas, koplietošanas telpas un darba vietas;
4) ievērot personisko higiēnu;
5) noteiktā rindas kārtībā uzkopt kameras, dzīvojamās telpas, vienības, koplietošanas telpas, kurās uzturas;
6) no celšanās līdz naktsmieram uzturēt savu guļamvietu atbilstoši brīvības atņemšanas iestādē noteiktajam vienotajam paraugam;
7) saņemt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju lietot personisko sadzīves tehniku;
8) būt pieklājīgam saskarsmē ar citiem notiesātajiem, administrācijas pārstāvjiem un apmeklētājiem, sastopoties ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonām vai darbiniekiem un citām personām, kuras apmeklē brīvības atņemšanas iestādi, sveicināt viņus pieceļoties, uzrunāt ar "jūs" un lietot vārdu "kungs" ("kundze");
9) nostāties norādītajā vietā, ja notiesātos kamerā vai dzīvojamā telpā apmeklē brīvības atņemšanas iestādes amatpersona;
10) saskaņā ar ārstniecības personas norādījumiem pakļauties nepieciešamajai medicīniskajai izmeklēšanai, apsekošanai, sanitārajai apstrādei, vakcinācijai un medicīniskajām darbībām infekcijas slimības izplatības ierobežošanai;
11) lietot zāles tūlīt pēc to saņemšanas brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pārstāvja klātbūtnē vai ārstniecības personas klātbūtnē;
12) izpildīt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu likumīgās prasības;
13) pakļauties pārbaudei, lai konstatētu, vai nav lietots alkohols, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas;
14) pakļauties pārmeklēšanai;
15) apmaksāt Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtos maksas pakalpojumus normatīvajos aktos par Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā kārtībā un apmērā;
16) nēsāt atpazīšanas zīmi.
Notiesātajam, kas ir iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, ir pienākums:
1) ievērot vienošanos par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā;
2) piedalīties resocializācijas pasākumos atbilstoši resocializācijas plānam un atkarību mazināšanas pasākumu kopumā paredzētajiem iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī līdzdarboties risku un vajadzību izvērtēšanā.
Notiesātajam ir aizliegts:
1) patvaļīgi atstāt nodaļas (iecirkņa) teritoriju, dzīvojamo telpu vai kameru;
2) patvaļīgi atrasties objektos vai telpās;
3) iegādāties, izgatavot, lietot vai glabāt priekšmetus un vielas, kas brīvības atņemšanas iestādē ir aizliegtas, priekšmetus, kas pārsniedz brīvības atņemšanas iestādē atļauto skaitu (daudzumu), kā arī bojātas elektroierīces un mantas, kuru lietošana apdraud notiesātā un apkārtējo veselību un dzīvību;
4) smēķēt neatļautā vietā;
5) atsavināt vai nodot lietošanā citiem personiskās mantas, izstrādājumus vai vielas, kā arī iegādāties vai pieņemt tās no citiem;
6) glabāt spēļu kārtis un spēlēt spēles, lai gūtu materiālu vai citāda veida labumu (azartspēles);
7) tetovēt sevi vai citu ieslodzīto;
8) lietot lamuvārdus;
9) izvietot dzīvojamā telpā, kamerā vai vienībā attēlus, izņemot fotogrāfijas ietvarā;
10) aizklāt savu guļamvietu un veikt citus pasākumus, kas traucē veikt notiesāto uzraudzību;
11) patvaļīgi iekārtot guļamvietu citā telpā, kā arī savstarpēji apmainīties guļamvietām ar citu notiesāto;
12) patvaļīgi mainīt dzīvojamās telpas vai kameras aprīkojuma izvietojuma vietas;
13) patvaļīgi pārvietot brīvības atņemšanas iestādes īpašumu;
14) tīši kaitēt cita ieslodzītā veselībai;
15) fiziski iespaidot vai citādā veidā pazemot citas personas;
16) izmantot brīvības atņemšanas iestādē neatļautus saziņas veidus un līdzekļus;
17) iegādāties, glabāt un izmantot literatūru, brošūras, bukletus un cita veida informāciju par cīņas sporta veidiem, ieročiem un pornogrāfiju;
18) traucēt apkārtējo mieru.
Notiesātajam, kas ir iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, ir aizliegts bez darbinieku atļaujas sazināties ar notiesātajiem, kas izvietoti citā nodaļā.
Notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju var izmantot un glabāt personiskos mūzikas instrumentus, materiālus un instrumentus māksliniecisko un lietišķās mākslas izstrādājumu izgatavošanai, kā arī citus priekšmetus, kas nepieciešami notiesātā jaunrades iniciatīvu īstenošanai."
10.
Izslēgt 42. panta pirmajā daļā vārdus "darbu un amatu sarakstu, kuros aizliegts nodarbināt notiesātos".
11.
Izslēgt 43. panta otro daļu.
12.
45. pantā:
papildināt trešo daļu pēc vārda "vecākiem" ar vārdiem "aizbildņiem, aizgādņiem";
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"Ja notiesāto ilgstoši neapmeklē šā panta trešajā daļā minētās personas, pamatojoties uz tā notiesātā iesniegumu, kurš izcieš sodu slēgtajā cietumā, ilgstošo vai īslaicīgo satikšanos ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju var aizstāt ar videosaziņu bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes uz laiku līdz 30 minūtēm.";
"Ja notiesāto ilgstoši neapmeklē šā panta trešajā daļā minētās personas, pamatojoties uz tā notiesātā iesniegumu, kurš izcieš sodu slēgtajā cietumā, ilgstošo vai īslaicīgo satikšanos ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju var aizstāt ar videosaziņu bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes uz laiku līdz 30 minūtēm.";
izslēgt septīto daļu;
izslēgt astotajā daļā vārdus "vai kriminālprocesa interešu dēļ";
papildināt ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:
"Notiesātajam, kuram nodibināta aizgādnība, papildus šajā pantā minētajam ir tiesības uz vienu īslaicīgo satikšanos mēnesī vai tiesības uz videosaziņu vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ņemot vērā notiesātā norādīto vēlamo saziņas veidu, kā arī brīvības atņemšanas iestādes materiāltehnisko nodrošinājumu, nosaka veidu saziņai ar aizgādni."
"Notiesātajam, kuram nodibināta aizgādnība, papildus šajā pantā minētajam ir tiesības uz vienu īslaicīgo satikšanos mēnesī vai tiesības uz videosaziņu vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ņemot vērā notiesātā norādīto vēlamo saziņas veidu, kā arī brīvības atņemšanas iestādes materiāltehnisko nodrošinājumu, nosaka veidu saziņai ar aizgādni."
13.
Izslēgt 47. panta otro daļu.
14.
Izteikt 47.1 panta tekstu šādā redakcijā:
"Notiesātajam atļauts izmantot personisko sadzīves tehniku, apmaksājot attiecīgo maksas pakalpojumu normatīvajos aktos par Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi norādītajā apjomā un kārtībā.
Ministru kabinets nosaka brīvības atņemšanas iestādē atļautās notiesāto personiskās sadzīves tehnikas sarakstu, daudzumu un tās izmantošanas laiku un kārtību.
Par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumiem attiecībā uz personisko sadzīves tehniku var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.
Šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības neattiecas uz notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā. Notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, atļauts koplietošanas telpās izmantot brīvības atņemšanas iestādes nodrošināto sadzīves tehniku saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteikto dienas kārtību."
Ministru kabinets nosaka brīvības atņemšanas iestādē atļautās notiesāto personiskās sadzīves tehnikas sarakstu, daudzumu un tās izmantošanas laiku un kārtību.
Par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumiem attiecībā uz personisko sadzīves tehniku var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.
Šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības neattiecas uz notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā. Notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, atļauts koplietošanas telpās izmantot brīvības atņemšanas iestādes nodrošināto sadzīves tehniku saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteikto dienas kārtību."
15.
48. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā" ar vārdiem "Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā";
aizstāt otrās daļas pirmajā un trešajā teikumā vārdus "Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā" ar vārdiem "Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā";
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"Šī panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētais neattiecas uz notiesātajiem, kuri izcieš sodu atklātajā cietumā, izņemot gadījumu, ja šāds notiesātais iesniedz maksājumu pakalpojumu sniedzēja atteikumu maksājumu konta vai kredītiestādes atteikumu patērētāja pamatkonta atvēršanai vai informāciju par konta slēgšanu vai vienpusēju izbeigšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma vai Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajos gadījumos.";
"Šī panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētais neattiecas uz notiesātajiem, kuri izcieš sodu atklātajā cietumā, izņemot gadījumu, ja šāds notiesātais iesniedz maksājumu pakalpojumu sniedzēja atteikumu maksājumu konta vai kredītiestādes atteikumu patērētāja pamatkonta atvēršanai vai informāciju par konta slēgšanu vai vienpusēju izbeigšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma vai Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajos gadījumos.";
papildināt ar septīto daļu šādā redakcijā:
"Pamatojoties uz mirušā notiesātā mantinieka iesniegumu un uzrādot mantojuma apliecību, mirušā notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja."
"Pamatojoties uz mirušā notiesātā mantinieka iesniegumu un uzrādot mantojuma apliecību, mirušā notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja."
16.
Papildināt 48.2 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"Ja notiesātajam brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā tiek piemērots apcietinājums un notiesātais tiek pārvietots uz izmeklēšanas cietumu, tad, pamatojoties uz viņa iesniegumu, atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus ieskaita apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē."
17.
49. pantā:
izslēgt vārdus "un telegrammas";
aizstāt otrajā daļā vārdu "dienu" ar vārdu "darbdienu";
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem."
"Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem."
18.
Izslēgt 49.2 panta pirmajā daļā vārdus "vai daļēji slēgtā".
19.
49.5 pantā:
izslēgt pirmās daļas ceturto teikumu;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkota amatpersona vai darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā Fizisko personu reģistrā pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu esību.";
"Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkota amatpersona vai darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā Fizisko personu reģistrā pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu esību.";
papildināt ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:
"Lemjot par notiesātā iespēju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas atvadītos no miruša radinieka, šā kodeksa 49.2 panta sestās daļas 2. punktu neattiecina uz notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā."
"Lemjot par notiesātā iespēju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas atvadītos no miruša radinieka, šā kodeksa 49.2 panta sestās daļas 2. punktu neattiecina uz notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā."
20.
Izteikt 49.6 panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkota amatpersona vai darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā Fizisko personu reģistrā pārbauda šī panta pirmajā daļā minēto apstākļu esību."
21.
Izteikt 49.7 panta nosaukumu un tekstu šādā redakcijā:
"49.7 pants. Notiesātā pienākumi ārpus brīvības atņemšanas iestādes
Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atļaujā norādītajā laikā atgriezties šajā iestādē.
Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties jāpaziņo brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu.
Saņēmis šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas Cietumu slimnīcu.
Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības Krimināllikumā paredzētajā kārtībā par izvairīšanos no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.
Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums:
1) ievērot aizliegumu atstāt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļaujā noteikto uzturēšanās vietu laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 06.00;
2) ievērot aizliegumu izbraukt no brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļaujā noteiktās administratīvās teritorijas bez brīvības atņemšanas iestādes atļaujas;
3) ievērot aizliegumu atstāt Latvijas Republikas teritoriju;
4) ievērot aizliegumu atrasties ārpus atļaujā norādītās teritorijas;
5) nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādi, ja objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ brīvības atņemšanas iestādes atļaujā norādītajā laikā nav iespējams atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tiklīdz radīsies tāda iespēja;
6) ievērot aizliegumu apmeklēt azartspēļu norises vietas;
7) ievērot aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;
8) brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļaujā noteiktajā laikā sniegt ziņas par sevi un savu atrašanās vietu, telefoniski sazinoties ar brīvības atņemšanas iestādes administrāciju."
Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atļaujā norādītajā laikā atgriezties šajā iestādē.
Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties jāpaziņo brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu.
Saņēmis šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas Cietumu slimnīcu.
Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības Krimināllikumā paredzētajā kārtībā par izvairīšanos no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.
Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums:
1) ievērot aizliegumu atstāt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļaujā noteikto uzturēšanās vietu laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 06.00;
2) ievērot aizliegumu izbraukt no brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļaujā noteiktās administratīvās teritorijas bez brīvības atņemšanas iestādes atļaujas;
3) ievērot aizliegumu atstāt Latvijas Republikas teritoriju;
4) ievērot aizliegumu atrasties ārpus atļaujā norādītās teritorijas;
5) nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādi, ja objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ brīvības atņemšanas iestādes atļaujā norādītajā laikā nav iespējams atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tiklīdz radīsies tāda iespēja;
6) ievērot aizliegumu apmeklēt azartspēļu norises vietas;
7) ievērot aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;
8) brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļaujā noteiktajā laikā sniegt ziņas par sevi un savu atrašanās vietu, telefoniski sazinoties ar brīvības atņemšanas iestādes administrāciju."
22.
49.8 pantā:
izslēgt panta ievaddaļā vārdus "uz mūžu notiesātajiem";
izslēgt 4. punktu.
23.
Papildināt septīto nodaļu ar 49.9 pantu šādā redakcijā:
"49.9 pants. No procesa virzītāja saņemtu notiesātajam adresētu dokumentu izsniegšana
Ja brīvības atņemšanas iestādē no procesa virzītāja tiek elektroniski saņemts dokuments izsniegšanai notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkots darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā izdrukā minēto dokumentu, nereģistrējot un nepakļaujot pārbaudei, un, nodrošinot konfidencialitāti, ievieto to aploksnē, kuru aizlīmē. Uz aploksnes norāda procesa virzītāju, no kura saņemts dokuments, tā notiesātā vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu, kuram tas jāizsniedz, dokumenta nosaukumu vai numuru un nodod aploksni brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai izsniegšanai notiesātajam.
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kura izsniedza dokumentu notiesātajam, aizpilda veidlapu, norādot dokumenta nosaukumu vai numuru, izsniegšanas datumu un laiku vai informāciju, ka notiesātais atteicās pieņemt dokumentu, un ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc veidlapas aizpildīšanas to nosūta procesa virzītājam."
Ja brīvības atņemšanas iestādē no procesa virzītāja tiek elektroniski saņemts dokuments izsniegšanai notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkots darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā izdrukā minēto dokumentu, nereģistrējot un nepakļaujot pārbaudei, un, nodrošinot konfidencialitāti, ievieto to aploksnē, kuru aizlīmē. Uz aploksnes norāda procesa virzītāju, no kura saņemts dokuments, tā notiesātā vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu, kuram tas jāizsniedz, dokumenta nosaukumu vai numuru un nodod aploksni brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai izsniegšanai notiesātajam.
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kura izsniedza dokumentu notiesātajam, aizpilda veidlapu, norādot dokumenta nosaukumu vai numuru, izsniegšanas datumu un laiku vai informāciju, ka notiesātais atteicās pieņemt dokumentu, un ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc veidlapas aizpildīšanas to nosūta procesa virzītājam."
24.
50. pantā:
papildināt ceturto daļu pēc vārda "naudas" ar vārdu "uzskaites";
papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Notiesātā saraksti, kuras sūtīšanas izmaksas tiek segtas no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, nosūta kā vienkāršo pasta sūtījumu."
25.
50.1 pantā:
papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Notiesātā resocializācijas pakāpe tiek noteikta, izvērtējot resocializācijas plāna izpildi un notiesātā sasniegtos resocializācijas rezultātus.";
"Notiesātā resocializācijas pakāpe tiek noteikta, izvērtējot resocializācijas plāna izpildi un notiesātā sasniegtos resocializācijas rezultātus.";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie un notiesātie, kuriem tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, izņemot nepilngadīgos notiesātos, sodu izcieš tikai slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Nepilngadīgie notiesātie īslaicīgu brīvības atņemšanu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai slēgtā cietuma audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā, kurā sodu izcieš atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādei nepilngadīgajiem.";
"Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie un notiesātie, kuriem tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, izņemot nepilngadīgos notiesātos, sodu izcieš tikai slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Nepilngadīgie notiesātie īslaicīgu brīvības atņemšanu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai slēgtā cietuma audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā, kurā sodu izcieš atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādei nepilngadīgajiem.";
papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"Izlemjot jautājumu par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā un vērtējot, vai notiesātais ir izcietis šajā kodeksā noteikto soda daļu, ņem vērā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku."
"Izlemjot jautājumu par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā un vērtējot, vai notiesātais ir izcietis šajā kodeksā noteikto soda daļu, ņem vērā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku."
26.
50.3 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"Notiesātie slēgtajos cietumos sodu izcieš divās soda izciešanas režīma pakāpēs – zemākajā un augstākajā. Notiesātajiem atklātajos cietumos un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem soda izciešanas režīma pakāpes nenosaka.";
"Notiesātie slēgtajos cietumos sodu izcieš divās soda izciešanas režīma pakāpēs – zemākajā un augstākajā. Notiesātajiem atklātajos cietumos un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem soda izciešanas režīma pakāpes nenosaka.";
izteikt otrās daļas ievadtekstu šādā redakcijā:
"Šis kodekss paredz soda izpildes režīma:";
"Šis kodekss paredz soda izpildes režīma:";
izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"Notiesāto, kurš sodu uzsāka izciest slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, soda izpildes režīma mīkstināšanas ietvaros ar brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas (turpmāk – izvērtēšanas komisija) lēmumu var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi un no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes – uz atklāto cietumu. Notiesāto, kurš sodu uzsāka izciest slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto un notiesāto, kuram tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, soda izpildes režīma mīkstināšanas ietvaros ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu.
Lemjot par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes ietvaros, atbilstoši šajā kodeksā noteiktajam izvērtē, vai ir pagājuši seši mēneši pēc soda – ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā – piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai trīs mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai notiesātajam ir piemērots šā kodeksa 68. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktais pamudinājums un notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu.
Notiesāto, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto un notiesāto, kuram tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, soda izpildes režīma pastiprināšanas ietvaros par atsevišķu rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no slēgtā cietuma augstākās pakāpes – uz slēgtā cietuma zemāko pakāpi.";
"Notiesāto, kurš sodu uzsāka izciest slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, soda izpildes režīma mīkstināšanas ietvaros ar brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas (turpmāk – izvērtēšanas komisija) lēmumu var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi un no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes – uz atklāto cietumu. Notiesāto, kurš sodu uzsāka izciest slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto un notiesāto, kuram tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, soda izpildes režīma mīkstināšanas ietvaros ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu.
Lemjot par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes ietvaros, atbilstoši šajā kodeksā noteiktajam izvērtē, vai ir pagājuši seši mēneši pēc soda – ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā – piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai trīs mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai notiesātajam ir piemērots šā kodeksa 68. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktais pamudinājums un notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu.
Notiesāto, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto un notiesāto, kuram tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, soda izpildes režīma pastiprināšanas ietvaros par atsevišķu rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no slēgtā cietuma augstākās pakāpes – uz slēgtā cietuma zemāko pakāpi.";
izslēgt sesto daļu;
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
"Ja notiesāto notiesā ar brīvības atņemšanas sodu par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tiesa nosaka galīgo sodu, brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms par jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nosakāms atbilstoši šajā kodeksā paredzētajai kārtībai.";
"Ja notiesāto notiesā ar brīvības atņemšanas sodu par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tiesa nosaka galīgo sodu, brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms par jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nosakāms atbilstoši šajā kodeksā paredzētajai kārtībai.";
izteikt devīto un desmito daļu šādā redakcijā:
"Ja personu notiesā ar brīvības atņemšanas sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms tiek noteikts atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam.
Notiesātajam, kurš ticis atbrīvots nosacīti pirms termiņa un par kuru tiesa ir pieņēmusi lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi, brīvības atņemšanas iestādes veidu un soda izciešanas režīmu nosaka no jauna atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, par kuru piemērots brīvības atņemšanas sods."
"Ja personu notiesā ar brīvības atņemšanas sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms tiek noteikts atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam.
Notiesātajam, kurš ticis atbrīvots nosacīti pirms termiņa un par kuru tiesa ir pieņēmusi lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi, brīvības atņemšanas iestādes veidu un soda izciešanas režīmu nosaka no jauna atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, par kuru piemērots brīvības atņemšanas sods."
27.
Izteikt 50.4 panta tekstu šādā redakcijā:
"Slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē:
1) sodu uzsāk izciest par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu notiesātas pilngadīgas personas, izņemot personas, kuras noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nebija sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu;
2) sodu turpina izciest notiesātie, kuri soda izciešanas režīma pastiprināšanas ietvaros pārvietoti no slēgtā cietuma augstākās pakāpes.
Slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē:
1) sodu izcieš ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie;
2) sodu uzsāk izciest par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu notiesātie, izņemot šā kodeksa 50.6 panta pirmās daļas 2. punktā minētās personas;
3) sodu uzsāk izciest notiesātie, kuriem tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai brīvības atņemšanu;
4) sodu turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes soda izciešanas režīma mīkstināšanas ietvaros;
5) sodu turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem soda izciešanas režīma pastiprināšanas ietvaros;
6) sodu turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem šā kodeksa 50.7 panta piektajā daļā minētajos gadījumos;
7) sodu uzsāk izciest par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu notiesātas pilngadīgas personas, kuras noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nebija sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu.
Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.
Notiesātajam soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda, bet uz mūžu notiesātajam – ne mazāk kā septiņi gadi.
Notiesātajam soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda, bet uz mūžu notiesātajam – ne mazāk kā 10 gadi.
Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes var:
1) pārvietot uz atklāto cietumu;
2) likumā noteiktajā kārtībā atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, ja notiesātais atbilst Krimināllikumā noteiktajiem kritērijiem.
Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:
1) izmantot gadā astoņas ilglaicīgas satikšanās – no 24 līdz 48 stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās – no pusotras stundas līdz divām stundām;
2) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;
3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
4) lietot slēgtajā cietumā atļauto sadzīves tehniku;
5) no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktā iecirknī ārpus kameras;
6) valkāt personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu;
7) dienas kārtībā paredzētajā laikā patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, komersanta izveidoto pastāvīgo tirdzniecības vietu brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, ēdnīcu un grāmatu krātuvi;
8) piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos;
9) apmeklēt dievkalpojumus cietuma kapelā un tikties ar garīdznieku vienatnē.
Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē:
1) izmantot gadā piecas ilglaicīgas satikšanās – no 12 līdz 24 stundām un četras īslaicīgas satikšanās – no pusotras stundas līdz divām stundām;
2) ar cietuma darbinieku starpniecību dienas kārtībā paredzētajā laikā iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;
3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
4) izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;
5) ar cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma grāmatu krātuvē;
6) dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē vai vizuālās kontroles apstākļos;
7) ar cietuma priekšnieka atļauju lietot slēgtajā cietumā atļauto sadzīves tehniku kamerā;
8) apmeklēt cietuma kapelā dievkalpojumus un tikties ar garīdznieku vienatnē;
9) valkāt personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu;
10) piedalīties kultūras un reliģiskos pasākumos dienas kārtībā paredzētajā laikā.
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem ir tiesības:
1) izmantot vismaz stundu ilgu īslaicīgo satikšanos ne retāk kā reizi mēnesī, bet ne mazāk kā vienu īslaicīgo satikšanos soda izpildes laikā, ja tas ir īsāks par mēnesi;
2) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;
3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā panta septītās daļas 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā."
1) sodu uzsāk izciest par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu notiesātas pilngadīgas personas, izņemot personas, kuras noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nebija sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu;
2) sodu turpina izciest notiesātie, kuri soda izciešanas režīma pastiprināšanas ietvaros pārvietoti no slēgtā cietuma augstākās pakāpes.
Slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē:
1) sodu izcieš ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie;
2) sodu uzsāk izciest par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu notiesātie, izņemot šā kodeksa 50.6 panta pirmās daļas 2. punktā minētās personas;
3) sodu uzsāk izciest notiesātie, kuriem tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai brīvības atņemšanu;
4) sodu turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes soda izciešanas režīma mīkstināšanas ietvaros;
5) sodu turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem soda izciešanas režīma pastiprināšanas ietvaros;
6) sodu turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem šā kodeksa 50.7 panta piektajā daļā minētajos gadījumos;
7) sodu uzsāk izciest par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu notiesātas pilngadīgas personas, kuras noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nebija sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu.
Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.
Notiesātajam soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda, bet uz mūžu notiesātajam – ne mazāk kā septiņi gadi.
Notiesātajam soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda, bet uz mūžu notiesātajam – ne mazāk kā 10 gadi.
Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes var:
1) pārvietot uz atklāto cietumu;
2) likumā noteiktajā kārtībā atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, ja notiesātais atbilst Krimināllikumā noteiktajiem kritērijiem.
Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:
1) izmantot gadā astoņas ilglaicīgas satikšanās – no 24 līdz 48 stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās – no pusotras stundas līdz divām stundām;
2) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;
3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
4) lietot slēgtajā cietumā atļauto sadzīves tehniku;
5) no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktā iecirknī ārpus kameras;
6) valkāt personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu;
7) dienas kārtībā paredzētajā laikā patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, komersanta izveidoto pastāvīgo tirdzniecības vietu brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, ēdnīcu un grāmatu krātuvi;
8) piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos;
9) apmeklēt dievkalpojumus cietuma kapelā un tikties ar garīdznieku vienatnē.
Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē:
1) izmantot gadā piecas ilglaicīgas satikšanās – no 12 līdz 24 stundām un četras īslaicīgas satikšanās – no pusotras stundas līdz divām stundām;
2) ar cietuma darbinieku starpniecību dienas kārtībā paredzētajā laikā iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;
3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
4) izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;
5) ar cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma grāmatu krātuvē;
6) dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē vai vizuālās kontroles apstākļos;
7) ar cietuma priekšnieka atļauju lietot slēgtajā cietumā atļauto sadzīves tehniku kamerā;
8) apmeklēt cietuma kapelā dievkalpojumus un tikties ar garīdznieku vienatnē;
9) valkāt personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu;
10) piedalīties kultūras un reliģiskos pasākumos dienas kārtībā paredzētajā laikā.
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem ir tiesības:
1) izmantot vismaz stundu ilgu īslaicīgo satikšanos ne retāk kā reizi mēnesī, bet ne mazāk kā vienu īslaicīgo satikšanos soda izpildes laikā, ja tas ir īsāks par mēnesi;
2) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;
3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā panta septītās daļas 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā."
28.
Izslēgt 50.5 pantu.
29.
50.6 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"Atklātajā cietumā sodu:
1) uzsāk izciest notiesātie par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana;
2) uzsāk izciest notiesātie par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem;
3) turpina izciest notiesātie, kuri pārvietoti no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes soda izciešanas režīma mīkstināšanas ietvaros;
4) turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem šā kodeksa 50.7panta sestajā daļā minētajos gadījumos.";
"Atklātajā cietumā sodu:
1) uzsāk izciest notiesātie par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana;
2) uzsāk izciest notiesātie par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem;
3) turpina izciest notiesātie, kuri pārvietoti no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes soda izciešanas režīma mīkstināšanas ietvaros;
4) turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem šā kodeksa 50.7panta sestajā daļā minētajos gadījumos.";
papildināt sestās daļas 5. punktu pēc esošā teksta ar vārdiem "ja ir saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju šajā kodeksā norādītajos gadījumos";
aizstāt septītajā daļā vārdu "eksāmenu" ar vārdiem "valsts pārbaudījumu";
izteikt devīto daļu šādā redakcijā:
"Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var apmeklēt valsts un pašvaldību institūcijas, zvērinātu notāru, tiesu izpildītāju, aizstāvi, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, ja tas nepieciešams viņa sociālo problēmu risināšanai, lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, piedalītos procesuālajās darbībās vai bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos atbilstoši normatīvajiem aktiem par bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstu, ja šos pakalpojumus nevar saņemt attālināti, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē.";
"Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var apmeklēt valsts un pašvaldību institūcijas, zvērinātu notāru, tiesu izpildītāju, aizstāvi, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, ja tas nepieciešams viņa sociālo problēmu risināšanai, lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, piedalītos procesuālajās darbībās vai bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos atbilstoši normatīvajiem aktiem par bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstu, ja šos pakalpojumus nevar saņemt attālināti, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē.";
izslēgt desmitajā daļā vārdu "daļēji";
papildināt ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:
"Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var īslaicīgi atstāt atklātā cietuma teritoriju brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pavadībā konta atvēršanai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja."
"Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var īslaicīgi atstāt atklātā cietuma teritoriju brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pavadībā konta atvēršanai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja."
30.
50.7 pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"Soda izpildes režīms audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem";
"Soda izpildes režīms audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem";
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie. Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk slēgtā cietuma audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā, kurā sodu izcieš atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādei nepilngadīgajiem.";
"Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie. Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk slēgtā cietuma audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā, kurā sodu izcieš atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādei nepilngadīgajiem.";
aizstāt ceturtajā daļā vārdus "sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepilngadīgajiem" ar vārdiem "slēgtā cietuma audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā, kurā sodu izcieš atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādei nepilngadīgajiem";
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"Ja notiesātā nepilngadīgā, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas, viņu ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz slēgtā cietuma soda izciešanas augstāko pakāpi.";
"Ja notiesātā nepilngadīgā, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas, viņu ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz slēgtā cietuma soda izciešanas augstāko pakāpi.";
papildināt sesto daļu ar trešo teikumu aiz esošā teksta šādā redakcijā:
"Pēc šajā daļā minēto nosacījumu izpildīšanās, ja notiesātais nepretendē uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, notiesāto ar izvērtēšanas komisijas lēmumu pārvieto uz atklāto cietumu.";
"Pēc šajā daļā minēto nosacījumu izpildīšanās, ja notiesātais nepretendē uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, notiesāto ar izvērtēšanas komisijas lēmumu pārvieto uz atklāto cietumu.";
aizstāt desmitajā daļā vārdu "eksāmenu" ar vārdiem "valsts pārbaudījumu".
31.
Izslēgt 50.8 pantu.
32.
Izslēgt 50.15 panta pirmajā daļā vārdus "arī no ārvalsts soda izpildei pārņemta ar brīvības atņemšanu notiesātā".
33.
Izslēgt 50.16 panta pirmās daļas 3. un 5. punktu.
34.
Izteikt 50.18 pantu šādā redakcijā:
"50.18 pants. Izvērtēšanas komisijas lēmumi
Soda izciešanas režīma mīkstināšanas ietvaros izvērtēšanas komisija var pieņemt šādus lēmumus:
1) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;
2) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu.
Soda izciešanas režīma pastiprināšanas ietvaros izvērtēšanas komisija var pieņemt šādus lēmumus:
1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;
2) pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.
Par soda izciešanas režīma noteikšanu notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, izvērtēšanas komisija var pieņemt šādus lēmumus:
1) atstāt notiesāto, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām;
2) atstāt notiesāto, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai;
3) atstāt notiesāto, kas sasniedzis 25 gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām;
4) pārvietot notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi šajā kodeksā noteiktajos gadījumos;
5) pārvietot notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz atklāto cietumu šajā kodeksā noteiktajos gadījumos.
Pieņemto lēmumu izvērtēšanas komisijas sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņa tiesības šo lēmumu apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
Izvērtēšanas komisijas lēmums izpildāms nekavējoties."
Soda izciešanas režīma mīkstināšanas ietvaros izvērtēšanas komisija var pieņemt šādus lēmumus:
1) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;
2) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu.
Soda izciešanas režīma pastiprināšanas ietvaros izvērtēšanas komisija var pieņemt šādus lēmumus:
1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;
2) pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.
Par soda izciešanas režīma noteikšanu notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, izvērtēšanas komisija var pieņemt šādus lēmumus:
1) atstāt notiesāto, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām;
2) atstāt notiesāto, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai;
3) atstāt notiesāto, kas sasniedzis 25 gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām;
4) pārvietot notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi šajā kodeksā noteiktajos gadījumos;
5) pārvietot notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz atklāto cietumu šajā kodeksā noteiktajos gadījumos.
Pieņemto lēmumu izvērtēšanas komisijas sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņa tiesības šo lēmumu apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
Izvērtēšanas komisijas lēmums izpildāms nekavējoties."
35.
50.20 pantā:
izslēgt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus "vai jautājumu par uz mūžu notiesātā pārcelšanu";
izslēgt pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "vai uz mūžu notiesātā pārcelšanu".
36.
Izslēgt 50.22 pantu.
37.
50.23 pantā:
izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: "Izlemjot jautājumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu, izvērtēšanas komisija ņem vērā:";
izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:
"4) resocializācijas plāna izpildi un notiesātā sasniegtos resocializācijas rezultātus.";
"4) resocializācijas plāna izpildi un notiesātā sasniegtos resocializācijas rezultātus.";
izslēgt otrās daļas otro teikumu;
izslēgt trešo daļu.
38.
50.24 pantā:
izslēgt pirmajā daļā vārdus "kurā izveidota atsevišķā nodaļa";
izslēgt pirmās daļas 1. punktā vārdus "kas izcieš sodu atsevišķajā nodaļā".
39.
Izslēgt 50.25 panta pirmajā daļā vārdus "kas izcieš sodu atsevišķajā nodaļā".
40.
Izteikt 56.1 pantu šādā redakcijā:
"56.1 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanas veidi un aizliegumi
Lai nodrošinātu resocializācijas mērķu sasniegšanu, notiesātos, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, brīvības atņemšanas iestādē vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, nodarbina par samaksu vai bez atlīdzības.
Notiesāto aizliegts nodarbināt:
1) darbos, kas saistīti ar videotehniku, datortehniku vai sakaru tehniku ieslodzījuma vietā (izņemot gadījumu, ja tiek izgatavotas atsevišķas šo iekārtu detaļas);
2) amatos, kas saistīti ar finanšu līdzekļu izmantošanu vai materiālo atbildību;
3) amatos, kuros notiesātā pakļautībā būtu brīvības atņemšanas iestādes personāls vai citi ieslodzītie;
4) darbos, kas veicami interneta vidē;
5) nakts mieram paredzētajā laikā, izņemot gadījumu, ja tas ir saistīts ar brīvības atņemšanas iestādei vai komersantam ieslodzījuma vietā tehnoloģiski nepieciešamo funkciju veikšanu;
6) darbos, kuros var būt pieejami citas personas dati;
7) notiesāto, kas brīvības atņemšanas sodu izcieš atklātajā cietumā, – pie komersanta ārpus atklātā tipa cietuma teritorijas, ja vienas dienas ietvaros nav iespējams nodrošināt notiesātā došanos uz darbavietu un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē."
Lai nodrošinātu resocializācijas mērķu sasniegšanu, notiesātos, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, brīvības atņemšanas iestādē vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, nodarbina par samaksu vai bez atlīdzības.
Notiesāto aizliegts nodarbināt:
1) darbos, kas saistīti ar videotehniku, datortehniku vai sakaru tehniku ieslodzījuma vietā (izņemot gadījumu, ja tiek izgatavotas atsevišķas šo iekārtu detaļas);
2) amatos, kas saistīti ar finanšu līdzekļu izmantošanu vai materiālo atbildību;
3) amatos, kuros notiesātā pakļautībā būtu brīvības atņemšanas iestādes personāls vai citi ieslodzītie;
4) darbos, kas veicami interneta vidē;
5) nakts mieram paredzētajā laikā, izņemot gadījumu, ja tas ir saistīts ar brīvības atņemšanas iestādei vai komersantam ieslodzījuma vietā tehnoloģiski nepieciešamo funkciju veikšanu;
6) darbos, kuros var būt pieejami citas personas dati;
7) notiesāto, kas brīvības atņemšanas sodu izcieš atklātajā cietumā, – pie komersanta ārpus atklātā tipa cietuma teritorijas, ja vienas dienas ietvaros nav iespējams nodrošināt notiesātā došanos uz darbavietu un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē."
41.
Papildināt 56.2 pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"Notiesātos, kuri sodu izcieš slēgtajā cietumā un kuri tiek nodarbināti saimnieciskajā apkalpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus cietuma teritorijas brīvības atņemšanas iestādes bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību. Notiesāto uzraudzību nodrošina brīvības atņemšanas iestāde."
"Notiesātos, kuri sodu izcieš slēgtajā cietumā un kuri tiek nodarbināti saimnieciskajā apkalpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus cietuma teritorijas brīvības atņemšanas iestādes bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību. Notiesāto uzraudzību nodrošina brīvības atņemšanas iestāde."
42.
Izslēgt 56.3 panta pirmajā un otrajā daļā vārdus "vai daļēji slēgtajā".
43.
Izslēgt 56.4 panta pirmajā daļā vārdus "vai daļēji slēgtajā".
44.
Izslēgt 56.5 panta ceturto daļu.
45.
Izslēgt 56.10 panta astotajā daļā vārdus "un daļēji slēgtā".
46.
Izslēgt 56.16 panta pirmās daļas 1. punktā vārdus "vai daļēji slēgtajā".
47.
Aizstāt 56.17 panta trešajā daļā vārdus "noteikts papildsods – naudas sods" ar vārdiem "piespriests naudas sods".
48.
61.2 pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus "vai grupu darba formā" ar vārdiem "un grupu darba vai programmas formā";
papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:
"Resocializācijas programma ir mērķtiecīga, plānveida un zinātniski pamatota intervence, kuru piemēro atbilstoši risku un vajadzību novērtēšanā konstatētajam riska līmenim un resocializācijas vajadzībām, lai veicinātu notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā, sociālo prasmju apgūšanu vai pilnveidi, veselīga un sociāli atbildīga dzīvesveida nostiprināšanu vai prettiesiskas uzvedības cēloņu mazināšanu."
"Resocializācijas programma ir mērķtiecīga, plānveida un zinātniski pamatota intervence, kuru piemēro atbilstoši risku un vajadzību novērtēšanā konstatētajam riska līmenim un resocializācijas vajadzībām, lai veicinātu notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā, sociālo prasmju apgūšanu vai pilnveidi, veselīga un sociāli atbildīga dzīvesveida nostiprināšanu vai prettiesiskas uzvedības cēloņu mazināšanu."
49.
61.3 pantā:
izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
"1) izglītošana – notiesātā iesaistīšana vispārējās un profesionālās izglītības programmās;";
"1) izglītošana – notiesātā iesaistīšana vispārējās un profesionālās izglītības programmās;";
papildināt ar 7. un 8. punktu šādā redakcijā:
"7) sociālās rehabilitācijas programma – mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums notiesātā pārmaiņu procesa veicināšanai, personīgās pilnveides sekmēšanai, sociālo prasmju apgūšanai vai nostiprināšanai un nepieciešamā atbalsta sniegšanai;
8) motivācijas programma – mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums, kas veicina notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā."
"7) sociālās rehabilitācijas programma – mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums notiesātā pārmaiņu procesa veicināšanai, personīgās pilnveides sekmēšanai, sociālo prasmju apgūšanai vai nostiprināšanai un nepieciešamā atbalsta sniegšanai;
8) motivācijas programma – mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums, kas veicina notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā."
50.
Papildināt 61.4 pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
"Sociālās uzvedības korekcijas programma ir mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums notiesātā tiesiskas uzvedības veicināšanai, veidošanai, attīstīšanai un nostiprināšanai, lai mazinātu prettiesiskas uzvedības cēloņus."
"Sociālās uzvedības korekcijas programma ir mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums notiesātā tiesiskas uzvedības veicināšanai, veidošanai, attīstīšanai un nostiprināšanai, lai mazinātu prettiesiskas uzvedības cēloņus."
51.
Izteikt 61.5 panta tekstu šādā redakcijā:
"Notiesātā resocializāciju brīvības atņemšanas iestādē uzsāk ar risku un vajadzību novērtēšanu. Divu mēnešu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai iestādes priekšnieks nodrošina notiesātā risku un vajadzību novērtēšanu, nosakot:
1) notiesātā resocializācijas vajadzības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska līmeni;
2) notiesātā resocializācijas vajadzībām atbilstošus resocializācijas līdzekļus, kas īstenojami soda izpildes laikā un iekļaujami notiesātā resocializācijas plānā.
Atbilstoši risku un vajadzību novērtēšanas rezultātiem notiesātajam izstrādā resocializācijas plānu. Notiesātais piedalās resocializācijas plāna izstrādē. Atkārtota notiesātā risku un vajadzību novērtēšana tiek veikta ne retāk kā reizi gadā visā soda izciešanas laikā.
Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam risku un vajadzību novērtēšanu veic divu nedēļu laikā pēc viņa ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai, ja notiesātajam piespriestais sods ir ilgāks par 45 dienām. Ja notiesātajam piespriestais sods ir īsāks par 45 dienām, notiesātā resocializāciju neplāno, bet viņš tiek iesaistīts sociālās rehabilitācijas pasākumos un tiek gatavots atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes.
Notiesātā risku un vajadzību novērtēšanā izmanto ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu apstiprinātus risku un vajadzību novērtēšanas instrumentus un to īstenošanas metodiskos norādījumus.
Notiesāto resocializāciju organizē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, un tās īstenošanā piedalās visas brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas, darbinieki un šajā kodeksā noteiktie citu institūciju pārstāvji.
Resocializācijas programmu licencē ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota licencēšanas komisija. Licencēšanas komisijas lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana par licences anulēšanu neaptur tā darbību.
Ministru kabinets nosaka licencēšanas komisijas sastāvu, darba kārtību un kritērijus lēmumu pieņemšanai, resocializācijas programmas licencēšanai iesniedzamo dokumentu kopumu, prasības attiecībā uz resocializācijas programmu saturu un noformējumu, komisijas lēmumu veidus un to apstrīdēšanas kārtību.''
1) notiesātā resocializācijas vajadzības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska līmeni;
2) notiesātā resocializācijas vajadzībām atbilstošus resocializācijas līdzekļus, kas īstenojami soda izpildes laikā un iekļaujami notiesātā resocializācijas plānā.
Atbilstoši risku un vajadzību novērtēšanas rezultātiem notiesātajam izstrādā resocializācijas plānu. Notiesātais piedalās resocializācijas plāna izstrādē. Atkārtota notiesātā risku un vajadzību novērtēšana tiek veikta ne retāk kā reizi gadā visā soda izciešanas laikā.
Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam risku un vajadzību novērtēšanu veic divu nedēļu laikā pēc viņa ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai, ja notiesātajam piespriestais sods ir ilgāks par 45 dienām. Ja notiesātajam piespriestais sods ir īsāks par 45 dienām, notiesātā resocializāciju neplāno, bet viņš tiek iesaistīts sociālās rehabilitācijas pasākumos un tiek gatavots atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes.
Notiesātā risku un vajadzību novērtēšanā izmanto ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu apstiprinātus risku un vajadzību novērtēšanas instrumentus un to īstenošanas metodiskos norādījumus.
Notiesāto resocializāciju organizē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, un tās īstenošanā piedalās visas brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas, darbinieki un šajā kodeksā noteiktie citu institūciju pārstāvji.
Resocializācijas programmu licencē ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota licencēšanas komisija. Licencēšanas komisijas lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana par licences anulēšanu neaptur tā darbību.
Ministru kabinets nosaka licencēšanas komisijas sastāvu, darba kārtību un kritērijus lēmumu pieņemšanai, resocializācijas programmas licencēšanai iesniedzamo dokumentu kopumu, prasības attiecībā uz resocializācijas programmu saturu un noformējumu, komisijas lēmumu veidus un to apstrīdēšanas kārtību.''
52.
Izteikt 61.6 panta tekstu šādā redakcijā:
"Notiesātā resocializācijas plānā nosaka notiesātā resocializācijas gaitu, resocializācijas līdzekļus atkārtota noziedzīga nodarījuma riska mazināšanai, notiesātajam veicamos uzdevumus nākamo 12 mēnešu periodam, norādot uzdevumu izpildes gaitu un notiesātā sasniegtos resocializācijas rezultātus.
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam, kuram piespriestais sods ir ilgāks par 45 dienām, resocializācijas plānā tiek iekļauti uzdevumi laikposmam, kas atbilst soda ilgumam.
Resocializācijas plānu aktualizē, pamatojoties uz kārtējās notiesātā risku un vajadzību novērtēšanas rezultātiem un atbilstoši notiesātā resocializācijas rezultātiem."
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam, kuram piespriestais sods ir ilgāks par 45 dienām, resocializācijas plānā tiek iekļauti uzdevumi laikposmam, kas atbilst soda ilgumam.
Resocializācijas plānu aktualizē, pamatojoties uz kārtējās notiesātā risku un vajadzību novērtēšanas rezultātiem un atbilstoši notiesātā resocializācijas rezultātiem."
53.
Izslēgt 61.7 pantu.
54.
61.8 pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdu "izvērtējumu" ar vārdu "novērtēšanu";
aizstāt trešajā daļā skaitļus "50.4–50.8" ar skaitļiem un vārdu "50.4, 50.6 un 50.7";
aizstāt ceturtajā daļā vārdus "padziļinātas izvērtēšanas" ar vārdiem "padziļinātas risku un vajadzību novērtēšanas".
55.
Papildināt devīto A nodaļu "Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija" ar 61.9 pantu šādā redakcijā:
"61.9 pants. Brīvā laika pasākumu īstenošana ārpus atklātā cietuma teritorijas
Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam ir tiesības atļaut notiesātajiem, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, apmeklēt brīvā laika pasākumu ārpus atklātā cietuma teritorijas brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām."
Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam ir tiesības atļaut notiesātajiem, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, apmeklēt brīvā laika pasākumu ārpus atklātā cietuma teritorijas brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām."
56.
Izteikt desmitās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "Ar brīvības atņemšanu notiesāto izglītība".
57.
Aizstāt 64. panta pirmajā daļā vārdu "pamatizglītības" ar vārdu "izglītības".
58.
Izteikt 65. pantu šādā redakcijā:
"65. pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālā tālākizglītība un profesionālā pilnveide
Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros var organizēt ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālo tālākizglītību un profesionālo pilnveidi, lai veicinātu notiesātā iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.
Notiesāto, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var iesaistīt profesionālajā tālākizglītībā un profesionālajā pilnveidē, ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumi to pieļauj."
Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros var organizēt ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālo tālākizglītību un profesionālo pilnveidi, lai veicinātu notiesātā iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.
Notiesāto, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var iesaistīt profesionālajā tālākizglītībā un profesionālajā pilnveidē, ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumi to pieļauj."
59.
Aizstāt 66. panta nosaukumā un tekstā vārdu "eksāmens" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "valsts pārbaudījums" (attiecīgā locījumā).
60.
68. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 10. punktu šādā redakcijā:
"10) vienu reizi piemērot simtprocentīgu atlaidi Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojuma cenrādī noteiktajiem ar vienu ilgstošo satikšanos saistītajiem maksas pakalpojumiem;";
"10) vienu reizi piemērot simtprocentīgu atlaidi Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojuma cenrādī noteiktajiem ar vienu ilgstošo satikšanos saistītajiem maksas pakalpojumiem;";
aizstāt ceturtās daļas 1. punktā vārdu "seši" ar vārdu "trīs";
aizstāt ceturtās daļas 2. punktā vārdus "trīs mēneši" ar vārdiem "viens mēnesis";
izteikt ceturtās daļas 3. punktu šādā redakcijā:
"3) ne mazāk kā viens mēnesis pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu, ja sods piemērots pilngadīgai personai, vai nekavējoties, ja sods piemērots nepilngadīgai personai.";
"3) ne mazāk kā viens mēnesis pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu, ja sods piemērots pilngadīgai personai, vai nekavējoties, ja sods piemērots nepilngadīgai personai.";
izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Šā panta pirmās daļas 7. punktā minētais pamudinājums piemērojams tikai notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.";
"Šā panta pirmās daļas 7. punktā minētais pamudinājums piemērojams tikai notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.";
papildināt sesto daļu pēc vārda "daļas" ar skaitli "6.".
61.
70. pantā:
izteikt pirmās daļas 1.1 punktu šādā redakcijā:
"11) aizliegt izmantot atļauto personīgo sadzīves tehniku uz laiku līdz vienam mēnesim un likt to nodot glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai atdot personām, kas to nodevušas lietošanā notiesātajam;";
"11) aizliegt izmantot atļauto personīgo sadzīves tehniku uz laiku līdz vienam mēnesim un likt to nodot glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai atdot personām, kas to nodevušas lietošanā notiesātajam;";
izslēgt pirmās daļas 4.2 punktu;
papildināt pirmo daļu ar 5.1 punktu šādā redakcijā:
"51) aizliegt izmantot visu veidu satikšanos uz laiku līdz diviem mēnešiem;";
"51) aizliegt izmantot visu veidu satikšanos uz laiku līdz diviem mēnešiem;";
ceturtajā daļā:
aizstāt 2., 7. un 8. punktā vārdu "notiesāto" ar vārdu "ieslodzīto";
aizstāt 7. punktā vārdu "notiesātos" ar vārdu "ieslodzītos";
aizstāt 2., 7. un 8. punktā vārdu "notiesāto" ar vārdu "ieslodzīto";
aizstāt 7. punktā vārdu "notiesātos" ar vārdu "ieslodzītos";
papildināt sesto daļu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
"21) aizliegt uzņemt viesus uz laiku līdz diviem mēnešiem;";
"21) aizliegt uzņemt viesus uz laiku līdz diviem mēnešiem;";
izslēgt septīto daļu.
62.
71. pantā:
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"Uzlikto sodu izpilda nekavējoties pēc lēmuma par soda uzlikšanu spēkā stāšanās, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Ja mēneša laikā no lēmuma par soda uzlikšanu spēkā stāšanās dienas sods nav izpildīts, to neizpilda, izņemot gadījumu, ja notiesātais, kurš pēc soda – ievietošana soda izolatorā – uzlikšanas ir pārvietots uz Latvijas Cietumu slimnīcu vai nogādāts ārstniecības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes. Tādā gadījumā uzlikto sodu – ievietošana soda izolatorā – izpilda pēc notiesātā pārvietošanas atpakaļ uz brīvības atņemšanas iestādi.";
"Uzlikto sodu izpilda nekavējoties pēc lēmuma par soda uzlikšanu spēkā stāšanās, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Ja mēneša laikā no lēmuma par soda uzlikšanu spēkā stāšanās dienas sods nav izpildīts, to neizpilda, izņemot gadījumu, ja notiesātais, kurš pēc soda – ievietošana soda izolatorā – uzlikšanas ir pārvietots uz Latvijas Cietumu slimnīcu vai nogādāts ārstniecības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes. Tādā gadījumā uzlikto sodu – ievietošana soda izolatorā – izpilda pēc notiesātā pārvietošanas atpakaļ uz brīvības atņemšanas iestādi.";
izteikt piektās daļas ceturto un piekto teikumu šādā redakcijā:
"Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas pieņemts par šā likuma 70. panta pirmās daļas 1., 1.1, 2., 3., 4.1, 5. un 5.1 punktā, sestās daļas 1., 2. un 2.1 punktā un devītās daļas 1., 2., 3., 4. un 6. punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, nav pārsūdzams. Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas pieņemts par šā likuma 70. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā, sestās daļas 3. punktā un devītās daļas 5. punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam."
"Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas pieņemts par šā likuma 70. panta pirmās daļas 1., 1.1, 2., 3., 4.1, 5. un 5.1 punktā, sestās daļas 1., 2. un 2.1 punktā un devītās daļas 1., 2., 3., 4. un 6. punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, nav pārsūdzams. Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas pieņemts par šā likuma 70. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā, sestās daļas 3. punktā un devītās daļas 5. punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam."
63.
74. pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārda "tiesību" ar vārdiem "uz telefonsarunām, videosaziņu";
papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Šā panta pirmajā daļā minētie saziņas aizliegumi neattiecas uz saziņu ar aizstāvi."
64.
77. pantā:
izslēgt devītajā daļā vārdus "daļēji slēgtajos cietumos";
izslēgt desmitajā daļā vārdus "daļēji slēgtajā cietumā" un vārdus "daļēji slēgtajos cietumos".
65.
Izslēgt 78.1 panta sestajā daļā vārdus "un telegrammas".
66.
Izslēgt 78.4 panta pirmajā daļā vārdus "vai daļēji slēgtā".
67.
Izslēgt 78.5 panta piekto daļu.
68.
78.7 pantā:
izteikt ceturtās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:
"Atbilstoši ārsta norādījumiem īslaicīgo satikšanos var aizstāt ar videosaziņu vai atlikt. Šādu videosaziņas skaitu un ilgumu nosaka atbilstoši šajā kodeksā noteiktajam īslaicīgo satikšanos skaitam un ilgumam attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē, kurā notiesātais izcieš sodu.";
"Atbilstoši ārsta norādījumiem īslaicīgo satikšanos var aizstāt ar videosaziņu vai atlikt. Šādu videosaziņas skaitu un ilgumu nosaka atbilstoši šajā kodeksā noteiktajam īslaicīgo satikšanos skaitam un ilgumam attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē, kurā notiesātais izcieš sodu.";
izslēgt ceturtajā daļā vārdu "daļēji";
izteikt piektās daļas 2. un 3. punktu šādā redakcijā:
"2) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
3) lietot personisko sadzīves tehniku, Latvijas Cietumu slimnīcas administrācijas izsniegtu televizoru administrācijas norādītajā laikā vai ar ārstējošā ārsta atļauju dienas kārtībā noteiktajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus palātas iekārtotā telpā;".
"2) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
3) lietot personisko sadzīves tehniku, Latvijas Cietumu slimnīcas administrācijas izsniegtu televizoru administrācijas norādītajā laikā vai ar ārstējošā ārsta atļauju dienas kārtībā noteiktajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus palātas iekārtotā telpā;".
69.
Papildināt 112. panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Atbrīvojamam atbilstoši viņa lūgumam izsniedz informāciju par viņa pēdējās deklarētās vai faktiskās dzīvesvietas vai pēc atbrīvošanas izraudzītās dzīvesvietas reģionā esošajām brīvajām darba vietām."
70.
Izteikt 112.1 panta otrās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:
"Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, informāciju nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā deklarētās dzīvesvietas adresei un Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas."
71.
Papildināt kodeksu ar 112.5 un 112.6 pantu šādā redakcijā:
"112.5 pants. Informācijas nosūtīšana Valsts probācijas dienestam
Brīvības atņemšanas iestāde nosūta Valsts probācijas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai informāciju par notiesāto, kuram ar brīvības atņemšanas sodu piespriesta probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs, ja atbilstoši kompetento iestāžu sniegtajai informācijai pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas notiesātajam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā. Šo informāciju nosūta ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms brīvības atņemšanas soda termiņa beigām, bet par notiesātajiem, kuri tiek atbrīvoti no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, informācija nosūtāma nekavējoties pēc tiesas nolēmuma vai amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.
Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta Valsts probācijas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā deklarētajai dzīvesvietai vai, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas, – Valsts probācijas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, kuras darbības teritorijā atrodas viņa faktiskā dzīvesvieta.
112.6 pants. Informācijas nosūtīšana Nacionālajam veselības dienestam
Lai bloķētu notiesātā reģistrāciju ģimenes ārsta pacientu sarakstā pēc ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē, kā arī lai atceltu bloķēto reģistrāciju pēc notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, Ieslodzījuma vietu pārvalde nosūta informāciju Nacionālajam veselības dienestam.
Šī panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda notiesātā personas kodu, datumu, kad notiesātais ievietots brīvības atņemšanas iestādē un atbrīvots no tās, un nosūta to piecu darbdienu laikā no dienas, kad notiesātais ievietots brīvības atņemšanas iestādē vai atbrīvots no tās."
Brīvības atņemšanas iestāde nosūta Valsts probācijas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai informāciju par notiesāto, kuram ar brīvības atņemšanas sodu piespriesta probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs, ja atbilstoši kompetento iestāžu sniegtajai informācijai pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas notiesātajam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā. Šo informāciju nosūta ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms brīvības atņemšanas soda termiņa beigām, bet par notiesātajiem, kuri tiek atbrīvoti no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, informācija nosūtāma nekavējoties pēc tiesas nolēmuma vai amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.
Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta Valsts probācijas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā deklarētajai dzīvesvietai vai, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas, – Valsts probācijas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, kuras darbības teritorijā atrodas viņa faktiskā dzīvesvieta.
112.6 pants. Informācijas nosūtīšana Nacionālajam veselības dienestam
Lai bloķētu notiesātā reģistrāciju ģimenes ārsta pacientu sarakstā pēc ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē, kā arī lai atceltu bloķēto reģistrāciju pēc notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, Ieslodzījuma vietu pārvalde nosūta informāciju Nacionālajam veselības dienestam.
Šī panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda notiesātā personas kodu, datumu, kad notiesātais ievietots brīvības atņemšanas iestādē un atbrīvots no tās, un nosūta to piecu darbdienu laikā no dienas, kad notiesātais ievietots brīvības atņemšanas iestādē vai atbrīvots no tās."
72.
116. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"Ja notiesātais psihiskas slimības dēļ nav spējīgs turpināt piespriestā soda izciešanu, brīvības atņemšanas iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu notiesātajam tiktu veikta tiesu psihiatriskā ekspertīze. Ņemot vērā tiesu psihiatriskās ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, brīvības atņemšanas iestāde var rosināt tiesai atbrīvot personu no turpmākās soda izciešanas. Ja notiesātais citas smagas, neārstējamas slimības dēļ nav spējīgs turpināt piespriestā soda izciešanu, ņemot vērā Latvijas Cietumu slimnīcas ārstu konsultatīvās komisijas atzinumu, brīvības atņemšanas iestāde var rosināt tiesai atbrīvot personu ar smagu, neārstējamu slimību no turpmākās soda izciešanas.";
"Ja notiesātais psihiskas slimības dēļ nav spējīgs turpināt piespriestā soda izciešanu, brīvības atņemšanas iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu notiesātajam tiktu veikta tiesu psihiatriskā ekspertīze. Ņemot vērā tiesu psihiatriskās ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, brīvības atņemšanas iestāde var rosināt tiesai atbrīvot personu no turpmākās soda izciešanas. Ja notiesātais citas smagas, neārstējamas slimības dēļ nav spējīgs turpināt piespriestā soda izciešanu, ņemot vērā Latvijas Cietumu slimnīcas ārstu konsultatīvās komisijas atzinumu, brīvības atņemšanas iestāde var rosināt tiesai atbrīvot personu ar smagu, neārstējamu slimību no turpmākās soda izciešanas.";
aizstāt otrajā daļā vārdus "soda izpildes" ar vārdiem "brīvības atņemšanas".
73.
Papildināt 134. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"Ja notiesātajam piemēro apcietinājumu, sabiedriskā darba izpilde tiek apturēta un turpināta pēc viņa atbrīvošanas no izmeklēšanas cietuma."
74.
Izteikt 138.2 pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
"1) 10 darba dienu laikā pēc tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas, ja probācijas uzraudzība noteikta kā pamatsods, vai kopā ar sabiedrisko darbu vai naudas sodu, vai ja sabiedriskais darbs ir aizstāts ar probācijas uzraudzību;".
75.
138.7 pantā:
izteikt nosaukumu šādā redakcijā: "Probācijas uzraudzības atcelšana, apturēšana, termiņa samazināšana vai aizstāšana";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"Ja personai vienlaikus ir piemērota probācijas uzraudzība un audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana –, probācijas uzraudzības izpilde netiek uzsākta vai tās termiņš tiek apturēts līdz brīdim, kamēr nav pabeigta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – izpilde. Probācijas uzraudzības termiņa skaitīšana tiek uzsākta vai turpinās nākamajā dienā pēc probācijas novērošanas izpildes pabeigšanas. Pēc probācijas novērošanas izpildes Valsts probācijas dienests var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu, ja risks, ka ar probācijas uzraudzību notiesātais izdara jaunu likumpārkāpumu, ir samazināts probācijas novērošanas izpildes ietvaros."
"Ja personai vienlaikus ir piemērota probācijas uzraudzība un audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana –, probācijas uzraudzības izpilde netiek uzsākta vai tās termiņš tiek apturēts līdz brīdim, kamēr nav pabeigta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – izpilde. Probācijas uzraudzības termiņa skaitīšana tiek uzsākta vai turpinās nākamajā dienā pēc probācijas novērošanas izpildes pabeigšanas. Pēc probācijas novērošanas izpildes Valsts probācijas dienests var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu, ja risks, ka ar probācijas uzraudzību notiesātais izdara jaunu likumpārkāpumu, ir samazināts probācijas novērošanas izpildes ietvaros."
76.
Papildināt pārejas noteikumus ar 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50. un 51. punktu šādā redakcijā:
"42. Notiesātie, kas 2024. gada 29. februārī sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, no 2024. gada 1. marta soda izciešanu turpina slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Notiesātie, kas 2024. gada 29. februārī sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, no 2024. gada 1. marta soda izciešanu turpina slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē.
43. Uz mūžu notiesātie, kas 2024. gada 29. februārī sodu izcieš atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, no 2024. gada 1. marta soda izciešanu turpina slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Notiesātie, kas 2024. gada 29. februārī sodu izcieš atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, no 2024. gada 1. marta soda izciešanu turpina slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē.
44. Lai nodrošinātu šo pārejas noteikumu 42. un 43. punktā minēto prasību izpildi un nepasliktinātu to notiesāto tiesisko stāvokli, kas 2024. gada 29. februārī izcieš sodu, noteikt, ka:
1) izciešamajā soda daļā, kas atbilstoši šā kodeksa 50.4 panta ceturtajai un piektajai daļai notiesātajam jāizcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma attiecīgajā pakāpē, ieskaita laiku, kuru notiesātais ir izcietis daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas attiecīgajā pakāpē līdz 2024. gada 29. februārim;
2) izciešamajā soda daļā, kas atbilstoši šā kodeksa 50.4 panta ceturtajai un piektajai daļai uz mūžu notiesātajam jāizcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma attiecīgā soda izciešanas režīma pakāpē, ieskaita laiku, kuru notiesātais ir izcietis atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma attiecīgajā pakāpē, daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma attiecīgajā pakāpē un slēgtā cietuma soda izciešanas režīma attiecīgajā pakāpē līdz 2024. gada 29. februārim;
3) notiesātie, kas 2024. gada 29. februārī izcieš sodu par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, izņemot šā kodeksa 50.6 panta pirmās daļas 2. punktā minētās personas, notiesātie, kuriem tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar brīvības atņemšanu (izņemot īslaicīgu brīvības atņemšanu), un notiesātie, kas noziedzīgu nodarījumu izdarīja, būdami nepilngadīgi un atrodas daļēji slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, turpina soda izciešanu slēgtā cietuma augstākajā pakāpē.
45. Šā kodeksa grozījumi 50.4, 50.6 un 50.7 pantā, kas nosaka brīvības atņemšanas soda izpildes uzsākšanu noteikta veida brīvības atņemšanas iestādē vai soda izciešanas režīma pakāpē, ir piemērojami attiecībā uz personām, kuras brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk pēc 2024. gada 29. februāra.
46. Šā kodeksa 138.11 pantu nepiemēro no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim.
47. Personas, kurām tiesa neizciesto sodu aizstājusi ar arestu, no 2024. gada 1. marta arestu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.
48. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. oktobrim izdod šā kodeksa 12.2 panta desmitajā daļā minētos noteikumus.
49. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. oktobrim izdod šā kodeksa 61.5 panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2013. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 191 "Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu.
50. Grozījumi šā kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā un 68. panta ceturtajā daļā stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā.
51. Šā kodeksa 61.5 panta septītā un astotā daļa stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. jūlijam izdod šā kodeksa 61.5 panta astotajā daļā minētos noteikumus."
43. Uz mūžu notiesātie, kas 2024. gada 29. februārī sodu izcieš atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, no 2024. gada 1. marta soda izciešanu turpina slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Notiesātie, kas 2024. gada 29. februārī sodu izcieš atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, no 2024. gada 1. marta soda izciešanu turpina slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē.
44. Lai nodrošinātu šo pārejas noteikumu 42. un 43. punktā minēto prasību izpildi un nepasliktinātu to notiesāto tiesisko stāvokli, kas 2024. gada 29. februārī izcieš sodu, noteikt, ka:
1) izciešamajā soda daļā, kas atbilstoši šā kodeksa 50.4 panta ceturtajai un piektajai daļai notiesātajam jāizcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma attiecīgajā pakāpē, ieskaita laiku, kuru notiesātais ir izcietis daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas attiecīgajā pakāpē līdz 2024. gada 29. februārim;
2) izciešamajā soda daļā, kas atbilstoši šā kodeksa 50.4 panta ceturtajai un piektajai daļai uz mūžu notiesātajam jāizcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma attiecīgā soda izciešanas režīma pakāpē, ieskaita laiku, kuru notiesātais ir izcietis atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma attiecīgajā pakāpē, daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma attiecīgajā pakāpē un slēgtā cietuma soda izciešanas režīma attiecīgajā pakāpē līdz 2024. gada 29. februārim;
3) notiesātie, kas 2024. gada 29. februārī izcieš sodu par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, izņemot šā kodeksa 50.6 panta pirmās daļas 2. punktā minētās personas, notiesātie, kuriem tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar brīvības atņemšanu (izņemot īslaicīgu brīvības atņemšanu), un notiesātie, kas noziedzīgu nodarījumu izdarīja, būdami nepilngadīgi un atrodas daļēji slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, turpina soda izciešanu slēgtā cietuma augstākajā pakāpē.
45. Šā kodeksa grozījumi 50.4, 50.6 un 50.7 pantā, kas nosaka brīvības atņemšanas soda izpildes uzsākšanu noteikta veida brīvības atņemšanas iestādē vai soda izciešanas režīma pakāpē, ir piemērojami attiecībā uz personām, kuras brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk pēc 2024. gada 29. februāra.
46. Šā kodeksa 138.11 pantu nepiemēro no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim.
47. Personas, kurām tiesa neizciesto sodu aizstājusi ar arestu, no 2024. gada 1. marta arestu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.
48. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. oktobrim izdod šā kodeksa 12.2 panta desmitajā daļā minētos noteikumus.
49. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. oktobrim izdod šā kodeksa 61.5 panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2013. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 191 "Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu.
50. Grozījumi šā kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā un 68. panta ceturtajā daļā stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā.
51. Šā kodeksa 61.5 panta septītā un astotā daļa stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. jūlijam izdod šā kodeksa 61.5 panta astotajā daļā minētos noteikumus."
Likums stājas spēkā 2024. gada 1. martā.
Tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere