Noteikumu (grozījumu) projekts

Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija noteikumos Nr. 406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 90. nr.; 2010, 65. nr.) šādus grozījumus:

Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Nosakot teritorijas plānojumā applūstošo teritoriju, izmanto sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs) izstrādātās aktuālās iespējamo plūdu postījumu un riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību, kas izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu. "

Papildināt ar 9.¹ punktu šādā redakcijā:

"9.¹ Iespējamo plūdu postījumu un riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību pieejamas Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (turpmāk – TAPIS) centrālajā modulī vektordatu formātā. Centrs nodrošina ģeotelpisko datu nodošanu uz TAPIS lejupielādes tīmekļa pakalpes veidā, un ģeotelpisko datu atbilstību Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas noteiktajai specifikācijai."

Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Ja applūstošajai teritorijai nav izstrādātas iespējamo plūdu postījumu un riska kartes, veic teritorijas hidrodinamisko modelēšanu, ievērojot šajā nodaļā noteiktās prasības."

Papildināt ar 10.¹ punktu šādā redakcijā:

"10.¹ Ja applūstošo teritoriju nosaka, izmantojot hidrodinamisko modelēšanu, pieņem, ka applūšanas varbūtība ir 10%. Modelēšanā izmanto centra caurplūduma Q (m3/s) un ūdens līmeņa H (m) datus laika periodam no 1961. gada vai vismaz 30 gadus garu datu rindu, informāciju par šķēršļiem upēs (dambji, tilti, caurplūdes caurules), gultnes un krastu raupjumu koeficientus un upes gultnes šķērsprofilu mērījumus, kas veikti ne retāk kā ik pa 1 km lauku teritorijās un ne retāk kā ik pa 0,5 km apdzīvotās vietās."

Izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

"11. Ja applūstošo teritoriju nevar noteikt atbilstoši šo noteikumu 9. vai 10.punktam, applūstošo teritoriju nosaka, izmantojot inženiertehniskos aprēķinus. Ja applūstošo teritoriju nosaka, izmatojot inženiertehniskos aprēķinus, pieņem, ka applūšanas varbūtība ir 10%. Aprēķiniem izmanto aktuālo digitālo virsmas modeli un topogrāfisko informāciju ar mēroga noteiktību, kas nav mazāks par attiecīgā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādei izmantoto, ievērojot šajā nodaļā un šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās prasības."

Svītrot 12. punktu.

Papildināt ar 12.¹ punktu šādā redakcijā:

"12.¹ Ja pašvaldības rīcībā ir jaunāki vai precīzāki dati applūstošās teritorijas noteikšanai – topogrāfiskie dati, caurplūduma dati, ūdens līmeņu dati, informācija par šķēršļiem ūdenstecē (dambji, tilti, caurplūdes caurules), gultnes un krastu raupjuma koeficienti, upes šķērsprofilu mērījumi – pašvaldība tos iesniedz centram izvērtēšanai un iespējamo plūdu postījumu un riska karšu precizēšanai."

Papildināt ar 12.² punktu šādā redakcijā:

"12.² Ja centrs, izvērtējot atbilstoši šo noteikumu 12¹. punktam pašvaldības iesniegtos datus, lemj precizēt iespējamo plūdu postījumu un riska kartes, applūstošo teritoriju teritorijas plānojumā nosaka atbilstoši izdarītajiem precizējumiem. Centrs nodrošina, ka informācija par iespējamo plūdu postījumu un riska kartēs veiktajiem precizējumiem ir publiski pieejama."

Papildināt ar 12.³ punktu šādā redakcijā:

"12.³ Ja centrs, izvērtējot atbilstoši šo noteikumu 12¹. punktam pašvaldības iesniegtos datus, lemj neprecizēt iespējamo plūdu postījumu un riska kartes, pašvaldība var lemt par applūstošās teritorijas precizēšanu teritorijas plānojumā atbilstoši hidrologa, sertificēta hidromelioratīvās būvniecības speciālista vai sertificēta biotopu eksperta atzinumiem par dabā konstatējamām applūduma pazīmēm vai par dabā konstatējamām applūstošo teritoriju robežām, kas izveidojušās tiešas ūdens iedarbības vai saimnieciskās darbības dēļ. Šādā gadījumā pašvaldība uzņemas atbildību par iespējamajiem riskiem un ekonomiskajiem zaudējumiem plūdu gadījumā un informē par lēmumu, applūstošo teritorijas un tās noteikšana pamatojumu centru un Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi."

10.

Papildināt ar 12.⁴ punktu šādā redakcijā:

"12.⁴ Applūstošās teritorijas lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā precizē atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas plānošanu."

11.

Papildināt ar 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Šo noteikumu 9¹.punkts stājas spēkā ar 2024.gada 1.jūliju."

12.

Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds

Pielikums

Ministru kabineta

[23-TA-1712 Dt]

noteikumiem Nr.

[23-TA-1712 Nr]

"1. pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 3.jūnija

noteikumiem Nr. 406

Aprēķina metodes ūdensobjekta applūstošās teritorijas noteikšanai

1. Virszemes ūdensobjekta applūstošās teritorijas noteikšanai var izmantot aprēķina metodes saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.329 “LBN 224-15 “Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves””.

2. Virszemes ūdensobjektu applūstošās teritorijas noteikšanas aprēķinos izmanto aplēses caurplūdumu Q (m³/s), ūdens līmeņus H (m), straumes ātrumus v (m/s) un noteces moduļus (l/s x ha), ņemot vērā ikgadējo pārsniegšanas varbūtību procentos.

3. Virszemes ūdensobjekta applūstošās teritorijas applūduma aplēses ūdens līmeni nosaka ar varbūtību vismaz reizi 10 gados (ar 10 % applūduma varbūtību).

4. Ja centra rīcībā ir matemātiski pietiekama ar statistikas metodēm apstrādāta hidrometrisko novērojumu tiešā datu rinda par virszemes ūdens objektā konkrētās pašvaldības robežās novērotajiem ūdens līmeņiem pie dažādiem caurplūdumiem, to var lietot tieši, nosakot applūstošās teritorijas appludinājuma līmeni un to pārnesot pašvaldības plānojumā (izmanto atbilstošu augstuma atzīmes soli un ūdens virsmas slīpumu).

5. Ja centra rīcībā nav matemātiski pietiekamas ar statistikas metodēm apstrādātas hidrometrisko novērojumu tiešo datu rindas:

5.1. un nav datu par virszemes ūdens objektā konkrētās pašvaldības robežās novērotajiem ūdens līmeņiem pie dažādiem caurplūdumiem, bet šādi novērojumi ir veikti augšpus vai lejpus konkrētās vietas vai augšpus un lejpus no pašvaldības teritorijas, ūdens līmeņus pie dažādiem caurplūdumiem pašvaldības teritorijā var iegūt interpolācijas ceļā, izmantojot kartes un ūdens virsmas slīpumu un to pārnesot pašvaldības plānojumā (izmanto atbilstošu augstuma atzīmes soli);

5.2. un ja tiešie hidrometriskie novērojumi sateces baseinā nav veikti, ierīko pagaidu novērošanas posteņus vai izmanto empīriskās formulas un izolīniju kartes, kas sastādītas, apkopojot visā Latvijā veikto novērojumu rezultātus.

6. Ja virszemes ūdensobjekta applūstošās teritorijas robežu nosaka, izmantojot aprēķinu, nepieciešami dati par pamatgultnes un palienes topogrāfiju, gultnes raupjumu, ūdens plūsmas raksturu (vienmērīga, nestacionāra vai turbulenta), kā arī informācija par dažādām hidrotehniskajām būvēm un to darbības ietekmi.

7. Sarežģītām gultnēm un gultņu sistēmām hidrauliskos aprēķinus veic, izmantojot matemātisko modelēšanu (piemēram, hidrodinamiskais modelis MIKE FLOOD ir piemērots applūstošo teritoriju modelēšanai un applūduma karšu sagatavošanai, tajā skaitā ar ESRI ArcGIS savietojamos formātos)."