4.panta divpadsmito daļu
"8. pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr. 461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem
1. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes prasības
1. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes kontroli veic operators, pieņemot katru partiju.
2. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.
1. tabula
Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes rādītāji
| Nr. p. k. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums | Piezīmes |
| 1. | Kvieši | mitrums, % | ne vairāk kā 14 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudi |
| Hagberga krišanas skaitlis, s | ne mazāk kā 220 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudi | ||
| proteīna saturs (sausā masā), % | ne mazāk kā 12,5 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudi | ||
| Zeleny indekss, ml | ne mazāk kā 30 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudi | ||
| atkritumu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 1,0 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudi | ||
| citu kultūraugu graudu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 4,0 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudi | ||
| sīko graudu (kas iziet caur 2,0 x 20 mm sietu) piemaisījumi, % | ne vairāk kā 2,0 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudi | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | |||
| ar melnplauku inficēti graudi | nav pieļaujami | |||
| ar fuzariozi inficēti graudi | nav pieļaujami | |||
| melno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, % | ne vairāk kā 0,05 | |||
| 2. | Rudzi | mitrums, % | ne vairāk kā 14 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – rudzu graudi |
| Hagberga krišanas skaitlis, s | ne mazāk kā 120 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – rudzu graudi | ||
| atkritumu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 1,0 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – rudzu graudi | ||
| citu kultūraugu graudu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 4,0 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – rudzu graudi | ||
| sīko graudu (kas iziet caur 1,4 x 20 mm sietu) piemaisījumi, % | ne vairāk kā 2,0 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – rudzu graudi | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | |||
| ar melnplauku inficēti graudi | nav pieļaujami | |||
| ar fuzariozi inficēti graudi | nav pieļaujami | |||
| melno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, % | ne vairāk kā 0,05 | |||
| 3. | Mieži, rudzi un kvieši (iesala ražošanai) | dīgtspēja, % | ne mazāk kā 95 | |
| proteīna saturs sausā masā, %: | ||||
| miežiem (alus iesala ražošanai) | līdz 12 | |||
| rudziem (alus iesala ražošanai) | līdz 18 | |||
| kviešiem (alus iesala ražošanai) | līdz 15 | |||
| mitrums, % | ne vairāk kā 14 | |||
| homogenitāte (vienas šķirnes sēkla), % | ne mazāk kā 95 | |||
| citu kultūraugu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 2 | |||
| atkritumu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 1 | |||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | |||
| 4. | Rapšu sēklas | erukskābes saturs, % | ne vairāk kā 2 | |
| bāzes mitrums, % | ne vairāk kā 8 | |||
| atkritumu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 2 | |||
| 5. | Auzas | mitrums, % | ne vairāk kā 14 | |
| tilpummasa, g/l | 500–600 | |||
| citu augu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 2,0 | |||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | |||
| 6. | Linsēklas,saulespuķu, ķirbju sēklas | bāzes mitrums, % | ne vairāk kā 8 | |
| atkritumu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 2,0 | |||
| 7. | Pupas, zirņi | mitrums, % | ne vairāk kā 14 | |
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | |||
| citu augu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 2 | |||
| 8. | Kaņepju sēklas | bāzes mitrums, % | ne vairāk kā 9 | |
| atkritumu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 2,0 |
3. Auksti spiestu nerafinētu augu eļļu iegūst ar mehāniskas spiešanas metodi.
4. Nerafinētai augu eļļai mehāniski nodala fosfatīdus un gļotvielas.
5. Operators vismaz reizi gadā augu eļļai akreditētā laboratorijā nosaka benzo(a)pirēna saturu, un tas nepārsniedz 2,0 µg/kg mitra svara.
6. Operators vismaz reizi gadā produktiem, izņemot augu eļļu, nosaka aflatoksīnu summu (B1 + B2 + G1 + G2), un tā nepārsniedz 4,0 µg/kg produkta.
7. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu pārstrādes produktu kvalitātes kontroli veic operators katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators.
8. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu pārstrādes produktu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajām prasībām.
2. tabula
Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu pārstrādes produktu kvalitātes prasības
| Nr. p. k. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Kviešu milti | krāsa | balta ar dzeltenīgu vai zilganu toni |
| smarža | raksturīga svaigiem miltiem, bez citas smaržas | ||
| mitrums, % | ne vairāk kā 15 | ||
| pelnvielu saturs, % | ne vairāk kā 1,26 | ||
| Hagberga krišanas skaitlis, s | ne mazāk kā 220 | ||
| lipekļa saturs, % | ne mazāk kā 25 | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | ||
| metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg | 3,0 | ||
| 2. | Rudzu milti | krāsa | pelēcīgi zilgana vai balta |
| smarža | raksturīga svaigiem miltiem, bez citas smaržas | ||
| mitrums, % | ne vairāk kā 14,5 | ||
| pelnvielu saturs, % | ne vairāk kā 1,7 | ||
| Hagberga krišanas skaitlis, s | ne mazāk kā 120 | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | ||
| metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg | ne vairāk kā 3,0 | ||
| 3. | Putraimi | krāsa | raksturīga attiecīgās krāsas graudu putraimiem |
| smarža | raksturīga svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržas | ||
| mitrums, % | ne vairāk kā 14,0 | ||
| veselo kodoliņu saturs (neattiecas uz grūbām), % | ne vairāk kā 0,5 | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | ||
| atkritumu piemaisījumu saturs, % | ne vairāk kā 3 | ||
| metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg | ne vairāk kā 3,0 | ||
| nenolobīti graudi, % | ne vairāk kā 1,5 | ||
| lauztie kodoli (grūbās), % | ne vairāk kā 4,0 | ||
| miltiņi, % | ne vairāk kā 0,5 | ||
| 4. | Pārslas | krāsa | raksturīga attiecīgās krāsas graudu pārslām |
| smarža | raksturīga svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržas | ||
| mitrums, % | 10,0–14,0 | ||
| atkritumu piemaisījumu saturs, % | ne vairāk kā 0,35 | ||
| peroksidāzes aktivitāte | neaktīva | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | ||
| metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg | ne vairāk kā 3,0 | ||
| 5. | Gaišais miežu, kviešu, rudzu iesals | krāsa (EBC) | raksturīga attiecīgās krāsas iesalam |
| mitrums alus iesalam, % | ne vairāk kā 6 | ||
| mitrums samaltam maizes iesalam, % | ne vairāk kā 10 | ||
| iejavas skābums (alus iesalam), pH | 5–7 | ||
| pārcukurošanās (min.) | 5–20 | ||
| ekstraktvielas sausā vielā, % | ne mazāk kā: 75 – miežiem 70 – kviešiem 70 – rudziem |
||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | ||
| 6. | Speciālie iesali | krāsa (EBC) | raksturīga attiecīgajam iesalam |
| mitrums, % | ne vairāk kā 8 | ||
| ekstraktvielas sausā vielā, % | ne mazāk kā 60 | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | ||
| 7. | Auksti spiesta nerafinēta augu eļļa | ārējais izskats | raksturīga eļļas veidam |
| krāsa | raksturīga eļļas veidam | ||
| smarža, garša | raksturīga eļļas veidam, bez nevēlamas piegaršas | ||
| peroksīdu skaitlis, mekv. aktīvā O2/kg | ne vairāk kā 15 | ||
| skābes skaitlis, mg KOH/g | ne vairāk kā 4,0 | ||
| mitruma un gaistošo vielu masas daļa, % | ne vairāk kā 0,2 | ||
| nešķīstošie piemaisījumi, % | ne vairāk kā 0,05 | ||
| 8. | Manna | krāsa | raksturīga produktam |
| smarža | raksturīga produktam, bez citas nevēlamas smaržas | ||
| mitrums, % | ne vairāk kā 15,5 | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | ||
| pelnvielu saturs, % | ne vairāk kā 0,6 | ||
| 9. | Lobīti zirņi, veselie | krāsa | raksturīga zirņiem, gaiši dzeltena, dzeltena |
| smarža | raksturīga zirņiem, bez blakus smaržām, pelējuma, sasmakuma | ||
| mitrums, % | ne vairāk kā 14 | ||
| atkritumu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 0,5 | ||
| graudu piemaisījumi (dīgušas sēklas, bojātas sēklas, saēstas sēklas), % | ne vairāk kā 3,0 | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | ||
| šķelto zirņu klātbūtne, % | ne vairāk kā 5 | ||
| 10. | Lobīti zirņi, šķeltie | krāsa | raksturīga zirņiem, gaiši dzeltena, dzeltena |
| smarža | raksturīga zirņiem, bez blakus smaržām, pelējuma, sasmakuma | ||
| mitrums, % | ne vairāk kā 14 | ||
| atkritumu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 0,5 | ||
| lobīti zirņi veselie, % | ne vairāk kā 5 | ||
| graudu piemaisījumi (dīgušas sēklas, bojātas sēklas, saēstas sēklas), % | ne vairāk kā 3,0 | ||
| metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg | ne vairāk kā 3 | ||
| 11. | Pupu milti | krāsa | raksturīga pupām |
| smarža | raksturīga pupām, bez blakus smaržām, pelējuma, sasmakuma | ||
| mitrums, % | ne vairāk kā 14 | ||
| metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg | ne vairāk kā 3 |
9. Pārvadājot miltus beztaras veidā specializētā transportā, operators katrai partijai veic kvalitāti apliecinošu dokumentu kontroli. Ja rodas strīdi, veic miltu fizikāli ķīmiskās analīzes.
2. Maizes, miltu izstrādājumu un kaņepju pavalga ražošana
2.1. Maizes un miltu izstrādājumu ražošana
10. Maizes un miltu izstrādājumu ražošanā izmanto miltus, kuru kvalitātes prasības atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām.
10.1 Maizes ražošanā neizmanto pārtikas piedevas, izņemot askorbīnskābi un askorbātus (E 300, E 301, E 302), un tās nenonāk produktā, pārnestas no kompleksajām sastāvdaļām.
11. Rudzu maizes mīklu gatavo ar dabīgo ieraugu.
12. Sāls saturs 100 g maizes nepārsniedz 1,25 g.
13. Šķiedrvielu daudzums 100 g rudzu rupjmaizes nav mazāks par 6 g.
14. Transtaukskābju saturs nepārsniedz 1 % no kopējā tauku daudzuma.
15. Ekstrūzijas procesa sausmaizītes ražo no miltu un kliju maisījuma bez ierauga un raudzēšanas.
16. Miltu izstrādājumu (izņemot šo noteikumu 15. pielikumā minētos produktus) ražošanā neizmanto aromatizētājus.
17. Rīvmaizes ražošanā izmanto maizes un miltu izstrādājumus, kas atbilst šo noteikumu prasībām. Rīvmaize atbilst šādiem rādītājiem:
17.1. mitrums gala produktā nepārsniedz 4 %;
17.2. E. coli nepārsniedz 10 kvv/1 g;
17.3. pelējums – ne vairāk kā 5 x 100 kvv/1 g.
2.2. Kaņepju pavalga ražošana
18. Kaņepju pavalgu ražo no sasmalcinātas kaņepju sēklu masas un nerafinētas auksti spiestas augu eļļas šādās proporcijās:
18.1. sasmalcināta kaņepju sēklu masa – 70–90 %;
18.2. nerafinēta auksti spiesta augu eļļa – 10–30 %.
3. Alus, kvasa un iesala dzēriena ražošana
3.1. Alus ražošana
19. Alus izejvielas ir ūdens, iesals un apiņi. Rūgšanas procesa nodrošināšanai lieto alus raugu.
20. Vienai alus šķirnei var izmantot vairākus iesala veidus, arī no dažādiem piegādātājiem.
21. Alus ražošanā iesala pirmmisas blīvuma palielināšanai neizmanto cukuru, cukura sīrupu vai to aizvietotāju.
22. Alus raudzēšanas un pēcraudzēšanas laiks nav mazāks par 15 dienām atbilstoši alus šķirnes tehnoloģiskajai shēmai un produkta gatavībai.
3.2. Bezalkoholisko iesala izcelsmes dzērienu ražošana
23. Iesala dzēriena un kvasa sausnas pamatizejviela ir iesals.
24. Kvasa ražošanā izmanto raugu tīrkultūru.
25. Alus, kvasa un iesala dzēriena kvalitātes kontroli veic operators, un tā kvalitāte atbilst šā pielikuma 3. tabulā minētajiem rādītājiem.
3. tabula
Alus, kvasa un iesala dzēriena kvalitātes rādītāji
Nr. p. k. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
Kontrole |
| 1. | Alus | sausnas masas daļa pirmmisā, % | 10–20 ± 0,5 | kontroli veic operators katrai partijai |
| spirta tilpuma daļa, % |
3,8–5,5 ± 0,5 5,5–6,5 ± 1,0 |
kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadā katrai alus šķirnei | ||
| CO2 masas daļa, % | ne mazāk kā 0,3 | |||
| 2. | Nepasterizēts alus | ZNGB | 3,0 g nav pieļaujama | kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadā katrai alus šķirnei |
| 3. | Pasterizēts/ sterili filtrēts alus |
MAFAM KVV/1g | ne vairāk kā 20 | kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadā katrai alus šķirnei |
| 4. | Iesala dzēriens | sausnas masa, % | 6,5–14 | kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadā |
| skābums, ml 1n NaOH/100 ml vai pH |
2,5–3,5 ± 0,5 | |||
| CO2 masas daļa, % | ne mazāk kā 0,3 | |||
| ZNGB 100 g | nav pieļaujama | |||
| raugi, pelējumi 1 g | nav pieļaujami | |||
| 5. | Kvass | sausnas masa, % | 6,5–14 ± 0,5 | kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadā |
| skābums, ml 1n NaOH/100 ml vai pH |
2,5–3,5 ± 0,5 | |||
| CO2 masas daļa, % | ne mazāk kā 0,3 | |||
| ZNGB 100 g | nav pieļaujama |
26. Alus, kvasa un iesala dzēriena organoleptisko novērtēšanu veic vismaz reizi gadā atbilstoši uzņēmumā izstrādātiem kvalitātes standartiem.
27. Alus organoleptiskajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, apiņus un putas/ogļskābo gāzi (CO2).
28. Kvasa un iesala dzēriena organoleptiskajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu un ogļskābo gāzi (CO2)."
"9. pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr. 461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības dārzeņiem, kartupeļiem, sēnēm un to pārstrādes produktiem
1. Ja produkts tiks marķēts ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, izejvielu audzētājs un operators, kas ir primāro produktu ražotājs, nodrošina, ka produkts ir audzēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību un to apliecina ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā vai produkts ir audzēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības ražošanu, produktu marķēšanu, uzraudzību un kontroli.
2. Kartupeļi cietes ražošanai, ja ciete tiks marķēta ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ir audzēti saskaņā ar šā pielikuma 1. punktā minētajām prasībām vai normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību kā pārejas periodā ražoti produkti, un to apliecina normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktās kontroles institūcijas izsniegts dokumentārs pierādījums (izziņa par pārejas perioda uz bioloģisko lauksaimniecību uzsākšanu vai sertifikāts).
3. Svaigie dārzeņi, kas paredzēti pārstrādei, ir svaigi, bez lieka virsmas mitruma, tīri, neplaisājuši.
4. Pārstrādei paredzēto dārzeņu kontroli katrai partijai veic operators.
5. Gurķi, zaļie zirnīši, mārrutki, galviņkāposti, dilles, sīpoli, burkāni, kartupeļi, pupiņas, baklažāni, ķirbji, skābenes un paprika atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.
1. tabula
Kvalitātes rādītāji svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem un sēnēm
Nr. |
Produkts |
Rādītāji |
1. |
Gurķi | Gurķu vidus ir blīvs, ar negatavām, mīkstām sēklām |
2. |
Zaļie zirnīši | Veseli un svaigi zirņi, ar plānu un maigu apvalku. Bez svešķermeņu un zemes piemaisījumiem. Gatavības pakāpe (pēc finometra) – ne vairāk kā 56 grādi |
3. |
Mārrutki | Mārrutku saknes ir bez bārkšsaknēm, bez zaļās lapu daļas, nesavītušas. Zemes piemaisījumi – ne vairāk kā 2,5 % no kopējās masas. No ziemas glabāšanas vītušas saknes – ne vairāk kā 15 % no kopējās masas. Sakņu diametrs – ne mazāks par 1,5 cm. Sakņu garums ne mazāks par 6 cm. Mehāniski bojātas (plaisas, nobrāzumi) – ne vairāk kā 5 % |
4. |
Galviņkāposti | Kāpostu galviņas – noteiktam pārstrādes veidam piemērotas šķirnes, stingras, lapas cieši piekļautas, svars nav mazāks par 0,5 kg |
5. |
Dilles | Bez saknēm. Pieļaujamas viegli apvītušas, ar apdzeltējušām lapām līdz 5 % no masas. Dilles bez pelējuma, nav puvušas, nav apkaltušas, bez zemes piemaisījumiem |
6. |
Sīpoli | Sīpola galviņa stingra, nogatavojusies, sausa, ar labi apžāvētām, sausām ārējām zvīņlapām, izžāvēts sīpola kakls, bez zemes piemaisījumiem |
7. |
Burkāni | Nesažuvuši, sulīgi, ar mazu serdes daļu. Zemes piemaisījumi ne vairāk kā 2 % |
8. |
Kartupeļi | Kartupeļi bez asniem, bez zaļiem plankumiem, bez tukša vidus un nav apsaluši. Zemes piemaisījumi ne vairāk kā 1 % |
9. |
Kartupeļi cietes ražošanai | Cietes saturs nav mazāks par 15 % |
10. |
Kartupeļi čipsu ražošanai | Bumbuļu izmērs ne mazāks par 38 mm |
| Puve – ne vairāk par 2,4 %, kaitēkļu bojājumi – ne vairāk par 10 %, dziļš kraupis – ne vairāk par 15 %, augšanas plaisas – ne vairāk par 15 %. Kopējo bojājumu summa nepārsniedz 17 % (procenti noteikti pēc masas) | ||
11. |
Pupiņas | Veselas, bez svešķermeņu piemaisījumiem. Vienmērīgu gatavības pakāpi |
12. |
Skābenes | Svaigas, sausas, stingras jaunās lapiņas, zaļā krāsā, garša un smarža raksturīga svaigām skābenēm. Lapiņas nogrieztas aktīvās veģetācijas periodā, bez citu augu piemaisījumiem. Lapas sulīgas, ar botāniskai šķirnei raksturīgu lapu formu. Pieļaujamas viegli apvītušas – līdz 2 %, tikko veidoties sākuši ziedneši – līdz 1 % |
13. |
Paprika | Izmērs: šķirnes ar iegarenu formu – garumā ne mazāk par 6 cm; šķirnes ar apaļu formu – diametrā ne vairāk par 6 cm; augļa sieniņas biezums – ne mazāks par 4 mm; Pieļaujamās novirzes: neatbilstoši izmēram – ne vairāk par 5 %, viegli apvītuši – ne vairāk par 5 %, ar sauso puvi – ne vairāk par 10 % |
14. |
Šampinjoni | Sēnes svaigas, baltas, cepurīte pie kātiņa neatvērusies, tīras, ar minimālām augsnes paliekām. Smarža un garša raksturīga šampinjoniem. Sēņu lapiņas gaišas, mīkstums vienmērīgi blīvs, balts. Pieļaujamās novirzes: sēnes ar nostieptu mantiju pie kātiņa, bet neveras vaļā – ne vairāk par 2 %; sēnes ar nelieliem bojājumiem (tumšas krāsas punktiem) – ne vairāk par 3 %; sēnes ar viegli pelēcīgu nokrāsu – ne vairāk par 1 % |
15. |
Baklažāni | Mīkstums stingrs, porains, sēklas neattīstītas. Izmērs: diametrs – līdz 10 cm, garums bez ierobežojumiem, augļkātiņa garums – līdz 2 cm. Pieļaujamās novirzes: nepareizas formas (līki) – ne vairāk par 20 %, viegli ieskrāpēta miziņa, nelieli noberzumi un iespiedumi – ne vairāk par 10 %, diametrs līdz 12 cm – ne vairāk par 10 % |
6. Pārstrādātu produktu ražošanā neizmanto pārtikas piedevas – konservantus. Dārzeņu marinādes ražošanā atļauts izmantot etiķskābi un etiķi.
7. Produktam pievienotā sāls daudzums:
7.1. svaigiem, mizotiem, vārītiem un tvaicētiem kartupeļiem un dārzeņiem (vakuumā) sāls nav pievienots;
7.2. marinētiem, skābētiem, sālītiem dārzeņiem un sēnēm – ne vairāk kā 2,5 g uz 100 g produkta;
7.3. zaļajiem zirnīšiem – ne vairāk kā 0,7 g uz 100 g produkta;
7.4. dārzeņu salātiem un dārzeņu konserviem – ne vairāk kā 1,2 g uz 100 g produkta.
8. Dārzeņus skābē, izmantojot dabīgas fermentēšanas metodes.
9. Šā pielikuma 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. tabulā minētos produktu mikrobioloģiskos un fizikāli ķīmiskos rādītājus operators kontrolē ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst attiecīgajās tabulās minētajiem kvalitātes rādītājiem.
2. tabula
Kvalitātes rādītāji konservētiem dārzeņiem
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. |
Zaļie zirnīši | Zirņu masas daļa, % | zirņi, ne mazāk kā 55 % no svara |
| Hlorīdu masas daļa, % | 0,8–1,5 | ||
| pH | ne mazāks kā 5,3 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 100 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 10 kvv/1 g | ||
2. |
Dārzeņu salāti | Hlorīdu masas daļa, % | 0,9–2,25 |
| Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) | ne vairāk kā 1,5 | ||
| pH | 3,0–5,0 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 5 x 10 kvv/1 g | ||
3. |
Dārzeņu konservi | Hlorīdu masas daļa, % | 0,8–2,0 |
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 5 x 10 kvv/1 g |
3. tabula
Kvalitātes rādītāji konservētām, marinētām sēnēm
Nr. |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. |
Masas daļa no konservu masas neto: veselie, % |
ne mazāk kā 50 |
2. |
Blakus piemaisījumi | nav pieļaujami |
3. |
Hlorīdu masas daļa, % | 0,7–1,5 |
4. |
Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) | 0,3–0,7 |
5. |
pH | ne vairāk kā 4,5 |
6. |
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g |
7. |
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 5 x 10 kvv/1 g |
4. tabula
Kvalitātes rādītāji galda mārrutkiem, mērcēm un sinepēm
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. |
Galda mārrutki | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g |
| Titrējamās skābes masas daļa, % | 0,6–1,9 | ||
| NaCl masas daļa, % | 1,0–2,2 | ||
| pH | 3,0–4,6 | ||
2. |
Tomātu mērces un kečupi | Sausnas saturs, % Brix | ne mazāk kā 13 |
| Hlorīdu masas daļa, % | 0,5–3,3 | ||
| Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) | 0,3–1,6 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g | ||
| pH | 2,5–4,5 | ||
3. |
Mērces | Hlorīdu masas daļa, % | 0,9–2,5 |
| Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) | 0,3–1,9 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g | ||
| pH | 3,5–4,0 | ||
4. |
Sinepes | Hlorīdu masas daļa, % | 0,6–3,0 |
| Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) | 0,5–3,0 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g |
5. tabula
Kvalitātes rādītāji dārzeņu zupām un tām līdzīgiem produktiem
Nr. |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. |
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 100 kvv/1 g |
2. |
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | nav pieļaujamas |
6. tabula
Kvalitātes rādītāji kartupeļu pārstrādes produktiem
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. |
Kartupeļu ciete | Forma | pulverveida viela |
| Smarža | raksturīga cietei, bez blakus smaržām | ||
| Mitrums, % | 15,00–20,00 | ||
| Kopējais pelnu saturs, % | ne vairāk kā 0,50 | ||
| Pelni (smiltis), nešķ. 10 % HCl, %, maks. | 0,05 | ||
| Skābums – 0,1 NaOH patēriņš 100 g sausnas neitralizācijai | ne vairāk kā 12 | ||
| SO2 saturs, mg/kg | ne vairāk kā 10 | ||
| Mikroorganismu skaits | ne vairāk kā 1 x 105 kvv/1 g | ||
| Koliformas, 0,01 g | nav pieļaujamas | ||
| Pelējumi, raugi | ne vairāk kā 500 kvv/1 g | ||
| Salmonellas, 25 g | nav pieļaujamas | ||
2. |
Kartupeļu čipsi, kraukšķīgie salmiņi | Mitruma saturs, % | ne vairāk kā 3,5 |
| Tauku saturs, % | 28–36 | ||
| Sāls saturs, % | 0,8–2,0 |
7. tabula
Kvalitātes rādītāji žāvētiem dārzeņiem, kaltētām sēnēm, sukādēm, saldētiem dārzeņiem, dārzeņu nektāriem, ievārījumiem, biezeņiem un tiem līdzīgiem produktiem
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. |
Kaltēti dārzeņi, kaltētas sēnes | Ūdens saturs produktā, % | 10–30 |
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā: kaltētām sēnēm 5 x 103 kvv/1 g; kaltētiem dārzeņiem 2 x 103 kvv/1 g |
||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 100 kvv/1 g | ||
2. |
Sukādes | Ūdens saturs produktā, % | 10–30 |
| Cukuru saturs gatavā produktā, % | ne vairāk kā 82 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
3. |
Saldēti dārzeņi (atsaldēti) | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 105 kvv/1 g |
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
4. |
Dārzeņu ievārījumi, biezeņi un tiem līdzīgi produkti | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | 5 x 103 kvv/1 g |
| Patogēnie mikroorganismi un zarnu grupas baktērijas, 1 g | nav pieļaujamas | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
5. |
Dārzeņu nektāri | Sausnas masas daļa, % | ne mazāk kā 11 |
| Titrējamās skābes masas daļa (pārrēķinot citronskābē), % | 0,3–0,9 | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ja uzglabāšanas termiņš nav garāks par 6 mēnešiem, – ne vairāk kā 50 kvv/1 g, pārējiem – nav pieļaujamas |
8. tabula
Kvalitātes rādītāji skābētiem un marinētiem kāpostiem
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. |
Skābēti kāposti | Kopējais skābums, % | 0,7–1,5 |
| Sāls saturs, % | 0,8–2,0 | ||
| Kāpostu un sulas savstarpējā attiecība, % | 85–90 : 15–10 | ||
2. |
Skābēti kāposti ar piedevām | Kopējais skābums, % | 0,7–1,5 |
| Sāls saturs, % | 0,8–2,5 | ||
| Kāpostu ar piedevām un sulas savstarpējā attiecība, % | 85–90 : 15–10 | ||
3. |
Marinēti kāposti | Kopējais skābums, % | 0,7–1,5 |
| Sāls saturs, % | 1,2–2,0 | ||
| Svaigi kāposti un marināde, % | 60 : 40 | ||
4. |
Marinēti kāposti ar piedevām | Kopējais skābums, % | 0,7–1,5 |
| Sāls saturs, % | 1,5–2,5 | ||
| Svaigi kāposti ar piedevām un marināde, % | 60 : 40 |
9. tabula
Kvalitātes rādītāji svaigiem un mizotiem, vārītiem un tvaicētiem, skābētiem un sālītiem produktiem
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. |
Svaigi, mizoti, vārīti un tvaicēti kartupeļi un dārzeņi (vakuumā) | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 106 kvv/1 g |
| Pelējumu sēnītes | ne vairāk kā 100 kvv/1 g | ||
2. |
Skābēti un sālīti dārzeņi un sēnes | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 106 kvv/1 g |
| Pelējumu sēnītes | ne vairāk kā 10 kvv/1 g | ||
| Raugu šūnas | ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g | ||
| Salmonellas, 25 g | nav pieļaujamas |
10. Marinētu dārzeņu saturs konservos no kopējās masas ir:
10.1. vismaz 50 %, ja dārzeņi ir nesagriezti;
10.2. vismaz 55 %, ja dārzeņi ir sagriezti."
"10. pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr. 461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības augļiem, ogām un to pārstrādes produktiem
1. Ja produkts tiks marķēts ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, izejvielu audzētājs un operators, kas ir primāro produktu ražotājs, nodrošina, ka produkts ir audzēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību un to apliecina ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā, izņemot meža ogām vai produkts ir audzēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības ražošanu, produktu marķēšanu, uzraudzību un kontroli.
2. Augļu un ogu pārstrādes produktu ražošanā izmanto svaigus, saldētus vai žāvētus augļus un ogas, tostarp meža ogas.
3. Pārstrādei paredzētās ogas ir ar šķirnei raksturīgu krāsu un smaržu, bojātas ogas nav pieļaujamas vairāk par 3 %.
4. Saldētas ogas nav salipušas, ar lielu sasalušu ledus kristālu apsarmi. Saldēšanai paredzēto augļu un ogu kontroli veic operators katrai partijai, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. un 2. tabulā minētajām prasībām.
5. Pārstrādei paredzēto augļu un ogu kontroli veic operators katrai partijai, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. tabulā un 2. tabulas 4. rindā minētajiem kvalitātes rādītājiem.
1. tabula
Pārstrādei paredzēto svaigo augļu un ogu kvalitātes rādītāji
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. |
Avenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 7,0 % |
| Ogas, kas nav sasniegušas gatavību | ne vairāk par 5 % | ||
2. |
Upenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 12,0 % |
| Negatavas vai brūnas ogas | ne vairāk par 5 % | ||
3. |
Zemenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 6,0 % |
| Kauslapiņas | ne vairāk par 12 gab./1 kg | ||
| Ogas, kas nav sasniegušas gatavību | ne vairāk par 5 % | ||
4. |
Dzērvenes (purva) | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 7,0 % |
5. |
Brūklenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 10,0 % |
6. |
Mellenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 8,0 % |
7. |
Ķirši | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 10,0 % |
8. |
Kazenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 7,0 % |
9. |
Lielogu dzērvenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 7,0 % |
6. Augļu, ogu ievārījumi un sukādes, saldēti augļi un ogas, biezeņi ar vai bez cukura, ābolu biezeņi,kā arī žāvētie augļi, augļu sulas un tām līdzīgie produkti atbilst šā pielikuma 2., 3., 4. un 5. tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem, un tos nosaka operators ne retāk kā reizi gadā.
2. tabula
Augļu un ogu ievārījumu, saldētu augļu un ogu kvalitātes rādītāji
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. |
Augļu un ogu ievārījumi | Augļu saturs produktos, % | ne mazāk kā 40 |
| pH | 2,6–3,5 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | 5 x 103 kvv/1 g | ||
| Zarnu nūjiņu grupas baktērijas, 1 g | nav pieļaujamas | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
2. |
Augļu un ogu ievārījumi ar samazinātu kaloriju daudzumu | Augļu saturs produktos, % | ne mazāk kā 40 |
| Sausnas saturs, % | 28,0–40,0 | ||
| pH | 2,6–3,4 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 5 x 103 kvv/1 g | ||
| Zarnu nūjiņu grupas baktērijas, 1 g | nav pieļaujamas | ||
| Pelējumi un raugi | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
3. |
Saldēti augļi un ogas,biezeņi ar vai bez cukura. | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 105 kvv/1 g |
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
| Zarnu nūjiņu grupas baktērijas | ne vairāk kā 1x 102 kvv/1g | ||
| Salmonellas, 25 g | nav pieļaujamas | ||
4. |
Saldēti augļi un ogas – izejviela termiskai pārstrādei | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 106 kvv/1 g |
| Pelējumu sēnītes | ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g | ||
| Raugu šūnas | ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g |
3. tabula
Augļu sulu un tām līdzīgo produktu kvalitātes rādītāji
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. |
Augļu nektāri | Pelējumu sēnītes un raugu šūnas, 1 g | ja uzglabāšanas termiņš nav garāks par 6 mēnešiem, – ne vairāk kā 50 kvv, pārējiem – nav pieļaujamas |
| Titrējamās skābes masas daļa, % | 0,1–1,6 (atkarībā no produkta veida) | ||
2. |
Augļu sulas (tostarp augļu sulas no koncentrētām sulām) | Pelējumu sēnītes un raugu šūnas pasterizētiem produktiem, 1 g | ne vairāk kā 50 kvv |
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas nepasterizētiem produktiem, 1 g | ne vairāk kā 5 x 103 kvv | ||
| Patulīna saturs: | |||
| smiltsērkšķu sulai, ābolu sulai, kg | ne lielāks par 10 μg | ||
| citu augļu sulām, kg | ne lielāks par 50 μg | ||
| Zarnu nūjiņu grupas baktērijas nepasterizētā sulā, 25 g | nav pieļaujamas | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi nepasterizētiem produktiem, 1 g | ne vairāk kā 5 x 103 kvv | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi pasterizētiem produktiem, 1 g | ja uzglabāšanas termiņš nav garāks par 6 mēnešiem, – ne vairāk kā 50 kvv, pārējām – nav pieļaujami | ||
3. |
Sīrupi | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, 1 g | ne vairāk kā 5 x 103 kvv |
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas, 1 g | ne vairāk kā 50 kvv |
4. tabula
Kvalitātes rādītāji sukādēm un žāvētiem augļiem
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. |
Sukādes | Ūdens saturs produktā, % | 10–30 |
| Cukuru saturs gatavā produktā, % | ne vairāk kā 82 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
2. |
Žāvēti augļi | Ūdens saturs produktā, % | ne vairāk kā 30 |
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 5 x 103 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 100 kvv/1 g |
5. tabula
Kvalitātes rādītāji ābolu biezeņiem ar ogu un augļu piedevu vai bez tās un ar saldo krējumu vai bez tā
Nr. |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. |
Sausnas saturs, % Brix | ne mazāk kā 18 |
2. |
pH | 3,2–4,4 |
3. |
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g |
4. |
Zarnu nūjiņas grupas baktērijas, 1 g | nav pieļaujamas |
5. |
Patogēnie mikroorganismi, t. sk. salmonella, 25 g | nav pieļaujami |
6. |
Pelējumi un raugi | ne vairāk kā 50 kvv/1 g |
"13. pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr. 461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības saliktiem produktiem, uztura bagātinātājiem, garšvielām, tējai, kaltētiem augiem, kafijai un liofilizētiem produktiem
1. Saliktā produkta, uztura bagātinātāja un liofilizētā produkta ražošanai izmantoto dzīvnieku izcelsmes izejvielu kvalitāte atbilst Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 6., 7., 11. un 12. pielikumā minētajām prasībām.
2. Saliktā produkta, uztura bagātinātāja, tējas, garšvielu, kaltētu augu un liofilizētā produkta ražošanai izmantotās augu izcelsmes izejvielas atbilst noteikumu 8., 9. un 10. pielikumā minētajām prasībām.
3. Saliktā produkta,uztura bagātinātāja un liofilizētā produkta ražošanā izmanto dabiskas izcelsmes izejvielas.
4. Garšvielu krāsa un smarža raksturīga attiecīgajam produktam, konsistence sausa, birstoša, ražošanā neizmanto pārtikas piedevas un aromatizētājus.
5. Liofilizētu produktu struktūra poraina, trausla. Pulverveida produktu struktūra sausa, birstoša.
6. Tēja, kafija, garšvielas, kaltēti augi un liofilizēti produkti atbilst šā pielikuma tabulā minētajiem rādītājiem.
Tabula
Kvalitātes rādītāji tējai, kafijai, garšvielām,kaltētiem augiem un liofilizētiem produktiem
| Nr. p. k. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Tēja, kaltēti augi | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, 1 g | ne vairāk kā 5 x 105 kvv |
| Pelējuma sēnītes un rauga šūnas, 1 g | ne vairāk kā 500 kvv | ||
| 2. | Kafija (tostarp ozolzīļu, cigoriņu, miežu) |
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, 1 g | ne vairāk kā 5 x 105 kvv |
| Pelējuma sēnītes un rauga šūnas, 1 g | ne vairāk kā 1000 kvv | ||
| Atkritumu piemaisījumu saturs, % | ne vairāk kā 0,5 | ||
| 3. | Garšvielas | Kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama |
| Pelējuma sēnītes un rauga šūnas, 1 g | ne vairāk kā 1000 kvv | ||
| 4. | Liofilizēti produkti | Ūdens aktivitāte | ne vairāk kā 0,6 |
| Pelējuma sēnītes, 1 g | ne vairāk kā 50 kvv | ||
| Salmonellas, 25 g | nav pieļaujamas |