Ministru kabineta noteikumi Nr. 781
Rīgā 2022. gada 13. decembrī (prot. Nr. 64 39. §)
22-TA-189
Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem
Izdoti saskaņā ar Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 10. panta otro daļu, 10. panta ceturtās daļas 4. punktu un 10. panta septīto daļu
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
prasības attiecībā uz ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma (turpmāk – likums) 10. panta pirmajā daļā minētajiem vienreizlietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem vai plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, kā arī pienākumus ražotājam, kas pats piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu, vai ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantam, ar kuru ražotājs ir noslēdzis līgumu (turpmāk – apsaimniekotājs);
1.2.
kārtību, kādā apsaimniekotājs iesniedz Valsts vides dienestam (turpmāk – dienests) dokumentus, kas apliecina ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu, un iesniedzamo dokumentu saturu;
1.3.
kārtību, kādā dienests izskata dokumentus, kas apliecina ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu, un pieņem lēmumu par apsaimniekotāju;
1.4.
kārtību, kādā apsaimniekotājs iesniedz dienestam pārskatu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas īstenošanu, un minētā pārskata veidlapas paraugu, kā arī pārskatā iekļaujamo informāciju;
1.5.
kārtību, kādā dienests izskata pārskatu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas īstenošanu;
1.6.
ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanas izmaksu pozīcijas;
1.7.
par atkritumiem kļuvušu plastmasu saturošu zvejas rīku savākšanas mērķus un to izpildes termiņus;
1.8.
kārtību, kādā apsaimniekotājs nosaka likuma 10. panta pirmajā daļā minēto vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu atkritumu apjomu un sedz pašvaldībai likuma 10. panta ceturtās daļas 3. punktā minētās izmaksas par šo atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu.
2.
Noteikumi attiecas uz šādiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem:
2.1.
mitrajām salvetēm, t. i., iepriekš samitrinātām salvetēm personiskās higiēnas un mājsaimniecības vajadzībām un antibakteriālām mitrajām salvetēm (turpmāk – mitrās salvetes), un to atkritumiem;
2.2.
baloniem, kas izgatavoti no plastmasu saturošiem materiāliem, gumijas vai plēves (izņemot rūpnieciskiem vai citiem profesionālās lietošanas mērķiem paredzētus balonus, kas netiek izplatīti patērētājiem) (turpmāk – baloni), un to atkritumiem;
2.3.
tabakas izstrādājumiem ar filtriem, filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem (turpmāk – tabakas izstrādājumi ar filtriem), un to atkritumiem;
2.4.
plastmasu saturošiem zvejas rīkiem un to atkritumiem.
3.
Apsaimniekotājs nodrošina, ka šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3. apakšpunktā minēto izstrādājumu atkritumi tiek apsaimniekoti kā sadzīves atkritumi, bet plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumi tiek dalīti vākti un nodoti pārstrādei.
4.
Dienests pieņem lēmumu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas apstiprināšanu, slēdz ar apsaimniekotāju apsaimniekošanas līgumu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu (turpmāk – līgums starp apsaimniekotāju un dienestu) un kontrolē apsaimniekotāja izstrādātā un dienesta apstiprinātā plastmasu saturošu izstrādājumu apsaimniekošanas plāna (turpmāk – apsaimniekošanas plāns) izpildi.
5.
Lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas darbību, apsaimniekotājs:
5.1.
slēdz ar ražotāju, kurš atbilst likumā minētajam terminam, līgumu par savstarpēju dalību (turpmāk – līgums starp apsaimniekotāju un ražotāju);
5.2.
slēdz ar visām Latvijas Republikas pašvaldībām vai pašvaldības deleģētām personām līgumu par sistēmas īstenošanu (turpmāk – līgums starp apsaimniekotāju un pašvaldību).
2.Prasības ražotāja paplašinātās atbildības sistēmai
6.
Apsaimniekotājs ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu veido un piemēro šajos noteikumos minētajiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem.
7.
Apsaimniekotājs, kurš apsaimnieko mitro salvešu, balonu vai tabakas izstrādājumu ar filtriem atkritumus:
7.1.
sadarbībā ar pašvaldībām nodrošina plastmasu saturošu izstrādājumu radītā vides piegružojuma savākšanu un savākto atkritumu apsaimniekošanu. Apsaimniekotājs, kurš izveidojis tabakas izstrādājumu ar filtriem apsaimniekošanas sistēmu, papildus nodrošina šādu atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas infrastruktūras izveidi un uzturēšanu (piemēram, noteikta tipa atkritumu konteineru izvietošanu pašvaldības publiskās vietās) pašvaldības norādītās publiskās vietās, kur atļauts smēķēt;
7.2.
nodrošina izmaksu segšanu pašvaldībai par plastmasu saturošu izstrādājumu radītā vides piegružojuma savākšanu pašvaldības publiskās vietās un savākto atkritumu apsaimniekošanu;
7.3.
organizē vismaz četrus komunikācijas pasākumus gadā, lai informētu patērētāju atbilstoši likumā noteiktajām prasībām. Organizēto pasākumu rezultātam jābūt dokumentētam atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā norādītajam paraugam. Vismaz divi pasākumi ir publikācijas un izglītojoši raksti plašsaziņas līdzekļos;
7.4.
ievieto savā tīmekļvietnē informāciju par pašvaldības publiskās vietās pieejamiem risinājumiem tabakas izstrādājumu ar filtriem atkritumu savākšanai;
7.5.
10 darbdienu laikā pēc līguma starp apsaimniekotāju un dienestu noslēgšanas ievieto savā tīmekļvietnē informāciju par:
7.5.1.
ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas dibinātājiem, biedriem, dalībniekiem vai akcionāriem un patiesā labuma guvējiem;
7.5.2.
ražotāju skaitu, kuri noslēguši līgumu starp apsaimniekotāju un ražotāju. Ja komersants apsaimnieko vairāku veidu plastmasu saturošus izstrādājumus, ražotāju skaitu norāda par katru plastmasu saturošus izstrādājumu veidu;
7.5.3.
līgumpartneru maksu par piedalīšanos ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā. Ja komersants apsaimnieko vairāku veidu plastmasu saturošus izstrādājumus, dalības maksu norāda par katru plastmasu saturošu izstrādājumu veidu.
8.
Šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētās izmaksas attiecināmas tikai uz darbībām, kuras pašvaldības publiskās vietās veic:
8.1.
pašvaldība;
8.2.
pašvaldības kapitālsabiedrība;
8.3.
sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumu, maksājot līgumā noteikto atkritumu apsaimniekošanas maksu;
8.4.
publisko teritoriju apsaimniekotājs, kurš atbilstoši šo noteikumu 7.1. apakšpunktam nodrošina plastmasu saturošu izstrādājumu radītā vides piegružojuma savākšanu pašvaldības publiskās vietās, apsaimniekošanas infrastruktūras izveidi un uzturēšanu.
9.
Apsaimniekotājs, kurš apsaimnieko plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumus:
9.1.
nodrošina plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu dalītu savākšanu, nodošanu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās un tām līdzvērtīgās savākšanas iekārtās un šo atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā šo rīku nodošanu pārstrādei vai labošanai, lai tos varētu lietot atkārtoti;
9.2.
organizē vismaz četrus komunikācijas pasākumus gadā, lai informētu patērētāju atbilstoši likumā noteiktajām prasībām. Organizēto pasākumu rezultātam jābūt dokumentētam atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā norādītajam paraugam. Vismaz divi pasākumi ir publikācijas un izglītojoši raksti plašsaziņas līdzekļos;
9.3.
10 darbdienu laikā pēc līguma starp apsaimniekotāju un dienestu noslēgšanas ievieto savā tīmekļvietnē informāciju par:
9.3.1.
ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas dibinātājiem, biedriem, dalībniekiem vai akcionāriem un patiesā labuma guvējiem;
9.3.2.
ražotāju skaitu, kuri noslēguši līgumu starp apsaimniekotāju un ražotāju;
9.3.3.
līgumpartneru maksu par piedalīšanos ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā;
9.3.4.
ostas atkritumu pieņemšanas vietām un tām līdzvērtīgām plastmasu saturošu zvejas rīku savākšanas vietām, tai skaitā vietām, kur plastmasu saturošus zvejas rīkus var nodot labošanai un pārstrādei;
9.3.5.
to komersantu atlases procedūru, kuri plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumus sagatavo atkārtotai izmantošanai vai pārstrādā.
10.
Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, apsaimniekotājs, kurš apsaimnieko plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumus, nodrošina, ka vismaz 25 % no gadā savāktajiem plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumiem ir sagatavoti atkārtotai lietošanai vai pārstrādāti.
11.
Apsaimniekotājs pamato izmaksas, kas saistītas ar ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas īstenošanu, un savā darbībā un lēmumu pieņemšanā ievēro caurredzamības principu.
12.
Apsaimniekotājs visus dokumentus iesniedz elektroniski, reģistrējoties dienesta vienotās vides informācijas sistēmā "TULPE" un aizpildot attiecīga parauga iesniegumu. Elektroniskos dokumentus sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
13.
Lai apstiprinātu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu (apsaimniekošanas plānu) un noslēgtu līgumu starp apsaimniekotāju un dienestu, apsaimniekotājs iesniedz dienestā šādus dokumentus:
13.1.
iesniegumu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu (2. pielikums);
13.2.
apsaimniekošanas plānu (1. pielikums).
14.
Apsaimniekošanas plānu izstrādā un līgumu starp apsaimniekotāju un dienestu slēdz par laikposmu, kas nav ilgāks par trim gadiem. Ja iesniegums iesniegts pirmo reizi vai ja iepriekšējā līguma starp apsaimniekotāju un dienestu darbības laikā dienesta pārbaudēs ir konstatēti pārkāpumi, līgumu starp apsaimniekotāju un dienestu slēdz uz vienu gadu.
15.
Apsaimniekotājs slēdz līgumus ar apsaimniekošanas plānā norādītajiem līgumpartneriem pirms šo noteikumu 13. punktā minēto dokumentu iesniegšanas. Līgumus slēdz šādā secībā:
15.1.
starp apsaimniekotāju un ražotāju;
15.2.
starp apsaimniekotāju un pašvaldību vai tās deleģētu personu.
16.
Līgumu starp apsaimniekotāju un pašvaldību vai tās deleģētu personu noslēdz mēneša laikā no dienas, kad apsaimniekotājs iesniedzis pašvaldībai līguma projektu.
17.
Dienests:
17.1.
mēneša laikā pēc šo noteikumu 13. punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda apsaimniekošanas sistēmas atbilstību iesniegtajam apsaimniekošanas plānam un normatīvo aktu prasībām, kas regulē atkritumu apsaimniekošanu, un pieņem lēmumu par līguma starp apsaimniekotāju un dienestu slēgšanu;
17.2.
10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas sagatavo un noslēdz līgumu starp apsaimniekotāju un dienestu;
17.3.
10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas publicē savā tīmekļvietnē informāciju par pieņemto lēmumu.
18.
Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi, dienests rakstiski informē par to apsaimniekotāju. Ja 10 darbdienu laikā no informācijas paziņojuma nosūtīšanas dienas apsaimniekotājs trūkumus nenovērš, dienestam trūkstošo informāciju neiesniedz vai iesniedz nepilnīgu informāciju, dienests pieņem lēmumu par atteikumu noslēgt līgumu starp apsaimniekotāju un dienestu.
3.Apsaimniekošanas līgumi
3.1.Līgums starp apsaimniekotāju un dienestu
19.
Līguma starp apsaimniekotāju un dienestu priekšmets ir apsaimniekotāja izveidotās plastmasu saturošu izstrādājumu apsaimniekošanas sistēmas īstenošana, norādot tās ietvaros apsaimniekojamo plastmasu saturošu izstrādājumu veidus.
20.
Līgumā starp apsaimniekotāju un dienestu norāda:
20.1.
līgumslēdzējus;
20.2.
līguma priekšmetu;
20.3.
līguma darbības termiņu;
20.4.
apsaimniekotāja pienākumus un tiesības;
20.5.
dienesta pienākumus un tiesības;
20.6.
kārtību, kādā apsaimniekotājs iesniedz dienestā pārskatu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas īstenošanu;
20.7.
kārtību, kādā izdara grozījumus apsaimniekošanas plānā;
20.8.
kārtību, kādā izdara grozījumus līgumā;
20.9.
līguma izbeigšanas kārtību.
21.
Līguma starp apsaimniekotāju un dienestu neatņemama sastāvdaļa ir dienesta apstiprinātais apsaimniekošanas plāns.
22.
Ja apsaimniekotājs noslēdz līgumu ar jaunu līgumpartneri, apsaimniekotājs 10 dienu laikā pēc minētā līguma noslēgšanas iesniedz dienestam grozījumus līgumā starp apsaimniekotāju un dienestu.
23.
Dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 22. punktā minēto grozījumu saņemšanas izvērtē iesniegto informāciju un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu līgumā starp apsaimniekotāju un dienestu.
3.2.Līgums starp apsaimniekotāju un ražotāju
24.
Līguma starp apsaimniekotāju un ražotāju priekšmets ir ražotāja dalība to plastmasu saturošu izstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā, par kādiem apsaimniekotājs noslēdzis līgumu starp apsaimniekotāju un dienestu.
25.
Līgumā starp apsaimniekotāju un ražotāju norāda:
25.1.
līgumslēdzējus;
25.2.
līguma priekšmetu;
25.3.
līguma darbības termiņu;
25.4.
apsaimniekotāja pienākumus un tiesības;
25.5.
tā ražotāja pienākumus un tiesības, kurš laiž tirgū vienreizlietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus vai plastmasu saturošus zvejas rīkus;
25.6.
maksāšanas kārtību par dalību attiecīgā veida plastmasu saturošu izstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā;
25.7.
kārtību, kādā izdara grozījumus līgumā;
25.8.
līguma izbeigšanas kārtību.
26.
Ražotājs līgumu par attiecīgo plastmasu saturošu izstrādājumu apsaimniekošanu vienlaikus slēdz tikai ar vienu apsaimniekotāju.
3.3.Līgums starp apsaimniekotāju un pašvaldību
27.
Starp apsaimniekotāju un pašvaldību noslēgtā līguma priekšmets ir izmaksu segšana par plastmasu saturošu izstrādājumu atkritumu savākšanu pašvaldības publiskās vietās un savākto atkritumu apsaimniekošanu.
28.
Līgumā starp apsaimniekotāju un pašvaldību norāda:
28.1.
līgumslēdzējus;
28.2.
līguma priekšmetu;
28.3.
līguma darbības termiņu;
28.4.
apsaimniekotāja pienākumus un tiesības;
28.5.
pašvaldības pienākumus un tiesības;
28.6.
kārtību, kādā apsaimniekotājs sedz pašvaldībai izmaksas par plastmasu saturošu izstrādājumu atkritumu savākšanu pašvaldības publiskās vietās un savākto atkritumu apsaimniekošanu;
28.7.
kārtību, kādā izdara grozījumus līgumā;
28.8.
līguma izbeigšanas kārtību.
29.
Pašvaldība vai pašvaldības deleģēta persona datus par triju mēnešu laikā pašvaldības publiskās vietās savāktā vides piegružojuma un apsaimniekoto atkritumu apjomiem, apsaimniekošanas izmaksām un pašvaldības teritorijā dalīti savākto un pārstrādei nodoto plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu apjomiem iesniedz apsaimniekotājam mēneša laikā pēc attiecīgā triju mēnešu perioda beigām.
4.Apsaimniekošanas maksa
30.
Ražotājs, kas noslēdzis līgumu starp apsaimniekotāju un ražotāju par mitro salvešu atkritumu apsaimniekošanu, sedz ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izmaksas par:
30.1.
pašvaldības publiskās vietās savāktā šo izstrādājumu radītā vides piegružojuma un šajās vietās izvietotos atkritumu konteineros izmesto šo izstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu (turpmāk – maksa par mitro salvešu atkritumu apsaimniekošanu);
30.2.
sabiedrības informēšanas pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt izstrādājumu atkritumu izmešanu tam paredzētās vietās (sabiedrības informēšanas maksa);
30.3.
ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas administrēšanu, tai skaitā pārskata par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas īstenošanu sagatavošanu un iesniegšanu (administratīvās izmaksas).
31.
Maksu par mitro salvešu atkritumu apsaimniekošanu apsaimniekotājs aprēķina, maksu par pašvaldības publiskās vietās savāktā vides piegružojuma un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu reizinot ar koeficientu 0,00015. Šo koeficientu lieto arī mitro salvešu atkritumu apjoma aprēķināšanai, koeficientu reizinot ar pašvaldības publiskās vietās savāktā vides piegružojuma un šajās vietās savākto sadzīves atkritumu apjomu.
32.
Ražotājs, kas noslēdzis līgumu starp apsaimniekotāju un ražotāju par balonu atkritumu apsaimniekošanu, sedz ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izmaksas par:
32.1.
pašvaldības publiskās vietās savāktā šo izstrādājumu radītā vides piegružojuma un šajās vietās izvietotos atkritumu konteineros izmesto šo izstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu (turpmāk – maksa par balonu atkritumu apsaimniekošanu);
32.2.
sabiedrības informēšanas pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt izstrādājumu atkritumu izmešanu tam paredzētās vietās (sabiedrības informēšanas maksa);
32.3.
ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas administrēšanu, tai skaitā pārskata par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas īstenošanu sagatavošanu un iesniegšanu (administratīvās izmaksas).
33.
Maksu par balonu atkritumu apsaimniekošanu apsaimniekotājs aprēķina, maksu par pašvaldības publiskās vietās savāktā vides piegružojuma un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu reizinot ar koeficientu 0,00003. Šo koeficientu lieto arī balonu atkritumu apjoma aprēķināšanai, koeficientu reizinot ar pašvaldības publiskās vietās savāktā vides piegružojuma un šajās vietās savākto sadzīves atkritumu apjomu.
34.
Ražotājs, kas noslēdzis līgumu starp apsaimniekotāju un ražotāju par tabakas izstrādājumu ar filtriem atkritumu apsaimniekošanu, sedz ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izmaksas par:
34.1.
pašvaldības publiskās vietās savāktā šo izstrādājumu radītā vides piegružojuma un šajās vietās izvietotos atkritumu konteineros izmesto šo izstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu (turpmāk – maksa par tabakas izstrādājumu ar filtriem atkritumu apsaimniekošanu);
34.2.
šo izstrādājumu radītā vides piegružojuma savākšanas infrastruktūras izveidi – atkritumu konteineru izvietošanu pašvaldības publiskās vietās – un uzturēšanu un citu veidu pasākumiem piegružojuma mazināšanai pašvaldības publiskās vietās (turpmāk – piegružojuma savākšanas maksa);
34.3.
sabiedrības informēšanas pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt izstrādājumu atkritumu izmešanu tam paredzētās vietās (sabiedrības informēšanas maksa);
34.4.
ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas administrēšanu, tai skaitā pārskata par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas īstenošanu sagatavošanu un iesniegšanu (administratīvās izmaksas).
35.
Maksu par tabakas izstrādājumu ar filtriem atkritumu apsaimniekošanu apsaimniekotājs nosaka, pamatojoties uz:
35.1.
tirgū laisto tabakas izstrādājumu ar filtriem daudzumu (svaru, aprēķinos lietojot filtru skaitu un standarta svaru – 0,2 g par vienu filtru). Ražotājs informē apsaimniekotāju, ja ražotāja tirgū laistais viena filtra svars atšķiras no standarta svara;
35.2.
patērēto izstrādājumu īpatsvaru pašvaldības publiskās vietās, tai skaitā no kopējā tabakas izstrādājumu atkritumu apjoma;
35.3.
faktisko sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu pašvaldībā (euro/t);
35.4.
deklarēto iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, kurā apsaimniekotājs veic saimniecisko darbību.
36.
Piegružojuma savākšanas maksas lielumu apsaimniekotājs nosaka ne lielāku par 5 % no maksas par tabakas izstrādājumu ar filtriem atkritumu apsaimniekošanu.
37.
Ražotājs, kas noslēdzis līgumu ar apsaimniekotāju par plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu apsaimniekošanu, sedz ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izmaksas par:
37.1.
šo izstrādājumu atkritumu dalītās savākšanas infrastruktūras izveidi un uzturēšanu ostās un savākto atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā nodošanu pārstrādei vai labošanai (turpmāk – maksa par plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu dalītās savākšanas infrastruktūras izveidi un savākto atkritumu apsaimniekošanu);
37.2.
sabiedrības informēšanas pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt izstrādājumu atkritumu izmešanu tam paredzētās vietās (sabiedrības informēšanas maksa);
37.3.
ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas administrēšanu, tai skaitā pārskata par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas īstenošanu sagatavošanu un iesniegšanu (administratīvās izmaksas).
38.
Maksu par plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu dalītās savākšanas infrastruktūras izveidi un savākto atkritumu apsaimniekošanu apsaimniekotājs nosaka, pamatojoties uz:
38.1.
tirgū laisto plastmasu saturošu zvejas rīku daudzumu (svaru, t);
38.2.
dalīti savākto plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu apjomu;
38.3.
izmaksām par plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu dalītas savākšanas vietu izveidi un apsaimniekošanu.
39.
Sabiedrības informēšanas maksas lielumu apsaimniekotājs nosaka vismaz 3 % apmērā no attiecīgo izstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas maksas.
40.
Apsaimniekotājs nodrošina, ka administratīvās izmaksas nepārsniedz izmaksas, kas nepieciešamas apsaimniekotāja darbības funkcionālai veikšanai.
41.
Apsaimniekotājs ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izmaksas aprēķina par triju mēnešu periodu.
42.
Apsaimniekotājs atbilstoši līgumam starp apsaimniekotāju un pašvaldību sedz pašvaldībai izmaksas par:
42.1.
mitro salvešu, balonu un tabakas izstrādājumu ar filtriem radītā vides piegružojuma savākšanu pašvaldības publiskās vietās un savākto atkritumu apsaimniekošanu;
42.2.
infrastruktūras izveidi plastmasu saturošu izstrādājumu atkritumu savākšanai pašvaldības norādītās publiskās vietās, kur atļauts smēķēt;
42.3.
infrastruktūras izveidi plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu dalītai vākšanai un savākto atkritumu apsaimniekošanu, ja pašvaldības teritorijā komercdarbības un rekreatīvās darbības rezultātā apritē nonāk plastmasu saturoši zvejas rīki.
5.Pārskata iesniegšana un izskatīšana
43.
Apsaimniekotājs katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz dienestam pārskatu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas īstenošanu (turpmāk – pārskats) (3. pielikums) par iepriekšējo gadu.
44.
Apsaimniekotājam ir pienākums pēc dienesta amatpersonu pieprasījuma uzrādīt dokumentu oriģinālus, kas apstiprina apsaimniekošanas plānā un pārskatā iekļautās informācijas patiesumu (tai skaitā līgumus, apliecinājumus un citu pamatojošo dokumentāciju).
45.
Apliecinājumā par plastmasu saturošu izstrādājumu atkritumu savākšanu Latvijas Republikas teritorijā un dalīti savākto plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu savākšanu, pārstrādi vai zvejas rīku salabošanu norāda šādu informāciju:
45.1.
dokumenta izsniedzēja nosaukums, reģistrācijas numurs, kontaktinformācija;
45.2.
informācija par dokumentu, kas apliecina tiesības veikt norādīto darbību ar atkritumiem (numurs, termiņš, izsniedzējs);
45.3.
dokumenta saņēmēja (apsaimniekotāja) nosaukums un reģistrācijas numurs;
45.4.
informācija par veiktajām darbībām ar atkritumiem:
45.4.1.
mitro salvešu, balonu un tabakas izstrādājumu ar filtriem atkritumiem – pieņemto vai savākto atkritumu daudzums;
45.4.2.
plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumiem – apsaimniekoto atkritumu veids un klases kods, pieņemto vai savākto atkritumu daudzums, darbības apraksts, darbības vieta (valsts, adrese) un laikposms, pārstrādāto atkritumu daudzums, informācija par personu, no kuras tika pieņemti atkritumi un kurai tie tika nodoti, turpmākās darbības ar atkritumiem, kā arī nosūtīto atkritumu veids, klases kods un daudzums;
45.5.
apstiprinājums, ka sniegtā informācija ir patiesa un darbība pabeigta un ka šī darbība konkrētajam atkritumu veidam un noteiktajā apjomā ir attiecināma tikai uz vienu apsaimniekotāju, kas ir noslēdzis līgumu starp apsaimniekotāju un dienestu.
46.
Dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 43. un 44. punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda plastmasu saturošu izstrādājumu apsaimniekošanas sistēmas īstenošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām, kas regulē atkritumu apsaimniekošanu.
47.
Ja tiek konstatēts, ka šo noteikumu 43. un 44. punktā minētie dokumenti ir nepilnīgi, dienests par to rakstiski informē apsaimniekotāju. Ja 10 darbdienu laikā no informācijas paziņojuma nosūtīšanas dienas apsaimniekotājs trūkumus nenovērš, dienestam trūkstošo informāciju neiesniedz vai iesniedz nepilnīgu informāciju, dienests pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu līgumā starp apsaimniekotāju un dienestu vai par minētā līguma izbeigšanu.
48.
Apsaimniekotājs informē dienestu par pārkāpuma novēršanu vai, ja 10 darbdienu laikā no informācijas paziņojuma nosūtīšanas dienas pārkāpumu nevarēja novērst, par pārkāpuma novēršanas pasākumiem un to izpildes grafiku, vai par objektīviem iemesliem, kāpēc pārkāpumu nav iespējams novērst.
49.
Dienests katru gadu pēc pārskatu izvērtēšanas līdz 1. jūlijam ievieto savā tīmekļvietnē apsaimniekotāja iesniegto informāciju par savākto plastmasu saturošu izstrādājumu atkritumu apjomiem.
50.
Pārstrādāto vai atkārtotai lietošanai sagatavoto plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu apjomu nosaka, attiecīgajā gadā pārstrādāto vai atkārtotai lietošanai sagatavoto plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu daudzumu attiecinot pret realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto (tirgū laisto) plastmasu saturošu zvejas rīku daudzumu.
51.
Plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu apjomus, kuri savākti līdz pusgada vai gada beigām, bet kurus pārstrādā vai sagatavo atkārtotai lietošanai attiecīgi nākamā pusgada vai gada pirmo triju mēnešu laikā, apsaimniekotājs var pieskaitīt iepriekšējā pusgadā vai gadā pārstrādātajiem vai atkārtotai lietošanai sagatavotajiem plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu apjomiem.
6.Noslēguma jautājumi
52.
Šo noteikumu 6. punktu šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajiem vienreizlietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem piemēro ar 2023. gada 5. janvāri.
53.
Šo noteikumu 6. punktu šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.4. apakšpunktā minētajiem vienreizlietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem piemēro ar 2024. gada 31. decembri.
54.
Līdz e-pakalpojuma "Plastmasu saturošu izstrādājumu apsaimniekošana" darbības uzsākšanai šo noteikumu 12. punktā minētajā dienesta vienotās vides informācijas sistēmā "TULPE" visus dokumentus sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu un nosūta uz dienesta oficiālo e-pasta adresi. Līdz minētā pakalpojuma ieviešanai šo noteikumu 43. punktā minēto pārskatu dienestā iesniedz Microsoft Excel vai citā skaitļu programmas formātā.
55.
Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 5. janvārī.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvas (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
1.
pielikumsMinistru kabineta
2022. gada 13. decembra
noteikumiem Nr.781
Plastmasu saturošu izstrādājumu apsaimniekošanas plāns
2.
pielikumsMinistru kabineta
2022. gada 13. decembra
noteikumiem Nr.781
Iesniegums par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu
3.
pielikumsMinistru kabineta
2022. gada 13. decembra
noteikumiem Nr.781
Pārskats par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas īstenošanu