MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir saņēmis Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk – Komisija) 2023. gada 9. oktobra vēstuli Nr. 142.1.9/17-18-14/23 "Par atbildīgo institūciju cilvēkkapitāla pārvaldības jomā", kurā Komisija, izvērtējot 2023. gada 4. oktobra sēdē Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju par Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju 2024.-2027. gadam, aicina Ministru prezidenti sniegt atbalstu vairāku problēmjautājumu risināšanā attiecībā uz cilvēkkapitāla attīstības plāna īstenošanu.   

Informējam, ka Ministru kabinets ir iepazinies ar vēstules saturu un Komisijas akcentētajiem problēmjautājumiem un izsaka pateicību par Komisijas iesaisti un izteiktajiem aicinājumiem.  

1. Komisijas aicinājums: "noteikt un izveidot vienotu izpildinstitūciju cilvēkkapitāla jautājuma pārvaldības jomā". 

Lai panāktu straujāku tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, Ekonomikas ministrija uzņemas vadošo lomu, lai nodrošinātu koordinētu cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldību, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām.  

Informējam, ka ar 2023. gada 6.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 290 "Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikums" tika izveidota Cilvēkkapitāla attīstības padome. Cilvēkkapitāla attīstības padome ir koleģiāla institūcija trīs ministru – ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības – sastāvā, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Padomes priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs. 

Šī gada sākumā tiks apvienotas līdzšinējās komisijas un padomes, kas pieņēma lēmumus par mācību vajadzību apstiprināšanu Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda projektos pieaugušo izglītības jomās. Turpmāk pieaugušo izglītības vajadzību noteikšana un apstiprināšana tiks deleģēta Apvienotajā pieaugušo izglītības koordinācijas komisijā, kas tiks izveidota Ekonomikas ministrijā saskaņā ar ekonomikas ministra rīkojumu. Komisijas sastāvā tiks iekļauti Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji un citi eksperti. Komisijas mērķis būs nodrošināt saskaņotu iesaistīto institūciju sadarbību un pārvaldības koordināciju pieaugušo izglītības jomā cilvēkkapitāla attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanai. Komisijas uzdevums būs noteikt, izskatīt, apstiprināt un aktualizēt Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas atbildībā esošo valsts budžeta, Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna un Eiropas Savienības fondu finansēto pieaugušo izglītības pasākumu prioritāri atbalstāmās mērķa grupas, mācību virzienus un jomas, izglītības programmas vai plānotos mācību kursus, nepieciešamības gadījumā nosakot mācību apjomu un prioritāri apgūstamās prasmes, kā arī citus atbalsta pasākumus nodarbināto, bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspējas veicināšanai darba tirgū, saskaņā ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem, darba tirgus un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm. Kā arī sniegt priekšlikumus Cilvēkkapitāla attīstības padomei par pieaugušo izglītības attīstības jautājumiem, tai skaitā kvalitātes kritērijiem pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējiem un pieaugušo izglītībai nepieciešamo finansējumu. 

Norādām, ka plašākā cilvēkkapitāla attīstības kontekstā būtiski ir arī ieguldījumi formālajā izglītībā, sinerģija ar citām valsts īstenotajām politikām, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aktivitātes digitalizācijas jomā vai Valsts kancelejas ieguldījumi cilvēkkapitāla attīstībai caur Valsts administrācijas skolu u.c. Kā arī Nozaru ekspertu padomju iesaiste cilvēkkapitāla attīstības jautājumos, kļūstot par platformu, kurās ir iespējams veidot nozaru ilgtermiņa attīstības mērķu noteikšanas procesu, piemēram, nozares mērķu un darba spēka prognožu validāciju; jauno prasmju identificēšanu pasaules ekonomikas attīstības procesā; attīstot dažādus eksaminācijas modeļus visos profesionālās kvalifikācijas līmeņos, kas nodrošina nozaru līdzdalību kvalifikāciju ieguves procesa kvalitatīvā novērtēšanā; veicinot nozaru izcilības attīstības programmas izveidi - talantu un jauno profesionāļu attīstību; kļūstot par cilvēkkapitāla attīstības stratēģisko domnīcu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrijas ieskatā lielāka atdeve būtu koordinētu lēmumu pieņemšanai, kas balstīti uz tautsaimniecības attīstības izaicinājumiem, nevis administratīvai konsolidācijai. 

2. Komisijas aicinājums: "izstrādāt kvalitatīvu datu pārvaldības sistēmu cilvēkkapitāla plānošanas vajadzībām (uzskaite, nozaru vajadzību apzināšana un prognozēšana, risinājumi, nepieciešamība piesaistīt ārvalstu darbaspēku nozaru griezumā u.c.)". 

Cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldība nodrošinās vienotu platformu darbaspēka un pieaugušo izglītības jautājumu izskatīšanai, savukārt uz lietotāju vērsta datu pārvaldība nodrošinās informācijas uzkrāšanu un analītikas kapacitāti datos balstītu lēmumu pieņemšanai cilvēkkapitāla attīstības un pieejamības rīcībpolitikas izstrādei un īstenošanai. Mērķa sasniegšanai Ekonomikas ministrija veiks profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu absolventu monitoringu un analīzi. Sadarbojoties ar darba devējiem, noteiks nozaru darba tirgus prognozes un veidos ikgadēju datos balstītu nozaru vajadzību pasūtījumu. Cilvēkkapitāla attīstības padomē un Apvienotajā pieaugušo izglītības koordinācijas komisijā tiks uzraudzīts cilvēkkapitāla prasmju attīstības pasūtījums un rezultāti. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinās nozaru vajadzību pasūtījumu izglītības sistēmā mērķa grupām, attīstīs prasmju pārvaldības risinājumus, veiks izglītības satura un programmu kvalitātes kontroli, bet Labklājības ministrija nodrošinās darba tirgū neiesaistīto cilvēkresursu piesaisti un atbalstu. Visas trīs ministrijas kopā dos ieguldījumu mācību dalībnieku informēšanā, piesaistē un apkalpošanā.

Informējam, lai veidotu kvalitatīvu datu pārvaldības sistēmu cilvēkkapitāla plānošanas vajadzībām un paplašinātu informatīvo bāzi datos un pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai visos pārvaldības līmeņos, tiks stiprinātas aktivitātes analītikas nodrošināšanā: 

• Ekonomikas ministrija turpinās izstrādāt darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kā arī plānots pārņemt darba tirgus īstermiņa prognozēšanas funkcijas; 
• Paplašināts absolventu monitoringa tvērums uz pieaugušo izglītības programmām programmu efektivitātes analīzei, izmantojot administratīvo datu avotus;
• plānota plašāka Nozaru ekspertu padomju iesaiste uzņēmēju vajadzību apzināšanā. 

Ekonomikas ministrija veiks profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu, kuru mācību dalībnieku rezultāti tiek uzkrāti administratīvajos datu reģistros, absolventu monitoringu. Monitoringam nepieciešamo personas datu apkopošanu un savietošanu veiks Centrālā statistikas pārvalde, bet anonimizēto datu analīzi – Ekonomikas ministrija. 2024.gada pirmajā pusgadā būs iespējams iepazīties ar pirmajiem secinājumiem. Izglītības programmu rezultāti tiks regulāri analizēti un iesniegti izskatīšanai Cilvēkkapitāla attīstības padomē, un atbilstoši konstatētiem izaicinājumiem vai vājiem rezultātiem, nepieciešamības gadījumā tiks virzīti izskatīšanai Apvienotajā pieaugušo izglītības koordinācijas komisijā, lai nodrošinātu efektīvu publiskā finansējuma izlietojumu atbilstoši cilvēkkapitāla attīstības noteiktajiem mērķiem un prioritātēm. 

3.  Komisijas aicinājums: "izstrādāt uz darba tirgus orientētu budžeta neitrālu atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikāciju paaugstināšanai un pārkvalifikācijai". 

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, 2023. gada rudenī ir uzsākts darbs pie uz rezultātiem balstīta atbalsta instrumenta (turpmāk – Instruments) izstrādes iespēju apzināšanas darba ņēmēju kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijai. Šāda veida atbalsta Instruments kalpotu kā esošo valsts programmu papildinošs, nevis aizstājošs pasākums, kas pamatā būtu centrēts ap ekonomikas sfērās redzamām prasmju nepilnībām, un kura mērķis būtu veidot Latvijā ilgtspējīgu un mazāk no ES struktūrfondiem un citiem finanšu resursiem atkarīgu nodarbinātības politiku. Par ilustratīvu piemēru tika izmantots starptautiskajā praksē aprobēts inovatīvs finansēšanas modelis, attīstot kvalitatīvas pieaugušo izglītības programmas darba tirgū pieprasītu prasmju apgūšanai. Analizētā piemēra scenārijā valdības privātais partneris (vietējais vai starptautiskais uzņēmums ar noteiktu ekspertīzi) piesaistītu privāto kapitālu un organizētu mācības sadarbībā ar izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kas nozīmē, ka investori uzņemtos mācību finansēšanas risku, savukārt Latvijas valdība pēc iegūto rezultātu izvērtēšanas un pārbaudes (veiktās investīcijas atdeve un dalībnieka izaugsmes apliecinājums) par katru veiksmīgo izglītības programmas dalībnieku uz noteiktu laika periodu izmaksātu daļu no dalībnieka ienākumu pieauguma. Attiecīgi, finansēšanas avots šādam atbalsta Instrumentam būtu privāts ieguldījums un tā nodrošināšana būtu privātā partnera kompetence, savukārt valdībai būtu šādi ieguvumi: 1) valdība neuzņemtos mācību izmaksu risku; 2) tā uz noteiktu laiku veiktu izmaksas tikai par daļu no rezultātu veidotās pozitīvās naudas plūsmas, kas attiecīgi nozīmētu, ka netiek radīti zaudējumi valsts budžetā; 3) valsts ilgtermiņā turpinātu saņemt pilno (100%) palielināto ienākumu apjomu, kas būtu mērāms pārkvalificēta darba ņēmēja ienākumu pieaugumā.  

Tomēr Ekonomikas ministrija norāda, ka tā turpinās veikt izvērtējumu par efektīvākā atbalsta instrumenta izstrādi darba ņēmēju kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai (sadarbībā ar darba devēju organizācijām), tādā veidā apsverot alternatīvus risinājumus, to dzīvotspējas un ekonomisko izvērtējumu, t.sk. apskatot iniciatīvas, kuru īstenošana šobrīd Latvijā jau ir uzsākta. Ekonomikas ministrija arī akcentē, ka, veiksmīgi realizējot un ieviešot šāda veida Instrumentu, Latvijā līdz 2027. gadam varētu pārkvalificēt aptuveni 10 500 nodarbinātos, bet, lai to īstenotu, nepieciešams iesaistīto pušu vienots redzējums. 

Balstoties uz Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, līdz 2027. gadam pārkvalifikācija būs nepieciešama vismaz 50 tūkstošiem mazkvalificēto, savukārt, lai pielāgotos ekonomikas pārmaiņām, mainīga darba tirgus apstākļos, būtu jānodrošina regulāras kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas vismaz 160 tūkstošiem iedzīvotāju. Vienlaikus Instrumenta koncepcijas izstrādes gaitā būs nepieciešams vērtēt Instrumenta faktisko iespējamo budžeta ietekmi, kā arī ņemt vērā citu valstu pieredzi (ar līdzīgu darbaspēka un tautsaimniecības struktūru) pasākumu, kuros tiek izmantota samaksas par rezultātu pieeja, īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz mērķētu prasmju apguvi tiem, kam šāds atbalsts ir visvairāk nepieciešams. 

4. Komisijas aicinājums: "uzdot un izvērtēt iespējas veidot un ieviest nodokļu instrumentus interaktīvākai jauniešu iesaistei darba tirgū". 

Saeima 2023. gada 7. decembrī pieņēma likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs nav uzskatāma par algota darba ienākumu, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju iegūšanu, kas nepieciešama darba devējam. Minētie grozījumi stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī. Tādējādi ar minētajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" tiek sniegta iespēja uzņēmējiem apmaksāt darbiniekiem augstāko izglītību, neapliekot minēto labumu darbiniekam/ darba devējam ar darbaspēka nodokļiem.  

Latvijas darba tirgus ir pietiekami elastīgs un nepastāv darba tiesisko attiecību regulējuma radīta darba tirgus segmentācija, kāda tā novērojama, piemēram, Dienvideiropas valstīs vai Polijā, kur šī iemesla dēļ ir izstrādāti specifiski nodokļu stimuli. Ir būtiski jauniešus ar nepietiekamu izglītības līmeni virzīt atpakaļ izglītības sistēmā darba tirgum atbilstošo prasmju un kvalifikāciju iegūšanai, kas sniedz ilgtermiņa perspektīvu un iespējas visa darba mūža garumā iesaistīties labāk apmaksātās darba vietās, nevis veidot nodokļu stimulus ātrai iekļaušanai darba tirgū vienkāršo darbu veikšanai. 2023. gada 2. ceturksnī NEET līmenis (jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu īpatsvars jauniešu kopskaitā) jauniešiem vecuma grupā 15-29 gadi veidoja 9.8%, kas bija zemāks par ES vidējo līmeni par 1.3 procentpunktiem. Savukārt vecuma grupā 15-24 gadi NEET līmenis Latvijā bija ceturtais zemākais ES – 6.1%. Desmit gadu laikā NEET līmenis 15-29 gadus veciem jauniešiem samazinājās par trešdaļu (15.2% 2014. gadā), savukārt NEET jauniešu skaits samazinājās vairāk par pusi – no 54 tūkstošiem 2014. gadā līdz 23 tūkstošiem 2023. gada 2. ceturksnī. 

Vienlaikus ir svarīgi uzsvērt, ka nepieciešams turpināt attīstīt kvalitatīvas prakšu vietas uzņēmumos un veicināt darba devēja interesi iesaistīties šāda veida mācībās. Kā arī ir svarīgi novērst riskus, ka darba vidē balstītās mācības tiek izmantotas kā neapmaksāta darba iespēja vienkāršo darbu veikšanai, kā to paredz starptautiskā prakse duālās izglītības ietvaros, t.sk., ievērojot arī Starptautiskās darba konferences 2023. gada 111. sesijā pieņemto rekomendāciju Nr. 208 par kvalitatīvu māceklību¹. 

 ¹ Pieejama: https://www.ilo.org/dyn/normlex/en/f?p=NORMLEXPUB:12100:0::NO::P12100_ILO_CODE:R208